LAUKU MĀKSLINIECISKĀS PAŠDARBĪBAS ATSPOGUĻOJUMS REĢIONĀLAJĀ PRESĒ: NOVADU KULTŪRAS ROSĪGUMA ‘KVALITATĪVĀ SALĪDZINOŠĀ ANALĪZE’ (KSA)

Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konference „Kultūras krustpunkti 2013”. Latvijas Kultūras akadēmija, Zirgu pasts. Rīga, 2. novembris

Jānis Daugavietis, LU SPPI

Ievads

Daļa no LU Socioloģijas nodaļā izstrādāta promocijas darba «Amatiermāksla Latvijā: kopienas attīstība un kultūrpolitika».

Šorīt - vienas metodes aprobācija.

Ietvars un teorija• Ilgtspējīgas attīstības pieeja• Sociālā kapitāla teorija (R.Patnams)• Kopienas attīstības un kultūras līdzdalības pieejas

Mērķis un uzdevumiĢenerēt hipotēzes (kādi nosacījumi veido rosīgu vietējo kultūras dzīvi?).

Uzdevumi:(1) noteikt novadu kultūras rosīgumu (balstoties atspoguļotajam presē);

(2) noteikt rosīgas kultūras dzīves faktorus un to konfigurācijas (izmantojot KSA)

Reģionālās preses analīze

Reģionālās preses analīze (1)

Avīzes, kas izveidojušās padomju laikos kā savu rajonu (Ludzas, Krāslavas un Saldus) laikraksti. Populārākie laikraksti savās teritorijās (~5000-5500). 

Sociāli-ekonomiski atšķirīgi reģioni - Kurzeme un Latgale. Atšķirīga amatiermāksla?

Atšķirīgs novadu ‘teritorijas attīstības indekss’ (indikatori: IKP, bezdarba līmenis, IIN apmērs uz vienu iedzīvotāju, nefinanšu investīcijas, demogrāfiskā slodze, individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits, iedzīvotāju blīvums, iedzīvotāju skaita izmaiņas).

‘Noklāto teritorijo’ strukturālā līdzība.

Izlase (divi periodi):• ‘ziemas’ (01.01.2009.-31.03.2009.)• ‘vasaras’ (01.05.2011. - 31.07.2011.)

Reģionālās preses analīze (2)

Kvantitatīvi līdzīgas ‘reģionālās izlases’: 204 raksti no 176 avīžu numuriem (attiecīgi 50, 54 un 100 raksti no katras avīzes).

Kodēti* un analizēti raksti ar vietējiem (un vietējo) kultūras un sabiedriskajiem notikumiem. Izveidota rakstu datu bāze (nosaukums, datums, laikraksta nosaukums, numurs, lapaspuses numurs, raksta autors)...

* kodēšana (raksta saturs dažos vārdos; atslēgvārdi; epiteti un teikumi [to daļas], kur aprakstīti kultūras darbinieki; citāti ar to, kāda loma un funkcijas tiek piedēvētas

pašdarbībai / amatieru kultūraktivitātēm, vietējās dzīves kontekstā [gan sabiedriskās, gan indivīdu]; citāti par to, kā aprakstīta pašdarbības, kultūras loma, nozīme, funkcijas;

rakstu galveno personāžu dzimums; aprakstīts indivīds vai/un kolektīvs; minēto vietvārdu nosaukumi; minēto notikumu vietu un institūciju tipi; ja rakstos aprakstīti

bērni).

Novadu kultūras rosīgums

Astoņi novadi:•[Aglonas], Dagdas, Krāslavas (‘Ezerzeme’);•Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Zilupes (‘Ludzas Zeme’);•Saldus, Brocēnu (‘Saldus Zeme’).

‘Kultūras rosīguma indekss’ - novada iedzīvotāju skaits dalīts ar rakstu skaitu, kuros minēta kāda novada vieta (ciems, pagasts, pilsēta).

Tikai Zilupes un Krāslavas novadiem piešķirta vērtība (iznākums) ‘nav rosīga kultūras dzīve’.

‘Kvalitatīvā salīdzinošās analīzes’ (KSA) metode (1)

Qualitative Comparative Analysis [QCA] - pieeja salīdzinošajā pētniecībā, 80-to gadu beigās izstrādāja amerikāņu sociologs Čārlzs Reidžins (Charles Ragin).

‘Tilts’ starp divām pasaulēm - kvantitatīvo un kvalitatīvo, norādot uz abu specifiskajiem ierobežojumiem un piedāvājot jaunu analīzes veidu (Ragin 1987).

KSA atšķirība no lineārajām tehnikām - fokuss uz mainīgo konfigurācijām (Berg-Schlosser 2001: 2430). Matemātiskās loģikas metodes (Būla algebra un kopu teorija).

Aksioma: dažādi pētāmie gadījumi ar vienādu iznākumu (output) var atšķirties savu atribūtu kombinācijās, bet nav iespējams, ka vienādas kombinācijas «rada» atšķirīgus iznākumus.

‘Kvalitatīvā salīdzinošās analīzes’ (KSA) metode (2)

Tehnika vienkāršākajā variantā:•gadījumam tiek ‘piešķirts’ viens dihatomizēts iznākums (piem., ‘demokrātija’ [„ir” vai „nav”]);•arī pētāmo gadījumu atribūti jeb faktori tiek dihatomizēti.

Ar Būla algebras palīdzību no datiem (kopas) tiek kalkulēta t.d. ‘patiesības tabula’ (truth table). Ja tā uzrāda pretrunu (contradiction), t.i. gadījumus ar vienādiem faktoriem, bet atšķirīgiem iznākumiem, tā jāatrisina.

Kritika: mainīgo dihatomizēšana ir pārlieku voluntārs process.

[sen nav bijis foto]

Kultūras rosīguma faktori

KSA uzdevums: noskaidrot rosīgai kultūrvidei būtiskus apstākļus (faktorus).

Iespējamie faktori:•sociāli-ekonomiskie (ĪAT statuss; TAI; liels iedzīvotāju skaits; liela teritorija; liels iedzīvotāju blīvums; homogēna etniskā grupa [viens etnoss - vairāk nekā puse iedzīvotāju]; homogēna etniskā grupa II [viens etnoss - vairāk nekā 2/3 iedzīvotāju]; latvieši [vairāk nekā puse iedzīvotāju – latvieši]);

•sociālās aktivitātes, kultūras infrastruktūra (NVO un

KN skaits).

Rezultāti

Rosīga kultūras dzīve var būt atšķirīgos novados (liels vai mazs, daudz vai maz iedzīvotāju, blīvi vai neblīvi apdzīvots, ir kāda lielāka pilsēta vai nav, nav būtiski novada sociāli-ekonomiskie un kultūras rādītāji [TAI, ĪAT, KN skaits u.c.]).

Vienīgā ‘pozitīvā iznākuma’ kopas faktoru konfigurācijā nepieciešamā vērtība (no analīzē iekļautajām), bez kura nav iespējama rosīga kultūra, ir:

‘latvieši’(t.i., vairāk nekā pusei novada iedzīvotāju ir jābūt latviešiem).

Diskusija

Pieņēmums: pārlieku nacionālistiska valsts un pašvaldību kultūras politika (nespēj piesaistīt etnisko minoritāšu iedzīvotājus vai pat tos atgrūž no līdzdalības publiski finansētā kultūras dzīvē).

Kāpēc kultūras dzīvē tik nenozīmīgi varētu būt dažādi ekonomiskie rādītāji? Skaidrojams ar kultūras pārvaldes modeli?

Iespējami arī citi rosīgas kultūras dzīves faktori (piemēram, pašaizliedzīgi un aktīvi vietējie kultūras darbinieki, liels

finansējums vietējai kultūrai vai spēcīgas pilsoniskās kultūras tradīcijas).

Paldies!