www.ir.lv/interesanti/ekspedicijas

Zvejnieka iela 9

Arhitekta Eižena Laubes projektētais nams Zvejnieku ielā 9 ir viena no skai-stākajām koka būvēm Ķīpsalā. Šī ēka tika uzcelta 1910. gadā pēc kuģniecības uzņēmuma “Kārlis Kronenbergs” īpašnieka K. Kronenberga pasūtījuma. Viņa iniciāļi joprojām rotā nama fasādes dekoratīvo vinjeti, kurā ir attēloti sakrus-toti enkuri un monogramma “KK”. Sākotnēji namā bija īpašnieka dzīvoklis un pieci dzīvokļi tālbraucēju kapteiņu atraitnēm un kalpotājiem. Ēkas celtniecī-bas laikā pilsētbūves noteikumi aizliedza celt koka ēkas, kas augstākas par diviem stāviem, tāpēc ēkai ir augsts cokola stāvs, kas vizuāli paaugstina ēku, nepārkāpjot šos noteikumus.Neskatoties uz nama vairāk nekā gadsimtu seno vēsturi, vietējie to joprojām dēvē par “Kronenberga namu” vai “Jūrnieku atraitņu namu”.

1

Dzīvojamais komplekss “Ģipša fabrika”

Šajā vietā 1863. gadā tika dibināta krīta ražotne, kas laika gaitā attīstījās un pārauga par ģipša fabriku “Celms & Bēms.” Pakāpeniski attīstoties ražošanai, 19.gs. beigās fabrikas koka ēkas tika aizstātas ar mūra apbūvi. Fabrika darbojās līdz 2. pasaules karam, pēc kura ražotnes telpas tika pielāgotas saimnieciskajai darbībai. Pēckara gados šeit darbojās Baltijas kara apgabala veļas mazgātava, mūzikas instrumentu remontdarbnīca, vēlāk arī LPSR Brīvprātīgo glābēju uz ūdeņiem biedrība, kā arī jūrnieku klubs “Ekvators.”2002. gadā tika uzsākta fabrikas rekonstrukcija pēc arhitektu Zaigas un Māra Gaiļu iniciatīvas, pielāgojot rūpniecisko ēku kompleksu dzīvojamajām vajadzībām un vienlaikus saglabājot vēsturiskās apbūves izskatu. Šis projekts kļuva par pirmo šāda veida projektu Latvijā, kura ietvaros agrākā rūpnieciskā ražotne tiek pārveidota par ekskluzīvu dzīvojamo kompleksu. Ēku kompleksā ir iekārtots arī restorāns “Ģipša fabrika”, un pie tā ir uzbūvēta privāta jahtu piestātne.

2

Zvejnieku iela 5a

Šis arhitekta Eižena Laubes projektētais un 1909. gadā celtais īres nams, kas mūsdienās tiek dēvēts par “Laubes māju”, izceļas ar krāšņu fasādi, kas ir rotāta ar konsolēm, stilizēta pildrežģa formām un citām dekoratīvām detaļām. Šis koka jūgendstila arhitektūras piemineklis, kuru sākotnēji apdzīvoja strādnieku ģimenes, 2005. gadā tika rekonstruēts pēc arhitektu biroja “Zaigas Gailes birojs” projekta. Rekonstrukcijas laikā tika saglabāts ēkas vēsturiskais izskats, taču iekštelpas tika pārbūvētas, izveidojot plašus un mūsdienīgus dzīvokļus.

3

Gājēju tiltiņš pār Zundu

Zunda kanāls jeb Zunds ir Ķīpsalas apkaimes rietumu robeža, kas salu nošķir no Pārdaugavas. Vasarās Zunda krastmalas ir iecienījuši vietējie makšķernieki un atpūtnieki. Šis gājēju tiltiņš ir vienīgais tilts pār Zundu posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz pat Ķīpsalas ziemeļu galam.

4

Balasta dambis 60

Šī 19.gs. beigās celtā strādnieku dzīvojamā ēka ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Gadsimtu mijā ēku iegādājās kāds Austrālijas pilsonis, kurš to vēlējās nojaukt. Kad jaunais īpašnieks uzzināja, ka šo ēku nojaukt nedrīkst, viņš jau daļēji demontēto ēku pārdeva. Par ēkas īslaicīgo īpašnieku mūsdienās liecina uz jumta vēlāk uzstādītais tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotais kapara ķengurs, kā arī ēkas jaunais nosaukums “Austrāļa māja”.2005. gadā tika veikta ēkas rekonstrukcija pēc arhitektu biroja “Zaigas Gailes birojs” projekta un divstāvu koka ēka ieguva vēl divus stāvus – paceļot jumta krēslu, tika iegūts bēniņu stāvs, kā arī tika padziļināts un izbūvēts cokola stāvs. Ēkai tika piebūvēta arī veranda. Pēc nodošanas ekspluatācijā “Austrāļa māja” ar diviem divstāvu dzīvokļiem kļuva par Portugāles vēstniecības ēku – divos apakšējos stāvos darbojas vēst-niecības birojs, bet augšējos stāvos ir iekārtota vēstnieka rezidence.

5

Žaņa Lipkes memoriālais muzejs

Mazais Balasta dambis ir maza ieliņa, kuru nezinātājam nav nemaz tik viegli atrast, un, iespējams, tieši tas ir spēlējis ievērojamu lomu šīs vietas vēsturē. Ieliņas galā Mazajā Balasta dambī 8 atrodas pagalms, kurā 2. pasaules kara laikā zem sava malkas šķūnīša ierīkotā patversmē Žanis Lipke slēpa no ebreju geto izglābtos cilvēkus. 3x3 metrus lielajā bunkurā vienlaikus slēpās no 8 līdz 12 cilvēkiem, kas bieži vien bunkurā pavadīja ļoti ilgu laiku. Jāpiemin, ka toreizējām varas iestādēm tā arī neizdevās slēptuvi atrast.Mūsdienās blakus šim vēsturiskajam pagalmam ir uzbūvēts arhitektu biroja “Zaigas Gailes birojs” projektētais Žaņa Lipkes memoriāls, kas tika celts no 2005. līdz 2009. gadam. Memoriāla celtne ir “Melnais šķūnis”, kas vienlai-kus simbolizē gan šķūni, zem kura esošajā bunkurā slēpās cilvēki, gan otrādi apgāztu pārcēlāja laivu, kas ir izpildījusi savu uzdevumu.

6

Ķīpsalas keramikas darbnīca

Balasta dambī 34 mājo keramikas darbnīca un izstāžu zāle “Ķīpsalas kerami-ka”, kuras pirmsākumi ir meklējami jau 1964. gadā, kad tika dibināta Mākslas fonda radoši eksperimentālā darbnīca “Ķīpsalas keramika.” Nu jau ilgāk nekā 50 gadus šajā vietā aktīvi darbojas keramikas mākslinieki, kas ir iemantojuši atzinību visā Latvijā. Galvenā darbnīcu ēka ir celta 1982. gadā pēc arhitekta Kārļa Alkšņa projekta.

7

Kolonāde RTU universitātes pilsētiņā

20.gs. 70. gados tika nolemts Ķīpsalā būvēt Rīgas Tehniskās universitātes (toreiz Rīgas Politehniskā institūta) studentu pilsētiņu, kas aizņemtu visu salas teritoriju, taču ierobežoto finansiālo iespēju dēļ mācību korpusi un dienesta viesnīcas tika uzbūvēti tikai agrāk neapdzīvotajā salas teritorijā.Studentu pilsētiņas centrā atrodas neliels laukums ar romiešu stila kolonādi, kur satiekas no visām ēkām nākošie gājēju celiņi. Šis studentu pilsētiņas simboliskais centrs ir vieta, kur notiek kā oficiāli universitātes pasākumi, tā arī ne tik oficiālas studentu tikšanās.

8

“Preses nams”

“Preses nams” ir 22 stāvus augsta biroju ēka, kas tika uzcelta 1978. gadā pēc arhitekta Jāņa Vilciņa projekta. Ēka tika celta preses izdevniecību vajadzībām, un tās kompleksā ietilpa LKP CP izdevniecības, laikrakstu un žurnālu redakci-ju korpusa augstceltne un divstāvu tipogrāfiju piebūves. Tipogrāfijas gadā spēja nodrošināt 1,5 miljardus iespiedvienību.2009. gadā “Preses nams” pārtrauca savu darbību, un ēkas turpmākais liktenis joprojām ir neskaidrs – ēku bija plānots nojaukt, lai būvētu jaunas augstceltnes, taču šos plānus izjauca globālā finanšu krīze. 2012. gadā “Preses nama” avīžu cehā darbojās kartingu halle, bet 2014. gadā bijušajā tipogrāfijas korpusā ievācās mākslas centrs “Totaldobže.” Ēkas pirmajos stāvos saimnieko daži veikali, taču 22 stāvu augstceltne stāv pamesta un aizmirsta.

9

Skulptūra “Rīgas torņu skaitītājs”

Šī skulptūra skvērā pie “Swedbank” centrālās ēkas tika atklāta 2007. gadā, un tā ir bankas un tās klientu dāvinājums rīdziniekiem un Rīgas viesiem. 2004. gadā bankas jaunās centrālās ēkas atklāšanas pasākumā viesi tika aicināti nevis nest puķes, bet ziedot līdzekļus skulptūras izveidei. Uz šo aicinājumu atsaucās 66 viesi, par kuru ziedojumiem arī tika izveidota skulptūra “Rīgas torņu skaitītājs”, kas papildināja “Swedbank” mūsdienu mākslas kolekciju.Skulptūras autore, tēlniece Olga Šilova, savu darbu raksturo šādi: “Viņš ir tāds mīļš, dzīvespriecīgs cilvēciņš, kurš dzīvi uztver ar humoru, un arī viņu vajadzētu uztvert ar humoru. Rīgas torņu skaitītājs nav nolikts kādā īpašā, skulptūrai paredzētā vietā uz tradicionālā postamenta. Viņš atrodas reālā dz-īves telpā, ienācis šeit, starp mums, aicina ieskatīties Vecrīgas siluetā un atkal no jauna novērtēt tās skaistumu.”

10

“Rīgas jahtkluba” ēka

Šī 1898. gadā pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta celtā būve bija “Rīgas jahtkluba” ēka. No Daugavas puses ēkai ir trīs stāvi, bet no krasta puses – 2 stāvi. Zemākajā pusstāvā atradās virtuve, kluba biedru garderobes un sarga dzīvoklis. Pirmo stāvu aizņēma viesību zāle un dāmu istaba, kā arī neliela sēžu telpa. Augšstāvā atradās bibliotēka, kā arī burinieku un jahtu modeļu kolekcija.“Rīgas jahtklubs” bija pirmais jahtklubs mūsdienu Latvijas teritorijā. Tas tika dibināts 1878. gadā un darbojās līdz 1939. gadam, kad tas tika likvidēts sakarā ar vācbaltiešu aizbraukšanu no Latvijas.

11

Kafejnīca “Piķis un zēģele”

Šo nelielo kafejnīcu Āgenskalna līča krastā var uzskatīt par Ķīpsalas pēdējo dienvidu nocietinājumu – aiz tās sākas Āgenskalns. Blakus kafejnīcai atrodas laivu un kuģīšu piestātne, kas piešķir pafejņicas nosaukumam un noformē-jumam zināmu autentiskumu, jo šeit bieži vien var satikt ar burāšanu un kuģošanu saistītus cilvēkus.

12

jaunirakursi.lvgipsafabrika.lv

zgb.lvlv.wikipedia.org

apkaimes.lvdiena.lvlipke.lv

makslasbanka.lvletonika.lvcitariga.lv

swedbank.lv

www.irir.lv/ekspedicijas