Nr. 10(14) 2010.gada oktobrisNeretas novada domes informatīvais izdevums

Neretas seniori Dānijā

Ceturtdien, 7.oktobrī Neretā dur-vis vēra jauns zobārstniecības kabi-nets. Tas ierīkots gaišās un mājīgās telpās sadzīves pakalpojumu ēkā. Pacientus divas dienas nedēļā ap-kalpos zobārste Ingrīda Paško no Jaunjelgavas. Viņai asistēs medmāsa Edīte Zālīte. Pieņemšanas laiks no-teikts ceturtdienās no 10.00 līdz 17.00 un piektdienās no 9.00 līdz 16.00. Pacientu pieņemšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta, taču neat-liekamos gadījumos tie tiks pieņemti ārpus kārtas.

Telpas šai medicīnas iestādei par fonda „Lat Nor Caritas” piešķirtajiem līdzekļiem bija renovētas jau agrāk. Savukārt vērtīgā zobārstniecības

iekārta ar katoļu organizācijas „Caritas Latvia” palīdzību nesen tika sagādāta Austrijā. Iztrūkstošos līdzekļus zobārstniecības kabineta pilnīgai aprīkošanai un sertifi cēšanai piešķīra Neretas pagasta pārvalde no sava budžeta.

Ir skaidrs, ka Neretas novada iedzīvotājiem ir ļoti vajadzīgs savs zobārsts. Tas visiem, bet it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem at-vieglos nokļūšanu pie dentista. Vairs nebūs jāmēro tālais ceļš uz kaimiņu pilsētām un līdz ar to būtiski tiks ietaupīti ceļa izdevumi un laiks. Ce-rams, ka jauki iekārtotais kabinets kalpos Neretas novada iedzīvotāju vajadzībām daudzus gadus.

Jauns zobārstniecības kabinets Neretā

Projektā „Seniori skolai” Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola uzsāka dalību 2009.gada septembrī, kad astoņi Neretas novada seniori pro-jekta koordinatores Rutas Aukšpoles un direktores vietnieces ārpusstundu darbā Aijas Kalnāres vadībā iesaistījās skolas dzīvē. Jūlijs Treiģis, Jāzeps Čipāns, Atis Blumbergs, Dainis Nāburgs, Janīna Mazjāne, Austra Lazdāne, Ausma Burka, Lidija Ozoliņa. Mērķis: brīvprātīgi brīvajā laikā palīdzēt skolēniem mācību procesā. Seniori piedalījās ārpusstundu aktivitātēs, starpbrīžos runājoties ar skolēniem par tiem aktuālām tēmām. Mācību stundās sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem seniori atbalstīja skolēnu aktīvu dalību zināšanu apguvē.

Šī gada rudenī dāņu seniori neretiešus laipni aicināja pieredzes apmaiņā. Uz Dāniju devās Jāzeps Čipāns, Dainis Nāburgs, Laima Bajinska un Lidija Ozoliņa. Mūs uzņēma Porupes skola Odensē. Septiņpadsmit skaistas di-enas dzīvojām Ziemeļjūras krastā netālu no Odenses. Dienu aktivitātes saplānotas ļoti racionāli, lai pēc iespējas vairāk gūtu pieredzi ne tikai skolā, bet redzētu arī Dānijas kultūru, dabu, dažādas ražotnes. Katru darba dienas rīta cēlienu vadījām Odensē Porupes skolā, kur vērojām mācību procesu dažādās klasēs no sagatavošanas līdz pat devītajai klasei. Pieredzes vērta skolas darba organizācija plānot un organizēt darbu pāru jeb dubultstundās (45 minūtes x 2), kurām seko 30 minūšu

starpbrīdis, kad bērni var paēst un atpūsties, jo skolēni ēdienu ņem līdzi no mājām. Interesanti bija vērot dar-bu pirmajā stundā, kad visas skolas skolēni katru dienu 20 minūtes lasīja savu izvēlēto grāmatu. Pirmajā un otrajā klasē bērni lasīšanai izvēlējās pasaku, dzejas grāmatiņas, kurās maz teksta. Te viņi klusām gāja pie skolotāja pēc palīdzības, ja nevarēja izlasīt kādu grūtāku vārdu. Mērķis – uzlabot skolēnu lasītprasmi. Apmeklējām Bogenses tautskolu un Foborgas efterskolu jeb pēcskolu. Šāda tipa skolās jauniešiem un cilvēkiem, kuri vēlas papildināt sa-vas zināšanas kādā no zināšanu jomām (valodas, dabas zinību cikls, māksla), tiek nodrošināta šī iespēja. Skolu budžetu veido 75% valsts nauda un 25% privātie maksājumi. Studenti dzīvo skolas kopmītnēs un mācās pēc izvēles 1 – 4 semes-trus. Tad viņi var turpināt mācības

kādā no profesionālajām vai augstākajām mācību iestādēm vai arī ir papildinājuši savas zināšanas un prasmes. Tas paplašina audzēkņu redzesloku, ceļ pašapziņu un palīdz atrast labāku darbu. Taču šīs mācību iestādes neizsniedz atestātu vai izziņu par kursa apmeklējumu, kas apgrūtina iespēju pierādīt kvalifi kācijas celšanas faktu.. Kultūras programma pārdomāta un plaša. Ierodoties Kopenhāgenā mūs sagaidīja Dānijas – Latvijas biedrības pārstāvji un uzaicināja uz kopīgu Tivoli parka apmeklējumu. Šī ir iecienīta pilsētnieku un viesu atpūtas un izklaides vieta. Ceļā uz Finu salu, kur Bordeso pilsētas tuvumā mūsu apmešanās vieta, garām braucot apskatījām Karlsberga alus darītavu. Trešdienas pēcpusdienā apmeklējām Egeskovas gadatirgu, kurš notiek ti-kai vienreiz gadā dažas dienas sep-tembra beigās. Te pirkt un pārdot var visu: sākot no sīkas uzlīmes līdz zir-gam vai automašīnai. Turpmākās pēcpusdienās apmeklējām Modernās mākslas muzeju un gleznu izstādi bijušajā linu audumu un apģērbu fabrikā un Hansa Kristiana Andersena muzeju, kā arī Brīvdabas etnogrāfi jas muzeju Odensē.Kopīgi ar dāņu senioriem saņēmām uzaicinājumu vakariņās pie Porupes skolas direktores. Pēc tam uzņēmām seniorus un direktori atbildes vizītē latviešu vakarā. Gatavojām latviešu nacionālos ēdienus, kopīgi dziedājām dziesmas. Dāņi atzinīgi novērtēja mūsu gatavotos speķa pīrādziņus un salātus „Siļķe kažokā”. Apmeklējām zirgu klīniku, modernu govju fermu un atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Katrs objekts interesants ar modernām tehnoloģijām, darba organizāciju, sakārtotību. Iepazinām dāņu laipnību un viesmīlību.Pēdējās brauciena nedēļas vidū

devāmies uz Zviedriju, lai iepazītos ar senioru darbu šajā valstī. Karlsk-ronas pilsētā seniori jau desmit ga-dus iesaistās skolu dzīvē. Šobrīd te skolēniem draugi ir gandrīz 150 se-niori, kuri savā brīvajā laikā skolās palīdz skolēniem mācībās un ir kopā ar viņiem atpūtas brīžos. Senioru kustība savedusi kopā vientuļos un jau cienījamos gados cilvēkus, ku-riem interesē skolu dzīve. Te viņi ir vajadzīgi skolēniem, skolotājiem, sev un sabiedrībai.Zviedrijā mūs iepazīstināja ar jauno izglītības programmu, kur bērnudārzi valsts mērogā pielīdzināti mācību iestādēm. Te strādā pēc vienotām izglītības programmām jau no 1 gada līdz 4 gadiem veciem bērniem. Tad seko piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas programmas skolai līdzīgi kā Latvijā. Apmeklējām kādu nelielu privāto bērnu dārzu pilsētā, kur mazuļi ļoti daudz laika pavada āra nodarbībās, lai pēc iespējas saglabātu veselību. Skolās strādā skolotāji un to palīgi, integrējot skolā bērnus ar mācību traucējumiem, ar īpašām un speciālām vajadzībām. Šeit valsts organizē visu skolēnu ēdināšanu trīs reizes dienā, lai bērni saņemtu veselīgu un svaigu uzturu.Secinājumi: 1. Bērni visā pasaulē vienādi. 2. Skolotāji Dānijā, Zviedrijā un Latvijā izmanto līdzīgas mācību metodes un paņēmienu. 3. Atšķirīgais ir izvērtējams un vairākas intere-santas mācību formas un metodes pārdomāti varētu pārņemt arī Latvi-jas skolas. Visa pieredzes brauciena laikā mūs pavadīja Rites tautskolas direktors Niels Bendix Knudsens. Mūsu gaitām Dānijā un Zviedrijā līdzi dzīvoja Ruta Aukšpole un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas kolektīvs. Lidija Ozoliņa, pieredzes

brauciena dalībniece

Pedagogi mācās veidot pašvērtējumu

Neretas novada izglītības iestādes aktīvi ir iesaistījušās Eiropas sociālā fonda un Izglītības un zinātnes ministrijas projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. No septembra 22 Neretas novada pedagogi iesaistījušies šī projekta 3.kārtā – 11 Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskolas, 4 Sproģu pamats-kolas un 5 Mazzalves pamatskolas pedagogi apkopo darba pieredzi, veidojot katrs savu pedagoģiskās pieredzes portfolio, bet 2 skolotāji (1 no Sproģu pamatskolas un 1 no Neretas J.Jaunsudrabiņa viduss-kolas) augstākajās mācību iestādēs apgūst papildus zināšanas, lai varētu kvalitatīvi mācīt citus mācību priekšmetus savās skolās.21.oktobrī Neretas J.Jaunsudrabiņa vidusskolā pulcējās pedagogi no visām novada izglītības iestādēm – Neretas J.Jaunsudrabiņa viduss-kolas, PII „Ziediņš”, Mazzalves pamatskolas un Sproģu pamats-kolas - uz ESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības

sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītājas Evijas Papules un projekta koordinatores Inetas Īvānes vadīto semināru „Pedagoga pašvērtējuma veidošana”. Semināra laikā peda-gogi, veicot praktisko darbu grupās, apzināja pašvērtējuma veidošanas pamatlietas, kopā analizēja tipiskākās kļūdas, lai tās nepieļautu savos

ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001

pašvērtējumos.E.Papule pedagogus informēja arī par aktualitātēm un ar projektu iespējām saistītajām gaidāmajām inovācijām izglītības sistēmā, par pedagogu tālākizglītības iespējām.

Žanna Miezīte

Neretas novada seniori Jāzeps Čipāns (trešais no kreisās), Dainis Nāburgs un Laima Bajinska pieredzes apmaiņas pasākumā Dānijā.

Neretas novada vēstis 2

Novada jaunieši viesojas pie kaimiņiemNovada bibliotēkāsAr Neretas novada domes atbal-

stu 15.oktobrī visu 4 Neretas novada pagastu jauniešu pārstāvji Vecum-nieku novada Bārbelē viesojās pie nevalstiskās organizācijas „Jaunieši smaidam” jauniešiem, kuri jau no 2005.gada iesaistās starptautiskajā programmā „Jaunieši darbībā”, ku-riem ir pozitīva pieredze dažādu interesantu, galvenokārt sportisku aktivitāšu organizēšanā. Bārbeles puiši parādīja topošo, no gruvešiem pašu būvēto jauniešu māju, ar lep-numu izrādīja projektos iegādāto tūrisma ekipējumu, noorganizēja āra nodarbības virvju trasē, intere-santu orientēšanās sacensību virvju labirintā.

Jaunieši no Neretas, Pilskalnes, Zalves un Mazzalves pabija arī Stelpē, kur, Kristīnes Rulles pavadīti, apskatīja interesantākos Stelpes jauniešu projektus, tikās ar jauniešiem, kuri veic brīvprātīgo darbu Stelpē (šobrīd Stelpē ir jaunietis no Itālijas, kurš māca interesentiem Stelpē ģitārspēli un itāļu valodu, un jaunietis no Spānijas, kurš māca dejot spāņu dejas, abi jaunieši arī labprāt iesaista Stelpes bērnus dažādās sportiskās aktivitātēs). Interesanta likās arī ideja par estrādes – āra kinozāles izveidi. Rosinošs jauniešiem likās Stelpē pie daudzdzīvokļu mājām

izveidotā aktīvās atpūtas laukuma apmeklējums (laukumā ir gan iz-veidota rampa skeitbordistiem, gan izbūvēti dažādi rotaļu un spēļu lau-kuma elementi) un jauniešu pašu izremontētais un vēl remontējamais dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, kurš ir Stelpes jauniešu „štābs”.

Kā dienas beigās pieredzes brauc-iena dalībnieki atzina šī pasākuma or-ganizatorei Žannai Miezītei, tā mūsu novada jauniešiem bija interesanta un rosinoša diena, redzētais mudina pašiem jauniešiem labas un noderīgas aktivitātes organizēt arī Neretas novadā. Lai izdodas jauniešiem Nere-tas novadā aktivizēties!

Nākamā Neretas novada jauniešu tikšanās ir jau nākamnedēļ Ērberģes muižas kamīnzālē, kad būs iespēja izzināt Daugavpils jauniešu organizāciju pieredzi, darbojoties starptautiskajā programmā „Jaunieši darbībā”. Pagaidām, kamēr Neretas novada jaunieši vēl nav izveidojuši savu patstāvīgu organizāciju, jauniešu darba koordinatora pienākumus novadā uzņēmusies Žanna Miezīte. Jaunieši, kuri ir ieinteresēti aktīvi darboties, var sazināties ar koordina-tori pa tālruni 29339832 vai e-pastā zanna.miezite@gmail.com

Žanna Miezīte

20.oktobra vakarā Ērberģes kamīnzālē bija aicināti visi ieinteresētie Neretas novada jaunieši, lai tiktos ar Daugavpils nevalstiskās organizācijas „Odin-vita” dalībniekiem un uzzinātu viņu pieredzi, darbojoties starptautiskajā jauniešu programmā „Jaunieši darbībā”. Daudavpiliešu prezentācija galvenokārt rosināja uz brīvprātīgo darbu, parādot arī labās prakses piemērus. Neretas novada jaunieši saņēma arī metodiskus materiālus par to, kā pieteikties programmai, kā kļūt par Eiropas brīvprātīgo (par brīvprātīgo darbu Neretas novada jaunieši uzzināja arī, būdami Stelpē, kur uz gadu brīvprātīgo darbu veic jaunieši no Itālijas un Spānijas, darbojoties ar Stelpes jauniešiem un bērniem dažādās sportiskās aktivitātēs, mācot viņiem ģitārspēli,

itāļu valodu u.c.) Jauniešiem bija iespēja noskatīties daugavpiliešu sa-gatavoto fi lmiņu par viņu darbiem kādas starptautiskās nometnes laikā.

Pasākuma dalībnieki piedalījās arī lietišķajā spēlē komandu veidošanā, guva nelielu pieredzi komandas darbā.

Jaunieši apsprieda iespēju iesaistīties Hipotēku un zemes bankas klientu kluba „Mēs paši” labdarības projektu konkursā.

Nākamais lielākais Neretas no-vada jauniešu organizētais pasākums plānots 27.novembrī Ērberģes muižas parkā un muižā ar dažādām sportiskām aktivitātēm. Uz šo pasākumu tiks aicināti arī Vecum-nieku novada Bārbeles un Stelpes jaunieši, pie kuriem neretieši nesen viesojās.

Žanna Miezīte

15. oktobrī Neretas bibliotēkā notika vēstures entuziasta Jāņa Lejiņa grāmatas triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” darba prezentācija. Bez paša rakstnieka pasākumā piedalījās arī grāmatas autora dzīvesbiedre un fi lmu režisore Virdžīnija Lejiņa un “Visu Lat-vijai!” līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks, kurš ir šīs grāmatas sponsors.

Diskusija starp pasākuma apmeklētājiem un grāmatas au-toru izvērtās ļoti interesanta. Tās laikā tika runāts ne tikai par pašu grāmatu, bet arī par to, kas ar mums un valsti notiek pašlaik. Savukārt Imants Parādnieks bija sarūpējis prezentētās triloģijas visu daļu - “Brāļi”, “Ķēniņš” un “Rūnas” - atkārtotu izdevumu, kas tikšanās laikā tika dāvinātas Neretas pagasta un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vi-dusskolas bibliotēkām.

Viens no Jāņa Lejiņa triloģijas tapšanas mērķiem - pierādīt, ka latviešu senči nav bijuši ne par matu

sliktāki par citām tautām. Autors modelējis XII gadsimta situāciju kā lielo sociālpolitisko spēku spēli. Romāns ir vērienīga vēsturiska lasāmviela no XII gadsimta dzīves.

2001. gadā, tika izdota triloģijas “Zīmogs sarkanā vaskā” I grāmata “Brāļi”. Pats romāns ir vērienīga vēsturiska lasāmviela no XII gadsim-ta dzīves. Triloģijas pirmā grāmata “Brāļi” saņēma pirmo prēmiju Raimonda Gerkena un žurnāla “Karogs” 6. romānu konkursā 2000. gadā, bet 2004. gadā Latvijas Rak-stnieku savienības Literatūras Gada balvas žūrija piešķīra specbalvu triloģijas otrajai grāmatai “Ķēniņš” – par vērienīgu un būtisku latviešu nacionālās vēstures un pašapziņas atainojumu. Pēdējā un noslēdzošā tēmai veltītā grāmata ir “Rūnas”. Romānam raksturīgs vieglums un aizrautība. Autors norauj plīvuru no daudziem mūsu vēstures “bal-tajiem plankumiem” un vairākus notikumus ataino jaunā gaismā. Izkoptā vēstījumā savijas politiskās

spēles un intrigas, vēsturiskā precizitāte, teju detektīvromāna cienīgs, aizraujošs sižets un spilg-ti un dzīvi veidoti varoņi, kas, pretstatā daudzu vēsturisko romānu klišejiskajiem tēliem, ir dzīvi cilvēki ar izteiksmīgiem raksturiem, cilvēciskām vājībām un kaislībām.

Par šodienu rakstnieks saka: “Mēs nevaram pretoties globalizācijai. Bet atrast veidu, kā sistēmu neņemt par pilnu, neļaut, lai tevi sagrauj, to gan mēs varam. Jāsaprot, ka, dzenoties pakaļ tam, kas aicina, tu būsi mūžīgi atkarīgs no aicinātāja. Tā toreiz bija ar baznīcas varu, tā šodien ir ar naudas varu.”

Grāmatas prezentācija noritēja draudzīgā atmosfērā. Pasākuma noslēgumā apmeklētāji pateicās grāmatas autoram J. Lejiņam un I. Parādniekam par šo tikšanos un gaisotni, ko viņi radīja ar savu stāstījumu- tā bagātināja emocionāli un garīgi.

Regīna Kviese

Zalves pagasta bibliotēkā 15. septembrī, dzejas dienu ietvaros, tika rīkota mūsu novadnieka, Goda pilsoņa Viļņa Vietnieka dzejas grāmatas ”Sēlijas vējš” prezentācija. Uz šo pasākumu Zalves pagasta bibliotēkā ieradās pagasta ļaudis, pārstāvji no Neretas novada, kolēģi no pārējām novada bibliotēkām. Pasākumu atklāja mazzalviete Baiba Vanaga ar dziesmu ģitāras pavadījumā. Sekoja bibliotēkas

vadītājas un Zalves pagasta pārvaldes vadītājas apsveikuma vārdi dzejniekam.

Pasākuma laikā savus mīļākos dzejoļus lasīja pats au-tors Vilnis Vietnieks. Grāmatā publicētos dzejoļus bijušais Senāta Krimināllietu departamenta sena-tors Vilnis Vietnieks rakstījis kopš sešdesmitajiem gadiem, paralēli tiesneša darbam. Dzejoļu krājuma pamattēma ir Sēlija.

Kopā ar dzejnieku Vilni Viet-nieku pasākumā piedalījās novad-nieks, Zalves Goda pilsonis, dze-jnieks Imants Auziņš. Dzejnieks Imants Auziņš lasīja savu jaunāko dzeju. Pasākums bija sirsnīgs un jauks. Tā noslēgumā dzejniekus sveica ar ziediem.

Zalves biliotēkas vadītāja Ilzīte Gulbe

Dzejas diena Zalvē

„Kā ābele ziedus ceļ sauļup tā mani auklēji, Māt, un prati caur salnām un vējiem līdz briedumam nosargāt.” S.Upesleja

Mazzalves pagasta bibliotēkā 8.oktobrī notika Dzejas dienu pasākums ar dzejnieces Sarmas Up-eslejas un komponistes, dziedātājas Anitas Stikānes piedalīšanos. Šogad dzejniecei ir izdota dzejas grāmata ”Zalgša bezgalība”. Dze-jniece dzejas krājumu ir veltījusi savai mammai.S.Upelejas dzeja suģestē gan ar savu patiesumu, vienkāršību, tuvību dabai un sirds gudrību.

Dzejas pēcpusdienā dzejniece

skandēja savu dzeju un kopā ar kom-ponisti, dziedātāju A.Stikāni dziedāja dziesmas ar savām dzejas rindām.Apmeklētāji kas bija atnākuši uz

pasākumu jutās iepriecināti.Mazzalves bibliotēkas vadītāja

Rasma Rēze

Jānis Lejiņš Neretas pagasta bibliotēkā

Dzejas pēcpusdiena Mazzalves bibliotēkā

“Ērberģietes“ Rāmavas izstādēNo 7. – 10.oktobrim

Starptautiskajā izstāžu kompleksā „Rāmava” notika, nu jau 19 reizi, izstāde „Lauksaimniecības tehni-ka un lauku sēta 2010” . Izstādē piedalījāmies arī mēs, biedrības „Ērberģietes” dalībnieces, ar saviem roku darinājumiem. Mūsu darbiņus varēja apskatīt un iegādāties Lat-vijas Lauku Sieviešu apvienības stendā, kuras biedrenes esam arī mēs, biedrība „Ērberģietes”. Šajā stendā savus ražojumus izstādīja sievietes no lauku reģioniem un tur varēja atrast gan ēdamas, gan neēdamas

lietas. Apskatīt un iegādāties varēja adījumus, fi lcējumus, tamborējumus, pērļojumus, auduma ziedus, zāļu tējas, interesantus ievārījumus, dažādus sierus atbilstoši savām vēlmēm un maciņa biezumam. Apmeklējot šāda veida izstādes vienmēr var atrast interesantas ide-jas, satikties ar dzīvespriecīgiem un darbīgiem cilvēkiem. Šajā drūmajā, pelēkajā rudens laikā, domāsim visi gaišas domas, darīsim darbiņus, kuri sev un citiem rada prieku, nelaidīsim savās sirdīs ļaunumu.

Astra Saveļjeva

Jaunieši apgūst daugavpiliešu pieredzi

Rakstnieks Jānis Lejiņš (no kreisās) un politiķis Imants Parādnieks (otrais no kreisās) grāmatas prezentācijas pasākumā Neretā.

Dzejniece Sarma Upesleja (vidū) dzejas dienas pasākumā Mazzalvē.

Neretas novada vēstis 3

Neretas novada domes 23. septembra sēdes lēmumi

Nolēma no 2010.gada 1.oktobra atbrīvot Juri Zālīti no izpilddirekto-ra amata un likvidēt Neretas novada pašvaldībā štata vietu „izpilddirek-tors”.

Apstiprināja Neretas novada pašvaldības 23.09.2010. saistošos noteikumus Nr.10/2010 „Grozījumi 2010.gada 27.maija saistošajos no-teikumos Nr. 4/2010” Neretas no-vada pašvaldības nolikums”.

Atbalstīja dalību Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu min-istrijas administrētās Eiropas Sociālā fonda darbības programmā „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.1. aktivitātei „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem”. Projekta ietvaros Neretas novada pašvaldībā nolēma izveidot jaunu

štata vietu - juriskonsults. Lai veiktu pašvaldības dar-

binieku izvērtēšanu un 2011.gada darba samaksas noteikšanu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Neretas novada pašvaldība nolēma izveidot darba grupu amatu algas noteikšanai un izvērtēšanas sistēmas izstrādāšanai sekojošā sastāvā:

Darba grupas vadītāja – Finanšu nodaļas vadītāja I.Strade

Darba grupas locekļi:Silvija Kauškale – algu

grāmatvede;Ilze Osīte – Finanšu nodaļas

vadītājas vietniece;Sandra Rusiņa – sekretāre; Sanita Mežiniece – juriste.

Nolēma izveidot Neretas novada

pašvaldības darbinieku izvērtēšanas komisiju sekojošā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētāja – Finanšu nodaļas vadītāja I.Strade

Komisijas locekļi:Arvīds Kviesis – deputāts,

domes priekšsēdētāja vietnieks;Dzintra Noreika – Zalves pa-

gasta pārvaldes vadītāja;Emīlija Zariņa – Mazzalves pa-

gasta pārvaldes vadītāja;Aina Vadzīte – Pilskalnes pa-

gasta pārvaldes vadītāja;Juris Zālītis – Neretas pagasta

pārvaldes vadītājs;Ilze Osīte – Finanšu nodaļas

vadītājas vietniece;Silvija Kauškale – algu

grāmatvede;Sandra Rusiņa – sekretāre; Atteicās no pirmpirkuma

tiesībām uz nekustamo īpašumu „Birzes”, Neretas pagastā, Neretas novadā, kas sastāv no zemes gabala 6,2 ha kopplatībā, kadastra Nr. 3270 005 0044. Pārdošanas cena Ls 1800.

Apstiprināja Neretas novada pašvaldības 23.09.2010. saistošos noteikumus Nr.11/2010 „Grozījumi 2009.gada 26.novembra saistošajos noteikumos Nr.7 „Par sociālās palīdzības pabalstiem Neretas novadā”.

Apstiprināja Neretas novada pašvaldības Interešu izglītības un pieaugušo izglītības programmu licencēšanas kārtību.

Nolēma papildināt Neretas no-vada pašvaldības rīcībpolitiku ar sadaļu „Darbs ar jaunatni”.

Piekrita atdalīt no nekustamā īpašuma „Pīlādži”, Mazzalves

pagastā, Neretas novadā, ar kopējo platību 35.3 ha, kadastra nr. 3266 055 0009, ceturto zemes gabalu, neizstrādājot sadalīšanas projektu vai detaļplānojumu. No nekustamā īpašuma „Pīlādži” atdalāmajam zemes gabalam ar platību 11.7 ha un kadastra nr. 3266 005 0053, piešķīra nosaukumu „Pīlādži 2”.

Nolēma lūgt Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kon-troles un pārraudzības pado-mei atļauju ņemt kredītu Valsts kasē LVL 20 461 ekvivalentā valūtā EUR, Latvijas – Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolēnu pārvadāšanu un ar to saistītos atbal-sta pasākumus” īstenošanai – divu autobusu iegādei.

Sēde notika Pilskalnē

Mazpulku darba svētki

Aizvadīta vasara, kas para-sti ir tūrisma sezona. Arī Neretas novadā. Lai gan nevaram lepoties ar pārmērīgu tūristu interesi, tomēr arī gausties īsti nevajadzētu, jo Neretas novadā bez zīmola Neretā „Jānis Jaunsudrabiņš – „Riekstiņi”” nu jau veidojas arī citi tūristu iecienīti apskates objekti. Gandrīz katru nedēļu (reizēm pat vairākas grupas vienā dienā, ne vien nedēļā) dažādi viesi apmeklē Ērberģes muižu, lai izbaudītu leģendu noskaņu kopā ar Ērberģes muižas leģendu tēliem. Tūristu iecienīta pēdējā

laikā ir arī Jolantas Ratnieces kaf-ejas ražotne ar iespēju „Alīdas” kafeju arī degustēt. Protams, tūristi ļoti labprāt iegriežas arī Pilkalnes muižā. Arvien biežāk kādai tūristu grupai ceļojuma mērķis ir Kank-alu baznīca, baznīca zem klajas debess „Svēteļi”… Viesus labprāt uzņem arī vairākās zemnieku sētās mūsu novadā, kur var baudīt lauku labumus. Visbiežāk mūsu novadā iegriežas dažādu Latvijas novadu ļaudis (aktīvi ceļotāji ir pensionāru grupas, dažādu iestāžu kolektīvi, skolēnu grupas), bet iebrauc Nere-

tas novadā arī ārzemnieki (tie vairāk ir individuāli ceļotāji vai ģimenes). Neretas novada pašvaldība tūrisma attīstībā saskata iespējas, tāpēc aps-ver domu iesaistīties starptautiskā velotūrisma attīstības projektā. Būtiskākais šobrīd ir vēlreiz apzināt iespējamos tūrisma apskates objek-tus, sakārtot tos un (tas ir pats gal-venais!) izdomāt, kā tos atraktīvi piedāvāt. Mūsdienās tūrists nav gatavs stundām klausīties gida sauktajos ciparos un faktos, bet grib visā iesaistīties, aktīvi darbot-ies. Būtu labi, ja Neretas novada iedzīvotāji, kuri ir ieinteresēti kāda pakalpojuma sniegšanā tūrisma jomā, kam ir idejas, piedāvājumi, kuri zina interesantas vietas un lie-tas mūsu novadā, informētu par to Neretas novada pašvaldību (šobrīd tūrisma lietas koordinēt uzņēmušies Žanna Miezīte un Arvīds Kviesis). Ir jāveido novada tūrisma maršrutu kartes, jāizliek norādes, jāreklamē savi novada tūrisma piedāvājumi (sadarbībā ar „Impro ceļojumi” top buklets, kuros būs iekļauti arī maršruti Neretas novadā, gatavo-jamies Neretas novadu februārī reklamēt arī tūrisma izstādē „Balt-tour – 2011”).

Žanna Miezīte

Neretas novadam jau izveido-jusies sadarbība ar Sējas novadu – neretieši vairākkārt pabijuši Sējas pusē, bet jūlijā Neretas novada nevalstiskās organizācijas viesojās pie Sējas novada „Baltajām”. 16.oktobrī Sējas novada delegācija viesojās mūsu novadā. Viesi pēc sa-runas ar Neretas novada domes un Neretas pagasta pārvaldes vadību Neretas pašvaldības ēkā apmeklēja arī Neretas PII „Ziediņš’’ (Sējas no-vada delegācijā bija daudz pirms-skolas izglītības pedagogu, tāpēc viņus ļoti interesēja pieredze, kā savus mazuļus izglītojam Neretā), Neretas ev.lut. baznīcu, Neretas kultūras namā iemēģināja „sar-kano Paula fl īģeli”, ar ieinteresētību apskatīja gan „Neretas papardīšu” rokdarbu izstādi, gan Neretas pa-gasta bibliotēkā izkārtoto tagad Maskavā dzīvojošās novadnieces Daugavietes gleznu izstādi. Sējas novada delegācija apmeklēja arī Neretas J.Jaunsudrabiņa vi-dusskolu, apskatīja sporta bāzi, dienesta viesnīcu, pabi-ja arī Neretas Dzirnavu saliņā. Pēcpusdienā Sējas no-vada pārstāvji, Neretas domes priekšsēdētāja A.Blūma un domes

pārstāvju pavadīti, viesojās Mazzalves pagastā, apmeklēja pagastmājā izkārtoto izstādi, kur šobrīd apskatāmi „Nere-tas papardīšu” darinājumi, pa-bija nevalstiskās organizācijas „Ērberģietes” mājā, kur mācās piecgadīgie un sešgadīgie bērni, darbojas dienas centrs „Vālodzīte” 1 – 4gadīgajiem bērniem, izzināja biedrības „Ērberģietes” pieredzi projektu vadībā (šobrīd tiek iekārtota frizētava, izstāžu zāle, ar Maz-zalves pagasta pārvaldes atbalstu tiek bruģēta gan bijušā bērnudārza, gan sporta halles apkārtne, kura tiks arī apzaļumota). Sporta hallē viesi apskatīja gan biljarda zālīti, gan fi tnesa zāli, gan lielo sporta zāli, kur notiek arī kultūras pasākumi, apskatīja arī Mazzalves pamatskolas sporta bāzi, galvenokārt pozitīvi apskaužot par tenisa kortu. Vizītes noslēgumā Sējas viesiem bija iespēja „izbaudīt” Ērberģes muižas leģendu noskaņu un pašiem aktīvi līdzdarboties leģendu takās kopā ar Muižas pārvaldnieci, Muižkungu, Velniņu, Spīzmanīšu un, protams, ar Zilo dāmu kamīnzālē.

Žanna Miezīte

Katru rudeni oktobrī ar Maz-pulku Projektu Forumu noslēdzas Latvijas mazpulcēnu darba gads. Šogad 116. Neretas un Pilskalnes mazpulku dalībnieki 9.oktobrī savu veikumu rādīja Latgales novada Mazpulcēnu Tirgus Placī un Projek-tu Forumā – 2010 Viesītē kultūras pilī. Labā garastāvoklī, aktīvi, gudri un darbīgi mazpulcēni vadīja savus darba svētku dienu. Svinīga Foruma atklāšana, andelēšanās Tirgus placī, pusdienas, individuālo un grupu projektu aizstāvēšana, praktiska rosība radošajās darbnīcās, ekskur-sija pa pilsētu, kino apmeklējums. Diena aizskrēja vēja spārniem. Va-kars pienāca ar apsveikuma koncer-tu, ko Foruma dalībniekiem sniedza Viesītes mazie dejotāji un dziedošā Grīnhofu ģimene. Pēc tam sekoja Foruma darba rezumējums ar darba grupu prezentācijām un diskotēku noslēgumā.

116. Neretas mazpulku Forumā pārstāvēja Kārlis Plusniņš, Ilvars un Silvestrs Ņikitini, Henriks Pu-pelis, Edgars Gradeckis, Edijs Seņkovs, Aivis Podžuks, Elīna

Seņkova, Laurita Podžuka, Amanda Čiževska, Linda Pupele, Viktorija Boldaševiča, Liene Vasariņa.

Neretiešiem 2010. - pirmais darba gads, tāpēc viss jauns un nei-erasts. Taču šī bija laba pieredze un mācību stunda turpmākajam darbam. Mazpulcēni pirmo reizi piedalījās tirgus placī, kur saucējs reklamē un iesaka preci,, pirmo reizi aizstāvēja savus projektus, tādēļ sākumā bija nedaudz apmulsuši un satraukti. Tirgus Placī savu audzēto mācījās tirgo Ilvars un Silvestrs Ņikitini, Kārlis Lejnieks. Puišiem noformēt tirgus vietu un neapjukt drūzmā palīdzēja viņu māmiņas. Amanda Čiževska pārdeva pašas darinātās gliemežvāku rotas.

Individuālos projektus maz-ajiem galda biešu BORO F1 audzēšanā aizstāvēja Kārlis Plusniņš un Viktorija Boldaševiča. Šajā grupā dalībnieku bija daudz. Līdz ar to prasības darbu izstrādē un prezentācijā augstas. Kārlis savā vecuma grupā saņēma īpašu veicināšanas balvu – grābekli dārza darbiem. Viņa secinājums: no gal-

da biešu 2 gramiem sēkliņu, kuras pavasarī mazajiem audzētājiem dāvināja „Ezerkauliņi”, kopā izau-ga 28 kg bietīšu. Kā no tik mazām sēkliņām var izaugt tik daudz un smagas bietes? Viktorija par aizpildīto darba burtnīcu, veiku-mu un darba prezentāciju saņēma „Ezerkauliņu” atzinības rakstu un tāpat kā visi Foruma dalībnieki – krāsu zīmuļus.

Lielo biešu audzētāju grupā biešu projektu strādāja un aizstāvēja Liene Vasariņa. Viņa nodeva „Ezerkauliņiem” 40 kg galda bietes. Otrs individuālais projekts, kuru Liene prezentēja Viesītē, bija par Neretas luterāņu baznīcas vēsturi.

Edijs Seņkovs, Henriks Pupe-lis un Edgars Gradeckis aizstāvēja kopīgo grupas projektu par putnu būru gatavošanu. Elīna Seņkova un Amanda Čiževska stāstīja par darba gaitu vadības projekta realizēšanā mazpulka vadībā. Meitenes par veikumu saņēma Latvijas Maz-pulku padomes V un VI pakāpes sertifi kātus.

Pilskalnes mazpulku Forumā

pārstāvēja Edgars Vasiļjevs ar vides projektu par vilkiem un lūšiem Latvijā un Pilskalnes pagastā. Pie šīs tēmas Edgars strādā jau otro gadu, papildinot pagājušā gadā iesākto darbu ar jaunu informāciju. Galda bietes audzēja Niks Mazjānis, Sandis Gadišķis, Santa Romanova. Mazpulku darbā arī neizdošanās ir rezultāts, jo te var izdarīt secinājumus, kāpēc darbs neizdevās. Šogad mūsu reģionā tie bija laika apstākļi, kas traucēja sasniegt iecerēto. Daudzos dārzos galda bietes bija ļoti mazas. Tādēļ Pilskalnes mazpulcēni plānoto daudzumu nevarēja izaudzēt un nebija arī ko nodot. Tomēr Niks Mazjānis „Ezerkauliņiem” nodeva 50 kg galda biešu.

Interesanta sakritība: 9.oktobrī mazpulku Projektu Forums Viesītē un „Ezerkauliņu” pārstāvis atbrauca uz Neretu, lai paņemtu mazpulcēnu izaudzētās bietes apstrādei un fasēšanai. Pēc tam bietes nodos tirdzniecībai Maxima veikalos. Pārējie čaklie un aktīvie mazpulcēni vēl saņems Latvijas mazpulku pa-

domes I – III pakāpes sertifi kātus. Ir noslēdzies mazpulku darba gads gan teorētiski, gan praktiski, lai zie-mas periodā čakli mācītos, darbo-tos pulciņos un sāktu plānot darbus nākamajam 2011.mazpulku darba gadam.

Mazpulku vadītāji darba grupā tikās ar liliju selekcionāru Jāni Vasarieti, apmeklēja z/s „Kalna Dambrāni”, kur saimnieki mūs iepazīstināja ar saimniecību, stāstīja par veikumu un nākotnes plāniem piena lopkopībā. Sekoja ekskur-sija uz mazbānīša muzeju. Pēc tam kultūras pilī noklausījāmies izzinošu lekciju par dekoratīvajiem augiem un stādiem. Pasākumu noslēgumā vadītājiem tikāmies ar „Lauku partnerība Sēlijā” valdes priekšsēdētāju. Saruna raisījās par Eiropas Savienības projektu pie-saisti mazpulku darba aktivizēšanā.

Paldies visiem mazpulku atbalstītājiem! Lai mums visiem izdodas arī turpmāk kopīgi paveikt iecerētos darbus un darbiņus!

Lidija Ozoliņa, 116. Neretas un Pilskalnes mazpulku vadītāja.

Par tūrisma iespējām un perspektīvu Neretas novadā Sējas novada delegācijas vizīte

Neretas novada vēstis 4

Informācija

Cik baltu darbadienupaliks pēdās Tavās,

Cik ozolu ap Tavu māju zels;Vai stipri Tavu darbadienu tilti?

Vai Tavā strautā daļa jūras dzied?Un cik daudz dvēselītēm kļuvis silti

no Tavas Mīlestības?/K. Apškrūma/

Oktobrī nozīmīgas dzīves jubilejas Neretas novadā svin:

MazzalvēĻubova Daņilova

Anna BrinķeElza GrīnvaldeVelta Geidāne

NeretāAnita AntanovičaHelēna Arbidāne

Jānis ĶibildsElma Grīnvalde

Dainuvīte Šimēna

PilskalnēMarta Tervīde

ZalvēIlga GaldiņaAnna Veide

Valentīna Saulīte

Vēlam veiksmi, veselību, dzīvesprieku un omulību mūsu

gaviļniekiem apaļajās dzīves jubilejās!

Neretas novada dome

“Neretas novada vēstis”- Neretas novada domes izdevums. Izdevumu veido: A.Kviesis. Adrese: Rīgas ielā 1, Nereta, Neretas novads LV-5118.

Tālrunis 26345400, fakss 65176536, e-pasts nereta.lv@inbox.lv Iespiests SIA “Erante” tipogrāfi jā Jēkabpilī. Tirāža 1000 eksemplāru.

Par rakstu saturu un faktu precizitāti atbild rakstu autori.

~ Daudz laimes! ~Pasākumi Neretas novadā novembrī

Novembrī Neretas pagasta bibliotēkā tematiska literatūras izstāde Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai ”Pie jūriņas maliņā…”.

Novembrī Neretas pagasta bibliotēkā grāmatu jaunumi bibliotēkā. 1.11.-30.11. Mazzalves pagasta bibliotēkā „Lasi un vērtē grāmatu”- lasīšanas

konkurss bērniem. 2.11.-30.11. Mazzalves pagasta bibliotēkā literatūras izstādes: „Tev mūžam

dzīvot, Latvija!” , „Tuvas un tālas zemes.” 2.11.-30.12. Mazzalves pagasta bibliotēkā izstāde ”Mana Ērberģe

fotogrāfi jās” 6.11. Ērberģes muižas kamīnzālē pl.13.00 Mazzalviešu tikšanās ar Baltinavas no-

vada amatierteātri (izrāde „Kuozu goda jubileja” no Danskovītes lugu sērijas „Ontans i Anne”)

6.11. Neretas kultūras namā pl.17.00 Baltinavas novada amatierteātra viesizrāde „Ontans izaklaidej” no Danskovītes lugu sērijas „Ontans i Anne”

10.11.-30.11. Neretas pagasta bibliotēkā-izstāžu zālē mākslinieces, Viesītes pilsētas novadnieces gleznu izstāde ”Mana zaļā Sēlija, nu jau esi pārāk zaļa... „

10.11. Sproģu pagasta bibliotēkā spēles, jautrības kopā ar bērniem Mārtiņdienai veltītā pasākumā.

10.11. Pilskalnes pagasta bibliotēkā „Zeme rīb, rati klaudz, kas to zemi rībināja?...” Mārtiņdienas tradīcijas dziesmās, dejās un pavārmākslā.

10.11. Neretas kultūras namā Lāčplēša dienas atceres pasākums kopā ar vīru kopu „Vilki”

12.11. Neretas pagasta bibliotēkas lasītavā sadarbībā ar Neretas pagasta bērnu bibliotēku. Mans vaļasprieks – kolekcijas atklāšana- prezentācija ”Raganas lido, lido …un aizlido.” Sadzīviski dzīvespriecīgu raganiņu uzvedums no Neretas pagasta bērnu bibliotēkas.

17.11. Neretas kultūras namā “Tev sveces iedegsim mēs, Latvija…”- LR proklamēšanas gadadienai veltīts pasākums un koncerts Konkursa „Sakoptākā sēta” laureātu sumināšana

17.11. pl.18.00 Mazzalves pagasta pārvaldes zālē LR proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgais pasākums un koncerts

17.11.- 30.11. Zalves pagasta un Sproģu bibliotēkās literatūras izstāde ”18. No-vembris- Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena”

18.11. Neretas kultūras namā saimnieču diena 19.11. Bij. Pilskalnes pamatskolas telpās LR proklamēšanas gadadienai veltīts

pasākums. 19.11. Zalves kultūras namā zemnieku balle Novembrī Zalves pagasta bibliotēkā literatūras izstāde: „Markam Tvenam

-175” 25.11. Mazzalves pagasta bibliotēkā tematiska pēcpusdiena: „Mans ceļojums uz

Grieķiju…” Brauciena iespaidos dalās A.Saveļjeva26.11. Ērberģes muižas kamīnzālē Neretas dramatiskais kolektīva viesizrāde

“Barona Bunduļa atgriešanās” Novembrī Pilskalnes pagasta bibliotēkā literatūras izstādes „Latvijas valstij

dzimšanas diena”, “Markam Tvenam - 175” 27.11. Ērberģes muižas parkā un Ērberģes muižā pasākums Neretas novada un

Vecumnieku novada jauniešiem „Jaunieši darbībā”. Organizē Mazzalves pagasta aktīvo jauniešu grupa

Novembrī Neretas pagasta bērnu bibliotēkā „…tinu pasaku kamoliņu…” Grāmatu lasījumi katru nedēļu –pirmdienās bērnudārzā „Ziediņš.”

Novembrī Neretas pagasta bērnu bibliotēkā turpinās „Bērnu žūrijas” aktivitātes.

Lauksaimniekiem

SIA LLKC Ogres nodaļas rīkotais seminārsTēma: Par labu un pārņemamu praksiNosaukums: Veiksmīgas aitu audzēšanas pamatiProgramma / Lektoru uzskaites lapaNorises vieta: z/s „Rasas” Ķeguma novads, Tomes pagastsDatums: 28.10.2010.Īss apraksts: Atsaucoties uz aitu audzētāju lūgumu, tiek organizēts seminārs aitu audzētājiem. Ņemot vērā lektores profesiju – veterinārārste, kurai ir savs aitu ganāmpulks, interesentiem būs iespēja uzzināt audzēšanas, ēdināšanas, turēšanas jaunākās tendences, pamatnoteikumus, diskusijās risināt neskaidros jautājumus un dalīties pieredzē.Kontaktinformācija: Jānis Plūģis, tālr. 26316023, Tadeušs Vaļevko, tālr. 29115843Pulcēšanās: Pie atpūtas kompleksa „Oškrogs” kas atrodas ceļa posmā Ķegums – Daugmale, plkst.9:30

Mazzalvē realizē ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu rekonstruk-ciju par Eiropas Savienības līdzekļiem

Pēdējo trīs gadu laikā Mazzalves pagasta Ērberģes ciemā notiek vērienīgi ūdens un kanalizācijas sistēmu sakārtošanas darbi. Izmantojot pagastu apvienošanai piešķirtos līdzekļus, tika veikts Susējas ūdenstorņa remonts un savienoti abos upes krastos esošie ūdensvadi. Piesaistot Vides investīciju fonda piešķirtos līdzekļiem Ls 15 000.00 apmērā, tika uzcelta jauna ūdens atdzelžošanas stacija. Darbus veica SIA „Hektors” . Kopējās izmaksas sastādīja Ls 159 133.07, tajā skaitā PVN- Ls 24 274.54.

2009.gadā uzsākām apgūt Eiropas Reģionālās attīstības fondus- ERAF līdzekļus. Tika izstrādāts tehniskais projekts „Ērberģes ciema kanalizācijas attīrīšanas iekārtas un ūdenssaimniecības sistēmas rekonstrukcija”. Projektā paredzēts atjaunot ūdensvadu 1515 m , kanalizācijas tīklus 569 m, kā arī uzbūvēt jaunas NAI.

Šo projektu sākām realizēt 2009.gada rudenī, atjaunojot ūdensvadu no Susējas ie-las līdz Mazzalves pamatskolai. 2010.gadā tika uzbūvētas jaunas attīrīšanas iekārtas, kā arī atjaunotas un savienotas abas Susējas upes krastos esošās kanalizācijas sistēmas. Darbus veic SIA „Siltumkomforts.” Būvniecības izmaksas Ls 134 937.84, t.sk. PVN- Ls 23 418.96. Kopējās šī projekta izmaksas sastāda Ls 145 056.16, t.sk. PVN- Ls 25 033.31.

2010.gada septembrī sāka pēdējo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atjaunošanas posmu. Šī projekta ietvaros paredzēts no jauna izbūvēt 2244 m un rekonstruēt 226 m kanalizācijas tīklu, kā arī atjaunot ūdensvadu 495 m garumā. Realizējot šo projektu pie kopējā kanalizācijas tīkla tiks dota iespēja pieslēgties Susēju ielas un Skolas ielas māju iedzīvotājiem. Tiks atjaunoti kanalizācijas tīli Maz-zalves pamatskolai, sporta angāram, „Susēju” daudzdzīvokļu mājai, dienas centram „Vālodzīte”, kā arī „Madaru” daudzdzīvokļu mājai un pašvaldībai piederošajām ēkām. Projektu realizē SIA „DRAFTS Vides tehnoloģijas”. Būvdarbu izmaksas Ls 72 379.02, t.sk. PVN- Ls 12 561.65, bet projekta kopējās izmaksas Ls 80 703.82, t.sk. PVN- Ls 14 006.45.

Projektu fi nansē: ERAF- 85% , valsts fi nansējums- 10% un pašvaldības fi nansējums- 5%.

Neretas novada Dzimtsarakstu nodaļa informē

No 2010.gada 20.septembra līdz 25.oktobrim ir veikti sekojoši civilstāvokļa reģistra ieraksti:

Initai Jakovčikai un Vladimiram Jakovčikam piedzimis dēls Arnis

Lolitai Kalniņai un Zigmāram Kalniņam piedzimusi meita Nikola

Apsveicam!

Neretas novada pašvaldība aicina darbā juriskonsultuNeretas novada pašvaldība aicina darbā juriskonsultu uz noteiktu laiku

Darba pamatpienākumi:-Lēmumu projektu sagatavošana;

-Novada saistošo noteikumu sagatavošana;-Līgumu projektu sagatavošana, pārskatīšana;-Pašvaldības iepirkuma dokumentu izstrāde;-Pašvaldības juridisko jautājumu risināšana;

-Juridiskās konsultācijas domei, domes darbiniekiem, speciālistiem, iestāžu un uzņēmumu vadītājiem

Prasības pretendentam:

-akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība tiesību zinībās;-prasme sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai

nepieciešamās tiesiskās darbības;-zināšanas publisko tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību un tiesību aktu

izstrādē;-profesionāla attieksme pret darba pienākumiem;

-labas saskarsmes un komunikācijas prasmes;-spēja analītiski domāt, būt precīzam jebkuru darbu izpildē;

-teicamas prasmes darbā ar datoru;-teicamas latviešu valodas zināšanas, labas krievu valodas zināšanas;

-profesionālā pieredze pašvaldību darbā vai valsts pārvaldē vismaz viens gads.

Piedāvājam:-Radošu un atbildīgu darbu;

-Konkurētspējīgu atalgojumu;-Sociālās garantijas;

-Profesionālās pilnveidošanās iespējas.

CV un pieteikuma vēstuli līdz 29.11.2010. plkst.17:00 lūdzam iesniegt personiski Neretas novada pašvaldībā 2.stāvā sekretārei vai arī nosūtīt pa pastu Neretas novada

pašvaldībai Rīgas ielā 1, Nereta, Neretas novads LV-5118, ar norādi „Pieteikums vakantajam juriskonsulta amatam”. Papildus informācija: tālr.65176155

Sludinājums!

Pārdod māju ar zemi (1,24ha) Neretas pašā centrā, Kalēju ielā 49 (aptiekas ēka). 1st.- 216,9m2, palīgtelpas 112m2. Jumta izbūve - 2 dzīvokļi 34m2 un 67m2

Pagrabs-29,2m2. Šķūnis-ķieģeļu 29,8m2 tel.27636093

Sagatavosimies apkures sezonai!

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits. Pirms aktīvi sākt apkurināt savu mājokli, obligāti ir jāpārliecinās par jūsu rīcībā esošās siltuma ieguves ierīces ugunsdrošību.

Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana. Šo iemeslu dēļ 2010.gadā ir izcēlušies 598 ugunsgrēki, kuros bojā gāja 19 cilvēki, bet 14 cilvēki ir cietuši.

Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem, apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteiku-mos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā reizi mēnesī – ilgdedzes apkures krāsnīm, bet divas reizes – citām apkures ierīcēm.

Netīrīts skurstenis – tātad ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Ja skurstenis aizdegas, lai arī cik tas nebūtu grūti, svarīgi ir saglabāt pašsavaldīšanos un apjukumā censties nepieļaut aplamu rīcību. Nekavējoties blīvi aizveriet apkures krāsns vai plīts gaisa pieplūdes durtiņas un maksimāli samaziniet šībera atvērumu. Tas samazinās temperatūru skursteņa iekšienē. Jāzina, ka skursteņa dzēšanas un ātrākas temperatūras pazemināšanas nolūkā nedrīkst izmantot ūdeni – straujo temperatūras svārstību dēļ tas var izraisīt krāsns, plīts un dūmeņa korpusa sagraušanu, kas situāciju var padarīt vēl dramatiskāku.

Īpašu uzmanību jāpievērš ilgdedzes apkures krāsnīm, jo degšanas intensitāte tiek regulēta ar gaisa padevi kurtuvē. Pie nepi-etiekamas gaisa padeves kurināmais sadeg nepilnīgi, tātad lielāks ir nesadegušo produktu apjoms, kas nosēžas –apkures ierīce ātrāk „aizaug”, tātad jātīra biežāk.

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virs-mas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm.

Ja jums ir malkas plīts, tad ir jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas..

Ikdienā kurinot cietā kurināmā plītis un krāsnis, jābūt uzmanīgam ar šībera lietošanu. Bez uzraudzības atstāta iekurta plīts vai krāsns ar aizvērtu šīberi pirms tā izkūrusies izraisīs tvana gāzes ieplūšanu telpās kas neveiksmīgajam kurinātājam draud ar smagu saindēšanos vai pat letālu iznākumu. Tvana gāzei nepiemīt raksturīga smarža vai krāsa dēļ kā tās klātbūtne telpā grūtāk pamanāma. Ja bez redzama iemesla sāk reibt galva strauji pasliktinās pašsajūta tā varētu būt tvana gāzes iedarbība – nekavējoties atveriet logu vai durvis, lai pēc iespējas ātrāk izvēdinātu telpas, pēc tam pārbaudiet apkures ierīci.

Jebkurā mājoklī ir jābūt ugunsdzēšanas līdzekļiem pēkšņas aizdegšanās likvidēšanai un dūmu detektoriem, kas laikus brīdinās par dūmu koncentrācijas palielināšanos.

Inga Vetere, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece