Tirdzniecības kanāls

Jaunā Ostmala

LIEPĀJAS JŪGENDSTILA MANTOJUMS

Liepāja var lepoties ar Eiropas mēroga jūgendstila arhitektūras paraugiem, galvenokārt, nacionālā romantisma un stateniskā jūgendstila ēkām, kas harmoniski iekļaujas pilsētas apbūvē. Līdz mūsdienām saglabājušās gan dzīvojamās mājas un savrupnami, teātris, skolas, tirgus paviljons un biroju ēkas. Visvairāk jūgendstila ēku apskatāmas Graudu ielā, kā arī Dzintaru un Liepu ielā un citviet pilsētā. Daudzos namos ir labi saglabāti interjeri, grezniem kokgriezumiem rotātas trepes un apgleznotas trepju telpas. Piedāvājam 5km garu pastaigu maršrutu!

1 TIRGOŅU IELA 22. DZĪVOJAMĀ ĒKA AR VEIKALIEM (1911-1912)Stateniskais jūgendstils, dekoratīvie elementi ar pāreju uz art deco.

2 KURŠU IELA 5/9. GAĻAS SKĀRNIS (1910) Tagad Pētertirgus paviljons. Arhitekts L.Melvils, inženieris G. fon Malms. Apjomu nosaka jūgendstilam raksturīgā vieglā metāla konstrukcija, bagātīgs dabiskais gaismojums caur jumta izbūvi, eklektismam raksturīgais fasāžu dalījums ar jūgendstila manierē ieturētu apdaru sistēmu un dekoratīvajām detaļām. Renovācijā saglabāts tirdzniecības rindu plānojums.

3 KURŠU IELA 17. PAULA (PĀVELA) MAMONOVA ĪRES NAMS(PROJEKTS 1910)Stateniskais jūgendstils. Arhitekti M.T.Berči un G.Berči.

4 KURŠU IELA 21. A.MILULESA ĪRES NAMS (PROJEKTS AP 1910)Stateniskais jūgendstils. Arhitekti M.T.Berči un G.Berči. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi šai namā ir kāpņu telpas interjera dekoratīvā apdare un pašas kāpnes. Sienas un griestus dekoratīvā apdare klāj visā pilnībā: marmorējums, trafareta un brīvrokas krāsojums, figurāls un sižetisks gleznojums. Kopiespaidu papildina arī margas un dzīvokļu durvis, tāpēc nepietiek pavērt ielas durvis, bet jāizstaigā visus kāpņu telpas stāvus.

5 ROŽU IELA 8/10. SEMJONA KĻEPEŅINA ĪRES NAMS Stateniskais jūgendstils. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ebreju skola, tagad 10.vidusskolas sākumskola. Liepājai raksturīgais sarkanā ķieģeļa un apmetuma mijkārtojums ārējā apdarē šai gadījumā izceļ kompozīcijas vertikalitāti un raksturīgos dekoratīvos motīvus.

6 PELDU IELA 33. K.SAULES-SLEIŅA ĪRES NAMS (PROJEKTS1911)Stateniskais jūgendstils. Arhitekts P.Kampe, kurš plaši pazīstams kā arhitektūras teorētiķis un pedagogs, šis ir lielākais dokumentāli pierādītais viņa projektētais nams – eleganti vienkāršs un vienlaikus izsmalcināti detalizēts. Padomju laikā dzīvokļi pārbūvēti, tomēr ēkas ārējais veidols saglabājies.

7 TOMA IELA 43. L.FREIBERGA ĪRES NAMS (AP 1910)Stateniskais jūgendstils. Oriģinālie metāla vārti.

8 TOMA IELA 49. DZĪVOJAMĀ MĀJA Stateniskais jūgendstils. Ēkai zudis stūra balkons.

9 ULIHA IELA 66. ĪRES NAMSStateniskais jūgendstils.

10 ULIHA IELA 68. ĪRES NAMS (1912)Stateniskais jūgendstils.

11 DZINTARU IELA 23. ZVIEDRIJAS KONSULA KARLA EKBLŪMA SAVRUPMĀJA (PROJEKTS 1912)Padomju laikā pionieru nams, tagad atkal savrupmāja. Arhitekts L.Sonks, inženieris Č.Karrs, vienīgā pasaulslavenā somu arhitekta L.Sonka projektētā ēka Latvijā.

12 DZINTARU IELA 16. KOKA DZĪVOJAMĀ MĀJA Nacionālais romantisms. Fasāžu dekoratīvo detaļu veidotāji acīmredzot iedvesmojušies no vikingu ornamentiem, viens no krāšņākajiem jūgendstila koka namiem Latvijā. Ēkā labi nolasāms sākotnējais plānojums, saglabājušies daudzi interjeru un iekārtu elementi – kāpnes, durvis, logi, griestu plafoni, sienu un griestu gleznojumu fragmenti, krāsnis, u.c.

13 DZINTARU IELA 9. DZĪVOJAMĀ MĀJAStateniskais jūgendstils. Pretstatā Liepājai raksturīgajam ielas un pagalma ēku izvietojumam ar savstarpēju distanci, šeit tās piekļaujas viena otrai. Ielas mājai ziemeļaustrumu pusē visā augstumā zudušas verandas.

14 REPUBLIKAS IELA 28. DZĪVOJAMĀ MĀJA (AP 1910)Nacionālais romantisms. Galvenajai kāpņu telpai bagātīga dekoratīvā apdare – trafareta krāsojums un griestu gleznojums.

15 REPUBLIKAS IELA 19. H.DĀRTA ĪRES NAMSStateniskais jūgendstils. Sākotnēji nama fasādi noslēgusi plata dzega, arī tornīša izveidojums bijis detalizētāks. Neatkarīgi no detaļām, šis nams savā apjoma lakonismā apliecina mūsdienu arhitektūras aizsākumu jūgendstilā un to, ka liepājnieki laikmeta pārmaiņas droši pieņēmuši un pašapzinīgi pielāgojuši savas pilsētas videi.

16 AVOTU IELA 11. ĪRES NAMSTagad daudzfunkciju ēka. Stateniskais jūgendstils.

17 AVOTU IELA 4. ĪRES NAMSTagad daudzfunkciju ēka. Stateniskais jūgendstils. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir ēkas ārdurvis, balkonu margas un kāpņu telpas dekoratīvā apdare. Kāpņu telpas griestos aplūkojams Liepājai raksturīgais gleznojums.

18 GRAUDU IELA 45. DAUDZFUNKCIJU ĒKA (1913)Stateniskais jūgendstils. Projekta autors inženieris Č.Karrs. Mūsdienu rekonstrukcijā pārplānoti visi ēkas stāvi, agrākais pagalms gandrīz pilnībā aizpildīts ar piebūvi, pievienota stiklota jumta izbūve ēkas vidusdaļā, iestiklota stūra daļa mansarda jumtam, atjaunotas tirdzniecības telpas pirmajā stāvā, kā arī, nemainot ēkas galvenās ieejas portāla izveidojumu ielas fasādē, jaunās durvis iebīdītas līdz bijušā vējtvera iekšdurvju vietai, papildinot šīs nišas sienu plafonus ar mūsdienu gleznojumiem.

19 GRAUDU IELA 46. OSKARA TĀLA MODES NAMSPadomju laikā bērnu preču veikals, tagad mēbeļu nams „Raita”. Eklektiski dekoratīvais jūgendstils. Iekštelpas būtiski pārveidotas jau padomju laikā. Neraugoties uz daudzkārtējām pārbūvēm, sākotnējais veidols ielas skatā saglabājies.

20 GRAUDU IELA 44. DZĪVOJAMĀ MĀJA AR VEIKALIEM (1908-1909)Viena no dekoratīvi piesātinātākajām jūgendstila ēkām Liepājā – augu un dzīvnieku motīvi ieejas portālā un zelmiņos, nacionālromantiskas balkonu margas un aiļu pārsedžu rotājums, dalījums kopumā izteikti vertikāls – plaša jūgendstila paņēmienu palete. Ēkā saglabājies dzīvokļu plānojums, kā arī kāpnes, stila durvis, krāsnis un kamīni. Diemžēl pārbūvējot pirmā stāva telpas, zaudēts līdz tam pastāvējušais pēdējais Liepājas 20.gs. sākuma divstāvu veikala interjers.

21 GRAUDU IELA 36/38. KARLA FIŠERA ĪRES NAMS (1913)Stateniskais jūgendstils. Arhitekti M.T.Berči un G.Berči. Ēkas 1.stāvā jau sākotnēji bija un vēl padomju laikā darbojās kinoteātris, vienīgi sākotnējais nosaukums „Wiktorija” padomju laikā bija iztulkots – „Uzvara”.

22 GRAUDU IELA 34. C.KAGANA ĪRES NAMSStateniskais jūgendstils.

23 GRAUDU IELA 28. DZĪVOJAMĀ MĀJA (AP 1910)Stateniskais jūgendstils.

24 AUSEKĻA IELA 9. MEITEŅU ĢIMNĀZIJA (1912)Tagad Liepājas Valsts 1.ģimnāzija. Arhitekts L.Melvils. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopš ēkas uzbūvēšanas, tā vienmēr bijusi skola, tāpēc saglabājies ne tikai funkcionāli pārdomātais un joprojām lietošanā ērtais sākotnējais plānojums, bet arī gaiteņu un kāpņu telpu interjeri, aktu zāle u.c. telpas.

25 KŪRMĀJAS PROSPEKTS 2/6. KRIEVIJAS - AUSTRUMĀZIJASKUĢNIECĪBAS KANTORIS (1908-1911)Tagad Kurzemes apgabaltiesa. Eklektisks apjoms ar jūgendstila dekoratīvajiem elementiem, logiem un durvīm. Ēkā saglabājušies jūgendstila koka vējtveri, koka kāpnes un 1.stāva garderobes iekārtojums.

26 GRAUDU IELA 27/29. KARLA STEFANA NAMS, KINOTEĀTRIS „PALASS” UN DAUDZFUNKCIJU ĒKA (1912 – 1913)Padomju laikā kino „Sarkanā bāka” un Liepājas rajona izpildkomiteja, tagad veikali un biroji. Stateniskais jūgendstils. Ēka aizņem vesela kvartāla daļu Graudu ielā. Tai piemīt izteikts vertikālo joslu akcentējums, noapaļoti stūri, erkeri un balkoni ar dekoratīvām metālkaluma margām, atturīgi veidots, bet tomēr grezns, apmetumā iestrādāts dekors – ģeometriskas formas elementi, skaistas frīzes. Iekštelpas publiski pieejamas biroju darba laikā. Saglabājusies kāpņu telpa (ar mūsdienu liftu), bijušo dzīvokļu plānojuma struktūra, daudzas durvis u.c. apdares un interjera elementi, interesants pagalms.

27 DĪĶA IELA 11. DZĪVOJAMĀ MĀJA AR VEIKALUTagad biroju ēka. Stateniskais jūgendstils.

28 PASTA IELA 11. DZĪVOJAMĀ MĀJA AR FOTOGRĀFA DARBNĪCUStateniskais jūgendstils. Erkeri vainago neliela terase ar raksturīgu margu, stilam atbilstošās koka ārdurvis mūsdienu rekonstrukcijas gaitā ievirzītas dziļā nišā. Namu uzcēlis fotogrāfs Juris Bokums, kurš ir autors lielākajai daļai Liepājas 20.gs. sākuma skatu kartīšu, namā fotografēta arī Latvijas pagaidu valdība 1919.gadā, kad Liepāja uz laiku bija faktiskā Latvijas galvaspilsēta.

29 PASTA IELA 1. ĪRES NAMS AR VEIKALIEM (AP 1910)Stateniskais jūgendstils.

BERČI MANTOJUMS

Maks Pauls Berči bija pilsētas galvenais arhitekts laikā no 1871. līdz 1902.gadam, tādējādi gūstot iespēju gandrīz vienpersoniski veidot īpašo un atšķirīgo Liepājas seju 19.gadsimta beigu arhitektūrā. Šodien daudzas M.P.Berči projektēto namu fasādes rotā plāksnītes ar M.P.Berči parakstu. Piedāvājam 4,5 km garu maršrutu.

1 ZIVJU IELA 3. REMEDLOVA TIRDZNIECĪBAS NAMS (1881)Tagadējā Romas Dārza ēka veidota kā divi atsevišķi korpusi ar romantisku iekšpagalmu. Fasādes apdare ir piesātināta ar rustveida elementiem un elegantiem pilastriem otrajā stāvā starp logu ailām.

2 KUNGU IELA 20. MEIJERA DZĪVOJAMĀ MĀJA (1876)Ēkas fasādes ir samērā askētiskas; izcelts ieejas portāla rizalīts. Apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, kas mijas ar gaiša apmetuma joslām. Ēka vairākkārt pārbūvēta.

3 ED.VEIDENBAUMA IELA 10. BRAUNA MEITEŅU SKOLA (1875)Ēkas arhitektoniskais risinājums ieturēts neorenesanses stilā ar gotikas elementiem. Šai ēkai izmantotas M.P.Berči iemīļotās īpaši akcentētās segmentveida loga ailu pārsedzes, un sākotnēji tai bijis dabīgā šīfera jumts.

4 KURŠU LAUKUMS 5/6. SV.ANNAS BAZNĪCAS PĀRBŪVE (1871 – 1891)Baznīcas vieta zināma kopš 1587.gada. Sākotnēji tā bijusi koka ēka. 19.gs. beigās pēc M.P.Berči projekta baznīca pārbūvēta, sākumā uzceļot baznīcas torni (1889.gadā) un tikai pēc tam – jomu (1893.gadā). Baznīcas ēkas pārbūves rezultātā liepājnieki lepojas ar izcilu neogotikas pieminekli un iekštelpās esošo lielāko koka altāri (1697.g.) Latvijā. Celtne veiksmīgi iekļaujas vēsturiskajā vidē, un tas liecina par arhitekta lielisko māksliniecisko formu un proporciju izpratni.

5 ROŽU IELA 6. APGABALTIESAS ĒKA (1889-1891)Fasādes risinājums ir askētisks – sarkanā ķieģeļa un apmetuma apdarē. Viss ēkas projekts realizēts t.s. „impērijas stilā”, kas raksturīgs Krievijas 19.gs. beigu administratīvajām ēkām. Pusloka logu ailas rotātas ar smalku arhitektonisku dekoru. Ēkai ir paaugstināts cokols un rustveida pirmais stāvs, kas rada smagnēju iespaidu; pretstatā tam ir salīdzinoši vieglā vaiņagojošā dzega.

6 PELDU IELA 15. M.P.BERČI DZĪVOJAMĀ ĒKA (1889 – 1892)Ēkas sākotnējais veidols līdzinājās ārpilsētas villai, stilistiski iezīmējot laika posmu pārejai no ampīra uz renesansi. Fasādēs tika pielietoti logi ar pusloka formu un arhitektoniski dekoratīvu ailu apdari. Pēc 1913.gada pārbūves, kurai projektu izstrādājis Makss Berči (juniors), šī ēka ir ieguvusi patreizējo veidolu.

7 PELDU IELA 44. DZĪVOJAMĀ MĀJA (1902)Neogotikas stilā veidots daudzfunkcionāls īres nams. Ēkas fasādes romantizētas ar profilēta sarkanā ķieģeļa un laukakmeņu joslām. Ēkas arhitektūra ir harmoniska, mākslinieciski izkopta. Silueta izteiksmību rada erkera augstais jumts un izslietie dūmeņi ar jumtiņiem. II Pasaules kara laikā ēka zaudējusi oriģinālo jumtu, kurš saglabājies tikai rizalīta tornītim.

8 LIEPU IELA 9. BĒRNU SLIMNĪCA (1900)M.P.Berči rokrakstam tipiska 2 stāvu sarkanā ķieģeļa ēka. Ēka iekomponēta parka vidē; to projektējot, respektētas slimnīcai raksturīgās funkcionālās vajadzības.

9 HIKA IELA 12. BARONA NOLDES DZĪVOJAMĀ MĀJA (1902) Ēka veidota vasaras villas stilā, tā izvietota atstatus no ielas un tās apdarē izmantoti kokgriezuma dekoratīvie elementi. Ēkas pirmais stāvs ir ķieģeļu, bet otrais – koka. Ēkas pamatvērtība ir bagātīgi izmantotie kokgriezumu elementi.

10 PELDU IELA 59. PELDU IESTĀDE (1902)Ēka būvēta romiešu villas stilā un lieliski iekļaujas parka ainavā. Vienstāva fasāde risināta simetriski, ar atvērtu lodžiju un nedaudz izvirzītu centrālo rizalītu ar kolonnu portiku. Vannu mājas (Peldu iestādes) siluetu akcentē virs ieejas halles izvietotais virsgaismas kupols.

11 KŪRMĀJAS PROSPEKTS 21. BŪVUZŅĒMĒJA, M.P.BERČI DRAUGA, J.V.RĪGES DZĪVOJAMĀ MĀJA (1885)Divstāvu ēka ar paaugstinātu cokolu neiekļaujas blīvā pilsētas apbūvē. Galvenā ieeja akcentēta ar kolonnu portiku, virs kura izvietots balkons. Fasādes apdare visumā ir askētiska – sarkanajā ķieģelī ar apmetumā veidotām dekoratīvām logu apmalēm. Vainagojošā frīzu josla papildināta ar krāšņiem mozaīkas elementiem. 12 KŪRMĀJAS PROSPEKTS 16. KATCENELSONA VILLA (1900 – 1901), PROJEKTĒTA PĒC BERLĪNES ARHITEKTA PROF. ĪNES METAŠīs ēkas arhitektoniskais veidols stipri atšķiras no citām M.P.Berči ēkām. Tā ir būvēta parka villas stilā, fasādes apdare veidota apmetumā, ar pakāpienveida zelmiņiem, kas piešķir tai nedaudz neogotisku siluetu. Jumta segums no holandiešu glazētajiem kārniņiem. Apbūves kompleksu papildina vienotā stilā celta saimniecības ēka un mūrēts dekoratīvs žogs ar apmetuma apdari.

13 KŪRMĀJAS PROSPEKTS 12. DZĪVOJAMĀ MĀJA AR APTIEKAS TELPĀM APTIEKĀRAM H.GRABEM (1899 – 1901)Daudzfunkcionālā ēka būvēta no M.P.Berči iecienītā materiāla – sarkanā ķieģeļa. Ēka iekomponēta pilsētvidē, respektējot tai laikā jau izveidoto ielu tīklu - tā būvēta šaurā leņķī. Nama arhitektoniskais siluets ir izteiksmīgs un labi uztverams no dažādiem skatu leņķiem. 14 KŪRMĀJAS PROSPEKTS 3. NAVIGĀCIJAS SKOLA (1877)Agrīns M.P.Berči projekts, kas realizēts pēc Liepājas Biržas komitejas pasūtījuma. Centrālo fasādi vainago tornītis, kas izmantots kā observatorija studiju procesā. 15 GRAUDU IELA 42. BONICA KONDITOREJA (1897)Ēka Graudu un Kr.Valdemāra ielu stūrī celta izstieptā leņķī, veidojot stūra noslēgumu. Fasādē izceļas divi ar kupoliem vaiņagoti rizalīti. Visa fasāde ir bagātīgi rotāta, īpaši izceļas balkona metāla margas un romantizētas torņveida izbūves. 16 KR.VALDEMĀRA IELA 4. NIKOLAJA ĢIMNĀZIJA (1884)Ēka izvietota atstatus no ielas apbūves līnijas, veidojot reprezentatīvu ieeju ar granīta kolonnu portiku. Fasāde risināta sarkanajā ķieģelī ar bagātīgi rustētu apmetumu un metāla dekoratīvajiem elementiem.

©LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS, 2013

Foto:

Kartes:Dizains:

Jānis Krastiņš, Gunta Šnipke, Igors Šošins, LRTIBpublicitātes fotoSIA ’’Karšu izdevniecība Jāņa sēta’’Ad|Diction

Atkarībā no gadalaika piedāvājam gidu vadītas ekskursijas ar kājām, velosipēdu, autobusu, tramvaju vai kuģīti. Mūsu gidi parādīs jums tādas vietas un lietas pilsētā, ko pat dažs liepājnieks nav redzējis!

17 KR.VALDEMĀRA IELA 14. BŪVUZŅĒMĒJA J.V.RĪGES DZĪVOJAMĀ MĀJA AR BIROJA TELPĀM (1880)Ēkai ir izsmalcināta fasādes apdare; te pielietoti itāļu renesanses motīvi – logus ierāmējošas brīvstāvošas kolonnas. Pirmajam stāvam ir rustveida apdare. Vainagojošā dzegā izmantoti ampīra elementi.

18 KR.VALDEMĀRA IELA 16. BŪVUZŅĒMĒJA J.V.RĪGES DZĪVOJAMĀ MĀJA (1874)Viens no interesantākajiem ķieģeļa dzīvojamās ēkas paraugiem, kas veidots ar fasādei nesimetrisku ieejas daļu. Ēkai ir paaugstināts cokols un bagātīgi rotāta vaiņagojošā dzega. Tās īpašā vērtība ir balkona apdarē izmantotie metāla kalumi ar mājas celtniecības gada skaitli.

1

2

3

45

6

7

8

9

10

11

12 13

14

15

16

1718

11

11

11

11

11

11

11

1111

11

11

11

11

11 1111

111111

1111

1111

11

1111 11

1111

11

11

11

11

11

”Liepāja no Līvas ciema līdz mūsdienām’’’’Liepāja – Latvijas galvaspilsēta’’’’Ziemas gaismas Liepājā’’’’Ebreju pēdas Liepājā’’

KARTES, BUKLETI, SUVENĪRI, GIDA PAKALPOJUMI UN TEMATISKAS EKSKURSIJAS, NAKTSMĪTŅU REZERVĀCIJA, LIEPĀJAS SABIEDRISKĀ TRANSPORTA BIĻETES, VELOSIPĒDU NOMA

Rožu laukums 5/6, Liepāja, LV-3401+371 634 80808, +371 29402111www.liepaja.travel, info@liepaja.travel www.twitter.com/liepajatravelwww.facebook.com/liepajatravel

LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS

30 LIELĀ IELA 4. MORDUHA GORDINA ĪRES NAMS AR VEIKALIEM (1909)Tagad daudzfunkciju ēka. Nacionālais romantisms.

31 LIELĀ IELA 5. VEIKALU ĒKA AR RESTORĀNU (1906)Tagad spēļu zāles. Arhitekts L.Melvils. Fasāžu dalījumā eklektiska ēka ar jūgendstilam raksturīgām dekoratīvām detaļām.

32 TEĀTRA IELA 2. PILSĒTAS TEĀTRISJūgendstils pārejā uz neoklasicismu. Projekta autori ir Drēzdenes arhitekti V.Losovs un H.M.Kīne, būvniecība uzsākta 1912.gadā. Ar nelielām izmaiņām saglabājušies visi galvenie interjeri.

33 BAZNĪCAS IELA 18. SEMJONA KĻEPEŅINA ĪRES NAMS (1913)Tagad dzīvojamā māja. Stateniskais jūgendstils. Savā laikā visnovatoriskākais objekts Liepājā – „debesskrāpis” sešu stāvu augstumā, pilnīgi nedegošs, ar visām labierīcībām, ieskaitot centralizētu gāzes apkuri un ūdens sildīšanu.

34 BĀRIŅU IELA 21A. DZĪVOJAMĀ MĀJA AR VEIKALUEklektiski dekoratīvais jūgendstils. Grezni izveidotā ielas fasāde slēpj to, ka visa māja patiesībā celta no koka.

35 A.PUMPURA IELA 7. ĪRES NAMS AR VEIKALIEMTagad veikali un birojs. Eklektisks fasādes dalījums ar detaļām dekoratīvā jūgendstila manierē.

35

34

33

32

3130

292827

26

25

2423

2221

2019 18

171615

14

13

12

11109

8

7

6

52

1

3

4

Teātra

Skolas

7

5

LIEPĀJA – KĀ PA NOTĪMVĒSTURISKIE KINOTEĀTRIJŪGENDSTILA MANTOJUMSBERČI MANTOJUMS

PASTAIGU MARŠRUTI

LIEPĀJA

Tirdzniecības kanāls

Jaunā Ostmala

Latvijas mūziķu Slavas aleja - 40 plāksnes ar mūziķu plaukstu atlējumiem bronzā, 12 plāksnes esošām un bijušām mūzikas grupām un 5 plāksnes tiem mūziķiem, kas šobrīd min zvaigžņu ceļus aizsaulē. Blakus Slavas alejai savu spēlētāju gaida Latvijas lielākā ģitāra.Otrpus Kungu ielai atrodas pati augstākā ēka Zivju ielā - pilsētas bibliotēka, agrākā meiteņu ģimnāzija.

Kungu ielas kvartāls ir ēku komplekss, kurā ietilpst gan unikālas 17.gs. koka ēkas, gan moderni rekonstruētā un aprīkotā Jauniešu māja. Bijusī Madam Hoijeres viesnīca jeb tautā tā dēvētais Pētera I namiņš (Kungu iela 24) ir viens no vecākajiem dzīvojamo namu paraugiem Liepājā. 1697.gadā te inkognito uzturējies Krievijas cars Pēteris I.Blakus esošā ēka – 17.gs. celta koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu – pieder pie vecākā Liepājas būvju tipa. Te mājo folkloras centrs „Namīns” un studija „Latva”, kurā apskatāms, kā tautas tērpa elementi izmantojami ikdienas apģērbā. Ielas pretējā pusē (Bāriņu iela 33) atrodas viens no vecākajiem mūra namiem pilsētā – birģermeistara Joahima Šrēdera nams. Ēka ir tipisks 17. un 18.gadsimta mijas Liepājas dzīvojamo ēku būvniecības paraugs. 18.gs sākumā šajā namā vairakkārt apmeties Zviedrijas karalis Kārlis XII.Turpat netālu Dārza ielā 4/8 atrodas Amatnieku nams, kur iespējams ne tikai iegādāties amatniecības izstrādājumus, bet arī redzēt, kā tie top. Turpat apskatāmas arī pasaulē garākās dzintara krelles – 123 m garas un 19,5 kg smagas. Blakus Amatnieku namam atrodas Lietišķās mākslas centrs „Dārza iela”.

Kuršu laukums. Kopš 16.gs. šeit atradās tirgus, vēlāk uzcēla Sv.Annas baznīcu, pie kuras līdz 1784.gadam bija kapsēta, ap laukumu vienstāvu dzīvojamās ēkas, iebraucamās sētas un viesnīcas, iekopti dārzi. Līdz 20.gs. sākumam tas bija galvenais tirgus laukums, bet turpat blakus slēgtā tipa Pētertirgus izveide 1910.g. izmainīja laukuma dzīvīgo raksturu.Sv.Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā, pirmoreiz rakstos minēta 1508. gadā, bet tagadējā vietā iesvētīta 1587.gadā. Baznīcas priekšā tirgus laukumā 1792.gadā izpildīja pēdējo nāves sodu. Pēdējoreiz baznīca pārbūvēta 19.gs. otrajā pusē. Pārsteidzoši plastisks un monumentāls ir 1697.gadā koktēlniecības meistara N.Sefrensa baroka stilā izgatavotais 5,8 x 9,7 m lielais altāris. Sv.Annas baznīcas ērģeles ir būvētas pēc Alfrēda Kalniņa skices un ir trešās lielākās Latvijā.

Pa kreisi redzams bijušais Kurzemes apgabaltiesas nams, tagadējā pilsētas domes ēka. Tieši pretim atrodas Sv.Jāzepa katoļu katedrāle. Kādreiz nelielā baznīca 19.gs. pārbūves rezultātā ieguvusi pašreizējo izskatu un apmērus. Par veco būvi liecina sānu altāris kreisajā pusē, tas kādreiz bijis baznīcas centrālais altāris. Virs tā, raksturīgi piekrastes baznīcām, pie griestiem karājas kuģa modelis. Kuģu modeļus kapteiņi parasti piekāra baznīcā vai nu pirms došanās jūrā, izlūdzoties dieva labvēlību, vai arī pēc jūras brauciena, pateicoties par veiksmīgu reisu.

Turpmākajai pastaigai piedāvājam Jums 2 variantus. Jūs varat turpināt ceļu pa Tirgoņu ielu un tālāk pa Graudu ielu līdz nākamajai pieturvietai SOL. Graudu ielā Jūs varēsiet apskatīt skaistākos Liepājas jūgendstila namus. Otra iespēja ir sekot notīm gar Sv. Jāzepa katedrāli, kas aizvedīs Jūs līdz Jūrmalas parkam. Parka rajonā redzēsiet brīnišķīgu koka apbūvi, kas saglabājusies vēl no 19./20. gadsimta mijas, kad Liepāja bija pazīstams kūrorts. Kūrmājas prospektā pie pieturvietas PAUZE abi maršruti atkal savienosies.

Tirgoņu iela. Šī ir iela ar interesantu tapšanas vēsturi. 80.gados Liepājā bija laba muzikāla tradīcija – festivāls „Mēs Liepājai”. Katru gadu tajā savāktie līdzekļi tika izlietoti kādam pilsētai nozīmīgam projektam. Par pirmajā festivālā savāktajiem līdzekļiem tika izbūvēta Tirgoņu iela. Iela, kur kādreiz bija jāsadzīvo gan gājējiem, gan automašīnām, gan tramvajam, pārtapa par pirmo gājēju ielu Liepājā.

Graudu iela lepojas ar savu veco bruģi, vēsturisko nosaukumu un krāšņiem, lielākoties 20.gadsimta sākumā celtiem namiem ar romantisma, eklektikas un jūgendstila iezīmēm. Graudu ielas sākumā atrodas 2 iespaidīgas ēkas, kas saglabājušās no padomju laikiem – tagadējā Liepājas Universitāte, kas celta kā reģiona pārvaldes ēka Staļina laikā, un māja Graudu ielā 50, kas celta kā Komunistiskās partijas komitejas ēka.

Kreisajā pusē atrodas krāšņa jūgendstila ēka – Liepājas pirmā ģimnāzija, blakus bijusī Liepājas Navigācijas skola, bet ielas otrajā pusē bijusī Krievijas - Austrumāzijas kuģniecības ēka, tagad Kurzemes Apgabaltiesa. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā desmitiem tūkstošiem cilvēku no Krievijas emigrēja uz „visu iespēju zemi" Ameriku. Liepāja kļuva par emigrantu galveno izceļošanas vietu. 1906.gadā nodibināja tiešu tvaikoņu satiksmi starp Liepāju un Ņujorku. Caur Liepājas ostu ik gadu emigrēja ap 40 000 cilvēku. Kūrmājas prospekts lepojas ar 19./20.gs. mijas aristokrātu namiem, un atliek vien iztēloties, kā kādreiz te Liepājas tramvajs veda pilsētas smalkos viesus uz Peldu iestādi.Kūrmājas prospektā atrodas arī Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras un Liepājas Muzejs, kurā ieeja ir bez maksas!Starp citu, te ir ideāla vieta, kur ieturēt pauzi, uz mirkli pārtraucot Liepājas apskati, un brīdi atpūsties tuvumā esošajā kafejnīcā „Galerija” vai kādā no restorāniem – „Bel Cibo” un „Vecais kapteinis”.

Vecā Ostmala padomju laikos vairumam liepājnieku bija slēgta zona. Promenādē paveras skats uz ostas piestātnēm ar kuģīšiem un jahtām. Liepājā labi pavadīto laiku skaita Dzintara pulkstenis.

Tirdzniecības kanāls. Liepājas osta zināma jau kopš 14.gs. Kā moderna, jūras kuģiem piemērota osta tā darbojas kopš 17.gs. beigām, tad arī izrakts kanāls, bet kā kravu eksporta un importa osta – kopš 19.gs. beigām. Padomju laikos Tirdzniecības osta bija slēgta. Lielās ielas pretējā pusē redzama grezna ēka ar tornīšiem – atpūtas centrs „Libava”, tautas valodā saukta par „Melno bumbu”. Tā kādreiz bijusi muitas māja, un pie mājas izkārta melna bumba ziņojusi iedzīvotājiem par vētru jūrā. Ejot pa Lielo ielu, ielūkojieties Jāņa ielā – šaurā romantiskā ieliņā, vienā no vecākajām pilsētas ielām ar vēsturisku koka noliktavu apbūvi. Turklāt vasarās dažkārt te pulcējas mākslinieki un izstāda Liepājā radītos mākslas darbus.

LIEPĀJA – KĀ PA NOTĪMVienkāršākais veids kā apskatīt ievērojamākos tūrisma objektus pilsētas centrā ir pastaiga pa maršrutu "Liepāja - kā pa notīm". Izmantojiet karti un pastaiga pa Liepāju noritēs kā pa notīm!Pilsētas apskati Jūs varat sākt pie tūrisma informācijas biroja vai arī jebkurā citā vietā, kur ieraugāt uz ielas notis. Kāpēc notis? Tāpēc, ka Liepāju mēdz dēvēt par Latvijas mūzikas, kultūras un festivālu galvaspilsētu. Piedāvājam divus pastaigu maršrutus – 3,7 km vai 5,8 km.

Liepājas sirds – Rožu laukums. 18.gs. šeit atradās Jaunais tirgus, bet 1910.gadā, pēc tirgus pārcelšanas uz tagadējo atrašanās vietu, pilsētas vara bijušajā tirgus laukumā nolēma veidot ap-stādījumus – tika izveidots atklāts dārzs ar rozēm. 2000.gadā, laukumu rekonstruējot, uz rožu dobes apmales izvietotas Liepājas sadraudzības pilsētu piemiņas zīmes. Apkārt Rožu laukumam atrodas vairākas ievērojamas ēkas. Ēkā ar diviem tornīšiem senāk atradās gaļas skārņi. Grezna ir bijusī 19.gs. Romas viesnīca, celta pēc Liepājas slavenākā arhitekta M.P.Berči projekta, tagad biznesa un darījumu centrs „De Rome". 1934.gadā uzceltajam Latviešu biedrības namam pamatakmeni licis valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Blakus esošais laukums bija nozīmīga vieta Liepājā padomju gados, jo tad tur atradās Ļeņina piemineklis.

11

89

7

6

4

3

2

1

Visbeidzot notis Jūs aizvedīs pie mūsu pilsētas ievērojamākā dievnama – Sv.Trīsvienības katedrāles. Baznīca celta 1742.-1758.g. vācu draudzei. Tās īpašā vērtība ir ērģeles, kuras ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu. Baznīcā notiek ērģeļmūzikas koncerti, bet par tradīciju ir kļuvis Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls, kas notiek katru gadu septembrī. Grezna un bagāta ir Sv.Trīsvienības katedrāles iekšējā apdare. Izmantojiet iespēju uzkāpt baznīcas tornī, no kura paveras brīnišķīga Liepājas panorāma!

Jūrmalas parks ir Liepājas lepnums. Tas tika izveidots jau 19.gadsimta beigās pēc pilsētas galvas K.Ūliha ierosmes. 3 km garais parks aizņem 70 ha, un šobrīd tas ir viens no lielākajiem stādītajiem parkiem Latvijā. No šīs vietas ir ļoti ērti aiziet līdz jūrai. Liepājas pludmale lepojas ar visbaltākajām un smalkākajām smiltīm. Pēc stiprāka vēja var atrast arī pa dzintara gabaliņam.

Latvijas lielākās bungas - viens no Liepājas vides dizaina objektiem, kas atgādina, ka Liepāja ir Latvijas mūzikas galvaspilsēta. Peldu ielas galā atrodas 1964.gadā uzceltā koncertestrāde „Pūt, vējiņi!”, kur notikuši daudzi koncerti un festivāli, no tiem slavenākais ir festivāls „Liepājas Dzintars”, ko var uzskatīt par vecāko rokfestivālu Padomju Savienībā, jo tas pirmoreiz notika jau 1968.gadā. Turpinot ceļu pa Liepu ielu, Jūs redzēsiet 19.gs beigu vasarnīcu apbūvi.

Gulbju dīķa veidošana tāpat kā parka iekārtošana bijusi toreizējā pilsētas galvas Kārļa Ūliha iecere. Pa kreisi no Gulbju dīķa atrodas 1902.gadā pēc Maksa Paula Berči projekta celtā Peldu iestāde. 19.gs. sākumā Liepāja veidojās par populāru kūrortpilsētu. Peldu iestāde jeb kā vēlāk to sauca – sanatorija – aktīvi darbojās līdz 1978.gadam.

Pa kreisi redzams Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem, kurā attēlota sieviete, kas raugās selgā un gaida pārnākam savu dēlu, tēvu, vīru, mīļoto vīrieti...No Jūrmalas parka uz pilsētas centru ved plata iela ar grezniem namiem – Kūrmājas prospekts. Sendienās tas bijis galvenais ceļš uz pludmali, pa kuru atpūtniekus vedis tramvajs. Prospekts izceļas ar skaistiem 19./20.gs mijā jūgendstilā celtiem aristokrātu namiem, bagātnieku villām un savrupmājām. Kūrmājas prospektu rotā Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēlu skulptūras – laivinieks, vārna, krogus aina, telefonists un cilvēku mežs.

5

10

20.gs. deviņdesmito gadu sākumā šo kinoteātri slēdza. Ēka ir labi saglabājusies, bijušajā kinozālē iekārtots veikals.

6 KINOTEĀTRIS „DZINTARS”Peldu iela 66Celts 20.gs. 50.gados kā vasaras kinoteātris. Pēc apkures ierīkošanas kinoteātris sāka darboties arī ziemas mēnešos, turklāt kā 1.ekrāna kinoteātris, kur filmas, ko tur varēja skatīties, Liepājā tika demonstrētas pirmoreiz. Tomēr salīdzinājumā ar diviem citiem pilsētas 1.ekrāna kinoteātriem – „Liepāju” un „Sarkano Bāku” – „Dzintarā” parasti demonstrēja mazāk populāras filmas. Nomaļās vietas dēļ kinoteātris „Dzintars” nebija sevišķi apmeklēts. Īpaši tas bija jūtams ziemas mēnešos, kad pludmali un parku apmeklēja ļoti maz cilvēku, un arī sanatorijā „Liepāja” atpūtnieku bija ievērojami mazāk. Kinoteātra „apdalīšana” repertuāra ziņā situāciju darīja vēl sliktāku. Padomju gados kinoteātri uzturēja valsts, tomēr tā darbinieki kā mācēdami centās piesaistīt publiku arī tajā laikā. Piemēram, plašajā, gaišajā, palmām rotātajā foajē nereti tika rīkotas kinofilmām veltītas izstādes. Kad „Dzintarā” demonstrēja filmu ar kāda populāra aktiera piedalīšanos, darbinieki meklēja informāciju par šo aktieri un paši izgatavoja mazas, nereti ar roku rakstītas planšetītes, ko piestiprināja kinoteātra foajē pie sienas. Kinoteātris „Dzintars” tika likvidēts divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tagad bijušajā kinoteātrī darbojas boulinga klubs „Dzintara boulings”.

7 KINOTEĀTRIS „DAILE”Alejas iela 9Liepājas Lietuviešu kultūras biedrība, padomju varas gados – kinoteātris „Daile”. Ēkas pamatakmens ielikts 1931.gada 16.augustā. Otrā Pasaules kara laikā tas bijis specializēts kinoteātris vācu kareivjiem. 20.gs. 80-to gadu sākumā tam piešķīra specializētā bērnu kinoteātra statusu, kas nozīmēja, ka tur vajadzēja obligāti organizēt četrus bērniem paredzētus filmu seansus dienā. Pārējā laikā tas darbojās kā 2. ekrāna kinoteātris, kur tika demonstrētas filmas, kas iepriekšējā nedēļā bija izrādījušās populārākās divos pilsētas galvenajos kinoteātros. 80-to gadu beigās šajā kinoteātrī kinoseansu aizsegā tika organizēti konspiratīvi pasākumi, kas ievadīja Tautas frontes nodaļas dibināšanu Liepājā. No padomju varas gados Liepājā esošajiem kinoteātriem šo kinoteātri likvidēja pašu pirmo – 1990.gadā šī ēka tika denacionalizēta un atgriezta Lietuviešu kultūras biedrības īpašumā. Ēka ir saglabājusies, bijušo kinozāli tagad izmanto dažādi nomnieki, lielajā zālē izveidots skeitparks.

8 KINOZĀLE „U.T.” UN „STAR”Pasta un Graudu ielas stūrisVēsturiski Graudu ielā 35 atradusies ēka, kurā darbojušās 2 kinozāles:„U.T.” un „Star”. Pirmā no tām periodiski saukta par „The Expres – Bio”. Otrā zāle Latvijas pirmās brīvvalsts laikā darbojusies ar nosaukumu „Stars”. „Stara” programmu veidojušas galvenokārt salonu melodrāmas, kuru tēma – liktenīgas kaislības, skaista mīlestība, grēka saldme. Repertuāra un zemās ieejas maksas dēļ kinoteātris nav uzskatīts par prominentu. Ēka sagrauta 1941. gada jūnija nogalē, pilsētas bombardēšanas laikā.

priekšteci. Filma noturējās uz ekrāna rekordilgu laiku – 3 nedēļas pa 4 seansiem dienā un deva ieņēmumus, kam līdzīgus Liepājas kinoteātri nekad vēl nebija pieredzējuši, un nav pieredzējuši līdz pat mūsu dienām. Astoņdesmito gadu nogalē šeit demonstrēja filmu „Guļamistabas logs” (1987), vienu no pirmajām erotiskajām filmām, ko atļāva demonstrēšanai Padomju Savienībā. Daļā nepieradušās sabiedrības tas izraisīja protesta vētru. Kinoteātrī notika regulāri kinolektoriji, tajos piedalījās ievērojamākie latviešu aktieri. Augšējā foajē pastāvīgi tikai iekārtotas mākslas ekspozīcijas.1997.gada 12.decembrī kinoteātrī „Liepāja” notika pēdējais seanss – latviešu filma „Likteņdzirnas”. 2005.gada rudenī ēku nojauca.

4 KINOTEĀTRIS „VIKTORIJA” – „UZVARA”Graudu iela 36/38Vēsturiskais kinoteātris „Viktorija”, padomju varas gados darbojies ar nosaukumu „Uzvara”. Nams nodots ekspluatācijā 1913.gadā, kinoteātris atvērts nedaudz vēlāk. „Viktorijā” ļoti bieži demonstrētas filmas ar Maksa Lindera piedalīšanos. Makss Linders bija franču mēmā kino aktieris, viens no sava laika spožākajiem un slavenākajiem komiķiem pasaules kino. Tomēr jāsaka, ka īpaši Maksa Lindera popularitāte pieauga pēc viņa nāves. Viņš kopā ar savu jauniņo, viņu ļoti mīlošo sievu Džinu izdarīja pašnāvību un daudzām sievietēm visā pasaulē tas šķita kā „traģiskā romantika”. Kinoteātri slēdza 1974.gada 28.decembrī. Ēka ir saglabājusies, bijušajā kinoteātra foajē atrodas veikals, bijušajā kinozālē padomju gados atradās sporta klubs, bet tagad saimnieko biedrība „Kultūras centrs „Wiktorija””.

5 KINOTEĀTRIS „PALASS”–„PALACE”–„PALAST”–„SARKANĀ BĀKA”Graudu iela 27Vēsturiskais kinoteātris „Palass” (oriģinālrakstībā „Palace”, „Palast”), padomju varas gados darbojies ar nosaukumu „Sarkanā Bāka”. Atklāts Jaungada naktī no 1913. uz 1914.gadu. Šajā pašā Jaungada naktī „Palasā” notikusi vēlāk pasaulslavenā kinooperatora Eduarda Tisē kinodebija. 1930.gadā šeit pirmo reizi Liepājā demonstrēts skaņu kino. Vairāki aculiecinieki atceras, ka šajā kinoteātrī skatījušies Disneja multfilmu „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, kas ir pirmā pilnmetrāžas multiplikācijas filma pasaulē. „Palasā” demonstrēti arī ievērojami pasaules kinematogrāfijas darbi – piemēram, filma „Indiešu kapenes” (1921) pēc Teas fon Hārbovas romāna, kurā parādīta teiksmainā Indijas daba un indiešu dzīvesveids. „Palass” bijis grezns kinoteātris – viens no lepnākajiem Liepājā. Kinozāli rotājušas gleznas, kristāla lustras un paklāji, uz sienām un griestiem bijuši iespaidīgi gleznojumi. Foajē bija veidots pēc tā laika kinoteātru arhitektūras noteikumiem – ar plašiem logiem un mājīgu interjeru. Sākumā, sekojot vairāku grezno kinoteātru tradīcijām, „Palasā” filmas demonstrēja, publikai sēžot pie galdiņiem. Kad sākās Pirmais Pasaules karš, vairāki Liepājas kinoteātri un kinozāles tika slēgtas. „Palass” turpināja darboties, taču nācās pielāgoties pārmaiņām. Greznību un pārspīlētas pārticības izpausmes aizstāja vienkāršāks stils – tika ieviests tradicionālais kinoteātra iekārtojums.Divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados „Palasa” kinozāli kādu laiku nomāja estrādes artistu un cirka mākslinieku trupa ar nosaukumu „Hamburgas varietē”. Tajā laikā kinozāli atkal aprīkoja ar galdiņiem, kino un varietē trupas priekšnesumi tajā tika rādīti pamīšus, reizēm kino rādīja varietē trupas priekšnesumu starplaikā.

LIEPĀJAS VĒSTURISKIE KINOTEĀTRI

Pirmais kinoseanss Liepājā ticis demonstrēts jau 1898.gadā, bet savu uzvaras gājienu kino Liepājā sācis 20.gs. sākumā, kad atvērti vairāki grezni kinoteātri. Padomju gados Liepāja varēja lepoties ar lielāko platformāta kinoteātri Baltijā. Maršrutā iekļautas 10 vietas, kurās atradušies vēsturiskie kinoteātri un šobrīd darbojošais kinoteātris ”Balle”.

1 KINOTEĀTRIS „KAMERLICHTSPIELE” – „KAMERGAISMAS TEĀTRIS” – „FORUMS” Lielā iela – tagadējās Hipotēku bankas Liepājas filiāles vieta Vēsturiski šo kvartālu nav veidojusi viena liela ēka, bet gan vairākas, kas visas sabombardētas kara laikā. Aptuveni šajā vietā (pēc vecās adreses Lielajā ielā 20) atradies kinoteātris „Kamerlichtspiele”. Vēlāk latviskuma uzplūdos parādās nosaukuma tulkojums – „Kamergaismas teātris”. Savukārt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā kinoteātris iegūst nosaukumu „Forums”. Kinoteātrī demonstrēto filmu spektrs bijis gana plašs – gan krāšņas austrumu filmas ar harēma skatiem, gan bībeliska sižeta filmas. Bieži demonstrētas filmas ar tā laika populāriem aktieriem – Duglasu Fērbenksu, Čārliju Čaplinu u.c. 1941.gada 22.jūnija rītā pēc Vācijas iebrukuma PSRS telpā virs kinozāles tika ierīkots pretgaisa aizsardzības štābs ar improvizētu „telefona centrāli”, kas savienoja ar jebkuru abonentu pilsētā. Privātās telefona sarunas bija aizliegtas. Tika risināti transporta, medicīnas utml. jautājumi. Tās pašas dienas pēcpusdienā štābs tika pārcelts uz ēkas pagrabstāvu, bet dažas dienas vēlāk ēka sagrauta pilsētas bombardēšanas laikā.

2 KINOZĀLE „LIESMA”Radio iela – platais ietves posms pretī „Pasta namam”Šajā vietā atradusies viesnīca „Eiropa”, kuras koncertzālē 1898.gadā noticis pirmais zināmais kinoseanss Liepājā. Vienīgā liecība par šo faktu ir laikraksta „Либавский Вестник” 1898.gada numurs ar nenosakāmu datumu, kurā garāmejot pieminēts kinoseanss šajā koncertzālē. Tās arī ir visagrākās pagaidām atrastās ziņas par kino klātbūtni Liepājā. 19.-20.gadsimta mijā, kad Liepāja ir plaukstoša Krievijas impērijas ostas pilsēta, viesnīcu dzīve šeit kūsāt kūsā un viesnīcas „Eiropa” koncertzāle ir tuvu un tālu pazīstama vieta, kurā ierodas slaveni mākslinieki no Krievijas un visas pasaules. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šeit ierīkota kinozāle „Liesma”. Viesnīca „Eiropa” nodegusi 1941.gada jūnija nogalē, drīz pēc vācu armijas iebrukšanas Liepājā.

3 KINOTEĀTRIS „LIEPĀJA”Radio iela – vieta, kur tagad notiek koncertzāles „Lielais Dzintars” celtniecība1974.gada 29.decembrī ar A.Končalovska filmu „Romance par mīlētājiem” šeit tika atklāts tobrīd lielākais platformāta kinoteātris Baltijā „Liepāja”. Kinoteātris „Liepāja” bija sava laikmeta ievērojama kultūras iestāde. Tajā demonstrēja augstvērtīgas kinomākslas paraugus, filmas no ievērojamāko pasaules kinofestivālu programmām, kino klasiku, slavenās 20.gs. astoņdesmito gadu franču komēdijas ar Pjēru Rišāru un Žerāru Depardjē u.c. 1975.gada sākumā šeit tika demonstrēta Meksikas divsēriju mākslas filma „Esēnija”, ko kino teorētiķi uzskata par moderno seriālu

9 KINOTEĀTRIS „ODEONS”Graudu iela – šodien Graudu iela 43aVēsturiski šo kvartālu nav veidojusi viena liela ēka, bet gan vairākas, kas visas sabombardētas kara laikā. Vēsturiskajā adresē Graudu ielā 41 atradies kinoteātris ar nosaukumu „Odeons”. Nams celts 1910.-1911.gadā pēc Maksa Teodora Berči projekta. Aculiecinieku atmiņās apbrīnojamā vienprātībā figurē nosaukums „Feigesa kundzes kino”. Feigesi bija Liepājas ebreju ģimene, kuru mantinieki mūsdienās dzīvo Anglijā. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā kinoteātris ieguvis nosaukumu „Tip-Top”. Par šī kinoteātra repertuāru pagaidām nav atrastas pārāk plašas ziņas, tomēr ir zināms, ka te ir demonstrēta filmējumu sērija „Iz filmu aktrīzes Lia Maras dienas grāmatas” (1923). Laikam filmējumi saturējuši arī pikantus skatus, jo viena to sadaļa saucas „Lia Mara mazgājas” un iekavās ierakstīts, ka tā domāta tikai pieaugušajiem. Lia Mara, īstajā vārdā Līze Aleksandra Gudoviča ir Latvijā dzimusi poliete, vēlāk pasaulslavena mēmā kino aktrise. Ēka sagrauta 1941. gada jūnija nogalē, pilsētas bombardēšanas laikā.

10 KINOTEĀTRIS „ROYAL”Lielā iela – skvērs starp tramvaja pieturu „Kurzeme” un „Narvesen” kioskuApmēram tajā vietā, kur tagad šis kiosks, vēsturiski atradies kinoteātris „Royal”. Toreiz tā bija viesnīcas „Hamburga” dārza teritorija, adrese - Tirgoņu ielā 2 (Tirgoņu iela vēsturiski sākās no Graudu ielas stūra). Pēc aculiecinieku stāstiem, tas bijis intelektuālās publikas kinoteātris ar atbilstošu repertuāru. 20.gadsimta 30.gados kinoteātrī rādīja galvenokārt poļu un indiešu filmas. Tā laika poļu kino raksturo krass patriotisko filmu un poļu literatūras ekranizācijas (piemēram, nacionālais eposs „Pans Tadeušs”) pieaugums. Indiešu filmās arī toreiz dominēja galvenokārt skaista mīlestība, romantiskas dziesmas un eksotiskas dejas. No tā laika ievērojamām latviešu filmām kinoteātrī demonstrēta etnogrāfiskā filma „Kāzas Alsungā” (1935). Filma precīzi ataino kāzu ieražas suitu kultūrvēsturiskajā novadā. Arī izcilā dziedoņa Šaļapina vienīgā skaņu filma „Dons Kihots” (1933). Kino „Royal” bija v iens no pirmajiem Liepājas kinoteātriem, kuru 1940.gadā pārplūdināja Padomju Krievijas filmu produkcija: „Baltijas deputāts” (1936); „Trīspadsmit” (1936); „Ja rīt būtu karš” (1938); „Frontes draudzenes” (1941); „Valērijs Čkalovs” (1941). Kinoteātris sagrauts 1941.gada jūnijā, pilsētas bombardēšanas pēdējā dienā.

11 KINOTEĀTRIS „BALLE”Rožu laukums 5/6Atklāts 2002.gadā ar filmu no Džeimsa Bonda sērijas – „Mirsti citu dienu”. Atrodas Liepājas Latviešu biedrības nama telpās. Padomju varas gados šajā ēkā darbojās Flotes virsnieku nams, Divkārt Sarkankarogotais Baltijas Flotes teātris (20.gadsimta 90. gados teātris pārcēlās uz Kronštati un tagad darbojas tur) un Kaujas slavas muzejs. Telpas, kurās tagad atrodas kinoteātris, ir pārbūvētas; padomju varas gados tajā vietā, kur tagad ir kinoteātra telpas, atradās Flotes virsnieku nama restorāns, garderobe un viena Kaujas slavas muzeja zāle, kurā bija iekārtota zemūdenēm veltīta ekspozīcija.Pašlaik „Balle” ir vienīgais kinoteātris pilsētā.