2010. GADA MAIJS Nr. 1

VIENOTĪBAS Lielā talka Strazdumuižā

POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS

24. aprīlī, atbalstot visā Latvijā

notiekošo Lielo talku, politisko partiju apvienība VIENOTĪBA kopā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski talkoja

Strazdumuižā. Kopīgiem spēkiem sako-pām Strazdumuižas ciemata parku un nūjošanas taku vājredzīgiem cilvēkiem. Salabojām arī parka estrādes solus, lai maija vidū Strazdumuižas estrādē varētu

veiksmīgi noritēt pirmais Latvijas populā-rās mūzikas festivāls cilvēkiem ar redzes problēmām. Valdis Dombrovskis, Solvita Āboltiņa, Ģirts Valdis Kristovskis un Aigars

Štokenbergs saka paldies visiem talcinie-kiem! Esot vienoti, mēs padarīsim Latviju un Baltijas jūras reģionu par sakoptu vie-tu pasaules kartē. Palīdzēsim cilvēkiem un dosim iespēju dabai atveseļoties!

Kāpēc es esmu VIENOTĪBĀ

Plecu pie pleca par savu valsti

Būsim uzticīgi 4. maija ideāliem!

VIENOTĪBAS līderi par savu politisko izvēli 7. lpp

„Šis laiks ļoti līdzinās 1990. gada notikumiem, arī šodienas aktuālais jautājums ir – būt vai nebūt Latvijas valstij.” 4. lpp

Premjerministrs Valdis Dombrovskis par 20 gadiem valsts un cilvēka dzīvē 2. lpp

Foto

: AFI

Foto

: AFI

11. lpp

2 32010. GADA MAIJSPREMJERA POZĪCIJA

D ivdesmit gadi cilvēces vēsturē ir vi-sai neliels laika posms, bet cilvēka dzīvē divdesmit gadiem dažkārt ir

būtiska vai pat izšķiroša nozīme. Tāpēc laika posmu kopš vēsturiskās 4. maija Ne-atkarības deklarācijas, ar kuru tika paslu-dināta Latvijas valstiskā neatkarība, varam vērtēt divējādi: no indivīda un no valsts dzīves skatpunkta raugoties.

Kas pa šiem gadiem ir mainījies cilvēka dzīvē? Esam ieguvuši Eiropas valstu pil-

Ģirts Valdis Kristovskis ir pirmais po-litisko partiju apvienības VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, uz kura pleciem lielā mērā gulsies atbildības nasta par VIENOTĪBAS ideju īstenošanu dzīvē un apvienības dalību Saeimas vēlēšanās. Poli-tikā viņš darbojas jau kopš 1987. gada, kad Latvija nebija brīva, bet aizvien skaļāk iz-skanēja idejas par nepieciešamību atjaunot neatkarību. Kā atzīst Ģ. V. Kristovskis, VIE-NOTĪBAS vadību viņš ir uzņēmies laikā, kas savā dramatismā ļoti līdzinās 1990. ga-da notikumiem, un arī šodienas aktuālais jautājums ir – būt vai nebūt Latvijas valstij.

Vai 1990. gada 4. maijā, balsojot par Ne-atkarības deklarāciju, jums bija ticība, ka viss izdosies?

Toreiz bija vairāk cerība, kopā ar ticību. Cerība uz veiksmi, uz apstākļu sakritību, uz to, ka mūsu tauta spēs tikt galā ar visiem tiem riskiem un apdraudējumiem, kuri pastāvēja neatkarības atgūšanas priekšva-karā. Es apzinājos, ka mums apkārt ir pa-domju struktūras, kuru rokās ir līdzekļi un iespējas jebkurā brīdī lietot � zisku spēku, lai iznīcinātu institūcijas vai līderus, kuri darbojas pret PSRS interesēm. Tas bija skaidrs ikvienam, jo pasaulē ir daudz pie-mēru, kad, sabrūkot valstīm, neviens varu nevēlas atdot bez vardarbības. Visbiežāk tie diemžēl ir asiņaini procesi. Es toreiz apzinājos, ka cilvēki liek uz spē-les visu dārgāko, patiesībā – savu un savu tuvinieku dzīvību. Kad 4. maijā no tribī-nes tika paziņoti balsojuma rezultāti par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, līdz ar garīgo pacēlumu es domāju par to, cik dramatiski šie procesi izvērtīsies, kā tie pavērsīsies pret zālē esošajiem cilvēkiem un cik no viņiem pēc gada vēl būs dzīvi. Taču vienlaikus manī bija gatavība pilnībā iesaistīties šajos procesos.

Cik drošs bija šis Latvijai izšķirošais bal-sojums?

Vēl pirms balsojuma pastāvēja zināmas bažas, jo visu izšķīra tikai dažas balsis, bet daudzi cilvēki, kuri piedalījās balsojumā, bija svaigi nolikuši PSKP biedra kartes vai pat bija vēl ar tām kabatā. Daudzi no vi-ņiem bija ieņēmuši augstus padomju varas posteņus. Tomēr nodevība nenotika. Tas vairoja savstarpējo uzticību. Ja mēs to ne-būtu izdarījuši, atjaunot neatkarību nebū-tu spējuši, jo ģeopolitiskā situācija bija tik trausla...

Astoņdesmito gadu beigās, 1990. gadā politiķi bija ļoti vienoti, bet visai drīz šī vienotība pazuda. Kā jūs to skaidrojat?

Šķiet, 1988. gada Latvijas Tautas fron-tes dibināšanas kongresa laikā, kad daži radikālāk noskaņoti cilvēki jau runāja par Latvijas izstāšanos no PSRS, tika norādīts: tiklīdz šis process sāks attīstīties, notiks dalīšanās politiskajās partijās, jo to prasa demokrātiskā valsts pārvalde. Nebūs tikai viena vienīga Latvijas Tautas fronte. Es tolaik domāju – kā tad tā? Mēs taču visi gribam celt Latvijas valsti, bet tagad sada-

KONTAKTI

KAS IR VIENOTĪBA Būsim uzticīgi 4. maija ideāliem!

Maijā durvis ver VIENOTĪBAS birojs

Plecu pie pleca par savu valstiIntervija ar VIENOTĪBAS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski

līsimies mazās partijās? Šķita – viss, uz ko mēs ejam, ir Latvijas neatkarība, un tie, kas ir par Latvijas neatkarību, ir tie labie, bet tie, kas pret – sliktie. Ar ko tas viss bei-dzās? Balsojām par valsts neatkarību, un galvenais mērķis tika sasniegts. Tālāk pa-rādījās privātīpašums, dažāda attieksme, kā veidot neatkarīgās valsts politiku, kā risināt dažādus jautājumus. Nenoliedzami, parādījās arī tieksme paņemt katram savu daļu šajā procesā, un tas radīja dažādus strāvojumus visā. Līderības, sāncensības. Šie – daļēji veiksmīgie un daļēji vājie – procesi parādīja, ka politisko procesu ne-atkarīgajā Latvijā neraksturo centralizēta, vienota vadība, ka politisko spektru veido cilvēku griba, iniciatīva, veselīgais saprāts un politiskā pieredze, kā arī izpratne par

to, kas ir valsts un indivīdu un grupu loma vai pienesums. To veido dažādas partijas.

Pirms 20 gadiem daudzi tagadējie po-litiķi kā vienots spēks palīdzēja izcīnīt Latvijas neatkarību, bet tagad atkal tiek apvienoti spēki ar VIENOTĪBAS simbo-lu. Kāpēc šis process notiek tieši tagad?

Šobrīd VIENOTĪBĀ patiešām atkal ap-vienojas cilvēki, kas jau kādreiz plecu pie pleca ir cīnījušies par Latvijas neatkarību. Redziet, paiet zināms laiks, un tad mēs sev uzdodam jautājumu un skatāmies, vai valsts ir nostājusies uz savām kājām. Un redzam – ir trūkumi, mēs nespējam dzīvot ar sabalansētu budžetu vai pat pārpaliku-mu, mums jādzīvo uz nākamo paaudžu rēķina. Tas ir brīdis, kad jāanalizē, kas ir

LĪDERA POZĪCIJA

cēloņi, kur pēc 20 gadu attīstības perioda mēs atrodamies. Tas liek meklēt līdzīgi do-mājošos, partnerus pārmaiņu veikšanai, jo to nevar paveikt viens. Tas ir evolūcijas process. Jā, es VIENOTĪBĀ saskatu sabied-rības un politikas evolūciju; partiju apvie-nošanās ir dabisks un neatliekams process, kuram šajā situācijā bija jānotiek.

VIENOTĪBAS vērtību deklarācija iz-smeļoši izklāsta lielos politiskos mērķus, kas ir un būs apvienības darba pamatā. Bet kas ir galvenais VIENOTĪBAS uzde-vums?

Uzskatu, ka šobrīd vissvarīgākais ir iz-vest Latviju no ekonomiskās un morāli ētiskās krīzes, kas visam notiekošajam ir cēlonis un vienlaikus sastāvdaļa.

Tātad visa pamatā – ekonomiskā un mo-rāli ētiskā krīze?

Redziet, mēs varam runāt par nacionā-liem jautājumiem vai kultūru un izglītību, bet, ja mēs šajās jomās nevaram pietiekami daudz ieguldīt, tad nevienu no šīm svarī-gajām problēmām nevaram arī atrisināt. Ja mēs nonākam situācijā, kādā bijām krīzes sākumā, tad tiek apdraudēta valsts pastā-vēšana kopumā. Līdz ar to valsts izvešana no krīzes, kas savā dramatismā ir līdzīga 1990.–1991. gada situācijai, patiešām ir VIENOTĪBAS primārais uzdevums nāka-majā četrgadē.

Visi skaistie vārdi par pašapziņu un pat-riotismu neko nedos, ja nebūs dinamisma, pārliecības un spējas aizraut, iedvesmot un dot stimulus tiem, kas aktīvi piedalās tautsaimniecībā. Nevis uzņēmējiem cī-nīties citam pret citu un ar valsti, bet pa-nākt kopēju virzību valsts attīstībā. Tas ir mūsu galvenais uzdevums! Viss pārējais, lai ko mēs domātu, runātu un rakstītu, ir virzīts uz to, lai sasniegtu šo galveno mērķi.

Cik liela ir jūsu loma apvienībā kā VIENOTĪBAS priekšsēdētājam?

Es kā viens no trim apvienības līdz-priekšsēdētājiem esmu uzņēmies visa VIENOTĪBAS darba priekšstāvja lomu, bet patiesībā mēs šos pienākumus dalām solidāri un jebkurš jautājums tiek izska-tīts un lemts kopā. Tajā pašā laikā priekš-sēdētāja amats, lai arī tas zināmā mērā ir formāls, uzliek atbildības nastu. Es pilnībā apzinos, ka cilvēki VIENOTĪBAS rezultā-tus 10. Saeimas vēlēšanās saistīs ar pirmā priekšsēdētāja spējām un paveikto.

Kādas ir jūsu personiskās ambīcijas kā pirmajam VIENOTĪBAS vadītājam?

Mana kā apvienības priekšsēdētāja am-bīcija ir veiksmīgs rezultāts vēlēšanās un spēja izveidot rīcībspējīgu nākamo valdī-bu. Tāpat man ir svarīgi veiksmīgi noslēgt paplašinātās VIENOTĪBAS izveidi. Kad mēs to izdarīsim, es patiešām būšu ļoti gandarīts. Visi būsim gandarīti, jo to nevar viens, to var paveikt tikai visi trīs priekšsē-dētāji, visas partijas kopā! Mums kopīgiem spēkiem ir jāpanāk rezultāts!

Apvienība VIENOTĪBAK. Barona iela 3, Rīga, LV-1011E-pasts: birojs@vienotiba.lv

Partija „Jaunais laiks”Jēkaba kazarmas, Torņa iela 4–III b, 202, Rīga, LV-1050E-pasts: sekretare@jaunaislaiks.lv

Partija „Pilsoniskā savienība”Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050E-pasts: birojs@pilsoniska-savieniba.lv

Partija „Sabiedrība citai politikai” Audēju iela 8 (2. stāvs), Rīga, LV-1050E-pasts: birojs@parmainas.lv

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010. gada 6. martā nodibināja politiskās partijas „Jau-nais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. Ap-vienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku sa-liedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu po-litisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas ie-dzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

Apvienībā ar tām partijām, kas kopā cēlušās pret negodīgu valsts varu un patvaļu, pret meliem un tautas apzagšanu, pret nodevību un divkosību, mēs kļūsim trīskārt stiprāki. VIENOTĪBA – tas ir pagrie-ziena punkts Latvijas politikā.

Valdis DombrovskisMinistru prezidents, JL

soņiem līdzvērtīgu pārvietošanās brīvību. Varam ne tikai brīvi ceļot, bet arī iegūt iz-glītību un konkurēt Eiropas valstu darba tirgos. Ir palielinājušies mūsu ienākumi, lai gan trekno gadu laikā tas dažkārt no-ticis neatbilstoši darba ražīgumam, par ko šobrīd dārgi maksājam. Gluži tāpat joprojām cenšamies pārvarēt neadekvāti dāsnās kreditēšanas sekas, par ko daudzas mājsaimniecības vairs nespēj norēķināties. Var teikt, ka esam gan ieguvuši, gan smagi mācījušies. Varbūt tieši tādēļ pēc 20 neat-karības gadiem esam atgriezušies savda-bīgā sākumpunktā, kad mums ir unikāla iespēja iet citu ceļu.

Lai kā negribētos izmantot teicienu „Vai nu tagad, vai nekad”, zināmas līdzības ar to mūsdienu Latvijas valsts dzīvē un izvēlēs varam saskatīt. Kāds būs Latvijas otrās div-desmitgades ceļš, to šī gada rudenī izlems vēlētāji – Latvijas pilsoņi. Vai tā atkal būs paļaušanās uz spilgtā iesaiņojumā pārdotu reklāmas kampaņu, vai arī šī būs tā reize, kad ikvienas politiskās partijas vai apvie-nības izredzes iegūt vēlētāju uzticību tiks vērtētas pēc iepriekšējos četros gados pa-veiktā un pēc politiķu vārdu sakritības ar darbiem? Vai Latvijas pilsoņu vairākums dos priekšroku mesiāniskiem valsts vado-ņiem, kuri vēlas atgriezties uz politiskās skatuves, pie viena atmetot atpakaļ valsti tajā nesenajā pagātnē, kad to varēja vadīt kā privātu uzņēmumu?

Divdesmit gadu neatkarības posma no-slēgums sakrīt ar vēsturisku izšķiršanos,

pa kuru ceļu turpmāk ies Latvija: pa de-mokrātiskas, eiropeiskas valsts attīstības ceļu, kur politika ir atklāta, godīga un uz sabiedrības interesēm vērsta, vai pa zemā-kas attīstības sabiedrībām raksturīgo šauru interešu grupu varas modeli, kad atsevišķu grupējumu un to vadoņu tikšana un bū-šana pie varas nozīmē valsts interešu pa-kļaušanu dažiem indivīdiem un tiem pie-tuvinātajiem. Šobrīd daļa politiskās elites visai spilgti demonstrē Latvijas nākotnei bīstamu attīstības modeli, kad oligarhi ir gatavi vienoties jebkuros jautājumos ar mērķi saglabāt un nostiprināt savas pozīci-jas, izolējot ikvienu, kas varētu likt šķēršļus vai traucēt „politbiznesa” plāniem.

Vai par tādu Latviju 1990. gada 4. mai-jā balsoja Augstākās padomes deputāti, no kuriem daži vēl šobrīd ir Latvijas aktīvajā politikā? Vai šādu Latvijas attīstības modeli toreiz sveica tūkstošiem Vecrīgas ielās sa-nākušie sajūsmas pārņemtie cilvēki? Div-desmit gadi tomēr nav tik ilgs un nepārva-rams laika posms, lai mēs aizmirstu savas tā laika sajūtas, apņemšanās un ticību. Tāpēc es patiesi novēlu Latvijai un ikvienam tās patriotam, ikvienam pilsonim, kurš rudenī izdarīs savu izvēli, kaut uz mirkli restaurēt atmiņā to Latvijas vīziju, kurai tauta Jēka-ba ielā un visā Latvijā uzgavilēja 4. maijā. Ir piedzīvotas smagas vilšanās un mācības, nereti ir zaudēta vai pēdējā ticības deva politikas godīgumam, tomēr šī ir tā iespēja pavērst valsts attīstību 4. maija ideālu vir-zienā. Tā nešaubīgi jāizmanto.

Maijā durvis vērs apvienības VIENOTĪBA birojs Rīgā, K. Barona ielā 3 – K. Barona un Elizabetes ielas stūrī. Birojā noritēs VIENOTĪBASpriekšvēlēšanu kampaņas darbs, ik nedēļu tiksies apvienības valde, ro-sīsies jauniešu organizācijas, konferenču zālē noritēs semināri un prāta vētras. Vēlamies mūsu darbu veidot atklātu un dinamisku, tāpēc birojā notiekošais būs labi pārskatāms arī visiem garāmgājējiem. Laipni aici-nām!

Jaunumiem par biroja atklāšanu un tā aktivitātēm sekojiet līdzi mā-jaslapā www.vienotiba.lv !

JAUTĀJUMSPaldies par vienošanos! Gribētu zināt, kurā spārnā vēlaties darboties. Eiropas vēsture pierādījusi, ka vislabāk tautas dzīvo valstīs, kurās ir spēcīgs kreisais bloks. Vienlaikus nedrīkstam pazaudēt uzsvaru uz nacionā-lu valsti.ATBILDEVIENOTĪBU veidojošās trīs partijas – „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai” – pārstāv Eiropas liberālās, konservatīvās un sociālās vērtības, kuras ietver gan tirgus konkuren-ci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu. No-drošinot līdzsvaru starp šīm vērtībām un

pieejām un īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, iespējams sasniegt VIENOTĪBAS izvirzītos mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.

JAUTĀJUMSVai VIENOTĪBAS veidošanās spēs aptvert visu Latviju? Nepaliksiet Rīgas apvienība? ATBILDEJau tūlīt pēc VIENOTĪBAS dibināšanas Latvijas reģionos daudzas apvienību vei-dojošo partiju nodaļas pašas ir sākušas sadarbības sarunas. To veiksmīga rezul-tāta gadījumā veidosies VIENOTĪBASreģionālās nodaļas. Jau ir izveidotas VIENOTĪBAS Kuldīgas un Jūrmalas re-

ģionālās apvienības, kā arī VIENOTĪBASfrakcija Jūrmalas domē. Sarunas par VIENOTĪBAS reģionālo apvienību veido-šanu sāktas arī Ķekavā, Jēkabpilī, Jelgavā un Ozolniekos.

JAUTĀJUMSVai VIENOTĪBĀ var iestāties arī � ziskas personas vai vispirms jāiestājas kādā no partijām?ATBILDETā kā VIENOTĪBA ir politisko partiju ap-vienība, pievienoties šim spēkam var, ie-stājoties kādā no partijām: „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” vai „Sabiedrība citai politikai”.

VIENOTĪBAI JAUTĀ Foto: AFI

2 32010. GADA MAIJSPREMJERA POZĪCIJA

D ivdesmit gadi cilvēces vēsturē ir vi-sai neliels laika posms, bet cilvēka dzīvē divdesmit gadiem dažkārt ir

būtiska vai pat izšķiroša nozīme. Tāpēc laika posmu kopš vēsturiskās 4. maija Ne-atkarības deklarācijas, ar kuru tika paslu-dināta Latvijas valstiskā neatkarība, varam vērtēt divējādi: no indivīda un no valsts dzīves skatpunkta raugoties.

Kas pa šiem gadiem ir mainījies cilvēka dzīvē? Esam ieguvuši Eiropas valstu pil-

Ģirts Valdis Kristovskis ir pirmais po-litisko partiju apvienības VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājs, uz kura pleciem lielā mērā gulsies atbildības nasta par VIENOTĪBAS ideju īstenošanu dzīvē un apvienības dalību Saeimas vēlēšanās. Poli-tikā viņš darbojas jau kopš 1987. gada, kad Latvija nebija brīva, bet aizvien skaļāk iz-skanēja idejas par nepieciešamību atjaunot neatkarību. Kā atzīst Ģ. V. Kristovskis, VIE-NOTĪBAS vadību viņš ir uzņēmies laikā, kas savā dramatismā ļoti līdzinās 1990. ga-da notikumiem, un arī šodienas aktuālais jautājums ir – būt vai nebūt Latvijas valstij.

Vai 1990. gada 4. maijā, balsojot par Ne-atkarības deklarāciju, jums bija ticība, ka viss izdosies?

Toreiz bija vairāk cerība, kopā ar ticību. Cerība uz veiksmi, uz apstākļu sakritību, uz to, ka mūsu tauta spēs tikt galā ar visiem tiem riskiem un apdraudējumiem, kuri pastāvēja neatkarības atgūšanas priekšva-karā. Es apzinājos, ka mums apkārt ir pa-domju struktūras, kuru rokās ir līdzekļi un iespējas jebkurā brīdī lietot � zisku spēku, lai iznīcinātu institūcijas vai līderus, kuri darbojas pret PSRS interesēm. Tas bija skaidrs ikvienam, jo pasaulē ir daudz pie-mēru, kad, sabrūkot valstīm, neviens varu nevēlas atdot bez vardarbības. Visbiežāk tie diemžēl ir asiņaini procesi. Es toreiz apzinājos, ka cilvēki liek uz spē-les visu dārgāko, patiesībā – savu un savu tuvinieku dzīvību. Kad 4. maijā no tribī-nes tika paziņoti balsojuma rezultāti par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, līdz ar garīgo pacēlumu es domāju par to, cik dramatiski šie procesi izvērtīsies, kā tie pavērsīsies pret zālē esošajiem cilvēkiem un cik no viņiem pēc gada vēl būs dzīvi. Taču vienlaikus manī bija gatavība pilnībā iesaistīties šajos procesos.

Cik drošs bija šis Latvijai izšķirošais bal-sojums?

Vēl pirms balsojuma pastāvēja zināmas bažas, jo visu izšķīra tikai dažas balsis, bet daudzi cilvēki, kuri piedalījās balsojumā, bija svaigi nolikuši PSKP biedra kartes vai pat bija vēl ar tām kabatā. Daudzi no vi-ņiem bija ieņēmuši augstus padomju varas posteņus. Tomēr nodevība nenotika. Tas vairoja savstarpējo uzticību. Ja mēs to ne-būtu izdarījuši, atjaunot neatkarību nebū-tu spējuši, jo ģeopolitiskā situācija bija tik trausla...

Astoņdesmito gadu beigās, 1990. gadā politiķi bija ļoti vienoti, bet visai drīz šī vienotība pazuda. Kā jūs to skaidrojat?

Šķiet, 1988. gada Latvijas Tautas fron-tes dibināšanas kongresa laikā, kad daži radikālāk noskaņoti cilvēki jau runāja par Latvijas izstāšanos no PSRS, tika norādīts: tiklīdz šis process sāks attīstīties, notiks dalīšanās politiskajās partijās, jo to prasa demokrātiskā valsts pārvalde. Nebūs tikai viena vienīga Latvijas Tautas fronte. Es tolaik domāju – kā tad tā? Mēs taču visi gribam celt Latvijas valsti, bet tagad sada-

KONTAKTI

KAS IR VIENOTĪBA Būsim uzticīgi 4. maija ideāliem!

Maijā durvis ver VIENOTĪBAS birojs

Plecu pie pleca par savu valstiIntervija ar VIENOTĪBAS priekšsēdētāju Ģirtu Valdi Kristovski

līsimies mazās partijās? Šķita – viss, uz ko mēs ejam, ir Latvijas neatkarība, un tie, kas ir par Latvijas neatkarību, ir tie labie, bet tie, kas pret – sliktie. Ar ko tas viss bei-dzās? Balsojām par valsts neatkarību, un galvenais mērķis tika sasniegts. Tālāk pa-rādījās privātīpašums, dažāda attieksme, kā veidot neatkarīgās valsts politiku, kā risināt dažādus jautājumus. Nenoliedzami, parādījās arī tieksme paņemt katram savu daļu šajā procesā, un tas radīja dažādus strāvojumus visā. Līderības, sāncensības. Šie – daļēji veiksmīgie un daļēji vājie – procesi parādīja, ka politisko procesu ne-atkarīgajā Latvijā neraksturo centralizēta, vienota vadība, ka politisko spektru veido cilvēku griba, iniciatīva, veselīgais saprāts un politiskā pieredze, kā arī izpratne par

to, kas ir valsts un indivīdu un grupu loma vai pienesums. To veido dažādas partijas.

Pirms 20 gadiem daudzi tagadējie po-litiķi kā vienots spēks palīdzēja izcīnīt Latvijas neatkarību, bet tagad atkal tiek apvienoti spēki ar VIENOTĪBAS simbo-lu. Kāpēc šis process notiek tieši tagad?

Šobrīd VIENOTĪBĀ patiešām atkal ap-vienojas cilvēki, kas jau kādreiz plecu pie pleca ir cīnījušies par Latvijas neatkarību. Redziet, paiet zināms laiks, un tad mēs sev uzdodam jautājumu un skatāmies, vai valsts ir nostājusies uz savām kājām. Un redzam – ir trūkumi, mēs nespējam dzīvot ar sabalansētu budžetu vai pat pārpaliku-mu, mums jādzīvo uz nākamo paaudžu rēķina. Tas ir brīdis, kad jāanalizē, kas ir

LĪDERA POZĪCIJA

cēloņi, kur pēc 20 gadu attīstības perioda mēs atrodamies. Tas liek meklēt līdzīgi do-mājošos, partnerus pārmaiņu veikšanai, jo to nevar paveikt viens. Tas ir evolūcijas process. Jā, es VIENOTĪBĀ saskatu sabied-rības un politikas evolūciju; partiju apvie-nošanās ir dabisks un neatliekams process, kuram šajā situācijā bija jānotiek.

VIENOTĪBAS vērtību deklarācija iz-smeļoši izklāsta lielos politiskos mērķus, kas ir un būs apvienības darba pamatā. Bet kas ir galvenais VIENOTĪBAS uzde-vums?

Uzskatu, ka šobrīd vissvarīgākais ir iz-vest Latviju no ekonomiskās un morāli ētiskās krīzes, kas visam notiekošajam ir cēlonis un vienlaikus sastāvdaļa.

Tātad visa pamatā – ekonomiskā un mo-rāli ētiskā krīze?

Redziet, mēs varam runāt par nacionā-liem jautājumiem vai kultūru un izglītību, bet, ja mēs šajās jomās nevaram pietiekami daudz ieguldīt, tad nevienu no šīm svarī-gajām problēmām nevaram arī atrisināt. Ja mēs nonākam situācijā, kādā bijām krīzes sākumā, tad tiek apdraudēta valsts pastā-vēšana kopumā. Līdz ar to valsts izvešana no krīzes, kas savā dramatismā ir līdzīga 1990.–1991. gada situācijai, patiešām ir VIENOTĪBAS primārais uzdevums nāka-majā četrgadē.

Visi skaistie vārdi par pašapziņu un pat-riotismu neko nedos, ja nebūs dinamisma, pārliecības un spējas aizraut, iedvesmot un dot stimulus tiem, kas aktīvi piedalās tautsaimniecībā. Nevis uzņēmējiem cī-nīties citam pret citu un ar valsti, bet pa-nākt kopēju virzību valsts attīstībā. Tas ir mūsu galvenais uzdevums! Viss pārējais, lai ko mēs domātu, runātu un rakstītu, ir virzīts uz to, lai sasniegtu šo galveno mērķi.

Cik liela ir jūsu loma apvienībā kā VIENOTĪBAS priekšsēdētājam?

Es kā viens no trim apvienības līdz-priekšsēdētājiem esmu uzņēmies visa VIENOTĪBAS darba priekšstāvja lomu, bet patiesībā mēs šos pienākumus dalām solidāri un jebkurš jautājums tiek izska-tīts un lemts kopā. Tajā pašā laikā priekš-sēdētāja amats, lai arī tas zināmā mērā ir formāls, uzliek atbildības nastu. Es pilnībā apzinos, ka cilvēki VIENOTĪBAS rezultā-tus 10. Saeimas vēlēšanās saistīs ar pirmā priekšsēdētāja spējām un paveikto.

Kādas ir jūsu personiskās ambīcijas kā pirmajam VIENOTĪBAS vadītājam?

Mana kā apvienības priekšsēdētāja am-bīcija ir veiksmīgs rezultāts vēlēšanās un spēja izveidot rīcībspējīgu nākamo valdī-bu. Tāpat man ir svarīgi veiksmīgi noslēgt paplašinātās VIENOTĪBAS izveidi. Kad mēs to izdarīsim, es patiešām būšu ļoti gandarīts. Visi būsim gandarīti, jo to nevar viens, to var paveikt tikai visi trīs priekšsē-dētāji, visas partijas kopā! Mums kopīgiem spēkiem ir jāpanāk rezultāts!

Apvienība VIENOTĪBAK. Barona iela 3, Rīga, LV-1011E-pasts: birojs@vienotiba.lv

Partija „Jaunais laiks”Jēkaba kazarmas, Torņa iela 4–III b, 202, Rīga, LV-1050E-pasts: sekretare@jaunaislaiks.lv

Partija „Pilsoniskā savienība”Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050E-pasts: birojs@pilsoniska-savieniba.lv

Partija „Sabiedrība citai politikai” Audēju iela 8 (2. stāvs), Rīga, LV-1050E-pasts: birojs@parmainas.lv

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010. gada 6. martā nodibināja politiskās partijas „Jau-nais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. Ap-vienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku sa-liedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu po-litisku kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas ie-dzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

Apvienībā ar tām partijām, kas kopā cēlušās pret negodīgu valsts varu un patvaļu, pret meliem un tautas apzagšanu, pret nodevību un divkosību, mēs kļūsim trīskārt stiprāki. VIENOTĪBA – tas ir pagrie-ziena punkts Latvijas politikā.

Valdis DombrovskisMinistru prezidents, JL

soņiem līdzvērtīgu pārvietošanās brīvību. Varam ne tikai brīvi ceļot, bet arī iegūt iz-glītību un konkurēt Eiropas valstu darba tirgos. Ir palielinājušies mūsu ienākumi, lai gan trekno gadu laikā tas dažkārt no-ticis neatbilstoši darba ražīgumam, par ko šobrīd dārgi maksājam. Gluži tāpat joprojām cenšamies pārvarēt neadekvāti dāsnās kreditēšanas sekas, par ko daudzas mājsaimniecības vairs nespēj norēķināties. Var teikt, ka esam gan ieguvuši, gan smagi mācījušies. Varbūt tieši tādēļ pēc 20 neat-karības gadiem esam atgriezušies savda-bīgā sākumpunktā, kad mums ir unikāla iespēja iet citu ceļu.

Lai kā negribētos izmantot teicienu „Vai nu tagad, vai nekad”, zināmas līdzības ar to mūsdienu Latvijas valsts dzīvē un izvēlēs varam saskatīt. Kāds būs Latvijas otrās div-desmitgades ceļš, to šī gada rudenī izlems vēlētāji – Latvijas pilsoņi. Vai tā atkal būs paļaušanās uz spilgtā iesaiņojumā pārdotu reklāmas kampaņu, vai arī šī būs tā reize, kad ikvienas politiskās partijas vai apvie-nības izredzes iegūt vēlētāju uzticību tiks vērtētas pēc iepriekšējos četros gados pa-veiktā un pēc politiķu vārdu sakritības ar darbiem? Vai Latvijas pilsoņu vairākums dos priekšroku mesiāniskiem valsts vado-ņiem, kuri vēlas atgriezties uz politiskās skatuves, pie viena atmetot atpakaļ valsti tajā nesenajā pagātnē, kad to varēja vadīt kā privātu uzņēmumu?

Divdesmit gadu neatkarības posma no-slēgums sakrīt ar vēsturisku izšķiršanos,

pa kuru ceļu turpmāk ies Latvija: pa de-mokrātiskas, eiropeiskas valsts attīstības ceļu, kur politika ir atklāta, godīga un uz sabiedrības interesēm vērsta, vai pa zemā-kas attīstības sabiedrībām raksturīgo šauru interešu grupu varas modeli, kad atsevišķu grupējumu un to vadoņu tikšana un bū-šana pie varas nozīmē valsts interešu pa-kļaušanu dažiem indivīdiem un tiem pie-tuvinātajiem. Šobrīd daļa politiskās elites visai spilgti demonstrē Latvijas nākotnei bīstamu attīstības modeli, kad oligarhi ir gatavi vienoties jebkuros jautājumos ar mērķi saglabāt un nostiprināt savas pozīci-jas, izolējot ikvienu, kas varētu likt šķēršļus vai traucēt „politbiznesa” plāniem.

Vai par tādu Latviju 1990. gada 4. mai-jā balsoja Augstākās padomes deputāti, no kuriem daži vēl šobrīd ir Latvijas aktīvajā politikā? Vai šādu Latvijas attīstības modeli toreiz sveica tūkstošiem Vecrīgas ielās sa-nākušie sajūsmas pārņemtie cilvēki? Div-desmit gadi tomēr nav tik ilgs un nepārva-rams laika posms, lai mēs aizmirstu savas tā laika sajūtas, apņemšanās un ticību. Tāpēc es patiesi novēlu Latvijai un ikvienam tās patriotam, ikvienam pilsonim, kurš rudenī izdarīs savu izvēli, kaut uz mirkli restaurēt atmiņā to Latvijas vīziju, kurai tauta Jēka-ba ielā un visā Latvijā uzgavilēja 4. maijā. Ir piedzīvotas smagas vilšanās un mācības, nereti ir zaudēta vai pēdējā ticības deva politikas godīgumam, tomēr šī ir tā iespēja pavērst valsts attīstību 4. maija ideālu vir-zienā. Tā nešaubīgi jāizmanto.

Maijā durvis vērs apvienības VIENOTĪBA birojs Rīgā, K. Barona ielā 3 – K. Barona un Elizabetes ielas stūrī. Birojā noritēs VIENOTĪBASpriekšvēlēšanu kampaņas darbs, ik nedēļu tiksies apvienības valde, ro-sīsies jauniešu organizācijas, konferenču zālē noritēs semināri un prāta vētras. Vēlamies mūsu darbu veidot atklātu un dinamisku, tāpēc birojā notiekošais būs labi pārskatāms arī visiem garāmgājējiem. Laipni aici-nām!

Jaunumiem par biroja atklāšanu un tā aktivitātēm sekojiet līdzi mā-jaslapā www.vienotiba.lv !

JAUTĀJUMSPaldies par vienošanos! Gribētu zināt, kurā spārnā vēlaties darboties. Eiropas vēsture pierādījusi, ka vislabāk tautas dzīvo valstīs, kurās ir spēcīgs kreisais bloks. Vienlaikus nedrīkstam pazaudēt uzsvaru uz nacionā-lu valsti.ATBILDEVIENOTĪBU veidojošās trīs partijas – „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai” – pārstāv Eiropas liberālās, konservatīvās un sociālās vērtības, kuras ietver gan tirgus konkuren-ci, gan spēcīgas vidusšķiras izveidošanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu. No-drošinot līdzsvaru starp šīm vērtībām un

pieejām un īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, iespējams sasniegt VIENOTĪBAS izvirzītos mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.

JAUTĀJUMSVai VIENOTĪBAS veidošanās spēs aptvert visu Latviju? Nepaliksiet Rīgas apvienība? ATBILDEJau tūlīt pēc VIENOTĪBAS dibināšanas Latvijas reģionos daudzas apvienību vei-dojošo partiju nodaļas pašas ir sākušas sadarbības sarunas. To veiksmīga rezul-tāta gadījumā veidosies VIENOTĪBASreģionālās nodaļas. Jau ir izveidotas VIENOTĪBAS Kuldīgas un Jūrmalas re-

ģionālās apvienības, kā arī VIENOTĪBASfrakcija Jūrmalas domē. Sarunas par VIENOTĪBAS reģionālo apvienību veido-šanu sāktas arī Ķekavā, Jēkabpilī, Jelgavā un Ozolniekos.

JAUTĀJUMSVai VIENOTĪBĀ var iestāties arī � ziskas personas vai vispirms jāiestājas kādā no partijām?ATBILDETā kā VIENOTĪBA ir politisko partiju ap-vienība, pievienoties šim spēkam var, ie-stājoties kādā no partijām: „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” vai „Sabiedrība citai politikai”.

VIENOTĪBAI JAUTĀ Foto: AFI

Valdībā paveiktais Kāpēc nodokļi ir vajadzīgi

Viens likums, viena taisnība visiem

Mainīsim savu politisko kultūru

Palielināts Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums Starptautiskā aģentūra „Moody’s Inves-tors Service” Latvijas kredītreitinga un ārvalstu valūtas depozītu nākotnes no-vērtējumu ir palielinājusi no negatīva uz stabilu. Izmaiņas veiktas, jo pēdējo sešu mēnešu laikā novērota Latvijas ekonomikas stabilizēšanās un � nanšu situācijas būtiska uzlabošanās. Aģentū-ra uzskata, ka zemākais punkts Latvijas ekonomikā jau ir aiz muguras.

Trūcīgā statuss arī personām ar kredītsaistībāmNovērtējot cilvēka materiālo situāciju, sociālie dienesti turpmāk neņems vērā cilvēka kredītsaistības. Līdz šim ģime-nēm, kurās gandrīz nav ienākumu, bet ir kredīts vienīgā mājokļa iegādei, palī-dzēt ar pabalstiem vai citādi nebija ie-spējams. Turpmāk kredītsaistības nebūs šķērslis trūcīgās personas statusam.

Samazinās reģistrēto noziegumu skaitsValsts policija ziņo, ka šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies par 14,15% jeb 1348 gadījumiem. Gada pir-mie mēneši iezīmē pozitīvu tendenci. Par spīti ekonomiskajai krīzei un bažām par strauju kriminogēnās situācijas pa-sliktināšanos, drošības situācija valstī ir stabila.

Bezdarbs stabilizējasPirmās prognozes par aprīli rāda, ka bezdarba līmenis salīdzinājumā ar martu samazinājies par 0,1% (Dobe-lē – 0,5%, Saldū, Krāslavā, Liepājā un Alūksnē – par 0,4%). Visticamāk, tas ir saistīts ar sezonālā darba sākšanos, tomēr pēdējo divu gadu laikā šis ir pir-mais novērotais reģistrētā bezdarba lī-meņa samazinājums.

Budžeta defi cīts mazāks par prognozētoEiropas Komisija ziņo, ka 2009. gada bu-džeta de� cīts bijis zemāks par iepriekš prognozēto. Rezultāti sasniegti, patei-coties smagajām reformām gan noza-rēs, gan valsts pārvaldē. Šie dati rāda, ka jāturpina iesāktais darbs, sabalansējot valsts ieņēmumus ar izdevumiem.

Lauksaimniekiem atmaksās nodokliLīdz 2010.gada 15.jūlijam lauksaim-nieki var iesniegt pieteikumu akcīzes nodokļa atmaksai par pirmajā pusgadā iztērēto dīzeļdegvielu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksās akcīzes nodokli par 50 (vai līdz 50) litriem iegādāto dīzeļ-degvielu par katru lauksaimniecībā iz-mantojamas zemes hektāru.

Valstij nonākot ekonomiskās grūtībās, ne vienam vien iedzīvotājam ir sarukuši ienākumi. Tāpēc valdība sadarbībā ar Pa-saules Banku ir palielinājusi sociālās aiz-sardzības un palīdzības iespējas grūtībās nonākušajām ģimenēm. Pabalsti un ma-teriāls atbalsts palīdzēs nodrošināt pamat-vajadzības iedzīvotājiem, kuri zaudējuši stabilus ienākumu avotus.

• Palielināts minimālais ienākuma pabalsts (40 lati pieaugušajiem un 45 lati bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā).

• Dzīvokļa pabalsts.• Iespēja bezdarbniekiem veikt sabiedris-

ki vajadzīgus darbus pašvaldībās (sti-pendija katru mēnesi 100 lati).

• Zāļu kompensēšana trūcīgajiem pacien-tiem 100% apmērā, ja pacienta līdzmak-

sājums par zālēm gada laikā sasniedz 50 latu).

• Iespēja trūcīgajiem pacientiem pa nakti palikt „slimnīcu viesnīcās”, ja viņi ārstē-jas dienas stacionāros.

• Mājas aprūpe trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām.

• Skolēnu nogādāšana skolā tajās vietās, kur skolas slēgtas.

Pirms gada Latviju uzskatīja par Eiropas ekonomikas melno caurumu, kas apdraud arī pārējās Baltijas valstis un Skandināviju. Gada laikā situācija ir būtiski mainījusies. Pasaules ekonomikas speciālisti atzīst, ka esam uz pareizā ceļa. Pakāpeniski atjauno-jas Latvijas labais vārds pasaulē. Vēl vairāk: mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pār-varēšanā.

Starptautiskā aģentūra „Standard&Poor’s” ir pārvērtējusi Latvijas nākotnes vērtēju-mu un paaugstinājusi mūsu reitingus.Eiropas Komisija secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi. Jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinā-jumu atbilstoši plānotajam...„� e Economist” raksta: „Jērgs Asmusens (Jörg Asmussen), Vācijas Federālās Finanšu

ministrijas valsts sekretārs, uzslavējis Latviju par stingro pašdisciplīnu…” „Lai gan IKP kri-tums iepriekšējā gadā sasniedza 17,5%, izska-tās, ka Latvija sasniegusi to, ko daudzi uzska-tīja par neiespējamu – iekšējo devalvāciju.”Starptautiskā aģentūra „Moody’s”: „Latvijas nesen veiktie pasākumi budžeta de� cīta samazināšanai palīdz izvairīties no sabrukuma vai valūtas krīzes.”

Latvijas uzņēmumiem ir jāatgūstas no krīzes sekām, tāpēc valdība apstiprinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu. „Ekonomikas sildīšana” nozīmē vairāk naudas, vairāk iespēju uzņēmēju projek-tiem, mazāk birokrātisko šķēršļu.

• Aizdevumi sīkiem (mikro), maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņē-mumiem plānoti 142 miljonu latu lielā apmērā.

• Samazināts starta kapitāls un vienkār-šota grāmatvedība.

• Apstiprināta daudzdzīvokļu māju sil-tināšana un renovācija, turpmākajos divos gados plānots nosiltināt aptuveni 1000 daudzstāvu dzīvojamo namu.

• Pārdalīti Eiropas Savienības fondu lī-dzekļi, lai pieteikšanās tiem būtu vieg-lāka un lai būtu lielāka iespēja plānoto saņemt.

Turpmākajam darba plānam līdz rude-nim valdība ir noteikusi divas prioritātes: valsts ekonomisko izaugsmi un darbvietas. Lai to panāktu, jāliek trīs galvenie uzsvari: ekonomikā, sociālajā jomā un valsts pār-valdē. Uzņēmēju konkurētspējas attīstīša-na ir galvenais nosacījums tautsaimnie-cības izaugsmei un stabilām darbvietām. Sociālajā jomā palielināti pabalsti un at-balsts trūcīgām un maznodrošinātām per-sonām. Tāpat iedzīvotājiem jānodrošina maksimāli ērta un profesionāla ikdienas problēmu risināšana, tāpēc valsts pārvalde tiks koncentrēta un optimizēta.

VALSTISKAS AKTUALITĀTES

ZIŅAS

Trīs prioritārās jomas valsts konkurētspējas kāpināšanai un ekonomiskās darbības atjaunošanai

Ekonomiskās krīzes smagākais punkts pārvarēts – IKP rādītāji un prognozes (%)

Sociālā aizsardzība un palīdzība grūtībās nonākušām ģimenēm

Latvija – paraugs krīzes pārvarēšanā

Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns

Valsts konkurētspējas kāpināšana

un ekonomiskās darbības atjaunošana

Ekonomikas izaugsme

Sociālās jomas

pasākumi

Valsts pārvaldes

efektivitāte

Savu šībrīža svarīgāko uzdevumu val-dība ir paveikusi – pirms gada draudošais valsts bankrots ir novērsts. Ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts. Fi-nanšu un ekonomikas sistēma stabilizējas, nauda no Latvijas vairs projām neplūst.

2009

+6,5 +7,2+8,7

+10,6+12,2

+10

-4,6

-18

-4

+2+3,8

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Prognoze

2010 2011 2012

mesls – nodokļi veido valsts budžetu, no kura tiek � nansētas vecāko cilvēku pen-sijas, jaunāko izglītība un mūsu visu ve-selības aprūpe, ikdienas drošība un valsts aizsardzība. Nodokļi dod iespēju pastāvēt sabiedrības labklājībai. Jo vairāk līdzekļu tiek iekasēts nodokļu veidā, jo lielākas so-ciālās garantijas gūst skolēnu vecāki, slim-nieki, pensionāri, bezdarbnieki, noziedzī-bas upuri, autobraucēji u.c.

Taču, kad ieklausāmies cilvēkos, īpaši uzņēmējos, sabiedrībā valda viedoklis, ka viņi valsts budžetā jau tagad maksā ļoti daudz, pretī nesaņemot neko. Vai tā ir? Pretī viņi saņem izglītotu, veselu darba-spēku, drošību savai darbībai un kaut vai minimālu, bet tomēr valsts atbalstu uzņē-mējdarbībai. Ja uzņēmēji ir gatavi no tā visa atteikties, apmaksājot to no savas ka-batas, var izvēlēties citu alternatīvu. Varam

PRIORITĀTES

Aigars ŠtokenbergsVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs, SCP priekšsēdētājs, Saeimas deputāts

Solvita ĀboltiņaVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja, JL priekšsēdētāja, Saeimas deputāte

Vaira PaegleSaeimas deputāte, PS

L atvijas sabiedrībā tiek runāts, ka valstī nodokļu slogs ir parāk liels. Vai tā tiešām ir? Vidēji Eiropas Sa-

vienības valstīs, kā arī ASV tas ir lielāks nekā pie mums. Tieši tādēļ, ka nodokļu ieņēmumi līdz šim bijuši mazāki nekā bu-džeta izdevumi, mēs šobrīd esam spiesti izmantot Starptautiskā Valūtas fonda aiz-devumu. Protams, atrodoties dziļā krī-zē, tas ir attaisnojami. Tomēr ilgtermiņā Latvijai būs jānonāk pie sabalansēta bu-džeta ar pārpalikumu, kas ļaus dzēst izvei-dotās parādsaistības.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijainodokļu ienākumi ir tik svarīgi. Otrs ie-

N esen kādā grāmatā izlasīju patiesus vārdus: „Tiesu vara ir atkarīga no savas tautas un atbildīga savai tau-

tai.” Lai cik grūti un sāpīgi nereti redzēt lie-tas, par kurām ikdienā ir kauns gan iedzī-votājiem, gan politiķiem, Latvija ir tiesiska valsts. Un mūsu valsts ir arī demokrātiska, jo tajā cilvēki lemj paši. Mēs paši ievēlam valsts varu no sava vidus, un tas ir tiesiskas un demokrātiskas valsts pamats. Arī to, cik stabils un drošs ir šis pamats, nosakām paši, lemjot par to, kam vēlēšanās uzticē-sim savu balsi un savu valsti. Šāda izšķir-šanās mūs sagaida arī šogad, un izšķiroša ir ikviena balss. Tādēļ ir vērts izsvērt, kam to uzticēt.

Ar zināmu rūgtumu raugos uz šodienas Saeimu, jo tā nav spējusi iemantot sabiedrī-bas uzticību. Taču likumu un augstu ētikas normu ievērošana un sekmīga sabiedrības labklājības vairošana ir vienas monētas divas puses, kas viena no otras nav atda-lāmas. Nevar būt labs saimnieks tas, kurš zog, pat ja viņš kaut ko atstāj arī citiem! Nevar būt labs saimnieks tas, kurš saka, ka likumi ir muļķīgi un tos var pārkāpt! Vai tas, kurš ar „raķetes” nenogurstošu ener-ģiju vai „saimnieka” samierinātāja tēvišķu gādību atkal un atkal likumu pielāgo sev, šķobot un grozot to pēc savas sejas un lī-dzības, līdz tas iegūst plika graša vērtību. Nedz arī tas, kurš gatavs līdz ar sev neērtu likuma normu, tiesnesi vai ģenerālproku-roru notirgot arī sabiedrības tiesības uz tiesisku valsti!

10. Saeimai ir jābūt gudrai, kompeten-tai un tikpat stiprai kā latviešiem, kādus gribam redzēt šajā valstī! Saeimā jābūt lī-deriem; cilvēkiem, no kuriem tiek prasīta augstākā morālā stāja, jo viņi kalpo kā pie-mērs visiem un ikvienam, par kuru atbilstī-bu prasītajai valstiskajai atbildības sajūtai, augstajiem ētikas principiem un spējai dot savai tautai labāko nav ne mazāko šaubu. VIENOTĪBAS piedāvājums ir valsts, kur

L atvijas politikā ienācu pirms 12 ga-diem, bet trimdā esmu pavadījusi vairāk nekā 50 gadus. Gribēju dar-

boties šeit, jo domāju, ka Latvijā, tāpat kā ASV, arī viens cilvēks var būs izšķirošs, lai ietekmētu politiskos procesus kopējā labu-ma sekmēšanai. Patiesība izrādījās pavi-sam citāda, jo, lai mainītu Latvijas politis-ko kultūru, ir vajadzīga liela domubiedru grupa. Tieši tāpēc esmu VIENOTĪBĀ.

Vēlos piedalīties trīs galveno uzdevu-mu izpildē, jo, manuprāt, tieši tie noteiks, vai mūsu valsts attīstīsies tā, kā to vēlas Latvijas tauta. Pirmais uzdevums jeb atzi-ņa nāk no Vitas Matīsas – Latvija nevarēs būt plaukstoša valsts nevienam tās iedzī-votājam, kamēr nebūs iznīdēta „savējo sis-tēma”, kas ir saindējusi visu Latvijas telpu; kamēr latvietim pirmajā vietā nebūs lojali-tāte pret principu, pret likumu, pret vispā-rējo labumu, nevis tikai pret „savējiem” un savu pašlabumu. VIENOTĪBAI principiāla un godprātīga valsts pārvalde ir prioritāte, tāpēc esmu pievienojusies VIENOTĪBAI.

Otrā atziņa nāk no manas runas Tau-tas partijas dibināšanas kongresā, minētā partija tomēr nespēja to īstenot: „Šodien, dibinot partiju, mums ir dota iespēja ra-dīt saprātīgu un saturīgu politisko partiju, kuras galvenais mērķis ir iegūt tautā uzti-cību un sabiedrības līdzdalību visās valsts sfērās. Valsts nevar attīstīties bez tautas uzticības un līdzdalības. Politiskās parti-jas nedrīkst darboties neatkarīgi no tautas gribas. Tauta izrauga savus pārstāvjus un sagaida no tiem atbildīgu rīcību. Partijas, kas šo viedokli nepiekopj, nepastāv.” Ma-nuprāt, VIENOTĪBA īstenos šo manu lo-loto ieceri.

Un visbeidzot – mans atzinums, uz-runājot ārzemju diplomātus laikā, kad kandidēju uz Valsts prezidenta amatu: „Starptautiskie eksperti ir secinājuši, ka mazās valstis, pateicoties to raksturīgām iezīmēm, tādām kā stratēģiska atrašanās

politiku nosaka tikai un vienīgi pilsoņu intereses. Mūsu mērķis ir ieviest tiesiskas un demokrātiskas pārvaldības metodes, kad valdība lēmumus pieņem, balstoties uz Eiropas Savienības un demokrātisko pasau-les valstu praksi, stipra un neatkarīga ties-lietu sistēma, kam tic un uzticas, par kuru nevienam nav šaubu – viens likums, viena taisnība visiem. Valsts, kurā neliela, kom-petenta, efektīva un iedzīvotājiem pieejama valsts pārvalde pieņem caurskatāmus un pamatotus lēmumus. Valsts, kurā priekšvē-lēšanu aģitācijas sistēma, kurā politiķu vei-kums, zināšanas un motivācija, nevis viņu maciņa biezums nosaka vēlēšanu rezultātu. Valdība, kurā profesionāļi sakārto valsts pārvaldi nozari pēc nozares, ministriju pēc ministrijas. Valsts, kuras kodolu veido pret korupciju neiecietīga sabiedrība, kas zina, ka ar ikvienu negodīgi pieņemtu lēmumu –vienalga, vai tas būtu kukulis ceļu policis-tam vai ierēdnim – mēs nogalinām tiesis-kumu. Mēs nogalinām valsti.

Jā, mums vēl ejams grūts un tāls ceļš, lai to, kas tika aizsākts 1918. gadā, atjaunotu un par tiesiskumu varētu runāt tāpat kā vecajās demokrātiskajās valstīs, tomēr tas ir izdarāms – vienoti, kopīgiem spēkiem ne tikai Saeimā un valdībā, bet arī mūsu ikdienas gaitās.

vieta, stiprs nacionālais raksturs, augsta tehnoloģiju attīstība, ir bijušas nozīmī-gākas pasaules attīstības vēsturē, nekā tas būtu sagaidāms. Es pilnībā atbalstu šādu ilgtermiņa redzējumu – arī mazā Latvija ir zeme ar lielu nākotni. Latvijas nacionā-lā identitāte, ko veido tās valoda, vēsture, bagātās kultūras tradīcijas un dzīvesveids, kas izpaužas kā pilsētas un lauku mijie-darbība, pareizi izprasta un izmantota var kļūt par pamatu nākotnē vērstai unikālai nacionālas valsts attīstībai. Ir bijuši mēģi-nājumi Latviju skanīgi dēvēt par dzintara vārtiem vai krustceļu zemi. Tāds viedoklis, ka Latvija ir tikai un vienīgi tranzītvalsts, kura atvērta pasaulei, bet slēgta tās pašas ļaudīm, nav pieņemama sabalansētai eko-nomikai. Latvijas attīstībai ir nepieciešams pievienot, kā es to nosauktu, Latvijas di-mensiju – proti, Latvija kā ideju radītāja. Mums jāsasniedz tāds uzplaukuma lī-menis, kas valstij ļautu kļūt par daļu no Eiropas intelektuālā potenciāla, par vienu no Eiropas intelektuālajām un tehnoloģis-kajām spēkstacijām.”

Tieši Latvijas nākotnes redzējums un nacionālās identitātes stiprināšana man ir svarīga. VIENOTĪBAS piedāvājums mani mudināja pieņemt lēmumu kļūt par vienu no tās sastāvdaļām.

4 52010. GADA MAIJS

katrs pats rūpēties par savu drošību, celt privātās slimnīcas un profesionālās izglī-tības iestādes. Varam visas valsts funkcijas nodot privātajam sektoram, par to attiecīgi maksājot. Turklāt katram tādā gadījumā būtu jāparūpējas par savu vecāku – pen-sionāru – uzturēšanu, kā arī bērnu veselī-bas aizsardzību.

Tāpēc, ja cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņi nav ieinteresēti nodokļu maksāšanā, katram personīgi pajautā, cik svarīga vi-ņam ir valsts funkciju pastāvēšana, kļūst skaidrs, ka sabiedrības vairākums tomēr vēlas lielākus budžeta ieņēmumus.

Turklāt „Sabiedrība citai politikai” vienmēr ir atbalstījusi nodokļu sabalan-sētību – bagātajiem jāmaksā vairāk. Tas balstās uz diviem argumentiem. Pirm-kārt, nodokļu slogs, kas gulstas uz kapi-tāla pieaugumu vai dividendēm, šobrīd ir mazāks nekā cilvēkam, kurš saņem 200 la-tu algu. Otrkārt, jo cilvēks bagātāks, jo svarīgākas kļūst valsts garantijas, piemē-ram, drošībai.

Valdībā paveiktais Kāpēc nodokļi ir vajadzīgi

Viens likums, viena taisnība visiem

Mainīsim savu politisko kultūru

Palielināts Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums Starptautiskā aģentūra „Moody’s Inves-tors Service” Latvijas kredītreitinga un ārvalstu valūtas depozītu nākotnes no-vērtējumu ir palielinājusi no negatīva uz stabilu. Izmaiņas veiktas, jo pēdējo sešu mēnešu laikā novērota Latvijas ekonomikas stabilizēšanās un � nanšu situācijas būtiska uzlabošanās. Aģentū-ra uzskata, ka zemākais punkts Latvijas ekonomikā jau ir aiz muguras.

Trūcīgā statuss arī personām ar kredītsaistībāmNovērtējot cilvēka materiālo situāciju, sociālie dienesti turpmāk neņems vērā cilvēka kredītsaistības. Līdz šim ģime-nēm, kurās gandrīz nav ienākumu, bet ir kredīts vienīgā mājokļa iegādei, palī-dzēt ar pabalstiem vai citādi nebija ie-spējams. Turpmāk kredītsaistības nebūs šķērslis trūcīgās personas statusam.

Samazinās reģistrēto noziegumu skaitsValsts policija ziņo, ka šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinājies par 14,15% jeb 1348 gadījumiem. Gada pir-mie mēneši iezīmē pozitīvu tendenci. Par spīti ekonomiskajai krīzei un bažām par strauju kriminogēnās situācijas pa-sliktināšanos, drošības situācija valstī ir stabila.

Bezdarbs stabilizējasPirmās prognozes par aprīli rāda, ka bezdarba līmenis salīdzinājumā ar martu samazinājies par 0,1% (Dobe-lē – 0,5%, Saldū, Krāslavā, Liepājā un Alūksnē – par 0,4%). Visticamāk, tas ir saistīts ar sezonālā darba sākšanos, tomēr pēdējo divu gadu laikā šis ir pir-mais novērotais reģistrētā bezdarba lī-meņa samazinājums.

Budžeta defi cīts mazāks par prognozētoEiropas Komisija ziņo, ka 2009. gada bu-džeta de� cīts bijis zemāks par iepriekš prognozēto. Rezultāti sasniegti, patei-coties smagajām reformām gan noza-rēs, gan valsts pārvaldē. Šie dati rāda, ka jāturpina iesāktais darbs, sabalansējot valsts ieņēmumus ar izdevumiem.

Lauksaimniekiem atmaksās nodokliLīdz 2010.gada 15.jūlijam lauksaim-nieki var iesniegt pieteikumu akcīzes nodokļa atmaksai par pirmajā pusgadā iztērēto dīzeļdegvielu. Valsts ieņēmumu dienests atmaksās akcīzes nodokli par 50 (vai līdz 50) litriem iegādāto dīzeļ-degvielu par katru lauksaimniecībā iz-mantojamas zemes hektāru.

Valstij nonākot ekonomiskās grūtībās, ne vienam vien iedzīvotājam ir sarukuši ienākumi. Tāpēc valdība sadarbībā ar Pa-saules Banku ir palielinājusi sociālās aiz-sardzības un palīdzības iespējas grūtībās nonākušajām ģimenēm. Pabalsti un ma-teriāls atbalsts palīdzēs nodrošināt pamat-vajadzības iedzīvotājiem, kuri zaudējuši stabilus ienākumu avotus.

• Palielināts minimālais ienākuma pabalsts (40 lati pieaugušajiem un 45 lati bērniem līdz šim noteikto 37 latu vietā).

• Dzīvokļa pabalsts.• Iespēja bezdarbniekiem veikt sabiedris-

ki vajadzīgus darbus pašvaldībās (sti-pendija katru mēnesi 100 lati).

• Zāļu kompensēšana trūcīgajiem pacien-tiem 100% apmērā, ja pacienta līdzmak-

sājums par zālēm gada laikā sasniedz 50 latu).

• Iespēja trūcīgajiem pacientiem pa nakti palikt „slimnīcu viesnīcās”, ja viņi ārstē-jas dienas stacionāros.

• Mājas aprūpe trūcīgajiem pacientiem ar smagām slimībām.

• Skolēnu nogādāšana skolā tajās vietās, kur skolas slēgtas.

Pirms gada Latviju uzskatīja par Eiropas ekonomikas melno caurumu, kas apdraud arī pārējās Baltijas valstis un Skandināviju. Gada laikā situācija ir būtiski mainījusies. Pasaules ekonomikas speciālisti atzīst, ka esam uz pareizā ceļa. Pakāpeniski atjauno-jas Latvijas labais vārds pasaulē. Vēl vairāk: mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pār-varēšanā.

Starptautiskā aģentūra „Standard&Poor’s” ir pārvērtējusi Latvijas nākotnes vērtēju-mu un paaugstinājusi mūsu reitingus.Eiropas Komisija secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi. Jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinā-jumu atbilstoši plānotajam...„� e Economist” raksta: „Jērgs Asmusens (Jörg Asmussen), Vācijas Federālās Finanšu

ministrijas valsts sekretārs, uzslavējis Latviju par stingro pašdisciplīnu…” „Lai gan IKP kri-tums iepriekšējā gadā sasniedza 17,5%, izska-tās, ka Latvija sasniegusi to, ko daudzi uzska-tīja par neiespējamu – iekšējo devalvāciju.”Starptautiskā aģentūra „Moody’s”: „Latvijas nesen veiktie pasākumi budžeta de� cīta samazināšanai palīdz izvairīties no sabrukuma vai valūtas krīzes.”

Latvijas uzņēmumiem ir jāatgūstas no krīzes sekām, tāpēc valdība apstiprinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu. „Ekonomikas sildīšana” nozīmē vairāk naudas, vairāk iespēju uzņēmēju projek-tiem, mazāk birokrātisko šķēršļu.

• Aizdevumi sīkiem (mikro), maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņē-mumiem plānoti 142 miljonu latu lielā apmērā.

• Samazināts starta kapitāls un vienkār-šota grāmatvedība.

• Apstiprināta daudzdzīvokļu māju sil-tināšana un renovācija, turpmākajos divos gados plānots nosiltināt aptuveni 1000 daudzstāvu dzīvojamo namu.

• Pārdalīti Eiropas Savienības fondu lī-dzekļi, lai pieteikšanās tiem būtu vieg-lāka un lai būtu lielāka iespēja plānoto saņemt.

Turpmākajam darba plānam līdz rude-nim valdība ir noteikusi divas prioritātes: valsts ekonomisko izaugsmi un darbvietas. Lai to panāktu, jāliek trīs galvenie uzsvari: ekonomikā, sociālajā jomā un valsts pār-valdē. Uzņēmēju konkurētspējas attīstīša-na ir galvenais nosacījums tautsaimnie-cības izaugsmei un stabilām darbvietām. Sociālajā jomā palielināti pabalsti un at-balsts trūcīgām un maznodrošinātām per-sonām. Tāpat iedzīvotājiem jānodrošina maksimāli ērta un profesionāla ikdienas problēmu risināšana, tāpēc valsts pārvalde tiks koncentrēta un optimizēta.

VALSTISKAS AKTUALITĀTES

ZIŅAS

Trīs prioritārās jomas valsts konkurētspējas kāpināšanai un ekonomiskās darbības atjaunošanai

Ekonomiskās krīzes smagākais punkts pārvarēts – IKP rādītāji un prognozes (%)

Sociālā aizsardzība un palīdzība grūtībās nonākušām ģimenēm

Latvija – paraugs krīzes pārvarēšanā

Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns

Valsts konkurētspējas kāpināšana

un ekonomiskās darbības atjaunošana

Ekonomikas izaugsme

Sociālās jomas

pasākumi

Valsts pārvaldes

efektivitāte

Savu šībrīža svarīgāko uzdevumu val-dība ir paveikusi – pirms gada draudošais valsts bankrots ir novērsts. Ekonomiskās krīzes smagākais punkts ir pārvarēts. Fi-nanšu un ekonomikas sistēma stabilizējas, nauda no Latvijas vairs projām neplūst.

2009

+6,5 +7,2+8,7

+10,6+12,2

+10

-4,6

-18

-4

+2+3,8

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

Prognoze

2010 2011 2012

mesls – nodokļi veido valsts budžetu, no kura tiek � nansētas vecāko cilvēku pen-sijas, jaunāko izglītība un mūsu visu ve-selības aprūpe, ikdienas drošība un valsts aizsardzība. Nodokļi dod iespēju pastāvēt sabiedrības labklājībai. Jo vairāk līdzekļu tiek iekasēts nodokļu veidā, jo lielākas so-ciālās garantijas gūst skolēnu vecāki, slim-nieki, pensionāri, bezdarbnieki, noziedzī-bas upuri, autobraucēji u.c.

Taču, kad ieklausāmies cilvēkos, īpaši uzņēmējos, sabiedrībā valda viedoklis, ka viņi valsts budžetā jau tagad maksā ļoti daudz, pretī nesaņemot neko. Vai tā ir? Pretī viņi saņem izglītotu, veselu darba-spēku, drošību savai darbībai un kaut vai minimālu, bet tomēr valsts atbalstu uzņē-mējdarbībai. Ja uzņēmēji ir gatavi no tā visa atteikties, apmaksājot to no savas ka-batas, var izvēlēties citu alternatīvu. Varam

PRIORITĀTES

Aigars ŠtokenbergsVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs, SCP priekšsēdētājs, Saeimas deputāts

Solvita ĀboltiņaVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja, JL priekšsēdētāja, Saeimas deputāte

Vaira PaegleSaeimas deputāte, PS

L atvijas sabiedrībā tiek runāts, ka valstī nodokļu slogs ir parāk liels. Vai tā tiešām ir? Vidēji Eiropas Sa-

vienības valstīs, kā arī ASV tas ir lielāks nekā pie mums. Tieši tādēļ, ka nodokļu ieņēmumi līdz šim bijuši mazāki nekā bu-džeta izdevumi, mēs šobrīd esam spiesti izmantot Starptautiskā Valūtas fonda aiz-devumu. Protams, atrodoties dziļā krī-zē, tas ir attaisnojami. Tomēr ilgtermiņā Latvijai būs jānonāk pie sabalansēta bu-džeta ar pārpalikumu, kas ļaus dzēst izvei-dotās parādsaistības.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijainodokļu ienākumi ir tik svarīgi. Otrs ie-

N esen kādā grāmatā izlasīju patiesus vārdus: „Tiesu vara ir atkarīga no savas tautas un atbildīga savai tau-

tai.” Lai cik grūti un sāpīgi nereti redzēt lie-tas, par kurām ikdienā ir kauns gan iedzī-votājiem, gan politiķiem, Latvija ir tiesiska valsts. Un mūsu valsts ir arī demokrātiska, jo tajā cilvēki lemj paši. Mēs paši ievēlam valsts varu no sava vidus, un tas ir tiesiskas un demokrātiskas valsts pamats. Arī to, cik stabils un drošs ir šis pamats, nosakām paši, lemjot par to, kam vēlēšanās uzticē-sim savu balsi un savu valsti. Šāda izšķir-šanās mūs sagaida arī šogad, un izšķiroša ir ikviena balss. Tādēļ ir vērts izsvērt, kam to uzticēt.

Ar zināmu rūgtumu raugos uz šodienas Saeimu, jo tā nav spējusi iemantot sabiedrī-bas uzticību. Taču likumu un augstu ētikas normu ievērošana un sekmīga sabiedrības labklājības vairošana ir vienas monētas divas puses, kas viena no otras nav atda-lāmas. Nevar būt labs saimnieks tas, kurš zog, pat ja viņš kaut ko atstāj arī citiem! Nevar būt labs saimnieks tas, kurš saka, ka likumi ir muļķīgi un tos var pārkāpt! Vai tas, kurš ar „raķetes” nenogurstošu ener-ģiju vai „saimnieka” samierinātāja tēvišķu gādību atkal un atkal likumu pielāgo sev, šķobot un grozot to pēc savas sejas un lī-dzības, līdz tas iegūst plika graša vērtību. Nedz arī tas, kurš gatavs līdz ar sev neērtu likuma normu, tiesnesi vai ģenerālproku-roru notirgot arī sabiedrības tiesības uz tiesisku valsti!

10. Saeimai ir jābūt gudrai, kompeten-tai un tikpat stiprai kā latviešiem, kādus gribam redzēt šajā valstī! Saeimā jābūt lī-deriem; cilvēkiem, no kuriem tiek prasīta augstākā morālā stāja, jo viņi kalpo kā pie-mērs visiem un ikvienam, par kuru atbilstī-bu prasītajai valstiskajai atbildības sajūtai, augstajiem ētikas principiem un spējai dot savai tautai labāko nav ne mazāko šaubu. VIENOTĪBAS piedāvājums ir valsts, kur

L atvijas politikā ienācu pirms 12 ga-diem, bet trimdā esmu pavadījusi vairāk nekā 50 gadus. Gribēju dar-

boties šeit, jo domāju, ka Latvijā, tāpat kā ASV, arī viens cilvēks var būs izšķirošs, lai ietekmētu politiskos procesus kopējā labu-ma sekmēšanai. Patiesība izrādījās pavi-sam citāda, jo, lai mainītu Latvijas politis-ko kultūru, ir vajadzīga liela domubiedru grupa. Tieši tāpēc esmu VIENOTĪBĀ.

Vēlos piedalīties trīs galveno uzdevu-mu izpildē, jo, manuprāt, tieši tie noteiks, vai mūsu valsts attīstīsies tā, kā to vēlas Latvijas tauta. Pirmais uzdevums jeb atzi-ņa nāk no Vitas Matīsas – Latvija nevarēs būt plaukstoša valsts nevienam tās iedzī-votājam, kamēr nebūs iznīdēta „savējo sis-tēma”, kas ir saindējusi visu Latvijas telpu; kamēr latvietim pirmajā vietā nebūs lojali-tāte pret principu, pret likumu, pret vispā-rējo labumu, nevis tikai pret „savējiem” un savu pašlabumu. VIENOTĪBAI principiāla un godprātīga valsts pārvalde ir prioritāte, tāpēc esmu pievienojusies VIENOTĪBAI.

Otrā atziņa nāk no manas runas Tau-tas partijas dibināšanas kongresā, minētā partija tomēr nespēja to īstenot: „Šodien, dibinot partiju, mums ir dota iespēja ra-dīt saprātīgu un saturīgu politisko partiju, kuras galvenais mērķis ir iegūt tautā uzti-cību un sabiedrības līdzdalību visās valsts sfērās. Valsts nevar attīstīties bez tautas uzticības un līdzdalības. Politiskās parti-jas nedrīkst darboties neatkarīgi no tautas gribas. Tauta izrauga savus pārstāvjus un sagaida no tiem atbildīgu rīcību. Partijas, kas šo viedokli nepiekopj, nepastāv.” Ma-nuprāt, VIENOTĪBA īstenos šo manu lo-loto ieceri.

Un visbeidzot – mans atzinums, uz-runājot ārzemju diplomātus laikā, kad kandidēju uz Valsts prezidenta amatu: „Starptautiskie eksperti ir secinājuši, ka mazās valstis, pateicoties to raksturīgām iezīmēm, tādām kā stratēģiska atrašanās

politiku nosaka tikai un vienīgi pilsoņu intereses. Mūsu mērķis ir ieviest tiesiskas un demokrātiskas pārvaldības metodes, kad valdība lēmumus pieņem, balstoties uz Eiropas Savienības un demokrātisko pasau-les valstu praksi, stipra un neatkarīga ties-lietu sistēma, kam tic un uzticas, par kuru nevienam nav šaubu – viens likums, viena taisnība visiem. Valsts, kurā neliela, kom-petenta, efektīva un iedzīvotājiem pieejama valsts pārvalde pieņem caurskatāmus un pamatotus lēmumus. Valsts, kurā priekšvē-lēšanu aģitācijas sistēma, kurā politiķu vei-kums, zināšanas un motivācija, nevis viņu maciņa biezums nosaka vēlēšanu rezultātu. Valdība, kurā profesionāļi sakārto valsts pārvaldi nozari pēc nozares, ministriju pēc ministrijas. Valsts, kuras kodolu veido pret korupciju neiecietīga sabiedrība, kas zina, ka ar ikvienu negodīgi pieņemtu lēmumu –vienalga, vai tas būtu kukulis ceļu policis-tam vai ierēdnim – mēs nogalinām tiesis-kumu. Mēs nogalinām valsti.

Jā, mums vēl ejams grūts un tāls ceļš, lai to, kas tika aizsākts 1918. gadā, atjaunotu un par tiesiskumu varētu runāt tāpat kā vecajās demokrātiskajās valstīs, tomēr tas ir izdarāms – vienoti, kopīgiem spēkiem ne tikai Saeimā un valdībā, bet arī mūsu ikdienas gaitās.

vieta, stiprs nacionālais raksturs, augsta tehnoloģiju attīstība, ir bijušas nozīmī-gākas pasaules attīstības vēsturē, nekā tas būtu sagaidāms. Es pilnībā atbalstu šādu ilgtermiņa redzējumu – arī mazā Latvija ir zeme ar lielu nākotni. Latvijas nacionā-lā identitāte, ko veido tās valoda, vēsture, bagātās kultūras tradīcijas un dzīvesveids, kas izpaužas kā pilsētas un lauku mijie-darbība, pareizi izprasta un izmantota var kļūt par pamatu nākotnē vērstai unikālai nacionālas valsts attīstībai. Ir bijuši mēģi-nājumi Latviju skanīgi dēvēt par dzintara vārtiem vai krustceļu zemi. Tāds viedoklis, ka Latvija ir tikai un vienīgi tranzītvalsts, kura atvērta pasaulei, bet slēgta tās pašas ļaudīm, nav pieņemama sabalansētai eko-nomikai. Latvijas attīstībai ir nepieciešams pievienot, kā es to nosauktu, Latvijas di-mensiju – proti, Latvija kā ideju radītāja. Mums jāsasniedz tāds uzplaukuma lī-menis, kas valstij ļautu kļūt par daļu no Eiropas intelektuālā potenciāla, par vienu no Eiropas intelektuālajām un tehnoloģis-kajām spēkstacijām.”

Tieši Latvijas nākotnes redzējums un nacionālās identitātes stiprināšana man ir svarīga. VIENOTĪBAS piedāvājums mani mudināja pieņemt lēmumu kļūt par vienu no tās sastāvdaļām.

4 52010. GADA MAIJS

katrs pats rūpēties par savu drošību, celt privātās slimnīcas un profesionālās izglī-tības iestādes. Varam visas valsts funkcijas nodot privātajam sektoram, par to attiecīgi maksājot. Turklāt katram tādā gadījumā būtu jāparūpējas par savu vecāku – pen-sionāru – uzturēšanu, kā arī bērnu veselī-bas aizsardzību.

Tāpēc, ja cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņi nav ieinteresēti nodokļu maksāšanā, katram personīgi pajautā, cik svarīga vi-ņam ir valsts funkciju pastāvēšana, kļūst skaidrs, ka sabiedrības vairākums tomēr vēlas lielākus budžeta ieņēmumus.

Turklāt „Sabiedrība citai politikai” vienmēr ir atbalstījusi nodokļu sabalan-sētību – bagātajiem jāmaksā vairāk. Tas balstās uz diviem argumentiem. Pirm-kārt, nodokļu slogs, kas gulstas uz kapi-tāla pieaugumu vai dividendēm, šobrīd ir mazāks nekā cilvēkam, kurš saņem 200 la-tu algu. Otrkārt, jo cilvēks bagātāks, jo svarīgākas kļūst valsts garantijas, piemē-ram, drošībai.

Kas būtu Latvija bez laukiem?

Latvieši, dibiniet uzņēmumus!

Mums jārada zināšanu sabiedrība

Anna SeilePS valdes locekle, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja

Inese MuhkaSCP valdes locekle

Artis KamparsEkonomikas ministrs, JL domes priekšsēdētājs

Atkal ir klāt jauns pavasaris. Lauk-saimnieki ir bažīgi par to, vai ziemāji būs saglabājuši augtspēju zem biezās

sniega segas un vēlāk – plūdos. Tomēr šķiet, ka ilgā ziema nebūs nodarījusi pārmērīgus zaudējumus.

Kā jau katru gadu, lauksaimnieki cer uz aizdevumu, kas nepieciešams lauku dar-bu sekmīgai uzsākšanai, tāpēc ir jāuzteic V.Dombrovska valdība, kas pret lauksaim-niekiem nav vienaldzīga un rūpējas par aiz-devumu no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās, ka lauksaimniekiem varēs 10 miljonus latu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražo-šanai. Šo līdzekļu izsniegšanu administrēs VAS Lauku attīstības fonds un Latvijas Hi-potēku un zemes banka.

Sabiedrība vēl aizvien diskutē par to, vai lauksaimniecība ir īpaši atbalstāma taut-saimniecības nozare, vai atbalstu pelnījušas tikai lielsaimniecības, bet maza produkcijas

apjoma ražotājiem nav nākotnes. Manuprāt, Latvijā līdzās jāsadzīvo gan spēcīgām un modernām ražotnēm, gan dažāda lieluma un jaudas saimniecībām. Ir skaidri sapro-tams, ka lauku ļaudis ciena savu dzīvesveidu un izceļas ar īpaši oriģināliem risinājumiem vietējo dabas resursu izmantošanā un savas ģimenes dzīves apstākļu stabilizēšanā.

Saeimā jau tiek apspriests Finanšu mi-nistrijas sagatavotais likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli”, kas paredz samazinātas administratīvās prasības un vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību. Par mikrouzņēmējiem varēs kļūt � ziskas personas, arī zemnieku un zvejnieku saim-niecības, kuru apgrozījums gada laikā ne-pārsniedz 70 tūkstošus latu un kuros ir ne vairāk par pieciem darbiniekiem. Saeimā steidzamības kārtībā tiek izskatīti arī akcī-zes nodokļa atvieglojumi zemniekiem par iegādāto dīzeļdegvielu, ko piemēro perso-nām, kurām piederošā zeme deklarēta vie-noto platību maksājumu saņemšanai.

Bet jāatzīst, ka joprojām nav novērsta uzņēmumu darbību kontrolējošo iestāžu funkciju dublēšanās un pārmērīgas pra-sības. Joprojām augstas ir dažādu analīžu izmaksas. Gribas arī pieminēt joprojām neatrisinātu vai arī „noglabātu” jautāju-mu – meliorācijas būvju nolietošanos un apsaimniekošanas trūkumu. Zemkopības ministrijas pašlaik iesniegtie labojumi Me-liorācijas likumā paredz zemes apsaim-niekotāju līdzmaksājumus, tādējādi radot papildu izdevumus lauksaimniekiem, kas darbojas polderu ekspluatācijas zonā.

Latviešu tradīcijas un pieredze zemes apsaimniekošanā ir ilgstoša un sekmīga. Pārtikas produktu eksports kopējā eks-portpreču apjomā ir ievērojams. Arī Lat-vijas iedzīvotāju vairākums izvēlas Latvi-jā ražotu pārtiku. Tāpēc VIENOTĪBAS turpmākajā darbībā vienmēr būs jautāju-mi, kā nodrošināt un atvieglot zemnieku saimniecisko darbību šajā Latvijas valstij grūtajā periodā.

M ēs labi apzināmies, ka Latvija nav un nebūs lielražotāju valsts, tāpēc līdzekļus tās attīstībai un ekono-

miskās stabilitātes nodrošināšanai ir jāgūst citādā ceļā. Valsts attīstības pamatā jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un izmantot tās tautsaimniecības attīstībai, vei-cinot vispārējā dzīves līmeņa celšanu. Latvijā ir jābūt zināšanu sabiedrībai, kuras galvenais pamatnosacījums ir izglītības kvalitāte un pieejamība.

Šobrīd apmēram 68% no Latvijā studē-jošajiem iegūst izglītību valsts augstskolās. Taču to studentu skaits, kas augstāko izglī-tību iegūst par valsts budžeta līdzekļiem, kopš 1995. gada ir pakāpeniski samazinājies. Šobrīd ¾ no visiem studējošajiem par izglī-tību maksā paši. Taču, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, tas kļūst aizvien grū-tāk. Turpinot samazināt valsts budžeta ap-maksāto studiju vietu skaitu, tiks panākta si-tuācija, ka Latvijā studēt varēs atļauties tikai turīgākie, savukārt gudrie un mērķtiecīgie dosies studēt uz tām valstīm, kurās augstākā izglītība ir bez maksas. Vai patiešām valstij nerūp mūsu nākotne?

Vēlme ieguldīt uzņēmējdarbībā, ražoša-nā, inovācijās un modernās tehnoloģijās ir apsveicama, tomēr jāapzinās, ka inovācijas ir iespējams radīt tikai valstī ar kvalitatīvi izglī-totiem cilvēkiem. Samazinot budžeta studiju vietu skaitu, valsts vēl vairāk veicinās gud-ro prātu aizplūšanu no Latvijas, un tas nav pieļaujams – valsts līdzekļiem ir jānodrošina attīstība, vienlīdzība un sociālā solidaritāte, tāpēc – pretēji Izglītības un zinātnes minis-tres apgalvojumam, ka lēnām būtu jāpāriet uz pilnīgu maksas augstāko izglītību, – VIENOTĪBA ir vienojusies, ka, saprātīgi plā-nojot budžetu un izsverot prioritātes, valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaitu ir pakāpeniski jāpalielina. Līdz 2014. gadam

K rišjānis Valdemārs savulaik aicinā-ja: „Latvji, brauciet jūriņā”, ar to do-mādams – esiet aktīvi, uzņēmīgi un

domājiet plašāk. Šis aicinājums joprojām ir aktuāls, nedaudz pielāgojot akcentus laik-metam: „Latvieši, dibiniet uzņēmumus!”

Modernajā pasaulē nav nepieciešams sēsties tvaikonī, lai nedēļas laikā nokļūtu pāri okeānam. Pieejama gaisa satiksme, internets, vienota mobila informācijas telpa un tirdzniecība bez barjerām – tā ir realitāte, no kuras nevar izvairīties, iebāžot galvu smiltīs kā strauss. Modernajā pasau-lē labklājības pamatā ir privātā iniciatīva, spēja konkurēt un tiekšanās būt labākajam savā nozarē.

Valda Dombrovska valdība ir pielikusi daudz pūļu, lai veicinātu un lolotu privāto iniciatīvu, mudinot iedzīvotājus pievēr-sties savam biznesam. Gada laikā valdība

tam jāsasniedz trīs ceturtdaļas no kopējo studiju vietu skaita. Neraugoties uz grūta-jiem ekonomiskajiem apstākļiem, mums nav jāatkāpjas no pārliecības, ka izglītots un zi-nošs cilvēks ir ieguvums visai sabiedrībai – gan garīgā, gan ekonomiskā ziņā.

Pienācis pēdējais laiks novērst studiju programmu dublēšanos, izvērtēt to lietderī-bu un kvalitāti. Valsts pasūtījums, stingrāki uzņemšanas noteikumi un budžeta studiju vietu skaita palielināšana veicinās dabisko konkurenci, kas ir priekšnosacījums kvalitā-tes uzlabošanai. Strādājot ar gudrākiem un mērķtiecīgākiem studentiem, arī pasniedzēji ir spiesti pilnveidoties un paaugstināt kvali-tāti – ir motivācija un prieks strādāt, ja redzi atdevi un vari veidot pēctecību. Zinošāki, iz-glītotāki un motivētāki augstskolu absolventi vieglāk un veiksmīgāk iekļaujas darba tirgū, rezultātā mēs iegūstam jaunas darba vietas, spējīgus darbiniekus un vairāk ienākumu valsts budžetā. Savukārt, ja strādāt skolās dosies labākie no labākajiem augstskolu beidzējiem, paaugstināsies arī vispārējās un profesionālās izglītības līmenis un tiks celts skolotāja profesijas prestižs.

PRIORITĀTES

ir atbalstījusi virkni dažādu iniciatīvu, lai maksimāli atvieglotu gan uzņēmējdarbī-bas uzsākšanu, gan praktizēšanu ikdienā.

Īpaši vēlos izcelt valdības rīcību mik-rouzņēmumu atbalstam, jo tas ir ikviena biznesa sākums. Mikrouzņēmumi veido to uzņēmējdarbības vidi, kurā darbojas visa tautsaimniecība, no to vidus ar laiku izaug sekmīgi, starptautiski konkurētspējīgi un uz eksportu orientēti uzņēmumi.

2009. gadā valdība nolēma īstenot spe-ciālu mikrouzņēmumu atbalsta program-mu. Tās ietvaros jau no šā gada 1. janvāra ir spēkā kārtība par patentmaksu piemēro-šanu � zisku personu saimnieciskajai dar-bībai noteiktā profesijā, dodot iespēju ik-vienam aktīvam un uzņēmīgam cilvēkam, piemēram, ar amatnieka prasmēm, strādāt bez lieku birokrātisko formalitāšu kārtoša-nas ar valsts iestādēm.

Pašlaik Saeimā jau ir nonākusi valdībā apstiprinātā mikrouzņēmumu darbību vei-cinošo likumu pakete, kas ļaus strādāt bez sarežģītas grāmatvedības kārtošanas un ieviesīs vienkāršu vienota nodokļa mak-sāšanas kārtību. Minimālā pamatkapitāla lielums jaundibināmam mikrouzņēmu-mam būs no viena lata, un izmaksas par mikrouzņēmuma dibināšanu jau ir būtiski samazinātas. Ļoti ceru, ka Saeima nekavē-sies ar šīs likumprojektu paketes pieņem-šanu un tā stāsies spēkā jau šovasar.

Tāpat mikrouzņēmumu atbalsta pro-grammas ietvaros tiek īstenota Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mikrokre-ditēšanas programma, kuru ievieš valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Tās ietvaros ir pieejami aizdevumi gan biznesa uzsākšanai, gan apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām.

VIENOTĪBAI pēc 10. Saeimas vēlē-šanām ir jāturpina Valda Dombrovska uzsāktais kurss uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Svarīgi ir turpināt jau iesāktos dar-bus, lai dažādos veidos atbalstītu privāto iniciatīvu.

Mēs esam apvienojušies kopīgam mērķim: vei-dot tādu Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni. Tādu Latviju,

kurā cilvēks var piepildīt savas dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību. Kur valsts veicina sadarbību, kas saliedē sabiedrību un garantē sociālo stabilitāti un drošību. Veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, tādu, kuru rakstu-ro laba pārvaldība, tiesiskums, sociālais atbildīgums. Tādu, par kuru var teikt, ka tā ir radošuma, uzņēmī-guma un uzņēmējdarbības valsts, ka tā ir dzīvīgi zaļa un ekoloģiska valsts un ka šajā valstī dzīvo stipras gribas cilvēki. Mūsu mērķis ir Latvija – progresīva un ilgtspējīga valsts.

Mūs vieno kopīgas vērtības

Mēs esam par: • godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku• cieņu pret cilvēku, toleranci un rosīgu pilsonisko sabiedrību• sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku• kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta pieejamību• efektīvu valsts pārvaldi• nodokļu politiku, kas veicina modernas tautsaim- niecības attīstību• nacionālu, demokrātisku valsti Rietumu sabiedrībā.

Mēs esam par Latviju – brīvu no korupcijas, oligarhu varas un vadonisma.

Mēs esam pārliecināti, ka, nodrošinot līdzsvaru starp mūsu partiju pārstāvētajām Eiropas liberālajām, kon-servatīvajām un sociālajām vērtībām, kuras ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveido-šanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu, īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, ir iespējams sasniegt mūsu mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.

Mēs esam gatavi smagam darbam

Mēs apzināmies, ka mūsu atbildība ir pārvarēt krīzi – ekonomisko un uzticības krīzi.

Mūsuprāt, nepiedodami bija tas, ka, atgūstot savu vietu Eiropā un kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, netika radīti jauni mērķi, ap kuriem konso-lidēt mūsu valsts turpmāko attīstību un izaugsmi. Ekonomiskās krīzes smagums atgādināja, cik labklā-jība viegli nāk un zūd, ja tā nav ilgtspējīga. Latvijas tautsaimniecība nav pietiekami konkurētspējīga ne reģionālā, ne globālā mērogā. Straujo attīstības gadu valdībām nav bijis redzējuma par Latvijas attīstību, tās nav parūpējušās par valsts budžeta rezervju veidošanu, ir pieļāvušas ievērojamu budžeta de� cītu, tāpēc Latviju globālā � nanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi īpaši smagi.

Mēs apzināmies, ka šādā situācijā nevar būt vieglu un vienkāršu risinājumu, bet tieši tas liek mācīties no kļūdām un veidot labāku Latviju.

vērtību deklarācijaMūsu mērķis ir plaukstoša 21. gadsimta Latvija Mēs veidosim tādu Latviju, kurā katrs cilvēks var piepildīt savus dzīves mērķus un smags darbs tiek atalgots. Latviju, kurā cilvēki sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kur stiprākais palīdz vājākajam, kur cilvēkus vieno savstarpēja cieņa, iecietība un solidaritā-te, kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē.21. gadsimta Latvijai ir jābūt taisnīgi un labi pārvaldītai valstij, kur politiķi atbildīgi pārstāv un aizstāv sabiedrī-bas intereses.

21. gadsimta Latvijai ir īpaša vieta Rietumu saimē un pasaulē neatkārtojamās savpatnības dēļ. Sargāt, attīstīt un nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu, nacionālo identitāti ir mūsu pienākums. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešams visu šeit dzīvojošo tautību kultūras pienesums, bagātība daudzveidībā.

Latvijas valstij ir jābūt tādai, lai Latvijas cilvēki spētu pašapzinīgi un zinoši izmantot 21. gadsimta atvērtās pasaules iespējas.

Mūsu prioritātes ir

• Izglītots un uzņēmīgs cilvēksIzglītotība ir vienīgais iespējamais Latvijas izaugsmes dzinējspēks. Vienīgi uzņēmīgums, jaunrade un izcilība var kļūt par katras izglītības, pārvaldes vai biznesa organizācijas sekmīgu attīstības dzinuli. Nepieciešams koncentrēt resursus un kompetenci, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo izglītību, ar tautsaimniecības vaja-dzībām pamatotu arodizglītību un fokusētu augstākās izglītības piedāvājumu.

• Ilgtspējīga izaugsme un strauja izeja no krīzesPiecos gados ir jāsasniedz stabila Latvijas ekonomikas izaugsme, nodrošinot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu veido-šanu, pašnodarbinātības iniciatīvas, tādējādi veicinot bez-darbnieku atgriešanos darba tirgū. Nepieciešams atbalstīt uzņēmējdarbības eksportspēju, inovācijas un pašmājās ražoto un veidot nodokļu politiku, kas samazina nodokļu slogu darbaspēkam un veicina ekonomikas izaugsmi. Ir jāturpina Valda Dombrovska valdības iesāktais, izvedot valsti no maksātnespējas, atgūstot ārvalstu partneru uzticēšanos Latvijai, samazinot uzblīdušo un dārgo valsts pārvaldi un veidojot sabalansētu valsts budžetu.

• Sociāli iekļaujoša, vesela un solidāra sabiedrība Ir jāmazina nabadzība un izstumtība, nodrošinot atbal-stu grūtībās nonākušajiem, sociālu drošību sabiedrības visvairāk aizsargājamām grupām. Lai panāktu labāku sabiedrības veselību, ir svarīgi veicināt veselīgu dzīves-veidu un radīt ikvienam pieejamu un kvalitatīvu vese-lības aprūpi. Ir īpaši nepieciešams gādāt par � nansiāli ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kas balstīta uz visu iedzīvotāju līdzdalību tās � nansēšanā, solidāri maksājot nodokļus. Nepieciešams rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu, ģimenes atbalsta politiku. • Godīga un atbildīga politikaStipras valsts pamatā ir aktīva un politiskajos proce-sos ieinteresēta sabiedrība, tāpēc ir ļoti svarīgi veidot

atvērtu politiku, kur pilsoniskā sabiedrība iesaistās lēmumu pieņemšanā. Izveidot nelielu, efektīvu, kom-petentu un depolitizētu valsts pārvaldi. Nodot privāta-jam sektoram tās valsts funkcijas, kuras tas spēj īstenot sekmīgāk.

Mūsu spēks ir vienotībā

Šos mērķus sasniegt iespējams, tikai vienojoties, liekot kopā prātus un pūliņus, pieredzi un jaunradi, smagu darbu un sirds enerģiju. Mēs atbildam par Latviju visi kopā, jo Latvijas nākotne ir tās cilvēku vienotībā – sākot ar spēju vienoties valsts politikas veidotājiem un sabiedrībai piedāvāt godīgu, taisnīgu, inteliģentu, ei-ropeisku, demokrātisku, atvērtu, konsolidētu politiku, kurā darbi atbilst vārdiem. Visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē notikušas tikai tad, kad esam bijuši vienoti. Mēs pazīstam un atceramies Latvijas Atmodas laika pacilājošo lepnumu un spēku, vienotību Baltijas ceļā un dziesmu svētkos. Mēs bijām kopā Lietussargu revolūcijā.

Vienoti mēs neesam sīki. Vienoti mēs esam rīcībspējī-gi. Vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu politiku, jaunu spēku valsts sekmīgai attīstībai.

VIENOTĪBAI aprīlī augstākais reitingsArī aprīlī, tāpat kā martā, sabiedrībā populārākais politiskais spēks ir bijusi partiju apvienība VIENO-TĪBA, rāda „Latvijas Faktu” dati. Par premjera Valda Dombrovska pārstāvēto „Vienotību” balsot ir gatavi 17% iedzīvotāju. Ja vēlēšanas notiktu rīt, nepieciešamo 5% balsu barjeru nepārvarētu un Saeimā neiekļūtu LPP/LC un Tautas partija.

Dati: Latvijas Fakti

Par kuru partiju Jūs balsotu, ja vēlēšanas notiktu rīt?

17%

16,2%

7,4%

3,3%

1,9%

Saskaņas centrs

ZZS

LPP/LC

TP

6 112010. GADA MAIJS

ZEMGALĒ

Gribas ticēt, ka šī brīža notikumi valstī un politiķu rīcība nav mazinājusi jaunu cilvēku vēlmi iesaistīties politiskajos procesos, bet tieši otrādi – radījusi augsni vēlmei mainīt to, kļūstot izglītotākiem, progresīvākiem un zinošākiem. Tādiem, kas saskata pieļautās kļūdas un piedāvā konstruktīvus risinājumus. Tādiem, kas savus priekšlikumus un idejas izklāsta pēc būtības. Tādiem, kas gatavi palielināt sabiedrības uzticības kredītu nevis kuļot tukšus salmus, bet aizstāvot iedzīvotāju intereses un strādājot pēc visiem zināmā principa – viens likums, viena taisnība visiem. Šis ir laiks, kad arī jauno politiķu paau-dzei, un tādu es redzu VIENOTĪBĀ, ir jārīkojas, pierādot, ka mums ir savs skatī-jums uz Latvijas attīstību un esam gatavi strādāt, lai to īstenotu.

Lauzt veco un īstenot jauno. Šobrīd tas ir būtiskākais Latvijā un valsts politikā. Bieži vien jaunie cilvēki paliek veco aizsegā un politiskās kultūras neesamība veido Latviju tādu, kāda tā ir patlaban. Pie-redzējuši politiķi vairākumā gadījumu neatzīst savas kļūdas un dzīves laikā gūtā pieredze tiem liek būt pārāk piesardzī-giem, tādējādi liedzot būt inovatīviem.Jauni cilvēki aktīvajā politikā ir nepiecie-šami. Viņi ir radoši, nepazīst pasivitāti, reizēm mēdz kļūdīties, taču uzdevumu prot paveikt ātrāk un, pats galvenais, efek-tīvāk nekā piesardzīgais un pieredzējušais. Arī izglītības programmas tagad ir daudz vispusīgākas, domāšana netiek iegrožota kādreiz vispārpieņemtajos standartos. Ak-tīviem, radošiem un zinošiem cilvēkiem ir jāizmanto dotā iespēja – VIENOTĪBĀ veidot veiksmīga politiķa karjeru.

Pārmaiņas politiskajā vidē maina cilvēku dzīvi. Man personīgi tas saistās ar līdzdar-bošanos Latvijas Tautas frontes laikraksta „Atmoda” izdošanā. Tas pārtrauca manu fotožurnālista karjeru. Vēlāk kļuvu par izdevniecības „Diena” vadītāju.Tāds pats lielo pārmaiņu laiks sācies tagad. Ticu, ka Latvijas sabiedrība ir iegājusi jau-nā politiskās attīstības ciklā. Mēs parādī-sim, kā neliela, bet talantīga tauta nepazūd globālo izaicinājumu straumē, bet spēj atrast savu dzīvesziņu apliecinošu attīstības formulu un dot būtisku devumu Eiropas ekonomiskajā un kultūras attīstībā. VIENOTĪBAS veidošanās process kļuva par pēdējo impulsu, kāpēc nolēmu nepa-likt malā. Ideja par politisko partiju un sabiedrības pārstāvju konsolidāciju un politisko paradigmu maiņu lika vēlreiz ap-griezt savu dzīvi kājām gaisā un iesaistīties.

Aizvien biežāk cilvēki uzdod jautājumu, vai tagad, esot jaunizveidotās politiskās apvie-nības rindās, mēs – SCP biedri – jūtamies kaut kā savādāk? Jāsaka, ka reģionos šis politiskais krāsu spektrs tik ļoti neietekmē ne dažādu partijas biedru attiecības, ne deputātu darbību.Lai mēs spētu sasniegt kopīgus mērķus, strādāt vienoti sabiedrības labā un būtu go-dīgi viens pret otru, mums vispirms ir jābūt vienotiem savās mājās, savas pašvaldības teritorijā. Dalība VIENOTĪBĀ uzliek papil-du pienākumus un atbildību. Mēs nesēžam rokas klēpī salikuši, bet kopīgi cenšamies risināt problēmas. Protams, arī mūsu star-pā rodas viedokļu atšķirības, bet tāpēc jau mēs esam, lai pēc spraigām diskusijām no-nāktu pie optimālākā varianta, personīgās ambīcijas noliekot malā. Jo tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim paveikt iecerēto.

Esmu VIENOTĪBĀ tāpēc, ka man ir apnikusi sadalīta, sīkpartijās sašķē-lusies latviešu tauta, kura nav spējīga vienoties kopējai idejai. Līdz VIENOTĪBAS kongresam Latvijas po-litiķus varēja pielīdzināt pusaudžiem, kas regulāri apvainojas viens uz otru par ikdienas sīkumiem un to nekad ne-spēj aizmirst. Līdzīgi nenobriedušam cilvēkam, kas nav spējīgs uz kompro-misiem un nav spējīgs ieklausīties otrā. VIENOTĪBA ir patiesi nobriedušu, pieaugušu cilvēku solis Latvijas politis-kajā arēnā, kad trīs spēcīgas politiskas partijas apvienojas idejas vārdā. Ir pienācis laiks pārtapt no mazas kašķī-gas tautiņas par spēcīgu, sevi cienošu nāciju. Par nāciju, kura kopīgi strādā savas valsts un tās pilsoņu interesēs.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uz-runājot Saeimu 2007. gada jūnijā, norādīja, ka nesen atgūtā brīvība mūs ir ne tikai at-brīvojusi no tirānijas, bet arī uzlikusi izvēles un atbildības nastu. VIENOTĪBA ir mana valstiskā izvēle un vienlaikus – arī mana atbildības nasta. Mani mērķi VIENOTĪBAS rindās ir mainīt fragmentēto un daudzviet izkropļoto uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Nedrīkst būt tā, ka atsevišķiem politiska-jiem spēkiem pietuvināta uzņēmēju grupē-juma kabatās valsts � nansējums līst kā no pārpilnības raga, bet pārējie pat nezina, ka tāds valsts pasūtījums vispār eksistē. VIENOTĪBAS mērķis ir sadarboties un konsultēties ar visplašāko uzņēmēju loku. Stabilas uzņēmējdarbības vides pamatā ir godīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi un efektīvs dialogs starp politikas veidotā-jiem un uzņēmējiem.

Kāpēc es esmu VIENOTĪBĀ

Klāvs Olšteins, JL valdes loceklis

Viktors Vilkaušs, SCP Jēkabpils nodaļas vadītājs

Arvils Ašeradens, VIENOTĪBAS valdes loceklis, PS

Inga Priede, Kandavas novada domes deputāte, SCP

Linards Počs, PS biedrs

Jānis Reirs, Saeimas deputāts, JL valdes loceklis

7

VIENOTĪBAS notikumu kalendārs Zemgalē

ĀDAŽI

SALACGRĪVA

SALASPILS

CESVAINE

LUDZA

PREIĻI

KRĀSLAVA

KĀRSAVA

VENTSPILS

VALMIERA

TUKUMS

TALSI SAULKRASTI

SALDUS

RĪGA

NERETA

LIMBAŽI

LIEPĀJA

KULDĪGAKANDAVA JŪRMALA

JELGAVA

JĒKABPILS

IKŠĶILE

PĻAVIŅASOZOLNIEKI

ĶEKAVA

KRUSTPILS

GULBENE

RĒZEKNE

MADONA

GARKALNE

MĀRUPE

DUNDAGA

DOBELE

CĒSIS

BALVI

BAUSKA

SIDRABENE

SVĒTE

BABĪTEBALOŽI

IECAVA

LIELVĀRDE

STRENČI

VALKA

STOPIŅI

AUCE

DURBE

ENGURE

GROBIŅA

AMATA

ROPAŽI

KOKNESE

OLAINE

INČUKALNS

DAGDA

BURTNIEKI

ALŪKSNE

DAUGAVPILS

AIZKRAUKLE

SIGULDA

SMILTENE

Jēkabs, pensionārs no Tukuma

Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – 4. maijs – man nozīmē to pašu, ko lielākajai daļai latviešu tautas. Mēs vēlējāmies un izcīnījām brīvību savai valstij – savai Latvijai! Par to liecina barikāžu un puča laiks. Toreiz mēs neviens nebaidī-jāmies aizstāvēt savu valsti un cīnīties par to – par savu Latviju!

Laura, pensionāre no Jelgavas

No 20 gadu seniem notikumiem man spilgtā atmiņā ir palicis barikāžu laiks, kad vairākums jelgavnieku sasēdās ma-šīnās un devās uz Rīgu, lai piedalītos barikāžu pasākumos. Atmiņā palikusi cilvēku lielā neziņa par to, kas būs nākotnē. Barikāžu notikumus es vēroju pa televizoru, un jāatzīstas, ka izjutu gandarījumu, redzot latviešu drosmi aizstāvēt savu tēvzemi.

Andris, dārzkopis Jelgavā

Pirms divdesmit gadiem, kad tika pa-sludināta Latvijas neatkarība, bija lielas cerības par Latvijas nākotni. Jāatzīst, ka rezultāts, kāds šodien ir sanācis, nav tas labākais. Daļa tautas jūtas piekrāp-ta. Tādi politiķi kā Šķēle ir sabojājuši visu sasniegto. Nenoliedzami, neat-karība mūsu valstij ir nenovērtējama, tikai diemžēl ar to visu ir nākusi līdzi arī valsts izpārdošana. Gribas ticēt un cerēt, ka piedzīvošu Latvijas izaugsmi, lai patiesi varētu lepoties ar iegūto valsts neatkarību.

Kārlis, pensionārs no Tukuma

1990. gada 4. maiju atceros saistītu ar lielām cerībām, jo tolaik strādāju valsts darbā Rīgā. Forša un saulaina diena bija, darbā klausījāmies radio, skatījā-mies televizoru. Svinīgās plenārsēdes tiešraidi klausījāmies, ar lielu nepa-cietību gaidot balsošanas rezultātus.

Valentīna, puķu tirgotāja Jelgavā

Ir grūti runāt par Latvijas valsts neat-karību, ja visapkārt ir tik liels bezdarbs. Treknie gadi mūs ir noveduši tur, kur esam šobrīd. Cilvēki ir spiesti meklēt darbu ārzemēs, lai spētu samaksāt sa-

Skaidrīte, pensionāre no Tukuma

Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu pirms 20 gadiem atceros ar lielu sajūsmu, ko tik viegli nevaru aizmirst vēl šodien. Tolaik strādāju Rīgā un kā liela daļa iedzīvo-tāju darbā cītīgi sekoju līdzi izšķiroša-jam balsojumam radio. Tolaik mums visiem bija ticība Latvijas brīvībai un neatkarībai, pārliecība, ka Padomju Sa-vienībai jāsabrūk. Kad paziņoja parla-menta balsojuma rezultātus, daudziem bija liels pārsteigums un neizsakāms saviļņojums.

Partijas „Jaunais laiks” reģionālā nodaļa

Partijas „Sabiedrība citai politikai” reģionālā nodaļa

Partijas „Pilsoniskā savienība” reģionālā nodaļa

VIENOTĪBAS reģionālās apvienības(nodibinātas Jūrmalā un Kuldīgā, pārējās vietās notiek sarunas par izveidošanu)

1. maijs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai veltītie pasākumi pilsētās un novados

7. maijs JL politiķi tiekas ar iedzīvotājiem Krustpilī

JL deputāti Eiropas dienas ietvaros apmeklē savas bijušās skolas

8. maijs PS Novadu domes sēde

Konference „Virzība uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā Padome un „kurelieši”” (rīkotāju pārstāvji I.Vaidere un I.Lieģis ar EP ETP grupas un EK atbalstu). Kara muzejā, Rīgā.

9. maijs Mātes dienas un Ģimenes dienas koncerti

14. maijs PS Zemgales nodaļu tikšanās

15. maijs Eiropas akcijas „Muzeju nakts” pasākumi, ilgs no plkst. 19.00 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk. Ieeja muzejos ir bez maksas

PS kongress

JL domes sēde Cēsīs

21. maijs Novadu 9. grāmatu svētki Dobelē

23. maijs Vasarsvētku atzīmēšana

Rīgas maratons

28. maijs Jelgavas pilsētas svētki

28. maijs Dobeles pilsētas svētki

BŪT LATVIJAS PATRIOTAM...8 92010. GADA MAIJS

Mēs pat veicām pierakstus par deputātu balsojumiem. Es uzskatu – lai vadītu valsti, ir jābūt pieredzei un iemaņām. Pēc padomju varas esam gribējuši uzbūvēt tiesisku valsti, par kuru visu laiku cīnījāmies. Tomēr 20 gadu laikā esam novirzījušies no tiesiskas valsts ceļa. Rezultātā šobrīd situācija ir ļoti grūta.

vus kredītus. Protams, labāk ir neatka-rīga Latvija, nekā padomju laiki, tomēr zināms rūgtums ir sirdī sakrājies pa šiem gadiem. Grūti šodien ir runāt par patriotismu un valsts ideoloģiju, ja redzu, kas notiek apkārt. Ceru, ka nā-kotnē mūs gaida labāki laiki, lai būtu prieks dzīvot mūsu valstī – Latvijā!

Margarita

Man valsts svētki ir diena, kuru svinu, jo apzinos, ka dzīvoju šajā valstī – Latvijā. Jāatzīst, ka šobrīd mums ir daudz problēmu un grūtību, kuras jāpārvar. Tieši tāpēc ikvienam ir jādomā par to, kā atbalstīt savu valsti un cilvēkus, kas šeit dzīvo.

VIENOTĪBA LATVIJĀ

VIENOTĪBAS notikumu kalendārs Zemgalē

ĀDAŽI

SALACGRĪVA

SALASPILS

CESVAINE

LUDZA

PREIĻI

KRĀSLAVA

KĀRSAVA

VENTSPILS

VALMIERA

TUKUMS

TALSI SAULKRASTI

SALDUS

RĪGA

NERETA

LIMBAŽI

LIEPĀJA

KULDĪGAKANDAVA JŪRMALA

JELGAVA

JĒKABPILS

IKŠĶILE

PĻAVIŅASOZOLNIEKI

ĶEKAVA

KRUSTPILS

GULBENE

RĒZEKNE

MADONA

GARKALNE

MĀRUPE

DUNDAGA

DOBELE

CĒSIS

BALVI

BAUSKA

SIDRABENE

SVĒTE

BABĪTEBALOŽI

IECAVA

LIELVĀRDE

STRENČI

VALKA

STOPIŅI

AUCE

DURBE

ENGURE

GROBIŅA

AMATA

ROPAŽI

KOKNESE

OLAINE

INČUKALNS

DAGDA

BURTNIEKI

ALŪKSNE

DAUGAVPILS

AIZKRAUKLE

SIGULDA

SMILTENE

Jēkabs, pensionārs no Tukuma

Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – 4. maijs – man nozīmē to pašu, ko lielākajai daļai latviešu tautas. Mēs vēlējāmies un izcīnījām brīvību savai valstij – savai Latvijai! Par to liecina barikāžu un puča laiks. Toreiz mēs neviens nebaidī-jāmies aizstāvēt savu valsti un cīnīties par to – par savu Latviju!

Laura, pensionāre no Jelgavas

No 20 gadu seniem notikumiem man spilgtā atmiņā ir palicis barikāžu laiks, kad vairākums jelgavnieku sasēdās ma-šīnās un devās uz Rīgu, lai piedalītos barikāžu pasākumos. Atmiņā palikusi cilvēku lielā neziņa par to, kas būs nākotnē. Barikāžu notikumus es vēroju pa televizoru, un jāatzīstas, ka izjutu gandarījumu, redzot latviešu drosmi aizstāvēt savu tēvzemi.

Andris, dārzkopis Jelgavā

Pirms divdesmit gadiem, kad tika pa-sludināta Latvijas neatkarība, bija lielas cerības par Latvijas nākotni. Jāatzīst, ka rezultāts, kāds šodien ir sanācis, nav tas labākais. Daļa tautas jūtas piekrāp-ta. Tādi politiķi kā Šķēle ir sabojājuši visu sasniegto. Nenoliedzami, neat-karība mūsu valstij ir nenovērtējama, tikai diemžēl ar to visu ir nākusi līdzi arī valsts izpārdošana. Gribas ticēt un cerēt, ka piedzīvošu Latvijas izaugsmi, lai patiesi varētu lepoties ar iegūto valsts neatkarību.

Kārlis, pensionārs no Tukuma

1990. gada 4. maiju atceros saistītu ar lielām cerībām, jo tolaik strādāju valsts darbā Rīgā. Forša un saulaina diena bija, darbā klausījāmies radio, skatījā-mies televizoru. Svinīgās plenārsēdes tiešraidi klausījāmies, ar lielu nepa-cietību gaidot balsošanas rezultātus.

Valentīna, puķu tirgotāja Jelgavā

Ir grūti runāt par Latvijas valsts neat-karību, ja visapkārt ir tik liels bezdarbs. Treknie gadi mūs ir noveduši tur, kur esam šobrīd. Cilvēki ir spiesti meklēt darbu ārzemēs, lai spētu samaksāt sa-

Skaidrīte, pensionāre no Tukuma

Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu pirms 20 gadiem atceros ar lielu sajūsmu, ko tik viegli nevaru aizmirst vēl šodien. Tolaik strādāju Rīgā un kā liela daļa iedzīvo-tāju darbā cītīgi sekoju līdzi izšķiroša-jam balsojumam radio. Tolaik mums visiem bija ticība Latvijas brīvībai un neatkarībai, pārliecība, ka Padomju Sa-vienībai jāsabrūk. Kad paziņoja parla-menta balsojuma rezultātus, daudziem bija liels pārsteigums un neizsakāms saviļņojums.

Partijas „Jaunais laiks” reģionālā nodaļa

Partijas „Sabiedrība citai politikai” reģionālā nodaļa

Partijas „Pilsoniskā savienība” reģionālā nodaļa

VIENOTĪBAS reģionālās apvienības(nodibinātas Jūrmalā un Kuldīgā, pārējās vietās notiek sarunas par izveidošanu)

1. maijs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena

4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai veltītie pasākumi pilsētās un novados

7. maijs JL politiķi tiekas ar iedzīvotājiem Krustpilī

JL deputāti Eiropas dienas ietvaros apmeklē savas bijušās skolas

8. maijs PS Novadu domes sēde

Konference „Virzība uz demokrātisko Eiropu Otrā pasaules kara laikā – Latvijas Centrālā Padome un „kurelieši”” (rīkotāju pārstāvji I.Vaidere un I.Lieģis ar EP ETP grupas un EK atbalstu). Kara muzejā, Rīgā.

9. maijs Mātes dienas un Ģimenes dienas koncerti

14. maijs PS Zemgales nodaļu tikšanās

15. maijs Eiropas akcijas „Muzeju nakts” pasākumi, ilgs no plkst. 19.00 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk. Ieeja muzejos ir bez maksas

PS kongress

JL domes sēde Cēsīs

21. maijs Novadu 9. grāmatu svētki Dobelē

23. maijs Vasarsvētku atzīmēšana

Rīgas maratons

28. maijs Jelgavas pilsētas svētki

28. maijs Dobeles pilsētas svētki

BŪT LATVIJAS PATRIOTAM...8 92010. GADA MAIJS

Mēs pat veicām pierakstus par deputātu balsojumiem. Es uzskatu – lai vadītu valsti, ir jābūt pieredzei un iemaņām. Pēc padomju varas esam gribējuši uzbūvēt tiesisku valsti, par kuru visu laiku cīnījāmies. Tomēr 20 gadu laikā esam novirzījušies no tiesiskas valsts ceļa. Rezultātā šobrīd situācija ir ļoti grūta.

vus kredītus. Protams, labāk ir neatka-rīga Latvija, nekā padomju laiki, tomēr zināms rūgtums ir sirdī sakrājies pa šiem gadiem. Grūti šodien ir runāt par patriotismu un valsts ideoloģiju, ja redzu, kas notiek apkārt. Ceru, ka nā-kotnē mūs gaida labāki laiki, lai būtu prieks dzīvot mūsu valstī – Latvijā!

Margarita

Man valsts svētki ir diena, kuru svinu, jo apzinos, ka dzīvoju šajā valstī – Latvijā. Jāatzīst, ka šobrīd mums ir daudz problēmu un grūtību, kuras jāpārvar. Tieši tāpēc ikvienam ir jādomā par to, kā atbalstīt savu valsti un cilvēkus, kas šeit dzīvo.

VIENOTĪBA LATVIJĀ

10

Izmantoti arhīva foto no Jēkabpils Vēstures muzeja krājumiem.

Jēkabpils – pilsēta Zemgalē toreiz un tagad

Latvijas Bankas nodaļa Jēkabpilī toreiz

Jēkabpils valsts vidusskola toreiz

Krustpils pils. 20. gs. 20. gadi

Brīvības laukums Tukumā 1990. gadā

Krustpils pilsētvalde toreiz

Jēkabpils miertiesa toreiz

Ugunsdzēsēji pulcējas pilsētas laukumā. 20. gs. 20. gadi

Ļeņina piemineklis Tukumā

„SEB Banka” šobrīd

Koledžas ēka Pasta ielā tagad

Krustpils pils tagad

Brīvības laukums ar strūklaku 2010. gadā

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ēka Rīgas ielā, Jēkabpilī tagad

Jēkabpils pašvaldības ēka tagad

Jēkabpils Vecpilsētas laukums tagad

Kas būtu Latvija bez laukiem?

Latvieši, dibiniet uzņēmumus!

Mums jārada zināšanu sabiedrība

Anna SeilePS valdes locekle, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja

Inese MuhkaSCP valdes locekle

Artis KamparsEkonomikas ministrs, JL domes priekšsēdētājs

Atkal ir klāt jauns pavasaris. Lauk-saimnieki ir bažīgi par to, vai ziemāji būs saglabājuši augtspēju zem biezās

sniega segas un vēlāk – plūdos. Tomēr šķiet, ka ilgā ziema nebūs nodarījusi pārmērīgus zaudējumus.

Kā jau katru gadu, lauksaimnieki cer uz aizdevumu, kas nepieciešams lauku dar-bu sekmīgai uzsākšanai, tāpēc ir jāuzteic V.Dombrovska valdība, kas pret lauksaim-niekiem nav vienaldzīga un rūpējas par aiz-devumu no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās, ka lauksaimniekiem varēs 10 miljonus latu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražo-šanai. Šo līdzekļu izsniegšanu administrēs VAS Lauku attīstības fonds un Latvijas Hi-potēku un zemes banka.

Sabiedrība vēl aizvien diskutē par to, vai lauksaimniecība ir īpaši atbalstāma taut-saimniecības nozare, vai atbalstu pelnījušas tikai lielsaimniecības, bet maza produkcijas

apjoma ražotājiem nav nākotnes. Manuprāt, Latvijā līdzās jāsadzīvo gan spēcīgām un modernām ražotnēm, gan dažāda lieluma un jaudas saimniecībām. Ir skaidri sapro-tams, ka lauku ļaudis ciena savu dzīvesveidu un izceļas ar īpaši oriģināliem risinājumiem vietējo dabas resursu izmantošanā un savas ģimenes dzīves apstākļu stabilizēšanā.

Saeimā jau tiek apspriests Finanšu mi-nistrijas sagatavotais likumprojekts „Par mikrouzņēmumu nodokli”, kas paredz samazinātas administratīvās prasības un vienkāršotu nodokļu maksāšanas kārtību. Par mikrouzņēmējiem varēs kļūt � ziskas personas, arī zemnieku un zvejnieku saim-niecības, kuru apgrozījums gada laikā ne-pārsniedz 70 tūkstošus latu un kuros ir ne vairāk par pieciem darbiniekiem. Saeimā steidzamības kārtībā tiek izskatīti arī akcī-zes nodokļa atvieglojumi zemniekiem par iegādāto dīzeļdegvielu, ko piemēro perso-nām, kurām piederošā zeme deklarēta vie-noto platību maksājumu saņemšanai.

Bet jāatzīst, ka joprojām nav novērsta uzņēmumu darbību kontrolējošo iestāžu funkciju dublēšanās un pārmērīgas pra-sības. Joprojām augstas ir dažādu analīžu izmaksas. Gribas arī pieminēt joprojām neatrisinātu vai arī „noglabātu” jautāju-mu – meliorācijas būvju nolietošanos un apsaimniekošanas trūkumu. Zemkopības ministrijas pašlaik iesniegtie labojumi Me-liorācijas likumā paredz zemes apsaim-niekotāju līdzmaksājumus, tādējādi radot papildu izdevumus lauksaimniekiem, kas darbojas polderu ekspluatācijas zonā.

Latviešu tradīcijas un pieredze zemes apsaimniekošanā ir ilgstoša un sekmīga. Pārtikas produktu eksports kopējā eks-portpreču apjomā ir ievērojams. Arī Lat-vijas iedzīvotāju vairākums izvēlas Latvi-jā ražotu pārtiku. Tāpēc VIENOTĪBAS turpmākajā darbībā vienmēr būs jautāju-mi, kā nodrošināt un atvieglot zemnieku saimniecisko darbību šajā Latvijas valstij grūtajā periodā.

M ēs labi apzināmies, ka Latvija nav un nebūs lielražotāju valsts, tāpēc līdzekļus tās attīstībai un ekono-

miskās stabilitātes nodrošināšanai ir jāgūst citādā ceļā. Valsts attīstības pamatā jābūt sabiedrības spējai radīt jaunas zināšanas un izmantot tās tautsaimniecības attīstībai, vei-cinot vispārējā dzīves līmeņa celšanu. Latvijā ir jābūt zināšanu sabiedrībai, kuras galvenais pamatnosacījums ir izglītības kvalitāte un pieejamība.

Šobrīd apmēram 68% no Latvijā studē-jošajiem iegūst izglītību valsts augstskolās. Taču to studentu skaits, kas augstāko izglī-tību iegūst par valsts budžeta līdzekļiem, kopš 1995. gada ir pakāpeniski samazinājies. Šobrīd ¾ no visiem studējošajiem par izglī-tību maksā paši. Taču, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, tas kļūst aizvien grū-tāk. Turpinot samazināt valsts budžeta ap-maksāto studiju vietu skaitu, tiks panākta si-tuācija, ka Latvijā studēt varēs atļauties tikai turīgākie, savukārt gudrie un mērķtiecīgie dosies studēt uz tām valstīm, kurās augstākā izglītība ir bez maksas. Vai patiešām valstij nerūp mūsu nākotne?

Vēlme ieguldīt uzņēmējdarbībā, ražoša-nā, inovācijās un modernās tehnoloģijās ir apsveicama, tomēr jāapzinās, ka inovācijas ir iespējams radīt tikai valstī ar kvalitatīvi izglī-totiem cilvēkiem. Samazinot budžeta studiju vietu skaitu, valsts vēl vairāk veicinās gud-ro prātu aizplūšanu no Latvijas, un tas nav pieļaujams – valsts līdzekļiem ir jānodrošina attīstība, vienlīdzība un sociālā solidaritāte, tāpēc – pretēji Izglītības un zinātnes minis-tres apgalvojumam, ka lēnām būtu jāpāriet uz pilnīgu maksas augstāko izglītību, – VIENOTĪBA ir vienojusies, ka, saprātīgi plā-nojot budžetu un izsverot prioritātes, valsts budžeta apmaksāto studiju vietu skaitu ir pakāpeniski jāpalielina. Līdz 2014. gadam

K rišjānis Valdemārs savulaik aicinā-ja: „Latvji, brauciet jūriņā”, ar to do-mādams – esiet aktīvi, uzņēmīgi un

domājiet plašāk. Šis aicinājums joprojām ir aktuāls, nedaudz pielāgojot akcentus laik-metam: „Latvieši, dibiniet uzņēmumus!”

Modernajā pasaulē nav nepieciešams sēsties tvaikonī, lai nedēļas laikā nokļūtu pāri okeānam. Pieejama gaisa satiksme, internets, vienota mobila informācijas telpa un tirdzniecība bez barjerām – tā ir realitāte, no kuras nevar izvairīties, iebāžot galvu smiltīs kā strauss. Modernajā pasau-lē labklājības pamatā ir privātā iniciatīva, spēja konkurēt un tiekšanās būt labākajam savā nozarē.

Valda Dombrovska valdība ir pielikusi daudz pūļu, lai veicinātu un lolotu privāto iniciatīvu, mudinot iedzīvotājus pievēr-sties savam biznesam. Gada laikā valdība

tam jāsasniedz trīs ceturtdaļas no kopējo studiju vietu skaita. Neraugoties uz grūta-jiem ekonomiskajiem apstākļiem, mums nav jāatkāpjas no pārliecības, ka izglītots un zi-nošs cilvēks ir ieguvums visai sabiedrībai – gan garīgā, gan ekonomiskā ziņā.

Pienācis pēdējais laiks novērst studiju programmu dublēšanos, izvērtēt to lietderī-bu un kvalitāti. Valsts pasūtījums, stingrāki uzņemšanas noteikumi un budžeta studiju vietu skaita palielināšana veicinās dabisko konkurenci, kas ir priekšnosacījums kvalitā-tes uzlabošanai. Strādājot ar gudrākiem un mērķtiecīgākiem studentiem, arī pasniedzēji ir spiesti pilnveidoties un paaugstināt kvali-tāti – ir motivācija un prieks strādāt, ja redzi atdevi un vari veidot pēctecību. Zinošāki, iz-glītotāki un motivētāki augstskolu absolventi vieglāk un veiksmīgāk iekļaujas darba tirgū, rezultātā mēs iegūstam jaunas darba vietas, spējīgus darbiniekus un vairāk ienākumu valsts budžetā. Savukārt, ja strādāt skolās dosies labākie no labākajiem augstskolu beidzējiem, paaugstināsies arī vispārējās un profesionālās izglītības līmenis un tiks celts skolotāja profesijas prestižs.

PRIORITĀTES

ir atbalstījusi virkni dažādu iniciatīvu, lai maksimāli atvieglotu gan uzņēmējdarbī-bas uzsākšanu, gan praktizēšanu ikdienā.

Īpaši vēlos izcelt valdības rīcību mik-rouzņēmumu atbalstam, jo tas ir ikviena biznesa sākums. Mikrouzņēmumi veido to uzņēmējdarbības vidi, kurā darbojas visa tautsaimniecība, no to vidus ar laiku izaug sekmīgi, starptautiski konkurētspējīgi un uz eksportu orientēti uzņēmumi.

2009. gadā valdība nolēma īstenot spe-ciālu mikrouzņēmumu atbalsta program-mu. Tās ietvaros jau no šā gada 1. janvāra ir spēkā kārtība par patentmaksu piemēro-šanu � zisku personu saimnieciskajai dar-bībai noteiktā profesijā, dodot iespēju ik-vienam aktīvam un uzņēmīgam cilvēkam, piemēram, ar amatnieka prasmēm, strādāt bez lieku birokrātisko formalitāšu kārtoša-nas ar valsts iestādēm.

Pašlaik Saeimā jau ir nonākusi valdībā apstiprinātā mikrouzņēmumu darbību vei-cinošo likumu pakete, kas ļaus strādāt bez sarežģītas grāmatvedības kārtošanas un ieviesīs vienkāršu vienota nodokļa mak-sāšanas kārtību. Minimālā pamatkapitāla lielums jaundibināmam mikrouzņēmu-mam būs no viena lata, un izmaksas par mikrouzņēmuma dibināšanu jau ir būtiski samazinātas. Ļoti ceru, ka Saeima nekavē-sies ar šīs likumprojektu paketes pieņem-šanu un tā stāsies spēkā jau šovasar.

Tāpat mikrouzņēmumu atbalsta pro-grammas ietvaros tiek īstenota Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu mikrokre-ditēšanas programma, kuru ievieš valsts AS „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Tās ietvaros ir pieejami aizdevumi gan biznesa uzsākšanai, gan apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām.

VIENOTĪBAI pēc 10. Saeimas vēlē-šanām ir jāturpina Valda Dombrovska uzsāktais kurss uzņēmējdarbības atbalsta jomā. Svarīgi ir turpināt jau iesāktos dar-bus, lai dažādos veidos atbalstītu privāto iniciatīvu.

Mēs esam apvienojušies kopīgam mērķim: vei-dot tādu Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela un droša par nākotni. Tādu Latviju,

kurā cilvēks var piepildīt savas dzīves mērķus, būt brīvs, radošs, veiksmīgs, kur katrs apzinās un uzņemas atbildību par savu izvēli un rīcību. Kur valsts veicina sadarbību, kas saliedē sabiedrību un garantē sociālo stabilitāti un drošību. Veidot Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, tādu, kuru rakstu-ro laba pārvaldība, tiesiskums, sociālais atbildīgums. Tādu, par kuru var teikt, ka tā ir radošuma, uzņēmī-guma un uzņēmējdarbības valsts, ka tā ir dzīvīgi zaļa un ekoloģiska valsts un ka šajā valstī dzīvo stipras gribas cilvēki. Mūsu mērķis ir Latvija – progresīva un ilgtspējīga valsts.

Mūs vieno kopīgas vērtības

Mēs esam par: • godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku• cieņu pret cilvēku, toleranci un rosīgu pilsonisko sabiedrību• sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku• kvalitatīvas izglītības, veselības aprūpes un sociālā atbalsta pieejamību• efektīvu valsts pārvaldi• nodokļu politiku, kas veicina modernas tautsaim- niecības attīstību• nacionālu, demokrātisku valsti Rietumu sabiedrībā.

Mēs esam par Latviju – brīvu no korupcijas, oligarhu varas un vadonisma.

Mēs esam pārliecināti, ka, nodrošinot līdzsvaru starp mūsu partiju pārstāvētajām Eiropas liberālajām, kon-servatīvajām un sociālajām vērtībām, kuras ietver gan tirgus konkurenci, gan spēcīgas vidusšķiras izveido-šanu un solidāru sociālā atbalsta sistēmu, īstenojot godīgu un atbildīgu politiku, ir iespējams sasniegt mūsu mērķus un panākt ilgtspējīgu Latvijas valsts un sabiedrības attīstību.

Mēs esam gatavi smagam darbam

Mēs apzināmies, ka mūsu atbildība ir pārvarēt krīzi – ekonomisko un uzticības krīzi.

Mūsuprāt, nepiedodami bija tas, ka, atgūstot savu vietu Eiropā un kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, netika radīti jauni mērķi, ap kuriem konso-lidēt mūsu valsts turpmāko attīstību un izaugsmi. Ekonomiskās krīzes smagums atgādināja, cik labklā-jība viegli nāk un zūd, ja tā nav ilgtspējīga. Latvijas tautsaimniecība nav pietiekami konkurētspējīga ne reģionālā, ne globālā mērogā. Straujo attīstības gadu valdībām nav bijis redzējuma par Latvijas attīstību, tās nav parūpējušās par valsts budžeta rezervju veidošanu, ir pieļāvušas ievērojamu budžeta de� cītu, tāpēc Latviju globālā � nanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi īpaši smagi.

Mēs apzināmies, ka šādā situācijā nevar būt vieglu un vienkāršu risinājumu, bet tieši tas liek mācīties no kļūdām un veidot labāku Latviju.

vērtību deklarācijaMūsu mērķis ir plaukstoša 21. gadsimta Latvija Mēs veidosim tādu Latviju, kurā katrs cilvēks var piepildīt savus dzīves mērķus un smags darbs tiek atalgots. Latviju, kurā cilvēki sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus, kur stiprākais palīdz vājākajam, kur cilvēkus vieno savstarpēja cieņa, iecietība un solidaritā-te, kur neviens cilvēks nav pamests nelaimē.21. gadsimta Latvijai ir jābūt taisnīgi un labi pārvaldītai valstij, kur politiķi atbildīgi pārstāv un aizstāv sabiedrī-bas intereses.

21. gadsimta Latvijai ir īpaša vieta Rietumu saimē un pasaulē neatkārtojamās savpatnības dēļ. Sargāt, attīstīt un nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu, nacionālo identitāti ir mūsu pienākums. Vienlaikus Latvijai ir nepieciešams visu šeit dzīvojošo tautību kultūras pienesums, bagātība daudzveidībā.

Latvijas valstij ir jābūt tādai, lai Latvijas cilvēki spētu pašapzinīgi un zinoši izmantot 21. gadsimta atvērtās pasaules iespējas.

Mūsu prioritātes ir

• Izglītots un uzņēmīgs cilvēksIzglītotība ir vienīgais iespējamais Latvijas izaugsmes dzinējspēks. Vienīgi uzņēmīgums, jaunrade un izcilība var kļūt par katras izglītības, pārvaldes vai biznesa organizācijas sekmīgu attīstības dzinuli. Nepieciešams koncentrēt resursus un kompetenci, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējo izglītību, ar tautsaimniecības vaja-dzībām pamatotu arodizglītību un fokusētu augstākās izglītības piedāvājumu.

• Ilgtspējīga izaugsme un strauja izeja no krīzesPiecos gados ir jāsasniedz stabila Latvijas ekonomikas izaugsme, nodrošinot pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu veido-šanu, pašnodarbinātības iniciatīvas, tādējādi veicinot bez-darbnieku atgriešanos darba tirgū. Nepieciešams atbalstīt uzņēmējdarbības eksportspēju, inovācijas un pašmājās ražoto un veidot nodokļu politiku, kas samazina nodokļu slogu darbaspēkam un veicina ekonomikas izaugsmi. Ir jāturpina Valda Dombrovska valdības iesāktais, izvedot valsti no maksātnespējas, atgūstot ārvalstu partneru uzticēšanos Latvijai, samazinot uzblīdušo un dārgo valsts pārvaldi un veidojot sabalansētu valsts budžetu.

• Sociāli iekļaujoša, vesela un solidāra sabiedrība Ir jāmazina nabadzība un izstumtība, nodrošinot atbal-stu grūtībās nonākušajiem, sociālu drošību sabiedrības visvairāk aizsargājamām grupām. Lai panāktu labāku sabiedrības veselību, ir svarīgi veicināt veselīgu dzīves-veidu un radīt ikvienam pieejamu un kvalitatīvu vese-lības aprūpi. Ir īpaši nepieciešams gādāt par � nansiāli ilgtspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kas balstīta uz visu iedzīvotāju līdzdalību tās � nansēšanā, solidāri maksājot nodokļus. Nepieciešams rūpēties par Latvijas cilvēkresursu atjaunošanu, ģimenes atbalsta politiku. • Godīga un atbildīga politikaStipras valsts pamatā ir aktīva un politiskajos proce-sos ieinteresēta sabiedrība, tāpēc ir ļoti svarīgi veidot

atvērtu politiku, kur pilsoniskā sabiedrība iesaistās lēmumu pieņemšanā. Izveidot nelielu, efektīvu, kom-petentu un depolitizētu valsts pārvaldi. Nodot privāta-jam sektoram tās valsts funkcijas, kuras tas spēj īstenot sekmīgāk.

Mūsu spēks ir vienotībā

Šos mērķus sasniegt iespējams, tikai vienojoties, liekot kopā prātus un pūliņus, pieredzi un jaunradi, smagu darbu un sirds enerģiju. Mēs atbildam par Latviju visi kopā, jo Latvijas nākotne ir tās cilvēku vienotībā – sākot ar spēju vienoties valsts politikas veidotājiem un sabiedrībai piedāvāt godīgu, taisnīgu, inteliģentu, ei-ropeisku, demokrātisku, atvērtu, konsolidētu politiku, kurā darbi atbilst vārdiem. Visas svarīgākās pārmaiņas Latvijas vēsturē notikušas tikai tad, kad esam bijuši vienoti. Mēs pazīstam un atceramies Latvijas Atmodas laika pacilājošo lepnumu un spēku, vienotību Baltijas ceļā un dziesmu svētkos. Mēs bijām kopā Lietussargu revolūcijā.

Vienoti mēs neesam sīki. Vienoti mēs esam rīcībspējī-gi. Vienoti mēs esam stiprāki un gudrāki. Esot vienoti, mēs iezīmēsim pagrieziena punktu Latvijas politikā. Esot vienoti, mēs dosim Latvijai jaunu elpu, jaunu politiku, jaunu spēku valsts sekmīgai attīstībai.

VIENOTĪBAI aprīlī augstākais reitingsArī aprīlī, tāpat kā martā, sabiedrībā populārākais politiskais spēks ir bijusi partiju apvienība VIENO-TĪBA, rāda „Latvijas Faktu” dati. Par premjera Valda Dombrovska pārstāvēto „Vienotību” balsot ir gatavi 17% iedzīvotāju. Ja vēlēšanas notiktu rīt, nepieciešamo 5% balsu barjeru nepārvarētu un Saeimā neiekļūtu LPP/LC un Tautas partija.

Dati: Latvijas Fakti

Par kuru partiju Jūs balsotu, ja vēlēšanas notiktu rīt?

17%

16,2%

7,4%

3,3%

1,9%

Saskaņas centrs

ZZS

LPP/LC

TP

6 112010. GADA MAIJS

P ar jauna posma sākumu politikā partiju „Jaunais laiks” (JL), „Pilso-niskā savienība” (PS) un „Sabiedrī-

ba citai politikai” (SCP) pārstāvji paziņo-ja, vienojoties par spēku konsolidāciju un de� nējot apvienības VIENOTĪBA pamat-vērtības: godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku un politiķus, kas strādā iedzīvotā-ju interesēs. Šīs vērtības iekļautas arī ap-vienības logotipā – stilizētā V burtā –, kas vienlaikus simbolizē arī šī brīža situāciju Latvijā: pozitīvas pārmaiņas politiskajā kultūrā, jaunas izaugsmes sākumu politikā un tautsaimniecībā. Starptautiski šo apvie-nības simbolu pazīst kā uzvaras zīmi. Par apvienības VIENOTĪBA logo krāsu izvē-lēts gaiši zaļais tonis, kas ir cerību, aktivi-tātes un jauna sākuma krāsa.

Lasītājiem piedāvājam izvilkumus no lī-deru uzrunām VIENOTĪBAS dibināšanas kongresā. Ar pilniem runu un apsveikumu tekstiem iespējams iepazīties mājaslapā www.vienotiba.lv.

Valdis DombrovskisMinistru prezidents, JL

Politiskās vides sakārtošana un sa-biedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ne tikai tam, lai krīzes pārvarēšanas pasāku-mus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē, bet arī tam, lai nākama-jās Saeimas vēlēšanās dominētu pilsoniski atbildīga, aktīva un gudra vēlētāju pozīci-ja. Lai balsis nevarētu nopirkt ne tiešā, ne pārnestā nozīmē. Es ticu, ka šajā rudenī Latvijas vēlētāji apliecinās savu prasību pēc jaunas, godīgas un eiropeiskas poli-tikas. Līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem ir jāspēj vienoties un radīt pārlie-cinošu piedāvājumu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Solvita ĀboltiņaVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja, JL priekšsēdētāja

Mani satrauc Latvijas izdegšana. Mani satrauc, kad dzirdu sakām – uz vēlēšanām iešu, lai protestētu PRET valsti. Tāpēc es, liekot roku uz sirds, aicinu ikvienu ar sa-viem darbiem un apņemšanos nepieļaut, lai Saeimas vēlēšanas kļūtu par atriebību Latvijai, par balsojumu PRET Latvijas brī-vības ideju un demokrātiju. Es ticu, ka cil-vēki atgūs ticību Latvijai un cīnīsies plecu pie pleca kopā ar VIENOTĪBU, lai būvētu mūsu valsti stipru. Mēs redzējām skaistu mirāžu, noticējām tai, un tagad izjūtam vilšanos par savu lētticību. Otrreiz mums jābūt gudrākiem – jāveido zināšanās bals-tīta un ilgtspējīga ekonomika ar augstu

pievienoto vērtību gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā. Sarmīte ĒlerteBiedrības „Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” dibinātāja

Labā stāstā ir liela enerģija, tajā ir vieta katram tautas pārstāvim. Tas virza uz kopē-ju mērķi, un katrs no tā var atvasināt savu personisko stāstu. Es ticu, ka VIENOTĪBA spēj radīt jaunu Latvijas stāstu, es domā-ju, ka tam jābūt VIENOTĪBAS mērķim un pastāvēšanas jēgai. Latvijai ir vajadzīgs izaicinošs stāsts, kas dod virzību. Mana pārliecība ir, ka tas ir stāsts par Latviju kā modernu un pašapzinīgu 21. gadsimta valsti. Latviju – nacionālu, demokrātisku un rietumniecisku. Atvērtība un iekļau-šana ir pamats, lai veidotos 21. gadsimta

stāsti. Jauns, stiprs stāsts ir vajadzīgs gan VIENOTĪBAI, gan Latvijai. Katrai paau-dzei ir savs izaicinājums, šis ir mūsējais – dot Latvijas gaitai jaunu virzību.

Aleksejs LoskutovsSCP valdes loceklis

Cilvēkam nebūt nav jāpazaudē sevi, ejot politikā, ieņemot augstus amatus; galvenais, lai cilvēks nepazaudē pašu svarīgāko – sirdsapziņu un godīgumu, nepazaudē draugus, nepazaudē spēju at-klāti skatīties līdzcilvēku acīs. Mēs būsim vienoti, ja katrs no mums varēs sev un savai sirdsapziņai pateikt, ka iesaistīša-nās politikā ir kas vairāk nekā kārtējais biznesa projekts vai vēlme tikt siltā vietā ar labu atalgojumu. Mēs būsim vienoti, ja katrs no mums varēs teikt: „Par saviem darbiem man nekad nebūs jākaunas savu

bērnu priekšā.” Es ticu, ka vienotībā ir spēks. Tādā vienotībā, kas balstīta uz go-dīgu politiku un nesavtīgu darbu sabied-rības un savas valsts labā.

Ģirts Valdis KristovskisVIENOTĪBAS un PS priekšsēdētājs

Paradokss, bet atgūtā nacionālā valsts, neatkarība un brīvība, jaunās iespē-jas ir daudzus ļaudis padarījušas vājus, bez cildenuma. Ar šādu notikumu gaitu VIENOTĪBA nesamierināsies! Zināšanu izcilība. Konkurētspēja. Patiess mecenā-tisms. Skaidra misijas apziņa! Tās ir vēr-tības, tām jābūt dzinulim katra uzņēmēja, zinātnieka, � nansista un valstsvīra ikdie-nas darbā! Šāda izpratne ir ilglaicīgas na-cionālas Latvijas valsts garants. Tā ir mūsu pastāvēšanas, kultūras, valodas, sajūtu,

ciešanu un cerību, kopības, latvietības un Latvijā dzīvojošo cilvēku pamats! Nacio-nālas valsts nākotne ir mūsu rokās, mūsu sirdīs un darbos! Tātad tā ir mana un tava atbildība.

Sandra KalnieteEiropas Parlamenta deputāte,PS valdes locekle

Latvijas uzplaukumam ir vajadzīgi domājoši, apzinīgi, aktīvi pilsoņi. Sabied-riskas organizācijas, apkaimju un amatu apvienības, draudzes un labdarības ie-rosmes. Mums vajag vairāk tādu kopu kā „Lielie bērnu slimnīcai”, Lielā talka un Samariešu apvienība, „Zaļā brīvība” un „Pelēkās kāpas sardze”. Ir liels mērķis, kas var vienot visu sabiedrību, visas par-tijas un politiķus. Šis mērķis ir – nāka-majos 15 neatkarības gados radīt zinošu,

radošu un uzņēmīgu paaudzi, kas spēs padarīt Latviju par globāli konkurētspē-jīgu valsti.

Aigars ŠtokenbergsVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs, SCP priekšsēdētājs

Valsts tika dibināta, lai Latvijas teritori-jā nodrošinātu sabiedrības intereses. Soli-dāri palīdzētu tiem, kas valsti būvēja un at-jaunoja. Mūsu vecākiem un vecvecākiem. Mūsu bērniem. Mūsu līdzcilvēkiem. Nevis katrs par sevi, bet paaudžu un sabiedrības vienotība ir tā rīcība, kas ļaus mūsu valstij pastāvēt mūžos. VIENOTĪBAS dibināša-nas kongress ir labas pārmaiņas Latvijaspolitikā. Mums ir izdevies vienot trīs par-tiju 3000 biedrus. Bet mums priekšā ir krietni lielāks uzdevums – vienot sašķelto sabiedrību. Vienot un iesaistīt. Vienot un sadarboties.

Vaira Vīķe-FreibergaLatvijas Valsts prezidente 1999–2007,apsveikuma vēstule

Partiju apvienības VIENOTĪBA dibinā-tāji, dāmas un kungi!

No tālienes sūtu Jums savus sveicienus un apsveicu Jūs ar šodien sperto gudro, tālredzīgo un Latvijai šobrīd tik ļoti svarī-go soli!

Vienotībā ir spēks! Tas ir daudz lielāks par to, ko katrs var paveikt atsevišķi. Jums jāveido ne tikvien savu atsevišķo spēku aritmētisks summējums, bet jāizveido si-nerģija, kas ģeometriskā progresijā ļauj augt Jūsu potenciālam un spējām!

Ir nācies dzirdēt, ka VIENOTĪBA ilgi nepastāvēšot, jo tajā esot par daudz spēcī-gu sieviešu! Dāmas – te nu ir Jūsu īpašais izaicinājums. Parādiet visiem, cik vērtīgu pienesumu var dot visu iedzīvotāju – ne tikai puses no viņiem – aktīvā iesaistīša-nās politikā! Latvijai šobrīd vajadzīgi visi savi spēki. Nevienu nedrīkst atstumt malā, un neviens arī pats nedrīkst norobežoties no piedalīšanās valstij svarīgos politiskos procesos.

Ir nācies dzirdēt no citām ļaunām mē-lēm, ka VIENOTĪBA nespēšot pastāvēt, jo tajā par daudz atsevišķu zvaigžņu. Tik tie-šām, šis priekšvēlēšanu laiks nav solo daiļ-slidotāju ēra. Latvijai nepieciešama labi sa-liedēta hokeja komanda, kas spēj stratēģiski domāt, taktiski rīkoties, bet galvenais –smagi strādāt un sastrādāties, lai panāktu uzvaru.

Novēlu Jums visiem spēku, drosmi un radošu darbu. Lai nebūtu mums vairs vēlē-tāju, kas teiktu, ka vēlēšanās nebūs nevie-na, par ko balsot. Būs!

VIENOTĪBAS dibināšanas kongress

6. martā Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī, tika dibināta partiju apvienība VIENOTĪBA. Apvienības dibināšana iezīmē jaunu pagrieziena punktu Latvijas politikā, kur izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai un iedzīvotāju gribai līdzdarboties.

PAR AKTĪVU SABIEDRĪBUNOTIKUMS

Ar VIENOTĪBAS dibināšanu ir atvērtas durvis ikvienam, kurš negrib stāvēt malā un savas zināšanas, pieredzi un idejas ir gatavs ielikt kopīgā darbā. Esam atvērti sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām gan visas Latvijas, gan reģionu līmenī. Mēs aicinām visus profesionāļus un līderus, kuriem ir savs Latvijas redzējums, iesaistīties VIENOTĪBAS darbā, jo tieši garā stipra komanda ir tā, kas pārmaiņas var iekustināt.

VIENOTĪBA veidos sadarbības forumu ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

Es izsaku savu atbalstu vienotības idejai

Vēlēšanu Lielā talka

L ai pārstāvētu dažādu nozaru uz-ņēmumu intereses valstiskā lī-menī, politisko partiju apvienība

VIENOTĪBA veidos sadarbības forumu ar Latvijas mazajiem un vidējiem uzņē-mējiem. Ar šo iniciatīvu tiks pilnveidotas valdībā jau šobrīd uzsāktās atbalsta prog-rammas uzņēmējdarbībai un sekmēta ilgtspējīgas daudznozaru ekonomikas vei-došanās ar spēcīgi attīstītu mazo un vidējo uzņēmumu segmentu.

VIENOTĪBAS mērķis ir sadarboties un konsultēties ar visplašāko uzņēmēju loku visas Latvijas mērogā, izvairoties no šauru, politikai pietuvinātu uzņēmēju grupu vei-došanas. „Stabilas uzņēmējdarbības vides pamatā ir godīgi un vienlīdzīgi konkuren-ces apstākļi un efektīvs dialogs starp poli-tikas veidotājiem un uzņēmējiem,” norāda VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

„Mazie un vidējie uzņēmēji ir mūsu valsts ekonomikas mugurkauls – nozīmīgs darbvietu avots un uzņēmējdarbības ideju augsne. Latvijā mazo un vidējo komersan-tu sektorā nodarbināti ap 70% no privātajā sektorā strādājošajiem, šie uzņēmumi rada ap 60% no iekšzemes kopprodukta. Arī nākotnē mazie un vidējie uzņēmēji būs tie, kas radīs visvairāk jaunu darbvietu, risi-not bezdarba problēmu. Īstenojot efektīvu dialogu ar šiem uzņēmējiem, tiks sekmēta ilgtspējīgas daudznozaru ekonomikas vei-

došanās ar spēcīgi attīstītu mazo un vidējo uzņēmumu segmentu,” sadarbības foruma nepieciešamību pamato Ministru prezi-dents, apvienības VIENOTĪBA valdes lo-ceklis Valdis Dombrovskis.

„Mums jāmācās no iepriekšējos gados pieļautajām kļūdām, kad labvēlīgu ap-stākļu radīšana vien atsevišķām uzņēmēj-darbības formām, piemēram, nekustamā īpašuma biznesam, izraisīja smagas sekas visai valsts ekonomikai. Mūsu ekonomi-kas spēks ir tās nozaru daudzveidībā, tur-klāt tieši mazā un vidējā uzņēmējdarbība aptver desmitiem dažādu nozaru, kuru veiksmīga attīstība ir stabilas un sabalan-sētas valsts ekonomikas pamatā,” norāda VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

Mazie uzņēmumi ir valsts ekonomis-kās politikas un uzņēmējdarbības vides veselības rādītājs. Tie ir visjūtīgākie pret ekonomiskās un normatīvās vides, valsts institūciju īstenotās politikas izmaiņām un parāda, cik labvēlīga ir valsts ekonomiskā un nodokļu politika, kāds ir kapitāla tir-gus, infrastruktūras un izglītības sistēmas attīstības līmenis, cik liela ir valsts atbalsta politikas efektivitāte, cik sakārtoti un sta-bili ir komercdarbības tiesību akti. Mazie uzņēmumi uzplaukst pirmie tādu iniciatī-vu rezultātā, kuru mērķis ir likvidēt biro-krātiju un pienācīgi atalgot panākumus.

L aiks, ko pašreizējās paaudzes pār-dzīvo, visā pasaulē ir ļoti grūts un sarežģīts. Tāds tas ir arī lielai daļai

atjaunotās Latvijas iedzīvotāju. Tomēr ļau-nāka par trūkumu ir garīgā nospiestība. Mums nepietiek veselīgas pašapziņas, ticī-bas saviem spēkiem, un galvenais – Latvijā valda fatālas nolemtības nojauta, ka nekas nemainīsies, jo kāda zināma vai nezināma spēka noteikto lietu gaitu nav iespējams izmainīt.

Ilgus gadus esam bijuši liecinieki, kā slepkavota vēlētāju ticība politiskajām par-tijām, Saeimai un valdībai. Tas paveikts ar dažādu partiju darboņu, neizglītotu vai izglītotu, bet savtīgu Saeimas deputātu un pat valdības locekļu rokām. Protams, ar to negribu teikt, ka Latvijā nav gudru un krietnu politiķu un ierēdņu, arī augstāko ierēdņu, kuri bijuši godīgi un kuru darbs prasījis un joprojām prasa no viņiem lie-lus upurus. Tas nav vienkārši darbs, kā to saprot stabilas demokrātijas valstīs. Nē, tā bijusi un ir nemitīga cīņa ar meliem, ne-godīgumu, savtīgumu un citām līdzīgām parādībām, kuru redzamie vai neredzamie karognesēji nožēlojamā kārtā bijuši maza-

jā Latvijā ietekmīgi, bet patiesībā nicināmi ļautiņi.

VIENOTĪBAS būtiskākā jēga ir pagriezt visas Latvijas attīstību, visu domāšanu pa-visam citā virzienā. To spēs tikai godprā-tīgi, krietni, izglītoti un taisnīgi cilvēki, kuri neceļ savu labumu pāri sabiedrības labumam.

M ēs 2. maijā Tukumā stādīsim ķir-šus. Imants Ziedonis atceras, ka pavasaros viņa jaunībā Tukums

bija vienos baltos ķiršu ziedos. Jau būs noti-kusi Lielā talka, plastmasas pudeļu un mai-

Anna Žīgure, rakstniece

Sarmīte ĒlerteBiedrības „Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” dibinātāja

vairs kaut kādi „viņi”, mēs noteiksim, kādai kārtībai te jābūt. Mēs gribam būt kungi savā dzimtajā zemē – atcerieties, Tautas frontes laikos šo dziesmu dziedāja diezgan bieži.

Vēlēšanas arī ir tāda Lielā talka. Savas valsts sakopšana. Ģenerālā tīrīšana. Būs cilvēki, kas tāpat kā padomjlaikos teiks: tā nav mana darīšana, es tur neko nevaru, „vi-ņiem” ir vara, es tikai kalps. Es varu tikai ciest, žēloties un nīst, gadu simteņiem tā bija, tā arī paliks, āmen! Cik daudz mūsos sēž kalps? Kalpu tauta, sērdienīte...

Ja savu valsti nekopj, to var pazaudēt. Ja tu neesi kungs un noteicējs, citi to pie-mētās, tā aizaugs ar krūmiem. Tautā ir au-goša griba piedalīties, līdzdarboties, tautā ir gudrība, kuras bieži pietrūkst politikā. Savu Latvijas zemi mēs pamatīgi sakopjam vismaz reizi gadā, savu Latvijas valsti vien reizi četros gados sakopt ir par maz. Tāpēc politikai ir jāatver durvis visiem tiem, kas grib būt kungi savā zemē, jāpārskata ins-trumenti, kas darbojas, jādomā par jau-niem, lai tauta varētu piedalīties. 21. gad-simta iespējas taču, vajag tikai gribēt.

Tas ir mans un manu domubiedru mēr-ķis, ejot politikā. Darīt to, kas mūsu spē-kos, lai padarītu sabiedrības iesaisti lemša-

nā par Latvijas lietām jaudīgāku, lai tā būtu nepārtraukta – ne tikai reizi četros gados. Un ar savu piemēru rādīt, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir iespējams pārvarēt to stikla sienu, ko esam uzcēluši savā apziņā. Ka tā-das sienas nemaz nav. Nedrīkst būt.

Politika ir interešu saskaņošana starp sabiedrības grupām. Tas nozīmē, ka sa-biedrības grupas grib un māk savas in-tereses formulēt, tas nozīmē, ka politiķi grib un māk klausīties un intereses saska-ņot. Un pēc tam nākt un atskaitīties, cik labi viņiem tas izdevies. Tāpēc es gāju pie VIENOTĪBAS politiķiem; man liekas, viņi saprot, ka demokrātijas sāls un pamats ir tauta, viņi grib šo tiltu, šo ciešo saiti ar sa-biedrību nodibināt, uzturēt, nostiprināt. VIENOTĪBAS partijas nekad nav kļuvušas par līdzekli valsts nozagšanā. Ja valsts ir zagļa rokās, ja viņš lemj, tad pilsoniskajai sabiedrībai kaut ko ietekmēt ir neiedo-mājami grūti. Jā, VIENOTĪBAS politiķi ir darījuši un kļūdījušies, tāpat kā katrs no mums, jā, viņi nav ideāli tāpat kā katrs no mums. Bet šo principu viņi nav aizmir-suši. Vai jūs varat iedomāties pilsoniskās sabiedrības aliansi ar Šleseru vai Šķēli? Vai Lembergu? Es nevaru.

siņu Vislatvijas brālība aizgājusi pagrīdē, pierāvusies. Uz kādu laiku, protams, lai ga-tavotu jaunu munīciju. Latvija būs sakopta, un mēs stādīsim ķiršus.

Kādreiz Imanta Ziedoņa Dižkoku atbrī-votāju grupa reizi mēnesī „brauca kokos”. Redzamais darbs bija kopt ainavu un stādīt kokus, iekalt akmenī nopostīto māju vār-dus, iestādīt bērzus tur, kur kādreiz bijušas mājvietas. Taču jēga tiem braucieniem bija dziļāka. Ziedoņa slepenais plāns, kā es to tagad saprotu, bija apziņas telpas atkaro-šana. Vai – paplašināšana. Man piederēja telpa aiz manām aizvērtajām durvīm, „vi-ņiem” – padomju varai vai okupantiem – piederēja pārējais. Protams, „viņi” tur ārā visu bija salaiduši dēlī, bet tā bija „viņu” vaina un „viņu” atbildība. Es tur neko ne-varu darīt, tikai skatīties kā absurdā teātrī un smieties un raudāt. Ziedonis pieteica tiesības uz plašāku telpu, tiesības uz reālo Latviju, ne tikai to, kas pastāvēja sapņos, atmiņās un dziesmu svētkos. Reizēm tas bija sakopts ozols mūžameža vidū. Un ne-viens to mūsu reālo Latviju neieraudzīja. Bet tā pastāvēja!

Lielā talka nozīmē tūkstošu cilvēku pa-ziņojumu: mēs esam kungi šajā zemē, nav

12 132010. GADA MAIJS

P ar jauna posma sākumu politikā partiju „Jaunais laiks” (JL), „Pilso-niskā savienība” (PS) un „Sabiedrī-

ba citai politikai” (SCP) pārstāvji paziņo-ja, vienojoties par spēku konsolidāciju un de� nējot apvienības VIENOTĪBA pamat-vērtības: godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku un politiķus, kas strādā iedzīvotā-ju interesēs. Šīs vērtības iekļautas arī ap-vienības logotipā – stilizētā V burtā –, kas vienlaikus simbolizē arī šī brīža situāciju Latvijā: pozitīvas pārmaiņas politiskajā kultūrā, jaunas izaugsmes sākumu politikā un tautsaimniecībā. Starptautiski šo apvie-nības simbolu pazīst kā uzvaras zīmi. Par apvienības VIENOTĪBA logo krāsu izvē-lēts gaiši zaļais tonis, kas ir cerību, aktivi-tātes un jauna sākuma krāsa.

Lasītājiem piedāvājam izvilkumus no lī-deru uzrunām VIENOTĪBAS dibināšanas kongresā. Ar pilniem runu un apsveikumu tekstiem iespējams iepazīties mājaslapā www.vienotiba.lv.

Valdis DombrovskisMinistru prezidents, JL

Politiskās vides sakārtošana un sa-biedrības uzticības atjaunošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ne tikai tam, lai krīzes pārvarēšanas pasāku-mus un smagos lēmumus varētu pieņemt un īstenot dzīvē, bet arī tam, lai nākama-jās Saeimas vēlēšanās dominētu pilsoniski atbildīga, aktīva un gudra vēlētāju pozīci-ja. Lai balsis nevarētu nopirkt ne tiešā, ne pārnestā nozīmē. Es ticu, ka šajā rudenī Latvijas vēlētāji apliecinās savu prasību pēc jaunas, godīgas un eiropeiskas poli-tikas. Līdzīgi domājošiem politiskajiem spēkiem ir jāspēj vienoties un radīt pārlie-cinošu piedāvājumu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Solvita ĀboltiņaVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja, JL priekšsēdētāja

Mani satrauc Latvijas izdegšana. Mani satrauc, kad dzirdu sakām – uz vēlēšanām iešu, lai protestētu PRET valsti. Tāpēc es, liekot roku uz sirds, aicinu ikvienu ar sa-viem darbiem un apņemšanos nepieļaut, lai Saeimas vēlēšanas kļūtu par atriebību Latvijai, par balsojumu PRET Latvijas brī-vības ideju un demokrātiju. Es ticu, ka cil-vēki atgūs ticību Latvijai un cīnīsies plecu pie pleca kopā ar VIENOTĪBU, lai būvētu mūsu valsti stipru. Mēs redzējām skaistu mirāžu, noticējām tai, un tagad izjūtam vilšanos par savu lētticību. Otrreiz mums jābūt gudrākiem – jāveido zināšanās bals-tīta un ilgtspējīga ekonomika ar augstu

pievienoto vērtību gan rūpniecībā, gan lauksaimniecībā. Sarmīte ĒlerteBiedrības „Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” dibinātāja

Labā stāstā ir liela enerģija, tajā ir vieta katram tautas pārstāvim. Tas virza uz kopē-ju mērķi, un katrs no tā var atvasināt savu personisko stāstu. Es ticu, ka VIENOTĪBA spēj radīt jaunu Latvijas stāstu, es domā-ju, ka tam jābūt VIENOTĪBAS mērķim un pastāvēšanas jēgai. Latvijai ir vajadzīgs izaicinošs stāsts, kas dod virzību. Mana pārliecība ir, ka tas ir stāsts par Latviju kā modernu un pašapzinīgu 21. gadsimta valsti. Latviju – nacionālu, demokrātisku un rietumniecisku. Atvērtība un iekļau-šana ir pamats, lai veidotos 21. gadsimta

stāsti. Jauns, stiprs stāsts ir vajadzīgs gan VIENOTĪBAI, gan Latvijai. Katrai paau-dzei ir savs izaicinājums, šis ir mūsējais – dot Latvijas gaitai jaunu virzību.

Aleksejs LoskutovsSCP valdes loceklis

Cilvēkam nebūt nav jāpazaudē sevi, ejot politikā, ieņemot augstus amatus; galvenais, lai cilvēks nepazaudē pašu svarīgāko – sirdsapziņu un godīgumu, nepazaudē draugus, nepazaudē spēju at-klāti skatīties līdzcilvēku acīs. Mēs būsim vienoti, ja katrs no mums varēs sev un savai sirdsapziņai pateikt, ka iesaistīša-nās politikā ir kas vairāk nekā kārtējais biznesa projekts vai vēlme tikt siltā vietā ar labu atalgojumu. Mēs būsim vienoti, ja katrs no mums varēs teikt: „Par saviem darbiem man nekad nebūs jākaunas savu

bērnu priekšā.” Es ticu, ka vienotībā ir spēks. Tādā vienotībā, kas balstīta uz go-dīgu politiku un nesavtīgu darbu sabied-rības un savas valsts labā.

Ģirts Valdis KristovskisVIENOTĪBAS un PS priekšsēdētājs

Paradokss, bet atgūtā nacionālā valsts, neatkarība un brīvība, jaunās iespē-jas ir daudzus ļaudis padarījušas vājus, bez cildenuma. Ar šādu notikumu gaitu VIENOTĪBA nesamierināsies! Zināšanu izcilība. Konkurētspēja. Patiess mecenā-tisms. Skaidra misijas apziņa! Tās ir vēr-tības, tām jābūt dzinulim katra uzņēmēja, zinātnieka, � nansista un valstsvīra ikdie-nas darbā! Šāda izpratne ir ilglaicīgas na-cionālas Latvijas valsts garants. Tā ir mūsu pastāvēšanas, kultūras, valodas, sajūtu,

ciešanu un cerību, kopības, latvietības un Latvijā dzīvojošo cilvēku pamats! Nacio-nālas valsts nākotne ir mūsu rokās, mūsu sirdīs un darbos! Tātad tā ir mana un tava atbildība.

Sandra KalnieteEiropas Parlamenta deputāte,PS valdes locekle

Latvijas uzplaukumam ir vajadzīgi domājoši, apzinīgi, aktīvi pilsoņi. Sabied-riskas organizācijas, apkaimju un amatu apvienības, draudzes un labdarības ie-rosmes. Mums vajag vairāk tādu kopu kā „Lielie bērnu slimnīcai”, Lielā talka un Samariešu apvienība, „Zaļā brīvība” un „Pelēkās kāpas sardze”. Ir liels mērķis, kas var vienot visu sabiedrību, visas par-tijas un politiķus. Šis mērķis ir – nāka-majos 15 neatkarības gados radīt zinošu,

radošu un uzņēmīgu paaudzi, kas spēs padarīt Latviju par globāli konkurētspē-jīgu valsti.

Aigars ŠtokenbergsVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs, SCP priekšsēdētājs

Valsts tika dibināta, lai Latvijas teritori-jā nodrošinātu sabiedrības intereses. Soli-dāri palīdzētu tiem, kas valsti būvēja un at-jaunoja. Mūsu vecākiem un vecvecākiem. Mūsu bērniem. Mūsu līdzcilvēkiem. Nevis katrs par sevi, bet paaudžu un sabiedrības vienotība ir tā rīcība, kas ļaus mūsu valstij pastāvēt mūžos. VIENOTĪBAS dibināša-nas kongress ir labas pārmaiņas Latvijaspolitikā. Mums ir izdevies vienot trīs par-tiju 3000 biedrus. Bet mums priekšā ir krietni lielāks uzdevums – vienot sašķelto sabiedrību. Vienot un iesaistīt. Vienot un sadarboties.

Vaira Vīķe-FreibergaLatvijas Valsts prezidente 1999–2007,apsveikuma vēstule

Partiju apvienības VIENOTĪBA dibinā-tāji, dāmas un kungi!

No tālienes sūtu Jums savus sveicienus un apsveicu Jūs ar šodien sperto gudro, tālredzīgo un Latvijai šobrīd tik ļoti svarī-go soli!

Vienotībā ir spēks! Tas ir daudz lielāks par to, ko katrs var paveikt atsevišķi. Jums jāveido ne tikvien savu atsevišķo spēku aritmētisks summējums, bet jāizveido si-nerģija, kas ģeometriskā progresijā ļauj augt Jūsu potenciālam un spējām!

Ir nācies dzirdēt, ka VIENOTĪBA ilgi nepastāvēšot, jo tajā esot par daudz spēcī-gu sieviešu! Dāmas – te nu ir Jūsu īpašais izaicinājums. Parādiet visiem, cik vērtīgu pienesumu var dot visu iedzīvotāju – ne tikai puses no viņiem – aktīvā iesaistīša-nās politikā! Latvijai šobrīd vajadzīgi visi savi spēki. Nevienu nedrīkst atstumt malā, un neviens arī pats nedrīkst norobežoties no piedalīšanās valstij svarīgos politiskos procesos.

Ir nācies dzirdēt no citām ļaunām mē-lēm, ka VIENOTĪBA nespēšot pastāvēt, jo tajā par daudz atsevišķu zvaigžņu. Tik tie-šām, šis priekšvēlēšanu laiks nav solo daiļ-slidotāju ēra. Latvijai nepieciešama labi sa-liedēta hokeja komanda, kas spēj stratēģiski domāt, taktiski rīkoties, bet galvenais –smagi strādāt un sastrādāties, lai panāktu uzvaru.

Novēlu Jums visiem spēku, drosmi un radošu darbu. Lai nebūtu mums vairs vēlē-tāju, kas teiktu, ka vēlēšanās nebūs nevie-na, par ko balsot. Būs!

VIENOTĪBAS dibināšanas kongress

6. martā Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī, tika dibināta partiju apvienība VIENOTĪBA. Apvienības dibināšana iezīmē jaunu pagrieziena punktu Latvijas politikā, kur izšķiroša nozīme ir politisko spēku saliedētībai un iedzīvotāju gribai līdzdarboties.

PAR AKTĪVU SABIEDRĪBUNOTIKUMS

Ar VIENOTĪBAS dibināšanu ir atvērtas durvis ikvienam, kurš negrib stāvēt malā un savas zināšanas, pieredzi un idejas ir gatavs ielikt kopīgā darbā. Esam atvērti sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām gan visas Latvijas, gan reģionu līmenī. Mēs aicinām visus profesionāļus un līderus, kuriem ir savs Latvijas redzējums, iesaistīties VIENOTĪBAS darbā, jo tieši garā stipra komanda ir tā, kas pārmaiņas var iekustināt.

VIENOTĪBA veidos sadarbības forumu ar mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

Es izsaku savu atbalstu vienotības idejai

Vēlēšanu Lielā talka

L ai pārstāvētu dažādu nozaru uz-ņēmumu intereses valstiskā lī-menī, politisko partiju apvienība

VIENOTĪBA veidos sadarbības forumu ar Latvijas mazajiem un vidējiem uzņē-mējiem. Ar šo iniciatīvu tiks pilnveidotas valdībā jau šobrīd uzsāktās atbalsta prog-rammas uzņēmējdarbībai un sekmēta ilgtspējīgas daudznozaru ekonomikas vei-došanās ar spēcīgi attīstītu mazo un vidējo uzņēmumu segmentu.

VIENOTĪBAS mērķis ir sadarboties un konsultēties ar visplašāko uzņēmēju loku visas Latvijas mērogā, izvairoties no šauru, politikai pietuvinātu uzņēmēju grupu vei-došanas. „Stabilas uzņēmējdarbības vides pamatā ir godīgi un vienlīdzīgi konkuren-ces apstākļi un efektīvs dialogs starp poli-tikas veidotājiem un uzņēmējiem,” norāda VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

„Mazie un vidējie uzņēmēji ir mūsu valsts ekonomikas mugurkauls – nozīmīgs darbvietu avots un uzņēmējdarbības ideju augsne. Latvijā mazo un vidējo komersan-tu sektorā nodarbināti ap 70% no privātajā sektorā strādājošajiem, šie uzņēmumi rada ap 60% no iekšzemes kopprodukta. Arī nākotnē mazie un vidējie uzņēmēji būs tie, kas radīs visvairāk jaunu darbvietu, risi-not bezdarba problēmu. Īstenojot efektīvu dialogu ar šiem uzņēmējiem, tiks sekmēta ilgtspējīgas daudznozaru ekonomikas vei-

došanās ar spēcīgi attīstītu mazo un vidējo uzņēmumu segmentu,” sadarbības foruma nepieciešamību pamato Ministru prezi-dents, apvienības VIENOTĪBA valdes lo-ceklis Valdis Dombrovskis.

„Mums jāmācās no iepriekšējos gados pieļautajām kļūdām, kad labvēlīgu ap-stākļu radīšana vien atsevišķām uzņēmēj-darbības formām, piemēram, nekustamā īpašuma biznesam, izraisīja smagas sekas visai valsts ekonomikai. Mūsu ekonomi-kas spēks ir tās nozaru daudzveidībā, tur-klāt tieši mazā un vidējā uzņēmējdarbība aptver desmitiem dažādu nozaru, kuru veiksmīga attīstība ir stabilas un sabalan-sētas valsts ekonomikas pamatā,” norāda VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

Mazie uzņēmumi ir valsts ekonomis-kās politikas un uzņēmējdarbības vides veselības rādītājs. Tie ir visjūtīgākie pret ekonomiskās un normatīvās vides, valsts institūciju īstenotās politikas izmaiņām un parāda, cik labvēlīga ir valsts ekonomiskā un nodokļu politika, kāds ir kapitāla tir-gus, infrastruktūras un izglītības sistēmas attīstības līmenis, cik liela ir valsts atbalsta politikas efektivitāte, cik sakārtoti un sta-bili ir komercdarbības tiesību akti. Mazie uzņēmumi uzplaukst pirmie tādu iniciatī-vu rezultātā, kuru mērķis ir likvidēt biro-krātiju un pienācīgi atalgot panākumus.

L aiks, ko pašreizējās paaudzes pār-dzīvo, visā pasaulē ir ļoti grūts un sarežģīts. Tāds tas ir arī lielai daļai

atjaunotās Latvijas iedzīvotāju. Tomēr ļau-nāka par trūkumu ir garīgā nospiestība. Mums nepietiek veselīgas pašapziņas, ticī-bas saviem spēkiem, un galvenais – Latvijā valda fatālas nolemtības nojauta, ka nekas nemainīsies, jo kāda zināma vai nezināma spēka noteikto lietu gaitu nav iespējams izmainīt.

Ilgus gadus esam bijuši liecinieki, kā slepkavota vēlētāju ticība politiskajām par-tijām, Saeimai un valdībai. Tas paveikts ar dažādu partiju darboņu, neizglītotu vai izglītotu, bet savtīgu Saeimas deputātu un pat valdības locekļu rokām. Protams, ar to negribu teikt, ka Latvijā nav gudru un krietnu politiķu un ierēdņu, arī augstāko ierēdņu, kuri bijuši godīgi un kuru darbs prasījis un joprojām prasa no viņiem lie-lus upurus. Tas nav vienkārši darbs, kā to saprot stabilas demokrātijas valstīs. Nē, tā bijusi un ir nemitīga cīņa ar meliem, ne-godīgumu, savtīgumu un citām līdzīgām parādībām, kuru redzamie vai neredzamie karognesēji nožēlojamā kārtā bijuši maza-

jā Latvijā ietekmīgi, bet patiesībā nicināmi ļautiņi.

VIENOTĪBAS būtiskākā jēga ir pagriezt visas Latvijas attīstību, visu domāšanu pa-visam citā virzienā. To spēs tikai godprā-tīgi, krietni, izglītoti un taisnīgi cilvēki, kuri neceļ savu labumu pāri sabiedrības labumam.

M ēs 2. maijā Tukumā stādīsim ķir-šus. Imants Ziedonis atceras, ka pavasaros viņa jaunībā Tukums

bija vienos baltos ķiršu ziedos. Jau būs noti-kusi Lielā talka, plastmasas pudeļu un mai-

Anna Žīgure, rakstniece

Sarmīte ĒlerteBiedrības „Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” dibinātāja

vairs kaut kādi „viņi”, mēs noteiksim, kādai kārtībai te jābūt. Mēs gribam būt kungi savā dzimtajā zemē – atcerieties, Tautas frontes laikos šo dziesmu dziedāja diezgan bieži.

Vēlēšanas arī ir tāda Lielā talka. Savas valsts sakopšana. Ģenerālā tīrīšana. Būs cilvēki, kas tāpat kā padomjlaikos teiks: tā nav mana darīšana, es tur neko nevaru, „vi-ņiem” ir vara, es tikai kalps. Es varu tikai ciest, žēloties un nīst, gadu simteņiem tā bija, tā arī paliks, āmen! Cik daudz mūsos sēž kalps? Kalpu tauta, sērdienīte...

Ja savu valsti nekopj, to var pazaudēt. Ja tu neesi kungs un noteicējs, citi to pie-mētās, tā aizaugs ar krūmiem. Tautā ir au-goša griba piedalīties, līdzdarboties, tautā ir gudrība, kuras bieži pietrūkst politikā. Savu Latvijas zemi mēs pamatīgi sakopjam vismaz reizi gadā, savu Latvijas valsti vien reizi četros gados sakopt ir par maz. Tāpēc politikai ir jāatver durvis visiem tiem, kas grib būt kungi savā zemē, jāpārskata ins-trumenti, kas darbojas, jādomā par jau-niem, lai tauta varētu piedalīties. 21. gad-simta iespējas taču, vajag tikai gribēt.

Tas ir mans un manu domubiedru mēr-ķis, ejot politikā. Darīt to, kas mūsu spē-kos, lai padarītu sabiedrības iesaisti lemša-

nā par Latvijas lietām jaudīgāku, lai tā būtu nepārtraukta – ne tikai reizi četros gados. Un ar savu piemēru rādīt, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir iespējams pārvarēt to stikla sienu, ko esam uzcēluši savā apziņā. Ka tā-das sienas nemaz nav. Nedrīkst būt.

Politika ir interešu saskaņošana starp sabiedrības grupām. Tas nozīmē, ka sa-biedrības grupas grib un māk savas in-tereses formulēt, tas nozīmē, ka politiķi grib un māk klausīties un intereses saska-ņot. Un pēc tam nākt un atskaitīties, cik labi viņiem tas izdevies. Tāpēc es gāju pie VIENOTĪBAS politiķiem; man liekas, viņi saprot, ka demokrātijas sāls un pamats ir tauta, viņi grib šo tiltu, šo ciešo saiti ar sa-biedrību nodibināt, uzturēt, nostiprināt. VIENOTĪBAS partijas nekad nav kļuvušas par līdzekli valsts nozagšanā. Ja valsts ir zagļa rokās, ja viņš lemj, tad pilsoniskajai sabiedrībai kaut ko ietekmēt ir neiedo-mājami grūti. Jā, VIENOTĪBAS politiķi ir darījuši un kļūdījušies, tāpat kā katrs no mums, jā, viņi nav ideāli tāpat kā katrs no mums. Bet šo principu viņi nav aizmir-suši. Vai jūs varat iedomāties pilsoniskās sabiedrības aliansi ar Šleseru vai Šķēli? Vai Lembergu? Es nevaru.

siņu Vislatvijas brālība aizgājusi pagrīdē, pierāvusies. Uz kādu laiku, protams, lai ga-tavotu jaunu munīciju. Latvija būs sakopta, un mēs stādīsim ķiršus.

Kādreiz Imanta Ziedoņa Dižkoku atbrī-votāju grupa reizi mēnesī „brauca kokos”. Redzamais darbs bija kopt ainavu un stādīt kokus, iekalt akmenī nopostīto māju vār-dus, iestādīt bērzus tur, kur kādreiz bijušas mājvietas. Taču jēga tiem braucieniem bija dziļāka. Ziedoņa slepenais plāns, kā es to tagad saprotu, bija apziņas telpas atkaro-šana. Vai – paplašināšana. Man piederēja telpa aiz manām aizvērtajām durvīm, „vi-ņiem” – padomju varai vai okupantiem – piederēja pārējais. Protams, „viņi” tur ārā visu bija salaiduši dēlī, bet tā bija „viņu” vaina un „viņu” atbildība. Es tur neko ne-varu darīt, tikai skatīties kā absurdā teātrī un smieties un raudāt. Ziedonis pieteica tiesības uz plašāku telpu, tiesības uz reālo Latviju, ne tikai to, kas pastāvēja sapņos, atmiņās un dziesmu svētkos. Reizēm tas bija sakopts ozols mūžameža vidū. Un ne-viens to mūsu reālo Latviju neieraudzīja. Bet tā pastāvēja!

Lielā talka nozīmē tūkstošu cilvēku pa-ziņojumu: mēs esam kungi šajā zemē, nav

12 132010. GADA MAIJS

Mēs varam! Jaunieši politikā

Kā vērtējat patriotisma izpausmes Latvijā, un kā vairot pilsoņu ticību savai valstij?

S abiedrībā ir plaši izplatīti mīti, ka „mēs jau neko nevaram panākt”, „visu izlemj citi”, bet pārējiem „at-

liek vienīgi samierināties” vai kurnēt par netaisnību. Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu organizāciju biedri partijās ir nonākuši tieši tāpēc, ka šim vie-doklim nepiekrīt. Viņi vēlas aktīvi darbo-ties, lai savas valstiskās idejas nevis vien-kārši skaļi paustu, bet arī radoši virzītu uz priekšu un īstenotu dzīvē. Jauniešu piene-sums lielajā politikā ir visnotaļ ievērojams, jo viņi ne tikai dalās ar savām idejām, bet strādā gan partiju valdēs, gan Saeimā, gan pie kampaņu organizēšanas, dalot solidā-ru atbildību ar saviem pieredzējušajiem kolēģiem.

Pienākums pret valsti„Latvijas lielākā problēma ir tā, ka cil-

vēki nespēj izprast valsts pilsoņa lomu un nozīmi valsts iekārtā. Daudziem šķiet, ka valsts visu paveiks pati no sevis, un

mums atliks tikai baudīt rezultātus. Bet tā nenotiek! Es pirms trim gadiem devos uz „Jaunā laika” biroju, lai izpildītu savu pienākumu pret valsti, lai būtu partijā un uzlabotu Latvijas politisko vidi,” saka par-tijas „Jaunais laiks” (JL) jaunatnes organi-zācijas vadītājs Uģis Resnis. Viņš norāda, ka iepriekš nevienu partijā nav pazinis, bet tas nekādi nav traucējis iesaistīties politis-kajā darbībā un pat veidot karjeru partijas iekšienē.

Līdzīgi domā arī „Pilsoniskās savienī-bas” (PS) jauniešu organizācijas vadītājs Jānis Birks, atzīstot, ka agrāk arī pats sevi nereti pieķēris kurnot, taču, darbojoties partijā, ir guvis daudz dziļāku izpratni par procesiem valstī. Viņš stāsta, ka, virspusē-ji paskatoties uz notikumiem, daudz kas šķiet slikti un nepareizi, taču atliek iedzi-ļināties problēmas būtībā, lai nāktos atzīt, ka daudzos gadījumos parlamenta vai val-dības rīcība bijusi pareiza.

Partijas „Sabiedrība citai politikai” (SCP) jauniešu pārstāvis Krišjānis Bušs

piebilst, ka tieši jaunieši ar savu piemēru var veicināt citu jaunu cilvēku iesaistīšanos politikā, tādējādi paaugstinot kopējo infor-mētības līmeni sabiedrībā. Jauniešiem ir plašs draugu un paziņu loks, notiek daudz kopīgu pasākumu, un visās šajās reizēs ne-izbēgami tiek runāts arī par politiku, par aktualitātēm valstī un nepieciešamību ak-tīvi iesaistīties pašiem.

Mācās darbosJL, PS un SCP jauniešu organizāci-

jās var iesaistīties jauni cilvēki no 16 līdz 30 gadiem. Lai arī viņiem netiek liegts piedalīties lielo politisko jautājumu virzī-šanā, JL jauniešu organizācijas biedrs Ivars Bandonis uzskata, ka atrašanās jauniešu organizācijā pirmām kārtām ir laba sko-la un dod vērtīgu rūdījumu turpmākajai politiskajai karjerai. „Mēs iemācāmies sa-darboties ar citām politiskajām organizāci-jām, dzīvē apgūstam politisko diplomātiju un saņemam daudz citu vērtīgu zināšanu,

kuras nākotnē būs noderīgas jau nopietnā-ku politisko jautājumu risināšanā,” skaidro I.Bandonis.

PS jaunatnes organizācijas biedrs Deins Sniķers piebilst, ka darbs jaunatnes orga-nizācijā iemāca nepieciešamību uzņemties atbildību, kas nenoliedzami ir svarīga īpa-šība lielajā politikā.

„Kaut arī Latvijā un pasaulē ir redzamas ļoti spēcīgas politiķes sievietes, daiļā dzi-muma pārstāves kopumā tomēr salīdzino-ši kūtrāk iesaistās politisko jautājumu risi-nāšanā,” stāsta SCP jauniešu organizācijas biedre Loreta Skaburska. Tāpēc viens no jauniešu organizāciju uzdevumiem ir arī ieinteresēt un politikā vairāk iesaistīt jau-nas sievietes.

Visu trīs partiju jauniešu organizācijas biedri ļoti viegli ir spējuši atrast kopīgu valodu, un viņu savstarpējām attiecībām nākotnē var būt nozīmīga loma ciešākas sadarbības nostiprināšanai VIENOTĪBAS iekšienē. Mēs varam! – šāds noskaņojums valda VIENOTĪBAS jauniešu rindās.

Raimonds Bergmanis spēkavīrs

Patriotisms un dzimtenes mīlestība nav kaut kas ār-kārtējs, no citiem atkarīgs. Patriotisms ir cilvēku galvā. Patriots var būt tikai garīgi stiprs un par sevi pārliecināts cilvēks, kurš nekaunas no savām jūtām, ir lepns par savu piederību Latvijai un valsts himnu dzied skaļi un droši, nevis kautrīgi, ar nolaistu galvu. Šobrīd ir redzami uzla-bojumi, tomēr tas vairāk ir izņēmums, un mums vēl tāls ceļš ejams, lai sabiedrības noskaņojums mainītos. Apkārt ir redzams daudz labu piemēru, no kuriem varam mā-cīties cieņu pret savu valsti. Piemēram, ir vērts paska-tīties Pasaules kausu regbijā, kur lieli, spēcīgi vīri savas valsts himnu dzied ar asarām acīs un par to nekaunas. Šajā jautājumā nevar palīdzēt neviens no malas, viss ir pašu rokās.

Andris Šics Vankūveras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs kamaniņās divniekiem

Esmu liels Latvijas patriots, gatavs celties un krist par savu valsti. Es neizskatu iespēju aizbēgt no ikdienas pro-blēmām uz citurieni, bet vienmēr palikšu Latvijā. Katram indivīdam ir speci� ski iemesli, kāpēc viņš ir vai nav pat-riotiski noskaņots, liela loma noteikti ir ģimenei un audzi-nāšanai, tomēr pats svarīgākais ir spēja noticēt sev. Man kā sportistam, iespējams, piemīt lielāka neatlaidība mērķa sasniegšanai un spēja nepārdzīvot par sīkām problēmām, kuras pavada ceļā uz mērķi. Es pazīstu cilvēkus, kuri ir ga-tavi aizbraukt no Latvijas labākas dzīves meklējumos, bet politiķi viņus varētu noturēt šeit un veicināt aizbraucēju atgriešanos, ja vairāk un precīzāk izskaidrotu savus lēmu-mus un rīcību. Es zinu, ka pienāks laiks, kad vairākums Latvijas pilsoņu ticēs savai valstij un būs lepni sevi saukt par patriotiem.

Baiba Sipeniece TV un radio raidījumu vadītāja

Ar patriotismu viss ir kārtībā, kad runājam par zemi, dzimteni. Tiklīdz dzirdam „Latvijas valsts”, viss patrio-tisms pazūd... Diemžēl nav tāda politiķa vai politiskā spē-ka, kas būtu spējis nesavtīgi valstiski rīkoties. Viss Latvijā ir � rmu līmenī. Godīgi vai mazāk godīgi, bet ikviens grib sev kādu labumu iegūt. Cilvēki to jūt, un tāpēc, domāju, vēl ilgs laiks paies, iekams pilsoņi sāks cienīt Latviju kā valsti. Par laimi, mums ir hokejs un dziesmu svētki, kas spēj cilvēkiem vairot labas emocijas un justies lepniem par savu izcelsmi. Protams, politiķi nav vienīgie vainī-gie. Pirmām kārtām mums pašiem ir jāsaprot, ka neviens neko tāpat vien nedos. Ir pašiem jāstrādā, jāsakopj sava sēta, sava apkārtne, jākustas, lai kaut kas mainītos. Ir liels prieks par Latvijas talku, kuras laikā cilvēki saskaras ar nepieciešamību savākt savus mēslus un pielikt savu roku kopīgā mērķa īstenošanai.

Foto: AFI

PATRIOTISMS

Tautas demonstrācija deviņdesmitajos gados

Uldis Grava uzrunā demonstrantus pie Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnes 1981. gadā

Mītiņš 11. novembra krastmalā Atmodas laikā

Uldis Grava Gunāra Astras piemiņas pasākumā 1988. gadā Sandra Kalniete Latvijas Tautas frontes laikā

Izmantotas fotogrāfi jas no Sarmītes Ēlertes, Ulda Gravas personīgā arhīva un AFI arhīva

Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā. No kreisās: „Atmodas” komercdirektors Arvils Ašeradens, LTF Informācijas centra vadītāja Sarmīte Ēlerte, LTF Informācijas centra darbinieki Diāna Žīgure un Ervīns Grandavs, LTF valdes loceklis Arnolds Klotiņš. Sarmīte Ēlerte un Viktors Avotiņš

1. Baltijas asamblejā Tallinā 1989. gadā Foto: Gvido Kajons

152010. GADA MAIJS

Mēs varam! Jaunieši politikā

Kā vērtējat patriotisma izpausmes Latvijā, un kā vairot pilsoņu ticību savai valstij?

S abiedrībā ir plaši izplatīti mīti, ka „mēs jau neko nevaram panākt”, „visu izlemj citi”, bet pārējiem „at-

liek vienīgi samierināties” vai kurnēt par netaisnību. Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu organizāciju biedri partijās ir nonākuši tieši tāpēc, ka šim vie-doklim nepiekrīt. Viņi vēlas aktīvi darbo-ties, lai savas valstiskās idejas nevis vien-kārši skaļi paustu, bet arī radoši virzītu uz priekšu un īstenotu dzīvē. Jauniešu piene-sums lielajā politikā ir visnotaļ ievērojams, jo viņi ne tikai dalās ar savām idejām, bet strādā gan partiju valdēs, gan Saeimā, gan pie kampaņu organizēšanas, dalot solidā-ru atbildību ar saviem pieredzējušajiem kolēģiem.

Pienākums pret valsti„Latvijas lielākā problēma ir tā, ka cil-

vēki nespēj izprast valsts pilsoņa lomu un nozīmi valsts iekārtā. Daudziem šķiet, ka valsts visu paveiks pati no sevis, un

mums atliks tikai baudīt rezultātus. Bet tā nenotiek! Es pirms trim gadiem devos uz „Jaunā laika” biroju, lai izpildītu savu pienākumu pret valsti, lai būtu partijā un uzlabotu Latvijas politisko vidi,” saka par-tijas „Jaunais laiks” (JL) jaunatnes organi-zācijas vadītājs Uģis Resnis. Viņš norāda, ka iepriekš nevienu partijā nav pazinis, bet tas nekādi nav traucējis iesaistīties politis-kajā darbībā un pat veidot karjeru partijas iekšienē.

Līdzīgi domā arī „Pilsoniskās savienī-bas” (PS) jauniešu organizācijas vadītājs Jānis Birks, atzīstot, ka agrāk arī pats sevi nereti pieķēris kurnot, taču, darbojoties partijā, ir guvis daudz dziļāku izpratni par procesiem valstī. Viņš stāsta, ka, virspusē-ji paskatoties uz notikumiem, daudz kas šķiet slikti un nepareizi, taču atliek iedzi-ļināties problēmas būtībā, lai nāktos atzīt, ka daudzos gadījumos parlamenta vai val-dības rīcība bijusi pareiza.

Partijas „Sabiedrība citai politikai” (SCP) jauniešu pārstāvis Krišjānis Bušs

piebilst, ka tieši jaunieši ar savu piemēru var veicināt citu jaunu cilvēku iesaistīšanos politikā, tādējādi paaugstinot kopējo infor-mētības līmeni sabiedrībā. Jauniešiem ir plašs draugu un paziņu loks, notiek daudz kopīgu pasākumu, un visās šajās reizēs ne-izbēgami tiek runāts arī par politiku, par aktualitātēm valstī un nepieciešamību ak-tīvi iesaistīties pašiem.

Mācās darbosJL, PS un SCP jauniešu organizāci-

jās var iesaistīties jauni cilvēki no 16 līdz 30 gadiem. Lai arī viņiem netiek liegts piedalīties lielo politisko jautājumu virzī-šanā, JL jauniešu organizācijas biedrs Ivars Bandonis uzskata, ka atrašanās jauniešu organizācijā pirmām kārtām ir laba sko-la un dod vērtīgu rūdījumu turpmākajai politiskajai karjerai. „Mēs iemācāmies sa-darboties ar citām politiskajām organizāci-jām, dzīvē apgūstam politisko diplomātiju un saņemam daudz citu vērtīgu zināšanu,

kuras nākotnē būs noderīgas jau nopietnā-ku politisko jautājumu risināšanā,” skaidro I.Bandonis.

PS jaunatnes organizācijas biedrs Deins Sniķers piebilst, ka darbs jaunatnes orga-nizācijā iemāca nepieciešamību uzņemties atbildību, kas nenoliedzami ir svarīga īpa-šība lielajā politikā.

„Kaut arī Latvijā un pasaulē ir redzamas ļoti spēcīgas politiķes sievietes, daiļā dzi-muma pārstāves kopumā tomēr salīdzino-ši kūtrāk iesaistās politisko jautājumu risi-nāšanā,” stāsta SCP jauniešu organizācijas biedre Loreta Skaburska. Tāpēc viens no jauniešu organizāciju uzdevumiem ir arī ieinteresēt un politikā vairāk iesaistīt jau-nas sievietes.

Visu trīs partiju jauniešu organizācijas biedri ļoti viegli ir spējuši atrast kopīgu valodu, un viņu savstarpējām attiecībām nākotnē var būt nozīmīga loma ciešākas sadarbības nostiprināšanai VIENOTĪBAS iekšienē. Mēs varam! – šāds noskaņojums valda VIENOTĪBAS jauniešu rindās.

Raimonds Bergmanis spēkavīrs

Patriotisms un dzimtenes mīlestība nav kaut kas ār-kārtējs, no citiem atkarīgs. Patriotisms ir cilvēku galvā. Patriots var būt tikai garīgi stiprs un par sevi pārliecināts cilvēks, kurš nekaunas no savām jūtām, ir lepns par savu piederību Latvijai un valsts himnu dzied skaļi un droši, nevis kautrīgi, ar nolaistu galvu. Šobrīd ir redzami uzla-bojumi, tomēr tas vairāk ir izņēmums, un mums vēl tāls ceļš ejams, lai sabiedrības noskaņojums mainītos. Apkārt ir redzams daudz labu piemēru, no kuriem varam mā-cīties cieņu pret savu valsti. Piemēram, ir vērts paska-tīties Pasaules kausu regbijā, kur lieli, spēcīgi vīri savas valsts himnu dzied ar asarām acīs un par to nekaunas. Šajā jautājumā nevar palīdzēt neviens no malas, viss ir pašu rokās.

Andris Šics Vankūveras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs kamaniņās divniekiem

Esmu liels Latvijas patriots, gatavs celties un krist par savu valsti. Es neizskatu iespēju aizbēgt no ikdienas pro-blēmām uz citurieni, bet vienmēr palikšu Latvijā. Katram indivīdam ir speci� ski iemesli, kāpēc viņš ir vai nav pat-riotiski noskaņots, liela loma noteikti ir ģimenei un audzi-nāšanai, tomēr pats svarīgākais ir spēja noticēt sev. Man kā sportistam, iespējams, piemīt lielāka neatlaidība mērķa sasniegšanai un spēja nepārdzīvot par sīkām problēmām, kuras pavada ceļā uz mērķi. Es pazīstu cilvēkus, kuri ir ga-tavi aizbraukt no Latvijas labākas dzīves meklējumos, bet politiķi viņus varētu noturēt šeit un veicināt aizbraucēju atgriešanos, ja vairāk un precīzāk izskaidrotu savus lēmu-mus un rīcību. Es zinu, ka pienāks laiks, kad vairākums Latvijas pilsoņu ticēs savai valstij un būs lepni sevi saukt par patriotiem.

Baiba Sipeniece TV un radio raidījumu vadītāja

Ar patriotismu viss ir kārtībā, kad runājam par zemi, dzimteni. Tiklīdz dzirdam „Latvijas valsts”, viss patrio-tisms pazūd... Diemžēl nav tāda politiķa vai politiskā spē-ka, kas būtu spējis nesavtīgi valstiski rīkoties. Viss Latvijā ir � rmu līmenī. Godīgi vai mazāk godīgi, bet ikviens grib sev kādu labumu iegūt. Cilvēki to jūt, un tāpēc, domāju, vēl ilgs laiks paies, iekams pilsoņi sāks cienīt Latviju kā valsti. Par laimi, mums ir hokejs un dziesmu svētki, kas spēj cilvēkiem vairot labas emocijas un justies lepniem par savu izcelsmi. Protams, politiķi nav vienīgie vainī-gie. Pirmām kārtām mums pašiem ir jāsaprot, ka neviens neko tāpat vien nedos. Ir pašiem jāstrādā, jāsakopj sava sēta, sava apkārtne, jākustas, lai kaut kas mainītos. Ir liels prieks par Latvijas talku, kuras laikā cilvēki saskaras ar nepieciešamību savākt savus mēslus un pielikt savu roku kopīgā mērķa īstenošanai.

Foto: AFI

PATRIOTISMS

Tautas demonstrācija deviņdesmitajos gados

Uldis Grava uzrunā demonstrantus pie Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnes 1981. gadā

Mītiņš 11. novembra krastmalā Atmodas laikā

Uldis Grava Gunāra Astras piemiņas pasākumā 1988. gadā Sandra Kalniete Latvijas Tautas frontes laikā

Izmantotas fotogrāfi jas no Sarmītes Ēlertes, Ulda Gravas personīgā arhīva un AFI arhīva

Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā. No kreisās: „Atmodas” komercdirektors Arvils Ašeradens, LTF Informācijas centra vadītāja Sarmīte Ēlerte, LTF Informācijas centra darbinieki Diāna Žīgure un Ervīns Grandavs, LTF valdes loceklis Arnolds Klotiņš. Sarmīte Ēlerte un Viktors Avotiņš

1. Baltijas asamblejā Tallinā 1989. gadā Foto: Gvido Kajons

152010. GADA MAIJS

1. VIENOTĪBAS valdes priekšsēdētāja otrais vārds.2. Vidzemes augstskolas profesors, biju-šais ārlietu ministrs.3. Politiķe un valodniece, no 2004. līdz 2006. gadam bijusi izglītības ministre (uzvārds).4. Profesore un Saeimas deputāte, saviem kolēģiem lasījusi lekciju par necenzētas leksikas lietošanu (uzvārds). 5. Politiskās partijas „Sabiedrība citai politikai” dibinātājs (uzvārds).6. Sabiedrības protesta demonstrācija 2007. gada rudenī, kad vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki aicināja neaizmirst par tiesisku valsti un godīgu politiku (divi vārdi).7. Saeimas deputāts un RTU profesors, pētījis stohastisku funkcionāldiferenciāl-vienādojumu kvalitatīvo teoriju (uzvārds).8. 11 pasaules valodās tulkota grāmata „Ar balles kurpēm ... sniegos”.9. Ilggadēja laikraksta „Diena” galvenā redaktore (uzvārds).10. Pilsēta, kurā izveidota pirmā apvienī-bas VIENOTĪBA frakcija pašvaldībā. 11. 9. Saeimas frakcijas „Jaunais laiks” vadītājs (uzvārds).12. Deputāte un grāmatas „100 galvas runā” autore (uzvārds).13. KNAB priekšnieks 2004.–2008. gadā (uzvārds).14. Ministru prezidents, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, kurš 2006. gadā atzīts par Gada cilvēku Latvijā (uzvārds).

Auns: Tava dzīve, iespējams, mainī-sies, sevišķi karjeras jomā. Svarīgi, vai līdz šim neesi velti izniekojis laiku, sapulču laikā snauduļojot. Tomēr nepiemirsti par atpūtu, lai varētu pieņemt politiski atbildī-gus un sabiedrībai svarīgus lēmumus.

Vērsis: Maijs ir Vēršu laiks, tādēļ tavā dzīvē risināsies svarīgi notikumi. Kā jau taisnības cīnītājs, necietīsi likuma pār-kāpumus ne attiecībā pret sevi, ne citiem. Svarīgākās būs naudas un mīlas lietas. Nav izslēgta koalīcijas partnera maiņa.

Dvīņi: Laiks, kad nav vērts tiekties pēc nesasniedzamiem amatiem. Dators var iziet no ierindas, un starpfrakciju sakari neveidosies, kā vēlies. Atbalstu grūtākā brīdī meklē tuvinieku vidū. Bie-žāk uzturies svaigā gaisā, nodarbojies ar � ziskām aktivitātēm, piemēram, piedalies Rīgas maratonā.

Vēzis: Fortūna būs labvēlīga mīlas jomā, iespējama jauna iepazīšanās. Arī profesionālā ziņā pastāv iespēja daudzso-lošam projektam, uzsākt veiksmīgu sadar-bību vai saņemt piedāvājumu iesaistīties politikā.

Lauva: Nenāksies viegli sastrādāties koalīcijā. Kā jau Lauvai, tev nepatiks, ka

tiec raustīts aiz ūsām, tomēr, iespējams, šoreiz oponentam būs taisnība. Veiksies radošo jomu pārstāvjiem, sportistiem, ar pedagoģiju saistītajiem. Tomēr tevi vairāk aizraus pretējā dzimuma uzmanības ieka-rošana, nevis karjeras spodrināšana.

Jaunava: Darbaholiskā Jaunava atradīsies notikumu epicentrā. Aktīvi pie-rādīsi sevi gan veicot tiešos pienākumus, gan darbojoties sabiedrības labā. Privāto biznesu gan labāk uzsākt pēc 12. maija. Neskatoties uz aizņemtību, spēsi rast laiku mīļotajam cilvēkam.

Svari: Svari uzsāks kārtējos dzīves jēgas meklējumus, un darba lietas paliks otrajā plānā. Tomēr juristiem un politi-ķiem jāpievēršas aktīvam darbam! Tava otrā pusīte būs saprotoša un uzmanīga, visādi cenšoties izdabāt.

Skorpions: Labāk veiksies, darbojoties kā pelēkajam kardinālam aizkulisēs, savus plānus nea� šējot. Nerau-goties uz kritiku, strauji tuvosies mērķim. Naudas lietās esi uzmanīgs, īpaši līdz mē-neša vidum. Beidzot Skorpions būs gatavs uzsākt kopdzīvi ar iecerēto!

Strēlnieks: Būsi dzīvespriecīgs, viesīsi cerību arī citos pilsoņos. Veiksies

tiem, kuru darbs saistīts ar sabiedrību. Tomēr visiem savus plānus neklāsti. Mīlas frontē gaida uzvaras. Sporta vai atpūtas pasākuma organizēšana vienos koalīciju.

Mežāzis: Strādāsi, galvu nepacē-lis, mājinieki būs aizmirsuši, kā izska-ties. Tūlītējus rezultātus negaidi, tomēr nenolaid rokas. Ieteicams rast saikni ar gados jaunākiem vēlētājiem, tas arī tev liks paraudzīties uz pasauli citām acīm. Iespējams atpūtas brauciens vai ģimenes pieaugums.

Ūdensvīrs: Nebūsi pats savas dzīves saimnieks, būs jārīkojas atbilstoši politiskajai situācijai, nevis paša vēlmēm. Esi atsaucīgs pret tuviniekiem un partijas biedriem. Jaunas lietas uzsāc pēc 12. maija.

Zivis: Aizraujošs laiks! Būsi sasto-pams dažādos pasākumos, apmeklēsi poli-tiskās elites ballītes. Bez pūlēm iekarosi simpātijas, tomēr piesargies, lai necieš reputācija. Karjeras jomā labāk veiksies radošajiem zīmes pārstāvjiem. Iespējams, nonāksi atbildīgā amatā.

*Horoskopi veidoti, izmantojot SIA „Horoskopu pasaules” astroloģiskās prognozes katrai horoskopu zīmei.

Jānis Reirs „Jaunā laika” frakcijas sēdē: „Vēja laikā pat pingvīns var lidot... nelielu gabaliņu...”

Ausma Ziedone-Kantāne: „Cik reizes es jums visiem esmu teikusi, ka puse ir puse un nav lielākā puse un mazākā puse, bet lielākā puse no jums to vēl joprojām nesaprot...”

Sarmīte Ķikuste: „Ja sieviete nevienam vīrietim nesagādā nevienu problēmu, viņa vairs nav sieviete...”

Saeimas plenārsēžu zālē sarunājas deputā-ti Ainars Latkovskis un Dzintars Zaķis.A.L.: „Vai tu, Zaķi, dzirdēji, ko Lācis teica? (domāts deputāts Visvaldis Lācis)”Dz.Z: „Nē, nedzirdēju. Ko viņš teica?”A.L.: „Nav svarīgi – ko. Kad Lācis runā, Zaķim vienmēr jāklausās!”

Silva Bendrāte: „Mēs, tevi, Jāni, apsveicam dzimšanas dienā un esam ļoti priecīgi, ka tu mums esi padevies ne tikai garumā un miesās, bet arī prātiņā.”

Ainars Latkovskis: „Vai Kariņa kungs šodien ir redzēts frakcijā?” Silva Bendrāte: „Kariņš ir, kungs nav.”

Maija politiskie horoskopi

Krustvārdu mīklaCitāti no Sarmītes Ķikustes (JL) jaunās grāmatas „100 galvas runā”

100 GALVAS RUNĀ

JUBILĀRI

3. maijs: Jans Beleckis (Jan Krzysztof Bielecki), poļu politiķis, Artis Kampars un Valdis Veips

4. maijs Mārtiņš Spravņiks5. maijs Dainis Rītiņš un Sanita

Adlere6. maijs Tonijs Blērs (Anthony

Charles Linton „Tony” Blair), Apvienotās Karalistes premjerministrs, Vizma Miķelsone un Anita Upeniece

10. maijs Arnolds Rītels (Arnold Rüütel), igauņu politiķis, bijušais valsts prezidents

13. maijs Džuliāno Amato (Giuliano Amato), itāliešu politiķis

15. maijs Madlēna Olbraita (Madeleine Albright), ASV politiķe, Guntars Galvanovskis

21. maijs Dina Kristīne Bitēna, Francis Svilans un Edgars Krūmiņš

24. maijs Ēriks Dauksts26. maijs Dzintars Zaķis, Aldis

Cimoška un Jānis Ošlejs28. maijs Dzintra Homka29. maijs Ina Druviete un Guntis

Pirvits30. maijs Ivars Bandonis31. maijs Jānis Miķelsons un Jens

Zvirgzdgrauds

VIENOTĪBA sirsnīgi sveic visus šajā mēnesī dzimušos!

Aktīvākie politiķi, kuri savu dzimšanas dienu svin maijā