~~-----------------------------------------------------------

Saja numura

lasiet

:::.> 1. Ipp. Aktuala zil)a - LNS prezidents vairs nebalotesies.

Visi aicinati uz LNS forumu 19. - 21. maija RIga, Latviesu bied- ' rIbas nama, Mer~eJa iela 13 (attela). lelukojies programma un izvelies!

:::.> 2. lpp. Ka dzivo nedzirdigie Jaudis Kurzemes novada - par to zit;1as no seminariem Kuldiga, VentspilI, Liepaja.

Parskats par ziedojumiem LNS. leskaties - seit atsaucigas firmas un labie laudis, kas velejusies iespejama veida atbalsut nedzirdigos cilvekus.

:::.> 3. Ipp. Tev ir iespeja atgriezties bernibas zeme. Lasi par pasaku meistaram Andersenam velmo pasakumu Rigas skola.

:::.> 4. Ipp. DaiJlasitaju konkurss Rair,la skola. Tik daudz talantIgu, Rait;1a dzeja ielukojusos jauniesu!

:::.> 5. - 6. Ipp. Apzini savas tiesibas un iespejas stradat! Par to specialaja pielikuma Nr.2 . :::.> 7.lpp. leskats kuJturas dzive. Saruna ar reiisori Dzintru Kuksu un - ValentIndienas virpulis. :::.> 8. - 9. lpp. Sporta notikumi. Olimpisko speJu atbalsis intervija ar Peteri KursIti. :::.> 10. Ipp. lelukosimies (lKS» pasta. sveicienu un Iidzjutibu rubrika.

Tiksimies 30 aprili

Seminari.... du par medicinas pakalpojumiem izlietoSakums l.Ipp. tiem cekiem utt. gaida, ja tiks likvideta III invalidates grupa, Savukart socialo dienestu parstavji kas iecerets valdibas projekta (uz esosiem skaidroja sis iespejas un aicinaja biezak invalidiem tas neattiecas, tikai uz jauna pie vi~iem griezties, lai mekletu risinajumu. jiem, kas stasies uzskaite pec likuma pie Liepaja pavisam ir 160 darbinieku dazadas ~emsanas) . septi~as socialas iestades. Daudzi no

Ka tikt pieinterneta piesleguma, taujaja viniem cakli macas, lai labak stradatu, jaunakie biedri. Citi satraucas par to, ka arT zimju valodu apgOst. Noslegti ligumi ar mOsdienu jauniesi ir «savadaki»:vi~us maz daudziem majas aprOpetajiem. interese kopigi kultOras pasakumi, berni Tika uzslaveta Liepajas biedribas vasavus vecakus izliek no dzivok!iem, uba ditaja: « Vi~a ir aktNs, energisks cilveks, go, zog naudu. Ko lai dara tie, kam grOti kas biezi nak, prasa padomu, palTdzibu. iztikt, vai vi~iem pieejama «zupas virtuve"? Pies~irts finasejums, transports izbrauKa izvadat bernus uz skolu Riga un Val kumiem utt.» miera ar sabiedrisko transportu, kura trOkst LNS prezidents seminaru nosleguma vietu invalTdiem? Ka sa~emt atpaka! nau- secinaja: "Oaudzas lietas, ko izzinajat seit

---:--:-----------r--., sodien, butu atrisinatas jau agrak, ikdiena kon

, taktejoties ar socia/as pa/idzibas organizatoriem katram sava dzivesvieta (ar vai bez tu/ka). Seminars bija svetigs, paradot so iespeju un iedrosinot ci/vekus pasiem drosak do ties peG padoma un pa/idzibas savas pi/setas sociaJaja dienesta.»

Parskats Par ziedotajiem, to ziedotajam summam un ziedojumu iz/ietojumu 2004.gada Latvijas NadzirdlgQ,savienlba reg"Nr. 40008000615

Uz 01 .01,2004- neizlielols allikums 433.34 LVL I. Atlikumi parskata gada sakuma - 433.34 LVL II. Parskata gada sa~emto ziedojumu un davinajumu kopsumma 4360.96 1. Latvijas Republika registretas juridiskas personas: 4148.46

SIA Paplrfabrika LlGATNE LV 40003477891 94.40 SIALAILA LV 41503011331 12.12 AlS LAIMA LV 40003020441 245.32 AlS Valmieras piens LV 40003020475 3650.31 SIA Trials, Valmieras galas kombinats LV 47403003934 135.56 SIA Vidzemes paplrs LV 44103007893 10.75

2. Arvalstu juridiskas personas 3. Fiziskas personas (rezidenti) 212.50 . 4. Fiziskas personas (nerezidenti) 5. Anonimi (nezinami) ziedotaji un davinataji 6. Citi ziedotaji

III. Ziedojumu un davinajumu izlietojumu kopsumma 4522.71 1. Neierobezotai lietosanai paredzeto ziedojumuun davinajumu izlietojums 371.84

Lalvijas Nedzirdfgo savieniba Rakstampapirs biroja darba nodrosinasanai 94.40 Oaugavpils RB Nedzirdfgo dienas pasakuma organizesanai (torle) 12.12 KC Ritausma Pasakuma organizesanai (saldumi) 245.32 Rezeknes RB Saimnieelbas preees 9.00 Kuldigas RB Saimnieeibas preees biedribas vajadzibam 2.00 Liepajas RB legadata lejkanna kluba vajadzibam 9,00

2. lerobezotai lietosanai paredzeto ziedojumu un davinajumu izlietojums 3796.62 Valmieras RB Piena produkti Irveigo eilveku atbalslam 3650.31

Ga!as konservi nedzirdigo eilveku atbalstam 135,56 Papirs nedzirdigo sporlistu vajadzibam 10.75

3. Noteiktam mer~im paredzeto ziedojumu un davinajumu izlietojums 354.25 LNS KC Ritausma remonldarbu apmaksai 154.25 .Ventspils RB Biroja mebeles un saimnieeibas preees biedribas vajadzibam 200.00

IV. Atlikumi parskata gada beigas 271.59 Atlikuma atSifrejums: Ls 271.59 - fiziskas personas LNS prezidents Arnolds Pavlins, LNS galvena gramatvede IIze Ro~e

--------------------------------------------~OO

C.: ________---':::...S_'k_o_l_u_d_z_j_~_e__.o...._____)

...... IJJ .~. IL,,",If;atSu,IJI,'IJ.!· 11' ' . " 1""';11 1~~l~ ' ~~ ",t., U,ClJ

Gaida Sinate Pirms 200 gadiem klusa

Danijas Karalistes pilseti'la Odense kurpnieka gimene

bi, pardzivojis par Gerdas un Kaja skaudrajiem piedzlvojumiem teiksmainaja Zieme!u zeme. Maz bOs tadu, kuri nebOtu nepatiku izradijusi par princesi uz zir~a, smejusies par aprobezoto karali, priecajusies par sicino, meiteniti Tkstni, kurai gulta~vieta klata rieksta caumala.

Divi pasaku gadi 2004. un 2005. gadu Oa

nijas Kultoras institots pasludinaja par H.K.Andersena gadu. Sadarbiba ar Latvijas skolam, bibliotekam, kultOras namiem, teatriem un plassaziQas lidzekliem tika izsludinati zimejumu un pasaku konkursi. To rezultati ir apkopoti un godalgoto vietu ieguveji sveikti.

Ari RNBIPS 1. - 4. klasu skoleni kopa ar skolotajiem nolemam piedalfties pasakuma un pec pasakas "Tkstne» motiviem iestudejam muzikali teatralu uzdevumu - melodeklamaciju.

Vairakas izrades Pirmo reizi lugu izradijam

Ziemassvetkos, berniem, skolotajiem un vecakiem. Tuvojoties Andersena dzimsanas dienas kulminacijai, nolemam to paradit Oanijas Kultoras instiIOta darbiniekiem, ka ari rakstniecei Norai Ikstenai, kura ir

I'ecelta par H K Andersena vestnieci Latvija.· T~s nozime, ka vi~a piedalisies svetku pasakumos Kopenhagena 2005. gada 2. aprili, kad tiks atklatas H.K.Andersena 200 gadu jubilejas svinfbas.

Skolas jubileja celojums pasaku , zeme

21. februari mOsu skola atzimeja 165. gadadienu. Berni kopa ar skolotajiem nolema nosvinet Sis abas brinis~igas jubilejas.

Un ta 22. februari kopa ar viesiem no Oanijas Kultoras Institota - direktoru Mogenu Langi ar gimeni, koordinatori Oaci Ivanovu, rakstnieci Noru Ikstenu, LNS prezidentu A.Pavlinu, Valsts jaunatnes iniciaHvu centra parstavjiem OZ.Zelceri un K.Lismani, Rigas 1. specialas skolas berniem un skolotajiem, ka ari mOsu skolas ilggadejo skolotaju V.Klegeri devamies pasaku valsHba, kura sakas ar vardiem:

"Reiz dzivoja kada jauna sieva, kas loti velejas sev mazu bernir;IU, bet viQa nezinaja, kur to Qemt. Tapec viQa aizgaja pie vecas raganas un feica:

- Es no visas sirds gribetu, lai man bOtu mazs bernins. Vai tu nezinatu pateikt, kur es to varetu dabOt?»

Skanot J.LOsena mOzikai, mijas vabo!u un kukai~u, lauku pe!u un taure~u dejas. Ziedu princi un princeses slideja poloneze, bet celais kurmja kungs sniedza Ikstnei gan milas, gan saldas, gan lielas, gan mazas

davaninas. Udztekus bernu spelei skolotaja Veiga Lielnora dar-bojas teicejas loma. Uzveduma nosleguma berni kopa ar skolotajiem Uldi Ozolu un IIzi Salu aicinaja "Vert gramati~u vala!», lai vellabak iepazitu pasaku burvibu.

Beidzoties burvigajam zimju stastam, dalTbnieki un viesi sanema ziedus un milas, mazas davanas. Tpasa davaniQa

ge savi!Qojuma stastija par pasaku meistaru: c> .

RIgas 218_ bernudarzsinternats berniem ar dzirdes traucejumiem izsaka lielu paldies fondam «Klusums» par atbalstu.

Lielaka da!a bernu saja bernudarza dzlvo internata, paliekot ari sestdienas un svetdienas. Pateicamies fondam "Klusums» par davanam, Ziemassvetkos, Lieldienas un citos svetkos.

Berni sa~emusi - flomasterus, krasu zimu!us, zimesanas papirus un citas kancelejas preces. ViQi ar prieku kraso, zime, alHstot savu radose izteli.

Fonda "Klusums» darbinieki organize pie mums ari dazadas sporta sacensibas ar devizi : "BOsim stipri». Ta notiek katru gadu_ Pee saeensibam berni priecigi saQem davanas, mielojas ar fonda davatajam tortem.

Izlaidumos viQiem tiek davinatas mugursomas un eitas preces skolai.

Pateicamies fondam

"Klusums» un Hi vaditajam

G.Beisonam (atte/a) par labo

un silto sirdi!

Lai ari turpmak fondam

veicas labdaribas darbs!

Ceram ari nakotne

uz sadarbTbu.

218.bernudarza ko/ektivs

Pateiciba Rigas biedriba pateicas saviem ziedoUijiem_ Tie ir: Inta un Andris Ubarsti, Silvija un Janis Jaureni Jurkas (katrs 2,50Ls), Magdalena un Laimonis Pauleni, Raisa un Anatolijs Suharevi (katrs 2 Ls)' Franciska Senkevica (1.50Ls), Iraida Ivanova (1 Ls) .

piedzima sodien vi- ~-------.,......--.,...,.. sa pasaule lielajiem un mazajiem zinamais un mT/etais pasaku princis Hanss Kristians Andersens_

Katrs no mums jOsmojis par meistara alvas zaldatiniem, priecajies, ka ~eglHais pilens parversas par dai!u gul- ~;!:;;:...----"-~

tika rakstniecei N.lkstenai - 11.b. klases meitene Zane Klause uzdavinaja pasas aditos puscimdi~us ar monogrammu "NORA» .

Nosleguma Oanijas Kulto

ras institota direktors Mogens Lan

~-----------------------------------------------------------PasaifulfI!Is,_ ._.< !j , !J. zeniem' Parsla Bebre

Valmieras skola pirms pasa brlvlaika notika pasakumi 1. - 5. klasu zeniem: aKo tu proti?» Tas dalJjas divas grupas.

Viena grupa: 1. - 4. klases. VadTja ZinaTda Rumbeniece un Dace Volksone. Zeni tika sadalTti komandas. Katra dazadu

klasu parstavji. Uzvaretaji visi! Vislabak . patika celt savu sapQu maju no ser

kociQiem, zTmet sapQu masTnu un skolas zale spelet hokeju ar plastmasas pudeli.

Taja paM laika otra grupa (S.klases) bija nopietnaki. ViQus vadTja Ruta Ulme, bet verlet palldzeja meitenes un citi piekto klasu audzinataji. Zeniem bija iespeja kopa ar draugu doties maks~eret, izmantot topografiskas zTmes, gatavot kopTgu edienreizi ar draugu. Vislabak viQiem patika veidot draugam davanu no aplikacijam. +

(.........._18_U_11_18_t._'8_18_n_tl_____)

A'tskats'uz_ .. " . =.l _ • sko/enu dzejas1 kankursu Zigmars Ungurs

RailJa vakarskolas nedzirdrgo skolenu 3. dai/lasrsanas konkursa piedalrjas 17 dalrbnieki ar 16 dzejo/iem (divi lasrja dueta). Salrdzinot ar ieprieksejiem konkursiem, bija lielaks dalrbnieku skaits, vairak puisu. Turklat griMtaju piedaIWes, ka vestrja konkursa iniciatore un organizetaja Inese Immure, bija daudz vairak.

Tatad sie konkursi k!Ost arvien popularaki skolenu vidO un botu jauki, ja tos paradltu arT plasakai publikai. ~oti iespejams, ka tie k!otu populari arT skatitaju vidO. Tapec man ir ieteikums nakamgad sarTkot konkursu KC "Rltausmall , ieprieks par to informejot sabiedrTbu. Uzstaties plasakas auditorijas prieksa - tas botu labs stimuls arT jaunajiem dzejas lasltajiem.

Soreiz - tikai Rainis Soreiz deklameto dzejo!u autoru izvele

bija ierobezota: tikai Rainis. Tada bija latviesu valodas un literatOras skolotajas Inas LOses iecere, un tas pamatojums: pirmkart, katram RaiQa skolas absolventam jazina vismaz viens RaiQa dzejolis un, otrkart, so-gad Rainim jubileja - 140 gadu.

Piedalijas sadi dalTbnieki: Irina Kristoforova (Berna mute), Rolands Barkans (Vieniga zvaigzne) , Rita Rotberga (Zilites vests), Edgars Veckagans (Lauztas priedes), Oksana Baikova (Bij' dzi!a ziema), Aldis Deksnis (Tev smejas acis), Vita Rinke (5i dzive bij' tuksa) , Maris Evertovskis (Pats), Santa Goldsteine (Juras skaistums) , Lauris ROrans (Kres/as berni,!/) ,

Inita Zirnlte (DzTva dzTve), Inese VTnkalne & Renars Simsons (Saimnieciskas pamacibas), Aigars Barzdevics (P/aveja diendusa), Anda TIdemane (Juras skaistums), Maris Meirans (Ge!s uz jaunu) , Liana Virliga (Mazie darbl).

Novertejums Visi lasTjumi tika verteti pec sadiem

kriterijiem: staja, mTmika, zTmju skaidrTba, prieksnesuma izteiksmTgums, vardu atbilstTba zTmem. Manuprat, varetu iek!aut vel vienu kriteriju - ritma izjOtu. Ritms ir loti nozTmTga dzejas komponente, kas to ats~ir no prozas un, padarot dzeju muzikalu, akcente satura emocionalitati.

VarbOt tapec, ka autoru izvele bija ierobezota, bet varbOt arT tapec, ka man pasam ne Tpasi iet pie sirds RaiQa dzeja, bet lasTjumi s~ita nedaudz vienveidTgi, salldzinot ar ieprieksejo konkursu.

Konkursa rezultati jau lasltajiem ziMmi, tomer Tsuma atgadinasu, ZOrijas pies~irto vietu sadalTjums: 1. Rita Rotberga; 2. Aldis Oeksnis; 3. vietas tika pieskirtas veselas divas - '

Aigaram Barzdevicam un Marim

Meiranam.

Skatitaju vertejuma pirmaja

vi~ta Aldi~_ D~k-snlS, otraJa Rita

~~~berga, bet tre

. ~aJ~ Santa Goldstelne.

Melodeklamaciju grupas ALIAS vertejuma vislaba

!I!!lmn~mJlr!!ml!!l

ka izradTjas dzejas izpildltaja Inita Zirnlte.

lespaidi, pardomas Pateiksu savus subjektTvos iespaidus

par konkursa dallbniekiem. Man patika Irinas Kristoforovas plastiskums, bet visvairak punktu es devu Andai TIdemanei, kuras uzstasanas bija perfekta, vienTgi vareja bot mazliet izteiksmTgak, ar dzirkstelTti. ~oti labs bija Aldis Deksnis, bet vajadzetu pardomatakas kustTbas, lai tas atbilstu lasTjumam.

Dazas domas par zOrijas darbu. Pec manam domam, zOrija jabOt cilvekiem no malas, nevis skolotajiem un bijusajiem konkursa dalTbniekiem, jo viQiem, labi pazTstot konkursantus, grOti objektivi novertet viQu prieksnesumu.

Es domaju, ka vietas japies~ir par sniegumu, nevis par censanos. NebOtu tacu grOti sameklet atbilstosus cilvekus, kuri ilgus gadus saistiti ar nedzirdTgo pasdarbTbu un varetu tikt uzaicinati zOrija, piemeram, Maruta Piterniece, Dzintra Kuksa un, ta ka kriterijos iek!auta zTmju skaidrTba un vardu atbilstiba zTmem, tad varetu uzaicinat arT parstavi no ZTmju valodas centra Lilitu Jansevsku.

ApziQa, ka viQus vertes, ta sakot, svesa zOrija, arT pasiem dai!lasTtajiem liktu nopietnak sagatavoties un celtu konkursa prestizu.

Nobeiguma Tapat ka pagajusaja gada, gribu uz

svM, ka esmu sajOsminats par so lietu, par dzejas lasTjumu ikgadejos konkursos. Un gribu, lai arT skoleni apzinatos, ka viQiem pasiem sie konkursi dod lielu labumu: pre

' cTzaku valodu, lielaku vardu krajumu, skaistaku, izkoptaku zTmju valodu, prasmi uzstaties publikas priekM, emocionalu bagatinasanos. PiekritTsiet, labumu ir vesels maiss, spej tik nest. Tapec novelesim Inesei un viQas skoleniem nakamgad sagatavot vel vairak dallbnieku vel augstaka IimenT un konkursu sarTkot ka Tstu sovu mOsu kultOras centra. Esmu parliecinats, ka gan atbalstTtaji, gan skatitaji atradTsies.+

----------------------------------------------------------~OU

lavas ties/bas Ull r Zieme!u Ministru padomes iespejas stradat birojs Latvija Specialais pielikums Nrl 2

PaPQS;"

ES un £.atvija

Videjais bezdarba limenis ES 25 va/sUs 'ir 8.9%, un taja savu "krietnu» iegu/dijumu devusi Latvija. Ar videjo bezdarba raditaju Latvija 9.7% ir 6. vieta aizPolijas ar 18.6%, S/ovakijas -17.7%, Spanijas - 10.5%, Lietuvas -10.01% un Vacijas - 9.9%.

No ES valstfm zemakais bezdarba ITmenis ir Luksemburga - 4.3%, Itija 4.4%, Austrija - 4.5%. SalTdzinajumam seit vel dati: ASV - 5.5% bezdarbnieku, Japana - 4.7%.

Kada situacija darba tirgO veidojas invalldiem?

Par to Latvija nay precTzas statistikas.Vien dazos atsevis~os petTjumos (LabklajTbas ministrija, apvienTba "Apeirons», Valsts nodarbinatfbas agentOra) mineti dazi dati. Ta, piemeram, zinams, ka Latvija ir 120 tOkstosi cilveku ar invaliditati un no tiem apmeram 60% darbunemekle. TrOkst datu par tiem, kas mekledarbu vai veletos strada!.

2003. gada LabklajTbas ministrija re(\lizeja pirmo pilotprojektu par subsidetam darbavietam, kura rezultata vairak neka 600 invalidiem bija iespeja 10 menesus stradat darbavietas, par kuram algu (minimalo) maksaja valsts, bet darba deveji socialo nodokli. Tas bija pirmais meginajums paradTt darba devejiem, ka invalTdi var bOt ITdzvertfgi darba ~emeji. Sa pasakuma rezultata darbu dabOja arT vairaki nedzirdTgie cilveki dazados Latvijas regionos un RTga (par viQiem jau rakstija ari "KS,,).

Laikposma no 2004. ITdz 2006. gadam Latvija tiek Tstenota nacionala programma "Atbalsts aktTvo nodarbinatTbas pasakumu sniegsanai» ar tas darbTbu 3 virzienos.

Viens no tiem pee bOtTbas tiesi versts arT uz bezdarba mazinasanu socialas atstumtfbas riska- grupas - invlTdu vidO. Sis projekts planots 6.5 tOkstoss bezdarbnieku aptversanai parkvalifikacijas, talak izglTtTbas pasakumiem un invalTdu konkurentspejas celsanai darba tirgO.

So nacionalo pr~grammu finanses Ei-

Turpinajums 6.1pp. I -

i Ja esat bez darba

-Dazadu apstaklu del ikviens no mums var biit vai palikt bez darba. Tapec svarigi zinat,

: ka rikoties sad'a gadijuma, kur meklet palidzibu, lai kaut ko mainitu saja situacija.

, Saja pielikuma par to, ka registreties bezdarHnieka statusa un kadas tiesibas un

Ii, pienakumus iegiist bezdarbnieks. Saja statusa varat registreties ari tad, ja vispar

f neesal stradajis vai ari tas bijis jau loti sen. Tuvakas ziQas un 'bezmaksas

i konsultacijas var iegiit savas dzivesvietas Nodarbinatibas valsls agentiiras NVA

, noda!as (adreses publicesim nakamaja numural, ka ari Valsts socialas

[ apdrosinasanas agentiiras - VSAA noda!as.

,La.i izlemtu, vai velati.es oficiali registreties par bezdarbnieku, vispirms noskaidrosim,

I; kiid'as biis jiisu tiesibas un pienakumi saja statusa.

Bezdarbniekam ir tiesibas: o izmantot bezmaksas Darba infor

macijas kabinetu datu bazi darbavietas meklesana;

o sa~emt informaciju par brTvam darbavietam, ar tam saistTtam prasTbam;

o piedalTties NVA aktTvajos nodarbinatTbas pasakumos, sabiedriskajos darbos;

o sa~emt bezdarbnieka pabalstu, ja pirms tam maksats (vai pazi~ots VSAA) socialais nodoklis;

o izmantot profesionalas orientacijas pakalpojumus;

o pieteikties NVA organizetos kvalifikacijas celsanas vai amatprasmes iegOsanas kursos.

Sa~emt stipendiju, Tres un transporta izdevumu kompensaciju so macibu laika.

Bezdarbniekam ir pienakums:

o patstavigi un ar NVA palTdzibu aktTvi meklet darbu;

o reizi menesi ierasties IWA uz parregistraciju;

o piedalities ITgumdarbos, ko organize NVA;

o ierasties NVA pec speciala izsaukuma - tris dienu laika no izsaukuma sanemsanas dienas;

'0 zi~ot NVA 3 dienu laika par sadu apstak!u mai~u : darba uzsaksana, dzTvesvietas mai~a, slimo ilgak par 14 dienam, jazi~o 3 nede!u laika:

Dazos gadTjumos nezi~osana vai neierasanas ir attaisnota; pasa slimiba vai slimo berns, piedalisanas tiesa; I pakapes radinieku nave; piedalTsanas NVA ITgum

darbos u.c. Pec visa teikta, redzams, ka NVA

darbu nedod, bet tikai palldz to mekllH, ja vien pasi bezdarbnieki gatavi aktfvi iesaistTties darba meklesana un pildTt ie prieks minetos noteikumus.

NVA atbalsta darba mekletajus ar padomu, konsultacijam, datu bazi, kursiem, apmacibam, algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem.

Ja velaties izmantot Sis iespejas, tad stajaties NVA uzskaite ka olicials bezdarbnieks,

Ka var registreties par bezdarbnieku

Bezdarbnieka statusu var iegOt: LR pilso~i un patstavTgie iedzivotaji ar

pastavTgu uzturesanas at!auju, pasi un savu personas kodu;

augsmineto personu laulatie ar termi~uzturesanas at!auju Latvija;

Turpmakie nosacijumi: esat palicis bez darba un neveicat uz~emejdarbTbu, nemacaties visparejas videjas, profesionalas un augstakas macTbu iestades ka pilna laika students,

Pastav arT vecuma ierobezojumi: jabOt vecakam par 15 gadiem; nay sasniegts vecuma pensijai noteiktais gadu skaits; netiek sa~emta ikdienas vai valsts speciala · pensija. (Tatad - arT III grupas nedzirdTgie - pensijas sa~emeji darbspejTga vecuma var registreties par bezdarbniekiem)

Ja mate aprOpe bernu - invalidu, tad NVA jaregistrejas ne velak ka vienu menesi pec tam, kad sis berns sasniedzis 16 gadu vecumu,

Turpinajums 6.1pp.

http:velati.es

~~------~--------------------------------~---------

Darbs.;. Stikums 5.1pp.

ropas Socialais fonds un parzinas LabklajTbas ministrija un Valsts 'nodarbinatfbas agentOra. Jau izsludinataja projektu konkursa ITdzdalibu pieteikusi arT Latvijas NedzirdTgo savienTba. Projektu konkursa rezultati vel nay pazi~oti.

ArT citu savu projektu ietvaros LNS apkopo zi~as par nedzirdTgo cilveku nodarbinatfbas situaciju, gimenes un darba dzTyes ITdzsvarosanu, iespejam izglHoties un kvalificeties.

Eiropas SavienTb.acilveku ar invaliditati nodarbinatfbai pieversta daudz lielaka uzmanTba. Pieeja sim jautajumam katra valstf ir dazada, tade! Latvijai ir iespeja izveleties sev piemerotako.

ES statistika ir plasaka un ta liecina: 52% no invalidiem darbu vispar nemekle, bet no parejiem strada 42%, (tatad tikai kadi 6% ir faktiskie bezdarbnieki). Stradajosie invalTdi ir gados jauni un labi izglHoti. Visuma stradajosie invalTdi darba pavada Tsaku laiku un tapec arT sa~em mazaku atalgojumu.

ES valstu valdTbam un pasvaldTbam izvirza uzdevumu - radH atbilstosu vidi un altieksmi, lai ieinteresetu darba devejus pie~emt darba invalTdus (nodok!u atvieglojumi, kvotu sistemas, subsTdijas, socialie uz~emumi ult), likvidet darba kolektfvu un sabiedrTbas psihologiskos un socialos aizspriedumus saja joma, motivet pasu invalTdu stradat un bOt par lidzvertfgu sabiedribas locekli.

Saja sieja turpmak iepazTstinasim ar citu valstu pieredzi invalTdu nodarbinatfba, ka ari ES valstfs pastavoso likumdosanu sajajoma.

F.S (5RU~U STRA..lJitr !

fUIn !tj t H1,F.'I' UN ArRAs)' DA'IBU'?

leveribai Saja pielikuma varat bez maksas

publicat savus darba piedavajumus, ka ari saQemt atbildes par neskaid

ribam darba tiesibu jautajumos.

Kadi dokumenti nepieciesami registracija

Registrejoties par bezdarbnieku savas dzTvesvietas NVA jauzrada:

pase vai dzimsanas apliecTba (vecuma ITdz 16 gadiem);

darba gramati~a, darba algas nodok!a gramati~a, darba deveja izzi~a par darba zaudesanas iemeslu;

izzi~a par deklareto dzivesvietu; invalidiem - attiecTga izzi~a par

invaliditati Tikai pec sadu dokumentu iesnieg

( _ Es stradaju ) '----------....;;.;.--'''Via'- -a' s l b 1l./j ~ a I'

Uepajnieces Antra Jaunzeme, Agrita Vasi/jeva, Lonija Heidemane un Daiga

sanas, registresanas un bezdarbnieka statusa (altiecTgas izzi~as) iegOsanas jOs varat pretendet arT uz bezdarbnieka pabalsta iegOsanu, ko izmaksa valsts socialas apdrosinasanas agentOra dzTvesvieta. -

Atgadinajums: registresanas negarante bezdarbnieka pabalsta sa~emsanu, tacu neregistrejoties jautajUms par sada pabalsta izmaksu vispar netiek izskatTts .

Kadas gad/jumas tiek izmaksats bezdarbnieka paba/sts - par to nakamaja numura. +

runa! Abas puses pilcja ITguma noteikumus: . karHgi strada un tapat arT maksa, smaidot

piebilst Antra sarunas nosleguma. .

Savam meitam (atte/a) vina gan noveletu cakli macHies, ieg'Ot labu protesiJu un stradat kadu citu, radosaku darbu ar lielakam iespejam. +

Joce jau vairakus gadus var bOt ".-___________=-_-----, apmierinatas - vif}as atradusas /abu darbu sOsanas firma V.O.V.A.

Pie mums darbavieta ir loti patTkami - telpas gaisas, siltas, modernas iekartas, saka Antra Jaunzeme, kura firma strada jau piecus gadus . ArT firmas Tpasnieks loti atsaucTgs , karHgs cilveks, kas rOpejas par darbinieku un algas cilvekiem izmaksa regulari. VienTgas grOtfbas sazinasanas ar vi~u krievu valoda. Bet ko nu daudz ja- 0:;;.;....;.....;..__---11

Oarba informacijas kabjiJ;etl Latvija

Apmekletaju pieQemsana: pirmdien , otr-dien 8.30 - 16; tresdien, ceturtdien 8.30 - 15; piektdien 8.30 - 12

Jelgava

Skolotaju iela 3, talr. 3083311

Apmekletaju pieQemsana: katru darba dienu

10 -16, piektdienas 10 -14

partraukums 12.30 - 13

Oaugavpils

Varsavas iela 18 k 5, talr. 5434846, 5436023

Apmekletaju pieQemsana: pirmdien, otr-dien,

ceturtdien 8.30 - 16; tresdien 8.30 - 17;

piektdien 8- 12, partraukums 12.30 - 13 .

000 Pakalpojumi sajas iestades tiek sniegti

bez maksas.

RTga Jezusbaznicas iela11, talr.720ll243 Apmekletaju pieQemsanas: katru darba dienu 10-15.

Madona Poruka iela 1, talr. 4860838 Apmekletaju pieQemsana: katru darba dienu 9 -17, partraukums 12 - 13

Liepaja Tirgus iela 15, talr. 3427365 Apmekletaju pie~emsana: pirmdien 9 -16, piektdien 9 - 12.30, partraukums 12.30 13.30

Jekabpils Jauna iela 7ge, talr. 5231950

Piedava darbu Firma mekle stikla taras kontrolierus,

Darbs tris maiQas. Nepieciesama fiziska

izturiba un laba redze. Alga pec nonoklu

atvilksanas 130 - 150 LVl.

Zvanit pa tel. 7815368, SIA AKO Logistik.

000 Piedava darbu kiiP9U telpu apkopejiem

(am) Purvci~ma. Viena slodze - 16

kapQu telpas.

Alga 200 LVL menesi (minus nodoklJ).

Sazinaties pa tel. 7293106, 6463470.

------------------------------------------------------------~~

( Kultiiras dzive )

.«Cih 17ft bilsu'

'vaja'dzfga~.,.»

Jau divdesmit gadus KC «Ritausma» teatra grupu vada Dzintra Kuksa. Sogad vina sanema Rigas Domes Kultiiras p~rvafd~s ba/vu ((Baltais lvirbulis» par iegufdijumu kuftiiras kopsanas darba.

26. februarT notika vi~as jauniestudejuma T. Bangas lugas «Septinas vecmeitas» pirmizrade. Sogad jau otra, jo pirms tam skatTtaji vareja verot izradi "Buratino piedzivojumi» ar KultOras kapitala fonda atbalstu. Sos faktus atzimejot, notiek intervija ar rezisori.

o Ka un kapee JOs pirms 20 gadiem sakat stradat "Ritausma»?

- Mani uzaieinaja darba kultOras nama direktore V.Saberte. Pirms tam tris gadus jau biju vadijusi tolaik pastavoso mobilo agitbrigades grupu.

Gatavojam skecus, isas ainas iz dziyes, deklamaeijas un ar tadu programmu kuplinajam !.s. mutvardu zurnalus, stastijumus ut!. Kad rezisore E.Elksne devas pel nita atpOta, uz~emos dramas ansamb!a reziju.

o Ka JOs isuma raksturotu aizvaditos gadus kopa ar so kolektivu?

- Nekad un nekur eitur dzive es neesmu izjutusi tik lielu sirsnibu un milestTbu pret sevi ka seit «Ritausma». Un si tuviba ar ikvienu aktieri ir savstarpeja. Cilveki saja kolektiva ir unikali - spejigi dzivot uz skatuves aizrautigi un talantigi. Paldies, ka mOs atbalsta un saprot kultOras nama direktore Maruta Piternieee.

o Vai vienmer visi iestudejumi padevusies tik viegli un labi?

- To nevar teikt, jo katra jaiegulda milzigs darbs, neskaitamas meginajumu stun

das, bet ne vienmer ir eeretais rezultats. Ir patiesam daudz izrazu, kuras atceros ar prieku - ka "Pats savos tiklos», "Skopulis», "Ka~iSa dzirnavas», "Figaro kazas», "Duliais Barons Bunduls», "Makss un Mories», "Asto~as milosas sievietes... »

o Par so pedejo mineto sanemat Rigas pilsetas amatieru teatru festivala balvu «Toms»...

- Tas bija mOsu aktieru varo~darbs . Kad skatijos, ka manejie tik spozi darbojas katrs sava loma uz skatuves, tad jutos neizsakami savi!~ota un lepna par vi~iem, par to, eik lielisks ir mOsu dramas ansamblis. Tur nebija ne ko pielikt, ne at~emtperfekti!

o Vai Jums ir kada sava ipasa metode, sIstema, stradajot ar nedzirdigajiem aktieriem?

- Katram rezisoram tada ir. Man ta balstas uz sapratnes veidosanu, lai «abas puses» izjustu, ko katra velas panakt, un tad meklet zelta vidusee!us.

Ja rezisors neatrod kopigu valodu ar saviem !audim, tad rezultats ir bedigs, jo izradi nevar ka eimdu izardit un uzadit par jaunu.

o Vai JOs vairak radat vai stastat, ko velaties panakt?

- Visada veida skaidroju, ari darbojos tela, radu prieksa vel un velreiz, jo norunat no galvas iemaeito tekstu - tas ir par maz, ja pietrOkst emoeiju.

Daudzi skatuves gaitas uzsaka rezisores E.Elksnes vadiba un turpina tas vel joprojam - R.Kurena, A.Goncarova, O.Anufrijeva, A Stepa~uks u.e., kuri prata ar savu speli aizraut gan skatuves biedrus, gan skatTtajus zale. Izeils aktieris bija ACelms.

o Sogad notikusas jau divu lugu «Buratino piedzivojumi» un «Septi~as veemeitas» - pirmizrades... Kadi ir kolektiva talakie plani?

- Pateieoties KultOras kapitala fonda atbalstam, bijam tris viesizrades uz regionu biedribam Smiitene, Valmiera, Rezekne. Nu jasak gatavoties LNS 85 gadu jubilejas koneertam Latviesu biedribas nama 21. maija. Bet tam nepieeiesams ne tikai darbs un laiks, bet ari jaunas idejas.

o Kads bOs dramas ansambla talakais 'radosais eels? '

- JOtu, ka mOsu attistibai nepieciesamas bOtiskas izmai~as atbilstosi laika prasibam.

Jadoma par iestudejumiem, ar kuriem mes varetu prezenteties arzemes. Ir daudzas pasdarbibas makslas formas, kuras nedzirdigiem talantiem iespejams izpausties. Ari pantomima, kustibu teatris...

,!j , ~ ;:.J ~ L

~~-----------------------------------------------------«elk: ilgL», Siikums 7.1pp.

Cita lieta - las ir mOsu pasreizejais trupas sastavs, kura trOkst viriesu, jauniesu un las liela mera ierobezo gan zanra, gan lugas izveli. Tas ir sapTgakais jautajums, kuram risinajums nedodas viegli roka.

o Kur gan rast sTs arvien jaunas idejas?

- Ta ir neizskaidrojama lieta. Vari stundam ilgi rak~aties pa milzTgiem gramatplauktiem un - neka. Ka lai atrod to Tsto, vienTgo, interesantako materialu jaunam iestudejumam? Reizem ideja uzplaiksnT gluzi nejausi, citreiz - pec ilgstosiem garTgiem pOIi~iem.

o Zinams, ne jau liela nauda ir ta, kas notur pasdarbTbas makslas entuziastus?

- Ta ir cilveku mTiestTba uz so makslu, neremdinama tieksme pec garTguma.

Mums ir bijis tik daudz kopTgu skaistu brTzu. Ceru tadus piedzTvot arT nakotne... +

uz 1:31.51 sek). Uga laboja pasai piederoso rekordu 200 mdelfTna stila (no 3:35.04 uz 31 :26.64).

. Aleksejs Smirnovs sasniedza jaunu rekordu 200 m brTva stila distance, kas agrak piedereja Janim VT~odim. Jaunais rekords 2:12.92 krietni apsteidza A IIme~a normatTvu.

Visvairak godalgoto vietu ieguva RTgas komanda - 33 (I vieta - 8 reizes, II - 13, III - 12) . Seko Tal linas - 3 (0,1,2); Zamosc - 11 (7,4,0); Liepaja - 3 (0.1.2); Strazdumuiza - 2 (1,0,1) un Pozna~a - 2 (0,1,1).

Individualas godalgotas vietas mOsejiem ieguva:

Aleksejs Smirnovs - 6 (2,4,0); Mar· ti~s Puzulis - 4 (2,0,2); Uga Locmele4 ( 0,3 ,1); Anita ~TvTte - 3 (0,1,2); Vladi· mirs Jelzovs - 2 (0,1,1); Krista Freimane - 2 (0, 1,1); Aigars Barzdevics - 2 (0,1 ,1); Aleksandrs Jegorconoks 1(1 ,0,0); Janis Rieksti~s - 1 (0,1 ,0).

Specskolu grupa domineja 71. vidusskolas skoleni. +

Seru vestis 'll' MOzTba aizgajis Janis Romanovskis (dzimis 1924.22.06.)

Rezeknes biedriba

'll' Kas smagaks vel var bOt, Pa dzives laku ejol, Ka aldol zemei 10, Kas sirdij tuvs un dargs.

Skumju brTdi esam kopa un izsakam ITdzjOtTbu Elitai Romanovskai, tevu smiltaja guldo!.

Rezeknes biedriba

Valentindienas... Siikums 7.1pp.

Nu loti vi~i centas sevi paradTt! L.ROrans tik izjusti pasniedza dzejas rindas, A.Kupkovs deja demonstreja muskulus, D.zari~s graciozi vadTja 60 . gadu deja skaisto Alisi, vel kads drosmTgi lavas striptTza elementiem,cits aicinaja uz deju nama saimnieci Marutu ut!. ccRTtausmas cc atzinTbu ieguva E .Zari~a un A.Kulikovs.

Vertetaji nekadi nevareja izs~irties starp 2pretendentiem A.Kulikovu un D.Zari~u, tapec vi~iem nacas velreiz sacensties savas izdarTbas. Un ta zOrija pec ilgstosas, grOtas izs~irsanas par uzvaretaju atzina Daini Zarinu.

Balvas sekoja'viena pec otras. Balles kvelaka para titulu ........... _

( Sporta dzlve )

launll"atvijas' ll'eCsoaiskie re/tofdl Jevgenijs Puhovs

Marta sakuma RIga risinajas Rfgas nedzirdfgo bernu internatpamatskolas organizetas starptautiskas sacensfbas peldesana.

Tajas starteja Polijas divu pilsetu -Poznanas un Zamoscas komandas, Tallinas, Rigas, Uepajas un KuldTgas nedzirdTgie peldetaji, ka arT Strazdmuizas neredzTgie un kustTbu invalTdu parstavji no 71 . vidusskolas, Jelgavas un Tukuma. Kopskaita piedalljas 127 peldetaji (54 sievietes , 73 vlriesi) .

Sviniga atklasana Sacenslbu nozimigumu raksturo tas,

ka ar savu klatbotni tas pagodinaja RTgas Oomes izglltTbas jaunatnes un sporta departamenta direktors Elmars Vebers, IJSO Latgales priekspilsetas izpilddirektore Skaidrfte Uepi~a, BJC cc Oaugava» direktors Janis Misa. Skoleni savus goda viesus sveica ar skaistiem ziediem.

SacensTbas majTgaja cc Oaugavas» sporta nama peldbaseina atklaja skolas direktore Vija Kani~a. Sacensibu atklasanas peldejumu veica XX nedzirdTgo olimpiades Melnburna dallbnieki Karolina un

sanema Loreta un Dainis, kuri visu vakaru dOdoja ka divi balodTsi. Par labaka novelejuma autori atzina M.Zemtauti.

Darbojas arT amorpasts - pie la kasutes laudis pat rinda staveja!

Un ta jautrTba atri aizvirpuloja viss vakars. Pec tam vel sap~os man radTjas krasaini terpi , smaidosas sejas, smiekli . Paldies visiem , kas atnaca, kas palTdzeja un gadaja par to, lai visiem labi, jautri, neaizmirstami piedzTvojumi. +

Aleksandra Szumigaj - Polija, masa un bralis Karina un Martias Kuusk - Igaunija, Janis VT~odis - Liepaja un Marti~s Puzulis - RTga.

Loti zel , bet veselTbas stavokla del sacensTbas nestarteja vel viens oli~pietis : mOsu labakais peldetajs Imants Snepsts.

SacensTbu rezultati ti ka fikseti ar elektronisko - automatisko laika skaitTsanas sistemu, kas lava tiesnesiem precTzi un raiti strada!.

Esmu gandarTts par siva konkurence izcTnTtiem rezultatiem. Tie liecina par dalTbnieku sportisko izaugsmi un potencialam iespejam nakotne.

Rezultati labi Saska~a ar pasaules olimpiskiem nor

matTviem, rezultati ir sadi: A I Tme~a standarts uzradTts 17 reizes ( 3 meitenem un 14 zeniem) ; B limenis - 16 reizes (5 meitenem, 11 zeniem).

Atbilstosi sporta klasifikacijas rezultatiem, sasniegumi ir sadi : sporta meistarkandidats - vienu reizi ; I sporta klase 4 reizes; II sporta klase - 47 un III sporta klase 55 reizes.

No mOsu sportistiem I sporta klasi pirmoreiz izpildTja Aleksejs Smirnovs, izcTnot uzvaru 100 m brTva stila distance (59.18 sekundes).

Tika sasniegts daudz jaunu personisko rekordu un neizpalika arT bez jauniem Latvijas nedzirdTgo rekordiem.

100 m distance delfTna stila - Uga Locmele laboja olimpietei Renatei Mazaikai piederoso rekordu. Rumanija nedzirdTgo olimpiade 1977. gada vi~a izcTnTja sudraba medalu. Uga to parbTdTja (no 1:34

http:1924.22.06

----------------------------------------------------------~~

Marina Artjomova Pagajusa gada Vacija notika Pasau

les nedzirdTgo saha individua/ais cempionats un starptautiskais saha turnlrs. Par to jau rakstlts «KS».Soreiz par daiiem interesantiem faktiem par to, ka dzlvo nedzirdlgie citas zemes.

Starptautiskaja atklataja saha turnTra bija iespejams piedalTties arT Vacija dzTvojosiem nepilso~iem. Otro vietu izcTnTja loti specTgs sahists - irakietis Reza Ghadini. Vi~am ir 28 gadi, audzis daudzbernu gimene, kur vi~s un jaunaka masa ir nedzirdTgi. Saha speli iemacTjies krievu sahista Salova vadTba, kurs arT dzNo Vacija.

£llimpis/{ospe!u atbalsis'

Par silViem iespaidiem Olimpiade Australija sl gada sakuma stasta Latvijas izlases orientieristu parstavis un CISS kongresa de/egats Peteris Kursltis.

Patiesim tila zeme Ce!a aizvadTjam veselu diennakti: no

RTgas taisna ce!a uz turieni aizlidot nay iespejams, tapec bija parsesanas, un arT tas ce!u padara garaku.

lelidojam Melburna, tacu tOlTt vakara tikam aizvesti talak - uz orientieristu sacensTbu vietu kada neliela pilseta 100 km attaluma.

Jau nakamaja rita sakas adaptacija jaunaja situacija - gan klimata, gan pulkste~laika zi~a (par 6- 9 stundam).

Pie mums gadumija valda ziema, Australija - saja laika vasaras tveice, kad termometra stabi~s diena pakapjas pat pari +30°C.

ArT daba Australija ir kontrastaina tuksnesi, klintis un kalni mijas ar okeana pludmalem, tropu meziem un dzungJiem.

Ir lielas pilsetas, maz atS~irTgas no Eiropas pilsetam, un ir nelieli ciemati soseju malas, kaut kur ir arT vietejo iezemiesu - aborigenu apmetnes,

Bet - no ta visa mes redzejam maz, jo mOsu galvenais mer~is un uzdevums bija labi startet olimpiade katram sava izveletaja sporta veida.

Tapec sakam iepazTt apstak!us un iespejas labam startam, iepazinam trases apstak!us, radinajamies pie klimata parmai~am.

Biezi starte dzir.dTgo cempionatos. Spele arT futbolu .

Reza Vacija dzTvo jau divus gadus un sa~em 500 eiro pabalstu, arT dzTvoklis pies~irts lietosana, jo ka nepilsonim vi~am grOti atrast darbu, Ta vi~s cer nodzTvot Vacija 7 gadus, tad iesniegt 10gumu par pilsonibas pies~irsanu .

Reza labprat biedrojas ar visiem nedzirdTgajiem sahistiem un pastastTja par visai grOto dzTvi Iraka, Mineja arT kadu sai Austrumu zemei raksturTgu gadTjumu, Kads nedzirdTgais soferis pa~emis sava automasTna ce!mala balsojosu sievieti. Tas seju aizsedz parandza, tapec soferis nay ieverojis, ka vi~a pec kada laika 10dz apstaties. Vi~s braucis talak, bet sieviete sabijusies, ka soferis nereage, atravusi durvis un metusies lauka no braucosa auto. Rezultats tragisks, un nedzirdTgajam soferim na-

Labi organizetas sacensibas Ta varetu raksturot visu notiekoso.

Orientesanas trase bija iezTmeta pilsetas parka teritorija. Visur valdTja precizitate, teicams sacensTbu un sadzTves serviss. Izvietota uzskatama, spilgta vizuala informacija, kas nodereja gan sportistiem, gan samera daudziem ITdzjutejiem - pilsetas iedzTvotajiem. To vidO ari latviesi - divi bija atnakusi verot sacensTbas, Vardu sakot, ieprieksejas sporta speles Italija «nobala» sT augsta ITme~a prieksa.

Tiesa, bija dazas lietas, kur organizatori pie!ava klOdas. Viena no tam mums sagadaja lielu vilsanos - izradas, nevarejam startet OS sieviesu stafete, jo nebija pieteikusas vismaz 5 komandas. To organizatoriem vajadzeja zi~ot savlaicTgi, lai valstis spetu parkartot savu izlasu sastavus. Starp citu, mes cerejam uz panakumu tiesi saja disciplTna, nu tas gaja secen,

Otrs - grOtTbas bija arT ar pieklOsanu vienTgajam sportistu ricTba nodotajam datoram ar internetu.

Bet sos minetos IrOkumus drTz vien nosedza liels prieks - mOsu Anda izcTnlta godalgota vieta sprinta distance.

Ki tapa sasniegums Par to vislabak lai stasta pats Andis, jo

tas mums visiem bija liels parsteigums. Jutamies pagodinati un lepni, kad apbalvosanas ceremonija masta uzvijas Latvijas karogs, un uzvarelajus summinaja goda sardze militara stila,

Tas bija labs iesakums visiem startiem, diemzel talak vairs tadu panakumu nesasniedza neviens cils, GadTjas sarezgTjumi ar veselTbu. Dazlabs Irase izmezgTja potTtes, sasilas. Parak grOta trase nebija, tacu ar TpatnTbam - dzelo~aina zale, nelTdzens pamats ull. GadTjas arTmoments, kad gan

cas izturet tiesas pravu. ArT Rezam pasam gadTjusies nepatTka

mi pardzTvojumi nedzirdTbas del, Tikai tade!. ka iedzeris alu, ieslodzTts cietuma, kur piedzTvojis Tstas mocTbas: rokas saslegtas vazas, paduse vi~am ielikta 10gsanas gramata. Tad bijis jastav un jasa~em patagas cirtieni. Tur sit bez zelestTbas! DzirdTgiem parasti piespiez 80 sitienu, bet nedzirdTgiem "pienakas»atlaide - uz pusi mazak,

Sadas sacensTbas arzemes parasti paITdz iepazlt jaunus draugus, nodibinat kontaktus un uzzinat daudz jauna. Tapec aicinu jauniesus iesaistfties sporta. Viens no sporta veidiem, kas Tpasi attista prata spejas, stimule domasanu - tas ir sahs.

Jauniesi, naciet musu pulka! Spelesim un iepazTsim pasauli. Saha klubs «$aDa» darbojas pirmdienas un tresdienas KC «RTtausma» no pl.1B.•

drTz vareja iekrist nenozogota zelIa rakluvju aiza. Tacu Latvijas yards Auslralija izskaneja! Ne velti pec lam mOs ar lepnu limuzTnu veda alpakal uz Melburnu.

Jaleic, ka pasaules meroga orienlesanas sporls nay parak izplatfts. No meislarTbas viedok!a Eiropas cempionals pie mums CesTs noteikti bija interesantaks,

Briva laika izklaides Cik nu lur bij brTva laika! Aizgajam uz

zoodarzu padraudzeties ar koala lacTSiem, paverot krokodilus, vombatus u.c, eksoliskos dzTvniekus un putnus, Pa savu pilseti~u paslaigajam, sazinamies ar ciliem sportisliem.

Spilgtakais piedzTvojums bija zellraktuvju apmeklejums, kur meginajam alrast zeltu, ka arT velak - jau Sidneja redzelais pec sacensTbam, Sai skaistas arhilektoras lielpilsela pavadTjam divas alpOtas dienas, saulojolies pie okeana. Tam apliecinajums - mOsu iedegums, atgriezoties majas, Dazi pat paguva pamatTgi apdegl.

Citi verojumi Ka jau teicu, OS nebija parslavelas

parak daudzas olimpisko spe!u dalfbvalslis - da!u dalTbnieku jau zinajam no Eiropas mis, bel soreiz luvak sapazinos ar japa~u un australiesu sportisliem.

SpecTgakie OS bija lietuviesi, ukrai~i, krievi. Pa vienai medalai bez mums vellika zviedriem, sveiciesiem.

Kopsavilkums Jasaka, ka rezultati vareja bOllabaki

piemeram peldetajiem, vieglatlelam. Sajas sacensTbas citu valslu sportisti parsniedza savus personiskos rekordus, uzstadTja jaunus pasaules rekordus. Bet mOsejie knapi nolureja savus pasmaju rezullalus,..

MU----------------------------------------------------------tllimpiska spe!tJ:.. Siikums 9.1pp.

Melburna notika arT elsE; kongress, kura tika ieveleta ned~irdTgo sporta augstaka vadTba un apspriesias talakas perspektTvas. Nakamajas olimpiskas speles planots iek!9.ut jaunus sporta veidus, piemeram, austrumu cT~as - karate, dzudo U.c.

opasu majas Bet mums, domajot par nedzirdTgo

sporta nakotni, jamekle iespejas un veidi, ka ieintereset un piesaistTt sporta jauno paaudzi. Nav ko slept, musu aktTvie spor-

Co Pardomas, ieteiltumi )

Val hifJllateka' pie;elama? Mara Ruva, LaMias Nacionalas

bibliotekas specialiste

Cilveku ar dzirdes

traucejumiem bibliotekara

apkalposana Latvija un

pasaule

Varbot reizem liekas - nu kadu Tpasu apkalposanunedzirdTgajiem var piedavat? Kaut ka saprasties varam - vi~s kaut vai uzrakstTs, ko velas lasH, un mes vi~am vai nu atnesTsim konkretas gramatas, vai pievedTsim pie gramatu plaukta un lai pats mekle. ~oti vienkarsota pieeja !

Ats~iriga attieksme pret lasisanu NedzirdTgo cilveku Tpasa bibliotekara

apkalposana: Latvija, tapat ka vispar cilveku ar Tpasam vajadzTbam, netiek veikta. ArT pati attieksme pret lasTSanu un biblioteku vaj/nedzirdTgo cilveku vidu atkarTga no vairakiem apstak!iem, kas saistTts galvenokart ar to, ka atS~iras informacijas, uztveres un intelekta ITmenis tiem vaj/nedzirdTgajiem, kuri augusi dzirdTgu vai nedzirdigu

o vecaku gimenes, kuri macas vai macijusies parastas vai specialajas skolas, vai ari vajl nedzirdibu ieguvusi velaka dzives laika.

Rigas nedzirdigo skola tikai pedejos gados skolotaji mudina nedzirdigos audzek~us apmeklet arT kadu piIsetas biblioteku. To, protams, liela mera nosaka audzek~u intelekta spejas. Pagaidam uz 2 roku pirkstiem saskaitami nedzirdigie studenti, kurumacibas auditorijas nodrosina tulki. Tiesi tulku trOkums pagaidam ne!auj nedzirdigajiem studentiem macHies augstskolas. Ka pastastTja kads nedzirdigs students, biblioteka vi~i iedod bibliotekaram nepieciesamas literatoras sarakstu.

tisti jau pamazam izsme! savas iespejas un vajadzTgi jaurii speki, jaunatne vajadzTga.

Tas attiecas arT uz orientesanas sportu, kaut ar to var nodarboties ITdz sirmam vecumam. Tomer pasaules trases

. rekordus vieglak sasniegt jaunajiem. Izmantojot so publikaciju, aicinu skolu

jaunatni - naciet musu pulka. Orientesanas sports ir aizraujoss ar to, ka prasa ne tikai veiklas kajas, bet arT gudru pratu.

Lauki, mezi, skaista Latvijas un citu valstu daba, jauni draugi un piedzTvojumi jus gaidTs visas os trases, kad drTz vien pavasarT atsaksies aktTva sezona. +

Izvirzit prasibas Vai kads ir patstavigi iemacTjies izman

tot bibliotekas tradicionalos vai elektroniskos katalogus? Domajams - jo vairak paradTsies izglftoti nedzirdigie cilveki ar savu pascie~u, jo noteiktak vi~i izvirzTs prasTbas sabiedriskajas vietas un arT bibliotekas radit vi~iem labveligu vidi ar dazadu modernu komunicesanas tehnologiju palidzTbu. SobrTd ne nedzirdfgie, ne RTgas nedzirdigo skolas pasniedzeji Latvija Tpasu nedzirdigo apkalposanu bibliotekas nespej iedomaties, un vi~i ari nezina, ko gribetu sagaidit no bibliotekas.

Latvijas Nacionalas bibliotekas jaunaja eka paredzeta speciala lasHava dzirdes invalidiem. Kada ta bOs? Jateic, ka nedzirdigie un nedzirdigo skolenu pasniedzeji pasi uzsver, ka nay vajadziga speciala nedzirdigo biblioteka.

Kadreiz sava registreta biblioteka bija Latvijas Nedzirdigo savienTbai, bet 90-to gadu vidO ITdzek!u trOkuma de! si biblioteka tika likvideta. Nedzirdigie cilveki bijusi lieli lasitaji, ipasi vi~us interesejusas biografijas. Gramatas tika lasitas un parlasitas, un biblioteka darbojusies ari izbraukumos.

Labs piemers Savukart ka labu piemeru par vajl

nedzirdigu cilveku bibliotekaro apkalposanu Latvija gribetu minet Valmieras bernu bibliotekas sadarbibu ar Valmieras vajdzirdigo bernu internatskolu. Kad biblioteka tiek organizeti literari pasakumi ar rakstnieku, makslinieku piedalTSanos, tiek aicinati ari vajdzirdigo skolas audzek~i. Pasakumos tiek nodrosinats tulks.

Turpinajums sekos

Lidzjiitiba

Mill s'veicamf'"_. . 80

21 . IV. VILMA ZIGALOVA, Smiltenes

75 09. IV MATRJONA DJACENKO, Plavinas 15. IV HELENA KOZLOVSKA, RTgas ' 20. IV VANDA LACE, Smiltenes 23. IV ELENORA SONDORE, RTgas

70 05. IV FRANCIS MAURINS, Rezeknes 12. IV ILMARS HONS, Li'epajas 24. IV SPODRITE BEINARTE, Rigas

65 03. IV MARIJA KOTANE, Rigas 07. IV VELTA CAP~IGINA, Rigas 08. IV RAISA TORGOVCEVA, Rigas 10. IV JURIJS SCERBINS, Rigas 17. IV IRINA HORUNA, RTgas 20. IV JURIJS KROTKOVS, Rigas 23. IV VALDIS MARSANTS, Rigas 26. IV BIRUTA BRIEDE, RTgas

60 08. IV LlDIJA MIHAILOVA, Rigas

55 06. IV AIJA ~EMESEVSKA, RTgas 07. IV GEORGIJS STRUPKA, Rigas 07. IV NIKOLAJS LUKINS, Rigas 29. IV REINIS JAKSONS, Smiltenes

biedriba.

Ipasie sveicieni FRANCIJII MAURI~AM

__-::--::---"'__ Nekas nay dzive neparvarams. lk smagums ee)ams, S~erslis projam velams, Vajag. tieibu un sparu.

Velam daudz laimes jubileja.

stipru veselibu un dZlvesprieku!

Rezeknes biedri

Dienas zied. ja tu tam ziedet liee, Naktis mirdz. Ja tu tam gaismu sniedz Pats par mazu gaismu tiee ...

Sirsnigi sveicam Frand Mauril;lu 70 gadu jubilejal Velam labu

veselibu. mozu garu! Dels Dainis ar sievu Rasmu.

mazdeli Juris un Roberts 0 0.00

JOSlf'AM LUBGlNAM Lai gadi let. tam ta ir jabat. Un lai tev to nekad nay iel. Tik gudru pratu, sauli sirdi Un gaisus gadus ilgi vel.

Lai. sagaidot zalo

Rezeknes biedri 0

'fr Sien saule va/a pu~u pumpurus Un za/us asnus zeme lauka dzis, Bet ziema kadu aizvedusi lidz...

Dalam bedu smagumu ar Muditi Svagri mami~u smilsu kalna pavadot. valmieras RB un Limbazu grupas biedri

pavasari. varam ceret uz saulainu un jauku vasaru! Sveicam 80 gadu

jubilejiil

Redakcija: Elwas iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiesls SIA "ELPA -2», RTga, Doma laukuma 1.

http:iek!9.ut

KS_8-9_2004