Ilze Ķuze,LIFE+ projekta «Putni Ādažos» komunikācijasspeciāliste

Ādažu militārais poligons ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību vieta,bet arī teritorija ar Eiropā aizsargājamāmdabas vērtībām. Poligona centrālo daļu,kas visintensīvāk bijusi pakļauta militāra-jām mācībām, veido klaja, ap 3000 hekt -āru plaša virsāju un smiltāju ainava —Baltijas valstīs lielākais virsāju komplekss.Perifērijā saglabājušies cilvēka darbībasmaz skarti meži, purvi un ezeri. Šeit māj-vietu radušas daudzas Eiropā retas unīpaši aizsargājamas augu un dzīvniekusugas. Dabas vērtību saglabāšanai 2004. gadā izveidots aizsargājamo ainavu apvidus «Ādaži», kas aizņemlielu daļu no Ādažu poligona teritorijas.Šogad tam ir apstiprināts dabas aizsar-dzības plāns, kas paredz dabas vērtībusaglabāšanai veicamos pasākumus līdz2025. gadam.

Unikālās Ādažu poligona dabas vērtībasNozīmīgākā Ādažu poligona un aizsar-

gājamo ainavu apvidus dabas vērtība ir Ei-ropā aizsargājamais virsājs — saulaini unvējaini viršu audžu un smiltāju klajumisausā, nabadzīgā augsnē — un tajā mītošāssugas. Bieži cilvēka darbība un dabas vēr-tību aizsardzība atrodas konfliktā. Virsājs,gluži pretēji, ir tā dēvētais traucējumu atka-rīgais biotops. Līdzīgi kā pļava bez regulārasapsaimniekošanas tas aizaug un pārvēršaspar mežu. Tādēļ poligonā ilgstoši notiekošāmilitārā darbība — motorizēta izbraukā-šana, spridzināšana, nelieli ugunsgrēki — irveicinājusi virsāja veidošanos un uzturējusito. Šīs atklātās platības ir ērta, labi pārre-dzama teritorija gan šaušanas apmācībām,gan taktiskajām nodarbībām, kurās var apgūtiemaņas ar manevriem, kuriem nepieciešamalaba pārskatāmība un koordinācija starpvienībām.

Biologi aprēķinājuši, ka Ādažu poligonāatrodas 90% no kopējās Latvijas virsāju pla-tības. Vērtību palielina gan virsāju lielāsvienlaidu platības, kādas nav sastopamascitur Latvijā, gan ilgstoši nemainīga to iz-mantošana bez papildu barības vielu un

pesticīdu lietošanas. Tas palīdzējis saglabā-ties vairākām virsājiem raksturīgām, citurLatvijā ļoti retām augu sugām. Te sasto-pama arī virsājiem tipiska kukaiņu suga —aizsargājamais sarkanspārnu sisenis jebparkšķis un Eiropā retā stepes čipste, kas at-bilstoši savam nosaukumam saistīta ar kla-jiem, sausiem apvidiem, kur tā ligzdo unbarību meklē uz zemes.

Poligona rietumu malā atrodas Mazikasun Lieluikas ezeri. Pateicoties ilgstoši iero-bežotai piekļuvei, abus no tiem maz skārusicilvēka ietekme. No dabas aizsardzības ska-tījuma īpaši vērtīgs ir Mazuikas ezers. Tas irsekls dzidrūdens ezers ar mīkstu ūdeni,kurā sastopamas vairākas tīros ezeros au-gošas, retas un aizsargājamas augu sugas,piemēram, Dortmana lobēlija. Šādu ezeruLatvijā saglabājies ļoti maz, biologu pētī-jumi liecina, ka pēdējo 100 gadu laikā toskaits sarucis vairāk nekā uz pusi. Mazuikasezers līdzās Ummim un Sīvera ezeram irnozīmīgākie šī ezera veida pārstāvji mūsuvalstī.

Poligona austrumu malā atrodas Ram-pas-Bitenieku purvs — Latvijai netipiskisekls sūnu purvs. Neskarti sūnu purvi ir Ei-ropā īpaši aizsargājama dabas vērtība.Rampas-Bitenieku purvā tāda ir saglabāju-sies vidusdaļa, malas ietekmējusi nosusinā-šana, un purvs degradējas. Tas izpaužas kāaizaugšana ar priedēm un bērziem, kuru dēļizzūd purvam raksturīgās augu sugas. Ādažupoligona purvu masīvā ligzdo Eiropā retāpurva tilbīte, un tā ir arī viena no labākajāmrubeņa ligzdošanas vietām mūsu valstī.

Poligona teritoriju ovāla formā ieskaujmeži, apņemot virsājus, smiltājus un purvus.

Tēvijas sargs, Nr.2, februāris, 2017

Dabas aizsardzība un militārās mācības Ādažu poligonā

NBS

26

Projekta «Putni Ādažos» laikā notikušas vairākas karavīru apmācības par vides aizsardzībasprasībām Ādažu poligonā. Foto — Ieva Mārdega.

Meža silpurenes. Foto — Ieva Mārdega.

www.sargs.lv

Purva tilbīte. Foto — Jari

Peltomäki.

Gludenā čūska. Foto — Ieva Mārdega.

Smilšu krupis. Foto — Ieva

Mārdega.

Tie ir galvenokārt priežu meži, apmērampuse no tiem — jaunāki par 50 gadiem, tādēļto vērtība no dabas aizsardzības viedokļapieaugs ilgtermiņā.

Eiropas mērogā aizsargājami ir boreāliemeži — skujkoku meži ar dažāda vecumakoku audzēm, lielu dimensiju kokiem, arīstāvošiem un guļošiem sausiem kokiem —stumbeņiem, sausokņiem un kritalām, kaskalpo par mājvietu retām kukaiņu, ķērpju,sūnu un sēņu sugām. Īpaši vērtīgi ir arī mežiuz slapjām augsnēm — staignāju un pur-vainu vietu meži, kā arī meži upju krastupalienēs. Mežaudzes nodrošina trokšņu da-bisko slāpēšanu, kā arī novērš augsnes ero-zijas risku.

«Ādažu» virsājos, purvos, mežos, eze-ros un upēs mīt ļoti daudz retu augu undzīvnieku sugu — 135 Latvijā un 71 Eiropāīpaši aizsargājama suga. Piemēram, mežasilpurene, spilgtā purvuspāre, garlūpas ra-cējlapsene, lielais dižkoksngrauzis, gludenāčūska, smilšu krupis, sila cīrulis, zaļā vārna,

purva piekūns un astoņas aizsargājamassikspārņu sugas.

Kādi dabas aizsardzības darbi plānoti2015.—2025. gadā

Šogad Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija apstiprināja aizsargā-jamo ainavu apvidus «Ādaži» dabas aizsar-dzības plānu 2015.—2025. gadam.

Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā,2014. un 2015. gadā, biotopu speciālisti aiz-sargājamo ainavu apvidū «Ādaži» uzkartējavisus Eiropā aizsargājamos biotopus, un suguspeciālisti apsekoja teritoriju, lai konstatētureto sugu atradnes. Balstoties uz pētījumu re-zultātiem, eksperti sagatavoja ieteikumus te-ritorijas dabas vērtību turpmākai uzturē -šanai un aizsardzībai.

Dabas aizsardzības plānā galvenais ak-cents likts uz smiltāju un virsāju teritorijuapsaimniekošanu, lai nesamazinās to platī-bas. Tāpat būtiski saglabāt neskartu Mazi-kas ezeru, purvainos mežus un mežaināskāpas, kā arī atjaunot meliorācijas un deg-šanas degradētos purvus.

Plāns paredz veikt ikgadēju sauso virsājuuzturēšanu, tajos izcērtot kokus un krūmus,pļaujot un kontrolēti dedzinot. Militārās mā-cības palīdz uzturēt virsājus, taču nenodro-šina to vienmērīgi visā Ādažu poligonavirsāju-smiltāja kompleksa platībā, tādēļnepieciešami papildu apsaimniekošanaspasākumi. Plānota arī dabiskā ūdens re-žīma atjaunošana nosusināšanas skartajospurvos un slapjajos virsājos, būvējot aiz-sprostus uz meliorācijas grāvjiem un izcērtotapaugumu — kokus un krūmus, kas veicinaūdens iztvaikošanu. Šos apsaimniekošanaspasākumus turpmākajos gados veiks Valstsaizsardzības militāro objektu un iepirkumucentra (VAMOIC) Vides nodaļa.

Dabas aizsardzības plāna izstrādi veicaEiropas Savienības LIFE+ programmas atbal-stītā projekta «Putni Ādažos» (www.putni-adazos.lv) ietvaros. Projektu no 2013. līdz2017. gadam īsteno VAMOIC.

Ko šis plāns nozīmē militārajām mācībām?

Plāna izstrādes laikā notika vairākas sa-nāksmes, un tajās sadarbībā ar Nacionāla-jiem bruņotajiem spēkiem tika meklētikompromisi, lai turpmāk nodrošinātu dabas

vērtību labvēlīgu aizsardzības stāvokli, sa-balansējot to ar arvien pieaugošo militāromācību intensitātes slodzi.

Pateicoties biologu veiktajai teritorijasizpētei, šobrīd zināma dabas vērtību izpla-tība teritorijā. Balstoties uz šiem datiem unsadarbojoties ar plāna izstrādes uzraudzī-bas grupu, aizsargājamo ainavu apvidum«Ādaži» ir pārstrādāts dabas aizsardzībaszonējums, padarot to viengabalaināku unvieglāk uztveramu, tā atvieglojot militāromācību plānošanu.

Atbilstoši ieteiktajam jaunajam zonēju-mam lielāko daļu (70%) no aizsargājamo ai-navu apvidus klāj ainavu aizsardzības zona,kurā nav ierobežojumu militārām mācībām.Atšķirībā no iepriekšējā dabas aizsardzībasplāna šobrīd ievērojami samazināta dabaslieguma zona, kas sedz galvenokārt purvuun mežu teritorijas. Stingrā režīma zona ir37 hektāri, un tā aptver Mazuikas ezeru. Te-ritorijā samazināti ierobežojumi militārajāmmācībām, piemēram, vairāk nekā 200 hadabas lieguma zonā atļauta nometņu ierīko-šana un braukšana ar tehniku ārpus ceļiem.Iepriekš tas dabas lieguma zonā bija liegts.

Jaunais aizsargājamo ainavu apvidus«Ādaži» dabas aizsardzības plāns kalpos parpamatu jauno Ādažu poligona vides notei-kumu izstrādei, ko apstiprinās Aizsardzībasministrija un kas ir Ādažu SOP (StandardOperation Procedures) sastāvdaļa.

Tēvijas sargs, Nr.2, februāris, 2017

NBS

27

Zaļā vārna. Foto — Jari

Peltomäki.

Stepes čipste. Foto — Jari Peltomäki.

Reta orhideja —bruņcepuru

dzegužpuķe. Foto —Ieva

Mārdega.

www.sargs.lv

Nelielās platībās virsājus atjauno, noņemot augsnesvirskārtu. Kailajā augsnē iesējas jaunie virši. Foto — Ieva Mārdega.

Ādažu poligona virsājs. Foto — Ieva Mārdega.

Ziedoša Dortmana lobēlija Mazuikasezerā. Foto — Ieva Mārdega.