latvijas zivju fauna - priede.bf.lu.lvpriede.bf.lu.lv/grozs/hidrobiologjijas/latvijas zivju...

LATVIJAS ZIVJU FAUNA

Atis Minde

ZIVJU DAL ĪJUMS EKOLOĂISKĀS GRUPĀS

Jūras zivis– dzīvo un nārsto jūrā.

Saldūdens zivis– dzīvo un nārsto saldūdeĦos.

CeĜotājzivisAnadromās – dzīves lielāko daĜu pavada jūrā,bet nārsto saldūdeĦos.Katadromās – dzīves lielāko daĜu pavada saldūdeĦos,bet nārsto jūrā.Amfidrom ās – līdzīgi anadromajām, tikai pirms nārstavairākus gadus vēl pavada saldūdeĦos.

Pseidoanadromās – saldūdens zivis, kas bieži migrē nosaldūdeĦiem uz jūru un pretēji.


Pelaăiskās zivis– dzīvo vidējā un/vai virsējā ūdens slānī.

Bentiskās zivis– dzīvo uz ūdenstilpes grunts.

Bentopelaăiskās zivis– dzīvo tuvu gruntij.


Reofīlās sugas– dod priekšroku sekliem, strauji tekošiem posmiem.

Limnof īlās sugas– dod priekšroku dziĜiem, lēni tekošiemposmiem.

Uz jūras zivīm šāds dalījums nav attiecināms!Tā vietā attiecībā uz Baltijas jūru var run āt par siltūdens un aukstūdens sugām

LATVIJAS IHTIOFAUNASaldūdens zivis

alata (Thymallus thymallus)karpa (Cyprinus carpio)rauda (Rutilus rutilus)rudulis (Scardinius erythrophthalmus)ālants (Leuciscus idus) PAsapals (Leuciscus cephalus)baltais sapals (Leuciscus leuciscus)mailīte (Phoxinus phoxinus)strauta pavīėe (Alburnoides bipunctatus)plaudis (Abramis brama)plicis (Blicca bjoercna)vīėe (Alburnus alburnus)ausleja (Leucaspius delineatus)salate (Aspius aspius)asaris (Perca fluviatilis) PAzandarts (Sander lucioperca) PAėīsis (Gymnocephalus cernuus)rotans (Percottus glehni)-ievazāta sugasams (Silurus glanis)vēdzele (Lota lota)9 adatu stagars (Pungitius pungitius)

spidiĜėis (Rhodeus sericeus amarus)3 adatu stagars (Gasterosteus aculeatus)karūsa (Carassius carassius)sudrabkarūsa (Carassius auratus)līnis (Tinca tinca)spidiĜėis (Rhodeus sericeus amarus)kaze (Pelecus cultratus)spāre (Abramis ballerus)grundulis (Gobio gobio)parastais akmeĦgrauzis (Cobitis taenia)bārdainais akmeĦgrauzsis

(Noemacheilus barbatulus)dūĦu pīkste (Misgurnus fossilis)platgalve (Cottus gobio)līdaka (Esox lucius)ezeru salaka, sĦitka

(Osmerus eperlanus spirinchus)repsis (Coregonus albula)forele (Salmo trutta fario)Peipusa sīga ?

(Coregonus lavaretus maraenoides)pelede (Coregonus peled) ?

LATVIJAS IHTIOFAUNASaldūdens zivis – līdzīgās sugas

Plaudis

Plicis

Spāre


Rauda

Rudulis


Ālants Baltais sapals

Sapals


Bārdainais akmeĦgrauzis Parastais akmeĦgrauzis

DūĦu pīkste

LATVIJAS IHTIOFAUNASaldūdens zivis - sugas

Strauta pavīėe

Kaze

SpidiĜėis


• Dalījums pelaăiskajās, bentopelaăiskajās un bentiskajāsattiecībā uz Latvijas ihtiofaunu lielākoties ir nosacīts un vairāk atkarīgs no pieejamās barības un sezonas.

• Izteikti pelaăiskās: ausleja, vīėe, kaze, repsis.

• Izteikti bentiskās: zutis, sams, vēdzele, akmeĦgrauzis, bārdainais akmeĦgrauzis, platgalve.


• Reofīlās sugas– alata, str. forele, strauta pavīėe, mailīte, sapals, baltais sapals, platgalve, b.akmeĦgrauzis, akmeĦgrauzis.

• Limnofīlās sugas– rauda, rudulis, plaudis, plicis, karūsa, līnis, karpa, uc.

LATVIJAS IHTIOFAUNACeĜotājzivis

lasis (Salmo salar)taimiĦš (Salmo trutta)vimba (Vimba vimba)salaka (Osmerus eperlanus eperlanus)zutis (Anguilla anguilla)palede (Alosa fallax)sīga (Coregonus lavaretus) jūras un anadromā forma

Piekrastē nosacīti arī zandarts!

LATVIJAS IHTIOFAUNACeĜotājzivis – līdzīgās sugas

Salaka

Repsis – nav ceĜotājzivs!

Sīga

Lasis / TaimiĦš

LATVIJAS IHTIOFAUNACeĜotājzivis – līdzīgās sugas

Palede

ReĦăe – nav ceĜotājzivs!


Zandarts –pseidoanadroma zivs

Piekrastē zandarts bieži veic tālas migrācijas –pat līdz 100 km un vairāk.

Zandartu iezīmēšanas rezultāti (1994 – 1995).


Zutis – vienīgā katadromā suga Latvijā:

nārsto Sargasu jūrā, barojas saldūdens ūdenstilpēs.

• Ilgu laiku tika uzskatīts, ka Latvijā zušu populācija dabiskā ceĜāneatjaunojas.

• Jaunākie pētījumi parādīja, ka tā nav – “dabiskie” zuši ir vismaz 60%.

• Zušiem ir daudzveidīga barošanās dzīvotĦu izvēle.


0

4

8

12

16

20

24

0 150 300 450 600 750 900 1050 1200 1350 1500

Distance from core (µm)

1000

(S

r/C

a)

0

4

8

12

16

20

0 150 300 450 600 750 900 1050 12001350


100

0 (S

r/C

a)

0

4

8

12

16

20

24

0 150 300 450 600 750 900 1050


1000

(S

r/C

a)

Restocked eel Natural recruit

0

4

8

12

16

20

0 200 400 600 800 1000 1200 1400


1000

(S

r/C

a)

freshwater

seasea

freshwater

Sea eelInter-habitat shifter

Sr:Ca satura attiecība zušu otolītos


• Pelaăiskās sugas: palede, lasis, taimiĦš.

• Bentopelaăiskās sugas: sīga, salaka.

• Bentiskās sugas: vimba, zutis.

• Reofīlās sugas: lasis, taimiĦš, vimba (nārsto straujtecēs).

• Limnofīla suga– zutis.

LATVIJAS IHTIOFAUNAJūras zivis

plekste (Platichthys flesus trachurus)akmeĦplekste (Psetta maxima)jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)menca (Gadus morhua callarias)jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius)lucītis (Zoarces viviparus)lentzivs (Lumpenus lampretaeformis)taukzivs (Pholis gunellus)reĦăe (Clupea harengus membras)brētliĦa (Sprattus sprattus)tūbīte (Ammodytes tobianus)nigliĦš (Hyperoplus lanceolatus)ziemeĜu buĜĜzivs

(Myoxocephalus scorpius)četrragu buĜĜzivs

(Triglopsis quadricornis)jūras dzeloĦgalve (Taurulus bubalis)

sīga (Coregonus lavaretus)āėdegunis (Agonus cataphractus)zaėzivs (Cyclopterus lumpus)plūkšĦzivs (Liparis liparis)jūrasgrundulis

(Pomatoschistus microps)mazais jūrasgrundulis

(Pomatoschistus minutus)melnais jūrasgrundulis (Gobius niger)apaĜais jūrasgrundulis – ievazāta suga

(Neogobius melanostomus)divplankumu jūrasgrundulis

(Gobiusculus flavescens)čūskzivs (Nerophis ophidion)adatzivs (Syngnathus typhle)jūras stagars (Spinachia spinachia)anšovs (Engraulis encrasicholus)

LATVIJAS IHTIOFAUNAJūras zivis – līdzīgās sugas

ReĦăe

BrētliĦa

LATVIJAS IHTIOFAUNAJūras zivis - Sugas

LATVIJAS IHTIOFAUNAJūras zivis - Sugas

Plekste

AkmeĦplekste

LATVIJAS IHTIOFAUNAInvazīvās sugas!

ApaĜais jūrasgrundulis

(Neogobius melanostomus)• Dabiskā dzīvesvieta – Melnājūra, Kaspijas jūra, to baseini

• Izplatība Baltijas jūrā – kopš1990.gada GdaĦskas līcī, kopš2004.gada Latvijas piekrastē(konstatēts arī Lietuvas, Igaunijas un Krievijas piekrastes ūdeĦos).

LATVIJAS IHTIOFAUNAInvazīvās sugas!

Rotans

(Percottus glehnii) • Dabiskā dzīvesvieta – Amūras baseins

• Izplatība Latvijā – kopš 80to gadu vidus Daugavpils pilsētas apkaimes ezeros, iespējams arīBauskas, Cēsu, Rīgas un Valmieras rajonos.

LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi

Sugu komplekss, zivju sabiedrība

kas tie tādi?

Sugu komplekss, zivju sabiedrība (fish community)– konkrētābiotopā sastopamo sugu kopa, ihtiocenozes struktūra plašākāskatījumā.

LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi

Kas zivju sugām ir nepieciešams?

• Piemēroti hidroloăiskie apstākĜi (skābekĜa saturs ūdenī, temperatūra u.c.)

• Piemērots grunts sastāvs

• Nārstam un mazuĜiem piemērotas vietas

• Piemērota un pietiekama barība

• Slēptuves

• Iespēja migrēt

LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi - Ezeri

Ietekmējošie faktori:

• Salaku – repšu ezeri (dziĜi, zema temperatūra vasarā, daudz skābekĜa)

• Plaužu ezeri (tipiski eitrofi ezeri)

• Karūsu – līĦu ezeri (sekli, stipri aizauguši, maz skābekĜa)

• Purvu ezeri (augsts humīnvielu saturs ūdenī, pH < 7)

LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi - Ezeri

Sugu sastāvs:

• Sugas, kas parasti sastopamas lielā skaitādažādos ezeros: plaudis, rauda, plicis, vīėe, ausleja, asaris, ėīsis, līdaka.

• Sugas, kas parasti ir nelielā skaitā: ālants, rudulis, karūsa, līnis, akmeĦgrauzis, grundulis.

• Reti: vēdzele, dūĦu pīkste, zutis, u.c.

LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi - Upes


• Ūdens hidroloăija un hidroėīmija(straumes ātrums, ūdens tº, skābekĜa saturs, ūdens skābums).

• Upes lielums (sateces baseina lielums, upes platums un dziĜums).

• Biotopu daudzveidība upes posmā(krastu veăetācija, grunts tips un reljefs, zemūdens veăetācija).

• PiesārĦojums.


Sugu skaits atkarībā no upes sateces baseina lieluma

0

2

4

6

8

10

12

1 10 100 1000 10000

baseina platība km2 (log)

sugu

ska

its


Tipiskas straujteču sugas: bārdainais akmeĦgrauzis, platgalve, strauta pavīėe, mailīte, baltais sapals, sapals, strauta forele, laša un taimiĦa mazuĜi, alata (izĦemot Salacas baseinu), grundulis, salate.

Tipiskas lēni tekošu upju sugas: vīėe, ālants, rauda, plaudis, asaris, u.c., kas sastopamas arī ezeros.

LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi - Piekraste


• Ūdens temperatūra, meteoroloăiskie apstākĜi

• Ăeogrāfiskais novietojums

• Upju vai ar jūru savienotu ezeru tuvums

• Sezona

Atvērta un Ĝoti mainīga ekosistēma!


Atklātās jūras piekraste

• Seklumā (līdz 1,5 – 2 m): jūrasgrunduĜi, 3 un 9 adatu stagari + daudz un dažādas sugas atkarībā no vietas, gadalaika un meteoroloăiskajiem apstākĜiem.

• DziĜāk (2 – 20 m): plekste, reĦăe, vimba, + daudz un dažādas sugas atkarībā no vietas, gadalaika un meteoroloăiskajiem apstākĜiem.


Atklātās jūras piekraste

Pape

0,00

38,87

100,00

43,77

0,00

17,36

0,00 50,00 100,00 150,00

Jūnijs

Jūlijs

CeĜotājzivis Jūras zivis Saldūdens zivis

Jūrmalciems

0,13

24,56

99,47

67,54

0,39

7,89

0,00 50,00 100,00 150,00

Jūnijs

Jūlijs


LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi – Piekrastes karte


Rīgas jūras līča piekraste

• Seklumā (līdz 1,5 – 2 m): 3 un 9 adatu stagari, vīėes + daudz un dažādas sugas atkarībā no vietas, gadalaika un meteoroloăiskajiem apstākĜiem.

• DziĜāk (2 – 20 m): reĦăe, asaris, rauda + daudz un dažādas sugas atkarībā no vietas, gadalaika un meteoroloăiskajiem apstākĜiem.


Temperatūras dinamika Rīgas jūras līča piekrastē 2004.gadā

0

5

10

15

20

25

18.Apr 13.Mai 07.Jūn 02.Jūl 27.Jūl 21.Aug 15.Sep 10.Okt 04.Nov

Salacgrīva Lapmežciems


Rīgas jūras līča piekraste

L īča dienvidu piekraste

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Jan Feb Mar Apr Mai Jun Jul Aug Sep Okt Nov Dec


LATVIJAS IHTIOFAUNASugu kompleksi – Piekrastes karte

latvijas zivju fauna - priede.bf.lu.lvpriede.bf.lu.lv/grozs/hidrobiologjijas/latvijas zivju...

Documents