ĶĪmija 2 -...

De

mo

ns

tr

ēj

um

i

un

L

ab

or

at

or

ij

as

D

ar

bi

10. klase

ĶĪMIJA

2.2

Projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”“Demonstrējumi un laboratorijas darbi skolēniem. Ķīmija 10. klase”

Autortiesības uz šo darbu pieder ISECAutordarbus drīkst izmantot bez ISEC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā ar LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo ISEC likumīgās intereses

© ISEC, 2008ISBN 978-9984-573-23-6

DeMonstrĒJuMI:

p ē t n i e c i s k ā d a r b ī b a ķ ī m i j ā

K _ 1 0 _ D D _ 0 1 _ p 1 v i e L a s m a s a s n e z ū D a m ī b a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

K _ 1 0 _ D D _ 0 1 _ p 2 K v a L i tat ī v ā u n K v a n t i tat ī v ā a n a L ī z e . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

d i s p e r s ā s s i s t ē m a s

K _ 1 0 _ D D _ 0 2 _ p 1 D i s p e r s o s i s t ē m u pa r a u g i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

ķ ī m i s k o e l e m e n t u p e r i o d i s k ā ta b u l a

K _ 1 0 _ D D _ 0 4 _ p 1 b ā z i s K o u n s K ā b o o K s ī D u i e g ū š a n a u n t o ķ ī m i s K ā s ī pa š ī b a s . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

e l e k t r o l ī t i s k ā d i s o c i ā c i j a

K _ 1 0 _ D D _ 0 5 _ p 1 e L e K t r o v a D ī t s p ē j a s n o t e i K š a n a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 0

K _ 1 0 _ D D _ 0 5 _ p 2 p H v ē r t ī b a s n o t e i K š a n a D a ž ā D u v i e L u š ķ ī D u m o s . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 1

r e a k c i j a s e l e k t r o l ī t u s ķ ī d u m o s

K _ 1 0 _ D D _ 0 6 _ p 1 s K ā b j u u n b ā z u ķ ī m i s K ā s ī pa š i b a s n o e L e K t r o L ī t i s K ā s D i s o c i ā c i j a s v i e D o K ļ a . . 1 2

LAborAtorIJAs DArbI:

p ē t n i e c i s k ā d a r b ī b a ķ ī m i j ā

K _ 1 0 _ L D _ 0 1 _ p 1 p r e c ī z a t i L p u m a m ē r ī š a n a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 4

d i s p e r s ā s s i s t ē m a s

K _ 1 0 _ L D _ 0 2 _ p 1 K r i s ta L i z ā c i j a s ū D e n s n o t e i K š a n a K r i s tā L H i D r ātā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 6

K _ 1 0 _ L D _ 0 2 _ p 2 š ķ ī D u m i a r n o t e i K t u i z š ķ ī D u š ā s v i e L a s m o L ā r o K o n c e n t r ā c i j u . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1 8

K _ 1 0 _ L D _ 0 2 _ p 3 b ā z e s t i t r ē š a n a a r s K ā b i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 0

at o m u u n v i e l u u z b ū v e

K _ 1 0 _ L D _ 0 3 _ p 1 K r i s tā L r e ž ģ a m o D e ļ a v e i D o š a n a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 3

K _ 1 0 _ L D _ 0 3 _ p 2 m o L e K u L u m o D e ļ u v e i D o š a n a . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 4

s A t u r s

s A t u r s

e l e k t r o l ī t i s k ā d i s o c i ā c i j a

K _ 1 0 _ L D _ 0 5 _ p 1 t e m p e r at ū r a s m a i ņ a v i e L u š ķ ī š a n a s p r o c e s ā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 6

K _ 1 0 _ L D _ 0 5 _ p 2 s ā ļ u H i D r o L ī z e . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2 8

K _ 1 0 _ L D _ 0 5 _ p 3 D a b ī g i e s K ā b j u u n b ā z u i n D i K at o r i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 0

r e a k c i j a s e l e k t r o l ī t u s ķ ī d u m o s

K _ 1 0 _ L D _ 0 6 _ p 1 j o n u a p m a i ņ a s r e a K c i j a s . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 1

K _ 1 0 _ L D _ 0 6 _ p 2 š ķ ī D u m a v i D e s i e t e K m e u z o K s i D ē š a n ā s - r e D u c ē š a n ā s p r o c e s i e m . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 3

ķ ī m i s k o r e a k c i j u n o r i s e

K _ 1 0 _ L D _ 0 7 _ p 1 v i e L a s K o n c e n t r ā c i j a s i e t e K m e u z ķ ī m i s K ā s r e a K c i j a s āt r u m u . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 5

K _ 1 0 _ L D _ 0 7 _ p 2 v i e L a s K o n c e n t r ā c i j a s i e t e K m e u z ķ ī m i s K ā s r e a K c i j a s L ī D z s v a r u . . . . . . . . . . . . . . . . 3 7

s K o L ē n a D a r b a L a p a

vārds uzvārds klase datums

5

K_10_DD_01_p1

VIeLAs MAsAs neZŪDAMĪbA

Pētāmā problēma Kā eksperimentāli var pierādīt vielas masas nezūdamību?

Piedāvā problēmjautājuma risinājumu!

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

Vērojot demonstrējumus, aizpildi tabulu!

1. eksperiments

Darba piederumi, vielas

iegūto datu reģistrēšana

novērojumi

ķīmiskās reakcijas vienādojums

2. eksperiments



novērojumi



6

K_10_DD_01_p1

3. eksperiments



novērojumi


rezultātu analīze, izvērtēšana, secinājumi

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................



7

uzdevumsVēro demonstrējumu un aizpildi tabulas!

KVALItAtĪVā un KVAntItAtĪVā AnALĪZe

Analīzes metodes1. tabula

Kvalitatīvā analīze Kvantitatīvā analīze

Definīcija

piemēri

Laboratorijas trauki šķīduma tilpuma mērīšanai2. tabula

nosaukums īss raksturojums un izmantošana

mērcilindrs

mērpipete

mora pipete

birete

mērkolba

K_10_DD_01_p2



8

K_10_DD_02_p1

DIsPerso sIstĒMu PArAuGI

uzdevumsVērojot demonstrējumu, aizpildi tabulas!

Disperso sistēmu iedalījums pēc dispersās fāzes un dispersijas vides1. tabula

nr. p. k. Dispersās sistēmas veids Dispersijas vide Dispersā fāze Dispersās fāzes redzamība

Dispersās sistēmas stabilitāte

1. suspensija

2. emulsija

3. Koloidāls šķīdums

4. īsts šķīdums

Disperso sistēmu iedalījums pēc dispersās fāzes sasmalcinājuma pakāpes2. tabula

Dispersās sistēmas nosaukums Daļiņu aptuvens diametrs Dispersās sistēmas raksturojums

rupjdispersās sistēmas ≥100 nm

Koloidālie šķīdumi 100–1 nm

īstie šķīdumi ≤1 nm



9

K_10_DD_04_p1

bāZIsKo un sKābo oKsĪDu IeGŪŠAnA un to ĶĪMIsKās ĪPAŠĪbAs

uzdevumsVērojot demonstrējumu, aizpildi darba lapu!

bāzisko un skābo oksīdu iegūšana1. tabula

viela ķīmiskās reakcijas vienādojums novērojumi

mg

p

bāzisko un skābo oksīdu reakcijas ar ūdeni2. tabula

viela ķīmiskās reakcijas vienādojums indikators/ krāsas maiņa

šķīduma vide secinājums par oksīda veidu

mgo

p2o5

Citas bāzisko un skābo oksīdu ķīmiskās reakcijas3. tabula

viela ķīmiskās reakcijas vienādojums indikators/ krāsas maiņa

secinājums par bāzisko un skābo oksīdu īpašībām

mgo

p2o5

secinājumiSecini par oksīdu piederību skābajiem un bāziskajiem oksīdiem pēc vietas ķīmisko elementu periodiskajā tabulā!

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................



10

K_10_DD_05 _p1

eLeKtroVADĪtsPĒJAs noteIKŠAnA

1. uzdevumsVērojot demonstrējumus, aizpildi tabulu!

nr. pētāmā viela vai maisījums elektrisko strāvu vada / nevada

1. Destilēts ūdens

2. ūdensvada ūdens

3. nacl šķīdums

4. saharozes šķīdums

5. ciets nacl

6. cieta saharoze

7. mgso4 šķīdums

8. naoH šķīdums

9. etanols

10. H3po4 šķīdums

2. uzdevumsPabeidz definīcijas!

Elektrolīti ir vielas ��

��

��

Neelektrolīti ir vielas ��

��

��

3. uzdevumsPabeidz teikumu, nosaucot neorganisko savienojumu klases! Elektrolīti var būt ūdenī šķīstoši ķīmiskie savienojumi:

��a)

��

��b)

��

��c)

��

4. uzdevumsPabeidz teikumu, nosaucot vielas, kas ir neelektrolīti!

Neelektrolīti ir ��

��



11

K_10_DD_05_p2

pH VĒrtĪbAs noteIKŠAnA DAŽāDu VIeLu ŠĶĪDuMos

1. uzdevumsVērojot demonstrējumu, aizpildi tabulu!

vielas šķīdums Disociācijasvienādojums

izmērītā pHvērtība

vide

Destilēts ūdens

Hcl šķīdums

H2so4 šķīdums

naoH šķīdums

2. uzdevumsIeraksti teikumā atbilstošo jonu ķīmiskās formulas – „H+„ vai „OH-„!Ūdensšķīdumā skābu vidi rada �� joni, bāzisku vidi rada �� joni.

3. uzdevumsPamatojoties uz izmērīto pH vērtību paraugos, izsaki pieņēmumu, kādi joni varētu būt dzērienā!

��

��



12

K_10_DD_06_p1

sKābJu un bāZu ĶĪMIsKās ĪPAŠĪbAs no eLeKtroLĪtIsKās

DIsoCIāCIJAs VIeDoKĻA

1. uzdevumsVēro trīs atšķaidītu skābju iedarbību ar indikatoru metiloranžu un pieraksti novērojumus!

skābe novērojums

Hcl

H2so4

H3po4

Uzraksti katras skābes disociācijas vienādojumu!

1. .................................................................................................................................................................................................

2. .................................................................................................................................................................................................

3. ................................................................................................................................................................................................

Aplūko uzrakstīto un secini, kura jona klātbūtne nosaka krāsu reakciju ar indikatoru!

Secinājums ................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

2. uzdevumsVēro atšķaidītu skābju iedarbību ar Na2CO3 un pieraksti novērojumus!

skābe novērojums

Hcl

H2so4

Uzraksti ķīmisko reakciju molekulāros, jonu un saīsinātos jonu vienādojumus!

1. ................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

2. ................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

Aplūko saīsinātos jonu vienādojumus un secini, kurš katjons piedalās visās reakcijās!

Secinājums: ..............................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................


13

K_10_DD_06_p1

3. uzdevumsVēro divu bāzes šķīdumu iedarbību ar indikatoru fenolftaleīnu un pieraksti novērojumus!

bāze novērojums

naoH

ca(oH)2

Uzraksti katra hidroksīda disociācijas vienādojumu!

1. ................................................................................................................................................................................................

2. ................................................................................................................................................................................................

Aplūko uzrakstīto un secini, kura jona klātbūtne nosaka krāsu reakciju ar indikatoru!

Secinājums: ..............................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

4. uzdevumsVēro Fe(NO3)3 šķīduma iedarbību ar bāzu šķīdumiem un pieraksti novērojumus!

bāze novērojums

naoH

KoH

Uzraksti ķīmisko reakciju molekulāros, jonu un saīsinātos jonu vienādojumus!

1. ................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

2. ................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

Aplūko saīsinātos jonu vienādojumus un secini, kurš anjons piedalās visās reakcijās!

Secinājums: ..............................................................................................................................................................................

secinājumi

1. Skābju kopīgās ķīmiskās īpašības nosaka ........................................................................................................................

2. Bāzu kopīgās ķīmiskās īpašības nosaka ...........................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................



14

PreCĪZA tILPuMA MĒrĪŠAnA

uzdevumsPrecīzi izmērīt šķidruma tilpumu ar mērpipeti, Mora pipeti un bireti.

Darba piederumi, vielasMērpipete 10 ml, Mora pipete 10 ml, birete 25 ml, laboratorijas statīvs, piltuve biretes uzpildīšanai, ierīce pipetes

uzpildīšanai, koniskā kolba 250 ml, vārglāze 250 ml, ūdens, aizsargbrilles.

darba gaitaDarbs ar Mora pipeti

Ar ierīci pipetes uzpildīšanai Mora pipetē iepildi tik daudz ūdens, lai tā līmenis būtu virs 1. pipetes atzīmes!Pipeti turi vertikāli un noregulē ūdens līmeni līdz atzīmei! 2. Pipetes atzīmei ir jābūt acs līmenī, lai nerastos nolasījuma kļūda (1. attēls)!Piepildīto pipeti pārnes uz konisko kolbu un ļauj ūdenim iztecēt, turot pipetes galu pie 3. koniskās kolbas kakliņa sienas (2. attēls)!Šķidrumu iztecinot, pipete nav pilnīgi jāiztukšo – pipetes sašaurinājumā var palikt 1–2 4. pilieni šķidruma.Ūdens tilpuma mērījumu ar Mora pipeti pieraksti 1. tabulā ar precizitāti līdz vienai 5. desmitdaļai!

Darbs ar mērpipetiAr ierīci pipetes uzpildīšanai mērpipetē iepildi tik daudz ūdens, lai tā līmenis būtu virs 1. pipetes nulles atzīmes! Pipeti turi vertikāli un noregulē ūdens līmeni līdz nulles atzīmei!2. Pipetes atzīmei ir jābūt acs līmenī, lai nerastos nolasījuma kļūda (1. attēls)!No mērpipetes koniskajā kolbā iemēri 2,0 m3. l ūdens!Ūdens tilpuma mērījumu ar mērpipeti pieraksti 1. tabulā ar precizitāti līdz vienai 4. desmitdaļai!

Darbs ar biretiBiretē ievieto piltuvi, zem biretes novieto 250 m1. l vārglāzi!Uzpildi bireti ar ūdeni tā, lai tā līmenis būtu nedaudz virs nulles iedaļas!2. Izņem piltuvi no biretes!3. Nedaudz atverot biretes krānu vai aizspiedni, lēni izlaid ūdeni izlietotajiem šķīdumiem 4. paredzētajā 250 ml vārglāzē tā, lai šķidruma līmenis būtu uz 0,00! Šķīduma līmeni nolasi pēc meniska zemākā punkta! Līmeni nosakot, acij jābūt horizontāla stāvoklī pret līmeni (1. attēls)!Lēni no biretes koniskajā kolbā iemēri ūdeni, kamēr meniska apakšdaļa nostājas pret 10,50 m5. l iedaļu! Ieraksti 2. tabulā ūdens tilpumu mērīšanas beigās ar precizitāti līdz divām desmitdaļām!6. Biretē atkal ievieto piltuvi, zem biretes novieto 250 m7. l vārglāzi!Uzpildi bireti ar ūdeni tā, lai tā līmenis būtu nedaudz virs nulles iedaļas!8. Izņem piltuvi no biretes!9. Nedaudz atverot biretes krānu vai aizspiedni, lēni izlaid ūdeni izlietotajiem šķīdumiem paredzētajā 250 m10. l vārglāzē tā, lai ūdens līmenis būtu uz 0,00!Lēni no biretes koniskajā kolbā iemēri ūdeni, kamēr meniska apakšdaļa nostājas pret 10,50 m11. l iedaļu!Ieraksti 2. tabulā ūdens tilpumu mērīšanas beigās ar precizitāti līdz divām desmitdaļām!12. Atkārto darba gaitas 7.–12. punktu!13. Aprēķini vidējo tilpumu ūdenim, kas iemērīts no biretes!14.

2. attēls.šķidruma pārnešana kolbā

1. attēls.šķidruma menisks

K_10_LD_01_p1


15

K_10_LD_01_p1

Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeAr Mora pipeti un mērpipeti iemērītais ūdens tilpums1. tabula

tilpums ūdenim, kas mērīts ar mora pipeti, ml

tilpums ūdenim, kas mērīts ar mērpipeti, ml

Ūdens tilpuma mērīšana ar bireti2. tabula

1. eksperiments 2. eksperiments 3. eksperiments

ūdens tilpums biretē mērīšanas beigās, ml

V(vidējais) = _____________________ml



16

KrIstALIZāCIJAs ŪDens noteIKŠAnA KrIstāLHIDrātā

uzdevumsEksperimentāli noteikt vara(II) sulfāta kristālhidrāta formulu.

Darba piederumi, vielasCuSO4 · nH2O, numurēta sverglāzīte ar numurētu vāciņu, svari ar precizitāti ±0,1 g, karotīte vielu ņemšanai,

eksikators, žāvskapis vai termostats, aizsargbrilles.

Darba gaitaNosver ar vāciņu noslēgtu sverglāzīti! Tabulā pieraksti sverglāzītes masas mērījumu ar precizitāti līdz vienai 1. desmitdaļai!Sverglāzītē iesver 2. ≈4 g CuSO4 · nH2O! Atceries! Sverot sverglāzīte ir noslēgta ar vāciņu!Tabulā ieraksti sverglāzītes un kristālhidrāta kopējo masas mērījumu ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai!3. Vaļēju sverglāzīti ar iesvērto kristālhidrātu ievieto žāvskapī (vai termostatā) un atstāj karsēties 150 ºC 4. temperatūrā! Arī sverglāzītes vāciņu ievieto žāvskapī (vai termostatā)!Skolotājs izņems izkarsētos paraugus no žāvskapja (vai termostata) un ievietos eksikatorā!Aprēķini iesvērtā kristālhidrāta masu un ieraksti tabulā ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai!5. Atdzisušu sverglāzīti ar izkarsēto vielu izņem no eksikatora un nosver! Sverglāzītes un izkarsētās vielas 6. kopējās masas mērījumu pieraksti tabulā ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai!Aprēķini izkarsētās vielas masu un atdalītā ūdens masu!7. Aprēķini bezūdens sāls un atdalītā ūdens daudzumu!8. Aprēķini kristālhidrāta ķīmisko formulu!9.

Iegūto datu reģistrēšana un apstrāde

Kristalizācijas ūdens noteikšanas eksperimentālie datiTabula

sverglāzītes masa, g

sverglāzītes un kristālhidrāta masa, g

iesvērtā kristālhidrāta masa, g

sverglāzītes un izkarsētās vielas masa, g

izkarsētās vielas masa, g

atdalītā ūdens masa, g

bezūdens sāls daudzums, mol

ūdens daudzums, mol

sāls un ūdens daudzuma attiecība

Kristālhidrāta formula

K_10_LD_02_p1


17

rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumiEksperimentāli noteiktā vara(II) sulfāta kristālhidrāta ķīmiskā formula ir ��Pētāmā vara(II) sulfāta kristālhidrāta patiesā formula ir ��Izvērtē iegūtos rezultātus! Novērtē eksperimenta trūkumus un ierosini uzlabojumus!

.....................................................................................................................................................................................................

��

��

��

K_10_LD_02_p1



18

ŠĶĪDuMI Ar noteIKtu IZŠĶĪDuŠās VIeLAs MoLāro KonCentrāCIJu

I daļaŠķīduma pagatavošana

uzdevumsPagatavot no bezūdens kristāliskas vielas �� ml �� M ��..šķīduma.

Darba piederumi, vielasKristāliska viela, mērkolba ar aizbāzni, svari ar precizitāti ±0,1g, sverglāzīte, piltuve, strūklene ar destilētu ūdeni,

stikla nūjiņa, pilināmā pipete, aizsargbrilles.

Darba gaitaAprēķini šķīduma pagatavošanai nepieciešamo vielas masu un ieraksti 1. tabulā!1. Aprēķināto vielas masu iesver sverglāzītē!2. Vielu precīzi pārnes mērkolbā: no sverglāzītes vielu caur piltuvi ieber mērkolbā un 3. ieskalo, izmantojot strūkleni ar destilētu ūdeni!Sverglāzīti vairākkārt izskalo ar destilētu ūdeni un šo ūdeni ielej mērkolbā!4. Mērkolbu līdz pusei piepildi ar destilētu ūdeni un kustini, kamēr viela izšķīdusi! 5. Mērkolbu uzpildi ar destilētu ūdeni līdz atzīmei un noslēdz ar aizbāzni! 6. Kad līdz atzīmei palicis ≈0,5 cm, ūdeni piepilini uzmanīgi pa vienam pilienam ar pilināmo pipeti! Mērkolbas atzīmei ir jābūt acs līmenī, lai nerastos nolasījuma kļūda (attēls)!Mērkolbu ar pagatavoto šķīdumu 10 līdz 15 reizes apvērs, lai šķīduma koncentrācija visā tilpumā būtu 7. vienāda!

Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeDotā viela ��Aprēķini

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

Šķīduma pagatavošana1. tabula

c(šķīdumam), mol/l

V(šķīdumam), ml

n(vielai), mol

m(vielai), g

šķidruma menisks

K_10_LD_02_p2


19

II daļaŠķīduma atšķaidīšana

uzdevumsPagatavot �� ml �� M šķīduma, ja dots �� M šķīdums.

Darba piederumi, vielasMora pipete, mērkolba ar aizbāzni, ierīce pipetes uzpildīšanai, pilināmā pipete, aizsargbrilles, strūklene ar

destilētu ūdeni, šķīdums ar noteiktu molāro koncentrāciju.

Darba gaitaZinot atšķaidītā šķīduma koncentrāciju 1. c(atšķaidītais šķīd.) un tilpumu V(atšķaidītais šķīd.), aprēķini darba 1. daļā pagatavotā šķīduma tilpumu V(koncentrētais šķīd.), kas būs nepieciešams atšķaidītā šķīduma pagatavošanai!Šķīduma tilpuma mērīšania izmanto Mora pipeti!2. Ar ierīci pipetes uzpildīšanai, Mora pipetē iesūc tik daudz šķīduma, lai tā līmenis būtu virs pipetes atzīmes! 3. Uzmanību! Nedrīkst šķīdumu iesūkt ar muti!Pipeti turi vertikāli un noregulē šķīduma līmeni līdz atzīmei!4. Pipetes atzīmei ir jābūt acs līmenī, lai nerastos nolasījuma kļūda (attēls)!Piepildīto pipeti pārnes uz izvēlēto mērkolbu un ļauj šķīdumam iztecēt mērkolbā, turot Mora pipetes galu pie 5. mērkolbas kakliņa sienas!Šķīdumu iztecinot, pipete nav pilnībā jāiztukšo – pipetes sašaurinājumā var palikt 1–2 pilieni šķīduma!Mērkolbu uzpildi ar destilētu ūdeni līdz atzīmei un noslēdz ar aizbāzni! 6. Kad līdz atzīmei palicis ≈0,5 cm, ūdeni piepilini uzmanīgi pa vienam pilienam ar pilināmo pipeti! Mērkolbas atzīmei ir jābūt acs līmenī, lai nerastos nolasījuma kļūda!Kolbu ar pagatavoto šķīdumu 10 līdz 15 reizes apvērs, lai izlīdzinātu šķīduma koncentrāciju!7.

Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeAtšķaidītā šķīduma koncentrācijas vai tilpuma aprēķināšanai izmanto formulu:c(koncentrētais šķīd.) · V(koncentrētais šķīd.) = c(atšķaidītais šķīd.) · V(atšķaidītais šķīd.)

Aprēķini

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

Šķīduma atšķaidīšana2. tabula

c(atšķaidītais šķīd.),mol/l

V(atšķaidītais šķīd.), ml

c(koncentrētais šķīd.), mol/l

V(koncentrētais šķīd.), ml

rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumi

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

K_10_LD_02_p2



20

bāZes tItrĒŠAnA Ar sKābI

uzdevumsNoteikt nātrija hidroksīda molāro koncentrāciju dotajā šķīdumā un salīdzināt eksperimentāli iegūto rezultātu ar

patieso lielumu.

Lielumi/ pazīmesPazīme. Indikatora fenolftaleīna krāsas maiņa.Lielumi:V(NaOH), mlV(HCl), mlc(HCl), mol/lc(NaOH), mol/l

Darba piederumi, vielasStatīvs ar tajā iestiprinātu bireti (1. attēls), 4 koniskās kolbas 250 ml, piltuve biretes uzpildīšanai, vārglāze 250

ml (izlietotajiem šķīdumiem), Mora pipete 10 ml, ierīce pipetes uzpildīšanai, HCl šķīdums 0,100 M, ≈0,1 M NaOH šķīdums, fenolftaleīna šķīdums, aizsargbrilles.

Uzmanību! Skābe un sārms ir kodīgas vielas!

Darba gaitaBiretes sagatavošana un uzpildīšana

Lai bireti sagatavotu darbam, to izskalo ar ≈10 m1. l 0,100 M HCl šķīduma! Biretes augšgalā ievieto piltuvi un ielej ≈10 ml 0,100 M HCl šķīduma! Zem biretes novieto 250 ml vārglāzi izlietotajiem šķīdumiem, atver biretes krānu un lēnām iztecini visu HCl šķīdumu vārglāzē!Kad birete ir izskalota, uzpildi to ar 0,100 M HCl šķīdumu tā, lai šķīduma līmenis būtu nedaudz 2. virs nulles iedaļas! Izņem piltuvi no biretes!3. Nedaudz atverot biretes krānu vai aizspiedni, lēni izlaid šķīdumu izlietotajiem šķīdumiem paredzētajā 250 m4. l vārglāzē tā, lai šķīduma līmenis biretē būtu uz 0,00! Šķīduma līmeni nolasi pēc meniska zemākā punkta! Līmeni nosakot, acij jābūt horizontālā stāvoklī pret līmeni (2. attēls)!Tabulā ieraksti HCl molāro koncentrāciju un tilpuma mērījumu biretē, uzsākot titrēšanu!5.

Pipetes sagatavošana un uzpildīšana10 m1. l Mora pipeti izskalo ar nātrija hidroksīda šķīdumu! Lai to izdarītu, ar ierīci pipetes uzpildīšanai iemēri sārma šķīdumu pipetē un izlaid izlietotajiem šķīdumiem paredzētajā 250 ml vārglāzē!Ar ierīci pipetes uzpildīšanai Mora pipetē iemēri tik daudz nātrija hidroksīda šķīduma, lai tā līmenis būtu virs 2. pipetes atzīmes! Uzmanību! Nedrīkst šķīdumu iesūkt ar muti!Pipeti turi vertikāli un noregulē šķīduma līmeni līdz atzīmei!3. Pipetes atzīmei ir jābūt acs līmenī, lai nerastos nolasījuma kļūda (2. attēls)!

Analīzes titrēšanaPipetē iemērīto nātrija hidroksīdu ielej koniskajā kolbā un ļauj šķīdumam iztecēt, turot pipetes galu pie 1. koniskās kolbas sienas (3. attēls)! Šķīdumu iztecinot, pipete nav pilnīgi jāiztukšo – pipetes sašaurinājumā var palikt 1–2 pilieni šķīduma!Tabulā ieraksti nātrija hidroksīda tilpumu!2. Pievieno 2 pilienus fenolftaleīna šķīduma!3. Pirmo reizi titrējot, šķīdumu no biretes izlaid pa vienam mililitram, lai uzzinātu titrēšanai nepieciešamo aptu-4. veno sālsskābes tilpumu! Pēc katra mililitra pievienošanas kolbas saturu enerģiski samaisi!

K_10_LD_02_p3


21

K_10_LD_02_p3

Kad pēc sālsskābes pievienošanas šķīduma sārtā krāsa izzūd, no biretes skalas nolasi izlietotās sālsskābes 5. tilpumu!Ieraksti tabulā sālsskābes (HCl) tilpuma mērījumu titrēšanas beigās!6.

1. attēlstitrēšanas iekārta

2. attēlsšķidruma meniska attēls

3. attēlsšķīduma pārnešana kolbā

Uzpildi bireti no jauna, kā norādīts darba gaitas 2.–5. punktā! 7. Trīs koniskajās kolbās ar Mora pipeti iemēri pa 10,0 m8. l analizējamā nātrija hidroksīda šķīduma un pievieno divus pilienus fenolftaleīna šķīduma!Titrē pirmo analīzes paraugu! Tā kā aptuvenais sālsskābes tilpums ir zināms, tad sākumā var pievienot 9. sālsskābi straujāk! Titrēšanas beigu daļā pievieno sālsskābi uzmanīgi pa vienam pilienam, ikreiz kolbu saska-lojot!Kad šķīduma sārtā krāsa pēc kārtējā sālsskābes piliena pievienošanas izzūd un pēc kolbas satura samaisīšanas 10. neatjaunojas, no biretes skalas nolasi izlietotās sālsskābes tilpumu!Ieraksti tabulā sālsskābes tilpuma mērījumu titrēšanas beigās!11. Titrē atlikušos divus paraugus, pirms katras titrēšanas uzpildot bireti!12. Aprēķini vidējo aritmētisko titrēšanai patērēto sālsskābes tilpumu no trijiem titrēšanas rezultātiem, neskaitot 13. pirmo!Aprēķini nātrija hidroksīda molāro koncentrāciju un salīdzini ar tās patieso vērtību!14. Atlikušo sālsskābi izlej no biretes izlietotajiem šķīdumiem paredzētajā 250 m15. l vārglāzē!


22

K_10_LD_02_p3


titrēšanas datiTabula

1. eksperiments 2. eksperiments 3. eksperiments 4. eksperiments

c(Hcl), mol/l

V(naoH), ml

V(Hcl) titrēšanas beigās, ml

V(HCl) vidējais, ml = ..............................................................................................................................................................

Ķīmiskās reakcijas vienādojums: NaOH + HCl → NaCl + H2OAprēķinu formula: c(HCl) ∙ V(HCl) = c(NaOH) ∙ V(NaOH)

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumiPatiesā NaOH molārā koncentrācija ir .................................................................................................................................Eksperimentāli iegūtā NaOH molārā koncentrācija ir .......................................................................................................Salīdzini eksperimentāli iegūto molāro koncentrāciju ar patieso NaOH molāro koncentrāciju!

.....................................................................................................................................................................................................Nesakritības gadījumā analizē galvenos kļūdu cēloņus!

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

Uzraksti, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami precīzāku rezultātu iegūšanai!

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................



23

K_10_LD_03_p1

KrIstāLreŽĢA MoDeĻA VeIDoŠAnA

uzdevumsIzveidot NaCl kristālrežģa modeli un salīdzināt to ar vārāmās sāls kristālu.

Darba piederumi, vielas Plastilīns divās dažādās krāsās, vārāmās sāls kristāli, lupa.

Darba gaitaNo plastilīna izveido proporcionāli palielinātus jonu modeļus atšķirīgās krāsās: 13 plastilīna bumbiņas nātrija 1. jonam, 14 – hlorīdjonam, zinot, ka nātrija jona rādiuss ir 0,095 nm, bet hlorīdjonam tas ir 0,181 nm!Izveido vienu jonu kārtu plaknē, kā redzams attēla a) paraugā!2. Plastilīna bumbiņas viegli piespied, lai tās turētos kopā!3. Plastilīna lodītes nedrīkst deformēt!Nākamo jonu kārtu (attēla b) paraugs) liec virs pirmās kārtas tā, lai virs katra hlorīdjona atrastos nākamās 4. kārtas nātrija jons, bet virs katra nātrija jona – nākamās kārtas hlorīdjons. Ievēro, ka hlorīdjoni, kuru rādiuss ir lielāks, ievietojas padziļinājumos un izveidojas blīvs jonu pakojums! Plastilīna bumbiņas viegli piespied citu citai!Plastilīna lodītes nedrīkst deformēt!Nākamo jonu kārtu atkal atkārto, kā parādīts attēla a) paraugā un liec virs otrās kārtas!5. Salīdzini iegūtā modeļa formu ar vārāmās sāls kristālu un aizpildi tabulu!6.

a) b)

Attēls. Jonu sakārtojums NaCl kristāla modelīa) Pirmā un trešā jonu kārta NaCl

kristālāb) Otrā jonu kārta NaCl kristālā


nātrija hlorīda kristālrežģa modelisTabula

Formulvienība vārāmās sāls kristāla forma (zīmējums)

Kristālrežģa modeļa ģeometriskā forma (zīmējums)

ķīmiskās saites veids Kristālrežģa veids

nacl

rezultātu izvērtēšana, analīze un secinājumiSalīdzini vārāmā sāls kristāla un izgatavotā kristālrežģa modeļa formas!



24

K_10_LD_03_p2

MoLeKuLu MoDeĻu VeIDoŠAnA

uzdevumsIzveidot ūdeņraža, hlorūdeņraža, metāna, amonjaka un ūdens molekulu telpiskos modeļus un analizēt to telpisko

formu.

Darba piederumi, vielasAtomu modeļu komplekts.

Darba gaitaIzvēlies no atomu modeļu komplekta nepieciešamo elementu atomu modeļu lodītes!1. Veido 1. tabulā norādīto molekulu modeļus un aizpildi 1. tabulu!2. Salīdzini izveidotos molekulu modeļus ar molekulu elektronformulām un aizpildi 3. 2. tabulu!Secini par molekulu telpisko formu un tās saistību ar centrālā atoma brīvo elektronu pāru skaitu un izveidoto 4. ķīmisko saišu skaitu!


25

K_10_LD_03_p2

Molekulu modeļi1. tabula

molekulas formula

molekulas elektronformula

modeļa zīmējums

Leņķis starp ķīmiskajām saitēm ķīmiskās saites veids molekulas ģeometriskā

forma

H2HH -

Hcl H Cl -

cH4CH

HHH 109o

nH3

NH

HH107o

H2oOH

H105o

Likumsakarība, kas nosaka molekulas telpisko formu2. tabula

molekulas formula brīvo elektronu pāru skaits centrālā elementa ķīmisko saišu skaits (vērtība)

summa (ķīmisko saišu skaits + brīvo elektronu pāru skaits)

cH4 0 4 4

nH3

H2o

rezultātu izvērtēšana, analīze un secinājumiSalīdzini leņķus starp ķīmiskajām saitēm CH1. 4, NH3, H2O molekulās, izmantojot 1. tabulas datus!

....................................................................................................................................................................................................

Izmantojot 2. tabulas datus, izskaidro šo leņķu līdzību!2.

..............................................................................................................................................................................................

Zinot, ka precīzi leņķi starp ķīmiskajām saitēm molekulās ir šādi – CH3. 4 (109o), NH3 (107o), H2O (105o), iz-skaidro šo leņķu nelielās atšķirības!

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................



26

K_10_LD_05_p1

teMPerAtŪrAs MAIņA VIeLu ŠĶĪŠAnAs ProCesā

Pētāmā problēmaKā mainās šķīduma temperatūra dotās vielas šķīšanas procesā?

Lielumi/ pazīmesNeatkarīgais lielums – laiks, s.Atkarīgais lielums – temperatūra, oC.Fiksētie lielumi – vielas masa, g; ūdens tilpums, ml.

Darba piederumi, vielasKristālisks NH4Cl, KOH granulas, sverglāzīte, kartona glāzīte ar vāciņu, vārglāze 150 ml, temperatūras sensors,

mērcilindrs 50 ml, 3 atšķirīgas krāsas flomāsteri, kodoskops, aizsargbrilles, hronometrs, gumijas cimdi.Uzmanību! KOH – kodīgs!

Darba gaitaSavieno datu uzkrājēju ar temperatūras sensoru!1. Iestiprini temperatūras sensoru kartona glāzītes vāciņā (2. attēls)!Ieliec vārglāzi kartona glāzītē!3. Ar mērcilindru ielej glāzītē 50 m4. l ūdens!Glāzīti nosedz ar vāciņu, kurā iestiprināts temperatūras sensors!5. Ieslēdz datu savācēju un mēri ūdens temperatūru!6. Pēc 20 sekundēm noņem kartona glāzītes vāciņu un visu 7. izsniegtās vielas daudzumu ieber vārglāzē ar ūdenī, nosedz ar vāciņu, kurā iestiprināts temperatūras sensors! Samaisi vielu ar ūdeni, par maisītāju izmantojot temperatūras 8. sensoru un turpini mērīt šķīduma temperatūru!Kad temperatūras maiņu vairs nenovēro, pārtrauc datu 9. uzkrāšanu! Iegūtos datus patstāvīgi apkopo tabulā! Izveido nosaukumu 10. tabulai un katrai tabulas ailei! Tabulā iekļauj temperatūras mērījumus, kas reģistrēti ik pēc 30 sekundēm!No iegūtajiem datiem darba lapā uzzīmē grafiku, uz 11. x ass atliekot neatkarīgo lielumu – laiku, bet uz y ass atkarīgo lielumu – temperatūru!Pārzīmē grafiku uz skolotāja izsniegtās kodoskopa plēves!12. Iegūtos datus prezentē un:13.

salīdzini savus iegūtos rezultātus ar citu grupu rezultātiem,a) analizē un izskaidro atšķirību cēloņus,b) prognozē šādu šķīšanas procesu praktisko lietojumu,c) novērtē sadarbības priekšrocības!d)

iekārta eksperimenta veikšanai


27

K_10_LD_05_p1




28

K_10_LD_05_p2

sāĻu HIDroLĪZe

I daļaPētāmā problēma

Kā mainās sāls ūdensšķīduma vide atkarībā no sāls sastāva?

Darba piederumi, vielas0,1 M sāļu šķīdumi: Zn(NO3) 2, K2SO4, CuSO4, K2CO3, Na2SiO3, NaCl, stikla nūjiņa, universālindikatora papīrs,

universālindikatora krāsu skala, strūklene ar destilētu ūdeni, pH-metrs, filtrpapīrs vai papīra salvete elektroda noslaucīšanai, aizsargbrilles.

Lielumi/ pazīmespH, sāls sastāvs.

Darba gaitaIeraksti 1. tabulā sāļu ķīmiskās formulas, atbilstoši to sastāvam!1. Sāls šķīduma pilienu ar stikla nūjiņu pārnes uz universālindikatora papīru!2. Salīdzini krāsu ar universālindikatora krāsu skalu un nosaka pH vērtību!3. Ieraksti pH vērtības 1. tabulā!4. Pēc pH vērtības novērtē sāls šķīduma vidi un ieraksti 1. tabulā!5. Stikla nūjiņu rūpīgi noskalo destilētā ūdenī un atkārto eksperimentu ar cita sāls šķīdumu!6. Secini par sāls sastāva saistību ar šķīduma pH!7.

Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeŠķīduma vides saistība ar sāls sastāvu1. tabula

sāls sastāvs sāls formula pH vide

stipras bāzes katjons un vājas skābes anjons

vājas bāzes katjons un stipras skābes anjons

stipras bāzes katjons un stipras skābes anjons

rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumiIzvērtējot 1. tabulas datus, salīdzini savus iegūtos rezultātus ar skolotāja sniegtajām atbildēm un secini par iegūtās

likumsakarības pareizību!


29

K_10_LD_05_p2

II daļaPētāmā problēma

Kā, izmantojot pH-metru (universālindikatoru), noteikt, kurā no numurētajām mēģenēm atrodas �� šķīdums?

HipotēzePrognozē, kura sāls šķīdums ir pirmajā, kura – otrajā un kura – trešajā mēģenē! Atbildi pamato!

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

Lielumi/pazīmesPatstāvīgi ieraksti mērāmos lielumus, pazīmes!

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

Darba piederumi, vielasPatstāvīgi ieraksti vielas, piederumus, iekārtas!

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................



....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................



30

K_10_LD_05_p3

DAbĪGIe sKābJu un bāZu InDIKAtorI

situācijas aprakstsLasot un tīrot ogas, rokas no ogu sulas kļūst sarkanas. Ja rokas nomazgā ar ziepēm, tad tās krāsojas zilas.

Pētāmā problēmaAr ko būtu jātīra rokas pēc ogu lasīšanas?

Vielas, piederumi un materiāliAugu materiāli: sarkanais kāposts, Karkadē tēja, melleņu sula, sarkano sīpolu mizas, sarkanās bietes; neliels

katliņš novārījumu gatavošanai; 4 stikla burciņas 250 ml; galda etiķis 9%; sārmu saturošs sadzīves tīrīšanas līdzeklis, kas paredzēts grila restīšu vai kanalizācijas cauruļu tīrīšanai.

Darba gaitaNo sarkanā kāposta, Karkadē tējas, sarkano sīpolu mizām gatavo novārījumus – gabaliņu augu materiāla vāri 1. ≈5 minūtes nelielā ūdens daudzumā, tad, nenolejot to, ļauj novārījumam atdzist!Ja izmanto melleņu sulu vai sarkanās bietes, tad novārījumu neveido, bet izmanto ūdenī atšķaidītu sulu. 2. Vienā no stikla burciņām atšķaidi sārmu saturošu sadzīves tīrīšanas līdzekli! 3. Uzmanību! Sārms ir kodīga viela! Pirms rīkoties ar koncentrētu sārmu, jāuzvelk gumijas cimdus!Trijās burciņās ielej vienādus tilpumus pagatavotā novārījuma! 4. Vienas burciņas saturam pievieno galda etiķi, otram – atšķaidītu sārmu, bet trešo atstāj salīdzināšanai! 5. Novēro krāsas maiņu!6. Eksperimentu atkārto ar citu augu novārījumu vai ogu sulu!7. Patstāvīgi izveido tabulu un atzīmē tajā novērojumus!8. Secini par augu materiālu krāsas maiņu atkarībā no šķīduma vides!9.


secinājumiKā mainās pagatavoto augu materiālu krāsa atkarībā no šķīduma vides? Kādas vides noteikšanai var izmantot 1. pagatavotos indikatorus?

...............................................................................................................................................................................................

Ar ko jāmazgā rokas pēc ogu lasīšanas vai tīrīšanas, lai tās nekrāsotos zilas? 2.

...............................................................................................................................................................................................



31

K_10_LD_06_p1

Jonu APMAIņAs reAKCIJAs

uzdevumsIzmantojot vielu šķīdības tabulu, formulēt hipotēzi par jonu apmaiņas reakcijas iespējamību un pamatot to ar 1. molekulārajiem, jonu un saīsinātajiem jonu vienādojumiem.Eksperimentāli pārbaudīt izvirzīto hipotēzi un formulēt secinājumus.2.

Darba piederumi, vielas0,5 M šķīdumi: BaCl2, Cu(NO3)2, NaOH, HCl, H2SO4, NaCl, K3PO4, Na2CO3; fenolftaleīna šķīdums; 5 mēģenes, mēģeņu statīvs, aizsargbrilles.

Darba gaitaTabulā ieraksti hipotēzi, vai dotā ķīmiskā reakcija notiks/nenotiks, un pamato izvirzīto hipotēzi!1. Pamato izvirzīto hipotēzi ar ķīmisko reakciju molekulārajiem, jonu un saīsinātajiem jonu vienādojumiem!2. Pārbaudi izvirzītās hipotēzes, praktiski veicot ķīmiskās reakcijas (darba gaitu skat. tabulā)!3. Novēro, kāda ķīmiskās reakcijas pazīme liecina par reakcijas norisi, un atzīmē to datu tabulā!4.


Apmaiņas reakcijasTabula

1. eksperiments

Darba gaita Hipotēze

ielej mēģenē ≈1 ml bacl2 šķīduma! pievieno ≈1 ml H2so4 šķīduma!

reakcija notiks, jo radīsies nešķīstoša viela –baso4.

molekulārais vienādojums.

jonu vienādojums.

saīsinātais jonu vienādojums.

novērojumi.

2. eksperiments


ielej mēģenē ≈1 ml naoH šķīduma! piepilini 1 pilienu fenolftaleīna šķīduma. pievieno ≈1 ml Hcl šķīduma!


jonu vienādojums.


novērojumi.


32

K_10_LD_06_p1

3. eksperiments


ielej mēģenē ≈1 ml cu(no3)2 šķīduma! pievieno ≈2 ml naoH šķīduma!


jonu vienādojums.


novērojumi.

4. eksperiments


ielej mēģenē ≈1 ml K3po4 šķīduma! pievieno ≈3 ml nacl šķīduma!


jonu vienādojums.


novērojumi.

5. eksperiments


ielej mēģenē ≈1 ml na2co3 šķīduma! pievieno ≈1 ml H2so4 šķīduma!


jonu vienādojums.


novērojumi.

rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumiFormulē secinājumus, kas atbilst izvirzītajai hipotēzei un iegūtajiem rezultātiem! ....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................



33

K_10_LD_06_p2

ŠĶĪDuMA VIDes IeteKMe uZ oKsIDĒŠAnās–reDuCĒŠAnās ProCesIeM

uzdevumsNovērot kālija permanganāta reducēšanos skābā, sārmainā un neitrālā vidē un secināt, kādi mangāna savieno-1. jumi rodas.Uzrakstīt praktiski veikto oksidēšanās–reducēšanās reakciju vienādojumus un elektronu bilances 2. vienādojumus pēc dotajām shēmām.

Darba piederumi, vielasKMnO4 (caurspīdīgs šķīdums), kristālisks nātrija sulfīts, 0,1 M H2SO4 šķīdums, 0,1 M NaOH šķīdums, destilēts

ūdens, 3 mēģenes, 3 stikla nūjiņas, mēģeņu statīvs, karotīte vielu ņemšanai, 3 pilināmās pipetes, aizsargbrilles.

Darba gaitaTrijās mēģenēs ielej ≈2 m1. l KMnO4 šķīduma!Novēro KMnO2. 4 šķīduma krāsu!Lai izmainītu KMnO3. 4 šķīduma vidi, pirmajā mēģenē pielej ≈1 ml H2SO4 šķīduma, otrajā pielej ≈1 ml NaOH šķīduma!Trešajā mēģenē vidi atstāj neitrālu, pievienojot ≈1 m4. l ūdens!Visiem trim šķīdumiem ar karotīti vielu ņemšanai pieber nedaudz kristāliska nātrija sulfīta un samaisi!5. Apkopo novērojumus 2. tabulā!6. Izmantojot 1. tabulas datus, nosaki ķīmiskās reakcijas produktus pēc iegūto mangāna savienojumu krāsas!7.

Mangāna savienojumu krāsa1. tabula

ķīmiskais savienojums Krāsa

mnso4 · 4H2o rozā

mnso4 šķīdumā bezkrāsains

K2mno4 zaļš

mno2 brūns

Uzraksti praktiski veikto oksidēšanās–reducēšanās reakciju vienādojumus un elektronu bilances 8. vienādojumus pēc dotajām shēmām!

Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeKMnO4 šķīduma krāsa ��

Kālija permanganāta krāsas maiņa oksidēšanās – reducēšanās reakcijās2. tabula

mēģ. nr.

šķīduma vide šķīduma krāsa pēc reakcijas

jons vai savienojums, kas ir krāsains

mangāna oksidēšanas pakāpe reakcijas produktā

i

ii

iii


34

I. __KMnO4 + __Na2SO3 + __H2SO4 → ________ + __Na2SO4 + __H2O + __K2SO4Elektronu bilances vienādojumi:

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

II. __KMnO4 + __Na2SO3 + __NaOH → ________ + __Na2MnO4 + __Na2SO4 + __H2OElektronu bilances vienādojumi:

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

III. __KMnO4 + __Na2SO3 + __H2O → ________ + __Na2SO4 + __KOH Elektronu bilances vienādojumi:

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................


....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

K_10_LD_06_p2



35

K_10_LD_07_p1

VIeLAs KonCentrāCIJAs IeteKMe uZ ĶĪMIsKās reAKCIJAs ātruMu

situācijas aprakstsNātrija tiosulfāta (Na2S2O3) reakcija ar HCl šķīdumu notiek saskaņā ar ķīmiskās reakcijas vienādojumu:

Na2S2O3 + 2HCl → S↓ + SO2 + 2NaCl + H2O. Sērs, kas rodas reakcijā, nešķīst ūdenī, un šķīdums saduļķojas. Ja zem vārglāzes, kurā norisinās reakcija, noliek papīra lapu ar uzzīmētu krustu, tad pēc zināma laika (∆t) to vairs nevar redzēt un tādējādi tiek noteikts reakcijas norises laiks.

Uzmanību! Vārglāzes pēc reakcijas nekavējoties ir jāizmazgā, jo reakcijas rezultātā izdalās SO2 (kairinošs!) un arī sērs, kuru vēlāk ir grūti izmazgāt no vārglāzes!

Pētāmā problēmaKā ķīmiskās reakcijas Na2S2O3 + 2HCl → S↓ + SO2 + 2NaCl + H2O ātrumu ietekmē HCl koncentrācija?

Lielumi/ pazīmesNosaki atkarīgos, neatkarīgos un fiksētos lielumus!Lielums, kuru mainīs (neatkarīgais lielums) – ....................................................................................................................Lielums, kuru mērīs (atkarīgais lielums) – ..........................................................................................................................Lielumi, kurus atstās nemainīgus (fiksētie lielumi): .......................................................................................................... ....................................................................................................................................................................................................

HipotēzeFormulē hipotēzi un pamato to! ....................................................................................................................................................................................................

Darba piederumi, vielas0,25 M Na2S2O3 šķīdums; 1,0 M HCl šķīdums, ....................................................................................................................................................................................................

Darba gaita ....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................


36

Iegūto datu reģistrēšana un apstrāde1. Izveido tabulu, kurā ir lielums, kuru tu maini (neatkarīgais lielums) un lielums, kuru tu mēri (atkarīgais lie-

lums)!

2. Uzzīmē grafiku, uz x ass atliekot neatkarīgo lielumu, bet uz y ass – atkarīgo lielumu!

rezultātu izvērtēšana, analīze un secinājumi1. Secini par izvirzītās hipotēzes pareizību! ....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

2. Uzraksti, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami precīzāku rezultātu iegūšanai!

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

....................................................................................................................................................................................................

K_10_LD_07_p1



37

K_10_LD_07_p2

vielas koncentrācijas ietekme uz ķīmiskās reakcijas līdzsvaru

uzdevumsIzpētīt, kā:

izejvielu koncentrācija ietekmē ķīmiskās reakcijas Fea) 3+ + SCN- FeSCN2+ līdzsvaru;Hb) + jonu koncentrācija ietekmē ķīmiskās reakcijas 2CrO4

2- + 2H+ Cr2O72- + H2O līdzsvaru.

Darba piederumi, vielas0,5 M FeCl3 un 0,5 M KSCN šķīdums, 0,1 M K2Cr2O7, 0,1 M K2CrO4, 0,1 M H2SO4,

0,1 M NaOH šķīdums, kristālisks NH4Cl, destilēts ūdens, 5 mēģenes, 4 pipetes pilināšanai, karotīte vielas ņemšanai, stikla nūjiņa, aizsargbrilles, gumijas cimdi.

Darba gaita

1. eksperimentsPirmajā mēģenē iepilini pa 1 pilienam FeCl1. 3 un KSCN šķīduma!Pielej ≈5 m2. l destilēta ūdens un rūpīgi samaisi!Iegūto šķīdumu sadali 4 mēģenēs!3. Pirmajā mēģenē pievieno 1 pilienu FeCl4. 3 šķīduma!Otrajā mēģenē pievieno 1 pilienu KSCN šķīduma!5. Trešajā mēģenē ieber pilnu karotīti (≈2 g) kristāliska NH6. 4Cl un rūpīgi samaisi! NH4Cl pievieno, lai samazinātu Fe3+ jonu koncentrāciju, jo Cl- joni ar Fe3+ joniem veido komplekso jonu - [FeCl4]

- .Ceturtās mēģenes šķīdumu atstāj salīdzināšanai!7. Salīdzini šķīdumu krāsu pirmajās trīs mēģenēs ar 4. mēģeni, reģistrē novērojumus tabulā!8. Secini par ķīmiskās reakcijas norises virzienu katrā mēģenē, ja zināms, ka Fe9. 3+ – dzeltenīgs, SCN- – bezkrāsains, FeSCN2+ – asinssarkans.

2. eksperimentsIelej mēģenē ~2 m1. l K2CrO4 šķīduma! Uzmanību! Hromātiem piemīt kairinoša iedarbība uz ādu� Strādā cimdos! Pievieno pa pilienam H2. 2SO4 šķīdumu, līdz mainās šķīduma krāsa!Iegūtajam šķīdumam pa pilienam pievieno NaOH šķīdumu, kamēr atkal mainās krāsa!3. NaOH šķīdumu pievieno, lai samazinātu H+ jonu koncentrāciju.

4. Atkārto 2. un 3. darbību!Reģistrē novērojumus 2. tabulā!4. Secini par ķīmiskās reakcijas norises virzienu, ja zināms, ka Cr5. 2O7

2- – oranžs, CrO42- – dzeltens!


38

K_10_LD_07_p2

Iegūto datu reģistrēšana un apstrādeTabula

mēģ. nr.

Koncentrācijas maiņa iegūtā šķīduma krāsa jons, kas piešķir šķīdumam krāsu

ķīmiskā līdzsvara nobīde

1. eksperiments Fe3+ + scn- Fescn2+

1. palielina Fe3+ koncentrāciju

2. palielina scn- koncentrāciju

3. samazina Fe3+ koncentrāciju

4. salīdzināšanas šķīdums

2. eksperiments 2cro42- + 2H+ cr2o7

2 -+ H2o

palielina H+ koncentrāciju

samazina H+ koncentrāciju

secinājumiPalielinot Fe3+ jonu koncentrāciju, ķīmiskais līdzsvars pārvietojas tās reakcijas virzienā, kurā ro-

das �� joni. Tātad, �� izejvielas koncentrāciju, ķīmiskais līdzsvars pārvietojas produkta rašanās virzienā. Samazinot Fe3+ jonu koncentrāciju, ķīmiskais līdzsvars pārvietojas �� virzienā.

Palielinot H+ jonu koncentrāciju, ķīmiskais līdzsvars pārvietojas �� jonu rašanās virzienā (tiešā reakcija), bet samazinot to, pārvietojas �� jonu rašanās virzienā (pretreakcija).

ĶĪmija 2 -...

Documents