PIEMĒRSĶīmijas maģistra akadēmiskās studiju

programmas rezultātu savietojamības iespējas ar Rektoru padomes darba grupas izstrādātā dokumenta “Ciklu deskriptori (rezultāti)

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai” projektu

Programmas direktore asoc. prof. Anda Prikšāne

Konference “Kvalifikāciju ietvarstruktūru un neformālās izglītības atzīšanas izmantošana” 22.10.2009. Rīga

Latvijas Universitāte

PROGRAMMAS FORM ĀLIE RĀDĪTĀJI

• Ķīmijas maģistra akadēmiskajā studiju programmā uzņempersonas ar bakalaura grādu ķīmijā, farmācijā vai citāsdabaszinātnēs vai ar tām pielīdzināmu piecgadīgo izglītību.

• Visiem Dabaszinātņu maģistra grāda ķīmijā ieguvējiem ir tiesības turpināt studijas dabaszin ātņu doktora programmās.

• Programmas apjoms 80 krp (120 ECTS krp.)• Iegūstamais grāds ir Dabaszinātņu maģistrs ķīmijā.

VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Ķīmijas maģistra kompetences i etver bakalaura kompetences , kas tiek pilnveidotas un papildinātas akadēmiskāsmaģistra studijās, kuru būtiska sastāvdaļa ir zinātniski pētnieciskais darbs un patstāvīgu atziņu un secinājumu izdarīšana.

Papildus dabaszin ātņu ķīmijas bakalaura kompetencēm dabaszinātņu ķīmijas maģistrs SPĒJ:

• Zināšanas un profesionālās prasmes (spēja pielietot, analizēt, vērtēt, komunicēt u.c.)

• Citas vispārējās prasmes

(Var dalīt divās daļās)

1. ZINĀŠANAS UN PRASMES

• demonstrēt padziļinātas zināšanas un izpratni parmūsdienu ķīmijas koncepcijām un teorijām, kas attiecas uzgalvenajām ķīmijas nozarēm (analītisko, fizikālo, organisko unneorganisko ķīmiju) un izvēlētām radniecīgām apakšnozarēm,kuras nodrošina pamatu zinātniskai pētniecībai unprofesionālai darbībai gan ķīmijas nozarē, gan dažādudabaszinātņu nozaru saskarē,

• patstāvīgi pielietot ķīmijas teorijas, metodes un problēmurisināšanas prasmes, lai veiktu radošu zinātniski pētnieciskodarbību vai augsti kvalificēta ķīmiķa profesionālās funkcijasķīmijas vai arī ar to saistītās nozarēs

Zināšanas un prasmes

• patstāvīgi plānot, organizēt un veikt eksperimentālo darbu ķīmijā, kā arī paškritiski izvērtēt eksperimentālās darbības un aparatūras izvēli un iegūtos rezultātus,

• patstāvīgi formulēt un kritiski analizēt sarežģītas ar ķīmijas kontekstu saistītas zinātniskas un profesionālas problēmas,

• pieņemt un pamatot savus lēmumus un, ja nepieciešams, veikt papildus izpēti un analīzi,

Zināšanas un prasmes

• izvēlēties un pielietot ķīmijas teorētiskās zināšanas un eksperimentālās prasmes sarežģītos, neprognozējamos apstākļos vai netradicionālu problēmu risināšanai,

Zināšanas un prasmes

• integrēt ķīmijas pamatnozaru un programmā ietverto apakšnozaru zināšanas un prasmes, lai sadarbotos ar citu nozaru speciālistiem un risinātu multidisciplināras problēmas,

• dot ieguldījumu jaunu ķīmijas zinātnisku atziņu radīšanā un pētniecības vai profesionālās darbības metožu pilnveidošanā un attīstībā,

Zināšanas un prasmes

• demonstrēt izpratni un ētisko atbildību par ķīmijas zinātnisko rezultātu vai profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību,

• argumentēti izskaidrot un diskutēt par sarežģītiem vai sistēmiskiem ķīmijas problēmu aspektiem gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem,

CITAS VISPĀRĒJĀS PRASMES

• patstāvīgi virzīt savu kompetenču pilnveidi unspecializāciju ķīmijā un tai radniecīgās jomās

• strādāt grupā, veikt kopējā darba analīzi unuzņemties atbildību par grupas darba rezultātiem,

• veikt uzņēmējdarbību, innovācijas ķīmijā un ar tosaistītās apakšnozarēs.

Studiju kursu rezultātu piemēri

Modernās analīzes metodes

• Kredītpunkti / (ECTS) 4/6 , Apjoms 64 stundas• Kurss paredzēts ķīmijas maģistra studiju programmas

ietvaros. Tā mērķis ir sagatavot studentus kombinēto hromatogrāfisko un masspektrometrisko metožu darbības principu izmantošanai organiskas un neorganiskas izcelsmes paraugu analīzē, sniedzot teorētiskas zināšanas, kā arī instrumentālā darba iemaņas atbilstoša aprīkojuma laboratorijās, ieskaitot metodes izvēli, apstākļu kontroli, parauga ievadīšanu un iegūto rezultātu interpretāciju.

1. Kursa noslēgumā studenti zina:

• Gāzu šķidrumu hromatogrāfijas metodes un iekārtu raksturojumu,

• Šķidrumu hromatogrāfijas/masspektrometrijas pielietošanas iespējas,

• Augstas izšķiršanas kapilārās hromatogrāfijas raksturojumu

• Nolidošanas laika masspektrometriju (TOF) un matricas veicinātā lāzeru desorbciju/jonizāciju

• Induktīvi saistītās plazmas spektrometriskās metodes• Kodolmagnētiskās rezonanses teorētiskos aspektus

un pielietojumu u.t.t.

2. Kursa noslēgumā studenti izprot:

• vielu analīzes metodoloģiju izvēles likumsakarības,

• hromatogrāfisko metožu būtību un aparatūras darbības principus,

• enerģijas pārneses ietekmi uz nosakāmo vielu jonizāciju,

• induktīvi saistītās plazmas optiskās emisijas spektrometrijas un ISP masspektrometrijas būtību un izmantošanas iespējas

3. Kursa noslēgumā studenti prot:

• izvēlēties analītisku metodi un atbilstošus parametrus konkrētas problēmas risināšanai,

• izvēlēties vielu paraugu sagatavo šanasmetodi un sagatavot paraugus atbilstoši izvēlētajai metodei,

• praktiski veikt analīzes,• novērtēt iegūto rezultātu ticamību, metodes

precizitāti un iespējamos kļūdu rašanās cēloņus,

Ķīmiskā toksikoloģijaKredītpunkti (ECTS) 2(3)Apjoms 32 stundas

Kurss ir paredzēts ķīmijas dabaszinātņu maģistra akadēmiskai programmai, bet to var apgūt arī citu dabaszinātņu maģistrantūras studenti. Kursā apskatītas visdažādākās toksisko vielu klases un to iedarbības vērtēšanas kritēriji. Izvērtēti dažādi toksisko vielu uzņemšanas ceļi un biotransformācijas mehānismi. Studiju kursa mērķis ir dot studentiem zināšanas par ķīmisko vielu struktūras un toksiskās iedarbības savstarpējām sakarībām, prasmi novērtēt vielu toksiskās iedarbības cēloņus un riska faktorus.

1. Kursa noslēgumā studenti zina

§ vielu toksiskās iedarbības novērtēšanas pamatprincipus,§ toksisko vielu avotus un izplatīšanās ceļus, § vielu toksikodinamikas likumsakarības, un

galvenos bioreceptorus,

2. Kursa noslēgumā studenti izprot

• vielu struktūras – aktivitātes sakarības,• toksisko vielu izmantošanas un izplatības

potenciālos riskus,

3. Kursa noslēgumā studenti prot:• novērtēt un prognozēt vielas toksisko iedarbību,• izmantot toksikoloģiskos datus drošu darba metožu

izvēlei,• analizēt un izvērtēt vielas toksisko iedarbību

dažādās vidēs, • integrēt ķīmijas zināšanas dzīvības zinātņu kontekstā,• sadarbojoties grupā, izanalizēt informāciju par

toksisko vielu un dot slēdzienu par tās izmantošanas iespējām un ierobežojumiem.

Paldies par uzman ību!