Mobilitāte kā reģionālās attīstības priekšnosacījums:

stratēģiskie virzieni un iespējamie risinājumi

Ilona RAUGZE Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos

1

Saturs

1. Transporta/ceļu nozīme reģionālajā attīstībā un esošie izaicinājumi

2. Stratēģiskie uzstādījumi satiksmes infrastruktūras attīstībai no reģionālās attīstības viedokļa

3. Iepriekš īstenotie un nākotnē plānotie risinājumi (investīcijas)

2

1. Transporta/ceļu nozīme reģionālajā attīstībā un esošie izaicinājumi

3

Reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā

Latvijā raksturīgas izteiktas reģionālās attīstības atšķirības salīdzinājumā ar citām ES valstīm

Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2009 (NUTS 3 reģioni)

25

30

35

40

45

50

55

Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersijas izmaiņas 1996-2009

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

50

Bulgārija

Ungā

rija

Igaunija

Latvija

Rumān

ija

Slovākija

Polija

Īrija

Lielbritānija

Portugā

le

Lietuva

Vācija

Čeh

ija

Beļģija

Francija

Grieķ

ija

Itālija

Austrija

Slovē

nija

Somija

Zviedrija

Dān

ija

Nīderlande

4

Ilgtermiņa izaicinājums – reģionālās atšķirības

Bezdarbs, 2012

Uzņēmumu skaits uz 100 iedz., 2010

Iedzīvotāju skaita izmaiņas pašvaldību teritorijās 2007-2012

IKP, 2009

5

Transporta infrastruktūras nozīme reģionālajā attīstībā

• Nodrošina darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību iedzīvotājiem

• Būtiska uzņēmējdarbības attīstībai – izejvielu un produkcijas pārvadāšana, darbinieku mobilitāte u.c.

• Priekšnoteikums iedzīvotāju aizplūšanas no attālākām un mazāk attīstītām teritorijām samazināšanai

6

Transporta infrastruktūras ietekme uz reģionālo attīstību: valsts autoceļu stāvoklis

7

Autoceļu segumu stāvoklis

Valsts autoceļu kopgarums, km Valsts autoceļi

kopā, km % no kopējā

garuma

Galvenie autoceļi,

km

Reģionālie autoceļi

Vietējie autoceļi

ar asfalta segumu

ar grants

segumu

ar asfalta segumu

ar grants

segumu

ar asfalta segumu

ar grants

segumu

ar asfalta segumu

ar grants

segumu

Ļoti labā 304,3 222,3 - 190,1 - 716,6 - 8,5 -

Labā 267,7 718,7 195,7 383,7 981.0 1370,1 1176,7 16.2 10,0

Apmierinošā 330,2 932,8 478,2 806,5 5469,6 2069,5 5947,8 24,5 50,6

Sliktā 475,5 880,0 501,1 640,5 4131,9 1996,0 4633,1 23,6 39,4

Ļoti sliktā 360,3 1347,1 - 598,8 - 2306,2 - 27,3 -

Kopā pa segumu veidiem

1737,9 4100,9 1175,0 2619.6 10582,5 8458,4 11757,5 100 100

Kopā pa ceļu klasēm

1737,9 5275,9 13 202,1 20215,9 100

Sliktā un ļoti sliktā kopā

48,12% 54,3% 42,7% 47,3% 39,0% 50,9% 39,4% 50,9% 39,4%

Dati: VAS “Latvijas valsts ceļi”

Transporta infrastruktūras ietekme uz reģionālo attīstību: transporta infrastruktūras izvietojums

8

Transporta infrastruktūras ietekme uz reģionālo attīstību

• Infrastruktūras atpalicība vai vāja sasaiste starp pilsētām un lauku teritorijām kavējusi investīciju piesaisti Latvijas reģionos

9

Pašvaldības, kurās ārvalstu investori savu darbību uzsākuši 2011.gadā – ierobežota ģeogrāfija, vietas ar labu sasniedzamību

Dati: LIAA

2. Stratēģiskie uzstādījumi satiksmes infrastruktūras attīstībai no reģionālās attīstības viedokļa

10

Latvijas telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam

Politikas virzieni:

Sasniedzamība un mobilitātes iespējas

Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji)

Nacionālo interešu telpas – unikālas, specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai (lauki, Rīgas metropoles areāls, Baltijas jūras piekraste, austrumu pierobeža)

Pašlaik saskaņošanas stadijā ir Reģionālās politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam

11

Galvenās mērķteritorijas:

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (9+21 pašvaldība)

Lauku teritorijas (89 pašvaldības)

Investīciju koncentrācija attīstības centros reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros

Pārējās mērķteritorijas:

Rīgas metropoles areāls

Baltijas jūras piekraste

Austrumu pierobeža

Reģionālā politika 2020

12

Transporta infrastruktūra reģionālās politikas kontekstā (1)

• Būtiskākais uzstādījums: Transporta infrastruktūra jāsasaista ar apdzīvojumu un uzņēmēju vajadzībām

• Reģionālās politikas ietvaros plānota investīciju, darbavietu un pakalpojumu koncentrācija nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros – reģionu izaugsmes virzītājspēkos

• Līdz ar to sasniedzamības veicināšana īpaši nozīmīga ir pilsētu – lauku mijiedarbības sekmēšanas kontekstā

Uzņēmējdarbība

• Reģionos trūkst darba devēju: 2/3 aizņemto darbavietu atrodas Rīgas plānošanas reģionā. Reģionos ārpus Rīgas ir būtiski lielāks pašnodarbināto un individuālo komersantu īpatsvars, kā arī ievērojami lielāks bezdarbs

• Lai sekmētu darbavietu radīšanu reģionos, būtiski ir radīt priekšnoteikumus vietējo un ārvalstu investoru piesaistei pašvaldībās. Nepieciešama uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras, t.sk. pievedceļu sakārtošana pašvaldībās (industriālajās zonās un ārpus tām)

13

Transporta infrastruktūra reģionālās politikas kontekstā (2)

Pakalpojumi

• Pakalpojumu „grozs” paredz, ka attīstības centri nodrošina pakalpojumu pieejamību pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem atbilstoši attīstības centra līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam”. Mazākās apdzīvotās vietās (pagastu centros, ciemos) nodrošināmi pamatpakalpojumi

• Lai kompensētu mazāku pakalpojumu klāstu zemākajā apdzīvojuma līmenī, būtisks ir mobilitātes aspekts, t.i., iespēja pieņemamā laikā un par samērīgām izmaksām nokļūt līdz pakalpojuma sniegšanas vietai (ceļu un sabiedriskā transporta nodrošinājums)

• Līdz ar to reģionālās politikas kontekstā primāri nozīmīgi ir ceļi, kas nodrošina attīstības centru sasniedzamību no apkārtējās novada teritorijas

• Sasniedzamības jautājums paralēli risināms arī, samazinot iedzīvotājiem nepieciešamību pārvietoties noteiktās situācijās (e-pakalpojumi, attālinātais darbs utt.)

14

Rīgas metropoles areāls

• Līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam iedzīvotāju skaita un transportlīdzekļu pieaugumam

• Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2003.gada līdz 2012.gadam ir palielinājies par 2,7 procentpunktiem, tādējādi palielinot arī slodzi uz infrastruktūru

• Kopš 2000.gada līdz 2010.gada sākumam Rīgā vieglo automobiļu skaits ir pieaudzis par vairāk kā 60%, savukārt pēdējo desmit gadu laikā dubultojies Rīgā diennaktī iebraucošo transportlīdzekļu skaits

• Līdz ar to nepieciešama Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana (pasākumi tiks īstenoti SM pārziņā esošās aktivitātēs)

15

3. Iepriekš īstenotie un nākotnē plānotie risinājumi (investīcijas)

16

Līdzšinējie ieguldījumi transporta infrastruktūrā reģionālās politikas ietvaros

ERAF prioritāte “Policentriska attīstība” Aktivitātes:

• 3.6.1.1.aktivitāte “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”

• 3.6.2.1.aktivitāte “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”

55%

25%

8%

12%Transport infrastructure (incl. support for enterprises)

Energy efficiency of public buildings

Education infrastructure

Culture infrastructure (incl. heritage& tourism)

Kopā: 227 mlj. LVL

17

Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012-2013

• Plāna mērķi:

– Atbalsts jaunu uzņēmumu izveidei

– Labvēlīgāka vide ārvalstu un vietējo investīciju piesaistei Latgalē

• Investīcijas - papildus piesaistīti ES fondi 55,7 milj. LVL (virssaistības) un Valsts budžets 5,9 milj. LVL

• Pilotprojekti industriālo zonu atbalstam – transporta infrastruktūras sakārtošana

– Daugavpils Ziemeļu rūpnieciskā zona - 12 uzņēmumi, 1227 nodarbinātie

18

Pašvaldību ielu/ceļu attīstība VARAM atbalsta pasākumos 2014-2020 (ES fondi)

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (9+21)

• Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra – industriālo zonu izveide, atjaunošana, paplašināšana un publiskās infrastruktūras pielāgošana investīciju piesaistei, t.sk. publiskās transporta infrastruktūras attīstība un atbalsts nepieciešamo inženierkomunikāciju pieslēgumu izveidei (207 milj. LVL)

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri (9+21) un lauku teritorijas

• Publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši apdzīvojuma līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” (pakalpojumu infrastruktūras attīstība un pakalpojumu sasniedzamības uzlabošana - ieguldījumi pašvaldības ielu/ceļu attīstībā) (vēl tiks diskutēts ar ministrijām)

Baltijas jūras piekraste

• Uzņēmējdarbību veicinošas publiskās infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija piekrastē, t.sk. ceļi, veloceliņi, marķēti velomaršruti, jauni un paplašināmi autostāvlaukumi, piebraucamie ceļi pludmalei, nobrauktuves operatīvajam transportam, u.c. (33,25 milj. LVL)

Austrumu pierobeža

• Pašvaldību infrastruktūra robežšķērsošanas vietu sasniedzamībai un loģistikas un tranzīta pakalpojumu un objektu attīstības sekmēšanai (ceļi, stāvlaukumi, teritoriju labiekārtošana u.c.) (48 milj. LVL)

19

Valsts investīciju programma pašvaldībām

• VARAM sagatavojusi MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir, izlieto un uzrauga mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai” (RAL deleģējums)

• Saņēmēji – novadu pašvaldības, kas nesaņem finansējumu prioritātes “Policentriska attīstība” aktivitātēs/kurās neietilpst attīstības centri (ārpus 9+21)

• Atbalstāmās aktivitātes:

– pašvaldību infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības attīstībai (ražošanas teritoriju (izņemot ražošanas telpu) izveide, atjaunošana, paplašināšana; pievedceļi, ūdensapgāde, siltumapgāde un citas komunikācijas)

– kvalitatīvu pašvaldību pakalpojumu attīstība (publisko fizisko pakalpojumu “grozs”: izglītība, sports, sociālā aprūpe, kultūra)

• Viena pašvaldības investīciju projekta maksimāli pieļaujamais mērķdotācijas apmērs - 1 000 000 LVL

20

Paldies!

ilona.raugze@varam.gov.lv

21