Pētījums jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai

Pasaules bankas projekta ziņojums

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija 2014.gada 21.maijs

Pētījuma pamatojums

• […] īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu. (ES Padomes rekomendācijas LV, 2013)

• […] Atbalstīt IZM un VIAA sadarbību ar Pasaules banku, slēdzot līgumu par pētījumu, kurā tiks izvērtēta starptautiskajā vidē izmantotu augstākās izglītības finansēšanas modeļu ietekme un sniegtas rekomendācijas valsts rīcībpolitikas izstrādei jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanai Latvijā. (Ministru Kabineta 19.11.2013, prot. Nr.61, 62.§)

• […] sagatavosim priekšlikumus tāda augstākās izglītības finansēšanas modeļa pilnveidei, kas veicinātu valsts izaugsmi, augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos, tās atbilstību darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai. (L.Straujumas Valdības deklarācija, 2014)

Projekta grafiks un izpilde 2013. un 2014. gadā Posmi Pasākumi, rezultāti Datums Izpilde I. Pašreizējā AI finansēšanas modeļa SVID analīze Eiropas kontekstā

PB, IZM, VIAA līguma parakstīšana, seminārs AI politikas veidotājiem un augstskolām

2. – 3.decembris

Datu vākšana, dokumentu analīze 1. februāris Pārrunas, diskusijas ar augstskolām un partneriem 5. – 7. februāris Darbseminārs augstskolām – pirmo secinājumu apspriešana 12. marts

1.ziņojums - pašreizējās AI finansēšanas SVID analīze 18. marts

II. AI finansēšanas modeļa stratēģiskās piemērotības izvērtējums

2.ziņojums – ieteikumi AI labākai sasaistei ar stratēģiju 18. aprīlis

Tikšanās ar AI politikas veidotājiem un valsts augstskolām 23. aprīlis

III. Priekšlikumi AI finansēšanai vidējā termiņā

Konsultācijas ar augstskolām un partneriem saskaņošanā

Informatīvais paziņojums par finansēšanas koncepciju, ņemot vērā konsultāciju secinājumus

saskaņošanā

3.ziņojums – Finansēšanas piedāvājums 12. septembris

“Laba finansēšanas modeļa” kritēriji Vadoties pēc Eiropas valstu labās prakses un piemēriem AI finansēšanā, Pasaules banka ir izvirzījusi sešus kritērijus Latvijas AI finansēšanas modeļa novērtēšanai:

Stratēģiskā orientācija Stimulu orientācija

Veicina nacionālo mērķu sasniegšanu Ļauj attīstīt iestāžu profilus Rada konkurētspējīgu vidi

Nodrošina skaidrus, nesadrumstalotus stimulus Nodrošina atlīdzību un sankcijas par sniegumu Līdzsvaro prognozēto un realizēto sniegumu

Ilgtspēja Atbilstība likumdošanai

Nodrošina stabilitāti, sekmē ilgtermiņa plānošanu Garantē finansēšanas mehānismu nepārtrauktību Veicina riska izlīdzināšanu un vadību

Nodrošina finansēšanas caurskatāmību Atbalsta taisnīguma izpratni

Autonomija un elastība Praktiskā iespējamība

Garantē akadēmisko brīvību Garantē iekšējās resursu pārdales autonomiju Veicina dažādu ienākumu avotu pieejamību

Nodrošina administratīvo efektivitāti Respektē metodiskos standartus Nodrošina finansēšanas līmeņu saskaņotību

“Trīs balstu” modelis Eiropas valstu praksē Publiskā finansējuma izvērtējumā izmantota F.Zīgeles (Ziegele 2013)

kategorizācija, kurā ir noteikti trīs tipiski finansēšanas modeļu balsti: Pamata (basic) finansējums

• Piešķīruma apjoms, kas noteiktā laika periodā paliek nemainīgs. Mērķis ir nodrošināt prognozējamu un uzticamu finansējumu, kas sedz saimnieciskās darbības izmaksas, nodrošina pamatfunkcijas.

Izpildījuma (perfomance based)

finansējums

• Piešķīrums, kura mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei. Uz izpildījumu orientēta finansējuma pasākumi atalgo AII, ņemot vērā paredzamos (ex ante) un sasniegtos (ex post) studiju un pētniecības izpildes rādītājus.

Uz inovācijām/profilēšanos orientēts finansējums

• Piešķīrums, kas orientējas uz iecerēm, kuras ir paredzēts īstenot nākotnē. Mērķis ir stimulēt inovāciju, pētniecības (vai studiju) izcilību vai iestāžu profilu attīstību.

Augstākās izglītības finansēšanas aspekti Ņemot vērā 6 kritērijus, izvērtējot Latvijas AI finansēšanas modeli, analizēti četri augstākās izglītības finansēšanas aspekti:

• Studiju maksa, saimnieciskā darbība, projekti, pētniecība, u.c.

• Budžeta vietas, rotācija, stipendijas, kredīti, u.c.

• Izdevumu elastība un iespējas veidot finanšu uzkrājumus, personāla atalgošana, u.c.

• Valsts budžeta dotācija, ES fondi, starptautiskais un zinātnes finansējums, u.c.

Publiskā finansējuma instrumenti

Finanšu autonomija

Finanšu avotu

dažādība

Studējošo atbalsts

Esošā Latvijas finansēšanas modeļa atbilstība plānošanas dokumentos paustajiem stratēģiskajiem mērķiem

Mērķi Publiskais

finansējums Resursu dažādība Finanšu

autonomija Studējošo atbalsts

1. Izglītības kvalitāte - - + + - -

2. Pētniecības kvalitāte - - + + 0

3. Sektora efektivitāte - - - + +

4. Tehnoloģijas, inovācija, radošums un uzņēmējdarbība

- - - 0 0

5. Cilvēkresursu attīstība - + + 0

6. Līdzdalība un pieejamība - - ++ 0 - -

7. Internacionalizācija - 0 0 -

8. Bāzes finansējums - - - 0 +

9. Caurskatāma kvalitātes nodrošināšana + 0 0 0

Secinājumi Publiskā finansējuma instrumenti (I)

• Galvenais studiju vietu modeļa trūkums slēpjas apstāklī, ka studiju vietas ir vienīgais augstākās izglītības publiskā finansējuma komponents («viena balsta» modelis). Mēģinājums sasaistīt šo finansējumu ar izpildījuma datiem ir pretrunā pamata finansējuma mērķim nodrošināt stabilitāti.

• Izpildījuma datu kā netieša mehānisma izmantošana studiju vietu aprēķinā nenodrošina faktisku orientāciju uz izpildījumu. To varētu atrisināt, šķirot uz izpildījumu orientētu finansēšanu – ex ante (prognozētais) un ex post (realizētais) – no studiju vietu finansēšanas.

Secinājumi Publiskā finansējuma instrumenti (II)

• Nepastāv integrēta studiju un pētniecības pamata finansējuma sistēma. Ņemot vērā zemo studiju finansējumu, iespējas iegūt pamata finansējumu pētniecībai, izmantojot studiju vietu modeli, ir ierobežotas.

• Valsts pētniecības finansējumā ir nepieciešams līdzsvars starp pamata finansējumu pētniecībai (kam vajadzētu būt integrētam ar studiju misijas pamata finansējumu) un mērķtiecīgu, fokusētu pētniecības prioritāšu finansējumu. Šāda līdzsvara Latvijas valsts finansējumā nav.

Secinājumi Finanšu autonomija un resursu dažādība

• Pateicoties autonomijai, AII ir kļuvušas mazāk atkarīgas no valsts budžeta finansējuma un var izturēt politiski-ekonomiskos šokus, līdzīgi kā nesen pārciesto finanšu krīzi.

• Lielākos daļu ārējo resursu veido mācību maksas ieņēmumi studijām un ES struktūrfondi investīcijām un pētījumiem. Tomēr spēcīgā paļaušanās uz šiem ienākumiem ir risks AII dzīvotspējai.

• Plašāki ieņēmumi no privātajiem resursiem, piemēram, nozares un sabiedriskajām organizācijām, starptautiskiem sponsoriem, joprojām nav pietiekami attīstīti.

Secinājumi Studējošo atbalsts (I)

• Studentu dalījums valsts subsidētos un pilnu mācību maksu maksājošos, pamatojoties uz vidējo atzīmi vidusskolā un sekmēm augstskolā, var ierobežot AI pieejamību zemākajām sociālekonomiskajām klasēm.

• Valsts stipendijas ir pieejamas tikai „dažiem laimīgajiem”, kas jau ir saņēmuši budžeta vietu, tādējādi sacensība par izcilību notiek tikai starp labākajiem studentiem, kas mācās valsts subsidētajās studiju vietās.

• Vienlaikus AII zaudē mācību maksas ieņēmumus no labāk situētiem studentiem, kas vairumā gadījumu varētu atļauties maksāt mācību maksu.

Secinājumi Studējošo atbalsts (II)

• Nepilna laika studentu izslēgšana no budžeta vietu modeļa ir problemātiska, ņemot vērā demogrāfisko situāciju.

• Izteikti decentralizēta kredītu piešķiršanas sistēma visticamāk ir arī dārgāka, jo katrai AII ir jāveic konkrētas administratīvas darbības, kas vēlāk tiek atkārtotas citās AII, kā rezultātā tiek veicināta neefektivitāte.

• Valstīs, kur liela daļa darbaspēka saņem algu, kas ir tuva iztikas minimumam, galvotāja pieprasīšana ir uzskatāma par īpaši bargu kritēriju.

Vispārīgi secinājumi Politiskais konteksts

• Augstākās izglītības nozarei Latvijā ir ievērojams un sistemātisks līdzekļu trūkums. Nepieciešama paradigmas maiņa, piešķirot AI augstāku politisko prioritāti – AI kā ekonomiskās attīstības dzinējspēks.

• Jāpanāk “sociāla vienošanās” starp ieinteresētajām pusēm, kur skaidrākas stratēģiskās orientācijas pamatā ir jauni finansēšanas elementi, kas veicina virzību uz nacionālajiem mērķiem AI un pētniecības jomā.

• Galvenais uzdevums AI nākotnes stratēģiskajai attīstībai Latvijā ir atjaunot līdzsvaru starp politisko prioritāšu noteikšanu un to ietekmes uz valsts budžetu izvērtēšanu. Ir jāveic stratēģiskās izvēles, vienlaikus nosakot finanšu stimulus šo mērķu sasniegšanai.

Ieteikumi Publiskais finansējums

1. Nodrošināt publiskā finansējuma palielinājumu AI un pētniecībai (izšķiroša nozīme kvalitātes nodrošināšanā)

2. Veicināt studiju un pētniecības finansējuma integrāciju

3. Veidot papildu investīcijas konkrētu stratēģisko mērķu sasniegšanai

4. Veidot caurskatāmu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu

5. Ieviest instrumentus, kas palīdz sagatavoties STEM studijām

Ieteikumi Autonomja un resursu dažādība

6. Finansējumā ieviest uz sniegumu un konkurenci orientētus elementus

7. Stimulēt sistēmas efektivitāti (kritiskā masa un konkurence) 8. Radīt telpu inovatīvai darbībai 9. Augstskolām aktīvāk izmantot savu autonomiju 10. Paplašināt sadarbību ar ārējiem partneriem (publiskā - privātā

partnerība)

Ieteikumi Studējošo atbalsts, cilvēkresursi

11. Piešķirt augstāku prioritāti cilvēkresursu politikai 12. Nodrošināt akadēmiskā darba tirgus caurskatāmību 13. Ieviest finanšu stimulus, lai piesaistītu jaunus, talantīgus

pasniedzējus 14. Pārskatīt divplūsmu mācību maksas sistēmu: mācību maksa

visiem? 15. Nodrošināt uz sociālām vajadzībām orientētu studentu atbalstu 16. Popularizēt studiju iespējas Latvijā kā salīdzinoši lētu piedāvājumu

Piemērs: Augstskolu finansēšanas modelis Somijā

17

Pētījuma turpmākās īstenošanas gaita

Datums Pasākumi, rezultāti saskaņošanā IZM saskaņošanai iesniegta finansēšanas modeļa sākotnējā koncepcija,

iezīmējot iespējamos scenārijus atkarībā no finansējuma pieejamības

saskaņošanā PB apspriede ar IZM un VIAA par finansēšanas konceptuālo piedāvājumu un alternatīvajiem scenārijiem, darbseminārs augstskolām un partneriem

saskaņošanā Iesniegts Informatīvais paziņojums – Finansēšanas piedāvājuma kopsavilkums, kas pilnveidots, ņemot vērā konsultāciju rezultātus

27.augusts Saskaņošanai iesniegts Finansēšanas piedāvājuma projekts

3.septembris Atgriezeniskā saite no IZM un VIAA

12.septembris Iesniegts Finansēšanas piedāvājums