latvijas zinÂtÒu akadÇmija · 2020. 2. 8. · Ârzemju locekïi — 57 65 88 (45) 92 (48) 94...

© Latvijas Zinâtòu akadçmija, 2002

UDK 061.23:001(474.3)(058)La 811

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJA

Akadçmijas laukums 1Rîga, LV 1524Latvija

Tel.: 722 5361. Fakss: 782 1153E pasts: [email protected]://www.lza.lv

ISBN 9984-698-51-3ISSN 1407-0413

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Gadagrâmata 2002 ir turpinâjumizdevums — jauvienpadsmitais ar ðâdu nosaukumu. Iepriekðçjie laidieni atspoguïoja situâciju 1990.,1992., 1992./1993., 1995.—2001. gadâ. Gadagrâmatas 2002 iznâkðana ir pieskaòotaakadçmijas gada pilnsapulcei.

Gadagrâmatâ ievietoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas pamatdokumenti, galvenâsziòas par akadçmiju, tâs struktûru un locekïiem, pârskata tipa materiâli par akadçmijasdarbîbu 2001. gadâ, atseviðíi LZA dokumenti (kuru atkârtota publicçðana nâkamajâsgadagrâmatâs nav paredzçta), îsas ziòas par Latvijas zinâtniskajâm iestâdçm.

Publicçtie dati atspoguïo stâvokli 2002. gada 1. janvârî.

S A T U R S

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5PAMATDOKUMENTI

Latvijas Republikas likumdoðana par Latvijas Zinâtòu akadçmijas statusu . . . . 9Latvijas Zinâtòu akadçmijas Harta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STRUKTÛRASLatvijas Zinâtòu akadçmijas Senâts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidijs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Latvijas Zinâtòu akadçmijas valde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19Latvijas Zinâtòu akadçmijas Uzraudzîbas padome . . . . . . . . . . . . . . 20Bibliotçku padomes valde . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21Akadçmijas personâls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏIÎstenie locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23Goda locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33Ârzemju locekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38Korespondçtâjlocekïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48Pârmaiòas LZA locekïu sastâvâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57In memoriam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA DOKTORI . . . . . . . . . . . . . 66LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA MECENÂTI . . . . . . . . . . . . 72LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . 73Latvijas Zinâtòu akadçmijas vârdbalvas . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73Izcilie zinâtnieki, kuru vârdâ nosauktas Latvijas Zinâtòu akadçmijas balvas . . . 75Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâs medaïas, balvu un prçmiju laureâti 2001. un

2002. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 79Latvijas zinâtnieki — citu ievçrojamâko zinâtnisko apbalvojumu laureâti . . . . 84Balvu un prçmiju jauniem zinâtniekiem un studentiem laureâti. . . . . . . . . 84

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂDARBÎBA 2001. GADÂ

Nozîmîgi notikumi Latvijas zinâtnç un Latvijas Zinâtòu akadçmijâ 2001. gadâ . . 88Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulces . . . . . . . . . . . . . . . . . 98Otrais Pasaules latvieðu zinâtnieku kongress . . . . . . . . . . . . . . . . 121Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 135

Latvijas attîstîbas problçmas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 135Latvijas novadi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 142

LZA Senâta darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 145Senâta sçdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1452001. gadâ pieðíirtie LZA Atzinîbas raksti . . . . . . . . . . . . . . 151Zinâtniskie ziòojumi LZA Senâta sçdçs 2001. gadâ . . . . . . . . . . 152

LZA prezidija darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 161LZA valdes darbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 162

LZA budþeta izpilde 2001. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 164Ziedojumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 164

ZINÂTÒU NODAÏASFizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 165Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . 170Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . 175Ârzemju locekïu nodaïa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 183

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBALZA starptautiskâ sadarbîba 2001. gadâ . . . . . . . . . . . . . . . . . 184

1. p i e l i k u m s. DOKUMENTIDeklarâcija par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Daugavpils Universitâtes

sadarbîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 190Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR Aizsardzîbas ministrijas

sadarbîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 192Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (kopâ ar Latvijas

Zinâtòu akadçmiju) nolikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 193Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un Latvijas

Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm . . . . . . . . . . . . . . . . 195

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbas fondamçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâs par sadarbîbuun gada balvâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 197

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domes Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums . 199Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba” Rîgas balvas

iedibinâðanas lîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002. p i e l i k u m s. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU

RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2013. p i e l i k u m s. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES

LATVIJÂLatvijas Republikas Izglîtîbas un zinâtnes ministrija . . . . . . . . . . . . 206Latvijas Zinâtnes padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 207Augstâkâs izglîtîbas padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 210Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas komisija . . . . . . . . . . . . . . . . . 210Valsts emeritçto zinâtnieku padome . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 211Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmija . . . . . . . . . . . . . . . 211Latvijas Zinâtnieku savienîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 211Latvijas universitâtes un augstskolas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 211Zinâtniskie institûti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 215

Fizikas, matemâtikas un tehnisko zinâtòu institûti (215). Íîmijas un bioloìijaszinâtòu institûti (217). Medicînas zinâtòu institûti (218). Lauksaimniecîbas unmeþa zinâtòu institûti (219). Humanitâro un sociâlo zinâtòu institûti (220).Ekonomikas institûti (221).

Citas zinâtniskâs iestâdes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 221Zinâtniskâ izdevçjdarbîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 222

4. p i e l i k u m s. LATVIJAS ZINÂTNES ORGANIZÇÐANÂ IESAISTÎTOPERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJS . . . . . . . . . . . . . . . . . . 226

5

IEVADS

Klajâ nâk kârtçjâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas gadagrâmata, jau vien-padsmitâ pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas. Neatkarîbu atguvuðajâLatvijâ Zinâtòu akadçmija ir kïuvusi par vçrâ òemamu faktoru valsts zinâtnesun kultûras dzîvç, kas 2002. gadâ var atskatîties uz 10 gadiem, kopð tâdarbojas savâ jaunajâ, pârveidotajâ statusâ.

Zinâtòu akadçmiju pieòemts uzskatît par nobrieduðas valsts atribûtu, kasveidojas tad, kad sasniegts augsts intelektuâlâs attîstîbas lîmenis. Tâ pârstâvvalsti starptautiskajâ zinâtnieku sabiedrîbâ, îsteno augstâkâ lîmeòazinâtniskos sakarus, informâcijas, literatûras, speciâlistu apmaiòu, ievçl parsaviem ârzemju vai goda locekïiem izcilus ârvalstu zinâtniekus un garadarbiniekus.

Pirmâs zinâtòu akadçmijas radâs Rietumeiropâ 17. gadsimtâ (ðogad 350gadu nepârtrauktas pastâvçðanas jubileju atzîmç vecâkâ — Vâcu dabaspçt-nieku akadçmija “Leopoldina”). 20. gadsimtâ tâdas izveidojâs arî jaunajâs,neatkarîbu ieguvuðajâs valstîs. Mçìinâjumi nodibinât zinâtòu akadçmijuLatvijâ bijuði kopð 19. gadsimta sâkuma. Latvieðu zinâtòu akadçmijas pro-jektu izvirzîja jauns filozofs — Pauls Dâle 1916. gadâ. 1932.—1940. gadâRîgas Latvieðu biedrîbas ietvaros darbojâs privâta zinâtòu akadçmija, bet reâliZinâtòu akadçmija Latvijâ pastâv kopð 1946. gada 14. februâra, sâkotnçji —ar individuâliem locekïiem un pçtnieciskajiem institûtiem.*

Kopð 1992. gada 14. februâra, tâtad tieði 10 gadus, Latvijas Zinâtòuakadçmija (Academia Scientiarum Latviensis) darbojas kâ individuâluzinâtnieku korporâcija saskaòâ ar savu jaunizstrâdâto Hartu un Statûtiem.Akadçmijas Hartu (tâs papildinâtâ versijâ) 1997. gada 23. janvârî apstiprinâja

* LZA izcelsmes, vçstures un pârvçrtîbu problçmas sîkâk analizçtas 1999. gada sâkumâ klajâlaistajâ Jâòa Stradiòa grâmatâ (Rîga: Zinâtne. 711 lpp.), kur interesents var gût ieskatu pagâtnesnotikumos, ieskicçtas arî LZA nâkotnes aprises.

6

IEVADS

Latvijas Republikas Saeima. Latvijas Zinâtòu akadçmija pârstâv LatvijuStarptautiskajâ zinâtnes padomç (ICSU), Eiropas zinâtòu akadçmijufederâcijâ (ALLEA), Pasaules zinâtnieku federâcijâ (WFS), Starptautiskajâ[humanitâro zinâtòu] akadçmiskajâ savienîbâ (UAI) u.c. LZA mçríi unuzdevumi formulçti Hartâ, te minçsim galvenos: pçtîjumu veicinâðanafundamentâlo un lietiðío zinâtòu jomâ, îpaði starpnozaru pçtîjumos; Latvijasvçstures, kultûras un latvieðu valodas izpçtes un izkopðanas veicinâðana;aktîva lîdzdalîba Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un valsts varasinstitûciju konsultçðana zinâtnes jautâjumos; rûpes par zinâtniskâs literatûrasizdoðanu, zinâtnisko terminoloìiju un enciklopçdiju zinâtnisko lîmeni;kongresu, konferenèu, diskusiju un konkursu organizçðana, zinâtnessasniegumu un Latvijas zinâtòu vçstures popularizçðana; Latvijas zinâtniekustarptautisko kontaktu uzturçðana; pçtniecîbas çtikas, diskusijas principu untradîciju sargâðana, saglabâðana un izkopðana.

LZA darbîbas galvenie veidi ir ZA sçdes un pilnsapulces, lîdzdalîbaaugsta lîmeòa konferenèu organizçðanâ un darbs ZA zinâtòu nodaïâs, snie-dzot konsultâcijas un ekspertîzes, izvçrtçjot zinâtnes virzienus, rîkojot zinât-niskas diskusijas, pieðíirot LZA Lielo medaïu un vârdbalvas, jaunozinâtnieku prçmijas, goda doktora grâdus, uzturot sakarus ar ârvalstuzinâtniskajâm institûcijâm (2001. gadâ — ar 25 ârvalstu zinâtòu akadçmijâm)u.tml.

Kopð 1994. gada Latvijas Zinâtòu akadçmijai vairs nav pçtnieciskoinstitûtu, taèu LZA saglabâ zinâtniskas saites gan ar saviem bijuðajieminstitûtiem, kas tagad vairumâ integrçjuðies Latvijas universitâðu sastâvâ, ganar paðâm Latvijas universitâtçm. Deviòdesmitajos gados, ievçlot daudz jaunulocekïu (arî no ârzemçm) un izstrâdâjot jaunas darbîbas formas, pamatos irnoslçgusies LZA transformâcija par akadçmiju klasiskâ izpratnç. Tâ aktîvipiedalâs Latvijas zinâtnes sistçmas pilnveidoðanâ.

Atbilstoði LZA Statûtiem tâs sastâvâ ir paredzçti 100 îstenie locekïi lîdz70 gadu vecumam. Paðlaik, t. i., 2002. gada 1. janvârî, tâdu ir 69 no kopçjâskaita 98. Attiecîgi Statûtos ir paredzçti 60 korespondçtâjlocekïi vecumâ lîdz65 gadiem; ðobrîd no kopskaita 94 tâdu ir 51. 60 goda locekïu vakancçspaðlaik ir ievçlçti 52, bet no 100 ârzemju locekïiem — 94. Ðogad paredzçtsnedaudz mainît LZA Statûtu punktus, kas reglamentç LZA locekïu skaitu.

7

IEVADS

Vairâk nekâ puse LZA îsteno locekïu ir Latvijas universitâðu profesori.LZA ârzemju locekïu skaitâ ir ievçrojami zinâtnes un kultûras darbinieki no22 valstîm. Savukârt vairâki LZA locekïi ievçlçti par ârzemju zinâtòuakadçmiju locekïiem. LZA îstenâ locekle profesore Vaira Vîíe-Freiberga1999. gadâ ievçlçta par Latvijas Valsts prezidenti.

Zinâtniski organizatoriskajâ plâksnç LZA piedalâs Latvijas zinâtnesstratçìijas izstrâdç un pçtniecîbas virzienu izvçrtçðanâ, Baltijas valstu unZiemeïvalstu zinâtòu akadçmiju sadarbîbâ, kâ arî ar zinâtni saistîtolikumprojektu izvçrtçðanâ un papildinâðanâ. Zinâtòu akadçmija strâdâ cieðâsaskaòâ ar Latvijas Zinâtnes padomi, diskutçjot par Latvijas zinâtnes —augstâkâs izglîtîbas un jauno tehnoloìiju vadlînijâm, regulâri rîko LZA sçdesgan Rîgâ, gan Latvijas novados (2001. gadâ — Jelgavâ, Staicelç, Neretâ,Ilûkstç).

Pçdçjos gados Latvijas Zinâtòu akadçmija ir intensificçjusi sadarbîbu ganar valsts, gan ar privâtâm un sabiedriskâm institûcijâm, sniegusi kvalificçtusekspertatzinumus. LZA locekïi pilda padomnieku pienâkumus daþâdâs valstsinstitûcijâs, ir Latvijas Zinâtnes padomes, Augstâkâs izglîtîbas padomes,Latvijas Vçsturnieku komisijas, Valsts valodas komisijas u.c. locekïi. DaudziLZA locekïi ir sekmîgi iesaistîjuðies daþâdu starptautisku projektu izpildç,tiek aicinâti referçt starptautiskâs konferencçs un strâdât ârvalstu zinâtòucentros. LZA aktîvi veicina Latvijas pçtnieku iesaistîðanos Eiropas Savienîbasprogrammâs, sadarbojas ar UNESCO, NATO Zinâtnes komiteju.

1998.—2001. gadâ Latvijas Zinâtòu akadçmija ir noslçgusi sadarbîbaslîgumus ar Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju (tiekrîkotas kopçjas sçdes), ar Baltijas studiju veicinâðanas apvienîbu (AABS), arLatvijas Universitâti, Rîgas Tehnisko universitâti, Daugavpils Universitâti,Latvijas Reìionâlâs arhitektûras akadçmiju, LR Aizsardzîbas ministriju,Rîgas domi, ar Latvijas Inteliìences apvienîbu un Rîgas Latvieðu biedrîbu(par kopçju publisku inteliìences konferenèu rîkoðanu; tâs rîko ik mçnesi —lîdz 2002. gada 15. februârim notikuðas 46 — un translç Latvijas radio) u.c.Regulâri tiek pausts LZA viedoklis aktuâlos valsts dzîves jautâjumos.Sakârtota LZA balvu sistçma (iedibinâtas un vairâkos gadîjumos pirmoreizpasniegtas jaunas vârdbalvas daþâdâs zinâtòu nozarçs, jauno zinâtnieku bal-vas, nodibinâtas kopçjas balvas ar publisko a/s “Grindeks” un a/s “Aldaris”,

IEVADS

a/s “DATI”, a/s “Latvenergo”, a/s “RD ALFA”, “ITERA Latvija”, SIA“Lattelekom” u.c., likti pamati zinâtnes mecenâtismam Latvijâ.

Laba sadarbîba ðajâ jomâ izveidojusies ar Izglîtîbas fonda mçrípro-grammu “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”. Îpaði atzîmçjams LZA ârzemjumecenâtu M. Ðtaudingeres, E. un K. Poèu, A. un J. Sadovsku, it seviðíiD. A. Lçbera devums.

Pçc triju Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu ierosmes ALLEA

ietvaros izveidots projekts par zinâtnes stratçìiju Eiropas mazajâs valstîs.Kopâ ar Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju 2001. gadâ pirmoreiz pa-sniegta Feliksa balva, iedibinâta Rîgas balva. 2001. gadâ LZA aktîvi pieda-lîjusies Latvijas iedzîvotâju genoma datu bâzes izveidoðanâ, Rîgas pilsçtas800 gadu jubilejas zinâtnisko pasâkumu organizçðanâ un norisç, Otrâ Pasau-les latvieðu zinâtnieku kongresa, II Sçlijas kongresa norisç, ar UNESCO

ìenerâldirektora K. Macuuru un XIV Dalai Lamas Latvijas vizîti un ÍînasTautas Republikas Ârlietu institûta prezidenta Mei Zhaoronga vizîti saistî-tajos pasâkumos, 1991. gada barikâþu atceres starptautiskâs konferencesorganizçðanâ, vienîgâ Rîgâ dzimuðâ un strâdâjuðâ Nobela prçmijas laureâtaVilhelma Ostvalda pieminekïa izveides organizçðanâ (kopâ ar publisko akcijusabiedrîbu “Grindeks”), 24o paralçles un 57o meridiâna krustpunkta iezîmç-ðanâ Rîgas pilsçtas teritorijâ, grâmatas “Skats uz Rîgu” tapðanâ un citos pasâ-kumos, kas guva rezonansi plaðâkâ Latvijas sabiedrîbâ.

LZA locekïu sastâvs un darbîbas jomas ir stabilizçjuðâs. Latvijas zinâtnçpamazâm sâk iezîmçties pçtniecîbas, augstâkâs izglîtîbas, kultûras un jaunotehnoloìiju integrçðanâs principi, kaut arî cîòa par zinâtnes prestiþu sabied-rîbâ un zinâtnes finansçjuma palielinâðanu lîdz civilizçtai valstij atbistoðamlîmenim turpinâs. 21. gadsimtâ Latvijas Zinâtòu akadçmija iegâjusi ar defi-nçtu Latvijas un zinâtnes attîstîbai atbilstoðu darbîbas programmu.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents

9

PAMATDOKUMENTI

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMDOÐANAPAR LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATUSU

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS “PAR ZINÂTNISKODARBÎBU"

(Pieòemts 1992. gada 10. novembrî)

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS “GROZÎJUMI LIKUMÂ“PAR ZINÂTNISKO DARBÎBU””

(Pieòemts 1996. gada 13. jûnijâ)

Zinâtniskâs darbîbas valsts organizatoriskajâ sistçmâ ietilpst: .. Latvijas Zinâtòuakadçmija .. (15. pants)

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir autonoms tiesîbu subjekts, kurð sastâv no ievçlçtiemLatvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un kuru subsidç valsts. Latvijas Zinâtòuakadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu un Statûtiem. Latvijas Zinâtòu akadçmijasHartu apstiprina Saeima un tajâ norâda Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríus,pamatvirzienus, tiesisko un ekonomisko pamatu, pârvaldes sistçmu, tiesîbas unpienâkumus. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinâtòu akadçmijaiîpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ (23. pants).

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA(Pieòçmusi Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce 1996. gada 22. novembrî.

Apstiprinâjusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvârî)

PREAMBULA

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir vairâku agrâk Latvijâ pastâvçjuðu zinâtnisko bied-rîbu ideju un darbîbas mantiniece. Tâs priekðteces ir 1815. gadâ Jelgavâ dibinâtâ Kur-zemes Literatûras un mâkslas biedrîba un Rîgas Latvieðu biedrîbas sastâvâ 1869. gadâdibinâtâ Zinâtnîbas (Zinîbu) komisija, kas 1932. gadâ tika pârveidota par Zinâtòukomiteju ar privâtas zinâtòu akadçmijas statusu.

Kopð 1919. gada Latvijas Republikas valdîba vairâkkârt bija apsvçrusi oficiâlasLatvijas Zinâtòu akadçmijas dibinâðanu. Ðo nodomu 1927. gadâ atbalstîja izglîtîbasministrs J. Rainis. 1935. gadâ Ministru prezidents K. Ulmanis publiski paziòoja no-domu izveidot Latvijas Zinâtòu akadçmiju, un kâ pirmâ tâs sastâvdaïa ar Latvijas Re-publikas likumu 1936. gada 14. janvârî tika nodibinâts Latvijas vçstures institûts.

Zinâtòu akadçmija Latvijâ darbîbu uzsâka 1946. gada 14. februârî, kad akadçmijaslocekïi sanâca uz pirmo kopsapulci. Par Zinâtòu akadçmijas un tâs institûtu pamatko-dolu kïuva Latvijas Universitâtes un Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas zinâtnieki.Pieòemot Hartu un jaunus Statûtus, ar 1992. gada 14. februâra kopsapulces lçmumuLatvijas Zinâtòu akadçmija pârveidota par klasiska tipa akadçmiju, kura apvienovçlçtus locekïus — izcilus zinâtniekus un citus gara darbiniekus.

Atjaunotajâ Latvijas Republikâ Latvijas Zinâtòu akadçmija veicina zinâtòuattîstîbu, veic zinâtniskus pçtîjumus. Tâ gâdâ, lai apzinâtu, pçtîtu, izkoptu, saglabâtuun nodotu nâkamajâm paaudzçm visu to îpaðo, ko pasaules zinâtnei un kultûrai ir de-vusi un spçj dot Latvija un latvieðu tauta: nacionâlo kultûru, valodu, folkloru, litera-tûru, sociâlo un saimniecisko pieredzi, tradîcijas. Tâ pçtî un saglabâ Rîgas un Latvijasnovadu kultûrvçsturiskâs tradîcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulç.

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir iekïâvusies starptautiskajâ zinâtniskajâ kopîbâ, sa-darbojas ar citâm zinâtòu akadçmijâm un zinâtniskâm organizâcijâm Eiropâ unpasaulç.

1. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESISKAIS PAMATS

Latvijas Republikâ ir viena valsts izveidota Latvijas Zinâtòu akadçmija kâ na-cionâlas nozîmes zinâtnes centrs. Latvijas Zinâtòu akadçmija ir autonoms tiesîbu sub-jekts, kurð sastâv no ievçlçtiem Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem un kurusubsidç valsts. Latvijas Zinâtòu akadçmija darbojas saskaòâ ar tâs Hartu un Statûtiem.Hartu pieòem Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce un apstiprina Latvijas Repub-

10

likas Saeima. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinâtòu akadçmijaiîpaðus uzdevumus un pilnvaras zinâtnes jomâ.

Ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju var bût saistîtas zinâtniskâs pçtniecîbas iestâdes,biedrîbas, fondi, zinâtniski tehniskas organizâcijas, universitâtes un augstskolas. Tosadarbîbu ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju nosaka savstarpçja vienoðanâs. Akadçmijasmçríu veikðanai tiek veidotas zinâtnieku grupas vai iestâdes, kuras var darboties Lat-vijas Zinâtòu akadçmijas ietvaros.

Par Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïiem ievçlç izcilus Latvijas un ârzemjuzinâtniekus un par goda locekïiem — arî citu jomu vispâratzîtus Latvijas gara dar-biniekus.

Latvijas Zinâtòu akadçmija ir juridiska persona. Tâ ievçro Latvijas Republikaslikumus un starptautiskâs tiesîbu normas.

2. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBAS MÇRÍIUN PAMATVIRZIENI

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbas mçríi un pamatvirzieni ir:

� zinâtnes attîstîðana, pçtîjumu veicinâðana un veikðana fundamentâlo un lietiðíozinâtòu jomâ, Latvijas tautas un valsts vçstures, kultûras un valodas izpçtes un iz-kopðanas veicinâðana, kâ arî ar Latvijas dabas resursiem, to optimâlas izmantoðanasiespçju un apkârtçjâs vides aizsardzîbu saistîtu pçtîjumu atbalstîðana;

� Latvijas attîstîbas procesu prognozçðana, tautas un valdîbas operatîva ie-pazîstinâðana ar zinâtniskâm prognozçm par daþâdu tautsaimniecisku, kultûras un so-ciâlu noriðu un projektu vçlamâm un nevçlamâm sekâm.

3. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS TIESÎBAS

Latvijas Zinâtòu akadçmijai ir tiesîbas:

� sadarboties ar augstâkâs izglîtîbas un zinâtniskâs darbîbas organizatoriskâssistçmas institûcijâm, deleìçt savus pârstâvjus ðo institûciju darbâ;

� saòemt informâciju par to likumu un normatîvo aktu gatavoðanu un grozîðanuSaeimas komisijâs, ministrijâs un citâs valsts iestâdçs, kuri saistîti ar zinâtni un aug-stâko izglîtîbu, kâ arî izteikt viedokli par ðiem dokumentiem;

� uzòemties iniciatîvu jaunu zinâtnisku virzienu un ar to saistîtu zinâtnisku in-stitûciju veidoðanâ;

� pieðíirt Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda doktora grâdu Latvijas un ârzemjuzinâtniekiem;

� ierosinât un pieòemt savas Hartas grozîjumus, iesniegt tos apstiprinâðanai Saei-mâ;

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS HARTA

11

� glabât savos arhîvos, krâtuvçs un bibliotçkâs zinâtnes, literatûras, mâkslas uncitu kultûras darbinieku rokrakstus un dokumentus, kâ arî citus zinâtnei un vçstureinozîmîgus materiâlus.

4. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PIENÂKUMI

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pienâkumi ir:

� aktîva piedalîðanâs Latvijas zinâtnes politikas veidoðanâ un operatîva Saeimasun valdîbas konsultçðana zinâtnes jautâjumos;

� lîdzdalîba daþâdu valsts programmu zinâtniskajâ ekspertîzç, pçtîjumu, projektu,programmu un zinâtnisko iestâþu pçtnieciskâ lîmeòa izvçrtçðanâ;

� balvu pieðíirðana par izcilâkiem veikumiem Latvijas zinâtnç;

� Latvijas zinâtnes un zinâtnieku paðpârvaldes un demokrâtijas veicinâðana, ðoprincipu aizstâvîba valsts struktûrâs un masu saziòas lîdzekïos;

� rûpes par jaunu pçtnieku paaudþu iesaisti zinâtnç un pensionçto, t.sk. valstsemeritçto zinâtnieku sociâlo aizstâvîbu;

� zinâtniskâs pçtniecîbas çtikas, diskusijas principu un tradîciju sargâðana,saglabâðana un izkopðana, Latvijas zinâtòu vçstures un zinâtniecîbas problçmu izpçte;

� rûpes par zinâtniskâs literatûras izdoðanu, zinâtnisko terminoloìiju un enciklo-pçdiju zinâtnisko lîmeni Latvijâ;

� zinâtnisko kongresu, konferenèu, atklâtu Latvijas Zinâtòu akadçmijas sçþu,diskusiju un konkursu organizçðana un zinâtnes sasniegumu popularizçðana;

� Latvijas zinâtnes un nacionâlâs kultûras mantojuma krâtuvju — LatvijasAkadçmiskâs bibliotçkas, Misiòa bibliotçkas un Latvieðu folkloras krâtuves —zinâtniska pârziòa;

� Latvijas zinâtnieku starptautisko kontaktu veidoðana un veicinâðana, sadarbîbaar citâm zinâtòu akadçmijâm, zinâtniskâm biedrîbâm un savienîbâm, starptautiskozinâtnisko sakaru uzturçðana un Latvijas zinâtnes pârstâvniecîba starptautiskâs zinâtni-skâs organizâcijâs.

Latvijas Zinâtòu akadçmija ik gadu publicç pârskatu par savu darbîbu.

5. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SASTÂVSUN PÂRVALDE

Latvijas Zinâtòu akadçmijas sastâvu veido: îstenie locekïi (akadçmiíi), goda lo-cekïi, ârzemju locekïi, korespondçtâjlocekïi. To skaitu, kandidâtu izvirzîðanas unapsprieðanas kârtîbu zinâtniskâ sabiedrîbâ, kâ arî ievçlçðanas kârtîbu nosaka LatvijasZinâtòu akadçmijas Statûti.


12

Latvijas Zinâtòu akadçmijas augstâkais lçmçjorgâns ir pilnsapulce, kurâ piedalâsievçlçti îstenie, goda, ârzemju locekïi un korespondçtâjlocekïi. Hartas un Statûtujautâjumus un jaunu locekïu uzòemðanu izlemj îstenie locekïi. Lai sekmçtu starpdisci-plinâru problçmu risinâðanu un radniecîgo zinâtòu pârstâvju kontaktus, akadçmijas lo-cekïi izveido Latvijas Zinâtòu akadçmijas zinâtòu nodaïas. Pilnsapulèu starplaikâLatvijas Zinâtòu akadçmijas darbu vada tâs locekïu ievçlçts prezidents un Senâts.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce ievçl uzraudzîbas padomi. LatvijasZinâtòu akadçmijas daþâdu darbîbas jomu organizçðanai un operatîvu lçmumupieòemðanai tiek izveidots prezidijs, valde un citas organizatoriskas struktûras. Ðostruktûru sastâvu un pienâkumus nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.

6. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS DARBÎBASEKONOMISKAIS PAMATS

Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbîbai nepiecieðamais finansçjums tiek subsidçts novalsts budþeta. Latvijas Zinâtòu akadçmija valsts noteiktâ kârtîbâ iesniedz motivçtu fi-nansçjuma pieprasîjumu nâkamajam gadam kopâ ar gadskârtçjo pârskatu. LatvijasZinâtòu akadçmijas speciâlo budþetu veido lîdzekïi, kurus iegûst no:

� pasûtîjumu izpildes un uzòçmçjdarbîbas;

� îpaðumu apsaimniekoðanas;

� ziedojumiem un dâvinâjumiem;

� citiem avotiem.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumâ vai valdîjumâ var bût nekustamais un kusta-mais îpaðums — zeme, çkas un cita manta, kuru tai nodevuðas valsts institûcijas vaikuru tâ ieguvusi savas darbîbas rezultâtâ vai uz cita tiesiska pamata, kâ arî intelek-tuâlais îpaðums, nauda un vçrtspapîri Latvijâ un ârvalstîs.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas pârziòâ ir iestâdes un organizâcijas, kas nepiecieða-mas tâs darbîbai, kâ arî iestâdes un organizâcijas, kuras sekmç zinâtnes funkcionçðanu.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas îpaðumu un tâs valdîjumâ un pârziòâ esoðo objektupârvaldes kârtîbu nosaka Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûti.

7. pants. LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI

Latvijas Zinâtòu akadçmijas locekïu pilnsapulce patstâvîgi pieòem un/vai grozasavus Statûtus, kuri nedrîkst bût pretrunâ ar ðîs Hartas nostâdnçm.


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS STATÛTI

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Statûtus jaunâ redakcijâ paredzçts apstiprinâtLZA pilnsapulcç 2002. gada 4. aprîlî. Ar tiem var iepazîties Latvijas Zinâtòuakadçmijas interneta lapâ.

14

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASSTRUKTÛRAS

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7225361, 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Senâta priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐ, akadçmijas prezidentsTel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Senâta priekðsçdçtâja vietnieks Juris EKMANIS, akadçmijas viceprezidentsTel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Senâta locekïi

Andrejs SILIÒÐ, akadçmijas viceprezidentsTel.: 7211405. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs, Íîmijas, bioloìijas unmedicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs


Tâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: [email protected]

Ivars KALVIÒÐ, Bibliotçku padomes priekðsçdçtâjsTel.: 7553233. Fakss: 7541644. E pasts: [email protected]

Mârcis AUZIÒÐTel.: 7033750. Fakss: 7820113. E pasts: [email protected]

Mârtiòð BEÍERSTel.: 7034892. Fakss: 7034885. E pasts: [email protected]

Jânis BÇRZIÒÐTel.: 7226934. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

Ivars BIÏINSKISTel.: 7554500. Fakss: 7555337. E pasts: [email protected]

Andris BUIÍISTel.: 7225674. Fakss: 7227520. E pasts: [email protected]

Elmârs GRÇNSTel.: 7808201, 7808003. Fakss: 7442407. E pasts: [email protected]

15

Viktors HAUSMANISTel.: 7227894. Fakss: 7229017. E pasts: [email protected]

Juris JANSONSTel.: 7551145. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected]

Vija KLUÐATel./fakss: 7366306. Tel.: 9276263. E pasts: [email protected]

Mâris KÏAVIÒÐTel.: 7331766. Fakss: 7332704. E pasts: [email protected]

Ivars KNÇTSTel.: 7089400, 7089300. Fakss: 7820094. E pasts: [email protected]

Maija KÛLETel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: [email protected]

Ivars LÂCISTel.: 7034301. Fakss: 7034302. E pasts: [email protected]

Ilmârs LAZOVSKISTel.: 7615063. Fakss: 7614168. E pasts: [email protected]

Dace MARKUSTel.: 7414805, 7808124. Fakss: 7808034, 7213405. E pasts: [email protected]

Tâlis MILLERSTel.: 7228784, 7944772. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Indriíis MUIÞNIEKSTel.: 7034401, 7034866. Fakss: 7034302. E pasts: [email protected]

Baiba RIVÞATel.: 7223392, 30 23739. Fakss: 7220423, 30 26980. E pasts: [email protected], [email protected]

Valentîna SKUJIÒATel.: 7229636. Tel./fakss: 7227696. E pasts: [email protected]

Vitauts TAMUÞSTel.: 7543306. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected]

Senâta locekïi ar padomdevçja balsstiesîbâm

Edvîns BÇRZIÒÐTel.: 3080699, 9231425. Fakss: 3005685. E pasts: [email protected]

Raita KARNÎTETel.: 7222830. Fakss: 7820608. E pasts: [email protected]

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SENÂTS

16

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524


Prezidija priekðsçdçtâjs Jânis STRADIÒÐ, akadçmijas prezidentsTel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Prezidija locekïi

Juris EKMANIS, akadçmijas viceprezidenta v.i.Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]


Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârsTel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Tâlis MILLERS, LZA Fonda priekðsçdçtâjsTel.: 7228784. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Jânis KRISTAPSONS, akadçmijas prezidenta padomnieksTel.: 7223567. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

PREZIDIJA LOCEKÏU PIENÂKUMU SADALE(Apstiprinâjis LZA Senâts 2001. gada 20. martâ)

Prezidents Jânis STRADIÒÐ• Vada un pârstâv Latvijas Zinâtòu akadçmiju• LZA Senâta priekðsçdçtâjs; vada LZA pilnsapulces un sçdes• LZA jaunu locekïu izvirzîðanas un izvçrtçðanas jautâjumi• LZA sadarbîba ar ârzemju zinâtniskâm organizâcijâm (ICSU, ALLEA) un Baltijas valstu

zinâtòu akadçmijâm, LZA un ârzemju zinâtòu akadçmiju divpusçjo lîgumu koordinâcija• Valsts emeritçto zinâtnieku padomes loceklis• LZA balvu un medaïu pieðíirðanas jautâjumi• LZA tradîciju pilnveidoðana un izkopðana• LZA vçsture

LZA viceprezidenta v.i. Juris EKMANIS• LZA Senâta priekðsçdçtâja vietnieks• LZA finansu rîkotâjs• Paraksta LZA finansu dokumentus un lîgumus, ieskaitot tos, kas skar sadarbîbu ar ârvalstu

zinâtòu akadçmijâm

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS

17

• Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs• Vada LZA statûtu un nolikumu pilnveidoðanas izstrâdi• LZA valdes loceklis• Pârrauga LZA Lietu pârvaldes darbu• Sadarbîba ar Latvijas augstskolâm, zinâtniskajâm iestâdçm, fondiem, zinâtniskâm, tehniskâm

un sabiedriskâm organizâcijâm, firmâm• Pârstâv LZA intereses LZP, AIP• Valsts emeritçto zinâtnieku padomes loceklis• Pârstâv LZA Latvijas Tehnoloìiskajâ centrâ kâ LTC valdes priekðsçdçtâjs

LZA viceprezidents Andrejs SILIÒÐ• Pârstâv LZA oficiâlos pasâkumos• Pilda prezidenta juridiskos pienâkumus viòa prombûtnes laikâ• Pârstâv LZA un LZA viedokli LR Saeimas Izglîtîbas un zinâtnes komisijâ, uztur sakarus ar LR

Saeimu, Ministru kabinetu, ministrijâm, organizç LZA sadarbîbu ar politiskâm partijâm• Organizç LZA sadarbîbu ar sabiedrîbu un sabiedriskajiem saziòas lîdzekïiem (TV, radio, presi)• Sadarbîba ar ârzemju vçstniecîbâm, starptautiskâm organizâcijâm (NATO, ES, UNESCO), citu

valstu zinâtòu akadçmijâm• Organizç sadarbîbu ar Latvijas universitâtçm, koordinç sadarbîbas lîgumu izpildi• LZA valdes loceklis

LZA ìenerâlsekretârs Raimonds VALTERS• Vada LZA valdes darbu• LZA finansu rîkotâjs• Organizç LZA sçdes, koordinç LZA sçþu tematiskos plânus un norises laiku• Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjs• Pârrauga LZA lîdzekïu izlietojumu un papildu lîdzekïu iegûðanu• Gatavo pârskatu LZA pilnsapulcçm par Akadçmijas darbîbu iepriekðçjâ gadâ• Kârto LZA locekïu un dienesta personâla sociâlos jautâjumus (pabalsti, prçmijas, piemaksas

u.tml.)• Valsts zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas priekðsçdçtâjs• Atbild par LZA gada atskaitçm un lietvedîbu• Iesaista LZA îstenos un korespondçtâjlocekïus LZA uzdevumu izpildç• Valsts emeritçto zinâtnieku padomes loceklis• Pârstâv LZA Taiho Latvijas fonda valdç

LZA Fonda priekðsçdçtâjs Tâlis MILLERS• Pârzina ziedojumos un dâvinâjumos saòemtos lîdzekïus• LZA prezidenta ârðtata padomnieks, LZA Prezidija loceklis ar padomdevçja balsstiesîbâm• LZA Senâta loceklis• Rûpçjas par papildu lîdzekïu piesaisti• Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” priekðçdçtâja

vietnieks

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PREZIDIJS

18

LZA prezidenta padomnieks Jânis KRISTAPSONS• Organizç LZA pilnsapulèu un Senâta sçþu sagatavoðanu un to rezultâtu izplatîðanu• Koordinç un piedalâs LZA Gadagrâmatas sastâdîðanâ, atbild par tâs izdoðanu LZA tâmç

paredzçto lîdzekïu ietvaros• Piedalâs LZA un Prezidija sçdçs ar padomdevçja tiesîbâm, kâ arî protokolç Prezidija sçþu

norisi• Darbojas kâ Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju pastâvîgâ sekretariâta loceklis• Koordinç un vada informâcijas apmaiòas îstenoðanu (elektroniskâ formâ) starp LZA un

atseviðíiem LZA locekïiem• Koordinç un îsteno informâcijas sagatavoðanu un izplatîðanu par LZA un Latvijas zinâtni

internetâ• Vada LZA Scientometrisko pçtîjumu grupu• Izpilda LZA prezidenta uzdevumus• Koordinç LZA zinâtniskâ sekretariâta darbu

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Valdes priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERS, akadçmijas ìenerâlsekretârs,Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7225361, 7089231. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected], [email protected]

Valdes priekðsçdçtâja vietnieks Uldis VIESTURS, akadçmijasìenerâlsekretâra vietnieksTel.: 7034884, 7553063, 9284923. Fakss: 7034885, 7550635. E pasts: [email protected]

Valdes locekïi

Jânis BÇRZIÒÐ, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjavietnieksTel.: 7226934. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

Juris EKMANIS, Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Tâlavs JUNDZIS, Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjsTel.: 7225889, 7227555. Fakss: 7821153, 7227555. E pasts: [email protected]


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VALDE

19

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBASPADOME

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7225361. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Padomes priekðsçdçtâjs Kalvis TORGÂNSTel.: 7034527. Fakss: 7034528. E pasts: [email protected]

Padomes locekïi

Elmârs BLÛMSTel.: 7944664. Fakss: 7901214. E pasts: [email protected]

Rihards KONDRATOVIÈSTel.: 9103858, 2451989. Fakss: 7034862. E pasts: [email protected]

Çvalds MUGURÇVIÈSTel.: 7216769. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

Rolands RIKARDSTel.: 7089264. Fakss: 7820094. E pasts: [email protected]

Andris STRAKOVSTel.: 7089221. Fakss: 7615765. E pasts: [email protected]

Edvîns VANAGSTel./fakss: 7286876. E pasts: [email protected]

BIBLIOTÇKU PADOMES VALDERûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235

Tel.: 7106206. Fakss: (371)7106202. E pasts: [email protected]

Priekðsçdçtâjs Ivars KALVIÒÐTel.: 7553233. Fakss: 7541644. E pasts: [email protected]

Priekðsçdçtâja vietnieks Vitauts TAMUÞSTel.: 7543306. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected]

Zinâtniskâ sekretâre Ilga ÐVEICETel.: 7106206. Fakss: 7106202. E pasts: [email protected]

Valdes locekïi

Andris CAUNETel.: 7223715. Fakss:7225044. E pasts: [email protected]

Venta KOCERETel.: 7106216. Fakss: 7106202. E pasts: [email protected]

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UZRAUDZÎBAS PADOME

20

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7229830, 7223732. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/vestis/vestis.htm

Atbildîgâ redaktore Inta ROZENVALDERedakcijas vadîtâja Maruta Baiba DZÇRVERedakcijas padomes priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZIS


Redakcijas padomes priekðsçdçtâja vietnieks Îzaks RAÐALSTel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: [email protected]

“A” daïas (humanitârâs un sociâlâs zinâtnes) redakcijas kolçìija

Vadîtâjs Saulvedis CIMERMANISTel.: 7565265. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

“B” daïas (dabaszinâtnes, eksaktâs, tehniskâs un lietiðíâs zinâtnes) redakci-jas kolçìija

Vadîtâjs Îzaks RAÐALSTel.: 7945435. Fakss: 7944986. E pasts: [email protected]

AKADÇMIJAS PERSONÂLS

SekretariâtsPrezidenta sekretâre Dace GOVINÈUKA


Prezidenta palîdze Dzintra CÇBERETel.: 7225764. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Galvenâ speciâliste Tatjana KUROÈKINATel.: 7225764. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Zinâtniskais sekretariâtsPrezidenta padomnieks Jânis KRISTAPSONS


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTIS

21

Senâta zinâtniskâ sekretâre Alma EDÞIÒATel.: 7223931. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre Çrika TJÛÒINATel.: 7223633. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre

Baiba ÂDAMSONETel.: 7220725. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas zinâtniskâ sekretâre

Ilga TÂLBERGATel.: 7225889. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Starptautiskâ daïaDaïas vadîtâja Daina ÐVEICA


Galvenâ speciâliste Anita DRAVENIECETel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Galvenâ speciâliste Inese SKRÎVELETel.: 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Lietu pârvaldeLietu pârvaldnieks Vitâlijs KOZLOVSKIS


Augstceltnes direkcijas vadîtâjs Valdemârs SUVEIZDISTel.: 7226539. Fakss: 7221287. E pasts: [email protected]

Skaitïoðanas centra vadîtâjs Elmârs LANGETel.: 7225241. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

Galvenâ grâmatvede Ludmila HELMANETel.: 7228508. Fakss: 7221287. E pasts: [email protected]

Arhîva vadîtâja Rûta SKUDRATel.: 7225793. Fakss: 7821153.

AKADÇMIJAS PERSONÂLS

LATVIJASZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏI

ÎSTENIE LOCEKÏI

Alksnis Arnolds (íîmija), dz. 30.04.1932., ievçlçts 22.11.1996. (Kor.loc.: 09.01.1992.—22.11.1996.). ÍBMZN. Valsts Koksnes íîmijas institûts, Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006.

Tel. 7553134. Fakss: 7550635. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/alksnisa.htm

Andrejevs Georgs (medicîna), dz. 30.10.1932., ievçlçts 10.11.1995. ÍBMZN. Latvijas

Pastâvîgâ pârstâvniecîba Eiropas Padomç, 67, Allée de la Robertsau, F-67000 Strasbourg,

France. Tel.: 33-3 88247080. Fakss: 33-3 88247085. E pasts: [email protected]

Anðeleviès Jûlijs (medicîna), dz. 23.01.1931., ievçlçts 24.11.1992. (Kor.loc.: 06.04.1989.—24.11.1992.). ÍBMZN. Latvijas Medicînas akadçmija, Dzirciema ielâ 16, Rîga, LV 1007.

Tel.: 7366355. Fakss: 7366203.

Auziòð Mârcis (fizika), dz.11.01.1956., ievçlçts 27.11.1998. LZA Senâta loceklis:01.03.2001.— FTZN. LU Fizikas un matemâtikas fakultâte, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586.

Tel. 7033750. Fakss 7820113. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv./scientists/auzinsm.htm

Bankovskis Jurijs (íîmija), dz. 22.12.1927., ievçlçts 17.06.1982. (Kor.loc.: 06.07.1973.—17.06.1982.). ÍBMZN. RTU Neorganiskâs íîmijas institûts, Miera ielâ 34, Salaspils, LV 2169.


Bârzdiòð Jânis (informâtika), dz. 23.01.1937., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.04.1992.). FTZN. LU Matemâtikas un informâtikas institûts, Raiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459.


http://www.latnet.lv/lu/mii/mii_staff/jbarzdin.html

Beíers Mârtiòð (biotehnoloìija), dz. 31.08.1928., ievçlçts 16.03.1978. (Kor.loc.:06.07.1973.—16.03.1978.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— LZA Lielâ medaïa (2000).ÍBMZN. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1586.


http://www.lza.lv/scientists/bekersm.htm

Bçrziòð Jânis (vçsture), dz. 29.04.1941., ievçlçts 23.11.2000. (Kor.loc.: 27.11.1998.—23.11.2000.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— HSZN. LU Latvijas vçstures institûts,

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7226934.Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/berzinsj.htm

Bçrziòð Valdis (vçsture), dz.18.06.1935., ievçlçts 27. 11. 1998. (Kor.loc.: 09.01. 1992.—27.11. 1998.). HSZN. LU Latvijas vçstures institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050.


http://www.lza.lv./scientists/berzinsv.htm

23

Biïinskis Ivars (informâtika), dz. 23.10.1934., ievçlçts 06.12.1990. (Kor.loc.: 12.02.1987.—06.12.1990.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— FTZN. LU Elektronikas un datorzinâtòu

institûts, Dzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006. Tel.: 7554500. Fakss: 7555337. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/bilinski.htm

Blinkena Aina (valodniecîba), dz. 05.09.1929., ievçlçta 09.01.1992. (Kor.loc.:16.03.1978.—09.01.1992.). HSZN. Braslas ielâ 61–1, Rîga, LV 1035. Tel.: 7574288.

http://www.lza.lv/scientists/blinkena.htm

Blûms Elmârs (fizika), dz. 05.02.1936., ievçlçts 09.01.1992. (Kor.loc.: 06.04.1989.—09.01.1992.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.2001.— FTZN. LU Fizikas institûts,

Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7944664. Fakss: 7901214. E pasts: [email protected];

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/blumse.htm

Bïugers Anatolijs (medicîna), dz. 08.07.1926., ievçlçts 16.03.1978. (Kor.loc.:17.06.1971.—16.03.1978.). ÍBMZN. Bikur Holim slimnîca, Maskavas ielâ 122/128, Rîga,

LV 1003. Tel.: 7144516. Fakss: 7144526.

Bojârs Juris (tiesîbu zinâtnes), dz. 12.02.1938., ievçlçts 24.11.1992. (Kor.loc.:09.01.1992.—24.11.1992.). HSZN. LU Ekonomikas un vadîbas fakultâtes Starptautisko

attiecîbu institûts, Mârstaïu ielâ 28/30, Rîga, LV 1892. Tel./fakss: 7225866. E pasts:

[email protected]

Buiíis Andris (matemâtika), dz. 15.03.1939., ievçlçts 21.11.1997. (Kor.loc.: 24.11.1992.—21.11.1997.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— FTZN. Matemâtikas institûts, Akadçmijas

laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel.: 7225674. Fakss: 7227520. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/buikis.htm

Caune Andris (arheoloìija), dz. 27.06.1937., ievçlçts 10.11.1995. (Kor.loc.: 25.11.1994.—10.11.1995.). LZA Lielâ medaïa (2001). HSZN. LU Latvijas vçstures institûts, Akadçmijas

laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7223715. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/caunea.htm

Cçbers Andrejs (fizika), dz. 15.12.1947., ievçlçts 26.11.1993. (Kor.loc.: 24.11.1992.—26.11.1993.). FTZN. LU Fizikas institûts, Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7945830,

mob. tel. 9195961. Fakss: 7901214. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/cebers.htm

Cimdiòð Pçteris (ekoloìija), dz. 21.08.1944., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 09.01.1992.—09.04.1992.). ÍBMZN. Vidzemes augstskola, Cçsu ielâ 4, Valmiera, LV 4200. Tel.: 9437830,

4207230. Fakss: 4207229. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/cimdins.htm

Cimermanis Saulvedis (etnogrâfija), dz. 03.07.1929., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.:09.01.1992.—09.04.1992.). HSZN. LU Latvijas vçstures institûts, Akadçmijas laukumâ 1,

Rîga, LV 1050. Tel.: 7225889, 7565265. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

24

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LOCEKÏI

Èipçns Gunârs (íîmija), dz. 08.11.1933., ievçlçts 17.06.1982. (Kor.loc.: 30.12.1975.—17.06.1982.). ÍBMZN. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga,

LV 1006. Tel.: 7551822. Fakss: 7550338. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/chipens.htm

Drîzulis Aleksandrs (vçsture), dz. 29.06.1920., ievçlçts 28.02.1963. (Kor.loc.:13.06.1960.—28.02.1963.). HSZN. Stabu ielâ 15–92, Rîga, LV 1010. Tel.: 7279268.

Duburs Gunârs (íîmija), dz.12.06.1934., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.04.1992.). ÍBMZN. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga,


http://www.lza.lv/scientists/dubursg.htm

Ekmanis Juris (fizika), dz. 02.12.1941., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 09.01.1992.—09.04.1992.). LZA viceprezidents: 01.03.2001.— LZA FTZN priekðsçdçtâjs: 01.03.2001.—LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. Tel.: 7223644,

7551373, mob. tel. 9233023. Fakss: 7821153, 7550839. E pasts: [email protected], [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/ekmanis.htm

Freimanis Jânis (íîmija), dz. 06.04.1935., ievçlçts 24.11.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—24.11.1992.). ÍBMZN. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga,


http://www.lza.lv/scientists/freimanisj.htm

Freivalds Rûsiòð Mârtiòð (matemâtika), dz. 10.11.1942., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.:09.01.1992.—09.04.1992.). FTZN. LU Fizikas un matemâtikas fakultâte, Raiòa bulv. 29, Rîga,


http://www.lza.lv/scientists/freivalds.htm

Gailîtis Agris (fizika), dz. 18.11.1935., ievçlçts 29.11.2001. FTZN. LU Fizikas institûts,

Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169. Tel.: 794582, 7945821. Fakss: 7901214. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/gailitisa.htm

Grçns Elmârs (bioloìija), dz. 09.10.1935., ievçlçts 12.02.1987. (Kor.loc.: 17.06.1982.—12.02.1987.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— LZA Lielâ medaïa (1995). ÍBMZN. LU

Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs, Râtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067. Tel.: 7808003,


http://www.lza.lv/scientists/grens.htm

Gudriniece Emîlija (íîmija), dz. 03.08.1920., ievçlçta 16.03.1978. (Kor.loc.:28.02.1963.—16.03.1978.). ÍBMZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga,

LV 1048. Tel: 7089271. Fakss: 7615765. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/gudriniece.htm

Hausmanis Viktors (literatûrzinâtne), dz. 06.12.1931., ievçlçts 06.04.1989. (Kor.loc.:12.02.1987.—06.04.1989.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— HSZN. LU Literatûras,

folkloras un mâkslas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7227849. Fakss:

7229017. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/hausmanis.htm

25

LZA ÎSTENIE LOCEKÏI

Ivbulis Viktors (literatûrzinâtne), dz. 31.05.1933., ievçlçts 26.11.1999. (Kor.loc.:21.11.1997.—26.11.1999.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— HSZN. Latvijas Universitâte,

Visvalþa ielâ 4a, Rîga, LV 1050. Tel.: 7228877. Fakss: 7227802. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv./scientists/ivbulis.htm

Jansons Juris (mehânika), dz. 16.09.1939., ievçlçts 29.11.2001. (Kor.loc.: 26.11.1999.—29.11.2001.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— FTZN. LU Polimçru mehânikas institûts,

Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006. Tel.: 7551145. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/jansonsj.htm

Jakubaitis Eduards (informâtika), dz. 26.03.1924., ievçlçts 28.02.1963. (Kor.loc.:13.06.1960.—28.02.1963.). FTZN. Eksporta ielâ 2a–32, Rîga, LV 1010. Tel.: 7320650.

Jemeïjanovs Aleksandrs (lauksaimniecîbas zinâtnes), dz. 05.02.1938., ievçlçts26.11.1999. (Kor.loc.: 09.01.1992.— 26.11.1999.). ÍBMZN. LLU Zinâtnes centrs “Sigra”,

Institûta ielâ 1, Sigulda, LV 2150. Tel.: 7976654. Fakss: 7976655. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/jemeljanovs.htm

Jundzis Tâlavs (politoloìija), dz. 04.10.1951., ievçlçts 23.11.2000. (Kor.loc.: 27.11.1998.—23.11.2000.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— LZA HSZN priekðsçdçtâjs: 01.03.2001.—LZA Baltijas stratçìisko pçtîjumu centrs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel./fakss:

7227555. Tel.: 7225889. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/jundzist.htm

Kalnbçrzs Viktors (medicîna), dz. 02.07.1928., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN. Valsts

Traumatoloìijas un ortopçdijas slimnîca, Duntes ielâ 12/22, Rîga, LV 1005. Tel./fakss:

7391903.

Kalniòð Arnis (ekonomika), dz. 24.01.1935., ievçlçts 10.02.1987. (Kor.loc.: 16.03.1978.—10.02.1987.). HSZN. LR Saeima, Jçkaba ielâ 16, Rîga, LV 1811. Tel.: 7087450. Fakss:


Kalniòð Mârtiòð (íîmija), dz. 25.02.1939., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 09.01.1992.—09.04.1992.). ÍBMZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel:


http://www.lza.lv/scientists/kalninsm.htm

Kalviòð Ivars (íîmija), dz. 02.06.1947., ievçlçts 25.11.1994. (Kor.loc.: 24.11.1992.—25.11.1994.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN. Latvijas Organiskâs sintçzes

institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. Tel.: 7553233. Fakss: 7541644. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kalvinsi.htm

Kampars Valdis (íîmija), dz. 05.10.1944., ievçlçts 21.11.1997. (Kor.loc. 25.11.1994.—21.11.1997.). ÍBMZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel.:

7089224, 7089249. Fakss: 7615765. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kamparsv.htm

Kârkliòð Romans (biotehnoloìija), dz. 22.02.1928., ievçlçts 17.06.1982. (Kor.loc.:16.03.1978.—17.06.1982.). ÍBMZN. Hospitâïu ielâ 27–18, Rîga, LV 1013. Tel.: 9234876.

Fakss: 7578992.

http://www.lza.lv/scientists/karklinsr.htm

26


Kluða Vija (medicîna), dz. 05.09.1940., ievçlçta 24.11.1992. (Kor.loc.: 09.01.1992.—24.11.1992.). LZA Senâta locekle: 01.03.2001.— ÍBMZN. Latvijas Universitâte, Ðarlotes

ielâ 1a, Rîga, LV 1001. Tel.: 9276263. Tel./fakss: 7366306. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/klusav.htm

Kïaviòð Mâris (videszinâtnes), dz. 12.03.1956., ievçlçts 26.11.1999. (Kor.loc.:21.11.1997.—26.11.1999.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN. Latvijas

Universitâte, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7331766. Fakss: 7332704. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/klavinsm.htm

Knçts Ivars (mehânika), dz. 17.09.1938., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 09.01.1992.—09.04.1992.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— FTZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Kaïíu

ielâ 1, Rîga, LV 1658. Tel.: 7089300. Fakss: 7820094. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/knetsi.htm

Kondratoviès Rihards (bioloìija), dz. 12.05.1932., ievçlçts 09.01.1992. (Kor.loc.:06.04.1989.—09.01.1992.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN.Latvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 9103858. Tel./fakss: 7913127.

E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kondratr.htm

Krastiòð Jânis (arhitektûra), dz. 23.06.1943., ievçlçts 25.11.1994. (Kor.loc.: 24.11.1992.—25.11.1994.). LZA Lielâ medaïa (1998). HSZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ

16–412, Rîga, LV 1048. Tel.: 7089115, 7089256. Fakss: 7089130. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/krastinsj.htm

Krastiòð Oïìerts (ekonomika), dz. 27.08.1931., ievçlçts 10.11.1995. (Kor.loc.:24.11.1992.—10.11.1995.). HSZN. Latvijas Statistikas institûts, K. Barona ielâ 30, Rîga,


http://www.lza.lv/scientists/krastinso.htm

Krûmiòð Andris (fizika), dz.31.03.1943., ievçlçts 29.11.2001. (Kor.loc.: 26.11.1999.—29.11.2001.) LU Cietvielu fizikas institûts, Íengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063. Tel.: 7261414.

Fakss: 7112583. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kruminsa.htm

Kukaine Rita (bioloìija), dz. 09.11.1922., ievçlçta 17.06.1971. (Kor.loc.: 26.12.1968.—17.06.1971.). ÍBMZN. LU A. Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts,

Râtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067. Tel.: 9611692. Fakss: 7428036. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kukaine.htm

Kûle Maija (filozofija), dz. 21.04.1951., ievçlçta 22.11.1996. (Kor.loc.: 24.11.1992.—22.11.1996.). LZA Senâta locekle: 01.03.2001.— HSZN. LU Filozofijas un socioloìijas

institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940. Tel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kulem.htm

27


Kursîte-Pakule Janîna (literatûrzinâtne), dz. 08.03.1952., ievçlçta 21.11.1997. (Kor.loc.:25.11.1994.—21.11.1997.). HSZN. LU Filoloìijas fakultâte, Visvalþa ielâ 4a, Rîga, LV 1050.


http://www.lza.lv/scientists/kursite.htm

Lâcis Ivars (fizika), dz. 11.02.1949., ievçlçts 23.11.2000. LZA Senâta loceklis:01.03.2001.— FTZN. Latvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7034301.


http://www.lza.lv/scientists/lacisi.htm

Lavendelis Egons (mehânika), dz. 20.12.1934., ievçlçts 06.04.1989. (Kor.loc.:12.02.1987.—06.04.1989.). LZA Lielâ medaïa (1994). FTZN. Rîgas Tehniskâ universitâte,

Ezermalas ielâ 6, Rîga, LV 1006. Tel.: 7240126. Fakss: 7240128. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/lavendelis.htm

Lazovskis Ilmârs (medicîna), dz. 19.11.1931., ievçlçts 24.11.1992. (Kor.loc.:06.12.1990.—24.11.1992.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN. P. Stradiòa

klîniskâ universitâtes slimnîca, Pilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002. Tel.: 7615063, 9287072.


http://www.lza.lv/scientists/lazovskis.htm

Lielausis Oïìerts (fizika), dz. 02.09.1930., ievçlçts 24.11.1992. LZA Lielâ medaïa (1999).FTZN. LU Fizikas institûts, Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7944667. Fakss: 7901214.


http://www.lza.lv/scientists/lielausis.htm

Lielpçters Jânis (fizika), dz. 17.06.1931., ievçlçts 12.02.1987. (Kor.loc.: 06.07.1973.—12.02.1987.). Akadçmijas prezidents: 23.11.1989.—28.02.1994. FTZN. Rotas ielâ 16, Sigulda,

LV 2150. Tel.: 7974473. Fakss: 7228784, 7821153. E pasts: [email protected]

Liepiòð Edvards (íîmija), dz. 01.07.1944., ievçlçts 27.11.1998. (Kor.loc.: 10.11.1995.—27.11.1998.). ÍBMZN. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts. Paðreizçjâ adrese: Department

of Medical Biochemistry and Biophysics,Karolinska Institute, Tomtebodavaegen 6, room 418,

S-17177, Stockholm, Sweeden. Tel.: (46) 8 728 6871. Fakss: (46) 8 335296. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv./scientists/liepinse.htm

Lîdaka Marìeris (íîmija), dz. 14.05.1928., ievçlçts 06.12.1990. (Kor.loc.: 16.03.1978.—06.12.1990.). ÍBMZN. Meþotnes ielâ 37, Rîga, LV 1002. Tel.: 7617491.Fakss: 7821153.


http://www.lza.lv/scientists/lidakam.htm

Lukevics Edmunds (íîmija), dz.14.12.1936., ievçlçts 12.02.1987. (Kor.loc.: 17.06.1982.—12.02.1987.). LZA Lielâ medaïa (1996). ÍBMZN. Latvijas Organiskâs sintçzes institûts,


http://www.lza.lv/scientists/Lukevics.htm

Markus Dace (valodniecîba), dz.13.11.1950., ievçlçta 23.11.2000. (Kor.loc.: 27.11.1998.—23.11.2000.). LZA Senâta locekle: 01.03.2001.— HSZN. Latvijas Universitâte, Jûrmalas

gatvç 74/76, Rîga, LV 1083. Tel.: 7414805, 7808124. Fakss: 7808034, 7213405. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/markusd.htm

28


Matîss Imants (mehânika), dz. 29.04.1935., ievçlçts 09.01.1992. (Kor.loc.: 06.04.1989.—09.01.1992.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.1998.— FTZN. LZA Sertifikâcijas

centrs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel./fakss: 7212807. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/matiss.htm

Millers Tâlis (íîmija), dz. 04.01.1929., ievçlçts 09.01.1992. (Kor.loc.: 06.04.1989.—09.01.1992.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— Akadçmijas Fonda pr-js: 01.03.2001.—LZA prezidents: 01.03.1994.—28.02.1998. LZA Lielâ medaïa (2002). ÍBMZN. Latvijas

Zinâtòu akadçmijas prezidijs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. RTU Neorganiskâs

íîmijas institûts, Miera ielâ 34, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7944772, 7228784. Fakss: 7228784,


http://www.lza.lv/scientists/millerst.htm

Mugurçviès Çvalds (arheoloìija), dz. 06.04.1931., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.:06.04.1989.—09.04.1992.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.2001.— HSZN. LU

Latvijas vçstures institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7216769. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/mugurevics.htm

Muiþnieks Indriíis (bioloìija), dz. 09.07.1953., ievçlçts 23.11.2000. (Kor.loc.:27.11.1998.—23.11.2000.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN. LU Bioloìijas

fakultâte, Kronvalda bulv. 4, Rîga,LV 1050. Tel.: 7034866, 7034401. Fakss: 7034862,


http://www.lza.lv/scientists/muizniek.htm

Neilands Ojârs (íîmija), dz. 08.04.1932., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.04.1989.—09.04.1992.). ÍBMZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/neilandso.htm

Priedkalns Jânis (medicîna), dz.28.03.1934., ievçlçts 27.11.1998. (Ârz.loc.: 25.11.1994.—27.11.1998.). ÍBMZN. AML/RSU Anatomijas un antropoloìijas institûts, Kronvalda bulv. 9,

Rîga, LV 1010. Tel.: 7326526. Fakss: 7471815. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv./scientists/priedkalns.htm

Pumpçns Pauls (bioloìija), dz. 21.10.1947., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.04.1992.). ÍBMZN. LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs, Râtsupîtes ielâ 1, Rîga,


http://www.lza.lv/scientists/pumpens.htm

Raðals Îzaks (bioloìija), dz. 29.06.1947., ievçlçts 29.11.2001. (Kor.loc.: 22.11.1996.—29.11.2001.). ÍBMZN. LU Bioloìijas institûts, Miera ielâ 3, Salaspils, LV 2169. Tel.:

7945435. Fakss: 7944986, 79345412. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/rashali.htm

Rikards Rolands (mehânika), dz. 15.12.1942., ievçlçts 21.11.1997. (Kor.loc.:24.11.1992.—21.11.1997.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.2001.— FTZN. Rîgas

Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 16, Rîga, LV 1048. Tel.: 7089264. Fakss: 7820094. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/rikardsr.htm

29


Rivþa Baiba (ekonomika), dz. 01.12. 1949., ievçlçta 26.11.1999. (Kor.loc.: 10.11.1995.—26.11.1999.). LZA Senâta locekle: 01.03. 2001.— HSZN. Latvijas Lauksaimniecîbas

universitâte, Svçtes ielâ 18, Jelgava, LV 3000. Tel.: 30 23739, 7223392. Fakss: 30 26980.

E pasts: [email protected]; [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/rivzab.htm

Rocçns Kârlis (mehânika), dz. 03.03.1939., ievçlçts 21.11.1997. (Kor.loc.: 10.11.1995.—21.11.1997.). FTZN. LU Bûvniecîbas un rekonstrukcijas institûts, Âzenes ielâ 16, Rîga,

LV 1048. Tel.: 7089284, 7089145. Fakss: 7089121. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/rocensk.htm

Ronis Indulis (vçsture), dz. 25.03.1943., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.04.1992.). HSZN. ”Krauïos”, p/n Îvande, Kuldîgas raj., LV 3313.


Rozentâls Rafails (medicîna), dz. 27.09.1937., ievçlçts 23.11.2000. (Kor.loc.:21.11.1997.—23.11.2000.). ÍBMZN. P. Stradiòa klîniskâ universitâtes slimnîca, Pilsoòu ielâ

13, Rîga, LV 1002. Tel.: 7614210, 7613474. Fakss: 7212515. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/rosentalr.htm

Rudzîte Vera (medicîna), dz. 08.12.1929., ievçlçta 25.11.1994. (Kor.loc.: 26.11.1993.—25.11.1994.). ÍBMZN. Latvijas Kardioloìijas institûts, Pilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/rudzitev.htm

Samsons Vilis (vçsture, filozofija), dz. 03.12.1920., ievçlçts 26.12.1968. (Kor.loc.:26.03.1951.—26.12.1968.). HSZN. Baznîcas ielâ 41/43–31, Rîga, LV 1010. Tel.: 7277258.

Sedmalis Uldis (íîmija), dz. 22.05.1933., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.04.1992.). ÍBMZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/sedmalis.htm

Siliòð Andrejs (fizika), dz. 12.10.1940., ievçlçts 09.01.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.01.1992.). LZA viceprezidents: 01.03.2001.— FTZN. Latvijas Zinâtòu akadçmijas

prezidijs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel.: 7211405. Fakss: 7228784, 7821153.


http://www.lza.lv/scientists/silinsa.htm

Skudra Alberts (mehânika), dz. 12.07.1925., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 06.12.1990.—09.04.1992.). FTZN. Rîgas Tehniskâ universitâte, Kaïíu ielâ 1, Rîga, LV 1658. Tel.: 7089262.

Fakss: 7820094.

http://www.lza.lv/scientists/skudra.htm

Skujiòa Valentîna (valodniecîba), dz. 02.10.1937., ievçlçta 21.11.1997. (Kor.loc.:25.11.1994.—21.11.1997.). LZA Senâta locekle: 01.03.2001.— HSZN. LU Latvieðu valodas

institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel./fakss: 7227696. Tel.: 7229636. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/skujina.htm

30


Stradiòð Jânis (íîmija), dz. 10.12.1933., ievçlçts 06.07.1973. (Kor.loc.: 26.12.1968.—06.07.1973.). LZA prezidents: 01.03.2001.— LZA Lielâ medaïa (1993). ÍBMZN. Latvijas

Zinâtòu akadçmijas prezidijs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Latvijas Organiskâs

sintçzes institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. LU Latvijas vçstures institûts,

Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7213663, 7555985. Fakss: 7228784, 7821153.


http://www.lza.lv/scientists/stradinsj.htm

Strakovs Andris (íîmija), dz. 27.06.1934., ievçlçts 10.11.1995. (Kor.loc.: 24.11.1992.—10.11.1995.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN. Rîgas Tehniskâ

universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel.: 7089221. Fakss: 7615765. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/strakovsa.htm

Ðteinbergs Valentîns (filozofija), dz. 04.04.1918., ievçlçts 16.03.1978. (Kor.loc.:28.02.1963.—16.03.1978.). HSZN. A. Bieziòa ielâ 7–96, Rîga, LV 1029. Tel.: 7407293.

Ðvarcs Kurts (fizika), dz. 27.04.1930., ievçlçts 06.12.1990. (Kor.loc.: 17.06.1971.—06.12.1990.). FTZN. LU Cietvielu fizikas institûts. Paðreizçjâ adrese: Gesellschaft für

Schwerionenforschung (GSI) Darmstadt Materialforschung, Planckstr. 1, D-64291

Darmstadt, Deutschland

Tamuþs Vitauts (mehânika), dz. 02.12.1935., ievçlçts 09.01.1992. (Kor.loc.: 17.06.1982.—09.01.1992.). LZA Senâta loceklis: 01.03.2001.— FTZN. LU Polimçru mehânikas institûts,


http://www.lza.lv/scientists/tamuzsv.htm

Tarnopoïskis Jurijs (mehânika), dz. 16.12.1929., ievçlçts 06.12.1990. (Kor.loc.:12.02.1987.—06.12.1990.). FTZN. LU Polimçru mehânikas institûts, Aizkraukles ielâ 23,


http://www.lza.lv/scientists/tarnopym.htm

Tâle Ivars (fizika), dz. 23.01.1936., ievçlçts 22.11.1996. (Kor.loc.: 26.11.1993.—22.11.1996.). FTZN. LU Cietvielu fizikas institûts, Íengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/tale.htm

Teters Gundaris (mehânika), dz. 21.08.1928., ievçlçts 24.11.1992. FTZN. LU Polimçru

mehânikas institûts, Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006. Tel.: 7543307. Fakss: 7820467.


http://www.lza.lv/scientists/tetersg.htm

Tîliks Juris (íîmija), dz. 05.02.1937., ievçlçts 22.11.1996. (Kor.loc.: 10.11.1995.—22.11.1996.). ÍBMZN. Latvijas Universitâte, Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1586. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/tiliksj.htm

Torgâns Kalvis (tiesîbu zinâtnes), dz. 31.03.1939., ievçlçts 21.11.1997. (Kor.loc.:24.11.1992.—21.11.1997.). LZA Uzraudzîbas padomes pr-js: 01.03.2001.— HSZN. Latvijas


[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/torgans.htm

31


Valters Raimonds (íîmija), dz. 27.05.1938., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.: 09.01.1992.—09.04.1992.). LZA ìenerâlsekretârs: 01.03.2001.— LZA ÍBMZN priekðsçdçtâjs:01.03.2001.— Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidijs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524.

Rîgas Tehniskâ universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel.:7225361, 7089231. Fakss:

7820094, 7821153. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/valtersr.htm

Vanags Edvîns (ekonomika), dz. 12.07. 1938., ievçlçts 26.11.1999. (Kor.loc.:26.11.1993.—26.11.1999.). LZA Uzraudzîbas padomes loceklis: 01.03.2001.— HSZN.Latvijas Statistikas institûts, K. Barona ielâ 30, Rîga, LV 1011. Tel./ fakss: 7286876. E pasts:

[email protected] http://www.lza.lv/scientists/vanagse.htm

Vâvere Vera (literatûrzinâtne), dz. 31.12.1929., ievçlçta 09.04.1992. (Kor.loc.:09.01.1992.—09.04.1992.). HSZN. Praulienas ielâ 14–48, Rîga, LV 1021. Tel.: 7246908.


Vederòikovs Nikolajs (íîmija), dz. 08.02.1937., ievçlçts 24.11.1992. (Kor.loc.:06.04.1989.—24.11.1992.). ÍBMZN. Valsts Koksnes íîmijas institûts, Dzçrbenes ielâ 27,


http://www.lza.lv/scientists/vedern.htm

Viesturs Uldis (biotehnoloìija), dz. 14.06.1936., ievçlçts 12.02.1987. (Kor.loc.:17.06.1982.—12.02.1987.). ÍBMZN. Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidijs, Akadçmijas

laukumâ 1, Rîga, LV 1524. LU Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, Kronvalda bulv. 4,

Rîga, LV 1010. Valsts Koksnes íîmijas institûts, Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006. Tel.:

7034884, 7553063, 9284923. Fakss: 7034885, 7550635, 7821153. E pasts:[email protected],

[email protected] http://www.lza.lv/scientists/viestursu.htm

Vîíe-Freiberga Vaira (psiholoìija, folkloristika), dz. 01. 12. 1937., ievçlçta 05.07.1999.(Ârzemju loc.: 05.07. 1990.—05.07. 1999.). LZA Lielâ medaïa (1997). HSZN. Latvijas Valstsprezidente. Pils laukumâ 3, Rîga, LV 1900. Tel.: 7092101. Fakss: 7092156.

E pasts: [email protected] http://www.president.lv

Vîksna Arnis (medicîna), dz. 25.02.1942., ievçlçts 29.11.2001. (Kor.loc.: 10.11.1995.—29.11.2001.). ÍBMZN. Latvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7034568.

Fakss: 7366306. http://www.lza.lv/scientists/viksnaa.htm

Volkolâkovs Jânis (medicîna), dz. 28.04.1931., ievçlçts 25.11.1994. (Kor.loc.:24.11.1992.—25.11.1994.). ÍBMZN. Latvijas Medicînas akadçmija, Dzirciema ielâ 16, Rîga,

LV 1007. Tel.: 7615024. Fakss: 7455541. http://www.lza.lv/scientists/volkolak.htm

Zaíis Juris (fizika), dz. 04.11.1936., ievçlçts 06.12.1990. (Kor.loc.: 17.06.1982.—06.12.1990.). FTZN. Latvijas Universitâte, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel./fakss:

7280807. E pasts: [email protected] http://www.lza.lv/scientists/zakisj.htm

Zvidriòð Pçteris (ekonomika), dz. 31.05.1943., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc.:06.12.1990.—09.04.1992.). HSZN. Latvijas Universitâte, Aspazijas bulv. 5, Rîga, LV 1050.

Tel./fakss: 7034787. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/zvidrins.htm

32


GODA LOCEKÏI

Apsîtis Vaidelotis (arhitektûra), dz.12.11.1921., ievçlçts 25.11.1994. HSZN. A/k 81, Rîga,

LV 1006. Tel.: 7551088.

Latvija

Asaris Gunârs (arhitektûra), dz. 23.06. 1934., ievçlçts 29. 11. 2001. HSZN. Rîgas pilsçtas

domes Pilsçtas attîstîbas departaments, Amatu ielâ 4, Rîga, LV 1050. Tel. : 6557533. Fakss:

7012949.

Latvija

Azarova-Vâciete Ludmila (literatûra), dz.11.04.1935., ievçlçta 27.11.1998. HSZN.Kokneses prospekts 14–1, Rîga, LV 1014. Tel.: 7519054.

Latvija

Bakûzis Egolfs Voldemârs (meþzinâtnes), dz. 27.05.1912., ievçlçts 09.01.1992.ÍBMZN. Dept. of Forest Resources, University of Minnesota, 115 Green Hall, 1530 N.Cleve-

land Ave, St.Paul, MN 55108-1027. Tel.: (1-612)625-0266.

USA

Baumane Biruta (mâksla), dz. 06.06.1922., ievçlçta 25.11.1994. HSZN. Dârza ielâ 15a–1,

Rîga, LV 1083. Tel.: 7459444.

Latvija

Bauðíenieks Auseklis (mâksla), dz. 25.08.1910., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. Jaunsaules

ielâ 7a–39, Rîga, LV 1083. Tel.: 7453330.

Latvija

Bels Alberts (literatûra), dz. 06.10. 1938., ievçlçts 26. 11. 1999. HSZN. Mârupes ielâ 21–65,

Rîga, LV 1002. Tel.: 7614105.

Latvija

Belðevica (Elsberga) Vizma (literatûra), dz. 30.05.1931., ievçlçta 06.12.1990. HSZN.K.Valdemâra ielâ 145/1–8, Rîga, LV 1013. Tel.: 7361239.

Latvija

Bçrziòð Uldis (literatûra), dz. 17.05.1944., ievçlçts 24.11.1993. HSZN. Maskavas ielâ 54–9,

Rîga, LV 1003. Tel.: 7210428. E pasts: [email protected]

Latvija

Blumbergs Ilmârs (mâksla), dz. 06.09.1943., ievçlçts 23.11.2000. HSZN. Ieriíu ielâ

66–241, Rîga, LV 1059. Tel.: 7562576. E pasts: [email protected]

Latvija

Èaklais Mâris (literatûra), dz. 16.06.1940., ievçlçts 21.11.1997. HSZN. Þurnâls “Karogs”,

Kurðu ielâ 24, Rîga, LV 1006. Tel.: 7554128. Fakss: 7554146. E pasts: [email protected]

Latvija

Danilâns Igors (ìeoloìija), dz. 29.07.1928., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN. Latvijas


[email protected]

Latvija

33

LZA GODA LOCEKÏI

Denisova Raisa (antropoloìija), dz.30.08.1930., ievçlçta 27.11.1998. HSZN.Âgenskalna ielâ 29–50, Rîga, LV 1046. Tel.: 7451842. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected],

[email protected]

Latvija

Dunsdorfs Edgars (vçsture), dz. 20.11.1904., ievçlçts 05.07.1990. HSZN. LZA Lielâmedaïa (1994). 29 Gissing Str., Blackburn South, Vic. 3130, Australia.

Australia

Dûmiòð Jânis (mâksla), dz. 30.03.1922., ievçlçts 21.11.1997. HSZN. Tçrbatas ielâ 4-31,

Rîga, LV 1050. Tel.: 7217754.

Latvija

Dzene Lilija (mâkslas zinâtnes), dz. 25.07.1929., ievçlçta 25.11.1994. HSZN. Vesetas ielâ

8–23, Rîga, LV 1013. Tel.: 7339403.

Latvija

Eglîtis Andrejs (literatûra), dz. 21.10.1912., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. Tçrbatas ielâ

46–17, Rîga, LV 1011. Tel.: 7312601.

Latvija

Einfelde Maija (mâksla), dz. 02.01. 1939., ievçlçta 29. 11. 2001. HSZN. Hospitâïu ielâ

1–48, Rîga, LV 1013. Tel.: 7361488.

Latvija

Ezerietis Çvalds (medicîna), dz. 26.12.1913., ievçlçts 05.07.1990. ÍBMZN. Bauskas ielâ

6–12, Rîga, LV 1004. Tel.: 7617235.

Latvija

Gerts Oskars (þurnâlistika), dz. 28.12.1940., ievçlçts 21.11.1997. HSZN. Laikraksts

“Latvijas Vçstnesis”, Bruòinieku ielâ 36–2, Rîga, LV 1011. Tel.: 7299410. Fakss: 7506466.


Latvija

Graudonis Jânis (arheoloìija), dz. 27.08.1913., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. LZA Lielâmedaïa (1993). Dzirnavu ielâ 31–36, Rîga, LV 1010. Tel.: 7334160. Fakss: 7225044. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/graudonis.htm

Latvija

Jâkobsons Valdis (ekonomika), dz. 04.06.1938., ievçlçts 22.11.1996. HSZN. Publiskâ

akciju sabiedrîba “Grindeks”, Brîvîbas ielâ 82, Rîga, LV 1001. Tel.: 7298683. Fakss:


Latvija

Kalniòð Imants (mâksla), dz. 26.05.1941., ievçlçts 22.11.1996. HSZN. LR Saeima, Jçkaba

ielâ 16, Rîga, LV 1811. Tel.: 7087231. Fakss: 7087268. E pasts: [email protected]

Latvija

34


Karma Tenu (valodniecîba), dz. 01.05.1924., ievçlçts 10.11.1995. HSZN. Kalnciema ielâ

57–27, Rîga, LV 1046. Tel.: 7628828.

Latvija

Keggi Kristaps Juris (medicîna), dz. 09.08.1934., ievçlçts 05.07.1990. ÍBMZN. Orthopae-

dic Surgery, PC, 1201 West Main St., Waterbury, CT 06708. Tel.: (1-860)753-1980,

757-3855. Fakss: (1-860)596-8073. E pasts: [email protected]

USA

Kokars Imants (mâksla), dz. 16.08.1921., ievçlçts 26.11.1993. HSZN. Vesetas ielâ 8–44,

Rîga, LV 1013. Tel.: 7339900.

Latvija

Krçmers Gidons (mâksla), dz. 27.02.1946., ievçlçts 26. 11. 1999. HSZN. 6 rue de

Chevreuse, 75006 Paris. Fakss: 42798310. KREMERata Baltica, R. Vâgnera ielâ 4. Rîga,

LV 1050. Tel./fakss: 7224055.

France

Lancmanis Imants (mâkslas vçsture), dz. 29.07.1941., ievçlçts 09.01.1992. HSZN.Rundâles pils muzejs, Pilsrundâle, Rundâles pag., Bauskas raj., LV 3921. Tel.: 39 62272.

Fakss: 39 22274. E pasts: [email protected]

Latvija

Latvietis Jânis (lauksaimniecîbas zinâtnes), dz. 15.02.1928., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN.Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte, Lielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001. Tel./fakss: 30 05696.


http://www.lza.lv/scientists/latvietisj.htm

Latvija

Lejiòð Pçteris (tiesîbu zinâtnes), dz. 20.01.1909., ievçlçts 06.12.1990. HSZN. University of

Maryland, College Heights Estates, 7114 Eversfield Drive, MD 20782. Tel.: (1-301)864-0486.

USA

Loèmelis Jâzeps (informâtika), dz. 12.09.1928., ievçlçts 23.11.2000. FTZN. Grîvas ielâ

11/22–51, Rîga, LV 1055. Tel.: 7054884. Fakss: 7240005. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/locmelisj.htm

Latvija

Muceniece Aina (medicîna), dz. 23.03.1924., ievçlçta 09.01.1992. ÍBMZN. Bçrzupes ielâ

31a–25, Rîga, LV 1058. Tel.: 7621021.

Latvija

Osis Jânis (informâtika), dz.06.04.1929., ievçlçts 27.11.1998. FTZN. Rîgas Tehniskâ

universitâte, Meþa ielâ 1/4, Rîga, LV 1048. Tel.:7089512. Fakss: 7089593. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/osisj.htm

Latvija

35

LZA GODA LOCEKÏI

Pauls Raimonds (mâksla), dz. 12.01.1936., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. LR Saeima, Jçkaba

ielâ 16, Rîga, LV 1811. Tel./fakss: 7087240. E pasts: [email protected]

Latvija

Peters Jânis (literatûra), dz. 30.06.1939., ievçlçts 06.12.1990. HSZN.SIA “Vernisâþas centrs”, Tçrbatas ielâ 2, Rîgâ, LV 1050. Tel.: 7092400. Fakss: 7092415.


Latvija

Radziòa Elza (mâksla), dz. 10.02.1917., ievçlçta 21.11.1997. HSZN. Elku ielâ 5–6, Rîga,

LV 1012. Tel.: 7376220.

Latvija

Ranka Indulis Ojârs (mâksla), dz. 15.04.1934., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. LZA Raiòabalva (1998). Amulas ielâ 9–1, Rîga, LV 1002. Tel.: 7602113.

Latvija

Skuja Nikolajs (medicîna), dz. 05.10.1913., ievçlçts 05.07.1990. ÍBMZN. P.Stradiòa klîniskâ

universitâtes slimnîca, Pilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002. Tel.: 7069407, 7069510. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/skujan.htm

Latvija

Skujenieks Knuts (literatûra), dz. 05.09.1936., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. Dârza ielâ 5–1,

Salaspils, LV 2121. Tel.: 7980189.

Latvija

Skujiòð Zigmunds (literatûra), dz.25.12.1926., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. Vesetas ielâ

8–37, Rîga, LV 1013. Tel.: 7339428.

Latvija

Skulme Dþemma (mâksla), dz. 20.09.1925., ievçlçta 24.11.1992. HSZN. Stokholmas ielâ

11–1, Rîga, LV 1014. Tel.: 7519086.

Latvija

Streiès Jânis (mâksla), dz. 26.09. 1936., ievçlçts 26. 11. 1999. HSZN. Rîgas Latvieðu

biedrîba, Meríeïa ielâ 13, Rîga, LV 1050. Tel./fakss: 7222932. E pasts: [email protected]

Latvija

Strods Heinrihs (vçsture), dz. 20.04.1925., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. Latvijas 50 gadu

okupâcijas muzeja fonds, Strçlnieku laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7212715, 7454077.


http://www.lza.lv/scientists/strodsh.htm

Latvija

Strupulis Jânis (mâksla), dz. 28.01.1949., ievçlçts 25.11.1994. HSZN. Ausekïa ielâ 3–52a,

Rîga, LV 1010. Tel.: 7320198.

Latvija

36


Toporovs Vladimirs (valodniecîba), dz. 05.07.1928., ievçlçts 05.07.1990. HSZN. LZALielâ medaïa (2002). Óë. Ñàìåäà Âóðãóíà 5–49, Ìîñêâà 125315. Tel.: (007 095) 1553271.

Ðîññèÿ

Treijs Benjamiòð (ekonomika), dz. 15.08.1914., ievçlçts 05.07.1990. HSZN. Zebrenes ielâ

2, Rîga, LV 1029. Latvija

Vasks Pçteris (mâksla), dz. 16.04.1946., ievçlçts 25.11.1994. HSZN. Graudu ielâ 41a–1,

Rîga, LV 1058. Tel.: 7629960.

Latvija

Viese Saulcerîte (literatûrzinâtne), dz. 02.08.1932., ievçlçta 22.11.1996. HSZN.Vatsona ielâ 10–4, Rîga, LV 1014. Tel.: 7519100.

Latvija

Zariòð Kârlis (mâksla), dz. 06.07. 1930., ievçlçts 29.11.2001. HSZN. Sçjas ielâ 21–1, Rîga,

LV 1058. Tel.: 7622357

Latvija

Zâlîte Mâra (literatûra), dz.18.02.1952., ievçlçta 27.11.1998. HSZN. Latvijas Rakstnieku

savienîba, Kurðu ielâ 24, Rîga, LV 1006.

Latvija

Ziedonis Imants (literatûra), dz. 03.05.1933., ievçlçts 05.07.1990. HSZN. LZA Raiòa balva(2000). Zaïâ ielâ 4–31, Rîga, LV 1010. Tel.: 7323443.

Latvija

37

LZA GODA LOCEKÏI

ÂRZEMJU LOCEKÏI

Adâls Andreass (Andreas Ådahl) (politoloìija), dz.29.09.1938., ievçlçts 27.11.1998.HSZN. UD/Alger S-103 35 Stockholm, Sweden. Tel.: (213) 21 692300. E pasts:

[email protected]

Sweden

Angermanis Norberts (Norbert Angermann) (vçsture), dz. 02.11.1936., ievçlçts24.11.1992. HSZN. Wacholderweg 7a, Buchholz / Nordheide, D-21244. Tel.: (49-41)81-4820.

Deutschland

Balabkins Nikolajs (ekonomika), dz. 17.07.1926., ievçlçts 27.06.1991. LZA Ârzemjulocekïu nodaïas vadîtâjs: 01.03.1998.— HSZN. College of Business and Economics, 621 Tay-

lor Str., Bethlechem, PA 18015-3117. Tel.: (610)758-3420. Fakss: (610)758-4677. E pasts:

[email protected]

USA

Benninghofens Frîdrihs (Friedrich Benninghoven) (vçsture), dz. 09.03.1925.,ievçlçts 26.11.1993. HSZN. Geheimes Staatsarchiv, Preußischer Kulturbesitz a. D.,

Schellendorffstr. 15, Berlin, D-14199. Fakss: (49-30)8247188.

Deutschland

Birkerts Gunârs (arhitektûra), dz. 17.01.1925., ievçlçts 27.06.1991. LZA Lielâ medaïa(2000). HSZN. 1830 E. TAH.QUAMENON, Bloomfield Hills, MI 48302. Tel.: (248)626-5661.

Fakss: (248)626-5101. E pasts: [email protected]

USA

Bojârs Nikodems (Nicodemus Boyer) (íîmija), dz. 01.06.1925., ievçlçts 10.11.1995.ÍBMZN. Delta Scientific Consultants, P.O.Box 312, Three Rivers, MI 49093-0312. Tel.:

(1-616)273-1646. E pasts: [email protected]

USA

Bolðaitis Pçteris (íîmija), dz. 12.07.1937., ievçlçts 05.07.1990. ÍBMZN. Lâèplçða ielâ

29-26, Rîga, LV 1011. Tel.: 7283955. Fakss: 7281417. E pasts: [email protected]

Latvija

Bonda Dzintra (valodniecîba), dz. 01.09. 1940., ievçlçta 29. 11. 2001. HSZN. 18

Maplewood Drive, Athens, Ohio 45701. Tel.: (614) 5934565, (614) 593 5019. E pasts:

[email protected]

USA

Branès Maikls (Michael Branch) (valodniecîba), dz. 24.03.1940., ievçlçts 23.11.2000.HSZN. School of Slavonic and East European Studies. University College London Senate

House, Malet Street London WC1E7HU. Tel.: 4420 78628511. Fakss: 4420 78628640.

http://www.ssees.ac.uk

UK

Branovers Hermanis (Herman Branover) (fizika), dz. 13.12.1931., ievçlçts09.01.1992. FTZN. The Center of MHD Studies, Ben-Gurion University of the Negev, P.O.B.

653, Beer-Sheva, 84105. Tel.: (972)76900950. Fakss: (972)76900953. E pasts:

[email protected]

Israel

38


Brasârs Þils (Gilles Brassard) (informâtika), dz. 20.04.1955., ievçlçts 27.11.1998.FTZN. Universite de Montreal, C.P. 6128, succursale “A”, Montreal (Quebec), H3C 3J7,

Tel.: (514) 3436807. Fakss: (514) 3435834. E pasts: [email protected]

http://www.iro.umontreal.ca/~brassard/

Canada

Bunkðe Edmunds (ìeogrâfija), dz. 29.07.1935., ievçlçts 26.11.1993. ÍBMZN. Dept. of

Geography, University of Delaware, Newark, DE 19716. Tel.: (1-302)831-2294/2295. Fakss:


USA

Daugulis Andrejs (biotehnoloìija), dz. 01.09.1951., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN. Dept. of

Chemical Engineering, Queen’s University, 98 College Street, Kingston, Ontario K7L 3N6.

Tel.: (1-613)5332784. Fakss: (1-613)5336637. E pasts: [email protected]

http://www.chemeng.queensu.ca/People/PersonalWebs/ajd/

Canada

Draviòð Dainis (astronomija), dz. 10.09.1949., ievçlçts 09.01.1992. FTZN. LZA Lielâmedaïa (1998). Lund Observatory, Box 43, SE-22100 Lund. Tel.: (46)46-2227297. Fakss:

(46)46-2224614. E pasts: [email protected]

http://www.astro.lu.se/~dainis/

Sweden

Dreifelds Juris (politoloìija), dz. 17.04. 1942., ievçlçts 26. 11. 1999. HSZN. Department of

Politics, Brock University, St. Catharines, Ontario, L2S 3A1; Geneva Street, St. Catharines,

Ontario, L2R 4P7. Tel.: (905) 688-5550, ext. 3478. Fakss: (905) 988-9388. E pasts:

[email protected]

Canada

Dreimanis Aleksis (ìeoloìija), dz. 13.08.1914., ievçlçts 05.07.1990. ÍBMZN. 287 Neville

Dr. London ON N6G IC2. Tel.: (1-519)672-6865. Fakss: (1-519)661-3198. E pasts:

[email protected]

Canada

Dumbrâjs Oïìerts (Dumbrajs Olgierd) (fizika), dz. 16.02.1942., ievçlçts 29.11.2001.FTZN. Laboratory of Advanced Energy Systems, Department of Engineering Physics and

Matematics, Helsinki University of Technology. Rakentajanaukio 2 C, FIN-02150, Espoo. Tel.:

(358) 9 4513207. Fakss: (358) 9 4513195. E pasts: [email protected]

Finland

Dundurs Jânis (mehânika), dz. 13.09.1922., ievçlçts 06.12.1990. FTZN. 9449 Lawndale

Ave, Evanston, IL 60203. Tel.: (847)673-6340. E pasts: [email protected]

USA

Egidijs Tills fon (Till von Egidy) (fizika), dz. 23.12.1933., ievçlçts 21.11.1997. FTZN.Physik-Department. E-18, Fakultät für Physik Technische Universität München,

James-Franck-Str. D-85748, Garching bei München. Tel.: (49) 8928912573. Fakss:

(49)8928912570. E pasts: [email protected]

Deutschland

39

LZA ÂRZEMJU LOCEKÏI

Ekmanis Rolfs (literatûrzinâtne), dz.10.02.1929., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. Department of

Languages and Literatures Arizona State University, Tempe, AZ 85287-0202. Tel.: (480)

9658882. Fakss: (480) 9650135. E pasts: [email protected]

USA

Engelbrehts Jiri (Jüri Engelbrecht) (mehânika), dz. 01.08.1939., ievçlçts 22.11.1996.FTZN. Eesti Teaduste Akadeemia, Küberneetika Instituut, Akadeemia tee 21, Tallinn,

EE 0026. Tel.: (372 2)527905. Fakss: (372 2)527901. E pasts: [email protected]

http://www.aca.ee/eng/liikmeskond/engelbrecht/index.html

Estonia

Ezergailis Andrievs (vçsture), dz. 10.12.1930., ievçlçts 05.07.1990. HSZN. Dept. of

History, Ithaca College, Ithaca, NY 14850. Tel.: (1-607)273-4364. E pasts: [email protected],

[email protected]

USA

Fennels Trevors (Trevor Fennell) (valodniecîba), dz. 16.07.1940., ievçlçts 06.12.1990.HSZN. The Flinders University of South Australia, GPO Box 2100, Adelaide, SA 5001. Tel.:

(618)82012587. Fakss: (618)82012784. E pasts: [email protected]

http:// wwwsol.hum.flinders.edu.au/tfennell.html

Australia

Fjodorovs Sergejs (Sergey Fedoroff) (medicîna), dz. 20.02.1925., ievçlçts26.11.1999. ÍBMZN. College of Medicine, University of Saskatchewan. 107 Wiggins Road.

Saskatoon SK S7N5E5. Tel.: (306)966 4080. Fakss: (306)966 4098. E pasts:

[email protected]

Canada

Foldâts Ernests (bioloìija), dz. 15.05.1925., ievçlçts 25.11.1994. ÍBMZN. Apartado

66.729, Caracas, 1061 A. Tel./fakss: 582-9868925. E pasts: [email protected]

Venezuela

Grava Sigurds (arhitektûra), dz. 25.09.1934., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. Jâòa ielâ 3–5,

Rîga, LV 1050. Tel.: 7225849. Columbia University, 401 W 118 st., app. 34. New York, NY

10027. Tel.: (1-212)2228847.

USA

Hartmanis Juris (informâtika), dz. 05.07.1928., ievçlçts 06.12.1990. FTZN. LZA Lielâmedaïa (2001). Computer Science Department, Upson Hall, Cornell University, Ithace, NY

14853. Tel.: (607)2559208. Fakss: (607)2554428. E pasts: [email protected]

http://www.cs.cornell.edu/annual_report/Hartmanis.htm

USA

Hartmanis Mâris (bioloìija), dz. 21.09.1953., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN. Gyros AB,

Uppsala Science Park, Dag Hammarskjölds väg 54, SE-75183 Uppsala. Tel.: (46)18 566330.

Fakss: (46)18 566350. Mob. tel.: (46)70 5628617. E pasts: [email protected]

Sweden

40


Ivanovs Vjaèeslavs (Vyacheslav Ivanov) (kultûras vçsture), dz. 20.08.1929., ievçlçts26.11.1993. HSZN. Dept. Slavic Languages and Literatures, University of California, 405

Hilgard Ave, Los Angeles, CA 90024-1502. Tel.: (1-310)825-2676. Fakss: (1-213)206-5263.


USA

Jçgers Benjamiòð (literatûrzinâtne), dz. 16.01.1915., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. 5007

Holbrook DR, Columbus, OH 43232-4637.

USA

Juodka Benedikts (Benediktas Juodka) (íîmija), dz. 13.01.1943., ievçlçts25.11.1994. ÍBMZN. Lietuvos Mokslø akademija, Gedimino 3, Vilnius 2600. Tel.:

(3702)613651. Fakss: (3702)618464. E pasts: [email protected], [email protected]

Lietuva

Kalniòð Vitauts (bioloìija), dz. 12.01.1938., ievçlçts 24.11.1992. ÍBMZN. Dept. Anat-

omy&Cell Biology, Medical Sciences Building, University of Toronto, Toronto, Ontario M5S

1A8. Tel.: (1-416)978-4096. Fakss: (1-416)978-3954. E pasts: [email protected]

Canada

Kirko Igors (fizika), dz. 16.04.1918., ievçlçts 09.04.1992. (Kor.loc. 22.05.1958.—17.02.1966., îst.loc. 17.02.1966.—09.04.1992.) FTZN. Èíñòèòóò ôèçè÷åñêèõ ïðîáëåì

òåõíîëîãèè “ÌÀÃÍÈÒ”, Ïåðìü 614039, à/ÿ 4596. Tel./fakss: (3422)459896. E pasts:

[email protected]

Ðîññèÿ

Klasens Meinhards (Meinhard Classen) (medicîna), dz. 12.08.1936., ievçlçts21.11.1997. ÍBMZN. 2nd Medical Department and Outpatients Clinic, Technical University

of Munich, Ismaninger Str. 22, D-81675 München. Tel.: (49-89)41402250. Fakss:

(49-89)41404871. E pasts: [email protected]

Deutschland

Kïaviòð Jânis (medicîna), dz. 06.05.1921., ievçlçts 05.07.1990. ÍBMZN. Albert Einstein

College of Medicine. 5 Broadmoor Road, Scarsdale, NY 10583. Tel.: (1-914)4722116. Fakss:

(1-914)4723839.

USA

Kreiðmanis Georgs Pauls (íîmija), dz. 28.01.1946., ievçlçts 23.11.2000. ÍBMZN. De-

partment of Chemistry, University of Cincinnati.. PO Box 210172. Cincinnati OH 45221-0172.

Tel.: (513)556-9200. Fakss: (513)556-9239.

USA

Krçsliòð Jânis (bibliogrâfija), dz.19.09.1924., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. 3413 Giles

Place, Bronx, New York 10463. Tel.: (718) 548 0755. E pasts: [email protected]

USA

Kuksis Arnis (íîmija), dz. 03.12.1927., ievçlçts 22.11.1996. ÍBMZN. Banting and Best De-

partment of Medical Research, University of Toronto, Charles H. Best Institute. 112 College

Street, Toronto, Ontario, Canada M5G 1L6. Tel.: (1-416)978-2590. Fakss: (1-416) 978-8528.


http://www.utoronto.ca/bandb/kuksis.html

Canada

41


Kundziòa Ruta (Ruth B. Kundsin) (medicîna), dz. 30.07.1916., ievçlçta 27.06.1991.ÍBMZN. 71 Pratt Road, Squantum, MA 02171.

USA

Íeniòð Gundars (Kings) (ekonomika), dz. 19.04.1926., ievçlçts 06.12.1990. HSZN.School of Business, Pacific Lutheran University, Tacoma, WA 98447. Tel.: (1-253)531-0666,

(1-253)535-7302. Fakss: (1-253)536-5137. E pasts: [email protected]

USA

Leikola Anto (zinâtnes vçsture), dz. 08.06.1937., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. Pölkonhövintie

135A. FIN-77350 Montola. Tel.: (358)15619495. Fakss: (358)15619290.

Finland

Lçbers Dîtrihs Andrejs (Dietrich André Loeber) (tiesîbu zinâtnes),dz.04.01.1923., ievçlçts 06.12.1990. HSZN. LZA Lielâ medaïa (1995). Gehlenkamp 14,

Hamburg, D-22559. Tel.: (4940)813891. Fakss: (4940)81967930. E pasts:

[email protected]

Deutschland

Melngailis Ivars (fizika), dz. 13.11.1933., ievçlçts 27.06.1991. FTZN. Lincoln laboratory,

Massachusetts Institute of Technology, 244 Wood Street, Lexington, MA 02173-0073. Tel.:


USA

Melngailis Jânis (John) (fizika), dz. 04.02.1939., ievçlçts 06.12.1990. FTZN. Dept. of

Electrical and Computer Engineering, University of Maryland, College Park, MD 20742-3511.

Tel.: (1-301)405-4916. Fakss: (1-301)314-9437. E pasts: [email protected]

http://www.ee.umd.edu/faculty/melng.html

USA

Metuzâle-Kangere Baiba (valodniecîba), dz. 30.03.1942., ievçlçta 24.11.1994. HSZN.Dept. of Baltic Studies, University of Stockholm, Stockholm, S-10691. Tel.: (460)8-164385.

Fakss/telekss: 08-161188. E pasts: [email protected]

Sweden

Metuzâls Jânis (bioloìija), dz. 17.06.1921., ievçlçts 25.11.1994. ÍBMZN. Pathology and

Laboratory Medicine, Faculty of Medicine, University of Ottawa, 451 Smyth Rd, Ottawa,

Ontario K1H 8M5. Tel.: (1-613)787-6571. Fakss: (1-613)562-5442.

Canada

Miezîte Solveiga (psiholoìija), dz. 14.05. 1937., ievçlçta 26.11.1999. HSZN. 252 Bloor

Street West, Toronto, Ontario M5S 1V6. Fakss: 416-926-4749. E pasts: [email protected]

Canada

Miloðs Èeslavs (Czeslaw Milosz) (literatûrzinâtne), dz. 30.06.1911., ievçlçts26.11.1993. HSZN. 978 Grizzly Peak Blvd, Berkeley, CA 94708.

http://sunsite.unc.edu/ipa/milosz/mil-bio.html

USA

42


Moro Renç (René Moreau) (mehânika), dz. 27.10.1938., ievçlçts 22.11.1996. FTZN.Laboratory EPM-MADYLAM, ENSHM de Grenoble, B.P.95. F-38402, St.Martin d’Hères

Cedex. Tel.: (33)476825206. Fakss: (33)476825249. E pasts:[email protected]

France

Muiþniece Lalita (literatûrzinâtne), dz. 11.08.1935., ievçlçta 09.01.1992. HSZN. 4469Lake Forest Drive, Kalamazoo MI 49008-3309. Tel.: (1-616)345-4211. Fakss: (1-616)

345-9872. Stokholmas ielâ 21–1, Rîga, LV 1014. Tel.: 7518174. E pasts:

[email protected]

USA

Nollendorfs Valters (literatûrzinâtne), dz. 22.03.1931., ievçlçts 05.07.1990. HSZN.Latvijas 50 gadu okupâcijas muzeja fonds, Strçlnieku laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.:

7212715. Fakss: (371) 7229255. E pasts: [email protected]

USA

Òeizvestnijs Ernsts (Ernst Neizvestny) (mâksla), dz. 09.04.1926., ievçlçts21.11.1997. HSZN. 81 Grand Str., New York, NY 10013, USA. Tel.: (1-212)226-2677. Fakss:

(1-212)226-2603.

USA

Okðe Andrejs (Andreas Oksche) (medicîna), dz. 27.07.1926., ievçlçts 26.11.1993.ÍBMZN. Institut für Anatomie und Zellbiologie, Justus-Liebig-Universität, Aulweg 123,

D-35392 Giessen. Tel.: (49-641)9947030. Fakss: (49-641)9947039.

Deutschland

Padegs Andris (informâtika), dz. 27.03.1929., ievçlçts 27.06.1991. FTZN. 2 Merry Hill

Road, Poughkeepsie, NY 12603-3214. Tel.: (1-914)462-3317. Fakss: (1-914)462-8751.


USA

Panovko Jakovs (Yakov Panovko) (mehânika), dz. 01.03.1913., ievçlçts 09.04.1992.(Kor.loc. 22.05.1958.—09.04.1992.). FTZN. Schillerstraße 72, Berlin, D-10627. Tel.:

(49-30)3232881.

Deutschland

Paroleks Radegasts (Radegast Parolek) (literatûrzinâtne), dz. 01.12.1920., ievçlçts25.11.1994. HSZN. Univerzity Karlovy, Tolstého 19, Praha 10, PSÈ 101 00. Tel.:

(4202)741426.

Èeské Republika

Peniíis Jânis (politoloìija), dz. 29.07.1933., ievçlçts 21.11.1997. HSZN. Political Science

Department, Indiana University South Bend, South Bend, IN 46634-7111, USA. Tel.:


USA

Pistolkorss Gerts fon (Gert von Pistohlkors) (vçsture), dz. 17.12.1935., ievçlçts05.07.1990. HSZN. Seminar für Mittlere und Neuere Geschichte der Georg-August-

Universität Göttingen, Nikolausberger Weg 9c, D-3400 Göttingen. Tel.: (0551)394631/2 (App.

4645). Fakss: (0551)394632. E pasts: [email protected]

Deutschland

43


Plakans Andrejs (vçsture), dz. 31.12.1940., ievçlçts 05.07.1990. HSZN. Department of

History, Iowa State University, 2015 Cesna St., Ames, IA 500011. Tel.: (1-515)294-6686.

Fakss: (1-515)294-6390. E pasts: [email protected]

USA

Pricaks Omeljans (Omelyan Pritsak) (vçsture), dz. 07.04.1919., ievçlçts 22.11.1996.HSZN. Institute of Oriental Studies of the Ukrainian National Academy, 4 Hrushevsky Str.,

Room 205. 252602 Kiev. Tel.: (380 44)2272510. Harvard University, Ukrainian Research

Institute, 1583 Massachusetts Avenue, Cambridge, MA 02138. Tel.: (1-617)495-4053. E pasts:

[email protected] (Victor Ostapchuk)

Ukraine/USA

Rûíe-Draviòa Velta (valodniecîba), dz. 25.01.1917., ievçlçta 05.07.1990. HSZN.Docentbacken 3, Stockholm, S-10405.

Sweden

Sabaïausks Aïìirds (Algirdas Sabaliauskas) (valodniecîba), dz. 26.07.1929.,ievçlçts 24.11.1992. HSZN. Þirmunu 76–81, Vilnius 2012. Tel.: (3702)773808.

Lithuania

Sedovs Valentîns (Valentin Sedov) (arheoloìija), dz. 18.11.1924., ievçlçts 25.11.1994.HSZN. Èíñòèòóò àðõåîëîãèè Ðîññèéñêîé àêàäåìèè íàóê, óë. Äì. Óëüÿíîâà 19, Ìîñêâà

117036. Tel.: (007-095)427-2828.

Ðîññèÿ

Sçrensens Hennings (Henning S¸rensen) (ìeoloìija), dz. 20.04.1926., ievçlçts24.11.1992. ÍBMZN. Geologisk institut, ¨ster Voldgade 10, K¸benhavn K, DK-1350. Tel.:

(45)35322418. Fakss: (45)33148433. E pasts: [email protected]

Denmark

Silenieks Juris (literatûrzinâtne), dz. 29.05.1925., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. Program in

Modern, Carnegie, Mellon University, 8766 Washington Heights Ave, Pittsburgh, PA 15237.

Tel.: (1-412)366-0158. Fakss: (1-412)366-7687. E pasts: [email protected]

USA

Simons Þaks (Jacques Simon) (fizika), dz. 12.12.1947., ievçlçts 22.11.1996. FTZN.ESPCI - CNRS. 10, rue Vauquelin, 75231 Paris Cedex 05. Tel.: (33 1) 40794427. Fakss: (33 1)


France

Skujiòð Jânis (John Janis Skujins) (bioloìija), dz. 13.04.1926., ievçlçts 06.12.1990.ÍBMZN. Dept. Biology, Utah State University, Logan, UT 84322-5305. Tel.:


USA

Smits Karls Herberts (Carl Herbert Smith) (informâtika), dz.25.04.1950., ievçlçts26.11.1999. FTZN. Department of Computer Science, University of Maryland, College Park,

MD 20742. Tel.: (301) 405 2689. Fakss: (301) 405 6707. E pasts: [email protected]

http://www.cs.umd.edu/~smith

USA

44


Solovjovs Jurijs (Jurij Solovjov) (zinâtnes vçsture), dz. 30.09.1924., ievçlçts10.11.1995. ÍBMZN. Ëåíèíñêèé ïðîñï. 129, êîðï. 1, êâ. 528, Ìîñêâà 117513. Tel.:

(7-095)438-3063.

Ðîññèÿ

Streips Uldis (bioloìija), dz. 01.02.1942., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN. Dept.

Microbiology and Immunology, University of Louisville, Kentucky 40292. Tel.:


USA

Strçlis Aivars Jânis (medicîna), dz. 26.01.1942., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN.Ñèáèðñêèé ãîñóäàðñòâåííûé ìåäèöèíñêèé óíèâåðñèòåò, Ìîñêîâñêèé òðàêò, 2, Òîìñê

634057. Tel.: (7-382) 2532217. Fakss: (7382) 2530243; (7382) 2911260. E pasts:

[email protected]

Ðîññèÿ

Suhonens Sepo (Seppo Suhonen) (valodniecîba), dz. 16.05.1938., ievçlçts 25.11.1994.HSZN. Mäkipellontie 17C, Helsinki, 00320. Tel.: (358)1-912395. Fakss: (358)1-913329.


Finland

Svenne Juris Pçteris (fizika), dz. 14.02.1939., ievçlçts 29.11.2001. FTZN. Department of

Physics, University of Manitoba. 207 Allen Bldg, Winnipeg, Manitoba, R3T 2N2. Tel.: (204)

4746207. Fakss: (204) 4747622. E-pasts: [email protected]

Canada

Ðilde-Kârkliòa Rasma (politoloìija), dz. 07.06.1946., ievçlçta 24.11.1992. HSZN.Department of Political Science, (m/c 276) University of Illinois at Chicago, 1007 West

Harrison Street, Chicago, 60607-7137. Tel.: (1-312)9962396. Fakss: (1-312)413-0440.

E pasts:[email protected]

USA

Ðlaus Vilfrîds (Wilfried Schlau) (socioloìija), dz. 27.04.1917., ievçlçts 24.11.1992.HSZN. Löchmühlenweg 2A am Bornberg. Friedrichsdorf/Taunus. D-61381. Tel.:

(49-6172)5207.

Deutschland

Ðmids Volfgangs (Wolfgang Schmid) (valodniecîba), dz. 25.10.1929., ievçlçts24.11.1992. HSZN. Sprachwissenschaftliches Seminar der Georg-August-Universität

Göttingen, Humboldtallee 13, Göttingen, D-37073. Tel.: (49)551-395482. Fakss:


Deutschland

Ðolcs Frîdrihs (Friedrich Scholz) (literatûrzinâtne), dz. 01.03.1928., ievçlçts24.11.1992. HSZN. Westfälische Wilhelms-Universität, Institut für Interdisziplinäre Baltische

Studien, Bispinghof 3A, Münster, D-48143. Tel./fakss: (49-251)832-4457.

Deutschland

45


Ðterns Indriíis (vçsture), dz.13.10.1918., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. 1134 Webster Ave.

Allentown, PA 18103-5345.

USA

Tarvels Enns (Enn Tarvel) (vçsture), dz. 31.07.1932., ievçlçts 10.11.1995. HSZN.Trummi pöik 5a–30, 12616 Tallinn, Estonia.

Estonia

Tesarþova Jana (Jana Tesaøová) (literatûrzinâtne), dz. 16.02.1953, ievçlçta22.11.1996. HSZN. Institute of World Literature of the Slovak Academy of Sciences,

Konventna 13, 813 64 Bratislava. Tel.: (421-7)5441 3391. Fakss: (421-7)5443 1995. E pasts:

[email protected]

Slovakia

Ungers Felikss (Felix Unger) (medicîna), dz. 02.03.1946., ievçlçts 09.01.1992.ÍBMZN. Academia Scientiarum et Artium Europaea, Waagplatz, 3, A-5020, Salzburg. Tel.:

(43-662)841345. Fakss: (43-662)841343. E pasts: [email protected]

Austria

Upatnieks Juris (fizika), dz. 07.05.1936., ievçlçts 27.06.1991. LZA Lielâ medaïa (1999).FTZN. Applied Optics, 2662 Valley Drive, Ann Arbor, MI 48103 - 2748. Tel./fakss:


USA

Urþumcevs Jurijs (Jurij Urþumcev) (mehânika), dz.29.04.1929., ievçlçts 27.11.1998.(Kor.loc.: 06.07.1973—27.11.1998.). FTZN. ßêóòñêèé Íàó÷íûé öåíòð Ñèáèðñêîãî

îòäåëåíèÿ ÐÀÍ, óë. Ïåòðîâñêîãî 2, ßêóòñê 677891, Ðåñïóáëèêà Ñàõà (ßêóòèÿ). Tel.:

(4112) 250263. Fakss: (4112) 250264. E pasts: [email protected]

Ðîññèÿ

Vedçjs Edvîns (Edwin Vedejs) (íîmija), dz. 31.01.1941., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN.Dept. of Chemistry, University of Michigan, 930 North University, Ann Arbor, MI 48109-1055.

Tel.: (1-734)6152177. Fakss: (1-734)6151628. E pasts: [email protected]

http://www.chem.wisc.edu/people/faculty/vedejs.html

USA

Vikbergs Jarls (Jarl Wikberg) (medicîna un farmakoloìija), dz. 04.11.1949., ievçlçts23.11.2000. ÍBMZN. Department of Pharmaceutical Biosciences, Division of Pharmacology,

Uppsala BMC, BOX 591, S-751 24 Uppsala. Tel.: (46)703449549. Fakss: (46)18559718.


Sweden

Vîksniòð Juris (ekonomika), dz. 17.08.1937., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. 3731 T. Str.,

N.W.Washington, DC 20007. Tel.: (1-202)687-5890. Fakss: (1-202)687-6102. E pasts:

[email protected]

USA

Voronkovs Mihails (Mihail Voronkov) (íîmija), dz. 06.12.1921., ievçlçts09.04.1992. (Kor.loc.17.02.1966.—09.04.1992.). ÍBMZN. Èíñòèòóò îðãàíè÷åñêîé õèìèè

Ñèáèðñêîãî îòäåëåíèÿ ÐÀÍ, óë. Ôàâîðñêîãî 1, Èðêóòñê 664033. Tel.: (7-3952)462400.

Fakss: (7-3952)460331. E pasts: [email protected]

Ðîññèÿ

46


Vozòesenskis Andrejs (Andrej Voznesenskij) (literatûra), dz. 12.05.1933., ievçlçts10.11.1995. HSZN. Ïàâëåíêî-2, Ïåðåäåëêèíî, Ìîñêîâñêàÿ îáë. 142783.

Ðîññèÿ

Zariòð Bertrams (Bertram Zarins) (medicîna), dz. 22.06.1942., ievçlçts 27.06.1991.ÍBMZN. Wang Ambulatory Care Center, Suite 514, Massachusetts General Hospital, Boston,

MA 02114. Tel.: (1-617)726-3421. Fakss: (1-617)726-3438. E pasts:

[email protected]

USA

Zariòð Kristaps (Christopher K. Zarins) (medicîna), dz. 02.12.1943., ievçlçts06.12.1990. ÍBMZN. Stanford University Medical Center, 300 Pasteur Drive, H-3642,

Stanford, CA 94305-5642. Tel.: (415)7257830. Fakss: (415)4986044. E pasts:

[email protected]

USA

Ziedonis Arvîds (filozofija), dz. 08.03.1931., ievçlçts 10.11.1995. HSZN. 1294 Paradise

Falls, Cresco, PA 18326-9144. Tel.: (570)629-6349. Fakss: (570)629-6181. E pasts:

[email protected]

USA

Zinkeviès Zigms (Zigmas Zinkevièius) (valodniecîba), dz. 04.01.1925., ievçlçts10.11.1995. HSZN. Justiniðku 41–24, Vilnius 2056. Tel.: (3702)410877, mob.: 829 986 551.

Lithuania

Þuka Regîna (íîmija), dz. 06.12.1936., ievçlçta 23.11.2000. ÍBMZN. Department of

Chemistry, Bar Han University. Ramat Gan 52900. Tel.: (08)9399505. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/Zhuk.htm

Israel

47


KORESPONDÇTÂJLOCEKÏI

Andersons Bruno (materiâlzinâtnes), dz. 22.07.1951., ievçlçts 29.11. 2001. ÍBMZN.Valsts Koksnes íîmijas institûts, Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006. Tel.: 7552554. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/andersonsb.htm

Âbele Mâris (astronomija), dz.27.04.1937., ievçlçts 29.11.2001. FTZN. LU Astronomijas

institûts, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7223617. Fakss: 7820180. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/abelem.htm

Andruðaitis Gunârs (bioloìija), dz. 16.02.1930., ievçlçts 06.12.1990. ÍBMZN. LU

Bioloìijas institûts, Miera ielâ 3, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7945500, 9192261. Fakss:


Apine Ilga (vçsture), dz. 13.03.1928., ievçlçta 16.03.1978. HSZN. LU Filozofijas un

socioloìijas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940. Tel.: 7225542, 7229208. Fakss:


Balklavs-Grînhofs Arturs (astronomija), dz. 02.01.1933., ievçlçts 25.11.1994. FTZN.LU Astronomijas institûts, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7034581. Fakss: 7820180.


http://www.lza.lv/scientists/balklavs.htm

Baumane Viktorija (bioloìija), dz. 25.01.1919., ievçlçta 17.06.1971. ÍBMZN. Kuldîgas

ielâ 23a–2, Rîga, LV 1007. Tel.: 7610118.

Bervalds Edgars (astronomija), dz. 13.09.1936., ievçlçts 23.11.2000. FTZN. Ventspils

Starptautiskais radioastronomijas centrs, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/bervalds.htm

Bçrsons Imants (fizika), dz. 11.12.1935., ievçlçts 24.11.1992., 21.11.1997. FTZN. Latvijas


[email protected]

Bçrziòð Edvîns (lauksaimniecîbas zinâtnes), dz. 03.08.1934., ievçlçts 21.11.1997. LZASenâta loceklis: 01.03.2001.— ÍBMZN. Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte, Lielâ ielâ 2,

Jelgava, LV 3001. Tel.: 30 80699, 9231425. Fakss: 3005685. E pasts:[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/berzinsed.htm

Bçrziòð Jânis Guntis (fizika), dz. 19.01.1936., ievçlçts 26.11.1999. FTZN. LU Cietvielu

fizikas institûts, Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7945840. Fakss: 7901212. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/berzinsja.htm

Birìele Edîte (lauksaimniecîbas zinâtnes), dz. 14.08.1937., ievçlçta 26.11.1999. ÍBMZN.Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte, K.Helmaòa ielâ 8, Jelgava, LV 3004. Tel.: 30 27664.


http://www.lza.lv/scientists/Birgele.htm

48


Bîrons Anatolijs (vçsture), dz. 30.11.1929., ievçlçts 30.12.1975. HSZN. Maskavas ielâ

266/1–58, Rîga, LV 1063. Tel.: 7261236.

Buðmane Brigita (valodniecîba), dz. 04.09.1939., ievçlçta 23.11.2000. HSZN. LU Latvieðu

valodas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7226345. Tel./fakss: 7227696.


http://www.lza.lv/scientists/busmane.htm

Câlîtis Andrejs (lauksaimniecîbas zinâtnes), dz. 14.03.1933., ievçlçts 24.11.1992. ÍBMZN.Roþu ielâ 2b, Sigulda, LV 2150. Tel.: 972692.

Dehtjars Jurijs (fizika), dz. 19.06.1947, ievçlçts 29.11.2001. FTZN. Rîgas Tehniskâ

universitâte, Kaïíu ielâ 1, Rîga, LV 1658. Tel./fakss: 7089383. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/dekhtyar.htm

Druviete Ina (valodniecîba), dz. 29.05.1958., ievçlçta 26.11.1999. HSZN. LU Latvieðu

valodas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.:7229724, 9588932. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/druviete.htm

Eberhards Guntis (ìeogrâfija), dz. 08.02.1936., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN. Latvijas


[email protected]

Eglîte Pârsla (demogrâfija), dz. 22.12.1934., ievçlçta 27.11.1998. HSZN. LZA Ekonomikas


[email protected]

Çrenpreisa Jekaterina (bioloìija), dz. 13.02.1945., ievçlçta 26.11.1999. ÍBMZN. LU

Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs, Râtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067. Tel.: 7808220.


http://www.lza.lv/scientists/erenpr.htm

Feldmanis Inesis (vçsture), dz. 01.08. 1949., ievçlçts 29. 11. 2001. HSZN. Latvijas

Universitâte, Brîvîbas bulv.32, Rîga, LV 1586. Tel.: 7283734. Fakss: 7820113. E pasts:[email protected]

http://www.lza.lv/sientists/feldmanisi.htm

Ferbers Ruvins (fizika), dz. 13.12.1946., ievçlçts 23.11.2000. FTZN. Latvijas Universitâte,

Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7033754. Fakss: 7820113. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/ferber.htm

Ferdats Andris (medicîna), dz. 11.06.1941., ievçlçts 09.01.1992. ÍBMZN. AIDS

profilakses centrs, Klijânu ielâ 7, Rîga, LV 1012. Tel.:7378278. Fakss: 7339954. E pasts:

[email protected]

Fjodorovs Fjodors (literatûrzinâtne), dz. 28.09.1939., ievçlçts 10.11.1995. HSZN.Daugavpils Pedagoìiskâ universitâte, Vienîbas ielâ 13, Daugavpils, LV 5400. Tel.: 54 24238.


http://www.lza.lv/scientists/fjodorov.htm

49

LZA KORESPONDÇTÂJLOCEKÏI

Gardovskis Jânis (medicîna), dz. 11.05.1955., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN. Latvijas

Medicînas akadçmija, Dzirciema ielâ 16, Rîga, LV 1007. Tel./fakss: 7069545. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/gardovskis.htm

Grabis Jânis (materiâlzinâtnes), dz. 18.08.1943., ievçlçts 23.11. 2000. ÍBMZN. RTU

Neorganiskâs íîmijas institûts, Miera ielâ 34, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7944711. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/grabisj.htm

Gromovs Valerijs (íîmija), dz. 07.11.1923., ievçlçts 17.06.1982. ÍBMZN. K.Valdemâra

ielâ 27/29–38, Rîga, LV 1010. Tel.: 7228089.

Grundspeòíis Jânis (informâtika), dz.19.06.1942., ievçlçts 27.11.1998. FTZN. Rîgas

Tehniskâ universitâte, Meþa ielâ 1, korp. 4, Rîga, LV 1048. Tel.: 7089506, 7089512. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/grundspenkis.htm

Guïâns Pçteris (ekonomika), dz. 08.09.1920., ievçlçts 26.12.1968. HSZN. LZA Ekonomikas

institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7222830, 7225715. Fakss: 7820608.


Janovs Jânis (ekonomika), dz. 30.08.1936., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. Latvijas Hipotçku

banka, Doma laukumâ 4, Rîga, LV 1977. Tel.: 7228866, 7774172. Fakss: 7820143. E pasts:

[email protected]

Joïins Jevgeòijs (fizika), dz. 04.09.1937., ievçlçts 26.11.1993; 27.11.1998. FTZN. LZA

Fizikâlâs enerìçtikas institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. Tel.: 7558602. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/iolin.htm

Kabaðkins Igors (informâtika), dz. 06.08.1954., ievçlçts 27.11.1998. FTZN. Transporta un

sakaru institûts, Lomonosova ielâ 1, Rîga, LV 1019. Tel.: 7100595, 7100594. Fakss: 7100535.


http://www.lza.lv/scientists/kabashkin.htm

Kalnaès Benedikts (literatûrzinâtne), dz. 25.02.1965., ievçlçts 29.11.2001. HSZN. LU

Literatûras, folkloras un mâkslas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.:


http://www.lza.lv/sientists/kalnacsb.htm

Kalniòð Audris (informâtika), dz. 14.08.1942, ievçlçts 26.11.1999. FTZN. LU Matemâtikas

un informâtikas institûts, Raiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459. Tel.: 7211014. Fakss: 7820153.

E pasts: [email protected]; [email protected]

http://www.lza.lv/scientistskalninsau.htm

Kârkliòð Aldis (lauksaimniecîbas zinâtnes), dz. 06.02.1951., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN.Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte, Lielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001. Tel.: 30 05634. Fakss:

30 27238. E pasts: [email protected]; [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/karklinsa.htm

50


Karlivâns Vladimirs (íîmija), dz. 04.05.1928., ievçlçts 17.06.1982. ÍBMZN. Stabu ielâ

16–4, Rîga, LV 1001. Tel.: 7270434.

Karnîte Raita (ekonomika), dz. 16.10.1949., ievçlçta 21.11.1997. HSZN. LZA Senâtalocekle: 01.03. 2001.— ZA Ekonomikas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.:


http://www.lza.lv/scientists/karnite.htm

Kirtovskis Imants (ekonomika), dz. 24.01.1930., ievçlçts 12.02.1987. HSZN. Citadeles

ielâ 5–10, Rîga, LV 1010. Tel.: 7320892.

Klîve Visvaldis Varnesis (teoloìija), dz. 23.09.1931., ievçlçts 26.11.1993. HSZN.Toròakalna ielâ 15–1, Rîga, LV 1004. Tel.: 7612417.

Koíe Tatjana (pedagoìija), dz. 09.03.1955., ievçlçta 23.11.2000. HSZN. Latvijas

Universitâte, Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1010. Tel./fakss: 7034896. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/koket.htm

Krauklis Arnolds (medicîna), dz. 17.02.1920., ievçlçts 17.06.1971. ÍBMZN. Palangas

ielâ 7–57, Rîga, LV 1055. Tel.: 7468963.

Krauklis Âdolfs (ìeogrâfija), dz. 25.03.1937., ievçlçts 26.11.1993. ÍBMZN. Latvijas


[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/krauklisa.htm

Krçsliòð Andris (enerìçtika), dz. 25.03.1938., ievçlçts 24.11.1992.; 21.11.1997. FTZN.Rîgas Tehniskâ universitâte, a/k 526, Rîga, LV 1010. Tel.: 9284950. Fakss: 7615191. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kreslinsa.htm

Kristapsons Jânis (zinâtniecîba (informâtika)), dz. 23.06.1939., ievçlçts 10.11.1995.FTZN. Latvijas Zinâtòu akadçmija, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel.: 7223567.


http://www.lza.lv/scientists/kristapsons.htm

Krûmiòð Juris (demogrâfija), dz. 17.11.1947., ievçlçts 26.11.1999. HSZN. Latvijas


[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/kruminsj.htm

Kupèe Çriks (íîmija), dz. 11.10.1955., ievçlçts 24.11.1992. ÍBMZN. Latvijas Organiskâs

sintçzes institûts. Paðreizçjâ adrese: Varian LTD, NMR Instruments, 28 Manor Road,

Walton-on-Thames, Surrey KT12 2QF, England. Tel.: (44) 1932 898 000. Fakss:

(44) 1865 203 878. E pasts: [email protected]

Laíis Pçteris (filozofija), dz. 01.11.1952., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. Latvijas Kultûras

akadçmija, Ludzas ielâ 24, Rîga, LV 1003. Tel.: 7140175. Fakss: 7141012. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/lakisp.htm

51


Laumane Benita (valodniecîba), dz. 03.06.1937., ievçlçta 10.11.1995. HSZN. Liepâjas

Pedagoìijas akadçmija, Lielâ ielâ 14, Liepâja, LV 3400. Tel.: 34 25204. Fakss: 34 24223.


Liepa Imants (bioloìija), dz. 12.02.1937., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN. Latvijas

Lauksaimniecîbas universitâte, Akadçmijas ielâ 11, Jelgava, LV 3001. Tel.: 30 26322. Fakss:

30 21619. E pasts: [email protected]

Loze Ilze Biruta (arheoloìija), dz. 03.03.1936., ievçlçta 21.11.1997. HSZN. LU Latvijas

vçstures institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7216769. Fakss: 7225044.


Maksimovs Roberts (mehânika), dz. 02.07.1938., ievçlçts 12.02.1987. FTZN. LU

Polimçru mehânikas institûts, Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006. Tel.: 7543122. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/maksimov.htm

Melluma Aija (ekoloìija), dz. 13.10.1935., ievçlçta 06.12.1990. ÍBMZN. Latvijas


[email protected]

Miltiòð Alfrçds (medicîna), dz. 06.01.1939., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN. Latvijas

Universitâte, Ðarlotes ielâ 1a, Rîga, LV 1001. Bçrnu klîniskâ slimnîca, Vienîbas gatvç 45,

Riga, LV 1004. Tel.: 7621425, 7366306. Fakss: 7366306. E pasts: [email protected]

Muceniece Ruta (medicîna), dz. 24.03.1950., ievçlçta 29.11. 2001. ÍBMZN. Latvijas


[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/muceniecer.htm

Nîtiòa Daina (valodniecîba), dz. 05.04.1942., ievçlçta 06.12.1990.; 21.11.1997. HSZN.Rîgas Tehniskâ universitâte, Meþa ielâ 1/1, Rîga, LV 1048. Tel.: 7089556. Fakss: 7089539.


http://www.lza.lv/scientists/nitina.htm

Ose Ieva (arheoloìija), dz. 08.06.1961., ievçlçta 27.11.1998. HSZN. LU Latvijas vçstures


[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/osei.htm

Ozols Andris (fizika), dz.06.12.1944., ievçlçts 27.11.1998. FTZN. Rîgas Tehniskâ

universitâte, Âzenes ielâ 14/24, Rîga, LV 1048. Tel.: 7089456; 7260963. Fakss: 7615765;


http://www.lza.lv/scientists/ozolsa.htm

Pilmane Mâra (medicîna), dz. 22.05.1962., ievçlçta 21.11.1997. ÍBMZN. AML/RSU

Anatomijas un antropoloìijas institûts, Kronvalda bulv. 9, Rîga, LV 1010. Tel.: 7326526.


http://www.lza.lv/scientists/pilmane.htm

52


Pirogovs Vladimirs (informâtika), dz. 01.12.1932., ievçlçts 26.12.1968. FTZN. Ieriíu ielâ

43–34, Rîga, LV 1059. Tel.: 7567919.

Plotnieks Andris (tiesîbu zinâtnes), dz. 19.06.1938., ievçlçts 06.12.1990. HSZN.“Starduko”, Ganîbu dambî 36–418, Rîga, LV 1005. Tel.: 9217143. Fakss: 7383100. E pasts:

[email protected]

Raitums Uldis (matemâtika), dz. 06.07.1940., ievçlçts 10.11.1995. FTZN. LU Matemâtikas

un informâtikas institûts, Raiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459. Tel.: 7211421. Fakss: 7820153.


http://www.lza.lv/scientists/raitums.htm

Rapoports Aleksandrs (bioloìija), dz. 13.10.1946., ievçlçts 26.11.1993. ÍBMZN. LU

Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1586. Tel.: 7304891.


http://www.lza.lv/scientists/rapoport.htm

Reinfelds Andrejs (matemâtika), dz. 02.06.1942, ievçlçts 26.11.1999. FTZN. LZA un LU

Matemâtikas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel.: 7033718. Fakss: 7227520.


http://www.lza.lv/scientists/reinfelds.htm

Ribickis Leonîds (enerìçtika), dz. 16.06.1944, ievçlçts 29.11.2001. FTZN. Rîgas Tehniskâ

universitâte, Kaïíu ielâ 1, Rîga, LV1658. Tel.: 7089400; 7089415. Fakss: 7820094. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/Ribickis.htm

Rudzîtis Jânis (mehânika), dz. 18.10.1938., ievçlçts 21.11.1997. FTZN. Rîgas Tehniskâ

universitâte, Ezermalas ielâ 6, Rîga, LV 1006. Tel.: 7089701, 7089713. Fakss: 7089752.


http://www.lza.lv/scientists/rudzitisj.htm

Salenieks Narimants (mehânika), dz. 13.02.1938., ievçlçts 25.11.1994. FTZN. Rîgas

Tehniskâ universitâte, Ezermalas ielâ 6, Rîga, LV 1006. Tel.: 7089707. Fakss: 7089748.


http://www.lza.lv/scientists/salenieks.htm

Skaìers Andrejs (medicîna), dz. 03.08.1940., ievçlçts 26.11.1999. ÍBMZN. Latvijas

Medicînas akadçmija, Dzirciema ielâ 20, Rîga, LV 1007. Tel.: 7455523. Fakss: 7471815.


http://www.lza.lv/scientists/Skagers.htm

Skuja Linards (fizika), dz. 08.02.1952., ievçlçts 22.11.1996. FTZN. LU Cietvielu fizikas

institûts, Íengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063. Tel.: 7260756. Fakss: 7112583. E pasts:

[email protected]

Spârîtis Ojârs (mâkslas zinâtnes), dz. 28.11. 1955., ievçlçts 26.11.1999. HSZN. Melngalvju

nama komplekss, Râtslaukums 7, Rîga, LV 1050. Tel.: 7044300. Fakss: 7044312. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/sparitis.htm

53


Stranga Aivars (vçsture), dz. 15.06.1954., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. Latvijas

Universitâte, Vçstures un filozofijas fakultâte, Brîvîbas bulv. 32,LV 1050. Tel.: 7281265.


Ðipkovs Pçteris (enerìçtika), dz. 16.06.1944, ievçlçts 23.11.2000. FTZN. LZA Fizikâlâs

enerìçtikas institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. Tel.: 7553537. Fakss: 7553537;


http://www.lza.lv/scientists/shipkovs.htm

Ðpoìis Kazimirs (ekonomika), dz. 28.03.1927., ievçlçts 17.06.1982. HSZN. Latvijas

Lauksaimniecîbas universitâte, Svçtes ielâ 18, Jelgava, LV 3000. Tel.: 30 21859. Fakss:


Ðteinbuka Inna (ekonomika), dz. 08.10.1952., ievçlçta 27.11.1998. HSZN. Sabiedrisko

pakalpojumu regulçðanas komisija, LR Ekonomikas ministrija, Brîvîbas ielâ 55, Rîga,


http://www.lza.lv/scientists/steinbuka.htm

Ðuvajevs Igors (filozofija), dz. 07.04.1963., ievçlçts 23.11.2000. HSZN. LU Filozofijas un

socioloìijas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940. Tel.: 7229139. Fakss: 7210806.


http://www.lza.lv/scientists/suvajevsi.htm

Tabuns Aivars (socioloìija), dz. 22.03. 1953., ievçlçts 29. 11. 2001. HSZN. LU Filozofijas

un socioloìijas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940 Tel.: 7227110. Fakss:


http://www.lza.lv/sientists/tabuns.htm

Tabûns Broòislavs (literatûrzinâtne), dz. 19.12.1928., ievçlçts 24.11.1992. HSZN. Buïïu

ielâ 31a–7, Rîga, LV 1055. Tel.: 7461107.

Tisenkopfs Tâlis (socioloìija), dz. 28.07.1957., ievçlçts 27.11.1998. HSZN. LU Filozofijas

un socioloìijas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940. Tel.: 7227110. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/tisenkopfs.htm

Treimanis Arnis (íîmija), dz. 19.02.1940., ievçlçts 21.11.1997. ÍBMZN. Valsts Koksnes

íîmijas institûts, Dzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006. Tel.: 7551559, 9258122. Fakss: 7550635.


http://www.lza.lv/scientists/treimanis.htm

Valdmanis Jânis (valodniecîba), dz. 21.04.1948., ievçlçts 21.11.1997. HSZN. LU Latvieðu

valodas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7227696. Fakss: 7227696.


Varslavâns Alberts (vçsture), dz. 27.07.1929., ievçlçts 26.11.1993. HSZN. Latvijas

Universitâte, Brîvîbas bulv. 32, Rîga, LV 1050. Tel.: 7283734. Fakss: 7820113.

Vasks Andrejs (arheoloìija), dz. 13.06.1947., ievçlçts 23.11.2000. HSZN. Latvijas

Universitâte, Brîvîbas bulv. 32, Rîga, LV 1050. Tel.: 7280874, 7216769. Fakss: 7225044.


http://www.lza.lv/scientists/vasksa.htm

54


Vedins Ivans (filozofija), dz.12.05.1946., ievçlçts 21.11.1997. HSZN. Latvijas Policijas

akadçmija, Ezermalas ielâ 8, Rîga, LV 1014. Tel.: 7559406. Fakss: 7551070. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/vedinsi.htm

Veinbergs Grigorijs (íîmija), dz. 17.07.1941., ievçlçts 23.11. 2000. ÍBMZN. Latvijas

Organiskâs sintçzes institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006. Tel.: 7555946. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/veinberg.htm

Videnieks Pçteris (informâtika), dz. 05.01.1940., ievçlçts 12.02.1987. FTZN. Lielvârdes

ielâ 8a, Rîga, LV 1006. Tel.: 9203933. Fakss: 7082228. E pasts: [email protected]

Vikmanis Uldis (medicîna), dz. 13.11.1943., ievçlçts 26.11.1999. ÍBMZN. Latvijas

Universitâte, Ðarlotes ielâ 1a, Rîga, LV 1001. Tel.: 7366306, 9233538. Fakss: 7366306.


http://www.lza.lv/scientists/vikmanisu.htm

Vîba Jânis (mehânika), dz. 23.12.1937., ievçlçts 24.11.1992.; 21.11.1997. FTZN. Rîgas

Tehniskâ universitâte, Ezermalas ielâ 6, Rîga, LV 1014. Tel.: 7089332; 7089473. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/vibaj.htm

Vîksne Jânis (bioloìija), dz. 18.09.1936., ievçlçts 26.11.1999. ÍBMZN. LU Bioloìijas

institûts, Miera ielâ 3, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7945437, 7945393. Fakss: 7944986. E pasts:

[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/ViksneJ.htm

Zâlîtis Pçteris (meþzinâtnes), dz. 13.06.1937., ievçlçts 26.11.1993. ÍBMZN. Latvijas Valsts

Meþzinâtnes institûts “Silava”, Rîgas ielâ 111, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7942895. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/zalitisp.htm

Zariòð Vilnis (filozofija), dz. 24.05.1930., ievçlçts 09.01.1992. HSZN. LU Filozofijas un

socioloìijas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940. Tel.: 7229208, 7229139. Fakss:


http:/www.lza.lv/scientists/zarinsv.htm

Zelès Vitâlijs (ìeoloìija), dz. 03.07.1952., ievçlçts 23.11. 2000. ÍBMZN. Latvijas


[email protected]

http://www.lza.lv/scientists/zelchs.htm

Zemîtis Aivars (matemâtika), dz. 25.05.1954., ievçlçts 23.11.2000. FTZN. Ventspils

augstskola, Inþenieru ielâ 101, Ventspils, LV 3600. Tel./fakss: 36 28303. E pasts:

[email protected]

http:/www.lza.lv/scientists/zemitisa.htm

Zenkeviès Henriks (bioloìija), dz. 04.07.1937., ievçlçts 24.11.1992. ÍBMZN. LU

Bioloìijas institûts, Miera ielâ 3, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7945434, 9236127. Fakss:


http://www.lza.lv/scientists/zenkevics.htm

55


Zicmanis Andris (íîmija), dz.21.04.1941., ievçlçts 27.11.1998. ÍBMZN. Latvijas

Universitâtes Íîmijas fakultâte, K.Valdemâra ielâ 48, Rîga, LV 1013. Tel.:7377436; 7372573.


http://www.lza.lv/scientists/zicmanis.htm

Zîverts Ansis (ìeoloìija un ûdenssaimniecîba), dz. 19.02.1936., ievçlçts 27.11.1998.ÍBMZN. LLU Lauku inþenieru fakultâte, Akadçmijas ielâ 19, Jelgava, LV 3001. Tel.:

7563871, 30 27294. Fakss: 30 22180. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/zivertsa.htm

Þilevièa Aija (medicîna), dz. 14.05.1940., ievçlçta 25.11.1994. ÍBMZN. Latvijas

Universitâte, Ðarlotes ielâ 1a, Rîga, LV 1001. Tel.: 7366306, 9481607. Fakss: 7366306.


http://www.lza.lv/scientists/zilevica.htm

56


PÂRMAIÒAS LZA LOCEKÏU SASTÂVÂ

2001. GADA 29. NOVEMBRA PILNSAPULCÇ JAUNIEVÇLÇTIEAKADÇMIJAS LOCEKÏI

Îstenie locekïi

Agris GAILÎTIS, Juris JANSONS, Andris KRÛMIÒÐ, Îzaks RAÐALS,Arnis VÎKSNA

Goda locekïi

Gunârs ASARIS, Maija EINFELDE, Kârlis ZARIÒÐ

Ârzemju locekïi

Dzintra BONDA, Oïìerts DUMBRÂJS, Juris SVENNE

Korespondçtâjlocekïi

Mâris ÂBELE, Bruno ANDERSONS, Jurijs DEHTJARS,Inesis FELDMANIS, Benedikts KALNAÈS, Ruta MUCENIECE,Leonîds RIBICKIS, Aivars TABUNS

LZA LOCEKÏU SKAITS

01.01.90 01.01.93 01.01.95 01.01.2000 01.01.2001 01.01.2002Îstenie locekïi 27 68 74 91 (67) 95 (70) 98 (69)Goda locekïi 1 40 47 55 50 51Ârzemju locekïi — 57 65 88 (45) 92 (48) 94 (47)Korespondçtâjlocekïi 36 46 55 84 90 94

t.sk. atbilstoðiStatûtu 3.2.4.1. p. 50 51 51

K o p â 64 211 241 318 327 337

Piezîme. Iekavâs dots to LZA îsteno un ârzemju locekïu skaits, kuru vecums nepârsniedz70 gadu.

57

PÂRMAIÒAS LZA LOCEKÏU SASTÂVÂ

IN MEMORIAM

Kârlis ARÂJSFolklorists

Dzimis 20.12.1929. Miris 25.03.2001.LZA kor.loc.: 24.11.1992.—26.11.1993. LZA îstenais loceklis kopð 26.11.1993.

Mûþîbâ aizgâjis tautas gudrîbu zinâtâjs, pasaku pçtnieks, dainu kârtotâjs un akadç-miskâ tautasdziesmu izdevuma vadîtâjs Kârlis Arâjs.

Kârlis Arâjs ir beidzis Rîgas 1.vidusskolu (1949), Latvijas Valsts Pedagoìiskoinstitûtu (1953), pçc institûta beigðanas sâcis strâdât Etnogrâfijas un folklorasinstitûta Folkloras sektorâ (tagad Latvieðu folkloras krâtuve), kas tâ arî palika viòavienîgâ darbavieta.

K. Arâja pçtniecisko intereðu loks bija plaðs. Tajâ ietilpa pasaku pçtniecîba: viòðpabeidza un papildinâja A. Mednes iesâkto “Latvieðu pasaku tipu râdîtâju” (1977),sastâdîja pasaku grâmatas “Latvieðu tautas pasakas” (3 sçj., 1964—1967),“Dþûkstes pasakas” (1980, 1991), “Trîs vçja mezgli” (1988), “Pasaku meþs” (2000),divas anekdoðu izlases (1960, 1971), gadskârtu ticçjumu izlasi “Saule kâpa augstukalnu” (1991), mîklu izlasi “Pilna nora baltu avju” (1994), teiku izlasi “Katram savalaime” (1999). Vçl lielâku darbu K. Arâjs ieguldîjis tautasdziesmu pçtniecîbâ, sâkotar lîdzdalîbu trîssçjumu izlases “Latvieðu tautasdziesmas” (1955—1957) sastâdî-ðanâ. Viòð ir viens no akadçmiskâ 15 sçjumu izdevuma “Latvieðu tautasdziesmas”(1.—7.sçj., 1979—2000) veidotâjiem. Lîdztekus ðim darbam sastâdîtas arî tautas-dziesmu izlases “Kas var dziesmas izdziedât” (1974), “Dainas” (1983, 1990).Pçtîjums par K. Barona “Latvju dainu” sastâdîðanas un rediìçðanas principiem un tonozîmi latvieðu folkloristikâ ir K. Arâja disertâcijas (1964) un grâmatas “KriðjânisBarons un “Latvju dainas”” (1985) pamatâ.

Îpaðu vietu latvieðu folkloristikâ ieòem Rîgas dainu projekts, kura ietvaros kopâ arLU Fizikas un matemâtikas fakultâtes Datorikas centru tika izveidota tautasdziesmudatu bâze — pilnîgs Latvju dainu tekstu kopojums datorlasâmâ formâ, kâ arî râdîtâjiun katalogi. Kâ pirmais tika radîts un papildinâts dainu satura pçtniekiem tiknepiecieðamais ““Latvju dainu” substantîvu râdîtâjs” (1994), kas pamatâ sagatavotsLatvieðu folkloras krâtuvç 30.gados. Tam sekoja etniskâs kultûras procesu pçtîðanaivajadzîgais ““Latvju dainu” topogrâfiskais râdîtâjs” (1995), kas uzrâda, kuros Latvjudainu dziesmu tipos tâ vai cita novada dziesmas ir ievietotas, pârvçrðot K. Baronaskopo ciparu par tekstu — pçtniekam nav jâmeklç astoòâs dainu grâmatâs, laiapkopotu kâda pierakstîtâja iesûtîjumu, pietiek atrast viòa kodu topogrâfiskajâ

58


râdîtâjâ. Nâkamais pçtîjums ir par kâdu specifisku latvieðu kultûras pazîmi — vienatipa tekstu kopâm, kas atspoguïotas “Kriðjâòa Barona “Latvju dainu” vienvariantadziesmu râdîtâjâ” (1996). 1999.gadâ nâca klajâ “Latvieðu tautasdziesmu leksikasbieþuma vârdnîca” un “Latvieðu tautasdziesmu leksikas inversâ vârdnîca”. VisuRîgas dainu projektu vainago “Latvieðu tautasdziesmu sâkumformulu katalogs”,kura iznâkðanu K. Arâjs vairs nesagaidîja.

K. Arâja darbs latvieðu folkloras pçtniecîbâ — viòð sastâdîjis, sarakstîjis vairediìçjis 48 grâmatas — izpelnîjies sabiedrîbas atzinîbu. Viòð saòçmis LPSR Valstsprçmiju (1985), LZA un a/s “Grindeks” balvu (1999), ievçlçts par LZA îstenolocekli (1993). Viòð atstâjis paliekamas vçrtîbas latvieðu folkloristikâ, devisimpulsus tâlâkai mûsdienîgai folkloras zinâtnes attîstîbai.

Çvalds TENISONS (Evald TÕNISSON)Arheologs

Dzimis 24.04.1928. Miris 01.05.2001.LZA ârzemju loceklis kopð 27.11.1998

No dzîves ðíîries ievçrojamais igauòu arheologs prof. Dr.habil.hist. Çvalds Teni-sons, kam ir lieli nopelni arheoloìijas zinâtnes attîstîbâ kâ Igaunijâ, tâ Latvijâ.

Ç. Tenisona zinâtniskâ darbîba noritçjusi vairâkos virzienos, risinot mazpçtîtusBaltijas arheoloìijas jautâjumus. Latvijas vçsturei nozîmîga tçma bija viòa pçtîjumipar lîbieðu izcelsmi un to kultûras veidoðanos. Viòð rûpîgi izpçtîjis Igaunijas muzejukrâtuvçs uzglabâtos 19. gadsimta izrakumos iegûtos, taèu neapstrâdâtos materiâlusno Gaujas lîbieðu 11.—13. gadsimta kapulaukiem. 1962. un 1964. gadâ Ç. Tenisonssadarbîbâ ar latvieðu arheologiem veica visu Gaujas lîbieðu pieminekïu apzinâðanu,izdarot arî epizodiskus arheoloìiskos izrakumus. Lîbieðu arheoloìijas pieminekïiemVidzemç veltîta viòa monogrâfija Die Gaujaliven und ihre materielle Kultur

(Tallinn, 1974).

Ç. Tenisona galvenâs zinâtniskâs aktivitâtes saistîtas ar Igaunijas arheoloìijas piemi-nekïu izpçti un igauòu sabiedrîbas raksturojumu 9.—13.gadsimtâ. 60.—80. gadosÇ. Tenisona vadîbâ tika izvçrsti plaði pilskalnu izrakumi. Tie bija nocietinâjumi, kasminçti kâ igauòu militârie atbalsta punkti brîvîbas cîòâs 13. gadsimtâ. Jaunâs atziòaspar pilskalnu lomu sabiedrîbas dzîvç aprakstîtas darbâ “Igaunijas senâkâ vçsture”(1982). Uz ðo materiâlu bâzes Ç. Tenisons uzrakstîja doktora disertâciju “Igaunijaspilskalni”, ko sekmîgi aizstâvçja Arheoloìijas institûtâ Maskavâ (1989).

20. gadsimta pçdçjâ gadu desmitâ Ç. Tenisons ir rakstîjis par igauòu sabiedrîbasorganizâciju 11.—13. gadsimtâ, uzsverot lauku ciemu un atseviðíu sçtu lomu, par

59

IN MEMORIAM

Igaunijas eiropeizâcijas procesu 11.—12. gadsimtâ, par pilsnovadiem Igaunijâ u.c.Diemþçl apjomîgo pçtîjumu par Igaunijas pilskalniem zinâtnieks nepaguva pabeigt.

Ç. Tenisons bija iemâcîjies latvieðu valodu, kas viòam atviegloja sadarbîbu arlatvieðu arheologiem, par kuru publikâcijâm viòð uzrakstîjis virkni recenziju. Mûþanogalç viòð vairâkâs savâs publikâcijâs atgriezâs pie lîbieðu etniskâs vçsturesproblçmâm.

Par lieliem nopelniem Baltijas senvçstures pçtîjumos Latvijas Zinâtòu akadçmija1998. gada novembrî ievçlçja profesoru Ç. Tenisonu par LZA ârzemju locekli.

Bruno PURIÒÐÍîmiíis

Dzimis 16.12.1928. Miris 21.05.2001.LZA kor.loc.: 26.12.1968—17.06.1971. LZA îstenais loceklis kopð 17.06.1971.Akadçmijas prezidents: 1984—1989.

Mûþîbâ aizgâjis mûsu kolçìis Bruno Puriòð, izcils zinâtnieks fizikâlâs íîmijas unneorganisko materiâlu tehnoloìijas nozarç. Atzinîbu un augstu novçrtçjumu guvuðiviòa vadîtie pçtîjumi metâlu korozijâ, metâlu elektroíîmiskajâ izgulsnçðanâ, bet itîpaði elektroíîmiskajâ ekstrakcijâ, izmantojot ðíidrâs membrânas.

Bruno Puriòð dzimis 1928.gadâ Ukrainâ, kur viòa tçvs, latvietis, gâjis bojâ Staïinarepresiju dzirnâs. Ar izcilîbu beidzis LVU Íîmijas fakultâti, B. Puriòð 1951. gadâsâka darbu Zinâtòu akadçmijas Íîmijas (tagad Neorganiskâs íîmijas) institûtâ, laikagaitâ kïûdams par Elektroíîmijas laboratorijas vadîtâju (1957—1996), par institûtadirektoru (1962—1984). Viòð bija izcilâs íîmiíes Lidijas Liepiòas skolnieks undarba turpinâtâjs fizikâlajâ íîmijâ. Latvijas Zinâtòu akadçmijâ B. Puriòð bija Íî-mijas un bioloìijas zinâtòu nodaïas akadçmiíis sekretârs (1975—1984), Akadçmijasprezidents (1984—1989). Viòu ievçlçja arî par PSRS Zinâtòu akadçmijas korespon-dçtâjlocekli (1984) un îsteno locekli (1987, vçlâk — Krievijas ZA akadçmiíis).2000. gadâ B.Puriòam pieðíîra Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukumu, taèu arî pçctam viòð joprojâm bija aktîvs pçtnieks.

B. Puriòa darba rezultâti ietverti trijâs monogrâfijâs, ap 150 zinâtniskâs publikâcijâs,viòð saòçmis ap 50 autorapliecîbu un patentus. Elektroíîmiskâ ekstrakcija uzlûko-jama kâ jauns zinâtnisks virziens, kurâ B. Puriòð guva starptautisku atzinîbu. Ðîmetode ïâva izdalît metâlus — rçniju, palâdiju, platînu, zeltu no ïoti atðíaidîtiemðíîdumiem, radît bezatlikuma tehnoloìijas. B.Puriòa vadîbâ aizstâvçtas 17 zinâtòukandidâta disertâcijas, viòð konsultçjis trîs zinâtòu doktora darbus.


60

22 gadus vadîdams Neorganiskâs íîmijas institûtu, B. Puriòð daudz pûïu veltîjis tâpçtniecîbas pamatvirzienu un eksperimentâlâs bâzes nostiprinâðanai. Ar viòa aktîvuatbalstu republikâ tika izveidots antikorozijas dienests. Augsti vçrtçjama arîB. Puriòa darbîba Zinâtòu akadçmijas prezidenta amatâ sareþìîtâ vçstures laikmetâ.B. Puriòð ir bijis “Zinâtòu Akadçmijas Vçstu” Íîmijas sçrijas galvenais redaktors unpçdçjâ laikâ vairâku Krievijas zinâtnisko þurnâlu redkolçìiju loceklis, bijis Ïeòinaun PSRS Valsts prçmiju komitejas zinâtnç un tehnikâ, Padomju íîmiíu nacionâlâskomitejas loceklis.

Akadçmiía zinâtniskie nopelni atzîmçti ar Latvijas PSR Valsts prçmiju (1970),PSRS Ministru padomes prçmiju (1976), LZA Gustava Vanaga balvu (1988).Viòam pieðíirts Nopelniem bagâtâ zinâtnes un tehnikas darbinieka nosaukums(1978), viòð saòçmis Èehoslovâkijas Zinâtòu akadçmijas J. Heirovska Zelta medaïu(1989), apbalvots ar ordeni “Goda zîme” (1976) un Darba Sarkanâ Karoga ordeni(1986), neilgi pirms nâves — ar Krievijas Federâcijas Draudzîbas ordeni (2000).

Bruno Puriòam bija raksturîgas vispusîgas zinâðanas, mçrítiecîgs un racionâls vadî-bas stils, prasme sareþìîtâs situâcijâs rast “zelta vidusceïu”. Optimisms, labestîga,iejûtîga un reizç prasîga attieksme pret darbiniekiem, laba humora izjûta ïâva BrunoPuriòam iemantot un saglabât kolçìu uzticîbu, cieòu un simpâtijas gan Zinâtòuakadçmijâ, gan institûtâ, gan plaðâkâs sabiedrîbas aprindâs.

Helmârs RUDZÎTISGrâmatizdevçjs

Dzimis 20.06.1903. Miris 12.07.2001.LZA goda doktors kopð 23.11.1993.

2001. gada 12. jûlijâ savâ mâjâ Atlantas piepilsçtâ Rosvelâ, Dþordþijas pavalstî98 gadu vecumâ miris laikraksta “Laiks” dibinâtâjs, visu laiku raþîgâkais latvieðugrâmatizdevçjs un izcilais trimdas darbinieks Helmârs Rudzîtis.

H. Rudzîtis dzimis un bçrnîbu pavadîjis Rîgâ, izglîtîbu ieguvis Pçtera Lielâ vârdânosauktajâ reâlskolâ Rîgâ. 1915. gadâ skolu evakuçja uz Pçterpili, kur H. Rudzîtisturpinâja izglîtîbu un pieredzçja Krievijas revolucionâros notikumus. AtgrieziesRîgâ, H. Rudzîtis mâcîjâs Rîgas komercskolâ un vienlaikus uzsâka þurnâlu izdoða-nu. Daþus gadus vçlâk, bûdams Latvijas Universitâtes Tautsaimniecîbas fakultâtesstudents, viòð nodibinâja apgâdu “Grâmatu Draugs”, sensacionâli paziòojot, ka gadâizdos 24 grâmatas un katra maksâs 1 latu. Pârsteidzoðâ kârtâ H. Rudzîða ideja parlçtu grâmatu izdoðanu tautai îstenojâs ar uzviju un apgâds darbojâs visu neatkarîgâsLatvijas laiku, vâcu okupâcijas gados un trimdâ Vâcijâ un ASV. Apgâds izdeva netikai pasaules literatûras klasiíu vai populâru rakstnieku, bet arî daudzu latvieðu

IN MEMORIAM

61

autoru darbus. Nozîmîgi bija apgâda izdotie daudzsçjumu P. Rozîða, E. Vulfa,F. Dostojevska, S. Undsetes, K. Hamsuna u.c. kopoto rakstu izdevumi, enciklopç-diskie izdevumi — “Pasaules vçsture”, “Zeme un tautas”, “Latvju mazâ enciklopç-dija” un daudzi daudzi citi. Pagâjuðâ gadsimta 30. gados H. Rudzîtis izveidoja arîmodernâko skaòu plaðu rûpnîcu Baltijâ “Bellacord Electro”. Sekmîgo uzòçmçj-darbîbu pârtrauca okupâcija. Grâmatu apgâds, kas lîdz tam bija izdevis ap 1500grâmatu latvieðu valodâ, tika likvidçts. 1944. gada rudenî H. Rudzîtis atstâja Latviju,un jau latvieðu bçgïu nometnç Eslingenç, par spîti neiedomâjamâm grûtîbâm,atjaunoja grâmatu izdoðanu.

1949. gadâ H. Rudzîtis ar ìimeni ieradâs Òujorkâ un pavisam drîz sâka izdotlaikrakstu “Laiks”, kas kïuva par lielâko latvieðu laikrakstu trimdâ. Ðim laikrakstambijusi milzu loma trimdas latvieðu kopîbas saglabâðanâ, kultûras pasâkumu veici-nâðanâ un îstenoðanâ.

H. Rudzîða panâkumus grâmatniecîbâ un avîþniecîbâ noteica viòa spçjas izprastlatvieðu lasîtâja vçlmes, kas ne vienmçr saskançja ar daþu literâtu un kritiíuvçlmçm.

Viòa dibinâtais laikraksts joprojâm ir viens no galvenajiem Latvijas un trimdaslatvieðu savstarpçjo sakaru veicinâtâjiem un ziòu sniedzçjiem.

Savu mûþu un vçsturiskos notikumus H. Rudzîtis aprakstîjis atmiòu grâmatâ “Manasdzîves dçkas” (Latvijâ atkârtots izdevums, “Zinâtne”, 1997). Latvija ir novçrtçjusiviòa mûþu — H. Rudzîtis ir LZA goda doktors (1993), Triju Zvaigþòu ordeòakavalieris (1995).

Imants GRONSKISLauksaimnieks

Dzimis 25.05.1932. Miris 20.07.2001.LZA goda doktors kopð 12.04.1990.LLMZA loceklis no 09.10.1992. gada.

Profesors Dr.agr. Imants Gronskis — agronoms dârzkopis. No 1959. gada viòadarba mûþs bija saistîts ar Latvijas Lauksaimniecîbas universitâti, kur viòð nogâjaceïu no asistenta lîdz profesoram, katedras vadîtâjam (no 1972), rektoram(1986—1992).

Profesora pedagoìiskâ darba specializâcijas pamatnozare bija augïkopîba. Izvçlesdisciplînu kârtîbâ viòð pasniedza arî dârzkopîbu, netradicionâlo augïkopîbu, dârz-augu selekciju, vînkopîbu u.c.; lîdzâs augïkopîbai vadîja arî maìistru studijuprogrammas daiïdârzkopîbâ un biðkopîbâ.


62

I. Gronskis devis paliekoðu ieguldîjumu kompleksâs augïkopîbas izveidoðanâ Lat-vijâ. Viòa vadîbâ veikti ilgstoði pçtîjumi augïu koku stâdaudzçðanâ; viòð izstrâdâjisBaltijas vienoto klonaudþu potcelmu metodiku. Vçl viens pçtîjumu virziens —konteinertehnoloìijas izmantoðanas iespçjas kokaudzçtavâs. Profesors izstrâdâjistehnoloìiju vietçjo dzçrveòu augstu raþu iegûðanai, kâ arî to kultivçðanas paòçmie-nus plantâcijâs un dârzâ, pievçrsies arî aveòu rûpnieciskâs audzçðanas problçmâm.Sava profesionâlâ un akadçmiskâ zinâðanu spektra ietvaros studçjis pieredzi daudzâsârvalstîs.

Apbalvots ar ordeni “Goda Zîme", S. Vavilova medaïu; viòam pieðíirts LatvijasPSR Nopelniem bagâtâ tautas izglîtîbas darbinieka goda nosaukums.

Publicçjis ap 200 zinâtniskus, populârzinâtniskus un publicistiskus rakstus, arî vai-râkas grâmatas dârzkopîbâ un augïkopîbâ. Viòa veikums bûs noderîgs un vajadzîgsarî nâkamajâm lauksaimnieku un dârzkopju paaudzçm.

Leonîds VÎGNERSDiriìents un komponists

Dzimis 9.11.1906. Miris 23.12.2001.LZA goda loceklis kopð 26.11.1996.

Saltajâ 23. decembra naktî Mûþîbâ aizgâja Maestro Leonîds Vîgners. LatvijasMûzikas akadçmijas profesors, Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda loceklis. Dziesmusvçtku virsdiriìents, komponists, savulaik Latvijas Radio simfoniskâ oríestra unOperas galvenais diriìents. Triju Zvaigþòu ordeòa virsnieks.

Mûzikas pasaules leìenda. Skarbu likteni pieredzçjis cilvçks. Bet — par laimi — ðisliktenis vçl atvçlçja piedzîvot apsveikumu straumi 95. dzimðanas dienâ un muziko-loìes R. Paulas grâmatas “Maestro Leonîda Vîgnera stâsti un stâsti par LeonîduVîgneru” iznâkðanu.

L. Vîgners dzimis 1906. gada 9. novembrî Maskavâ. Kad ìimene 1922. gadâ atgrie-zâs Latvijâ, viòð beidza Konservatoriju, iegûstot vispusîgu mûzikas izglîtîbu —çrìelnieka, sitaminstrumentu mûziía, komponista un simfoniskâ oríestra diriìentadiplomus.

Sekojot sava tçva un Jâzepa Vîtola aizsâktajâm latvieðu mûzikas kultûras veidotâjutradîcijâm, L. Vîgners pats aktîvi dibinâja korus un oríestrus. Viens no ðâdiemilggadîgas darbîbas piemçriem ir 1947. gadâ dibinâtais koris “Mûza”. Kad 60. gadosMaestro ierosmç izveidojâs Latvijas dziedâðanas skolotâju un kordiriìentu koris,aizsâkâs populârâ un masveidîgâ kamerkoru kustîba.

IN MEMORIAM

63

Maestro bija prasîgs, pat bargs skolotâjs. Bet visa bardzîba bija vçrsta tikai unvienîgi labskanîbas, mûzikas mîlestîbas un iespçjami pilnîgas atdeves vârdâ. Tozinâja, saprata un piedeva koru un oríestru mâkslinieki. Maestro bija patriots, savasDzimtenes un latvietîbas patriots. Arî tajos laikos, kad par to nâcâs bargi samaksât.Nelokâms un unikâls — ðie apzîmçjumi ne vienu reiz vien izskançja nesenajâ lielajâdzîves jubilejâ. Leìendâri îsts un patiess.

Boriss BÇRZIÒÐGleznotâjs

Dzimis 07.10.1930. Miris 11.02.2002.LZA goda loceklis kopð 25.11.1994.

Mûþîbâ aizgâjis Mâkslinieks, kurð bija stabilitâtes iemiesojums savâ mâkslaspatiesumâ un vçrienîgumâ. Viòa gleznas jebkurâ ekspozîcijâ pamanîja un pazinavisi, kas sekoja izstâþu dzîves norisçm. Pçc kritiíu atzinîbas, skatîtâju dalîtâs (patîk -nepatîk) reakcijas, pçc ðíietami vienkârðo siþetu plastiskuma, vitalitâtes un dinami-kas, pçc daþâdo brûno toòu siltuma un zelta krâsas.

Viòa gaita un dzîve mâkslâ bija tâda pati — secîga un pamatîga. Dzimis 1930. gada7. oktobrî Rîgâ. Beidzis Rîgas Daiïamatniecîbas skolu (1952), Latvijas Mâkslasakadçmiju (1959). Latvijas Mâkslas akadçmijas pedagogs (1964), profesors (kopð1980). Viòa dalîba izstâdçs jau kopð 1956. gada pulcçjusi skatîtâjus Rîgâ, Maskavâ,Latvijas pilsçtâs, Anglijâ, Francijâ, Spânijâ, Polijâ, Krievijâ un ASV.

Mâkslinieku savienîbas biedrs (1962), Tautas mâkslinieks (1977), Krievijas Mâkslasakadçmijas goda loceklis. Latvijas Zinâtòu akadçmijas goda loceklis.

Vispasaules zîmçjumu izstâdes II prçmijas (Anglija, 1978) un III prçmijas (Anglija,1982) ieguvçjs. Apbalvots ar Triju Zvaigþòu ordeni (1995).

Viòa darbi ðodien atrodas Valsts Mâkslas muzejâ, Mâkslas fonda krâtuvç, Anglijâ,Francijâ, ASV. Viòð publicçjies arî presç — “Literatûrâ un Mâkslâ”, “Karogâ”. ParMâkslinieku paðu aizraujoði stâsta mâkslas zinâtnieces Laimas Slavas grâmata“Dieva buèa” (Jumava, 2000).

Boriss Bçrziòð strâdâja figurâlajâ þanrâ, gleznoja klusâs dabas, ainavas. Lieliskizîmçja, darbojâs arî grafikâ. Jaunu ceïu meklçtâjs, individualitâte, kas aizsâka jaunulaikmetu latvieðu mâkslâ. Interese par kolorîtu, faktûru, gleznoðanas tehnoloìijusaistîja skatîtâju un pârsteidza profesionâli. Pazîstamie darbi: “Uz pirti”, “Cûkubçres”, “Laivu darvotâji”, “Zvejnieku osta”, “Zvejnieces”, “Klusâ daba ar paleti” undaudzi daudzi citi iemûþina nepretenciozâs dzîves norises un priekðmetus savâvienkârðîbâ, bet daþviet smalkâ ironijâ virza skatîtâju bûtîbas uztverç. Ne velti,


64

taujâts par lîdzòemamo bagâþu uz vientuïu salu vai Kosmosa lidojumâ, Mâkslinieksatzina, ka viòð izvçlçtos “to dzîvo, to, kas ir dzîve”. Tâ L. Slavas grâmatâ. Tâ tasredzams Borisa Bçrziòa darbos.

Ïoti þçl, ka palika neîstenota doma par Mâkslinieka otro personâlizstâdi LatvijasZinâtòu akadçmijas izstâþu telpâ. Savulaik, slimîbas kavçts, pats nevarçdams pieda-lîties izstâdes ekspozîcijas iekârtoðanâ, bet no lielâ darbu klâsta atlasîdams un rûpîgijo rûpîgi iesaiòodams gleznas savai pirmajai personâlizstâdei, uz jautâjumu — kâdâsecîbâ ðos darbus vçlçsiet izlikt, Mâkslinieks atteica: “Lieciet tik ârâ!” Viòð zinâja,ko saka. Darbi uzrunâja skatîtâju. Patiesi.

Sit tibi terra levis, Mâksliniek!

Jânis BUBENKO (seniors)Inþenieris enerìçtiíis

Dzimis 01.10.1911. Miris 24.02.2002.LZA ârzemju loceklis kopð 10.11.1995.

Jânis Bubenko beidzis Valmieras ìimnâziju (1929) un Latvijas UniversitâtesMehânikas fakultâti (1936) elektrotehnikas specialitâtç. Strâdâjis LU par asistentu(1936—1939), no 1939 — par privâtdocentu. Vienlaikus bijis arî Rîgas pilsçtasuzòçmumu valdes speciâlo uzdevumu inþenieris, piedalîjies Rîgas elektriskâ tîklaizbûves un citu tolaik aktuâlu projektu izstrâdâðanâ.

Kopâ ar ìimeni 1944. gadâ emigrçjis uz Zviedriju. Strâdâjis Karaliskajâ Tehnolo-ìiskajâ institûtâ, Gçteborgas Chalmeras augstskolâ un daþâdâs elektroenerìçtikasplânoðanas un pârvaldes organizâcijâs. Bijis Karaliskâs Energoapgâdes sistçmasbiroja direktors (1954—1964), bet kopð 1965. gada — Karaliskâ Tehnoloìiskâinstitûta Elektrotehniskâs fakultâtes pçtniecîbas grupas vadîtâjs un profesors.

Kopð 70. gadu sâkuma viòð uzturçja zinâtniskus kontaktus ar Fizikâlâs enerìçtikasinstitûta zinâtniekiem, apmainîjâs ar zinâtniskajiem darbiem energosistçmu analîzes,sintçzes un modelçðanas jomâ, kopð 1988. gada sadarbojâs ar Rîgas Tehniskâsuniversitâti, bija tâs goda doktors (1991). J. Bubenko palîdzçja Latvijas zinâtniekiempiedalîties pasaules mçroga zinâtniskâs konferencçs, radîja iespçju daudziemLatvijas doktorandiem un jaunajiem mâcîbspçkiem staþçties Zviedrijas augstskolâs,palîdzçja organizçt Eiropas kopienas finansçtus projektus un piedalîjâs to izpildç.

Publicçjis vairâk nekâ 300 zinâtnisku un problemâtisku rakstu. J. Bubenko dibinâjisInþenieru–arhitektu biedrîbu, darbojies Nacionâlâ fondâ, Latvieðu Palîdzîbas komi-tejâ un Latvieðu Akadçmiskajâ organizâcijâ no tâs dibinâðanas sâkuma.

IN MEMORIAM

65

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASGODA DOKTORI

Alberts Pçteris (medicîna), dz. 08.12.1953., grâds pieðíirts 19.10.1999. ÍBMZN.Pharmacia & Upjohn UF5-1, SE-75182, Uppsala, Sweden. Tel.: 46 18164278. Fakss:


Sweden

Alksnis Andrejs (astronomija), dz.15.07.1928., grâds pieðíirts 25.05.1999. FTZN. LU

Astronomijas institûts, Raiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586. Tel.: 7932088. Fakss: 7820180. E pasts:

[email protected]

Latvija

Anderss Edvards (Edward Anders) (íîmija), dz. 21.06.1926., grâds pieðíirts18.04.2000. ÍBMZN. 525 Almer Rd., Apt. 105. Burlingame, CA 94010-3945, USA. Tel./Fakss:

(650) 343-6910 E pasts: [email protected]

USA

Apals Jânis (vçsture), dz. 17.09.1930., grâds pieðíirts 09.10.1997. HSZN. Raunas ielâ

43–21, Rîga, LV 1084. Tel.: 7565898. Fakss: 7225044. E pasts: [email protected]

Latvija

Apînis Aleksejs (literatûrzinâtne), dz. 25.03.1926., grâds pieðíirts 05.11.1992. HSZN.Ozolciema ielâ 32/3–6, Rîga, LV 1058.

Latvija

Arons Kârlis (medicîna), dz. 25.08.1933., grâds pieðíirts 30.01.1998. ÍBMZN. Paula

Stradiòa Medicînas vçstures muzejs, Antonijas ielâ 1, Rîga, LV 1360. Tel.: 7222914. Fakss:


Latvija

Bertholds Marsels (medicîna), dz. 10.07.1922., grâds pieðíirts 24.10.1995. ÍBMZN. Via

al Castello 12, Porza (Lugano), CH 6948. Tel.: (41)91-526172. Fakss: (41)91-9426957.

Switzerland

Bçrziòð Tâlivaldis (íîmija), dz. 19.06.1924., grâds pieðíirts 21.12.1993. ÍBMZN. 925

Sunstone Lane, Kennett Square, PA 19348. Tel.: (1-215)444-0403.

USA

Bramberga Velta (medicîna), dz. 28.11.1921., grâds pieðíirts 12.04.1990. ÍBMZN.Gregora ielâ 8–20, Rîga, LV 1083. Tel.: 7612038.

Latvija

Caps Valters (Zapp Walter) (inþenierzinâtnes), dz.04.09.1905., grâds pieðíirts24.04.2001. FTZN. Mûngasses 4051, Basel. Tel.: (061) 2698030. Fakss: (061) 2698031.


http://inventions.lza.lv/eng/izgudrotaji/Caps.asp

Switzerland

66

Dâle Voldemârs (inþenierzinâtnes — enerìçtika), dz. 10.10.1922., grâds pieðíirts15.03.1994. FTZN. LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts, Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006.


Latvija

Deksnis Eduards Bruno (fizika), dz.15.10.1947., grâds pieðíirts 21.10.1997. FTZN.European Commission, Enlargement Directorate Generale, CHAR 06-32. Rue de la

Loi/Wetstraat, 170, B-1040 Bruxelles. Tel.: (322)2967202. Fakss: (322)2998503. E pasts:

[email protected]

Belgium

Dçliòð Emîls (politoloìija), dz. 15.05.1921., grâds pieðíirts 10.02.2000. HSZN. 38 Longstaff

Street East Ivanhoe, Victoria 3079. Tel.: (03)94996920. Fakss: (03)94997008. P.O. Box 23

Kew. Vic. 3101.

Australia

Dçmuts Edvîns (mehânika), dz. 25.05.1927., grâds pieðíirts 21.03.1995. FTZN. 4931 Silver

Arrow Drive, Dayton, OH 45424-4811. Tel.: (1-937)236-0495 (mâjâs), (1-937)255-6104

(darbâ). Fakss: (1-937)6564999. E pasts: [email protected]

USA

Eiduss Jâzeps (íîmija), dz. 03.07.1916., grâds pieðíirts 12.04.1990. ÍBMZN. Mastu ielâ

6–16, Rîga, LV 1045. Tel.: 7322089. Fakss: 7227885. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/scientists/eiduss.htm

Latvija

Eniòð Guntis (ìeogrâfija), dz. 18.06.1933., grâds pieðíirts 15.02. 2000. ÍBMZN. ASF

“Dabas retumu krâtuve”, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel: 7226944, 9424396.


Latvija

Feldhûns Âbrams (valodniecîba), dz. 26.10.1915., grâds pieðíirts 23.11.1993. HSZN.Dþ. Dudajeva gatvç 12–38, Rîga, LV 1084. Tel.: 7570660.

Latvija

Freibergs Imants (informâtika), dz. 12.03.1934., grâds pieðíirts 27.06.1991. FTZN.Z. Meierovica prospektâ 31, Jûrmala, LV 2015. Tel.: 7761162. Fakss: 7761690. E pasts:

[email protected], [email protected]

Latvija

Freimanis Astrîds (ìeoloìija), dz. 21.11.1935., grâds pieðíirts 06.02.1996. ÍBMZN. Viðíu

ielâ 9–96, Rîga, LV 1065. Tel.: 7267344.

Latvija

Gaigulis Jânis (ekonomika), dz. 09.02.1920., grâds pieðíirts 05.11.1992. HSZN. 4-B Cardinal

St., Lakehurst, NJ 08733-1504. Tel.: (1-732) 323-8265. Fakss: (1-732) 323-8266.. E pasts:

[email protected]

USA

Heijerdâls Tûrs (Thor Heyerdahl) (vçsture), dz. 06.10.1914., grâds pieðíirts22.09.1998. HSZN. Finca Morra, Guimar. Tenerife 38500, Islas Canarias. Fakss: (341)922

510128. Spain Museum KON-TIKI Oslo. Tel.: (47)224-28050.

Norway

67

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS GODA DOKTORI

Holcmanis Andrejs (arhitektûra), dz. 18.07.1920., grâds pieðíirts 22.06.1999. HSZN.Rîgas domes Pilsçtas arhitektûras pârvalde, Amatu ielâ 4, Rîga, LV 1050. Tel.: 7012839.

Latvija

Jâkobsons Jûlijs (bioloìija), dz. 30.10.1925., grâds pieðíirts 09.01.1992. ÍBMZN. LU

A.Kirhenðteina Mikrobioloìijas un virusoloìijas institûts, Râtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067.


Latvija

Jansons Gunârs (arhitektûra), dz. 04.04.1928., grâds pieðíirts 25.09.2001. HSZN.Ernestînes ielâ 14–14, Rîga, LV 1046.

Latvija

Joffe Benjamiòð (fizika), dz.23.02.1931., grâds pieðíirts 6.09.2000. FTZN. 10004

Lanewood Ct., Fort Wayne, Indiana 46804-4378. Tel.: (219) 4326477. Fakss: (219) 4516033.


http://inventions.lza.lv/eng/izgudrotaji/JoffeB.asp

USA

Kagaine Elga (valodniecîba), dz. 30. 03. 1930., grâds pieðíirts 27.11. 2001. HSZN. LU

Latvieðu valodas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel.: 7227854. Tel./fakss:


http://www.lza.lv/sientists/kagaine.htm

Latvija

Kaugars Ìirts (íîmija), dz. 15.01.1938., grâds pieðíirts 15.03.1994. ÍBMZN. 5209

Douglas Avenue, Kalamazoo, MI 49004-3027. Tel.: (1-616)381-3798. E pasts:

[email protected]

USA

Kobajasi Jukio (farmâcija), dz. 26.06.1931., grâds pieðíirts 21.05.1992. ÍBMZN. Taiho

Pharmaceutical Co., Ltd, 1-27 Kandanishiki-cho, Chiyoda-ku, Tokyo 101. Tel.:

(813)3294-4523. Fakss: (813)3233-4318.

Japan

Kuèers Alvis (medicîna), dz. 04.10.1933., grâds pieðíirts 24.10.1995. ÍBMZN. 5 Westmin-

ster Avenue, Bulleen, Vic. 3105. Tel./fakss: (613)9852-1484.

Australia

Kûlens Þaks (Jacques Koolen) (medicîna), dz. 02.02.1950., grâds pieðíirts 18.04.2000.ÍBMZN. Dommelseweg 3, 5581 VA Waalre. Tel.: (31) 40 2230430.

Netherlands

Labsvîrs Jânis (vçsture), dz. 13.03.1907., grâds pieðíirts 19.09.1994. HSZN. 2617

Bridgeview, Apt. 1a, Indianapolis, IN 46220. Tel.: (1-317)257-1564.

USA

Lagzdiòð Aivars (inþenierzinâtnes — mehânika), dz. 20.06.1937., grâds pieðíirts15.03.1994. FTZN. LU Polimçru mehânikas institûts, Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006. Tel.:

7543307. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected].

Latvija

68


Lazda Paulis (vçsture), dz. 04.05.1938., grâds pieðíirts 22.09.1998. HSZN. Department of

History University of Wisconsin — Eau Claire, WI 54702-4004. Tel.: (715)836-4735. Fakss:


USA

Loþa Valts (bioloìija), dz. 13.09.1926., grâds pieðíirts 09.01.1992. ÍBMZN. LU

Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs, Râtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067. Tel.: 7808215.

Fakss: 7442407.

Latvija

Mihna Jerþi (Jerzy Michna) (enerìçtika), dz. 17.11.1929, grâds pieðíirts 19.10.1999.FTZN. Wilhelmstr. 3, Leimen 69181. Tel./Fakss: (49) 62243528.

Deutschland

Osipovs Leonîds (íîmija), dz. 10.04.1917., grâds pieðíirts 16.04.1992. ÍBMZN. Ernestînes

ielâ 43a–1, Rîga, LV 1046. Tel.: 7617131.

Latvija

Ozoliòa Ruta (bioloìija), dz. 21.01.1930., grâds pieðíirts 22.10.1996. ÍBMZN. Dzelzavas

ielâ 63–7, Rîga, LV 1084. Tel.: 7572484.

Latvija

Polis Jânis (íîmija), dz. 25.06.1938., grâds pieðíirts 19.10.1999. ÍBMZN. Rçznas ielâ

10/2-93, Rîga, LV 1019. Tel.: 7245162, 9161119.

Latvija

Puisâns Tadeuðs (vçsture), dz. 22.01.1918., grâds pieðíirts 18.06.1998. HSZN. 11 Rowse

Crescent Weston, M9P 3L4 Ontario. Tel.: (416)243-5169.

Canada

Raipulis Jçkabs (bioloìija), dz. 07.03.1939., grâds pieðíirts 03.10.1997. ÍBMZN. LU

Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûts, Kronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1586. Tel.: 7034887.

Fakss: 7034885.

Latvija

Reinke Arnolds (medicîna), dz. 05.06.1928., grâds pieðíirts 08.10.1997. ÍBMZN.Kurpark-Sanatorium Badstr. 10, D-79410 Badenweiler.

Deutschland

Robiòð Jânis (íîmija), dz. 03.08.1925., grâds pieðíirts 16.05.1995. ÍBMZN. Catalytic

Crosslink, Inc., 11 Ludolow Ave, St.Paul, MN 55108-1934. Tel.: (1-612)646-1980. Fakss:

(1-612)736-2264.

USA

Ruperte Lîga (pedagoìija), dz.16.10.1932., grâds pieðíirts 05.11.1992. HSZN. 2141

Brunsink N.E., Grand Rapids, MI 49503.

USA

Saltups Andris (medicîna), dz. 15.06.1935. , grâds pieðíirts 18.04.2000. ÍBMZN. Suite 47,

Cabrini Medical Centre, 183 Wattletree Road, Malvern 3144 Victoria Australia. Tel.: (613)

95097840. Fakss: (613) 95009734.

Australia

69


Siliòð Leonîds (vçsture), dz. 12.05.1916., grâds pieðíirts 02.10.1995. HSZN. Grönviksv. 111,

2 tr., Bromma, S-16776.

Sweden

Sprûdþs Âdolfs (tiesîbu zinâtnes), dz.19.09.1922., grâds pieðíirts 09.01.2001. HSZN. 5532

South Shore Drive, Apt. 5-D, Chicago, Illinois, 60637. Tel.: (773) 6437671.

USA

Staltmane Velta (valodniecîba), dz. 09.09.1926., grâds pieðíirts 23.11.1993. HSZN. Óë.

Óäàëüöîâà 14–17, Ìîñêâà, 117415.

Ðîññèÿ

Stengrevica Melita (valodniecîba), dz.03.09.1927., grâds pieðíirts 09.10.1997. HSZN. LU

Latvieðu valodas institûts, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050. Tel./fakss: 7227696. E pasts:

[email protected]

Latvija

Stradiòð Jânis (zinâtnes vçsture), dz. 10.12.1933., grâds pieðíirts 09.01.1992. HSZN.Latvijas Zinâtòu akadçmija, Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524. Tel.: 7213663. Fakss:


Latvija

Strautmanis Ivars (arhitektûra), dz. 19.07. 1932., grâds pieðíirts 27.11.2001. HSZN.Latvijas Arhitektu savienîba, Toròa ielâ 11, Rîga, LV 1050. Tel.: 7212802.

Latvija

Strîíis Voldemârs (lauksaimniecîba), dz. 24.02.1936., grâds pieðíirts 06.02.1996.ÍBMZN. Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte, Lielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001. Tel.:

9286497. Fakss: 30-27286. E pasts: [email protected]

Latvija

Ðilbajoris Prans Rimvîds (literatûrzinâtne), dz. 06.01.1926., grâds pieðíirts 27.06.1991.HSZN. 4082 Ruxton Lane, Columbus, OH 43220-4046. Tel.: (1-614)292-6733. Fakss:


USA

Ðleiers Georgs (Juris) (literatûrzinâtne), dz. 04.08.1917., grâds pieðíirts 22.10.1996.HSZN. Apgâds “Daugava”, Arhitektu ielâ 1, Rîga, LV 1050. Tel./fakss: 7229032.

Latvija

Ðtifts Agnis (medicîna), dz. 13.09.1923., grâds pieðíirts 13.10.1998. ÍBMZN. P. Stradiòa

klîniskâ universitâtes slimnîca, Pilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002. Tel.: 7069409. Fakss:

7069661.

Latvija

Tautâviès Âdolfs (vçsture), dz.09.12.1925., grâds pieðíirts 09.10.1997. HSZN. Prosp.

Gediminas 49a–28, Vilnius, 2001.

Lithuania

70


Tepfers Ralejs (inþenierzinâtnes), dz. 28.12.1933., grâds pieðíirts 22.10.1996. FTZN. Divi-

sion for Building Technology, Chalmers University of Technology, Brödragatan 44 for

SE-41274 Göteborg. Tel./fakss: (46031)406892, mob. tel.: (460)707301519. E pasts:

[email protected]; [email protected]

http://www.bm.chalmers.se/person/Rte.htm

Sweden

Tûters Kaspars (medicîna), dz. 31.10.1937., grâds pieðíirts 24.10.1995. ÍBMZN. Ad-

vanced Training Institute of Brief Psychotherapy, 315 Avenue Road, Suite 9, Toronto, Ontario

M4V 2H2. Tel.: (1-416)964-6777. Fakss: (1-416)928-0870.

Canada

Vçriòð Aldonis (bioloìija), dz. 06.01.1929., grâds pieðíirts 06.11.2001. ÍBMZN. Þurnâla

“Dârzs un Drava” redakcija, Dzirnavu ielâ 21/3–4, Rîga, LV 1010. Tel.: 9233608, 7096658.

Fakss: 7096658. E-pasts: [email protected]

Latvija

Zanders Ojârs Jânis (literatûrzinâtne), dz. 11.03.1931., grâds pieðíirts 09.01.2001. HSZN.Rûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235. Tel.: 7106238, 7317109.

Latvija

Zvirgzds Andris (bioloìija), dz. 07.09.1928., grâds pieðíirts 09.01.1992. ÍBMZN. Miera

ielâ 21–3, Salaspils, LV 2169. Tel.: 7944228.

Latvija


71

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASGODA MECENÂTI

Privâtie ziedotâji

LZA goda locekle Magda Ðtaudingera-Voita (1902–1997) un Nobela prç-mijas laureâts Hermanis Ðtaudingers (1881–1965)

Skolotâja Erna Poèa (1920–2001) un LZA goda doktors Konstantîns Poès(1912–1994)

LZA ârzemju loceklis Dîtrihs Andrejs LçbersTautsaimnieks Jânis Sadovskis un skolotâja Austra Sadovska (1913–1999)

Sabiedrîbu un institûciju vadîtâji

Vitâlijs Gavrilovsa/s “Aldaris” prezidents

LZA goda loceklis Valdis Jâkobsonsa/s “Grindeks” padomes priekðsçdçtâjs

Imants MeirovicsLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”

padomes priekðsçdçtâjs

72

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASLIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂ MEDAÏA

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir augstâkais apbalvojums, koakadçmija pieðíir Latvijas un ârvalstu zinâtniekiem par izciliem radoðiemsasniegumiem.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir atlieta bronzâ, tâs aversâattçlots LZA ìerbonis ar uzrakstu “Academia Scientiarum Latviensis”, re-versâ tiek iegravçts apbalvotâ vârds, uzvârds un medaïas pieðíirðanas datums.

Kandidâtus apbalvoðanai ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielo medaïu varieteikt LZA îstenie, goda un ârzemju locekïi, LZA nodaïas, rakstiski iesnie-dzot motivçtu ierosinâjumu un îsu uzziòu par ieteicamo kandidâtu. Lçmumupar apbalvoðanu pieòem LZA Senâts.

Lîdz ðim LZA Lielo medaïu saòçmuði J. Graudonis, J. Stradiòð, E. Duns-dorfs, E. Lavendelis, E. Grçns, D. A. Lçbers, E. Lukevics, M. Ðtaudingera-Voita, V. Vîíe-Freiberga, E. Siliòð, D. Draviòð, J. Krastiòð, J. Upatnieks,O. Lielausis, G. Birkerts, M. Beíers, J. Hartmanis un A. Caune.

2002. gadâ LZA Lielâs medaïas pieðíirtas T. Milleram un V. Toporovam.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVAS

Raiòa balva par izcilu radoðu veikumu zinâtnç vai kultûrâ

FIZIKAS UN TEHNISKAJÂS ZINÂTNÇSEiþena Âriòa

(kopâ ar a/s “Dati” unLatvijas Izglîtîbas fondu)

datorzinâtnçs un to pielietojumos

Pîrsa Bola matemâtikâFrîdriha Candera mehânikâ, astronomijâ

73

Edgara Siliòa fizikâAlfrçda Vîtola

(kopâ ara/s “Latvenergo”)

inþenierzinâtnçs un enerìçtikâ

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS, MEDICÎNAS UN LAUKSAIMNIECÎBASZINÂTNÇS

Arvîda Kalniòa

(kopâ ar LatvijasLauksaimniecîbas unmeþa zinâtòu akadçmiju)

meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç

Pauïa Lejiòa lauksaimniecîbas zinâtnçsHeinricha Skujas bioloìijas zinâtnçsPaula Stradiòa

(kopâ ar P. StradiòaMedicînas vçsturesmuzeju)

medicînas zinâtnç un tâs vçsturç, par ievçrojamu zinâtniskuveikumu praktiskajâ ârstniecîbâ

Gustava Vanaga íîmijas zinâtnçs

HUMANITÂRAJÂS UN SOCIÂLAJÂS ZINÂTNÇSKârïa Baloþa tautsaimniecîbâFrièa Brîvzemnieka folkloristikâTeodora Celma filozofijâJâòa Endzelîna latvieðu valodniecîbâ, baltoloìijâKârïa Mîlenbaha

(kopâ ar Rîgas Latvieðubiedrîbu)

par praktisku sniegumu latvieðu valodniecîbâ

Viïa Plûdoòa latvieðu literatûrzinâtnçMarìera Skujenieka statistikâArveda Ðvâbes Latvijas vçsturçTâlivalþa Vilciòa socioloìijâ

Par labâkajiem zinâtniskajiem darbiem atseviðíâs zinâtòu nozarçs LatvijasZinâtòu akadçmija pieðíir balvas, kuras nosauktas izcilu zinâtnieku vârdâ. Katru balvuizsludina reizi divos vai trijos gados.

Balvu pieðíir par atseviðíiem zinâtniskiem darbiem, atklâjumiem, izgudrojumiem,kâ arî par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu. Par balvas pretendentu varizvirzît tikai atseviðíu personu, no autoru kolektîviem — galveno autoru. Uz balvu var

74

LZA LIELÂ MEDAÏA, BALVAS UN PRÇMIJAS

pretendçt Latvijas zinâtnieki un tie ârzemju zinâtnieki, kuru darbu tematika saistîta arLatviju.

LZA balvu fondu veido LZA naudas lîdzekïi un atbalstîtâju ziedojumi.

Katru gadu pieðíir apmçram 4–6 LZA vârdbalvas. Ðo balvu saraksts tiek izziòotsjûnijâ avîzçs “Latvijas Vçstnesis” un “Zinâtnes Vçstnesis” un LZA internetalapâ (http://www.lza.lv). Dokumentu iesniegðanas termiòð izziòotajâm balvâm —2002. gada 31. oktobris.

IZCILIE ZINÂTNIEKI, KURU VÂRDÂ NOSAUKTASLATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS BALVAS

Ðo zinâtnieku pilnîgâkas biogrâfijas dotas LZA Gadagrâmatâ 1999 (101.—110. lpp.).

Eiþens Âriòð (1911–1987) — matemâtiíis, viens no pirmajiem zinât-niekiem, kurð 50. gados Latvijâ pievçrsies datortehnikai.

LZA Eiþena Âriòa balvas laureâts 2000. gadâ ir R. M. Freivalds.

Kârlis Balodis (1864–1931) — plaða profila tautsaimniecîbas speciâ-lists, kurð savos darbos pamatojis daudzas jaunas ekonomiskas teorijas.

LZA Kârïa Baloþa balvu saòçmuði N. Balabkins (1994), P. Zvidriòð (1996), O. Krastiòð(1998).

Pîrss Bols (1865–1921) — izcilâkais matemâtiíis, kurð dzîvojis unstrâdâjis Latvijâ.

Fricis Brîvzemnieks (1846–1907) — folklorists, literâts, viens no pirma-jiem latvieðu etnogrâfijas un folkloras materiâlu vâcçjiem, sakârtotâjiem unpublicçtâjiem.

LZA Frièa Brîvzemnieka balvu saòçmuði J. Rozenbergs (1996), M. Vîksna (1999).

Frîdrihs Canders (1887–1933) — inþenieris izgudrotâjs, viens no raíeðubûves un astronautikas celmlauþiem pasaulç.

LZA Frîdriha Candera balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs F. Candera prçmijaslabâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti E. Blûms, J. Mihailovs (1971), G. Teters (1972), J. Urþum-cevs, R. Maksimovs (1976), E. Lavendelis (1978), A. Mâlmeisters, V. Tamuþs, G. Teters (1981),E. Jakubaitis (1985), A. Bogdanoviès (1989), E. Ðèerbiòins, J. Geïfgats (1991), A. Gailîtis

75


(1994), P. Prokofjevs, R. Rikards (1996), J. Kotomins (1998), J. Tarnopoïskis (1998), M. Âbele,A. Skudra (2000), J. Þagars, V. Poïakovs (2002).

Teodors Celms (1893–1989) — izcils latvieðu filozofs.

Jânis Endzelîns (1873–1961) — izcils latvieðu valodnieks.LZA Jâòa Endzelîna balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs J. Endzelîna prçmijas

labâkâs tradîcijas. J. Endzelîna prçmiju saòçmuði A. Laua (1970), B. Laumane (1974), L. Ceplîtis(1976), A. Reíçna (1978), D. Nîtiòa (1980), T. Jakubaite (1982), E. Kagaine, S. Raìe (1984),J. Rozenbergs (1986), B. Buðmane (1990), K. Karulis (1994), T. Fennels (1996), V. Rûíe-Draviòa (1998), V. Skujiòa (2001).

Ludvigs un Mâris Jansoni — Ludvigs Jansons (1909–1958) un viòa dçlsMâris Jansons (1936–1997) — Latvijas fiziíi un pedagogi.

LZA Ludviga un Mâra Jansonu balva pieðíirta H. Rjabovam (1999), A. Kuïðam (2000),O. Nikolajevai (2001), J. Alnim (2002).

Arvîds Kalniòð (1894–1981) — íîmiíis un koksnes pçtnieks, meþzi-nâtnieks.

LZA Arvîda Kalniòa balvu saòçmuði P. Eriòð (2000), M. Daugavietis (2002).

Paulis Lejiòð (1883–1959) — izcils latvieðu lauksaimniecîbas zinâtnieks,lopkopîbas speciâlists.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmijasPauïa Lejiòa balvu saòçmuði J. Latvietis (1994), J. Neilands (1996), A. Boruks (1997), C. Ðíiòíis(1998), S. Timðâns (1999), M. Skrîvele (2002).

Zenta Mauriòa (1897–1978) — literatûrzinâtniece, kultûrfilozofe, rakst-niece.

LZA Zentas Mauriòas balvu saòçmuði Z. Ðiliòa (1999), I. Zepa (2000), D. Balode (2002).

Kârlis Mîlenbahs (1853–1916) — izcils latvieðu valodnieks.LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas Kârïa Mîlenbaha balvu saòçmuði J. Kuðíis (1999),

Dz. Hirða (2002).

Vilis Plûdonis (1874–1940) — izcils latvieðu dzejnieks.LZA Viïa Plûdoòa balvas laureâti ir V. Hausmanis (1996), J. Kursîte-Pakule (1998),

B. Kalnaès (2000).

76


Jânis Rainis (1865–1929) — latvieðu dzejnieks, domâtâjs un sabiedris-kais darbinieks.

LZA Raiòa balvas laureâti ir I. Ranka (1998), I. Ziedonis (2001). LZA Senâts uzskata, kaRaiòa balva sava prestiþa ziòâ ir nâkamâ pçc LZA Lielâs medaïas.

Edgars Siliòð (1927–1998) — viens no Latvijas izcilâkajiem fiziíiem.LZA Edgara Siliòa balvas laureâti ir I. Muzikante (1999), A. Gailîtis un P. Prokofjevs

(2001).

Heinrichs Skuja (1892–1972), izcils latvieðu biologs — floras pçtnieks.LZA Heinricha Skujas balvu saòçmuði M. Selga (1994), A. Piterâns (1996), M. Beíers

(1998), A. Âboliòa (2001).

Marìers Skujenieks (1886–1941) — zinâtnieks un valstsvîrs, Ministruprezidents, ministrs, Valsts statistikas pârvaldes organizçtâjs un direktors(1919–1940).

Pauls Stradiòð (1896–1958) — izcils latvieðu íirurgs, onkologs un me-dicînas vçsturnieks.

Paula Stradiòa balva turpina Medicînas vçstures muzeja 1983. gadâ iedibinâtâs Paula Stradiòabalvas tradîcijas. Kopð 1991. gada 14. novembra balvu pieðíir kopîgi LZA un MVM. Medicînaszinâtnç 1992. gadâ balvu saòçmuði V. Rudzîte un V. Utkins, 1994. gadâ — K. J. Keggi,1996. gadâ — J. O. Çrenpreiss, 1998. gadâ — K. K. Zariòð un I. Lazovskis, 2000. gadâ —J. Kïaviòð, 2002. gadâ — J. Volkolâkovs.

1983.—1999. gadâ balvu medicînas vçsturç saòçmuði V. Kaòeps, J. Stradiòð (1983),P. Gerke, B. Petrovs (1984), V. Derums, A. Georgijevskis (1985), Ò. Stradiòa, P. Zabludovskis(1986), K. Arons, J. Ïisicins (1987), K. Vasiïjevs, A. Vîksna (1988), A. Kaikaris, V. Kalnins(1989), H. Millers-Dics, I. un J. Krûmaïi (1990), J. Âboliòð, A. Alksnis (1991), Dz. Alks (1993),A. Dirbe (1995), J. Strupulis (1997), Z. Èerfass, E. Larsens (1999), J. Salaks, V. Kalnbçrzs(2001).

Mârtiòð Eduards Straumanis (1898–1973) un Alfrçds Ieviòð (1897–1975) — latvieðu íîmiíi, kristâliskâ reþìa parametru rentgenogrâfiskâsmetodes autori (1935).

LZA Mârtiòa Straumaòa—Alfrçda Ieviòa balva pieðíirta M. Turkam (1999), T. Ivanovai(2000), V. Mihailovam (2001), R. M. Meri (2002).

77


Arveds Ðvâbe (1888–1959) — vçsturnieks, tiesîbu zinâtnieks, rakstnieks.LZA Arveda Ðvâbes balvas laureâti ir T. Zeids (1996), J. Bçrziòð (1998), I. Ðterns (2000).

Gustavs Vanags (1891–1965) — izcils Latvijas íîmiíis organiíis.LZA Gustava Vanaga balva turpina 1967. gada 7. decembrî dibinâtâs G. Vanaga prçmijas

labâkâs tradîcijas. Ar to apbalvoti A. Ârens (1971), E. Gudriniece, A. Strakovs (1972), V. Oðkâja(1974), J. Freimanis (1976), O. Neilands (1978), J. Bankovskis (1980), R. Valters (1982),G. Duburs, E. Stankevièa (1984), E. Lukevics (1986), B. Puriòð (1988), M. Lîdaka (1990),G. Èipçns (1992), J. Stradiòð (1994), F. Avotiòð, M. Ðimanska (1996), T. Millers (1998),M. Kalniòð (2000).

Tâlivaldis Vilciòð (1922–1997) — vçsturnieks un sociologs.Tâlivalþa Vilciòa balvas pirmâ laureâte ir B. Zepa (2002).

Alfrçds Vîtols (1878–1945) — hidromehânikas speciâlists.LZA un pa/s “Latvenergo” Alfrçda Vîtola balvu 1999. gadâ saòçma J. Ekmanis.


78

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASLIELÂS MEDAÏAS, BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI

2001. UN 2002. GADÂ

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS LIELÂS MEDAÏASLAUREÂTI

(LZA Senâta 2001. gada 13. marta lçmums)

Andris Caune — LZA îstenais loceklis, arheologs — par bûtisku devumu senâsRîgas vçstures un arheoloìijas izpçtç.

Juris Hartmanis — LZA ârzemju loceklis (ASV), datorzinâtnieks — par izciluieguldîjumu datorzinâtòu attîstîbâ.

(LZA Senâta 2002. gada 5. februâra lçmums)

Tâlis Millers — LZA îstenais loceklis, íîmiíis — par izcilu zinâtnisko devumuplazmas íîmijâ un neorganisko materiâlu tehnoloìijâ.

Vladimirs Toporovs — LZA goda loceklis (Krievija), valodnieks un kultûr-vçsturnieks — par izcilu zinâtnisko devumu baltu valodniecîbâ un etnoìençzesizpçtç.

EIROPAS ZINÂTÒU UN MÂKSLU AKADÇMIJAS LATVIJASBALVU (KOPÂ AR LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJU) LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 11. jûnija lçmums)

Vaira Vîíe-Freiberga — LZA îstenâ locekle — Feliksa balva par izcilu devumuLatvijas identitâtes stiprinâðanâ, tolerantas un intelektuâlas sabiedrîbas veidoðanâ,par Latvijas progresa veicinâðanu ceïâ uz Eiropas kultûras kopîbu.

Ieva Ose — LZA korespondçtâjlocekle — veicinâðanas balva par pçtîjumiemviduslaiku vçsturç, kuri iemantojuði lielu atzinîbu.

Igors Ðuvajevs — LZA korespondçtâjloceklis — veicinâðanas balva par traktâtiemfilozofijâ un psiholoìijâ, kuri iemantojuði lielu atzinîbu.

79


LZA Lielâs medaïas2001. gada laureâtsarheologs akadçmiíisAndris Caune pârdomubrîdî pirms savasakadçmiskâs lekcijas“Ko devuði trîsdesmit gadu(1969–1999) arheoloìiskiepçtîjumi Rîgas vecpilsçtâ”LZA pilnsapulcç 26. aprîlî.Foto: Jânis Kristapsons

LZA Lielâs medaïas 2001. gada laureâts datorzinâtnieks profe-sors Juris Hartmanis (ASV) lasa savu akadçmisko lekciju “Dator-zinâtnes attîstîba un ietekme uz universitâtçm”LZA pilnsapulcç(Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa plenârsçdç) 15. augustâ.Foto: Igors Boikovs

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÂRDBALVU LAUREÂTI(LZA Senâta 2002. gada 8. janvâra lçmums)

Juris Þagars — Dr.habil.phys. (LU Astronomijas institûts) — Frîdriha Candera

balva astronomijâ par vienotas tematikas zinâtnisku darbu kopumu “Zemesmâkslîgo pavadoòu redzamâ kustîba”.

Valerijs Poïakovs — Dr.sc.ing. (LU Polimçru mehânikas institûts) — Frîdriha

Candera balva mehânikâ par darbu ciklu “Slâòaino kompozîtu konstrukcijuelementu aprçíinu metodes, ievçrojot lokâlus efektus”.

Mâris Daugavietis — Dr.sc.ing. (Latvijas Valsts meþzinâtnes institûts “Silava”) —Arvîda Kalniòa balva meþzinâtnçs, koksnes pçtniecîbâ un pârstrâdç par vienotastematikas darbu kopu “Pçtîjumi meþa izejvielu pilnîgas izmantoðanas tehnoloìiju unjaunu produktu izstrâdç”.

Mâra Skrîvele — Dr.agr. (Valsts Dobeles Dârzkopîbas selekcijas un izmçìinâjumustacija) — Pauïa Lejiòa balva par intensîvas augïkopîbas zinâtnisko pamatu izstrâdiLatvijas apstâkïos.

Dzintra Hirða — Dr.phylol. (Valsts valodas centrs) — Kârïa Mîlenbaha balva pardevumu latvieðu valodas kâ valsts valodas statusa iedzîvinâðanâ un nostiprinâðanâ.

Jânis Volkolâkovs — LZA îstenais loceklis (Latvijas Medicînas akadçmija) — Paula

Stradiòa balva par nozîmîgu ieguldîjumu sirds un asinsvadu íirurìijas attîstîbâLatvijâ 30 darba gados.

Brigita Zepa — Dr.sc.soc. (LU Sociâlo zinâtòu fakultâte) — Tâlivalþa Vilciòa balva

par rakstu kopu “Indivîds un politika pârmaiòu laikâ”.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂSA/S “GRINDEKS” BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 5. decembra lçmums)

Elmârs Blûms — LZA îstenais loceklis ( LU Fizikas institûts) — par izciliem pçtî-jumiem siltumfizikâ un magnçtisko ðíidrumu fizikas virziena iedibinâðanu unattîstîðanu.

Vija Kluða — LZA îstenâ locekle (Latvijas Universitâte) — par ieguldîjumu farma-koloìijas zinâtnes attîstîbâ.

Andris Caune — LZA îstenais loceklis (LU Latvijas vçstures institûts) — par funda-mentâliem pçtîjumiem Rîgas arheoloìijâ un vçsturç.

81

LZA LIELÂS MEDAÏAS, BALVU UN PRÇMIJU LAUREÂTI

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN A/S “ALDARIS” BALVULAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 21. maija lçmums)

Daina Kârkliòa — Dr.sc.ing. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par radoðuun profesionâlu pedagoìisko darbîbu augsti kvalificçtu pârtikas tehnologu sagata-voðanâ un nozîmîgu ieguldîjumu pârtikas zinâtnes attîstîbâ.

Maija Poiða — M.Sc. (LU Latvieðu valodas institûts) — par darbiem “Vidzemessçliskâs izloksnes I” un “Vidzemes sçliskâs izloksnes II” un ilggadçjiem pçtîjumiemlatvieðu valodniecîbâ.

Linda Dumpe — Dr.habil.hist. (LU Latvijas vçstures institûts) apbalvota ar speciâl-balvu par grâmatu “Alus tradîcijas Latvijâ”.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, A/S “DATI” UN LATVIJASIZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 14. jûnija lçmums)

Leonîds Niceckis — Dr.habil.sc.comp. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par mûþadevumu datorzinâtnçs.

Andrejs Vasiïjevs — M.Sc. (SIA Tilde) — par nozîmîgu veikumu informâcijas sa-biedrîbas veidoðanâ Latvijâ un programmatûras radîðanu latvieðu valodas atbalstamdatorsistçmâs.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN A/S “RD ALFA” GADABALVAS FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS LAUREÂTS

(Ekspertu komisijas 2002. gada 22. februâra lçmums)

Andrejs Cçbers — LZA îstenais loceklis (LU Fizikas institûts) — par izciliemdarbiem magnçtisko koloîdu teorijâ.

82


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, FIRMAS “ITERA-LATVIJA” UNLATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 7. septembra lçmums)

Gunârs Andruðaitis — Dr.biol. (LU Bioloìijas institûts) — par mûþa devumu videsun dabas aizsardzîbâ.

Aija Melluma — LZA korespondçtâjlocekle (Latvijas Universitâte) — par nozîmîguveikumu ainavzinâtnç un dabas aizsardzîbâ.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, VA/S “LATVIJAS GAISASATIKSME” UN LATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 15. novembra lçmums)

Edgars Bervalds — LZA korespondçtâjloceklis (Ventspils Starptautiskais radioastro-nomijas centrs) — par darbu ciklu “Liela izmçra spoguïantenu realizçðana un izpçtekosmisko informâciju tehnoloìiju nodroðinâjumam”.

Igors Kabaðkins — LZA korespondçtâjloceklis (Transporta un sakaru institûts) —par darbu kopu “Jauno tehnoloìiju izstrâde Zemes pavadoòu sakaru sistçmas droðî-bas un efektivitâtes pilnveidoðanâ civilâs aviâcijas aeronavigâcijas kompleksos”.

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, SIA “LATTELEKOM” UNLATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2002. gada 4. janvâra lçmums)

Jâzeps Loèmelis — LZA goda loceklis (“Lattelekom” muzejs) — par darbu cikluLatvijas telekomunikâciju attîstîbâ un vçsturç.

Dzidra Ozoliòa — Dr.hist. (LU Latvijas vçstures institûts) — par darbu ciklu“Latvijas pilsçtu komunâlâs politikas vçsture (19. — 20. gs.)”.

83


LATVIJAS ZINÂTNIEKI — CITU IEVÇROJAMÂKOZINÂTNISKO APBALVOJUMU LAUREÂTI

Jânis Stradiòð — Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents — Latvijas Republikas

Ministru kabineta 2001. gada balva zinâtnç par zinâtnisko darbu ciklu “Pçtîjumi unvçrtçjumi Latvijas (Rîgas) zinâtòu un kultûras vçsturç”.

Tâlis Millers — LZA îstenais loceklis — Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju medaïa

par ievçrojamu ieguldîjumu Igaunijas, Lietuvas un Latvijas zinâtòu akadçmijusadarbîbâ.

Ilmârs Blumbergs — LZA goda loceklis — Baltijas asamblejas 2001. gada balva

par izciliem un radoðiem sasniegumiem mâkslâ, kâ arî oriìinâlu stilu dekorâcijâsV. A. Mocarta operai “Burvju flauta” un izstâdi “Logi/Windovs”.

Raita Karnîte — LZA korespondçtâjlocekle — Latvijas Kultûras fonda Spîdolas

balva par akadçmiskâm publikâcijâm Latvijas un ârvalstu presç, izglîtojotsabiedrîbu un aktîvi vçrtçjot ekonomiskos procesus, kâ arî par pçtîjumiem par teâtruun kino finansçðanas iespçjâm Latvijâ un tûrismu Latvijâ.

BALVU UN PRÇMIJU JAUNIEM ZINÂTNIEKIEM UNSTUDENTIEM LAUREÂTI

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS JAUNO ZINÂTNIEKU BALVUUN PRÇMIJU LAUREÂTI

(LZA Senâta 2002. gada 8. janvâra lçmums)

Vârdbalvas

Jânis Alnis — M.Sc. LU Fizikas un matemâtikas fakultâtes Atomfizikas un spektro-skopijas institûta doktorands — Ludviga un Mâra Jansonu balva par darbu “Atomuun molekulu spektroskopija ârçjâ elektriskâ un magnçtiskâ laukâ, izmantojotskançjamus dioþu lâzerus” (vad. LZA îst.loc. M. Auziòð).

Remo Merijs Meri — M.Sc. RTU Materiâlzinâtòu un lietiðíâs íîmijas fakultâtesPolimçrmateriâlu institûta doktorands — Mârtiòa Straumaòa – Alfrçda Ieviòa balva

par darbu “Poliçsteru un poliolefînu reciklçðana un polimçrmaisîjumu îpaðîbuizpçte” (vad. Dr.sc.ing. J. Zicâns).


84

Daniela Balode (Kaca) — M.Sc. (LU Filoloìijas fakultâte) — Zentas Mauriòas balva

par darbu ““Debesu dâvana” A. Èaka mîlas lirikas kontekstâ” (vad. Dr.habil.art.

S. Radzobe).

Fizikas un tehniskajâs zinâtnçs

Jevgçnijs Jegorovs — Kaizerslauternas universitâtes (Vâcija) maìistrants — pardarbu “Divfâzu ðíidruma filtrâcijas porainâs vidçs matemâtiskâ modelçðana” (vad.LZA îst.loc. A. Buiíis).

Oïìerts Ozoliòð — M.Sc. RTU Bûvniecîbas fakultâtes Materiâlu un konstrukcijuinstitûta doktorands — par darbu “Jauna kniedes savienojuma aprçíins, izmantojotgalîgo elementu metodi” (vad. LZA îst.loc. R. Rikards).

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtnçs

Marija Mihailova — LU Bioloìijas fakultâtes maìistrante — par darbu “Hepatîta Bvîrusa ìençtiskâ analîze” (vad. Dr.biol. I. Sominska).

Iveta Ûzuliòa — Dr.chem. LU Íîmijas fakultâtes lektore — par darbu “Polimeri-zçties spçjîgu virsmas aktîvo vielu sintçze, to pielietoðana emulsijas polimerizâcijâun radikâïu kontrolçtajâ emulsijas polimerizâcijâ” (vad. LZA kor.loc. A. Zicmanis).

Humanitârajâs un sociâlajâs zinâtnçs

Beâta Baranovska — LU Filoloìijas fakultâtes maìistrante — par darbu “TadeuðaKantora darbs 20.gs. teâtrî un tçlotâjâ mâkslâ” (vad. Dr.habil.art. S. Radzobe).

Sandra Palkavniece — M.Sc. (Liepâjas Pedagoìijas akadçmija) — par darbu“Sieviete Lûcijas Zamaièas prozâ” (vad. Dr.phylol. E. Lâms).

Atzîmçjot konkursam iesniegto darbu labo zinâtnisko lîmeni, LZA Senâtsnolçma, ka atzinîbu pelnîjuði arî sekojoði jaunie zinâtnieki:

Agris Òikitenko — M.Sc. RTU Datorzinâtnes un informâcijas tehnoloìijas fakultâtesdoktorands — par darbu “Hibrîdas intelektuâlas sistçmas kodols, balstîts uz induk-tîvo, deduktîvo un gadîjumos sakòotu sprieðanu” (vad. LZA kor.loc. J. Grund-speòíis).

Mârtiòð Ikaunieks — M.Sc. LU Íîmijas fakultâtes doktorands — par darbu“8-Alkiltio-9-(alkoksialkil)guanînu sintçze” (vad. Dr.chem. M. Madre).


85

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN PUBLISKÂS A/S“GRINDEKS” JAUNO ZINÂTNIEKU BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 5. decembra lçmums)

Kristîne Babre — M.Sc. (LU Íîmijas fakultâte) — par darbu “Humusvielu katalîtis-kâ aktivitâte kondensâcijas, hidrolîzes, nukleofîlâs pievienoðanâs un dekarboksilâ-cijas reakcijâs” (vad. LZA îst.loc. M. Kïaviòð).

Jevgçnijs Makarovs — RTU Datorzinâtnes un informâcijas tehnoloìijas fakultâtesmaìistrants — par darbu “Datorsistçma terapijas izvçlei” (vad. Dr.habil.sc.ing.

Z. Markoviès).

Ilze Puriòa — Dr.sc.ing. (LZA Fizikâlâs enerìçtikas institûts) — par darbu “Latvijasperspektîvo energoresursu izmantoðanas enerìçtiski ekonomiskie aspekti un meto-diskie pçtîjumi” (vad. LZA kor.loc. P. Ðipkovs).

Irçna Baraðkina — M.Sc. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par darbu“Starptautiskâ ekonomika un Latvija maksâjumu bilances kontekstâ” (vad. LZAîst.loc. B. Rivþa).

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN A/S “ALDARIS” JAUNOZINÂTNIEKU BALVU LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2001. gada 21. maija lçmums)

Ivars Driíis — Dr.phys. (Latvijas Universitâte) — par darbu “Magnçtiskâ ðíidrumabrîvas virsmas dinamika Hele-Ðou ðûnâ” (vad. LZA îst.loc. A. Cçbers).

Mâris Turks — M.Sc. (Rîgas Tehniskâ universitâte) — par darbu “Gliko-�-amino-skâbes kâ peptidosaharîdu priekðteèi” (vad. Dr.chem. Ç. Bizdçna).

Ivans Kroðnijs — M.Sc. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par darbu“Ûdens un etilspirta ðíîdumu apstrâdes veidu ietekme uz degvîna kvalitâti” (vad.Dr.chem. P. Kûka).

Ilze Ðtokmane — M.Sc. Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes doktorande — pardarbu “Baltijas valstu dzîves apstâkïu analîze reìionâlajâ griezumâ” (vad. LZAîst.loc. B. Rivþa).

Aino Soopa — M.Sc. (Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte) — par darbu “Izmaksuuzskaite un paðizmaksas kalkulâcija: teorija un analîze” (vad. Dr.oec. A. Danilâns)apbalvota ar LZA un a/s “Aldaris” Goda diplomu.


86

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS UN A/S “RD ALFA” STUDENTUPRÇMIJU FIZIKÂ UN TÂS INÞENIERPIELIETOJUMOS LAUREÂTI

(Ekspertu komisijas 2002. gada 22. februâra lçmums)

Dmitrijs Docenko — LU Astronomijas institûta maìistrants — par darbu “Sauleslielmçroga koronâlo veidojumu pçtîðanas iespçjas ar VSRC radioteleskopu RT - 32"(vad. Dr.phys. B. Rjabovs).

Rita Veilande — LU Fizikas un matemâtikas fakultâtes Atomfizikas un spektro-skopijas institûta maìistrante — par darbu “Ridberga atomu mijiedarbîba ar îsiemelektriskiem impulsiem” (vad. LZA kor.loc. I. Bçrsons).

Tatjana Ogurcova — M.Sc. RTU Transporta un maðînzinîbu fakultâtes doktoran-de — par darbu “Datorizçtas sistçmas izstrâde pçdas nospieduma dinamikas unstatikas, normas un patoloìijas izpçtei” (vad. prof. J. Djukendþijevs).

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS, SIA “LATTELEKOM” UNLATVIJAS IZGLÎTÎBAS FONDA BALVU JAUNAJIEM

ZINÂTNIEKIEM LAUREÂTI(Ekspertu komisijas 2002. gada 4. janvâra lçmums)

Ieva Margçvièa — M.Sc. LU Pedagoìijas un psiholoìijas fakultâtes doktorande —par darbu “Bilingvâlâ izglîtîba mazâkumtautîbu skolâs Latvijâ” (vad. Dr.habil.paed.

A. Kopelovièa).

Aleksandrs Pedèenko — M.Sc. RTU Transporta un maðînzinîbu fakultâtes dokto-rands — par darbu “Termo- un hidrodinamisku parâdîbu modelçðana Èohraïskaprocesâ liela diametra silîcija monokristâlu ieguvei” (vad. Dr.phys. L. Gorbunovs).


87

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ

DARBÎBA 2001. GADÂ

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇUN LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJÂ

2001. GADÂ

LZA darbîba ir cieði saistîta ar visâm norisçm Latvijas zinâtnç un Latvijâkopumâ. Daudzus bûtiskus 2001. gada notikumus zinâtnç ir rosinâjusi arî patiLZA. Tâlâk dots daþu nozîmîgu notikumu uzskaitîjums.

� Uzsâkts LZP sadarbîbas projekts “Latvijas populâcijas genofonda pçtîjumiun to izmantoðana cilvçka patoloìijas diagnostikâ un profilaksç” (vad.profesore Astrîda Krûmiòa un akadçmiíis Elmârs Grçns), kas aptver plaðumolekulâri ìençtisko un medicînisko pçtîjumu loku galvenajâs Latvijaszinâtniskajâs iestâdçs un klînikâs. Ðis pçtîjums uzskatâms par pilotprojektuapjoma ziòâ daudz plaðâkai un uz praktisku pielietojumu orientçtai Valstsprogrammai “Latvijas iedzîvotâju genoma datu bâze”, kas izveidos iedzî-votâju ìençtiskâs informâcijas un datu apstrâdes sistçmu Latvijâ unveicinâs veselîbas aizsardzîbas mûsdienîgu attîstîbu.

� LU Astronomijas institûts pabeidza darbu pie Starptautiskâ Galaktikasauksto oglekïa zvaigþòu Ìenerâlkataloga elektroniskâs versijas. Katalogsnodots Starptautiskajam astronomisko datu centram Strasbûrâ.

� Latvijas grâmatniecîba papildinâjusies ar vairâkiem nozîmîgiem zinâtnis-kiem izdevumiem:

Senâ Rîga. Pçtîjumi pilsçtas arheoloìijâ un vçsturç. 3. sçj. / Atb. red.A. Caune. — R.: Latvijas vçstures institûta apgâds. 510 lpp.

O. Spârîtis. Rîgas pieminekïi un dekoratîvâ tçlniecîba. — R.: Nacionâlaisapgâds. 159 lpp.

M. Putniòa, A. Timuðka. Sinoles izloksnes salîdzinâjumu vârdnîca. — R.:LU Latvieðu valodas institûts. 293 lpp.

Latvijas senâkâ vçsture. 9. g.t. pr. Kr. — 1200. g. — R.: Latvijas vçsturesinstitûta apgâds. 463 lpp.

88

Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti. 3. sçj.: Totalitârie reþîmi un to repre-sijas Latvijâ 1940.—1956.gadâ / Atb. red. A. Caune. — R.: Latvijas vçsturesinstitûta apgâds. 743 lpp.

I. Lazovskis. Klîniskie simptomi un sindromi (latvieðu, angïu, krievu valo-dâ). — R.: Nacionâlais medicînas apgâds. 1184 lpp.

� 2001. gads Latvijai bija Rîgas pilsçtas 800 gadu jubilejas gads.

� Latvijas zinâtnei viens no galvenajiem notikumiem bija Otrais Pasauleslatvieðu zinâtnieku kongress, kura norises laiks (13.—15.augusts) bija pie-skaòots Rîgas astoòsimtgades svçtku kulminâcijas brîdim.

� Vairâki pasâkumi Latvijas zinâtnes dzîvç bija tieði saistîti vai veltîti Rîgas800 gadu jubilejai, to skaitâ:

LZA pilnsapulce “Rîgai 800” (26. aprîlî), kurâ akadçmiíis Andris Caunenolasîja LZA Lielâs medaïas laureâta akadçmisko lekciju “Ko devuði trîs-desmit gadu (1969–1999) arheoloìiskie pçtîjumi Rîgas vecpilsçtâ”, bet LZAkor.loc. Ieva Ose — ziòojumu “Jauni dati par pilsçtas pirmo aizsargmûri”

Viena no Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa plenârsçdçm (15. au-gustâ) vienlaikus bija arî Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce, kurâ LZA Lielomedaïu saòçma un akadçmisko lekciju “Datorzinâtnes attîstîba un tâsietekme uz universitâtçm” nolasîja izcilais Latvijas izcelsmes ASV dator-zinâtnieks Juris Hartmanis

Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa laikâ (14.augustâ) tika atklâtspiemineklis rîdziniekam Nobela prçmijas laureâtam Vilhelmam Ostvaldam.Pieminekïa izveidi (tçlnieks A. Vârpa) un izgatavoðanu finansçja a/s“Grindeks”

21. Starptautisko Hanzas dienu konference (7.–10. jûnijâ)

Konference “Rîgas vîzijas” (17. augustâ)

Starptautiskâ konference par Rîgu Baltijas jûras telpas vçsturç (11.—16. septembrî)

LZA vadîbâ sagatavotâ un 5. decembrî prezentçtâ grâmata “Skats uz Rîgu –800”

2001. gada 5. decembrî LZA kopâ ar Rîgas domi un Biznesa augstskolu“Turîba” iedibinâja “Rîgas balvu”, ar kuru turpmâk atzîmçs labâkos pçtîju-mus par Rîgas vçsturi, ìeogrâfiju, vides sakopðanu, demogrâfiju, ekonomiku,kultûrsituâciju

Iezîmçta 57o paralçles un 24o meridiâna krustpunkta vieta Rîgas pilsçtâ(Buïïu kâpâs) un Latvijas ìeodçziskais centrs — Rîgas Sv. Pçtera baznîca

NOZÎMÎGI NOTIKUMI LATVIJAS ZINÂTNÇ UN LZA 2001. GADÂ

89

� Latvijâ notika vairâkas augsta prestiþa konferences, to skaitâ:Zinâtniskâ konference “Janvâra barikâdes kâ pretestîbas forma totalitârajamreþîmam un to mâcîbas” (19. janvârî)

Starptautiskâ konference “Mazâs valodas 21. gs. Eiropâ” (19.–21.aprîlî)

2001. gada Ziemeïvalstu — Baltijas vasaras skola radioastronomijâ (16.–28.jûlijâ)

13. Starptautiskais Skaitïoðanas teorijas simpozijs “FCT 2001" (22.–24. au-gustâ)

7. Starptautiskâ konference “Baltic Dinamics 2001: Inovâcijas un mazie unvidçjie uzòçmumi Baltijas reìionâ” (14., 15. septembrî)

7. Starptautiskâ konference “ECO-BALT 2001: Zinâtne. Tehnoloìija. Vide”(14., 15.septembrî)

Starptautiskâ konference par cietvielu joniku (22.–26.septembrî)

Paula Valdena 2. simpozijs organiskajâ íîmijâ (1., 2. oktobrî)

Otrais Sçlijas kongress (17.–20. oktobrî)

Ceturtâ Starptautiskâ konference “Ebreji mainîgajâ pasaulç” (20.–22. no-vembrî)

Ziemeïvalstu Zinâtnes padomes Dabaszinâtòu nodaïas izbraukuma sçde,veltîta Baltijas valstîm (22., 23. novembrî)

� 15., 16.jûnijâ LZA delegâcija, kuru vadîja LZA viceprezidents Juris Ekma-nis, piedalîjâs 8. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferencç (tâ notikaIgaunijas prezidenta L. Meri aizbildniecîbâ) un kârtçjâ Baltijas valstuzinâtòu akadçmiju konferencç.

� Akadçmiíim Jânim Stradiòam pieðíirta LR Ministru kabineta gadskârtçjâbalva zinâtnç — par zinâtnisko darbu ciklu “Pçtîjumi un vçrtçjumi Latvijas(Rîgas) zinâtòu un kultûras vçsturç”

� Akadçmiíei Vairai Vîíei-Freibergai pieðíirta Eiropas Zinâtòu un mâksluakadçmijas (kopâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju) Feliksa balva — parizcilu devumu Latvijas identitâtes stiprinâðanâ, tolerantas un intelektuâlassabiedrîbas veidoðanâ, par Latvijas progresa veicinâðanu ceïâ uz Eiropaskultûras kopîbu.

� 2001. gadâ nav palielinâjies Latvijas zinâtnes finansçjums no valsts budþe-ta, palielinâjums nav paredzçts arî 2002. gada budþetâ. Savâ runâ OtrâPasaules latvieðu kongresa noslçgumâ Ministru prezidents Andris Bçrziòð

LZA ZINÂTNISKÂ UN ORGANIZATORISKÂ DARBÎBA

90

teica: “Ðobrîd diemþçl nav iespçjams nodroðinât tik lielu finansçjumu, kâduvçlas zinâtnieki un kâds bûtu optimâlais zinâtnes attîstîbai. Taèu valsts irarî gatava sniegt atbalstu nozîmîgâkajiem un sekmîgâkajiem pçtîjumiem.To apliecina, piemçram, tas, ka valdîba ir atradusi iespçju pieðíirt lîdz-finansçjumu visiem projektiem, kuriem daïu lîdzekïu dod EiropasSavienîba.”

� Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas izveidotâ darba grupa ministra K. Greið-kalna vadîbâ izstrâdâja “Augstâkâs izglîtîbas, zinâtnes un tehnoloìijuattîstîbas vadlînijas 2002.–2010. gadam”. 2002. gada 9. februârî notikavadlîniju apsprieðanas konference. Konferences rezolûcijâ (skat. “ZinâtnesVçstnesis”, 2002, Nr. 4) teikts: ”Konference konceptuâli akceptç Izglîtîbasun zinâtnes ministrijas darba grupas sagatavotâs vadlînijas, ierosina tâspapildinât ar konferences dalîbnieku izteiktajiem priekðlikumiem un vienamçneða laikâ vadlînijas iesniegt Ministru kabinetâ, lai nepiecieðamaispapildu augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes finansçjums varçtu tikt iekïauts jau2003. gada valsts budþeta projektâ. Konferences dalîbnieki izsaka neiz-pratni par to, ka augstâkâ izglîtîba, zinâtne un pçtniecîba nav iekïautaNacionâlajâ attîstîbas plânâ kâ Latvijas valsts prioritârâs darbîbas jomas,aicina valdîbu to izdarît, lai ðîs Latvijai vitâli nozîmîgâs jomas varçtusaòemt Eiropas Savienîbas pirmsstrukturâlo un strukturâlo fondu lîdzekïusLatvijas virzîbai uz modernu, zinâðanâm balstîtu valsti."

***

� 30. novembrî svinîgâ Daugavpils Universitâtes Senâta sçdç tika parakstîtaDeklarâcija par sadarbîbu starp Latvijas Zinâtòu akadçmiju un Daugavpilsuniversitâti.

� Jûnijâ Latvijâ uzturçjâs Nobela miera prçmijas laureâts Viòa Svçtîba XIVDalai Lama. 22. jûnijâ viòð bija Latvijas Zinâtòu akadçmijas viesis unnolasîja lekciju “Budisms par çtiku un zinâtni”.

� 3. septembrî Latvijas Zinâtòu akadçmijas viesis bija VEF Minox fotoapa-râta izgudrotâjs rîdzinieks Valters Caps, kurð tagad dzîvo Ðveicç. Svinîgajâakadçmijas prezidija sçdç LZA prezidents Jânis Stradiòð viòam pasniedzaLZA goda doktora diplomu.

91


� Decembrî Latvijâ oficiâlâ vizîtç uzturçjâs UNESCO ìenerâldirektorsK. Macuura. 8.decembrî viòð apmeklçja Latvijas Zinâtòu akadçmiju. Aug-stais viesis Akadçmijas çkas vestibilâ kopâ ar LZA prezidentu J. Stradiòuatklâja piemiòas plâksni sakarâ ar Kriðjâòa Barona Dainu skapja ierakstî-ðanu UNESCO Pasaules atmiòas reìistrâ 2001.gada septembrî.

� Turpinâja attîstîties zinâtnes mecenâtisms. Erna un Konstantîns Poèiziedoja LZA 12,5 tûkst. USD ar novçlçjumu izmantot ðos lîdzekïus fizikasun radniecîgâs nozarçs studçjoðo atbalstam Latvijâ. Ceturto reizi tikapieðíirtas un pasniegtas LZA un a/s “Grindeks” balvas (15. decembrî).Treðo reizi pieðíirtas un pasniegtas LZA un a/s “Aldaris” (30. maijâ), LZAun a/s “Dati” (26. jûnijâ) balvas. Otro reizi pieðíirta un pasniegta LZA una/s “RD ALFA” gada balva fizikâ (22. februârî). Pirmo reizi pieðíirtas unpasniegtas LZA un a/s “ITERA-Latvija” kopîgâs balvas (17. septembrî).Pirmo reizi pieðíirtas un pasniegtas LZA un a/s “Latvijas Gaisa Satiksme”gada balvas (29. novembrî).

� Latvijas Organiskâs sintçzes institûts izveidoja jaunu Centrâlâs nervusistçmas aktîvo savienojumu laboratoriju (to svinîgi atklâja 2002. gada21. februârî). Tâ ir jau otrâ laboratorija, ko pçdçjos gados no jauna irizveidojis Latvijas Organiskâs sintçzes institûts sadarbîbâ ar vâcu farma-ceitisko firmu Merz & Co GmbH Frankfurtç. Laboratorija aizòem 1/6 noinstitûta pçtnieciskâ korpusa. Jaunâ laboratorija ir izveidota atbilstoðipasaulç atzîtiem labas laboratorijas prakses standartiem. Ir radîtas vairâknekâ 20 jaunas darba vietas zinâtniekiem, kâ arî izveidota pçtnieciskâ bâzestudentu apmâcîbai.

� Ârzemçs izdotas Latvijas datorzinâtnieku rediìçtas grâmatas:J. Barzdins, A. Caplinskis (Editors). Databases and Information Systems.Kluwer Academic Publishers, 2001. 348 p.

R. M. Freivalds (Editor). Fundamentals of Computation Theory. 13rd Inter-national Symposium, Proceedings, Riga, August, 2001, Springer, Series“Lecture Notes in Computer Science”, vol. 2138. 539 p.

� 2001. gadâ Latvijâ publicçts daudz zinâtnisko grâmatu, to skaitâ:J. Dirba, K. Ketners, N. Levins, V. Pugaèevs. Transporta elektriskâs maðî-nas. — R. 328 lpp.

Z. Kriðâns, I. Oïeiòikova. Datorprogrammas elektroenerìçtisko uzòçmumuvadîbai. — R. 104 lpp.

92


I. Kabashkin. Future Air Navigation Systems. Introduction to the New Con-cept. — R. 342 p.

J. Loèmelis. Telekomunikâciju speciâlisti. — R. 194 lpp.

Íirurìija /Prof. J. Gardovska red. — R.: AML-LÍA. 648 lpp.

J. Ozols, A. Vîksna. Rîgas 1. slimnîca. — R.: Nacionâlais medicînas apgâds.192 lpp.

J. Raipulis. Jânis Lûsis ìençtikas atklâjumu un pretrunu virpulî. — R.:Vçrmaòparks. 265 lpp.

Angïu—latvieðu—krievu informâtikas vârdnîca. Datori, datu apstrâde unpârraide. — R.: Avots. 660 lpp.

I. Apine. Politoloìija. Ievads etnopsiholoìijâ. — R.: Zvaigzne ABC. 103 lpp.

Baltu filoloìija. X. — R.: LU. 304 lpp.

I. Bçrziòa, R. Karnîte. Tûrisms Latvijâ. Attîstîba un perspektîvas. Tûrismasatelîtkonti. — R.: BO SIA “LZA EI”. 129 lpp.

Civilprocesa likuma komentâri. Papild. izdev. — R.: Tiesu namu aìentûra.648 lpp.

Civiltiesisku lîgumu paraugi. Mâcîbu lîdzeklis. — R.: Tiesu namu aìentûra.98 lpp.

L. Dumpe. Alus tradîcijas Latvijâ. — R.: Latvijas vçstures institûta apgâds.206 lpp.

V. Hausmanis. Vecâs Jelgavas aktieri. — R.: Zinâtne. 173 lpp.

Holokausta izpçtes problçmas Latvijâ. Latvijas Vçsturnieku komisijas raksti,2. — R.: Latvijas vçstures institûta apgâds. 407 lpp.

Lîbieðu gadagrâmata. 2001. — Valsts îpaði aizsargâjamâ kultûrvçsturiskâteritorija “Lîbieðu krasts”. 185 lpp.

Kooperâcija Aleksandra Èajanova un mûsdienu skatîjumâ. — R.: BO SIA“LZA EI”. 67 lpp.

O. Krastiòð. Latvijas saimniecîbas vçsturiskâ pieredze. 1918–1940. — R.:Latvijas Valsts agrârâs ekonomikas institûts. 223 lpp.

Latvieðu literatûras vçsture. 3. sçj. (1940–1941; 1945–1999). — R.:Zvaigzne ABC. 680 lpp.

Latvieðu rakstnieku portreti. Laikmeta krustpunktos. — R.: Zinâtne. 312 lpp.

Latvieðu tautas teikas un pasakas. VII daïa, 2. sçj. Krâjumu kârtojis un pçcvielas — sakarâ ar iepriekðçjâm seðâm daïâm — iedalîjis Anss Lerhis-Puðkaitis. — R.: Atçna. 598 lpp.

93


Latvija. Pârskats par tautas attîstîbu. 2000–2001. — R.: UNDP. 151 lpp.

Latvija padomju reþîma varâ. 1945–1986. Dokumentu krâjums. — R.:Latvijas vçstures institûta apgâds. 463 lpp.

Latvijas viduslaiku pilis. 2. sçj.: I. Ose. Latvijas viduslaiku piïu pçtniecîba18.–20. gadsimtâ. — R.: Latvijas vçstures institûta apgâds. 383 lpp.

Materiâli par kultûru mûsdienu Latvijas kontekstâ. — R.: Zinâtne. 223 lpp.

Mehânikas pamatterminu skaidrojoðâ vârdnîca latvieðu, angïu, vâcu, krievuvalodâ. — R.: Latvijas Nacionâlâ mehânikas komiteja; Zinâtne. 247 lpp.

Ostu celtniecîbâ lietotie termini. Krievu, latvieðu, angïu valodâ. — R.:Jumava. 163 lpp.

A. Podmazovs. Vecticîba Latvijâ. — R.: FSI. 209 lpp.

Reliìiski filozofiskie raksti. VII. — R.: FSI. 427 lpp.

Spogulis. Latvijas mutvârdu vçsture. — R.: FSI. 290 lpp.

K. Torgâns. Juridiskâ pçtîjuma rakstîðana. — R.: Tiesu namu aìentûra.70 lpp.

Totalitârie reþîmi un to represijas Latvijâ 1940.–1956. gadâ. Latvijas Vçstur-nieku komisijas 2000. gada pçtîjumi. — R.: Latvijas vçstures institûtaapgâds. 741 lpp.

A. Varslavâns. Ievads vçstures zinâtnç. — R.: LU. 155 lpp.

Vârds un tâ pçtîðanas aspekti. Rakstu krâj. — Liepâja: Liepâjas Pedagoìijasakadçmija. 513 lpp.

� 2001.gadâ Latvijâ notika daudzas zinâtniskâs konferences (vairâkas no tâmar tieðu LZA lîdzdalîbu), to skaitâ:

Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Dzimtâ valoda un literatûra kultûrasapritç” (8. februârî)

LU Latvieðu valodas institûta rîkotâ J. Endzelîna 128. dzimðanas dienai vel-tîtâ zinâtniskâ konference “Leksika: vçsturiskais un aktuâlais” (23. februârî)

Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Aktuâlas problçmas literatûras zinâtnç”(27. februârî)

3. Starptautiskâ konference “Dabaszinâtnes un skolotâju izglîtîba” (21.–23. martâ)

Akadçmiíes Lidijas Liepiòas 110 gadu dzimðanas dienas lasîjumi (3. aprîlî)

8. Starptautiskâ informâcijas tehnoloìiju, telekomunikâciju un biroja teh-nikas izstâde Baltijâ (4.–7. aprîlî)

94


Grindeïa brâlîbas un LZA diskusija par farmaceitisko izglîtîbu Latvijâ(5. aprîlî)

Literatûras, folkloras un mâkslas institûta zinâtniskâ konference “Meklçjumiun atradumi” (24. aprîlî)

Starptautiskâ konference “Baltijas valstu krievi periodâ starp abiem pasauleskariem” (26.–28. aprîlî)

Starptautiskâ konference “Eiropas integrâcijas prioritâtes un problçmas”(27. aprîlî)

Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Valoda un augstâkâ pedagoìiskâizglîtîba” (27. aprîlî)

Izdevuma par zinâtni franèu valodâ “Recherche et developpement enLettonie” un CD-ROM angïu valodâ “Research & Development in Latvia”prezentâcija (3. maijâ)

Konference “Antiquitas viva” (15., 16. maijâ)

Akadçmiía Gustava Vanaga lasîjumi (16. maijâ)

Starptautiskais zinâtniskais kolokvijs “Modelçðana resursu taupîðanai” (17.,18. maijâ)

LLU Humanitârâ institûta 10 gadu jubilejai veltîtâ starptautiskâ zinâtniskâkonference “Komunikâcija un kopîba” (17., 18. maijâ)

Starptautiskâ zinâtniskâ konference “Sabiedrîba un kultûra” (17., 18. maijâ)

Zinâtniskâ konference “Jaunâ latvieðu un ukraiòu literatûra starp divâmtûkstoðgadçm” (24. maijâ)

Zinâtniskâ konference “Kurzemes un kurðu arheoloìija” (24., 25. maijâ)

3. Ziemeïvalstu un Baltijas valstu agrometrikas konference “Matemâtiskâ unstatistiskâ modelçðana lauksaimniecîbas zinâtnçs” (24.–26. maijâ)

Konference “Latvijas teâtris 2000./2001.gada sezonâ” (30. maijâ)

Starptautiskâ konference, veltîta LU þurnâla “Latvijas Vçsture” 10. gada-dienai, “Latvija divos laikposmos: 1918–1928 un 1990–2000" (15. jûnijâ)

Starptautiskais dendrologu asociâcijas biedru seminârs (16.–19. jûnijâ)

III Starptautiskâ zinâtniski praktiskâ konference “Vide. Tehnoloìija. Resur-si” (19.–21. jûnijâ)

Starptautiskais simpozijs “Zemes starojums un tâ ietekme uz organismiem”(6.–8. jûlijâ)

2001. gada Ziemeïvalstu - Baltijas vasaras skola radioastronomijâ (16.–28. jûlijâ)


95

Baltijas valstu starptautiskais labîbu un pâkðaugu selekcionâru seminârs(18.–20. jûlijâ)

Starptautiskais seminârs par krûmcidoniju kultûras selekciju (30. augustâ –1. septembrî)

Starptautiskais Baltijas dzintara pçtniecîbas simpozijs (9.–13. septembrî)

Starptautiskâ konference “Rîga un Baltijas jûras reìions vçsturç: reìionâliesakari un multikulturalitâte” (11.–16. septembrî)

10. Starptautiskâ Baltijas konference “Materiâlzinâtne – Balttrib 2001” (27.,28. septembrî)

RTU 42. Zinâtniskâ konference (11.–13. oktobrî)

Starptautiskâ konference “Statistikas zinâðanas — priekðnoteikums konku-rçtspçjîgai izglîtîbai” (11.–13. oktobrî)

Starptautiskâ konference “Aleksandrs Èaks un modernisms” (27., 28. ok-tobrî)

Gadskârtçjâ K. Barona dienas konference “Folkloras vâkðana, darbs arteicçju — pieredze, metodes un interpretâcija” (31. oktobris)

Laboratorijas dzîvnieku zinâtnes Baltijas asociâcijas (Balt-LASA) XII kon-ference (2. novembrî)

Seminârs “Reìionâlâs augstskolas: problçmas un risinâjumi” (15. novembrî)

Ceturtâ Starptautiskâ konference “Ebreji mainîgajâ pasaulç” (20.–22. no-vembrî)

Ziemeïvalstu un Latvijas seminârs mikrobioloìijâ (25.–28. novembrî)

LU Filozofijas un socioloìijas institûta rîkotâ zinâtniskâ konference “Eiropasideja un liberâlisma tradîcija” (26. novembrî)

Starptautiskais seminârs “Holokausta izpçtes jautâjumi Latvijâ”, veltîtsRumbulas traìçdijas 60 gadu atcerei (29. novembrî)

Starptautiskâ konference ”Vârds un tâ pçtîðanas aspekti” (29., 30. novembrî)

Konference “Latvieðu literatûra - 2001" (5. decembrî)

UNESCO Nacionâlâs komisijas paplaðinâtâ sçde (8. decembrî)

Konference “Par tîru Daugavu” (11. decembrî)

Akadçmiía profesora Alfrçda Ieviòa piemiòas lasîjumi. Latvijas ÍîmijasÞurnâlam 40 (12. decembrî)


96

� Latvijas Zinâtòu akadçmijâ notika vairâkas nozîmîgas mâkslas darbuizstâdes:

LZA goda locekïa Ilmâra Blumberga darbu izstâde (atklâta 13. februârî)

Ulda Zemzara gleznu izstâde “Portreti. Ziedi. Mûsmâjas” (atklâta 24. aprîlî)

Akadçmiía Dr. habil. chem. Arnolda Alkðòa akvareïu izstâde “Meþmalumeti” (atklâta 2. oktobrî)

Mâkslinieka Vladimira Auziòa akvareïu un pasteïu izstâde “Maskavasforðtate” (atklâta 5. novembrî)

Pârskatu sastâdîjis LZA kor.loc. Jânis Kristapsons


97

LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS PILNSAPULCES

2001. gadâ notikuðas piecas LZA pilnsapulces.

LZA gada pilnsapulce 22.februârî

Pilnsapulcç piedalîjâs un uzrunu teica Ministru prezidents Andris Bçrziòð. Tikapasniegtas balvas ievçrojamiem zinâtniekiem, kâ arî jaunajiem zinâtniekiem unstudentiem. Ar LZA goda mecenâta diplomu tika godinâts LZA ârzemju loceklisDîtrihs Andrejs Lçbers. Par zinâtnes stâvokli Latvijâ referçja LZA viceprezidents JurisEkmanis. Pilnsapulci uzrunâja izglîtîbas un zinâtnes ministrs Kârlis Greiðkalns.

Pârskatus par LZA darbîbu 2000. gadâ sniedza LZA ìenerâlsekretârs AndrejsSiliòð un LZA Uzraudzîbas padomes priekðsçdçtâjs akadçmiíis Kalvis Torgâns.

Diskusijâ runâja kor.loc. P. Guïâns, akad. M. Kûle, akad. I. Knçts, akad. J. Frei-manis, akad. I. Muiþnieks, kor.loc. A. Zemîtis, akad. I. Kalviòð, Dr. I. Rabinoviès.

Saskaòâ ar Statûtiem notika LZA prezidenta, pârçjo augstâko amatpersonu, Senâtaun Uzraudzîbas padomes vçlçðanas. LZA prezidenta amata kandidâta runu teica JânisStradiòð, kuru Pilnsapulce atkârtoti ievçlçja par akadçmijas prezidentu.

LZA prezidenta Jâòa Stradiòa ievadvârdi(saîsinâti)

Mums ir jâpieòem lçmumi un ieteikumi ZA tâlâkvirzîbai nâkamajos gados,jâizsaka valdîbai un sabiedrîbai mûsu viedoklis, kâ uzlabot situâciju zinâtnç, kâ veidotdialogu ar valdîbu.

Kopð Latvija pirms desmit gadiem atguva neatkarîbu, nemitîgi esam mçìinâjuðidefinçt zinâtnes vietu mûsu jaunatgûtajâ valstî. Pâreja no zinâtnes funkcionçðanaslielvalstî uz tâs funkcionçðanu mazâ valstî, pâreja no zinâtnes slçgtâ sabiedrîbâ uzzinâtni atklâtâ sabiedrîbâ, pâreja no valsts plânveida finansçðanas uz darbu tirgusapstâkïos, paaudþu nomaiòa — tie ir pretrunîgi un sâpîgi procesi visâ Centrâlaustrum-eiropâ, ne tikai Latvijâ vien. Un tomçr râdâs, ka Latvijâ zinâtne ir bijusi îpaðinemîlams bçrns, ja no visâm Eiropas Savienîbas kandidâtvalstîm vismazâko valstsfinansçjumu saòem Latvijas zinâtne un ja zinâtnisko pçtnieku skaita ziòâ procentuâlino kopçjâ darbaspçka Latvija ir otrâ vietâ no beigâm. Varu tikai pievienoties Valstsprezidentes V. Vîíes–Freibergas akadçmiskajâ runâ izteiktajai dramatiski patiesaitçzei, ka, “stâvot uz jaunâs tûkstoðgades sliekðòa [..], augstâkâ izglîtîba un zinâtneLatvijâ ir nonâkusi nopietnas krîzes situâcijâ. Tik nopietnas, ka nâkamie daþi gadi tâmvarçtu kïût liktenîgi. Latvijas valsts un visa Latvijas sabiedrîba ðai sakarîbâ stâv

98


nopietnas izvçles priekðâ. Vai nu mçs spçsim pârveidoties, pielâgoties un pilnvei-doties, vai nu mçs bûsim sevi notiesâjuði uz ilgstoðu stagnâciju un arvien izteiktâkuatpalicîbu no saviem Eiropas kaimiòiem, gan tuviem, gan tâliem”.

Mçs labi saprotam, ka Latvija ir trûcîga valsts, ka bez zinâtnes ir arî citas varbûtneatliekamâkas vajadzîbas, taèu lîdzîgâ situâcijâ ir arî citas kandidâtvalstis, unnegribçtos piekrist, ka Latvijas zinâtne ir mazâk kvalitatîva nekâ zinâtne kaimiò-valstîs, kur visur procents zinâtnei no iekðzemes kopprodukta noteikts augstâks nekâLatvijâ.

.. zinâtne Latvijâ dzîvo un varbût pat ieies vçsturç ar to, ka tik stingrâ Saeimas unvaldîbas noteiktâ diçtas, pat badinâðanas reþîmâ tomçr spçjusi pastâvçt, ne tikaiizdzîvot, bet arî veikt pasaulç pamanâmus darbus. Zinâtòu akadçmija gadiem ircentusies novçrst paðu ïaunâko — zinâtnes sabrukumu, amortizçt negatîvo. Stâvokliszinâtnç, ðíiet, tomçr ir veiksmîgâks nekâ rûpnieciskajâ raþoðanâ un lauksaimniecîbâ,kaut arî visâs ðajâs jomâs procesi rit ârkârtîgi diferencçti, pçc Maltusa scenârija, —stiprâkais izdzîvo, transformçjas, piesaista lîdzekïus no ârpuses (no Eiropas, noNATO), bet ne nu vienmçr enerìiskâkais ir labâkais.

Zinâtne ir trîsvienîba — tâ nodroðina kvalitatîvu akadçmisko izglîtîbu, nodroðinanacionâlo identitâti kultûras jomâ un modernu inovatîvu tehnoloìiju izveidoðanu,augstâs tehnoloìijas. Lai kâ daþi censtos mazinât zinâtnes lomu pasaulç, tomçr tieðizinâtne ir modernas kultûras, inovatîvas valsts, sabiedrîbas pamats. Straujas globa-lizâcijas un paâtrinâtu inovâciju çrâ tikai pârdomâta, racionâla, stratçìiski atjautîga,iespçjâm atbilstoða un tâlredzîga augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes politika dod reâlasizredzes pârredzamâ laikposmâ panâkt attîstîtâs valstis un palikt to pulkâ, nevisieslîdçt hroniskas atpalicîbas un nabadzîbas zonâ, no kuras nav vai tikpat kâ navizejas. Mums ir jânosaka — un tas jau ir izdarîts — pçtniecîbas prioritârâs jomas, taèureizç arî jâuzsver, ka jebkuras neatkarîgas valsts zinâtnes attîstîbâ nepiecieðamalîdzsvarota pieeja. Katra stratçìiski svarîga nozare ir uzturama kaut ierobeþotâ lîmenî,vismaz lai mums paðiem rastos speciâlisti un eksperti, jâuztur minimâla funkcio-nçðanas temperatûra. Cita starpâ Latvijas valstij îpaði jâgarantç humanitâro un sociâlozinâtòu attîstîba, jo tieði nacionâlâ kultûras mantojuma saglabâðana un izpçte, pasauleskultûras, humanitâro un sociâlo zinâtòu jaunâko atziòu recepcija spçj nodroðinât valstsintelektuâlu neatkarîbu, identitâtes saglabâðanu globalizâcijas un kosmopolîtisma çrâ.Domâju, paðreiz ðî zinâtnes daïa cieð vissmagâk.

Finansçjums zinâtnei noteikti ir jâpalielina, zinâtnieku vidçjais vecums straujipieaug, nenotiek infrastruktûras atjauninâðana, algu ziòâ zinâtnieki, tâpat kâ ârsti unmedicînas mâsas, kultûras darbinieki, Latvijâ pieder pie intelektuâlâ proletariâta slâòa.Ðâda attieksme negatîvi ietekmç vispirms augstâkâs izglîtîbas kvalitâti, bet pçc tam —arî vispârçjâs izglîtîbas lîmeni. Valdîbas mçìinâjumi glâbt situâciju izglîtîbâ vienîgiapakðçjâ lîmenî, vienîgi palielinot skolotâju algas, gaidîto rezultâtu nedos. Turklât

99

LZA PILNSAPULCES

pietrûkstot augstâkâ lîmeòa vietçjiem speciâlistiem, Latvijas ekonomika nokïûtupilnîgâ atkarîbâ no ârvalstu investoriem, ârvalstu firmâm, valsts pârvalde paliktu bezekspertiem, bet Latvijas tautsaimniecîba un sociâlâ sfçra — bez augstâm tehnoloìijâmun attîstîbas perspektîvâm.

Zinâtnieku argumenti valdîbas aprindâs tika uzklausîti ar izpratni, taèu rîcîba nese-koja, un valsts budþetâ 2001. gadam papildu lîdzekïi zinâtnes atbalstam nav paredzçti.

Pirms nedçïas ðeit, Zinâtòu akadçmijas sçdç, apspriedâm divas svarîgas koncep-cijas — Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas koncepciju un Latvijas inovâciju koncepciju.Tika izsacîtas baþas, ka ienâks ârzemju investîcijas, pilnîgi ignorçjot vietçjos zinât-niekus, to ierosinâjumus un izstrâdnes. Acîmredzot valstij, Ministru kabinetam,ministrijâm te tomçr daudzos gadîjumos bûtu jâsniedz valsts atbalsta programmas.Saeimai, Ministru kabinetam bûtu jâpieòem politisks lçmums, ka zinâtne vispâr uninovatîvâ zinâtne it îpaði ir valsts prioritâte, tâpat kâ Eiropas Savienîba pçrn Lisabonâlçma par knowledge based economy. Lai ðî prioritâte politiskâ atbalsta ziòâ bûtulîdzvçrtîga Latvijas virzîbai uz NATO un lai nâkotnç mums bûtu ne tikai ar ES vienotadarba telpa, bet arî vienota zinâðanu telpa un vienota pçtniecîbas telpa, kâ tas jau ticisdeklarçts.

Citçjot vçlreiz Valsts prezidentes akadçmisko runu — “valsts politiku veidojot, irjâsaprot un jâpieòem ðî âbeces patiesîba, ka izdevumi izglîtîbai un zinâtnei nav tikaitçriòi, ne tâdâ nozîmç, kâ, piemçram, kurinâmais, kas mûs gan dotâ brîdî sasilda, betkam izdotâ nauda tad arî ir iztçrçta un izsmelta, un tikpat kâ izkûpçjusi gaisâ. Nç, lieladaïa no ðajâs nozarçs iztçrçtiem lîdzekïiem bûtu jâuzskata par ieguldîjumu. Tas katrâziòâ bûs ilgtermiòa ieguldîjums, no tâdiem, kura augïi sâk ienâkt tikai pçc vairâkiemgadiem. Tas arî bûs ieguldîjums ar zinâmu riska faktoru, jo nav iepriekð iespçjamsparedzçt, tieði kurð akcents vai kura nozare izrâdîsies perspektîvâka par citu. Taèu irvairâk nekâ skaidrs, ka tas ir tâds ieguldîjums, bez kura vispâr iztikt nav iespçjams”.

Ministru prezidenta kungs, ministra kungs, atïaujiet, ka ðîs “âbeces patiesîbas”mçs jums regulâri atgâdinâm vçlreiz un vçlreiz, vienlaikus arî garantçjot, ka zinâtneiatvçlçtos lîdzekïus centîsimies tçrçt lietderîgi, pçc labâkâs apziòas. Mûs ïoti iepriecinajûsu gatavîba sâkt dialogu, kas îpaði izpaudâs ðî pçdçjâ mçneða laikâ. Domâju, mçsvarçtu savstarpçjâ izpratnç vienoties, kuras jomas principâ bûtu atbalstâmas papildus,izveidot darba grupas gluþi konkrçtu priekðlikumu izstrâdâðanai jau nâkamâ gadabudþetam.

Ja neatkarîbas atjaunoðanas desmitajâ gadâ Latvijâ pçdîgi notiktu stratçìisks pa-vçrsiens uz zinâðanâm balstîtu valsti, uz zinâtni, izglîtîbu, modernajâm tehnoloìijâm,uz pareizu fundamentâlo zinâtòu un nacionâlo zinâtòu izpratni, ja notiktu ðis brînums,tad mçs nebûtu te velti dzîvojuði un cînîjuðies. Ilgtermiòa perspektîvâ ðâda pieejaLatvijai sniegtu daudz jaunu augïu, dotu lielu dinamiku visam Baltijas reìionam.

100


Ministru prezidenta Andra Bçrziòa uzruna(saîsinâti)

..Pçc manâm domâm, lîdz ar Latvijas uzaicinâðanu sâkt integrâcijas procesuEiropas Savienîbâ (ES), zinâtnes vietas meklçjumi Latvijas sabiedrîbâ ir beiguðies.Tiem tâdiem vajadzçtu bût, jo tieði ES ir tâ, kas ðodien Latvijas zinâtniekiem paverneiedomâjami jaunas un plaðas perspektîvas. Es gribu teikt, ka tâs ir nesalîdzinâmilielâkas nekâ pirms 1990. gada.

..Pirmais un visneatliekamâkais uzdevums mums bûtu zinâtniskâ potenciâlaatjaunoðanas programma.. Jâbût cieðâk integrçtam mâcîbu procesam, docçtâjiemaugstskolâs un visâm daudzajâm mûsu zinâtnes institûcijâm. ..Pçdçjie pâris gadi irapliecinâjuði Latvijas zinâtnieku lielo potenciâlu. Ðeit es gribu minçt veiksmîgoLatvijas zinâtnieku lîdzdalîbu ES piektâ ietvara programmâs zinâtnç un daþâdâs artehnoloìiju attîstîbu saistîtâs lietâs..

Par prioritâriem virzieniem Latvijâ vajadzçtu kïût organiskajai íîmijai, biomedicî-nai, farmâcijai, materiâlzinâtnçm, informâcijas tehnoloìijâm, meþu un koku zinâtnçm,letonikai. Latvijas zinâtnieki ðajâs jomâs ir guvuði lielus, ievçrojamus sasniegumus unsekmîgi sevi parâdîjuði starptautiskâ mçrogâ. Tas nekâdâ gadîjumâ nenozîmç to, kakâda cita zinâtnes joma vai nozare bûtu liekama zemâkâ vietâ, bet es uzskaitîju tâsnozares, kurâs redzami praktiski, konkrçti un bûtiski sasniegumi, kurâs varam droðiteikt, ka esam konkurçtspçjîgi ES..

Mums ir ïoti nopietni jâdomâ par zinâtnes darba organizâcijas struktûras opti-mizâciju. Ðeit pirmkârt apskatâms jautâjums par zinâtnes saistîbu ar konkrçto dzîvi unprasîbâm, kâdas ðodien izvirzîtas ekonomiskajâ telpâ, uz kuru mçs virzâmies — ES.Es domâju tos spçles noteikumus, kâdos pieradusi dzîvot zinâtne un zinâtnes pârstâvjicitâs valstîs, kuras jau ilgâk ir darbojuðâs tirgus ekonomikas apstâkïos..

Nopietni ir jâstrâdâ ar ES lîdzekïiem un iespçjâm tos piesaistît. Pilnîgi droði uztiem jûs visi varat cerçt, un visi saòemsiet nepiecieðamo valsts atbalstu jeb lîdz-finansçjumu, lai ðajâs programmâs un projektos Latvijas zinâtnieki sekmîgi varçtuiesaistîties.

Ir vçl kâds jautâjums, kas ðodien nav atrisinâts. Tâ ir zinâtnisko iestâþu un zinât-nisko centru patstâvîba — vai ir sakârtoti îpaðuma attiecîbu jautâjumi, vai îpaðumi irreìistrçti zemesgrâmatâ, vai zinâtniskie kolektîvi, kas îpaðumu apsaimnieko, ir reâligatavi iet un startçt ar saviem projektiem normâlâ finansu tirgû, saòemot nepiecie-ðamâs atïaujas, lai varçtu piesaistît papildu resursus, kas varçtu palîdzçt zinâtneiizdzîvot.

Runâjot par valsts garantçtiem projektiem, jâatzîmç, ka to kopçjais apjomsLatvijas valstij ir reglamentçts. Mums ir jâdomâ par saviem ârçjiem parâdiem, parfiskâlo politiku, par budþeta sabalansçtîbu. Taèu gribu teikt: ja ir konkrçti projekti un

101

LZA PILNSAPULCES

projektu precîza ekspertîze, kas apliecina, ka ilgâkâ termiòâ projektiem ir atdeve, tievaldîbâ noteikti tiks atbalstîti.

Akadçmijas prezidenta amata kandidâtaakadçmiía Jâòa Stradiòa runa

(saîsinâti)Ðâ gada 14. februârî aprit 55 gadi, kopð dibinâta Latvijas Zinâtòu akadçmija, un

deviòi gadi, kopð tâ veidojas kâ individuâlu locekïu korporâcija atbilstoði Eiropastradîcijâm. Ðíiet, Zinâtòu akadçmija kâ Latvijas zinâtnes elites pârstâvniecîba visumâir izveidota un darbojas sekmîgi (es neteikðu — ideâli). Vietçjâ sabiedrîbâ un arî ârpusLatvijas tâs vârdam ir pietiekami laba skaòa un autoritâte. Vairîðos no apoloìijas,daudz ir nepilnîbu, nepaveikta, pati situâcija Latvijas zinâtnç, kâ dzirdçjâm, ir daþâziòâ pat kritiska, tomçr Zinâtòu akadçmija ir uzstâjusies un uzstâjas kâ zinâtnesvçrtîbu sargs, savâ ziòâ kâ ðo vçrtîbu garants Latvijâ. Tâ amortizç triecienus, mçìinauzturçt optimismu, cerîbu, vienot zinâtniekus kopçjai darbîbai.

Regulâri piedaloties Eiropas un pasaules zinâtnes organizâcijâs ISCU, ALLEA,Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju regulârajâs konferencçs, vçrojot ârvalstuzinâtòu akadçmijas, tâ sakot, no iekðpuses, iepazîstoties ar daþâdu ZA gadagrâmatâm,varu secinât, ka mûsu Zinâtòu akadçmija darbojas pietiekami efektîvi, daþâ ziòâ patdinamiskâk nekâ ârzemju akadçmijas, îpaði ievçrojot to, ka mums jâdarbojas nelab-vçlîgâkos apstâkïos, nesakârtotâkâ zinâtnes vidç, ka mûsu Zinâtòu akadçmijas finan-sçjums patieðâm ir tas niecîgâkais. Protams, iespçju, lîmeòa, tradîciju ziòâ nevaramsalîdzinât sevi ar lielajâm pasaules zinâtòu akadçmijâm, tomçr darbîbas principi mumsir samçrâ lîdzîgi. Prâtâ nâk kâda vçsturiska analoìija, proti, Napoleons savulaik Viïòânicîgi vaicâja vietçjam íîmijas profesoram: “Kâdu íîmiju tad te mâca?”, uz ko sekojaatbilde: “To paðu íîmiju, ko Parîzç, majestâte.”

Nupat notika LZA sçde par Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas “No vîzijas uz darbîbu”un inovâciju koncepciju apsprieðana, kuru veidoðanâ bija piedalîjuðies vairâki mûsuZA locekïi. Ievçrojot diskusiju, kas izraisîjâs, òemot vçrâ to, ka koncepcijâ akcentçtagan zinâtnes loma, gan augstâs tehnoloìijas, bet varbût— novârtâ atstâtas sabiedrîbasçtikas, vçrtîborientâciju, kâ arî sociâlâs problçmas, acîmredzot ðo koncepciju pçc kâdalaika vajadzçtu iztirzât atkârtoti un plaðâk. Tâpat sadarbîbâ ar LZP, IZM, AIP bûtujâatgrieþas pie augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes vienotas koncepcijas izstrâdâðanas, laito apstiprinâtu Saeimâ, iekïaujot koncepcijâ arî augsto tehnoloìiju, modernâsraþoðanas komponenti, veidojot vienotu ERTDI kompleksu.

Taèu, kâ jau sacîju, Latvijas zinâtnç veidojas bîstams paaudþu pârrâvums, un viensno priekðlikumiem varçtu bût “Jauno pçtnieku akadçmijas” izveidoðana. Proti, per-spektîvâkiem doktorandiem, kuri saòçmuði ZA prçmijas un kuri nodomâjuði mûþu

102


saistît ar zinâtni, varçtu nokârtot regulâru papildu piemaksu doktorantûras laikâ,ierosinot, lai viòi piedalîtos ðâdâ klubâ, sniegtu tur darba pârskatu reizi pusgadâ vaigadâ, iepazîtos ar kolçìiem, veidotu starpdisciplinârus kontaktus, paplaðinâtu redzes-loku. Tie varçtu bût nâkamie potenciâlie asociçtie profesori un profesori.. Varçtupamazâm veidot nâkotnes zinâtnisko eliti.

Krîze Latvijas zinâtnç tiks pârvarçta, nâks jaunas paaudzes, gudrâkas par mums,arî zinâtnç Latvija, cerams, nenozudîs no pasaules zinâtnes kartes ðajâ globalizâcijasun lielo valstu hegemonijas laikâ. Kultûra, izglîtîba, zinâtne ir tâs vçrtîbas, ar kurâmvçl varam iziet pasaulç. Protams, tas pagaidâm jâsaka vçlçjuma izteiksmç, bet, ja mçsjoprojâm saliedçti un koncentrçti aizstâvçsim ðîs vçrtîbas, ja darbosimies saskaòoti,tad ðîs vçrtîbas saglabâsim un pavairosim. Galu galâ Latvijas Zinâtòu akadçmijasmisija ir uzturçt zinâtnei, kultûrai un intelektuâlâm investîcijâm (plaðâ nozîmç)labvçlîgu vidi, bût par katalizatoru zinâtnes norisçm Latvijâ.

LZA pilnsapulce 23. martâ “Latvijas iedzîvotâju genomaprogramma”

Ar ievadvârdiem pilnsapulci atklâja LZA prezidents Jânis Stradiòð. Akadçmiskolekciju “Cilvçka genoma programma — 21. gs. izaicinâjums pasaulei un Latvijai”nolasîja Ministru kabineta 2000. gada balvas zinâtnç laureâts akadçmiíis ElmârsGrçns. Par genoma pçtîjumiem un medicînu referçja Dr. habil. biol. Astrîda Krûmiòa.Ar nepiecieðamâs likumdoðanas jautâjumiem genoma programmas îstenoðanai iepa-zîstinâja Saeimas deputâts Dr. med. Romualds Raþuks. Par valsts konkurçtspçju,zinâtni, budþetu un iespçjâm palielinât zinâtnes budþetu uz nodokïu pârdales rçíinapârdomâs dalîjâs Saeimas deputâts Andris Ðíçle. Diskusijâ par izvirzîto problçmuloku piedalîjâs akadçmiíi Vija Kluða, Jânis Freimanis, Ivars Kalviòð, Pauls Pumpçns,Indriíis Muiþnieks, Valsts Medicîniskâs ìençtikas centra direktore Rita Lugovska,LZA goda doktors Ojârs Zanders, Patentu valdes eksperte Mâra Rozenblate. Piln-sapulce pieòçma lçmumu atbalstît “Latvijas iedzîvotâju genoma programmas”zinâtnisko pamatojumu.

LZA prezidenta Jâòa Stradiòa ievadvârdi(saîsinâti)

Ðî ir pirmâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas tematiskâ pilnsapulce jaunajâ, 21. gad-simtâ, kuru tad nu sâkam ar Latvijas iedzîvotâju genoma datu bankas projektaprezentâciju, faktiski tâs pirmo publisko prezentâciju, lai rosinâtu debates plaðâkâsabiedrîbâ.

103

LZA PILNSAPULCES

20. gadsimts lielâ mçrâ bija fizikas gadsimts, 21.gadsimts sâkas kâ bioloìijas vaiinformâtikas gadsimts (gadsimta gaitâ tas varçtu pârtapt arî par sociâlo un/vaihumanitâro zinâtòu gadsimtu un pat par sociâlo tehnoloìiju gadsimtu, kas zina). Taèutieði gadu tûkstoða mija, 2000.–2001. gads ieies pasaules zinâtòu vçsturç ar sensa-cionâlâm ziòâm par pamatvilcienos paveikto cilvçka genoma struktûras atðifrçðanu.Nupat, 2001.gada februârî, publiskots Cilvçka genoma starptautiskâs programmaspçtîjumu rezultâtu darba variants. Tas ïauj sacît, ka 95–98% no aptuveni 30 000cilvçka gçniem ir identificçta struktûra. Par darba sareþìîtîbu liecina tas, ka noteikta3 miljardu nukleotîdu secîba cilvçka DNS, bet par pçtîjumu izmaksâm — tas, kafinansçjums no ASV federâlâ budþeta cilvçka genoma programmai pârsniedz 13 mil-jardus ASV dolâru, bet no privâtstruktûrâm tas bijis vçl lielâks. Darbu veikuðigalvenokârt ASV un Lielbritânijas pçtnieki, taèu ðis veikums ir visai cilvçcei, arîLatvijai, tâdçï ðodien pilnsapulcç tiks aplûkotas tâ iespçjamâs sekas medicînai uncitâm jomâm, atklâjuma potenciâlie lietojumi.

Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu 2000. gada novembrî saòçma mûsukolçìis akadçmiíis Elmârs Grçns par veikumu molekulârajâ bioloìijâ un gçnutehnoloìijâ, par ðîs nozares izveidoðanu Latvijâ, kam viòð veltîjis sava mûþa 35 gadus.Ðodienas ZA pilnsapulce organizçta, lai noklausîtos profesora E.Grçna akadçmiskolekciju un izvçrstu diskusiju par Latvijas iedzîvotâju genoma programmu, ko akadç-miíis E. Grçns visai laikmetîgi un amerikâniski nosauc par 21. gadsimta izaicinâjumupasaulei un Latvijai.

Runa nav par Latvijas zinâtnieku iesaistîðanos Cilvçka genoma starptautiskajâprogrammâ, kas nodarbojas ar cilvçka gçna struktûras identificçðanu vispâr — ne tikaiAustrumeiropa, bet arî lielum lielais vairums Rietumeiropas valstu ðajâ ïoti dârgajâ,fundamentâlajâ programmâ nepiedalâs, amerikâòi to pabeigs paði. Runa ðodien bûspar tâm revolucionârâm pârmaiòâm, kas neizbçgami gaida medicînu tuvâkajos 5–10–20 gados, vai varbût pat ilgâkâ laika posmâ. Pilnîga cilvçka genoma atðifrçðana ïaujizveidot individuâlas cilvçku gçnu kartes. Individuâlajâ gçnu kartç bûtu savâ ziòâierakstîts iespçjamais cilvçka liktenis. Mainîsies priekðstati par slimîbâm, to ârstçðanasveidi, sâksies medicînas individualizâcija, un tas ir neizbçgami.

Tâtad runâsim ðodien par gçnu medicînas pamatu likðanu Latvijâ, par visuLatvijas iedzîvotâju vai varbût pagaidâm — tâs riska grupu pasportizâciju, par indivi-duâlo gçnu kartçðanu pçc DNS analîzçm, par informâcijas bâzu radîðanu medicînai.Ðâdas nacionâlas genoma datu bâzes tiek veidotas Lielbritânijâ (aptuveni pusmiljonamiedzîvotâju), atseviðíos ASV ðtatos, Islandç (kur mît 270 tûkstoði). Arî mûsu kaimiò-zeme Igaunija pçc vairâku gadu diskusijas nolçmusi ðoruden stâties pie genoma datubâzes izveidoðanas 1 miljonam cilvçku. Saprotams, ar laiku ðâda genoma datu bâzetiks izveidota visâs attîstîtâs Eiropas valstîs un iekïausies ES genoma programmâ.

104


Ðâdu datu bâzu radîðana sasaucas ar informâcijas tehnoloìiju attîstîbu, tâ var radîtLatvijâ t.s. e-medicînu, bioinformâtiku.

Tâtad augstâkâ mçrâ moderns, þilbinoðs, galvu reibinoðs projekts. Taèu jâteic, kajau pirms ðîs pilnsapulces zinâtnieku sabiedrîbâ aizsâkâs debates un viedokïi bija krasipolarizçti. Vieni programmu uzskata par nozîmîgu Latvijai, citi — par pâragru, pârâkizðíçrdîgu trûcîgai valstij.

No vienas puses, tiek izsacîtas baþas, ka genoma programmas îstenoðana varçtumainît zinâtnes prioritâtes, samazinât jau tâ lieso zinâtnes budþetu, radît disproporcijaszinâtòu nozaru struktûrâ. Arî Igaunijâ lîdzîgs projekts tiekot kritizçts kâ postsociâ-lisma valstij pârâk dârgs un pârâk ambiciozs. Patiesîbâ gan runa ir ne tik daudz parzinâtni, cik par pasaules zinâtnes sasniegumu lietoðanu praktiskajâ medicînâ, kas bûtujâfinansç galvenokârt no Labklâjîbas ministrijas budþeta. Bet te nu man vaicâs, kâdsgan var bût genoma projekts, ja Latvijâ ðodien izplatâs utainîba, kaðíis, atdzîvojusiesdifterija, akûta tuberkuloze.. Ne finansiâli, ne organizatoriski nav sakârtota pativeselîbas aizsardzîbas sistçma..

Kontrargumentus genoma programmai ðajâ tik svinîgajâ dienâ apzinâti izklâstu jauiepriekð, lai rosinâtu diskusiju, kas varçtu turpinâties publiski, ârpus ðîs dienas unârpus ðîs zâles sienâm. Manuprât, ir jâizðíir ðîsdienas projekti un projekti rîtdienai, patparîtam. Latvijai ir jâizvçlas, vai mçs varam un vai vçlamies dzîvot ne tikai ðodienai,kur patieðâm svarîga loma ir triviâlâm, “treðai pasaulei” raksturîgâm slimîbâm unproblçmâm, vai dzîvosim arî nâkotnei un jau ðodien sâksim veidot pamatus savai gçnumedicînai. Nedzîvosim taèu mûþîgi ar utîm, diloni, difteriju un narkomâniju.Manuprât, jau ðodien Latvijai tomçr jâbût gatavai jaunâko pasaules ideju, metoþu,manipulâciju, pieeju recepcijai, uztverðanai, ja nevçlamies lemt sevi atpalicîbai, kasdraud kïût hroniska, ja gribam palikt vidçji attîstîto valstu sarakstâ. Manuprât, ir jâ-saglabâ pietiekami augstais zinâtniskais potenciâls, kas Latvijâ izveidots ne jau vienâgadâ, bet vismaz ceturtdaïgadsimta garumâ, konkrçti, arî E. Grçna vadîtajâ Biomedicî-nas pçtîjumu centrâ. Ir jâsâk gatavot speciâlistus rîtdienas, varbût parîtdienas gçnudiagnostikai, gçnu medicînai Latvijas Universitâtç, Latvijas Medicînas akadçmijâ —tas ir garu gadu darbs, darbs perspektîvai, progresam. Pietiekamâ lîmenî jâuztur apa-ratûra — gçnu analizatori, nepiecieðamie reaìenti. Pamazâm jâsakârto normatîvâlikumdoðana ðajâ jomâ, atbilstoði Eiropas valstu standartiem — jâatzîst gan, ka arîEiropâ tâda vçl nav îsti sakârtota. Ir jâpârdomâ, kâ novçrst iespçjamâs ïaunprâtîbas uncilvçku neuzticçðanos jaunajam, lai nâkotnç gçnu tehnoloìijas nekïûtu par cilvçk-tiesîbas aizskaroðâm “sociâlajâm tehnoloìijâm”. Tas ir no vienas puses.

No otras puses, un to uzreiz gribu pasacît kategoriski, ka Latvijas iedzîvotâjugenomu programmu nevar veidot uz paðreizçjâ zinâtnes budþeta rçíina. Tâds ir kopîgs

Latvijas zinâtnieku viedoklis. Bûtu nesaprâtîgi slçgt vai apturçt citu nozaru attîstîbu,vai tâs bûtu materiâlzinâtnes, vai organiskâ sintçze, vai letonika, vai citas jomas,

105

LZA PILNSAPULCES

upurçjot tâs uz genomikas altâra. Gribu vçlreiz atkârtot to, ko jau neskaitâmas reizesesam sacîjuði valdîbai, ka atseviðíu zinâtòu nozaru attîstîbai Latvijâ jâbût pietiekamilîdzsvarotai. Saku to, lai diskusijâ par genomu programmu pârsvaru neòemtuemocijas, kaislîbas par finansçjuma pârdalîðanu, bet nopietna programmas zinâtniskaun sociâla analîze, cik nu mçs, ðajâ zâlç pulcçjuðies, pârsvarâ nespeciâlisti, spçjam toveikt. Kâ jau teicu, genoma programmas zinâtniskâ daïa ir samçrâ neliela, pârsvarâ irpraktiskâ, speciâlistu sagatavoðanas daïa, medicîniskâ daïa; zinâtniskâ daïa jau tiekfinansçta LZP programmu ietvaros ar 100 849 Ls. Mûsuprât, ðo finansçjumu arî zinât-nes daïai nepiecieðamîbas gadîjumâ varçtu mazliet palielinât, bet paðai programmaiSaeimai, valdîbai ir jâmeklç un jâatrod papildu lîdzekïi, pirmajiem 3 gadiem — aptu-veni 1 miljonu latu.

Elmâra Grçna nopelnu kontâ ir starptautiski pazîstama pçtîjumu centra izveido-ðana, lielisku skolnieku izaudzinâðana, no kuriem lai minu tikai akadçmiíi PauluPumpçnu. Ja tagad Elmârs Grçns ierosina izveidot Latvijâ iedzîvotâju genomaprogrammu, kas potenciâli varçtu kïût par valsts programmu nâkamajai desmitgadeilîdz 2009. gadam, tad ðis ierosinâjums mums jâuztver ar visu nopietnîbu. Domâju, jauiepriekð varam novçlçt tam sekmes, kaut arî tâ îstenoðanas tempu un apjomu ziòâviedokïi varçtu atðíirties, bet progresu kavçt nevajadzçtu.

Elmârs Grçns

Cilvçka genoma programma — 21. gs. izaicinâjumspasaulei un Latvijai

Cilvçka genoma starptautiskâ programma paredz 2003. gadâ pilnîgi noskaidrotcilvçka genoma struktûru, nosakot visu vairâk par 3 miljardu nukleotîdu secîbucilvçka DNS, bet jau 2001. gada februârî publicçts t.s. darba variants (working draft),kuru par 90–92% var uzskatît par pilnîbâ pabeigtu pçtîjumu. Jau ðodien liela daïa noaptuveni 30 000 cilvçka gçnu ir identificçta un to struktûra zinâma. Pieaug funkcio-nâlo pçtîjumu îpatsvars cilvçka genoma programmâ, un lîdz ar to jau iegûto datuizmantoðana medicînâ, farmâcijâ un citâs ar ìençtisko informâciju saistîtâs sfçrâs.

Mutâciju un citu ìençtisku procesu rezultâtâ gçnos uzkrâjas izmaiòas, kuru skaitsun raksturs katram cilvçkam ir atðíirîgs un daïa no tâm var tikt pârmantota nâkamâspaaudzçs. Individuâlâs atðíirîbas gçnu struktûrâ (gçnu polimorfisms) lielâ mçrânosaka cilvçka raksturu, izskatu, dotîbas, iedzimtâs slimîbas un spçju pretoties videsfaktoru negatîvai ietekmei, kas var izraisît ïaundabîgos audzçjus, sirds un asinsvadu,infekciju, neirotropâs, autoimûnâs u.c. slimîbas. Intensîvi norit kopsakarîbu meklçjumistarp genoma struktûru, no vienas puses, un cilvçka organisma funkcijâm un patolo-ìiju, no otras. Daudzas no ðîm kopsakarîbâm ðodien jau ir atklâtas. Izmantojot ðîskopsakarîbas, uzkrâjot un analizçjot genoma polimorfisma datus, iespçjams radît

106


iedzîvotâju genoma datu bâzi, lai ar DNS diagnostikas palîdzîbu atklâtu katra indivîdaveselîbas riska faktorus, prognozçt iespçjamâs slimîbas norisi, izstrâdât preventîvuspasâkumus un individuâlo terapiju (farmakogenomika). Paveras iespçja izmantot ðodatu bâzi arî tiesu medicînâ un etnoìençtiskos pçtîjumos.

Molekulârâ genoma analîze (DNS diagnostika), kas sâkotnçji tika veikta tikaiatseviðíu monogçno slimîbu gadîjumos (mukoviscidoze, fenilketonûrija, hemofîlija Au.c.), aizvien plaðâk ienâk praktiskajâ medicînâ. DNS diagnostika atïauj atklât ie-dzimtâs slimîbas visâs ontoìençzes stadijâs, tai skaitâ prenatâli un vçl pirms slimîbaspazîmju izpausmes, ïauj atklât klîniski veselus bojâto gçnu nesçjus, kâ arî tos indi-vîdus, kam ir augsts patoloìijas raðanâs risks. Pçdçjâ laikâ îpaðu nozîmi molekulârâgenoma analîze iegûst onkoloìisko un sirds un asinsvadu slimîbu agrînai diagnos-ticçðanâ un profilaksç, sakarâ ar ðo slimîbu plaðo izplatîbu. Jau ðodien ir iespçjamsatklât indivîdus, kam ir ìençtiski determinçts augsts risks saslimt ar krûts vçzi, nepo-lîpu kolorektâlu vçzi, aterosklerozi, koronâro sirds slimîbu, hipertenziju, Alcheimeraslimîbu u.c. Iespçjams atklât indivîdus ar ìençtiski determinçtu netipisku reakciju uzatseviðíiem medikamentiem, un tas ïauj katram pacientam piemçrot îpaðu, tieði viòampiemçroto individuâlo terapiju.

Nav ðaubu, ka jau paredzamâ nâkotnç molekulârâ genoma analîze, vispirms DNSdiagnostika, kïûs par pacientu rutînu izmeklçðanas metodi, kardinâli pârveidojot medi-cînu. Cilvçka genoma programmas sasniegumus nevarçtu lietot plaðam iedzîvotâjukontingentam, ja lîdztekus tiem neattîstîtos modernas genoma mikroanalîzes metodes,izmantojamas masveida DNS izmeklçjumiem. Tâ saucamâs DNS mikrorindu(microarrays) jeb DNS mikroèipu (microchips) metodes spçj vienlaicîgi analizçtvairâkus tûkstoðus DNS paraugu, turklât mikrominiaturizâcija ïauj strâdât ar nie-cîgiem DNS paraugu un reaìentu daudzumiem, padarot analîzes izmaksas visainelielas.

Miljardiem dolâru, ko ikgadus pasaulç valsts un privâtais sektors iegulda genomapçtîjumos (ASV federâlâ budþeta finansçjums cilvçka genoma programmai vienkopumâ sastâda 13,6 miljardus dolâru), dod tâdu zinâtnisko informâciju, kas kardinâlipârveidos medicînu jau tuvâkajâ nâkotnç. Attîstîtâs pasaules valstîs papildus nacionâ-lajâm cilvçka genoma programmâm pastâv privâto farmaceitisko un biotehnoloìiskofirmu finansçtas programmas. Vairâkus gadus daudzas firmas (it seviðíi ASV) strâdâpie iedzîvotâju genoma reìionâlo datu bâþu izveidoðanas un analîzes. Pçdçjâ laikâuzsâkts arî darbs, lai radîtu nacionâlu genoma datu bâzi. Islandç jau treðo gadu strâdâmultinacionâla privâta kompânija DeCODE genetics (300 darbinieku, 12 milj. USDstarta kapitâla), kura paredz radît genoma datu bâzi par 270 000 dzîvo islandieðu unìeneoloìisko informâciju par daudziem viòu priekðteèiem. Lielbritânijâ izstrâdâtanacionâla programma lîdz ðim lielâkajai genoma datu bâzei, kas aptvers 500 000iedzîvotâju (starta kapitâls — 25 milj. GBP). Igaunijâ uzsâkti priekðdarbi, lai radîtu

107

LZA PILNSAPULCES

genoma datu bâzi 1 milj. iedzîvotâju 5 gadu laikâ, tâ varçtu izmaksât lîdz 150 milj.USD.

Apzinoties molekulâro ìençtisko datu pieaugoðo nozîmi veselîbas aizsardzîbâ,praktiski katrâ no attîstîtâm valstîm nodibinâti nacionâli genoma pçtîðanas centri arplaðu koordinâciju visas valsts mçrogâ, iesaistot klînikas un konsultâciju centrus.Nacionâlie centri iekïaujas Eiropas Savienîbas valstu genoma programmas tîklâ unkoordinç savu darbîbu ar pârçjâm pasaules valstîm.

Ja Latvija pretendç uz modernas valsts statusu, tai jâiesaistâs ðajâ uz nâkotniorientçtajâ 21. gadsimta “biotehnoloìijas revolûcijas” vilnî. Arî tâdçï, lai paði bûtunoteicçji par saviem gçniem, saglabâtu un varbût kâdreiz arî uzlabotu savu genofondu.Bet vispirms, lai nodroðinâtu sev un saviem bçrniem mûsdienîgu un pilnvçrtîguveselîbas aprûpi, un lîdz ar to arî dzîves kvalitâti.

Latvijas zinâtnieki izstrâdâjuði un izvirza plaðu ilgtermiòa valsts projektu “Latvijasiedzîvotâju genoma datu bâze”. Projekta mçríis — radît efektîvu Latvijas iedzîvotâjuìençtiskâs informâcijas apzinâðanas sistçmu, ar kuras palîdzîbu varçtu iespçjami âtrâkieviest jaunâkos ìençtikas atklâjumus Latvijas iedzîvotâju veselîbas un dzîves kva-litâtes uzlaboðanai un nodroðinât valstij labu starta pozîciju gaidâmâs biotehnoloìijasrevolûcijas apstâkïos.

Tik grandiozas programmas realizâcijas gaitâ nevar norobeþoties no tâdâm problç-mâm kâ individuâlo ìençtisko datu aizsardzîba, to praktiskâs izmantoðanas çtiskieaspekti u.c. Jâizstrâdâ atbilstoða likumdoðana un tiesiskas normas, pirms uzsâkamiedzîvotâju genoma datu bâzes izveidoðanu un lietoðanu praksç.

Latvijas Zinâtòu akadçmija aktîvi atbalsta projektu “Latvijas iedzîvotâju genomadatu bâze” kâ vienu no prioritârâm augsto tehnoloìiju un valsts modernizâcijuveicinoðâm iniciatîvâm un ir gatava aktîvi lîdzdarboties tâ realizâcijâ.

Astrîda Krûmiòa

Genoma pçtîjumi un medicîna

Intensîvi cilvçka genoma molekulârie pçtîjumi, galvenokârt DNS analîze, pasaulçtika uzsâkti 80. gadu beigâs. Ðo pçtîjumu ievçrojamais finansçjums, kâ arî ne vienvalstisko institûciju, bet arî privâtfirmu lielâ ieinteresçtîba ir izskaidrojama ar ðo pçtî-jumu nozîmîgumu medicînâ.

DNS analîze paver milzîgas iespçjas gandrîz visu cilvçka patoloìijas formudiagnostikâ. DNS diagnostikas pamats ir nevis klîniski simptomi vai bioíîmiskas no-virzes, kas var bût ïoti variablas (daþâdas), bet gan pârmaiòas DNS molekulâ —gçnos. DNS daudz sekmîgâk nekâ tradicionâlâs diagnostikas metodes ïauj atklât pato-loìiju visos cilvçka dzîves posmos — kâ pçc dzimðanas, tâ arî vçl pirms dzimðanas

108


(parenatâli). Ïoti nozîmîga ir iespçja konstatçt patoloìiju vçl pirms simptomu unbioíîmisko novirþu parâdîðanâs. Daudzos gadîjumos ðâda presimptomâtiska diagnos-tika un tai sekojoða dzîves veida izmaiòas vai preventîvas terapijas uzsâkðana ïaujaizkavçt vai pat pilnîbâ novçrst slimîbu. Jau tagad DNS analîze tiek lietota ïoti daudzumonogçno slimîbu (cçlonis — pârmaiòas vienâ gçnâ) diagnostikâ, kâ arî bieþi sasto-pamo slimîbu riska gçna nesçju atklâðanâ. Diagnosticçjamâs patoloìijas apjoms ïotistrauji paplaðinâs, veidojot pamatu slimîbu patoìençzes (patoloìiskâ procesa attîs-tîbas) izpratnei un jaunu efektîvu ârstçðanas metoþu izstrâdâðanai. Indivîdu genomaatðíirîbu pçtîjumi dos iespçju izvçlçties katram slimajam indivîdam visderîgâkâszâles, kuras citam cilvçkam varçtu bût pat kaitîgas.

Ïoti liela nozîme DNS analîzei ir cilvçka patoloìijas profilaksç (novçrðanâ),atklâjot un informçjot tos indivîdus, kuru pçcnâcçjiem var bût kâda ìençtiska slimîba.

Latvijâ ar medicînu saistîti cilvçka genoma pçtîjumi pagaidâm tiek veikti salî-dzinoði nelielâ apjomâ Latvijas Universitâtç (Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrâ,Bioloìijas fakultâtç), Latvijas Medicînas akadçmijâ, Valsts Medicîniskâs ìençtikascentrâ.

Cilvçka genoma pçtîjumu apjomam un iespçjâm strauji palielinoties, sabiedrîbasuzmanîba ir pievçrsta virknei ar ðiem pçtîjumiem saistîtu çtisku jautâjumu. Galvenieno tiem ir indivîda izvçles brîvîba, datu konfidencialitâte, izmeklçjamo indivîduinformçtîba un piekriðana analîzei, ìençtiskâs konsultçðanas nodroðinâðana, sabied-rîbas izglîtoðana, iespçjama tolerances mazinâðanâs pret ìençtiski atðíirîgiem indivî-diem, jaunas eigçnikas raðanâs un ìençtiskâs diskriminâcijas draudi.

LZA pilnsapulce “Rîgai 800” 26. aprîlî Rîgas Latvieðu biedrîbâ

LZA prezidenta Jâòa Stradiòa ievadvârdi

Ðîsdienas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce, ko rîkojam kopâ ar mûsu uzticamopartneri — Rîgas Latvieðu biedrîbu, ir veltîta Rîgai, mûsu pilsçtas, Latvijas galvas-pilsçtas 800 gadu jubilejai. Vienlaikus tâ veltîta arî Andrim Caunem, cilvçkam, kassavu pçtnieka mûþu ir saistîjis ar Rîgu un par izcilu veikumu Rîgas senâs vçsturesizpçtç ðodien saòem Zinâtòu akadçmijas augstâko apbalvojumu — Lielo medaïu.Tâtad ðodien suminâm divus gaviïniekus — mûsu Rîgu un mûsu Andri Cauni.

Teicot cildinâjuma, laudatio vârdus profesoram A. Caunem, ievadrunâ vienlaikusvçlçtos skart vçl divas problçmas — vai Rîgai patieðâm ðogad aprit 800 gadu, un koZinâtòu akadçmija kopumâ ir veikusi vai vçl varçtu veikt Rîgas labâ, Rîgas izpçtes unvârda celðanas labâ.

109

LZA PILNSAPULCES

Indriía hronikâ stâv rakstîts: “Anno tertio sue consecrationis episcopus cum

peregrinis '85 Riga civitas edificatur” (Savas iesvçtîðanas treðajâ gadâ bîskaps[Alberts] ar krustneðiem '85 uzcçla Rîgas pilsçtu). Tieði uz ðo (un tikai uz ðo hronikasnorâdi!) balstâs Rîgas dibinâðanas datçjums, tomçr tas nav viennozîmîgs. Ar pilsçtasdibinâðanu saistâs arî citi notikumi un gadskaitïi. 1198. gads ir Rîgas vârda pirmaispieminçjums ðajâ paðâ hronikâ, kad lîbietis Imauts (ne Imants) pie Rîgas vietas(adlocum Rigae) nodur bîskapu Bertoldu, kamçr 1201. gadâ, saskaòâ ar jau citçtohronikas norâdi, viòa pçcnâcçjs Alberts lîbieðu ierâdîtajâ zemes gabalâ sâcis celt Rîgaspilsçtu. 1226. gadâ pieminçts, ka darbojas Rîgas râte, tâtad jaunveidojums jau ir guvisviduslaiku pilsçtas tiesîbas. Arheologi, un îpaði mûsu laureâts Andris Caune, ir râdî-juði, ka vairâkas pilsçtveida apmetnes vai ciemi tagadçjâs Vecrîgas vietâ pastâvçjuðivismaz visu 12. gadsimtu. Varçtu izvçlçties, kâ daudzu citu pilsçtu gadîjumâ tas ticisdarîts, kâdu apaïu gadskaitli, sacîsim, 1100. gadu, un tad jau pçrn bûtu varçjuðinosvinçt Rîgas 900 gadu jubileju.

Taèu, paliekot pie rakstîtiem vçstures avotiem, loìiskas ir divas alternatîvas —1198. vai 1201. gads (vai pat 1226. gads). Kuru no tâm izvçlçties, nosaka ne tik daudzrelatîvâ vçstures patiesîba, cik mûsu vçstures skatîjums — ko uzlûkojam Rîgaspagâtnç par galveno: saistîbu ar vietçjo cilðu, tautu dzîvi vai saistîbu ar Rietumeiropastendencçm un Eiropas mçroga parâdîbâm pilsçtu attîstîbâ. Problçma tâtad ir plaðâka,gandrîz vai filozofiska: kam pieder Rîga? Latvijai, Eiropai vai pati sev? Vai Rîgasaistîta ar vietçjo cilðu vçsturi, vai arî die Stadt Riga ir Mâras zemç, Livonijâ iedçstîtssveðzemju augs? Tas ir ne tikai dibinâðanas datçjuma jautâjums, bet arî Rîgaspastâvçðanas un nâkotnes bûtisks jautâjums.

Datçjuma problçmatika diskutçta 1990. gada 30. novembrî, Rîgas jubilejas datç-juma konferencç, ko rîkoja Latvijas Kultûras fonds, Rîgas dome un Latvijas Zinâtòuakadçmija, tâs Latvijas vçstures institûts. Diskusijâ piedalîjâs nelaiíis, Rîgas vçsturespçtnieks Dr. Teodors Zeids, arheologs Andris Caune, arî man bija gods sniegt priekð-lasîjumu tieði par ðo jautâjumu. Pirms tam svaru kausi bija gandrîz vai nosvçruðies parlabu 1198. gadam, un ðâds datçjums ZA Prezidija sçdç 1987. gada 15. janvârî tikaakceptçts kâ Rîgas dibinâðanas gads — gan Teodors Zeids, gan, ja nealojos, arî AndrisCaune toreiz pievienojâs ðim viedoklim. Taèu 1990. gada konferencç tika pieòemtsmazliet cits atzinums, proti, Rîgas dibinâðanas datçjumam jâizvçlas abas minçtâsalternatîvas, abi gadi.

1198. gads saistîts ar vietçjo elementu — lîbieðu, arî seno baltu cilðu — pastâvç-ðanu un pretestîbu sveðzemniekiem, krustneðiem, ar cîòu pret pakïauðanu, ar Rîgasvârda pirmo pieminçjumu. 1201. gads saistâs ar viduslaiku pilsçtas veidoðanâssâkumu Rietumeiropas izpratnç, ar Rîgas bîskapu Albertu, ar kristianizâciju. Kristîgoticîbu mums lielâ mçrâ atnesa ar uguni un zobenu. Taèu gadsimtu gaitâ tâ iesakòojâs,tautas attieksme mainîjâs, un nu Kristus mâcîba, Rietumu vçrtîbas lielâ mçrâ ir mûsu

110


garîgâs dzîves pamats, bûtiska sastâvdaïa, ne mazâk nozîmîga kâ baltais dainumantojums. Paðlaik latvieðu tautai ir daudz eiropeisku, vâcu ieviestu tradîciju, kaslokalizçtas, nacionâli iekrâsotas un kuras ðodien uzskatâm par savçjâm. Baltijas vâcudevumu Rîgas un Latvijas vçsturç esam pârvçrtçjuði, vismaz daïçji.

Toreiz rosinâjâm Rîgas astoòsimtgadu atceri sâkt 1998. gadâ, izceïot tik samil-zuðâs latviskâs Rîgas problçmas, latvisko kultûrvidi, lîbiskos un latviskos elementuspilsçtas pagâtnç. Ðo tradîciju bûtisks elements ir arî Rîgas Latvieðu biedrîba, kas kopð1868. gada sâka rosinât latvisko kultûras dzîvç. Tâlâk — pâri jaunâ gadu tûkstoðaslieksnim — tad mçs nonâktu pie 2001. gada, jubilejas kulminâcijas gada. Tas apstip-rinâtu Rîgas piederîbu Rietumeiropai, Ziemeïeiropai, Hanzai un bûtu aktuâls arîLatvijas virzîbai uz Eiropu, par ko domâjâm jau 1990. gadâ. Ðâda jubilejas pastiepðanagarumâ nav nekas neparasts, mûþîgâ pilsçta Jeruzâleme savu tûkstoðgadi arî, piemç-ram, sâka svinçt jau daudzus gadus pirms oficiâlâ — 1996. gada. Turklât 1201. gadamir jau tradîcija – 1901. gadâ plaði atzîmçja Rîgas 700 gadus, gan vâciski iekrâsotus, unðâda ievirze atbilst Rietumu vçstures tradîcijâm.

Minçto koncepciju principâ pieòçma gan toreizçjâ Rîgas dome, gan — it îpaði —Latvijas Kultûras fonds, kura sastâvâ jau 1993. gada vasarâ sâka rosîgi darboties Rîgasastoòsimtgades programmas rîcîbas komiteja; tâs priekðsçdçtâjs bija Andris Caune, tâssastâvâ aktîvi darbojâs vairâki LZA pârstâvji. Tieði ðî komisija 1994. gadâ vienbalsîgiakceptçja Gunâra Lûða veidoto Rîgas astoòsimtgades simbolu — pulsçjoðo toròudzîvîbas lîniju, pilsçtas kardiogrammu, ko tagad pazîst katrs rîdzinieks. Pçc komisijasierosmes tika izveidotas 8 sudraba Rîgas astoòu gadsimtu monçtas, izdotas vçrtîgasgrâmatas, organizçtas konferences, arî par Pârdaugavu, Meþaparku. Vçlâk tapa vai-râkas oficiâlas jubilejas rîcîbas komisijas — valdîbas lîmenî, Rîgas domes lîmenî,beidzot — “Aìentûra Rîga 800”, kuras lielâ mçrâ izmantoja Kultûras fonda ieceres unzinâtnieku, îpaði A. Caunes atzinumus.

Sâkotnçjâs ieceres par jubileju vairâku gadu garumâ lielâ mçrâ tika îstenotas —atgâdinâðu 1998. gada lîbieðu kultûras pasâkumus, starptautisko tautastçrpu konferen-ci, atgâdinâðu daudzâs aktivitâtes un izdevumus (Bazilija Plînija “Rîgas slavinâjums”,A. Caunes “Rîgas lîbieði un viòu îpaðumzîmes”). Tâlâk — paliekamas celtnes, kastapuðas 1999. un 2000. gadâ, ieskaitot atjaunoto, klonçto Melngalvju namu. Un nuesam laimîgi nokïuvuði lîdz 2001. gadam, un ðajâ gadâ Zinâtòu akadçmija jau irpiedalîjusies 1991. gada barikâþu konferences organizçðanâ (arî tâ ir Rîgas 800 gaduvçstures bûtiska, neatòemama sastâvdaïa). Spoþajâ un daudzveidîgajâ Rîgas jubilejaspasâkumu oficiâlajâ sarakstâ iekïautas 21. Starptautiskâs Hanzas dienas un to ietvarosiecerçtâ zinâtniskâ konference, ko organizç mûsu kolçìis O. Spârîtis, iekïauts otraisPasaules latvieðu zinâtnieku kongress augustâ, iekïauta vienîgâ Rîgas un BaltijasNobela prçmijas laureâta — íîmiía Vilhelma Ostvalda pieminekïa atklâðana, ko Rîgaijubilejâ dâvâ firma “Grindeks” un ko veido tçlnieks A. Vârpa, iekïauts projekts “Trîs

111

LZA PILNSAPULCES

zvaigznes un trîs kroòi”, iekïauta starptautiska vçsturnieku konference par Rîgu unBaltijas telpu vçsturç (septembrî). LZA ar sponsoru palîdzîbu veido krâjumu “Rîga800”, akcentçjot zinâtnes un izglîtîbas, kultûras norises un personîbas pilsçtâ (projektavadîtâja H. Grînberga). Andra Caunes vadîbâ top treðais krâjums “Senâ Rîga” (pçtî-jumi pilsçtas arheoloìijâ un vçsturç), kur bûs arî plaða apcere par zinâtnes unaugstskolu agrîno vçsturi Rîgâ, Letonikas programmas ietvaros turpinâs pçtniecisksprojekts par Rîgas kultûrvçsturi. Akadçmiíis J. Krastiòð veido grâmatu par Rîgasarhitektûru un pieminekïiem. LZA goda doktors O. Zanders izdevis grâmatu par Rîgasgrâmatniecîbu un kultûru Hanzas kontekstâ. Daudzi muzeji un bibliotçkas rîkojuðasvçrienîgas izstâdes, atklâjuði jaunus faktus. Vârdu sakot, daudz kas ir tapis un taps, unnâkotnç neviens nevarçs pârmest, ka Rîgas 800 gadu jubileja nav atstâjusi nekâ palie-kama Rîgas vçsturç un tâs izpçtç.

Taèu Rîgas vçsture ir veidota un pçtîta pirms jubilejas, un tiks pçtîta arî pçc tâs. Ircilvçki, kas tam veltîjuði savu mûþu, un viens no Rîgas vçstures veiksmîgâkajiempçtniekiem ir ðîsdienas laureâts Andris Caune. Viòa vârds Rîgas vçstures pçtîtâjuvirknç, iedroðinos apgalvot, stâvçs lîdzâs Johanam Kristofam Brocem, KonstantînamMetigam, Jânim Straubergam, Teodoram Zeidam. Viòð ir autoritâte senâs Rîgasizpçtç. Andra Caunes devumu varçtu definçt kâ “Rîgu zem Rîgas” (tâ viòð pats no-sauca kâdu no savâm pirmajâm grâmatâm un tâ varçtu saukties arî ðîsdienas lekcija).Bet varçtu teikt arî citâdi — “Rîga pirms Rîgas”, jo Andris Caune ir izpçtîjis unuzbûris pirmsvâcu Rîgas ainu, pilnîgâku kâ jebkurð, un tas arî ir viòa îpaðais nopelns.Taèu gadiem ejot, A. Caune pievçrsies arî mûra Rîgai, vâcu Rîgai. Viòð ir racis,pçtîjis, analizçjis. Piebildîðu, ka profesors A. Caune dzimis mâkslinieks VoldemâraCaunes, reþîma represijâm pakïauta cilvçka ìimenç (viòa tçvu, kuru pazinu, gribçtuðodien pieminçt jo îpaði); varbût tâdçï Andris vispirms beidzis (1961. gadâ) mazâkpolitizçto Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmiju kâ inþenieris hidrotehniíis, strâdâjotKultûras ministrijas Zinâtniskâs restaurçðanas birojâ. Taèu virsroku òçmusi kaisle —vçsture, 1969. gadâ A. Caune tomçr beidzis arî Latvijas Valsts universitâti kâvçsturnieks. Kopð tâ laika strâdâjis Latvijas vçstures institûtâ kâ jaunâkais, vecâkais,vadoðais lîdzstrâdnieks, vçlâk — profesors, un nu jau piecus gadus ir Latvijas vçsturesinstitûta direktors. Kaut arî administratîvi pârslogots cilvçks, kopð 1998. gada arîValsts prezidenta izveidotâs Vçsturnieku komisijas priekðsçdçtâjs, Andris Caune no1970. gada ir vadîjis Rîgas arheoloìisko izpçti. Abas viòa disertâcijas (Maskavâ unRîgâ aizstâvçtâs) veltîtas Rîgas senâkajai vçsturei, viduslaiku arheoloìijai, Latvijasviduslaiku (arî Bauskas) pilîm. Un ir ïoti patîkami, ka arî Andra meita — ZAkorespondçtâjlocekle Dr. Ieva Ose veido ìimenes tradîcijas un paðreiz ir Arheoloìijasnodaïas vadîtâja institûtâ, starptautiski pazîstama viduslaiku piïu un nu jau arîviduslaiku Rîgas pçtniece. Ðîsdienas pilnsapulces dienaskârtîbâ tâdçï papildus Lielâsmedaïas laureâta akadçmiskajai lekcijai ir iekïauta arî viòas lekcija; un mçs ceram tajâdzirdçt paðas jaunâkâs ziòas par Rîgas pilsçtas visvecâko aizsargmûri.

112


Vçl gribçtu piebilst, ka profesors Andris Caune ir pirmais Baltijas Asamblejasbalvas laureâts zinâtnç (1994), Triju Zvaigþòu ordeòa kavalieris (1997), EiropasZinâtòu un mâkslu akadçmijas îstenais loceklis un, saprotams, Latvijas Zinâtòu akadç-mijas akadçmiíis un ilggadîgs tâs Senâta loceklis, ko man îpaðs gandarîjums ðodienatgâdinât.

Andris Caune ir arî Rîgas patriots, un uzrunas nobeigumâ gribçtu visus aicinât —izkopt ðo Rîgas patriotismu, lokâlpatriotismu, savienot Rîgas un Latvijas patriotismu.Rîgas jubileja nav tikai ðis gads, tai ir jâturpinâs nemitîgi (vismaz lîdz 2026. gadam!).“Rîga — iedvesmas pilsçta”, tâda ir ðî jubilejas gada devîze un bûtîbâ tâdai tai jâpaliekarî nâkamajiem gadiem. Rîgâ savulaik ir dzimuði vai darbojuðies Herders, RihardsVâgners, Vilhelms Ostvalds, Frîdrihs Canders, Jesaja Berlins un Sergejs Eizenðteins,Pauls Valdens, Jânis Endzelîns un Aleksandrs Èaks, Ojârs Vâcietis, daudzi mûsuzinâtnieki un kultûras darbinieki. Vilhelms Ostvalds, fizikâlâs íîmijas pamatlicçjs,tiesa, gan nebûdams Rîgas patriots, varbût devis vairâk Rîgas vârda celðanai starp-tautiskajâ zinâtnes pasaulç nekâ viens otrs. Katrs mçs ar savu darbu ceïam arî savaspilsçtas slavu. Rîga nekad nebûs gatava, bet katram rîdziniekam jâbût gatavam dot kojaunu. Ar ðo atziòu un novçlçjumiem godam sagaidît un izturçt 2001. gada karstovasaru, kongresus un konferences, çdienu bulvârus, deju un dziesmu upes, baznîcuzvanu sasaukðanos, uguòoðanu un visu pârçjo, pasludinu pilnsapulci par atklâtu.

Andris Caune

Ko devuði trîsdesmit gadu (1969–1999) arheoloìiskie pçtîjumiRîgas vecpilsçtâ*

Rîgas vecpilsçtâ arheoloìiskie izrakumi sâkuðies jau 1938. gadâ. Taèu regulâri ikvasaras, aptverot visus vecpilsçtas kvartâlus, tie notiek, tikai sâkot ar 1969. gadu, kadðo izrakumu vadîba tika uzticçta arheologam A. Caunem. Beidzamajos 30 gados pie-audzis ne vien veikto arheoloìisko pçtîjumu apjoms, bet arî iegûto senlietu materiâladaudzums. Pçtîjumu rezultâtu publikâciju skaits ðais gados pârsniedz 400 nosaukumu.Pieminçsim ðeit daþus interesantâkos un nozîmîgâkos atklâjumus Rîgas senâkajâvçsturç.

1. Apkopojot visu Vecrîgâ veikto izrakumu materiâlus, ir sniegta pirmsvâcu Rîgassâkotnçjâ plânojuma rekonstrukcija, parâdot, kur atraduðies vietçjo iedzîvotâju diviciemi un kapulauki, kas pastâvçjuði jau 11.–12. gadsimtâ.

113

* LZA Lielâs medaïas 2001. gada laureâta LZA îst. loc. Andra Caunes akadçmiskâslekcijas tçzes LZA pilnsapulcç “Rîgai 800” 2001. gada 26. aprîlî.

LZA PILNSAPULCES

2. Rîgas senâkajâ dzîvojamâ apbûvç izðíirami trîs daþâdiem laika periodiemraksturîgi apbûves tipi — vietçjo iedzîvotâju guïbûves, vâcu iedzîvotâju pildstatòu unmûra çkas.

3. Veiktie pçtîjumi Rîgas upes vietâ parâda pilsçtas pirmâs ostas lielumu, tâskrasta nostiprinâjumu izveidojumu un senos kuìniecîbas lîdzekïus.

4. Izrakumos atklâtas divas pirmsvâcu perioda iedzîvotâju apbedîjuma vietas –kuronizçto lîbieðu kapulauks pie Doma baznîcas un Daugavas lîbieðu kapulauksRâtslaukuma ZA daïâ.

5. Rîdzinieku pirmsvâcu perioda garîgo kultûru un senos ticçjumus raksturo celtòuziedojumi, raganiskâ kulta priekðmeti, koka nûjiòas ar antropomorfiem gala veido-jumiem.

6. Starp Vecrîgâ atrastâm senlietâm ir daudzas paðas senâkâs Baltijâ vai arî tâs irvienîgie ðâda tipa atradumi Latvijâ. Tâs bûtu:

a) 13. gs. sâkuma koka ðaha figûras,

b) liecîbas par stikla kreïïu izgatavoðanu Rîgâ jau 13. gs.,

c) pîtie un adîtie vilnas cimdi (13.–15. gs.),

d) horizontâlie auþamie stâvi (13. gs.),

e) trîs daþâda tipa stikla spoguïi (13.–14. gs.),

f) gludinâmstikli,

g) antropomorfâ keramika utt.

7. Arheoloìisko izrakumu materiâls ïauj aplûkot Rîgas senâko vçsturi jaunâ,daudz plaðâkâ skatîjumâ, jo rakstîto vçstures avotu liecîbas par ðo periodu ir mazsaglabâjuðâs, trûcîgas un nepilnîgas.

Ieva Ose

Jauni dati par pilsçtas pirmo aizsargmûri*

Drîz pçc tam, kad Rîga kïuva par viduslaiku pilsçtu, tai sâka bûvçt mûra nocieti-nâjumus. 13. gs. rakstîtie avoti liecina, ka pirmais aizsargmûris ðíçrsojis Daugavas unRîgas upes veidoto pussalu apmçram pa tagadçjo Zirgu ielu, Rozena ielu un Jaunielu.Tâ kâ pçc pilsçtas paplaðinâðanas ðis mûris nojaukts jau 13. gs. otrajâ pusç, precîza tâatraðanâs vieta lîdz ðim nebija zinâma.

Tâ konstatçta tikai 2001. gada februârî izrakumos Râtslaukuma malâ, jaunâDomes nama bûvbedrç. Atrakts 11 m garð un 2,7 m biezs, no gaiða dolomîta akme-

* Referâta tçzes LZA pilnsapulcç “Rîgai 800” 2001. gada 26. aprîlî

114


òiem celts aizsargmûra fragments, kas zem vçlâku çku pamatiem bija saglabâjies1–1,5 m augstumâ. Iegûtas ziòas par mûra konstrukciju, celðanas un nojaukðanasgaitu. Bez tam konstatçta viduslaiku apbûve aizsargmûrim pieguïoðajâ gruntsgabalâ.Tur atsegta daïa no gotiskas mûra çkas apakðstâva, kas plânâ rekonstruçjams ap 11x11m liels. Rîgâ pirmo reizi atsegti grezni profilçti íieìeïu pilastri, kas izvietoti pieakmens mûra sienâm, lai balstîtu ap 3 m augstu velvçtu pârsegumu. Uz telpas grîdasun pagalmâ bijuðâ atkritumu bedrç atrasti viduslaiku pilsçtnieku lietoti keramikas,stikla un koka trauki, ðaha figûra un citas senlietas.

LZA pilnsapulce 2001. gada 15. augustâ

15. augustâ, Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa otrajâ, noslçguma dienânotika plenârsçde, kas vienlaikus bija arî Latvijas Zinâtòu akadçmijas pilnsapulce. Tâbija veltîta LZA Lielâs medaïas laureâta profesora Jura Hartmaòa godinâðanai.Pilnsapulcç piedalîjâs kongresa delegâti — zinâtnieki no Latvijas, Zviedrijas, Somijas,Kanâdas, ASV, Apvienotâs Karalistes, Austrâlijas, Krievijas un citâm, pavisam èetr-padsmit, valstîm.

Pilnsapulces sâkumâ tika pasniegti LZA goda doktora diplomi — juristam Âdol-fam Sprûdþam, kurð ilgus gadus Amerikas Savienoto Valstu sabiedrîbai un oficiâlajâmiestâdçm skaidrojis Baltijas vçsturi un problçmas, tâ tuvinâdams mûsu neatkarîbasatgûðanu un atzîðanu, un bijuðajam LZA Fizikas institûta lîdzstrâdniekam, vienam nopazîstamâs detaïu bezkontakta orientâcijas sistçmas EMAGO autoriem BenjamiòamJoffem. Pçc tam starptautisku atzinîbu iemantojuðajam latvieðu zinâtniekam ASVKornela universitâtes profesoram Jurim Hartmanim tika pasniegta Latvijas Zinâtòuakadçmijas Lielâ medaïa par izcilu ieguldîjumu datorzinâtòu attîstîbâ.

Profesors Juris Hartmanis nolasîja akadçmisku lekciju “Datorzinâtnes attîstîba untâs ietekme uz universitâtçm”.

Iet Lielâ medaïa izcilâ datorzinâtnieka rokâsLZA prezidents Jânis Stradiòð

Runa LZA pilnsapulcç 2001. gada 15. augustâ, pasniedzot LZA Lielo medaïuprofesoram Jurim Hartmanim

Pasaules latvieðu zinâtnieku Otrais kongress tuvojas nobeigumam. Ir loìiski unpatîkami, ka tâ darba pçdçjais cçliens ir veidots kâ Latvijas Zinâtòu akadçmijas (LZA)

115

LZA PILNSAPULCES

pilnsapulce. Tas apliecina mûsu akadçmijas autoritâti visas pasaules latvieðuzinâtnieku saimç un vienlaikus dod iespçju daþâdu nozaru zinâtnes pârstâvjiemnoklausîties akadçmisko lekciju, ko nolasîs mûsu ðîgada Lielâs medaïas laureâts. Lîdzar to ðî lekcija kïûst arî par vienu no kongresa kulminâcijas brîþiem.

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Lielâ medaïa ir LZA augstâkais apbalvojums, koakadçmija kopð 1993.gada pieðíir ik gadus vienam Latvijas un vienam ârvalstuzinâtniekam par izciliem radoðiem sasniegumiem, varçtu arî sacît — par mûþadevumu. Kâ pçrn izteicâs viens no ðîs medaïas laureâtiem arhitekts Gunârs Birkerts,viòð to uzskata par kaut ko lîdzîgu Latvijas Nobela prçmijai.

Atgâdinâðu, ka iepriekðçjo gadu balvas ieguvçju vidû ir bijis fiziíis Edgars Siliòð,Nobela prçmijas laureâta Hermaòa Ðtaudingera tuvâkâ lîdzgaitniece un atraitne MagdaÐtaudingere-Voita, arheologs Jânis Graudonis, molekulârbiologs Elmârs Grçns,folkloriste Vaira Vîíe-Freiberga, vçsturnieks Edgars Dunsdorfs, íîmiíis EdmundsLukevics, astronoms Dainis Draviòð. Atvainojos, ka nosaucu tikai pa pârstâvim nokatras nozares. Ðogad LZA Lielâ medaïa ir pieðíirta pazîstamajam Rîgas senvçsturespçtniekam Andrim Caunem no Latvijas — viòam to pasniedzâm ZA pilnsapulcçmaijâ — un izcilajam datorzinâtniekam, Kornela universitâtes profesoram JurimHartmanim. Man ir liels gods ðajâ ceremonijâ pasniegt mûsu medaïu profesoramJ. Hartmanim un sacît daþus vârdus par ðîsdienas laureâtu.

Juris Varlejs Hartmanis ir dzimis Rîgâ 1928. gadâ, emigrçjis no Latvijas Otrâpasaules kara laikâ, studçjis sâkumâ fiziku Mârburgas un Kanzassitijas universitâtç,ieguvis matemâtikas doktora grâdu Kalifornijas Tehnoloìiskajâ institûtâ, strâdâjis kâpçtnieks General Electrics firmas pçtîjumu centrâ un kopð 1965. gada ir profesors uninformâtikas nodaïas vadîtâjs Kornela universitâtç Itakâ, Òujorkas ðtatâ ASV. Ðînodaïa stabili ieòem vienu no vadoðajâm vietâm ASV, un apzinâsimies, ka Amerikaallaþ bijusi datorzinâtòu priekðgalâ visâ pasaulç, ka tieði ASV ir tikusi definçta ðîzinâtne. Profesors J. Hartmanis ir 100 zinâtnisku darbu, èetru monogrâfiju autors, tâsgalvenokârt saistîtas ar algoritmu un rçíinâðanas sareþìîtîbas teoriju. Viòa 1965. gadâpublicçtajâ rakstâ pirmoreiz lietoti ðîs sareþìîtîbas teorijas (computational complexity)pamatjçdzieni. Ar Jura Hartmaòa un Rièarda Stçrnsa (Stearns) darbiem bûtîbâ sâkasvisa ðîs teorijas attîstîba. Par ieguldîjumu ðajâ nozarç J. Hartmanis 1993. gadâ saòçmisAlana Tjûringa balvu — visprestiþâko balvu datorzinâtòu nozarç, kuru pieðíir ik gadukopð 1966.gada un kura tiek pielîdzinâta Nobela prçmijai ðajâ nozarç (kâ zinâms,matemâtikâ un datorzinâtnçs Nobela prçmijas nepieðíir). Kâ atzîmçts Association of

Computing Machinery tâlaika prezidenta Gvena Bella atzinumâ, J. Hartmaòa unR. Stçrnsa pçtîjumi ietekmçjuði visu informâcijas tehnoloìijas industrijas ðodienu unietekmçs nâkotni.

Profesors J. Hartmanis tâtad ir veidojis skaitïoðanas zinâtni, nevis skaitïoðanasindustriju. Viòð ir strâdâjis plaðâ diapazonâ, bet pamattçma ir bijusi algoritmu

116


sareþìîtîba. Datori kïûst arvien âtrâki, uzdevumi arvien komplicçtâki, un jautâjums, kâatrisinât ïoti sareþìîtus uzdevumus, izvirzâs priekðplânâ.

Profesors J. Hartmanis ir arî ASV Nacionâlâs inþenierzinâtòu akadçmijas, Ame-rikas Mâkslu un zinâtòu akadçmijas, Òujorkas Zinâtòu akadçmijas loceklis, LatvijasZinâtòu akadçmijas ârzemju loceklis, Misûri Kanzassitijas universitâtes goda doktors,vairâku þurnâlu un monogrâfiju sçriju redakciju loceklis, Tjûringa un Gçdeïa balvukomiteju loceklis, visâ datorzinâtòu pasaulç augsti atzîta un godâta autoritâte. Laureâtsuztur kontaktus ar kolçìiem Latvijâ un domâ, ka Latvijas zinâtnieki un studenti varveiksmîgi piedalîties mûsdienu informâcijas revolûcijâ, kas pârveido pasauli.

Domâju, ka Rîgai tâs 800 gadu jubilejâ ir liels gods, ka viens no tâs dçliem irsasniedzis ðâdus augstumus zinâtnç. Taèu îpaði gribçtos ðodien atgâdinât un uzsvçrtvçl vienu ïoti nozîmîgu faktu: Juris Hartmanis ir ìenerâïa Mârtiòa Hartmaòa dçls.Brîvîbas cîòu dalîbnieks, Lâèplçða Kara ordeòa un Francijas Goda leìiona ordeòavirsnieks, pirmais latvieðu karavîrs, kas beidzis Kara akadçmiju Francijâ, MârtiòðHartmanis pçc vispârçja atzinuma bija viens no inteliìentâkajiem Latvijas ìenerâïiem,Latvijas bruòoto spçku ìenerâlðtâba priekðnieks. Viòð gâja bojâ varmâcîgâ nâvç,sveðinieku nogalinâts 1941.gadâ. Domâju, ðodien mums ir jâpiemin ðis nelokâmaisLatvijas patriots. Reizç jâizsaka dziïð gandarîjums, ka ìenerâïa dçls un tâpat viòameita — dzejniece Astrîde Ivaska (kuru LZA ðodien sveic skaistâ mûþa jubilejâ)turpina izcînît cîòu par Latviju, par tâs godu ar citiem ieroèiem, ne ar kara, bet ar garaspçku, kâ mçs runâjâm Atmodas gados. Lai ðî medaïa ir mûsu akadçmijas cieòasapliecinâjums gan profesoram Jurim Hartmanim, gan arî Hartmaòu dzimtai.

Juris Hartmanis

Datorzinâtnes attîstîba un tâs ietekme uz universitâtçm

Pçdçjos piecdesmit gados datorzinâtne ir kïuvusi par nozîmîgâko zinâtnes nozari,kurâ bijis ïoti daudz intelektuâlu panâkumu, un kopâ ar informâcijas tehnoloìiju tâkïuvusi par lielu spçku, kas pârveido mûsu sabiedrîbu. Datoru un komunikâciju revo-lûcija îpaði transformç universitâtes, jo tâ skar jomu, kas ir universitâðu pamatupamats: zinâðanu radîðana un izplatîðana. Jaunâ zinâtne par skaitïoðanas tehniku unarvien pieaugoðâ datoru jauda ir nozîmîga gandrîz ikvienai intelektuâlai darbîbai, un tâpaðos pamatos maina zinâtniskâs izpçtes un zinâtnieka darba procesu.

Plaðai sabiedrîbai visvairâk ir redzami skaitïoðanas tehnikas un komunikâcijutehnoloìiskie sasniegumi, un tie var aizçnot to intelektuâlo arsenâlu, ko 20. gadsimtaotrajâ pusç ir radîjusi datorzinâtne, kura ir ðo tehnoloìiju pamats. Skaitïoðanasparadigma un tâs tehnoloìiskais izpildîjums ir ïâvuði formulçt tâdus jautâjumus un

117

LZA PILNSAPULCES

atrisinât tâdas problçmas, kuras agrâk varçja aptvert tikai neskaidri nekvantitatîvâveidâ. Skaitïoðanas paradigma ir noskaidrojusi formâlâs matemâtiskâs loìikas robeþasun parâdîjusi, ka tâdi rezultâti kâ Gçdeïa tipa neatrisinâmîba ir skaitïoðanas teorijasneatòemama sastâvdaïa un pierâda, ka daudzâm praktiskâm problçmâm nepastâvvispârpieòemti risinâjumi. Pçtîjumi par rçíinâðanas sareþìîtîbu ir devuði kvantitatîvasatbildes par daþâdu problçmu sareþìîtîbu, un tie ir vçrsti uz iespçjamo racionâlâsloìikas robeþu izpraðanu. Sareþìîtîbas teorija ir arî pavçrusi citas iespçjas kripto-grâfijai un daudz dziïâku izpratni par nejauðîbâm pieejamo skaitïoðanas jaudu ziòâ.

Datorzinâtne pçta iespçjas, kâ varçtu automatizçt vai izpildît domâðanas procesus.Lai ðos procesus automatizçtu, datorzinâtnei ïoti bieþi ir jâiegûst dziïâka un precîzâkaizpratne par domâðanas procesa raksturu. Datorzinâtne arî tiecas izveidot jaunudigitâlo intelektu, kurð arvien vairâk un vairâk ienâk mûsu dzîvç, un izprast tâ saistîbuar cilvçka intelektu. Daudzos gadîjumos, kâ, piemçram, spçlçjot ðahu ar datoru vaiautomâtiski gatavojot rakstu tçzes, ir izrâdîjies, ka vienâdus mçríus var sasniegt arpilnîgi daþâdâm metodçm. Tas parâda atðíirîbas starp cilvçka un maðînas intelektu.Lai sazinâtos ar datoriem, ir radîtas daþâdas datoru valodas, kuru attîstîba notiekarvien augstâka abstrakcijas lîmeòa un lielâku jaudu virzienâ. Tieði tâdâ veidâ tiekattîstîtas valodas, kas ir nepieredzçti precîzas un spçj aprakstît ârkârtîgi sareþìîtusprocesus.

Tehnoloìiju jomâ internets ir viens no ðodien visredzamâkajiem sasniegumiem arneaptveramu potenciâlu daudzâs intelektuâlâs un biznesa jomâs. Zinâtnç tas jau irdemokratizçjis pieeju zinâtniskajai informâcijai. Visjaunâkâs zinâtniskâs atziòas tagadbieþi vien ir pieejamas vienâdi âtri gan elitâru institûtu, gan visattâlâkajâs nomalçsizvietoto institûtu zinâtniekiem. Vispârsteidzoðâkais piemçrs ir Losalamos Fizikasarhîvs (arXiv.org, e-Print archive), kura adrese ir http://xxx.lanl.gov./ Ðis nerecenzçtorakstu arhîvs ir kïuvis par primâro pçtnieciskâs informâcijas avotu daudzâs fizikas,matemâtikas un datorzinâtnes jomâs. Darbadienâs tiek veikts ap 80 000 pieslçgðanosLosalamos serverim, un tam ir vairâki spoguïserveri citâs vietâs. Pârsteidzoðs piemçrsmasveida skaitïoðanas jaudu pielietojumam zinâtnç jaunâ izpildîjumâ ir Craig Venter

veiksmîgâ iniciatîva sekvencçt cilvçka genomu firmâ Celera Genomics. Venteradatorizmantoðanas pieeja paâtrinâja sekvencçðanas darbu lielâku automatizâciju arîkonservatîvâkajâ Nacionâlajâ Cilvçka genoma izpçtes institûtâ, kas paralçli strâdâjapie tâ paða. Tâ rezultâtâ konkurçjoðâs grupas sastâdîja divas sekvenèu versijas vismazpiecus gadus agrâk, nekâ bija sâkotnçji plânots.

Informâcijas revolûcija maina zinâtnes procesu un vairâkumu citu intelektuâlodarbîbu, un zinâtniskajâm aprindâm ir jâpieòem ðis izaicinâjums vai arî tâs bûs lemtasatpalikðanai. Universitâtçm ir îpaði aktîvi jâattiecas pret informâcijas revolûciju unjâraugâs, lai informâcijas tehnoloìija tiktu pilnîbâ izmantota visâs zinîbu nozarçs.

118


Ðeit nav runa tikai par datoriekârtu apguvi un apmierinoðu skaitïoðanas metoþuizmantoðanu. Ir nepiecieðama spçja lietot datorizçtu domâðanas veidu, lai konceptua-lizçtu problçmas, eksperimentçtu, atrisinâtu problçmas, kâ arî tâs mâkslinieciskiizteiktu. Informâcijas laikmetâ mûsu idejas vairs neierobeþo fiziski iespçjamais, betgan datora iespçjas.

Lai veiksmîgi darbotos informâcijas laikmetâ, universitâtçm jâcenðas izstrâdâtpirmðíirîgas programmas datorzinâtnçs ar labiem mâcîbu plâniem, lai sagatavotuinformâcijas laikmeta lîderus un sasniegtu starptautisku atzîðanu. Informâcijas rûpnie-cîba ir ïoti pievilcîga un tîra, un galvenais priekðnoteikums tâs veiksmîgai attîstîbai irlabi izglîtots datorzinâtòu darbaspçks.

Universitâtçm ir ne vien jâsagatavo datorspeciâlisti, bet arî jânodroðina, ka visi tâsstudenti prot strâdât ar datoru. Informâcijas laikmetâ lielâkâ vçrtîba ir labi izglîtots,datoru lietotvaroðs darbaspçks.

Universitâðu vadîbai jâatbalsta un jâveicina tas, lai visas akadçmiskâs disciplînaspilnîbâ izmantotu informâcijas laikmeta koncepcijas, idejas un metodes. Jâveicina arîstarpnozaru darbs un sadarbîba starp daþâdâm nozarçm un datorzinâtniekiem. Idejuplûsma bagâtinâs abas puses.

LZA pilnsapulce 2001. gada 29. novembrî

Pilnsapulces ievadvârdos LZA prezidents J. Stradiòð atskatîjâs uz LZA darbîbasnorisçm aizvadîtajâ gadâ, analizçja paðreizçjo situâciju zinâtnç. (Sk."Zinâtnes Vçst-nesis", 2001, 17. dec.). Ievadrunas noslçgumâ J. Stradiòð pasniedza LZA goda doktoradiplomu valodniecei E. Kagainei, arhitektam I. Strautmanim un ievçrojamam gladioluselekcionâram A. Vçriòam. Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas valsts sekretâra vietnieksV. Egle pasniedza Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas Atzinîbas rakstu LZA Fizikâlâsenerìçtikas institûta laboratorijas vadîtâjam Viktoram Zçbergam par nozîmîgu iegul-dîjumu enerìçtikas zinâtnes attîstîbâ.

Paneïdiskusijâ par Latvijas zinâtnes virzîbu, ko vadîja LZA viceprezidentsA. Siliòð, akadçmiíi J. Ekmanis, E. Grçns, M. Kûle, T. Jundzis, U. Viesturs, I. Muiþ-nieks, I. Knçts u.c. runâja par zinâtnes stâvokli Latvijâ, par zinâtni augstskolâs, parinovâcijâm un zinâtni tautsaimniecîbai, par Latvijas zinâtni ES zinâtnes kontekstâ —ar mçríi izstrâdât kopîgu, kolektîvu viedokli par zinâtnes virzîbu Latvijâ ar skatunâkotnç, izmantojot ES pieredzi, tâs pçtîjumus, un atrast ceïu, kâ panâkt, lai zinâtniekupriekðlikumus beidzot realizç Latvijâ (sk. “Latvijas Vçsture”, 2001, Nr. 4).

Pirmo reizi tika pasniegtas LZA, a/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un Izglîtîbas fondamçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” balvas par izcilu veikumu kosmisko

119

LZA PILNSAPULCES

informâciju tehnoloìijâ, inþenierzinâtnçs aeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijastehnikâ. 2001.gadâ laureâti ir LZA korespondçtâjlocekïi — Igors Kabaðkins, kurðbalvu saòçma par darbu ciklu “Jauno tehnoloìiju izstrâde Zemes pavadoòu sakarusistçmas droðîbas un efektivitâtes pilnveidoðanâ civilâs aviâcijas aeronavigâcijaskompleksos”, un Edgars Bervalds — par darbu ciklu “Liela izmçra spoguïantenurealizçðana un izpçte kosmisko informâciju tehnoloìiju nodroðinâjumam”.

Pilnsapulcç tika prezentçta LZA izdotâ grâmata “Baltijas valstis vçstures krust-ceïos” (The Baltic States in Historical Crossroads, 2. izdevums, akadçmiía T. Jundþaredakcijâ), par kuras iznâkðanu pateicîbas vârdi tika teikti LZA ârzemju loceklimD. A. Lçberam, kurð ir grâmatas idejas autors un ar kura ieguldîjumu grâmata irtapusi. Par grâmatu stâstîja akadçmiíis T. Jundzis. Grâmata atðíiras no pirmâ izde-vuma — par vienu treðo daïu tâ ir atjaunota, papildinâta ar interesantiem materiâliemun dokumentiem, to veido gandrîz 40 autoru raksti, kas savstarpçji ir organiski saistîti,veidojot noslçgtu materiâlu par trim Baltijas valstîm. D. A. Lçbers teica, ka grâmatasgalvenais uzdevums ir palîdzçt sagraut kliðejas par Latviju — ðâda kliðeja ir ienaid-nieka tçls, kas joprojâm daudzkârt tiek izmantots pret Latvijas valsti. Viòð pateicâsautoriem un uzsvçra, ka krâjums ir bûtisks pienesums, kas piedâvâ faktu analîzi, un irïoti svarîgi, ka materiâls tiek pasniegts valodâ, kuru saprot visâ pasaulç.

Pilnsapulcç tika ievçlçti jauni LZA locekïi: 5 îstenie locekïi, 3 goda locekïi,3 ârzemju locekïi un 8 korespondçtâjlocekïi.

Pilnsapulces atreferçja Dr. Alma Edþiòa un LZA kor.loc. Jânis Kristapsons

120


OTRAIS PASAULES LATVIEÐU ZINÂTNIEKU KONGRESS(Rîga, Latvieðu biedrîbas nams, 14.–15.augusts)

Kongresa Organizâcijas komitejas lîdzpriekðsçdçtâjs,Programmas komitejas priekðsçdçtâjs Juris Ekmanis

Ievadvârdi, atklâjot kongresu

Ïoti cienîjamâ Valsts prezidente,Ekselences,ministra kungs,kongresa dalîbnieki un viesi,kolçìi!

Pulcçjoties ðodien Latvijas zinâtnes svçtkos ðajâ Latvieðu biedrîbas zâlç, atcerç-simies, ka 19. gs. ðeit dzima zinâtne Latvijâ — dzima reizç ar pirmajâm zinâtòukomitejâm. Tâdçï jo bûtiskâk konstatçt, ka uz 21.gs. sliekðòa ðodien te pulcçjies namavçsturç lielâkais zinâtnieku skaits, lai runâtu par Latvijas zinâtni Latvijâ savâOtrajâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresâ.

Ðodien, atklâjot Otro Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresu, vispirms jâuzsver, katas ir tieðais tradîciju pâròçmçjs pirms 10 gadiem 1991. gada jûlijâ notikuðam unikâ-lam zinâtniskam notikumam — Pirmajam vispasaules latvieðu zinâtòu kongresam,kuram daudzi no mums ðajâ zâlç bijâm liecinieki. Jau toreiz mçs konstatçjâm, ka navtâda jçdziena kâ latvieðu zinâtne, bet ir zinâtne Latvijâ un zinâtne, saistîta ar Latvijassabiedrîbas aktualitâtçm, ir zinâtne, kurai jâiekïaujas pasaules zinâtnes apritç.

Desmit gadi, kas pagâjuði no iepriekðçjâ kongresa, ir liels vçsturisks periodsLatvijas valsts dzîvç. Arî zinâtne Latvijâ ðajâ laikâ ir gâjusi savu çrkðíaino transfor-mâcijas ceïu — risinot ne tikai savas izdzîvoðanas problçmas mazâ valstî, bet arîmeklçjot savu pielietojumu Latvijâ un pasaulç.

Protams, mçs labi zinâm — ðajâ laikâ ir bijuði sâpîgi zaudçjumi:

� aktîvo zinâtnieku skaita samazinâðanâs (dabaszinâtnçs un inþenierzinâtnçs pat 3–5reizes)

� valsts atbalsta un politiíu intereses apsîkums pret zinâtni

� zinâtnieku vidçjâ vecuma straujais pieaugums

� jaunâs zinâtnieku paaudzes pastiprinâta emigrâcija (1/3 Latvijas zinâtnieku ðobrîdstrâdâ ârzemçs)

� atseviðíu pçtîjumu virzienu izzuðana u.c.

OTRAIS PASAULES LATVIEÐU ZINÂTNIEKU KONGRESS

121

Tomçr ir arî neapðaubâmi ieguvumi:

� dzelzs priekðkara izzuðana zinâtnieku sadarbîbai visâ pasaulç un daudzu ievçrojamuzinâtnieku atgrieðanâs dzimtenç

� Latvijas zinâtnes lîmeòa daudzkârtçjâ bezprecedenta starptautiskâ izvçrtçðana, kadsecinâjumi vienmçr bija pozitîvi un brîþiem varbût pat iemidzinoði

� Latvijas zinâtnieku pilnvçrtîga integrâcija ES pçtnieciskâs programmâs uz pilnîgaslîdztiesîbas pamatiem — vienotajâ Eiropas pçtniecîbas telpâ

� jaunu zinâtnes centru veidoðanâs ar starptautisku skançjumu, kâ LU Ekselencescentrs fizikâ, LU Starptautiskais biomedicînas un biotehnoloìiju studiju centrs,Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs, par kuru pasaulç jau sacersimfonijas, u.c.

Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa moto ir “Uz zinâðanâm balstîta

sabiedrîba Latvijâ”. Tas nozîme ne tikai zinâtnes lomas paaugstinâðanu sabiedrîbâ,bet arî konkrçtus pasâkumus profesûras veidoðanai Latvijas augstskolâs, augstâkâskvalifikâcijas nacionâlo uzòçmçju un ekspertu kadru veidoðanu augsto tehnoloìiju unkultûras jomâ, Latvijas intelektuâlâ potenciâla vairoðanu.

Tâdçï bûtisks mûsu kongresa uzdevums ir fiksçt un analizçt zinâtnes problçmasLatvijâ 21. gs. sâkumâ, vairâk nekâ 900 kongresa dalîbniekiem strâdâjot gan plenâr-sçdçs, gan 36 zinâtòu sekcijâs.

Analizçjot savus sasniegumus un problçmas ðodien mûsu kongresâ, Rîgas 800. ga-dadienas svinîbu kulminâcijas gaidâs, atcerçsimies — tikai mûsu garîgâs vçrtîbas irbijuðas un bûs vienmçr novçrtçtas, neskatoties uz objektîvâm un subjektîvâm grûtîbâmto radîðanâ. Tâdçï mums jâbût aktîviem, jo savas problçmas jârisina paðiem — citimûsu vietâ to nedarîs.

Lai mums veicas darbs kongresâ.

Zinâtnes attîstîba ir pamats valsts uzplaukumamValsts prezidente Vaira Vîíe–Freiberga

Uzruna kongresa atklâðanâ 2001. gada 14. augustâ

Jûsu ekselences, izglîtîbas un zinâtnes ministra kungs, godâtâ akadçmiíu unzinâtnieku saime!

Ir apritçjuði desmit gadi kopð Pasaules latvieðu zinâtnieku 1. kongresa, kad pirmoreizi kopð Otrâ pasaules kara beigâm Latvijâ sapulcçjâs latvieðu zinâtnieki no visâmpasaules malâm. Tas bija unikâls un dziïð emocionâls pârdzîvojums visiem tiem, kam


122

bija izdevîba piedzîvot ðo skaisto Latvijas intelekta kopâ saplûðanu vienotâ saimç.Toreiz mçs, zinâtnieki, tâpat kâ visa pârçjâ sabiedrîba, jutâmies patriotiska pacilâjumaun nâkotnes cerîbu pilni. Mçs varçjâm priecâties par to, cik liela un plaða ir latvieðuzinâtnieku saime, un domât par to, kâ vislabâk ðos intelektuâlos resursus izmantotneatkarîgas Latvijas nâkotnes celðanai.

Pagâjuðie desmit gadi nesuði lîdzi lielas un radikâlas pârmaiòas. Tos milzîgoszinâtnieku ðtatus, kâdus varçja uzturçt padomju impçrija savâ kolonijâ, mazâ neat-karîgâ Latvija nevarçja cerçt ilgstoði uzturçt. Veseliem zinâtnes laukiem, kâ sociâlâmzinâtnçm, bija jârodas pilnîgi no jauna, citiem — kâ humanitârajâm zinâtnçm — bijajâmeklç jauni pamati ârpus marksistiskâs ideoloìijas.

Uz atkal apvienotâs Eiropas fona Latvija sevi pieteikusi kâ tâda valsts, kuraslielâkâ bagâtîba ir tâs cilvçki ar saviem talantiem un spçjâm, kâ tâda valsts, kurasvçrtîgâkais kapitâls ir tâs iedzîvotâju intelektuâlais potenciâls un radoðu jauninâjumuspçjas. Ir skaidrs, ka izglîtîbai un zinâtnei ðajâ koncepcijâ pieder svarîga unneatvietojama loma. Ir skaidrs, ka ðie valsts politikas lîmenî izvirzîtie mçríi prasaatbilstoðu taktiku un stratçìiju, lai tos îstenotu. Ir vairâk nekâ skaidrs, ka ðo mçríuîstenoðana no valsts puses prasa gan politisko gribu, gan lîdzekïu ieguldîjumu. Pie tamir jâuzsver atkal un atkal: ieguldîjumi zinâtnç un izglîtîbâ — tie nav tikai parastieikdienas tçriòi. Tas ir vârda burtiskâ nozîmç ieguldîjums valsts nâkotnç, viens notâdiem, kas visâtrâk un visdroðâk nes augïus.

Taèu kâds reâli ðobrîd ir valsts atbalsts zinâtnei un pçtniecîbai, kâda ir jaunozinâtnieku piesaiste un zinâtniskâs jaunâs paaudzes audzinâðana?

Zinâtnes finansçjums no valsts budþeta, kas Latvijâ sastâda 0,21% no iekðzemeskopprodukta (IKP) 2000. gadâ, ir viszemâkais Eiropas Savienîbas (ES) kandidâtvalstuvidû. Mçs ðeit izvirzâmies kaunpilnâ pçdçjâ vietâ valsts atbalsta ziòâ. Ar ðâdu atbalstalîmeni nav pat cerîbas saglabât lîdz ðim sasniegto lîmeni, kur nu vçl runât par nâkotnesattîstîbu un perspektîvâm. Nevaram aizbildinâties ar to, ka esam maza valsts un kamums kâ postkomunistiskai valstij tam vienkârði pietrûkst lîdzekïu. Salîdzinâjums navar esoðâm ES dalîbvalstîm, bet gan ar kandidâtvalstîm. Un ðo valstu vidû patkaimiòzeme Igaunija ar 0,6% no IKP zinâtnç iegulda proporcionâli trîs reizes vairâkpar Latviju, neraugoties uz to, ka tâ ir mazâka par Latviju. Slovçnija iegulda 1,2%,Èehija — 1,4%. Un Latvija — 0,21%.

Zinâtnes attîstîbai vienâdi svarîgi un savstarpçji cieði saistîti ir tie lîdzekïi, kas tiekatvçlçti paðiem pçtniecîbas darbiem, un tie, kuri tiek ieguldîti jauno zinâtniekuizglîtîbâ un profesionâlâ izaugsmç. It seviðíi tâdu vçsturisku pâreju posmâ, kâdaspârdzîvotas pçdçjo desmit gadu laikâ, paaudþu maiòa un jaunu zinâtnieku iesaistîðanabûtu uzskatâma kâ fundamentâli svarîga valsts prioritâte. Tâ vietâ konstatçjam, kadoktorantûras studentu un iegûto zinâtnes doktora grâdu skaits nemitîgi turpina sarukt,

123


lîdz ðobrîd tas sasniedzis jau kritisku lîmeni. Profesoru un citu zinâtnisko darbiniekuvidçjais vecums Latvijas augstskolâs ir 56 gadi. Akadçmiskajam personâlam ardoktora grâdu vidçjais vecums ir vçl lielâks — 59 gadi. Ðobrîd Latvijâ ik gadu doktoradisertâciju sekmîgi aizstâv vairs tikai kâdi 20 kandidâti, kur varbût kâdi 30 ik gadubûtu nepiecieðami pat elementârai personâlsastâva atjaunoðanai un kur bûtu jâdomâpar vairâkiem simtiem gadâ, ja mçríis tieðâm bûtu attîstîba un zinâtniskâs inovâcijasspçjas valsts mçrogâ. Nespçja piesaistît jaunos zinâtniekus lîdzekïu trûkuma dçï arlaiku arvien vairâk zinâtnes nozaru vienkârði izdzçsîs no Latvijas zinâtnes kartes.

Daïçja atbildîba par jauno zinâtnieku trûkumu tomçr jâuzòemas arî paðaizinâtnieku saimei. Tâ, piemçram, promocijas kritçriji un promocijas komisiju darbîbair paðu zinâtnieku rokâs. Izvçle par to, vai paturçt darbinieku, kas pârsniedzis pensijasvecumu, vai atbrîvot vietu jaunam iesâcçjam, lîdz ðim ir bijusi koleìiâli izveidotulçmçjgrupu rokâs. Galvenie lçmçji tajâs, protams, ir vecâkie zinâtnieki!

Ja paraugâmies, kâds ir zinâtnieku skaits uz 10 000 valsts iedzîvotâju, tad1998. gadâ Latvijai ðis skaitlis bija 18,6, Igaunijai gandrîz divreiz lielâks — 34,8,Zviedrijai — 78,0, bet Eiropas Savienîbâ vidçji — 49,0. Te atkal parâdâs Latvijasgluþi dramatiskais atpalicîbas lîmenis, kas draud ar ïoti nopietnâm sekâm. Vispirms —kritiski apdraudçta ir kïuvusi augstskolas pasniedzçju kadru atjaunoðana, kas nozîmç,ka nâkotnç nevar bût nodroðinâta pat vispârçjâ augstâkâ izglîtîba, par zinâtniekuizaugsmi nemaz nerunâjot. Taèu tieði zinâtnes un zinâtnieku izaugsme ir Latvijaivairâk nekâ vajadzîga. Zinâtnes attîstîba veido pamatus, uz kuriem izglîtîbas sistçmavar audzinât modernai demokrâtiskai sabiedrîbai sagatavotus valsts iedzîvotâjus —tâdus, kas spçj uzòemt un izvçrtçt informâciju, tâdus, kam ir pamata izpratne parcivilizçtu sabiedrîbu un kultûras vçsturi, tâdus, kas spçj sekmîgi darboties un izturçtkonkurenci globalizçtas ekonomikas kontekstâ. Bez tam zinâtne nav tikai bûtiskscivilizçtas sabiedrîbas komponents, savâ cieðâ sasaistç ar tehnoloìijas attîstîbu tâveicina arî valsts ekonomisko attîstîbu un nozîmîgâ veidâ palîdz celt vispârçjolabklâjîbas lîmeni.

Latvijas tagadçjâ atpalicîba savas zinâtnes atbalstâ ir vçl jo noþçlojamâka tamdçï,ka mûsu zinâtnei ir jau pâri par simt gadu vecas tradîcijas un mûsu lîdzðinçjozinâtnisko sasniegumu kopçjâ bilance tâlu pârsniedz to, ko varçtu loìiski sagaidît notik maza iedzîvotâju skaita.

Protams, ne visas Latvijas zinâtnes nepilnîbas iespçjams izskaidrot ar nepie-tiekamu valsts finansçjumu. Arî paðiem zinâtniekiem, kâ jau teikts, ir jânes sava daïaatbildîbas. Nopietna loma zinâtnes attîstîbâ ir arî daþâdo institucionâlo struktûrusakârtoðanai. Tas, ka panâkta 20 no 34 zinâtnisko institûtu integrâcija augstskolâs,uzskatâms par soli pareizâ virzienâ. Tas, ka ðobrîd Latvijâ studçjoðie aptuveni 100 000studentu ir izkaisîti pa kâdâm 34 augstskolâm, nav laba zîme. Tas liecina parsadrumstalotîbu un eventuâlu funkciju dublçðanos, kas nav savienojama ar resursu

124


maksimâli ekonomisku un lietderîgu izmantoðanu. Sîkas iestâdes nevar nodroðinâtpilnîgas un pilnvçrtîgas akreditçtas programmas, nedz arî atïauties algot vienâdi augstikvalificçtus mâcîbspçkus. Tas, ka vieni un tie paði mâcîbspçki jûtas spiesti strâdâtvairâkâs augstskolâs savu mazo algu dçï, arî nav nekâds ilgtermiòa risinâjums.Nevienai no savâm darbavietâm tâds cilvçks nevar ziedoties 100%, un tas nevarneiespaidot pedagoìiskâ darba kvalitâti. Nopietnam, konkurçtspçjîgam pçtniecîbasdarbam tâdos apstâkïos ir tikpat kâ neiespçjami nodoties. Beigu beigâs taupîbas vietâiznâk izðíçrdîba: cilvçki nelietderîgi izðíieþ savus spçkus, un valsts nelietderîgiizðíieþ savus resursus.

Pârâk lielâ augstâkâs izglîtîbas iestâþu skaita dçï bûtu svarîgi skaidrâk atðíirttehniskâs arodskolas no koledþâm un koledþas no universitâtçm, kur notiek arîpçtniecîba. Bûtu vajadzîgs uzlikt augstâkas prasîbas mâcîbu kvalitâtei un cieðâkkontrolçt no studentiem iekasçto mâcîbas maksas izlietojumu. Paðâm iestâdçm irjâatbild par to, ka izglîtîbas iestâdes nekïûst par profesionâlu izspiedçju darbavietu.Situâcijas, kur dekâni òem kukuïus par studentu uzòemðanu vai departamentu direk-tori pârdod nepelnîtus diplomus, pat zinâtniskos grâdus, ir absolûti un kategoriskijânovçrð, pirms mçs pievienojamies kopçjai ES izglîtîbas telpai.

Nevaru neminçt problçmas, kas saistâs ar daþâdâm iestâdçm piederoðo îpaðumujuridiskâ statusa sakârtoðanu, privatizâciju vai apsaimniekoðanu. Ja daudzus miljonusvçrtus îpaðumus nepârdod par naudu atbilstoði to tirgus vçrtîbai, bet gan privatizç parsertifikâtiem, tie ir miljoni, kas pazûd izglîtîbas un zinâtnes attîstîbai, tie ir miljoni, kastiek zaudçti mûsu valsts attîstîbai.

Pçdçjo gadu laikâ Latvijas zinâtnieki ir spçjuði izturçt sîvu starptautisko konku-renci un regulâri izcînît atbalstu no Eiropas Savienîbas fondiem, it seviðíi no piektâietvara programmâm. Atliek tikai cerçt, ka nâkotnç bûs iespçjams ðo atbalsta lîmenivçl uzlabot. No Latvijas puses katrs Eiropas projektos ieguldîtais lats ir dubultiatmaksâjies. Bûtu nopietni jâdomâ par to, kâ kaut vai daïu no ðâdi atpelnîtiemlîdzekïiem novirzît zinâtnes attîstîbai domâtiem fondiem.

Kad pirms desmit gadiem Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa atklâðanâ kâzinâtniece stâvçju ðîs paðas auditorijas priekðâ, es runâju par augstiem un abstraktiemprincipiem — par zinâtnes filozofiju un zinâtnes un tehnoloìijas saitçm ar sabiedrîbu.Ðodien kâ Valsts prezidente jûtos spiesta runât par zinâtnes elementâru izdzîvoðanu.Taèu, neraugoties uz ðodienas situâcijas smagumu, es palieku optimiste. Latvijapatieðâm ir bagâta ar savu cilvçcîgo un intelektuâlo potenciâlu. Latvija ir izaudzinâjusidaudzus jo daudzus cienîjamus un pat izcilus zinâtniekus. Spçjas mums ir, talantimums ir. Latvijas nâkotnei viòi visi ir vajadzîgi. Mums vienkârði ir jâatrod risinâjumi,lai valsts savâ politikâ nenogalinâtu ðo nabaga vistiòu, zinâtni, kam nâkotnç vajadzçtudçt zelta oliòas.

125


Vçlos no sirds apsveikt visus zinâtniekus — kâ jaunus, tâ vecus, kuri piedalâs ðaiPasaules latvieðu zinâtnieku kongresâ. Novçlu jums visiem radoðu spçku, gandarîjumupar to, kas paveikts, un izturîbu, piepildot savus nâkotnes sapòus un ieceres. Lai jûsudarbs un jûsu ieguldîjums vainagojas ar spoþâm sekmçm, kas nesîs godu un slavu gantçvzemei, gan zinâtnei!

Zinâtne Latvijâ joprojâm ir dzîvaun iecerçm bagâta

Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents Jânis Stradiòð

Uzruna kongresa atklâðanâ 2001. gada 14. augustâ Rîgâ

Latvijas Zinâtòu akadçmijas vârdâ sirsnîgi sveicu zinâtniekus no Latvijas un tâlâmzemçm un novçlu kongresam sekmîgu darbu, interesantas diskusijas, jaunas idejaszinâtnes un Latvijas labâ.

Mûsu kongress ir 1991. gada Pasaules latvieðu zinâtnieku 1. kongresa turpinâjums,turpinâjums pçc desmit gadiem. Toreiz mçs nâcâm kopâ Dailes teâtrî — RîgasLatvieðu biedrîbas namâ vçl saimniekoja padomju militâristi, bet Kongresu namuzinâtniekiem neatvçlçja kompartijas centrâlkomiteja. Mçs nâcâm kopâ dramatiskâlaikâ — Latvijas neatkarîbas reâlas atgûðanas priekðvakarâ, mçnesi pirms augustapuèa un PSRS sabrukuma.

Bija daudz pârdomâtu referâtu, arî jûsmîgu vârdu, tika pârvarçta atðíirtîba starpdzimtenç un ârzemçs strâdâjoðiem latvieðu zinâtniekiem. Atgâdinâðu, ka toreiz noârzemçm ieradâs vairâk nekâ 200 trimdas latvieðu zinâtnieku un speciâlistu. Cerçjâmuz zinâtnes harmonisku attîstîbu atjaunotajâ Latvijâ.

Ðodien katrs var izvçrtçt, kas desmit Latvijas neatkarîbas gados zinâtnç ir iegûtsun kas palicis neîstenots. Katrâ ziòâ pçtniecîbu skâruðas bûtiskas pârmaiòas: ganpozitîvas — tematikas izvçles brîvîba, pievçrðanâs Latvijas problçmâm, iespçja brîvikontaktçt ar zinâtnes centriem ârzemçs, iesaistîðanâs Eiropas Savienîbas projektos,humanitâro zinâtòu atdzîvoðanâs, zinâtniskâs pçtniecîbas koncentrçðanâs universitâtçs,Zinâtòu akadçmijas transformâcija, gan arî gauþi neiepriecinoðas — dramatiskszinâtnes finansçjuma kritums, zinâtnieku skaita krasa, turpat pieckârtîga samazinâ-ðanâs, jauno speciâlistu pârâk lçnâ ienâkðana zinâtnç, “smadzeòu noplûde”, zinâtnesinfrastruktûras akûta nepietiekamîba u.tml. Mûsu zinâtne pârgâjusi no funkcionçðanaslielvalsts apstâkïos uz darboðanos nelielâ valstî, un ðâda transformâcija nav viegla. Nevienmçr manâm valsts atbalstu, pat morâlu atbalstu ne, un salîdzinâjumâ allaþatceramies Igauniju, Slovçniju, Ungâriju, Èehiju, kur ðie procesi norit daudz harmo-

126


niskâk. Kandidâtvalstu vidû Latvija atrodas uz paðiem pçdçjiem zinâtnes autobusasçdekïiem.

Taèu ðodien mums Latvijas zinâtnç ir svçtki, un tâdçï nenodosimies pretenzijâmun negaudîsimies — no tâ labâk nekïûs. Manuprât, ïoti pozitîvi vçrtçjams tas, kakongresam ir bijusi necerçta atsaucîba, vairâk nekâ 900 dalîbnieku, 650 referâtu.Tiesa, tas gan ir mazâk nekâ pirms desmit gadiem, arî kolçìu no ârzemçm ieradiesèetrreiz mazâk. Samçrâ nelielâ skaitâ piedalâs jaunie pçtnieki, taèu 85 doktorandulîdzdalîba mûs iepriecina. Iepriecina arî tas, ka ðî kongresa darbu kopums zinâmâ mçrâgan varçtu bût paðreizçjâs Latvijas zinâtnes inventarizâcija, taèu ne tuvu pilnîgainventarizâcija. Rûpîgi izskatot tçzes, secinâju, ka mçs varçtu dot vçl vismaz divus trîsðâda apjoma tçþu krâjumus, ja visi pçtnieki celtu galdâ pçdçjos gados sarûpçto un javisi ârzemçs strâdâjoðie, no Latvijas izbraukuðie zinâtnieki (un tâdi, postdoktorandulîmenî, lçðami ap 700—1000 cilvçku) prezentçtos ðajâ kongresâ.

Taèu arî ðis kongress ir pietiekami reprezentatîvs, ir tçmu daudzveidîba, nozarudaudzveidîba, pçtnieku daudzveidîba, paaudþu daudzveidîba. Îpaði vçlamas bûtudiskusijas, “saspçle”, sarunas ne tikai par ðauri speciâliem, bet arî par vispârçjiemjautâjumiem — par augstâkâs izglîtîbas un pçtniecîbas modeïiem mazâ valstî, parhumanitârajâm zinâtnçm, nacionâlâs identitâtes, novadu problçmâm, Latvijas mezgluproblçmâm.

Tçzçs atradu divu jauno zinâtnieku pârdomas, vai iet pasaulç laimi meklçt — pardatorzinâtnçm Latvijâ un ârzemçs, divu Latvijâ izauguðu kodolmagnçtiskâs rezo-nanses speciâlistu ziòojumus par saviem pasaules mçroga veikumiem ðajâ nozarç, bettie ir tikai daþi piemçri. Te ir arî Latvijâ strâdâjoðo zinâtnieku referâti par jaunâVentspils Starptautiskâ radioastronomijas centra iespçjâm, par iecerçm materiâl-zinâtnçs, biomedicînâ, íîmijâ, informâtikâ, letonikâ, sociâlajâs zinâtnçs — ðie virzienipçdçjo desmit gadu laikâ ir izauguði, tâtad mçs joprojâm esam zinâtnç gudri un idejâmbagâti.

Vçlos vçl sacît, ka Latvijas Zinâtnes padome sadarbîbâ ar Latvijas Zinâtòuakadçmiju veido Latvijas zinâtnes stratçìiju — Saeimai iesniedzamu dokumentu, kasiezîmçtu zinâtnes virzîbu Latvijâ ar valsts atbalstu. Ðî stratçìija ir jâveido vienlaikus arLatvijas valsts attîstîbas stratçìiju, jo nedrîkst bût vienalga, kâdâ Latvijâ mçsdzîvojam. Ir jâatbalsta mazo un vidçjo uzòçmumu attîstîba uz Latvijâ dzimuðu ideju,izstrâdòu pamata, jaunu materiâlu, procesu, medicînas preparâtu izstrâde, produktuizstrâde ar augstu pievienoto vçrtîbu — informâcijas tehnoloìiju attîstîba. Ir jâpa-lielina valsts atbalsts vietçjai zinâtnei. Ja mçs runâjam, ka valstij ir jâatbilst EiropasSavienîbas kritçrijiem militârajâ jomâ, tad mums ir jâprasa, lai valsts atbilstu Eiropaskritçrijiem arî intelektuâlajâ, zinâtnes, augstâkâs izglîtîbas, modernâs medicînas unveselîbas aizsardzîbas jomâ.

127


Kongress noris gadu tûkstoðu maiòas gadâ, Rîgas 800 gadu jubilejas zîmç, un tasvarbût 2001. gada kongresam pieðíir plaðâku, gadsimtu skatîjuma mçrogu. Pçc pârisstundâm mçs atklâsim tepat lîdzâs, Vçrmanes dârzâ, pieminekli fizikâlâs íîmijaspamatlicçjam, pagaidâm vienîgajam Nobela prçmijas laureâtam no Rîgas —Vilhelmam Ostvaldam. Tas liecina, ka liela zinâtne var tapt arî vietâs, kas tradicionâlineskaitâs pasaules zinâtnes centri. Lai varçtu tapt izcili, pasaulç pamanâmi atklâjumi,ir jâbût fonam, gaisotnei, iespçjâm, iedîgïiem — nemçslotâ smilðu augsnç nav labasraþas.

Lai mûsu kongress ir apliecinâjums, ka zinâtne Latvijâ joprojâm ir dzîva,tradîcijâm un iecerçm bagâta, ka 21. gadsimtâ vçlamies ieiet ar savu, kaut nelielu, taèumûsu valstij un starptautiskai zinâtnei atbilstoða lîmeòa pçtniecîbu. Lai kongressapliecina mûsu kopçjo apòçmîbu — veidot uz zinâðanâm balstîtu Latviju, sekojotLatvijas neatkarîbas rîtausmâ izvçlçtajai devîzei — Scientiae et patriae.

Tautas intelektuâlâ bagâtîba cels arî bagâtu un lepnu LatvijuIzglîtîbas un zinâtnes ministrs Kârlis Greiðkalns

Uzruna kongresa atklâðanâ 2001. gada 14. augustâ

Cienîjamâs dâmas un godâjamie kungi!

Man ir gods sveikt Pasaules latvieðu zinâtnieku 2. kongresa dalîbniekus un viesusgan no tuvâm, gan tâlâm zemçm. Esmu gandarîts, ka pirms desmit gadiem iesâktaisdarbs, rîkojot pirmo kongresu, ir turpinâts un ðogad varam gan pârrunât ðajâ laikâpaveikto, gan kopîgi izstrâdât nâkotnes plânus.

Atskatoties uz paveikto pçdçjo gadu laikâ, jâmin un jâuzteic mûsu zinâtniekuarvien aktîvâka iesaistîðanâs Eiropas Savienîbas zinâtnes kopçjâs telpas veidoðanâ. Arkatru gadu paveras aizvien plaðâkas iespçjas un aktivitâtes piedalîties EiropasSavienîbas zinâtnes programmâs. Jau kopð 1999. gada esam pilntiesîgi dalîbniekiEiropas Savienîbas 5. Ietvara programmâ. Ðajâ laika posmâ Latvijas zinâtnieki iriesnieguði vairâk nekâ 290 projektu, no kuriem 67 ir sekmîgi, iegûstot finansçjumuvairâk nekâ 3,7 miljonu latu apmçrâ. Tas gandrîz divas reizes pârsniedz mûsu valstslîdzdalîbas maksâjumu summu. Vçl tikai èetrâm asociçtajâm valstîm ir ðâda pozitîvabilance.

Tâpat jâatzîmç, ka vairâk nekâ 30 Latvijas zinâtnieku un ekspertu aktîvi darbojasdaþâdâs Eiropas Savienîbas programmu komitejâs, komisijâs, tâdçjâdi dodot savuieguldîjumu Eiropas zinâtnes politikas veidoðanâ.

128


Kopð 1999. gada Latvija ir arî Zinâtniskâs un tehniskâs sadarbîbas programmasCost dalîbvalsts, mûsu zinâtnieki piedalâs 29 ðîs programmas projektos.

Pçrn Latvija kïuva arî par Eiropas Savienîbas rûpniecisko pçtîjumu programmasEureka dalîbvalsti. Gada laikâ jau esam iesaistîjuðies èetros projektos, vçl trîs irsâkðanas stadijâ.

Ðî ir tikai daïa no daudziem un daþâdiem projektiem, kuros sekmîgi darbojasLatvijas zinâtnieki.

Es uzsveru ðo starptautisko projektu un sadarbîbas nozîmi, jo, manuprât, zinâtnenevar pastâvçt, ieslçgta vienas valsts ìeogrâfiskajâs kontûrâs. Ðobrîd ïoti daudz unnopietni tiek runâts par kopçjâs zinâtnes telpas attîstîbu Eiropâ, par zinâtnes mobilitâti.Tikai apvienojot gan zinâtniskos, gan finansiâlos resursus, Eiropa atkal var kïût parzinâtnes un pçtniecîbas centru pasaulç.

Pçdçjos gados lîdz ar ekonomiskâs situâcijas uzlaboðanos valstî ir iespçjams arîpalielinât finansçjumu izglîtîbai un zinâtnei. Katru gadu no valsts budþeta pieðíirtolîdzekïu daudzums pieaug, un ðobrîd tas jau ir 8,9 miljoni latu. Kaut vai viens pie-mçrs — ðogad pirmo reizi kopð neatkarîbas atgûðanas esam atraduði iespçju parbudþeta lîdzekïiem iegâdâties zinâtniekiem jaunu zinâtniskâs pçtniecîbas aparatûru.Ðos lîdzekïus saòems deviòas Latvijas zinâtnieku grupas, kuras sekmîgi piedalâs5. Ietvara programmas pçtnieciskajos projektos. Ðâds atbalsts zinâtniskâs aparatûrasiegâdei tiek plânots arî turpmâk.

Tomçr jûs teiksiet, ka finansçjums zinâtnei ir nepietiekams. Es varu piekrist ðâdamapgalvojumam ar piebildi, ka izglîtîbas un zinâtnes finansçjums nekad nevarçs bûtpietiekams, jo ðî sfçra prasa milzîgas un mûþîgas investîcijas. Tieði tâdçï es aicinu jûsvçl aktîvâk iesaistîties daþâdos starptautiskos pçtnieciskajos projektos, vçl vairâkpiedâvât savas zinâðanas un pieredzi daþâdu jautâjumu risinâðanâ. Nepiecieðama bûtuarî aktîva un konkrçta rîcîba zinâtniski pçtniecisko centru sakârtoðanâ — nozaresstudiju un zinâtniski pçtnieciskâs darbîbas koncentrçðanas nepiecieðamîba, pçtniecîbasbâzu optimizâcija.

Ðajâs dienâs kopâ pulcçjas cilvçki, kuri mûsu valsts vârdu ir darîjuði pazîstamu unslavenu ar saviem sasniegumiem zinâtnç un pçtniecîbâ. Esmu pârliecinâts, ka arînâkotnç tieði zinâtne bûs tâ nozare, pateicoties kurai Latviju pazîs visâ pasaulç. Tieðitâdçï gribçtu uzsvçrt vçl vienu jautâjumu, kura aktualizçðana bûtu nepiecieðama ðajâkongresâ. Mums visiem kopîgi jâizstrâdâ stratçìija un programma jaunu un spçjîgucilvçku iesaistîðanai zinâtnç un pçtniecîbâ. Mums jâsper jau konkrçti soïi akadçmiskâpersonâla kvalitâtes un kvantitâtes palielinâðanai. Izglîtîbas un zinâtnes ministrija irizstrâdâjusi Zinâtniskâ un akadçmiskâ personâla atjaunoðanas programmu, kas ir jauizskatîta un apstiprinâta Ministru kabineta komitejâ. Ðî programma paredz mçrítiecîgu

129


un strauju akadçmiskâs elites atjaunoðanos, rodot lielâkas iespçjas izstrâdât zinât-niskos darbus un palielinot zinâtnes îpatsvaru mûsu valsts universitâtçs.

Ðobrîd pie ðiem un arî daudziem citiem jautâjumiem aktîvi strâdâ Augstâkâsizglîtîbas un zinâtnes attîstîbas programmas izstrâdes komisija, kurâ darbojas zinât-nieki, augstskolu pasniedzçji, studenti, Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas pârstâvji.Komisija nodarbojas gan ar esoðâs zinâtniskâs un pçtnieciskâs bâzes izvçrtçjumu, ganarî izstrâdâ nepiecieðamâs reformas. Es bûtu gandarîts, ja arî kongresâ tiktu aplûkotijautâjumi un izteikti konkrçti priekðlikumi jaunu spçku piesaistç zinâtnç un akadç-miskajâ darbîbâ. Jo mums jau ðodien ir jâdomâ par to, kâda mûsu valsts un mûsuzinâtne bûs pçc 20, 30 un vairâk gadiem. Tieði intelektuâlais potenciâls ir tas, ar kurumçs varam darît mûsu nâciju bagâtu un pârtikuðu. Un tas varçtu bût arî viens nozinâtnes virzîtâjspçkiem — bagâta un lepna Latvijas valsts kopçjâ Eiropas un pasaulesçkâ.

Pasaules latvieðu zinâtnieku 2. kongress notiek Rîgas 800 gadu svçtku kulmi-nâcijas priekðvakarâ. Pilsçta tiek posta svçtku rotâ. Bet, manuprât, mûsu Rîgas, tâpatkâ visas valsts labâkâ rota ir mûsu cilvçki. Es vçlreiz pateicos visiem kongresadalîbniekiem un viesiem par to, ka jûs ar saviem darbiem un vârdiem rotâjat mûsupilsçtu un valsti, un esmu pârliecinâts — darîsiet to arî turpmâk. Vçlu darbîgunoskaòojumu kongresam un ceru, ka ne pçc desmit gadiem, bet pavisam drîz notiksjau nâkamais pasaules latvieðu zinâtnieku kongress.

No Rîgas, aizejot tâlu pasaulçValsts prezidente Vaira Vîíe–Freiberga

Uzruna Vilhelmam Ostvaldam veltîtâ pieminekïa atklâðanâVçrmanes parkâ 2001. gada 14. augustâ

Augsti godâtais Vâcijas vçstnieka kungs,Akadçmijas prezident,godâtie Rîgas pilsçtas un “Grindeks” firmas pârstâvji!

Ðodien mçs îpaði skaistâ veidâ iezîmçjam Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresakopâ sanâkðanu. Ar ðî pieminekïa atklâðanu iezîmçjam Latvijas zinâtnes augstâkâsasnieguma veicçju. Lai gan V. Ostvalds bija vâcietis un nozîmîgu daïu sava zinât-niskâ mûþa aizvadîjis Leipcigas universitâtç, Rîga bija viòa dzimtâ pilsçta, tâ bija viòaðûpulis. Ðeit sâkâs viòa izglîtîbas ceïð, ðeit sâkâs viòa zinâtnieka izaugsme. Visa Rîgatâdçï var bût lepna uz ðo savu zinâtnes laukâ paðu diþâko dçlu, kurð tagad nupievienojas tam izcilo rîdzinieku pulkam, kas ir atraduði sev vietu piemiòai Vçrmanes

130


parkâ. Parkâ, kuru savulaik turîga ìimene dâvinâja Rîgai. Pirms daþâm dienâmpiemiòas plâksne tika atklâta pasaules izcilajam ðahistam Mihailam Tâlam, parka otrâpusç viòam ðodien pievienojas izcils zinâtnieks.

Es novçlu, lai Rîgai tâs nâkamo simt gadu laikâ rastos vçl daudzi tâdi iedzimtie kâOstvalds zinâtnç, Mihails Tâls ðahâ. Lai arî viòi spçtu nest pasaulç savas dzimtâszemes pilsçtas un valsts vârdu. Paldies “Grindeks” par atbalstu, paldies par to, kaLatvijâ vçl arvien dzîva ir zinâtne — gan eksaktâ, fundamentâlâ, gan pielietojamâ, kasrada rezultâtus praktiskâ dzîvç, kas veido darba vietas, kas palîdz celt tautaslabklâjîbu. Pielietojamai zinâtnei ðeit ir îpaði nozîmîga vieta, organiskâ íîmija uneksaktâs zinâtnes vienmçr Latvijâ ir ieòçmuðas nopietnu vietu, ar to Latvijas vârds irspçjis iziet pasaulç. Mums ðodien ir dubulti svçtki. Tie ir svçtki zinâtnei, un tie irsvçtki slaveniem rîdziniekiem.

Lai sveðs bûtu jçdziens “neiespçjami”Ministru prezidents Andris Bçrziòð

Uzruna kongresa noslçgumâ 2001. gada 15. augustâ

Cienîjamie Pasaules latvieðu zinâtnieku 2. kongresa dalîbnieki!Augsti godâtais ministra kungs!Godâtie klâtesoðie!

Atïaujiet man pievienoties visiem labajiem vârdiem, kas tika teikti Hartmaòakungam, saòemot Zinâtòu akadçmijas Lielo balvu.

Ir aizvadîts Pasaules latvieðu zinâtnieku 2.kongress, kurâ tika analizçta situâcijaLatvijas zinâtnç, vçrtçts zinâtnieku veikums un izstrâdâti priekðlikumi problçmurisinâðanai. Kongress notika laikâ, kad Rîga svin savu astoòsimtgadi, un simboliskidemonstrçja intelektuâlismu un radoðo garu, kas vienmçr ir bijis raksturîgs ðai pilsçtai.

Es vçlos pievienoties kongresa gaitâ izskançjuðajâm atziòâm, ka neatkarîbas gadosLatvijas zinâtnieki ir pierâdîjuði sava pçtnieciskâ darba augsto lîmeni un tas ir guvisstarptautisku atzinîbu. Akcentçðu tikai daþus râdîtâjus, kas apliecina mûsu zinâtniekudarba kvalitâti.

Latvijas zinâtnieki sekmîgu projektu finansçjuma veidâ piesaista lîdzekïus, kas irdivas reizes lielâki nekâ paðu iemaksâtâ dalîbas maksa. Publikâciju skaits uz vienuzinâtnieku starptautiski atzîtos izdevumos ir pieaudzis piecas reizes. Bûtiski palie-linâjusies arî vadoðo Latvijas zinâtnieku starptautiskâ atpazîstamîba, par ko liecinaviòu darbu citçjamîbas ievçrojams pieaugums — vadoðo zinâtnieku citçjamîbasindekss ir palielinâjies desmit reiþu.

131


Latvijas zinâtne ir pierâdîjusi, ka Latvija kâ valsts ir gatava sekmîgi strâdâtEiropas Savienîbas (ES) sastâvâ. Vairâkkârt ir uzsvçrts, ka attiecîgâs valsts zinâtniekulîdzdalîba 5. Ietvara programmâ parâda valsts gatavîbu bût par ES dalîbvalsti. Latvijaszinâtne apliecina, ka tai ir skaidras attîstîbas perspektîvas.

Zinâtne patieðâm ir pârdzîvojusi sareþìîtus laikus. Atcerçsimies, ka padomju laikâievçrojama daïa pçtîjumu bija militâri rûpnieciskâ kompleksa pasûtîjums. Tagad ðîpasûtîjuma, protams, vairs nav. Daïa zinâtnieku ir spçjuði pârorientçties uz citiempçtîjumiem, kas paredzçti citiem mçríiem, un integrçjas Eiropas zinâtnes sistçmâ.Latvijas zinâtnes struktûras sakârtoðana ir iespçjami âtri jâpabeidz un jâbût gataviemLatvijas dalîbai Eiropas Savienîbâ, kas mûsu zinâtniekiem pavçrs daudz plaðâkasdarbîbas iespçjas.

Ðeit tika runâts arî par tâm problçmâm, ar kurâm saskaras mûsu zinâtnieki. Tâ irnepietiekamâ zinâtniskâs pçtniecîbas bâzes un infrastruktûras atjaunoðana, akadçmiskâun zinâtniskâ personâla atjaunoðanas problçma. Mçs ar Zinâtòu akadçmijas unZinâtnes padomes vadîbu esam vienojuðies, ka nepiecieðams ðîs lietas pârskatît, uniespçjams, ka daudz kas ir jâmaina. Acîmredzot jârunâ arî par zinâtnes îpaðumâ vaipârraudzîbâ ðodien esoðâs infrastruktûras apsaimniekoðanu un jaunu, modernu formuun veidu meklçðanu, kâ to apsaimniekot.

Taèu vçl vairâk nekâ infrastruktûra mûs visus uztrauc pârâk cienîjamais zinâtniekuvidçjais vecums, kas Latvijâ ir tuvu 60 gadiem un ievçrojami pârsniedz attîstîto valsturâdîtâju — apmçram 45 gadi. Tas nozîmç, ka zinâtnç vairs nenotiek normâla paaudþunomaiòa.

Tâ nav problçma, ko nebûtu iespçjams atrisinât. Studçt gribçtâju skaita ievçroja-mais pieaugums augstskolâs rada labu bâzi zinâtnes kvalitatîvai atjaunoðanai. PaðlaikIzglîtîbas un zinâtnes ministrija izstrâdâ akadçmiskâs un zinâtniskâs vides atjauno-ðanas programmas, kuru uzdevums ir radît stimulus un apstâkïus jauno zinâtniekusekmîgai sagatavoðanai.

Uzskatu, ka nedrîkstam kavçties ar cieðâku zinâtniski pçtniecisko institûtuintegrâciju augstskolâs. Ieguvçji bûs visi — gan valsts, kas varçs racionâlâk izlietotizglîtîbai un zinâtnei paredzçto finansçjumu, gan zinâtnieki, gan studenti un dokto-randi, kuri iegûs iespçju izglîtoties pie labâkajiem Latvijas zinâtnes spçkiem. Mçs jaulabu laiku runâjam par ðîs integrâcijas nepiecieðamîbu, diemþçl joprojâm kavçjamiesar izvirzîto mçríu praktisku realizâciju.

Ðobrîd diemþçl nav iespçjams nodroðinât tik lielu finansçjumu, kâdu vçlaszinâtnieki un kâds bûtu optimâlais zinâtnes attîstîbai. Taèu valsts ir arî gatava sniegtatbalstu nozîmîgâkajiem un sekmîgâkajiem pçtîjumiem. To apliecina, piemçram, tas,ka valdîba ir atradusi iespçju pieðíirt lîdzfinansçjumu visiem projektiem, kuriem daïulîdzekïu dod Eiropas Savienîba.

132


Vçlos arî uzsvçrt, ka nepiecieðams daudz aktîvâk izmantot ievçrojamo Latvijasizcelsmes zinâtnieku potenciâlu ârzemçs. Atgâdinâðu, ka ðobrîd ârzemçs ir apmçram1000 zinâtnieku, kuru vidçjais vecums ir ap 40 gadiem. Tas ir milzîgs potenciâls, kurð,pareizi izmantots, var dot bûtisku ieguldîjumu Latvijas attîstîbas paâtrinâðanâ.

Alberts Einðteins kâdreiz teica, ka visi no bçrna kâjas zina, ka, lûk, tas un tas naviespçjams. Taèu vienmçr atrodas kâds nejçga, kurð to nezina. Viòð tad arî izdaraatklâjumus.

Es novçlu, lai jums visiem, cienîjamie latvieðu zinâtnieki, bûtu sveðs jçdziens“neiespçjami” un lai darbs dod aizvien jaunus atklâjumus un radoðu gandarîjumuikvienam no jums.

Kongresa Organizâcijas komitejas lîdzpriekðsçdçtâjs,Programmas komitejas priekðsçdçtâjs Juris Ekmanis

Runa kongresa noslçgumâ

Augsti godâtais Ministru prezidenta kungs, ministra kungs, Ekselences,dâmas un kungi, kolçìi!

Tuvojas kongresa darba nobeigums. Plenârsçdçs un sekcijâs, un kopâ tâdu bija 48,zinâtnieki apsprieda globâlas pasaules augstâkâ lîmeòa nozaru problçmas. Mçs visipârliecinâjâmies, ka zinâtnieki Latvijâ un ârpus tâs mâk globâli domât un risinâtglobâlus jautâjumus. Kopumâ kongress pulcçja gandrîz 1000 dalîbnieku (1. tab.).Divâs dienâs sekcijas un apakðsekcijas apmeklçjuði 1484 zinâtnieki — apmçramtreðdaïa piedalîjusies vairâku sekciju darbâ, tâdçï notikusi arî savstarpçja bagâtinâ-ðanâs. Nolasîti 638 referâti (2. tab.). Îsi pirms kongresa beigâm jau izskançja vairâkipriekðlikumi par nâkamo konferenèu rîkoðanu, nepiecieðamîbu aktîvi piesaistît jaunosspeciâlistus zinâtniskajam un augstskolu darbam, atbalstu populârzinâtniskiem izde-vumiem, lai tos bez maksas varçtu izplatît skolâs. Atziòa par finansçjuma trûkumuzinâtnei (Latvijas valsts budþets tai atvçlç tikai 0,21% no iekðzemes kopprodukta)sekciju secinâjumos izskan visbieþâk. Valsts finansçjuma trûkums zinâtnç nozîmç arîto, ka nav valsts pasûtîjuma zinâtnei, tâdçï jârunâ ne tikai par naudu, bet arî par valstsattieksmi pret Latvijas intelekta izmantoðanu paðu vajadzîbâm. Kongresa orgkomitejaturpinâs darbu pie rezultâtu un secinâjumu apkopoðanas.

Paldies visiem un veiksmi, stiprinot Latvijas zinâtni!

133


1. tabula

Kongresam pieteikuðies 960

Piedalîjuðies plenârsçþu un sekciju darbâ 1484

Lielâkais dalîbnieku skaits:

Plenârsçdç “Zinâtnieki medicînai” 69

Plenârsçdç “Izglîtîba un zinâtne” 70

Diskusijâ “Latvijas sievietes izglîtîbâ un zinâtnç” 57

Sekcijas sçdç “Bioloìija un vide” 70

2. tabula

Nozare Nolasîti referâti

Izglîtîba un zinâtne 38

Humanitârâs un sociâlâs zinâtnes 208

Dabaszinâtnes 109

Dzîvîbas zinâtnes 150

Inþenierzinâtnes, arhitektûras un mâkslas zinâtnes 113

Zinâtnes un tehnikas vçsture 20

Kopâ 638

134


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS SÇDES

Latvijas attîstîbas problçmas

16. februâra sçde. Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas un inovâciju koncepcijasSçdi organizçja Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïa.

Par koncepcijâm un sçdi sk. arî: “Latvijas Vçstnesis”, 2000., 14. dec.; “Diena”,2000., 14. dec.; “Latvijas Vçstnesis”, 2001, 16. janv.; “Zinâtnes Vçstnesis”, 2001,5. marts.

Sçdç piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no Latvijas augstskolâm (LU, RTU, LLU),LR Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tehnoloìiskâ centra, daþâdu zinâtnisko institûtuun institûciju pârstâvji.

Sçdç tika nolasîti referâti:

� Latvija: no vîzijas uz darbîbu — Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas koncepcija(Dr. Uldis Osis, LR Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecîbas padome)

� Nacionâlâ inovâciju koncepcija (Dr. Jânis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloìiskaiscentrs)

Debatçs piedalîjâs Dr. A. Ûbelis (5. Ietvarprogrammas Nacionâlais kontakt-punkts), LZA locekïi A. Buiíis, J. Freimanis, I. Kalviòð, M. Beíers, P. Zvidriòð,V. Rudzîte, P. Guïâns u.c.

Secinâjumi un lçmums

Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) savâ sçdç analizçja darba grupas izstrâdâtovalsts ilgtspçjas attîstîbas koncepciju “Latvija: no vîzijas uz darbîbu”. Darba grupassastâvâ — kompetenti daþâdu tautsaimniecîbas nozaru speciâlisti un zinâtnieki, toskaitâ LZA locekïi. Koncepcija piedâvâ integrçtu Latvijas ekonomiskâs, politiskâs unsociâlâs attîstîbas priekðstatu modeli turpmâkajiem 20–30 gadiem, parâdot priekðno-sacîjumus vienota mçría — ES valstu dzîves standartiem atbilstoða Latvijas sabied-rîbas labklâjîbas lîmeòa — sasniegðanai.

Koncepcijâ secinâts, ka minçtâ mçría sasniegðanai vispirms jârealizç optimâlaisvalsts attîstîbas modelis informâcijas sabiedrîbas izveidei Latvijâ. Sabiedrîbai jâvei-dojas kâ augsti attîstîtai indivîdu kopienai. Zinâðanietilpîgo produktu raþoðana,lîdzsvarota visu valsts reìionu attîstîba, daudzveidîga ekonomika lauku teritorijâs,sociâlpolitikas, izglîtîbas, zinâtnes un kultûras jautâjumu risinâðana cieðâ saistîbâ arekonomisko politiku var radît reâlu iespçju koncepcijas îstenoðanai prognozçtajâperiodâ.

LZA SÇDES

135

Pamatnosacîjums ðo ilgtspçjas uzdevumu izpildei ir LR MK darba grupas jaun-izstrâdâtâs Nacionâlâs inovâciju koncepcijas realizâcija. Tâs mçríis ir inovâcijâmatvçrtas ekonomikas veidoðana Latvijâ, nosakot zinâtnieku uzdevumus un prioritâtesvalsts kopçjâs ekonomiskâs un sociâlâs attîstîbas nodroðinâðanâ.

LZA sçdes dalîbnieki atbalsta piedâvâtâs ilgtspçjas attîstîbas un inovâciju kon-cepcijas un nolemj:

1) darbs pie koncepciju tâlâkas izstrâdes ir jâturpina, tomçr koncepciju îstenoðanair jâsâk nekavçjoði, par to liecina globâlo un Latvijas iekðçjo procesu attîstîbastendenèu analîze;

2) par prioritâriem uzdevumiem uzskatâma valsts ekonomiskâs, politiskâs unsociâlâs droðîbas garanta, sabiedrîbas augsta izglîtîbas lîmeòa, sabiedrîbas ekonomis-kâs un sociâlâs attîstîbas nodroðinâðana;

3) nekavçjoties jâsâk Latvijas tautsaimniecîbas pârveide atbilstoði jaunâs ekono-

mikas modelim: tradicionâlo tautsaimniecîbas nozaru atjaunoðana uz moderno tehno-loìiju bâzes, prioritâra augsto tehnoloìiju nozaru atbalstîðana;

4) par izðíiroðu faktoru Latvijas attîstîbai jâuzskata augsti izglîtota, atvçrtâ darbatirgû konkurçtspçjîga darbaspçka sagatavoðana; ðim nolûkam kâ galvenâs ilgtermiòaizglîtîbas sistçmas reformas sastâvdaïas jâizkopj izglîtîbas ieguves motivâcija, jâno-droðina kvalitatîvas izglîtîbas brîva pieejamîba, mûþa izglîtîbas iespçjas;

5) Latvijas zinâtnes sistçmai jâbût gatavai izpildît paaugstinâtu pieprasîjumu pçczinâtniskiem pçtîjumiem un izstrâdnçm, tâdçï jânodroðina tâdi zinâtnes potenciâlapieauguma tempi, lai tuvâko 10 gadu laikâ zinâtnisko pçtîjumu îpatsvars iekðzemeskopproduktâ sasniegtu ES valstu lîmeni, dabaszinâtnçs un inþenierzinâtnçs akcentçjotlietiðíos pçtîjumus un attîstîbas projektus;

6) augsta iekðzemes kopprodukta pieauguma tempu sasniegðanâ par galvenofaktoru jâkïûst veiksmîgiem Latvijâ radîtiem intelektuâliem produktiem, jaunu oriìi-nâlu zinâtòietilpîgu produktu un tehnoloìiju izstrâdei un to ievieðanai tautsaimniecîbâ;ðim nolûkam svarîgs priekðnoteikums ir aktîva inovâciju procesa attîstîba;

7) nacionâlâs identitâtes saglabâðanai globalizâcijas apstâkïos aktîva kultûraspolitika jâuzskata par vienu no valsts prioritâtçm; ðim nolûkam jâsekmç plaða kultûraspieejamîba un visu valsts iedzîvotâju lîdzdalîbas iespçja kultûras procesos, jâatbalstatâs kultûras vçrtîbas, kuras nodroðina Latvijas kultûras pârmantojamîbu nâkamajâmpaaudzçm;

8) jâaktivizç latvieðu valodas saglabâðanas, attîstîbas un funkcionâlâs pilnvei-doðanas procesi, paâtrinot terminoloìijas izstrâdi latvieðu valodas pielietoðanai


136

informâcijas sistçmâs; vienlaicîgi jâizstrâdâ un jârealizç ilglaicîga valodu prasmes,bilingvitâtes un multilingvitâtes atbalsta stratçìija, kas nodroðinâtu iespçju aktîvistrâdât globâlajâ informâcijas telpâ.

Sçdi atreferçja Dr. Çrika Tjûòina

18. maija sçde. Pârtikas droðîba: problçmas Eiropai un LatvijaiSçdi organizçja Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa.

Par sçdi un tâs lçmumu sk. arî: “Latvijas Vçstnesis”, 2001, 31. maijs; “ZinâtnesVçstnesis”, 2001, 21. maijs un 4. jûnijs.

Sçdi ar savu klâtbûtni pagodinâja Somijas ZA prezidents profesors Risti Nçtenens.

LZA prezidents J. Stradiòð ievadrunâ norâdîja, ka plaðâkâ sabiedrîbâ arvien vairâkieskanas baþas par ikdienâ lietojamâs pârtikas kvalitâti. Sçdç apsprieþamie jautâjumibûtîbâ ir plaðâkas problçmas sastâvdaïa — kâda nâkotne ir Latvijas lauksaimniecîbai,pârtikas raþoðanai Latvijâ, kvalitatîvas pârtikas eksportam un importam, kas savukârtir problçma par Latvijas harmonisku ieieðanu Eiropas Savienîbâ. Pârtikas droðîba irproblçma ne tikai Latvijai, bet arî Eiropai. Ne velti ES zinâtnisko pçtîjumu nâkamajâ(6.) ietvarprogrammâ 2002.–2005. gadâ pârtikas droðîba un riski veselîbai pamat-problçmu sarakstâ stâv vienâ no pirmajâm vietâm.

J. Stradiòð izteica cerîbu, ka zinâtniska pieeja, sabiedrîbas zinâtniska orientçðanabûs sçdes uzmanîbas centrâ un dos orientierus turpmâkai rîcîbai.

Sçdç noklausîjâs un apsprieda LZA akadçmiía Dr.habil.biol. Indriía Muiþnieka(LU Bioloìijas fak.) referâtu “Ìençtiski modificçtie organismi pârtikâ”, Dr.biol. Vies-tura Baumaòa (LU Biomedicînas pçtîjumu un studiju centrs) referâtu “Prionu slimîbasun spongiozâs encefalopâtijas”, LZA kor.loc. Dr.habil.chem. Andra Zicmaòa (LUÍîmijas fak.) referâtu “Pârtikas produktu analîzes iespçjas Latvijâ” un Dr.biol. OlafaStengrevica (LM Latvijas Pârtikas centrs) referâtu “Eiropas un Latvijas likumdoðanapar pârtikas droðîbas un aprites regulçðanu”.

Sçdes secinâjumi un ieteikumi

1. Uzskatît paveikto darbu Latvijâ likumdoðanas sakârtoðanâ pârtikas aprites untâs nekaitîguma kontroles jomâ par sekmîgu. Radîtâ normatîvâ bâze atbilst ESprasîbâm, nodroðinot pârtikas nekaitîguma kontroli pret ðodien zinâmiem íîmiskiemun bioloìiskiem riskiem.

137

LZA SÇDES

2. Atzît kvalitatîvas, droðas un veselîgas pârtikas raþoðanu par prioritâti pârtikasnozares ilglaicîgai attîstîbai.

3. Atzît par bûtisku un ïoti svarîgu pârtikas nozares ekspertu sagatavoðanu atbil-stoði ðodienas aktuâlâm pârtikas droðuma kontroles prasîbâm, ievçrojot ES direktîvaspar Eiropâ regulçjamo profesiju izglîtîbas harmonizâciju.

4. Atzît par neatliekamu uzdevumu atbalstît un attîstît pârtikas un uztura zinâtni,ieskaitot mûsdienîgu analîtisko nodroðinâjumu, kâ vienotu zinâtnes nozari uz LU,LLU, AML un attiecîgu institûtu un laboratoriju bâzes, kas vistieðâkâ veidâ veicinâtuiedzîvotâju veselîbas un dzîves kvalitâtes uzlaboðanu.

5. Attîstît nacionâlâ pârtikas droðuma zinâtniski pçtniecisko tîklu, ietverot akadç-miskos partnerus, tâdçjâdi nodroðinot neatkarîgu pârtikas kontroli ar modernu analî-tisko bâzi un iesaistoties Eiropas zinâtniskâs kooperâcijas sistçmâ (SCOOP sistçma).

6. Atbilstoði Pasaules Veselîbas organizâcijas iniciatîvai attîstît Pârtikas un uzturadarbîbas plâna Latvijas modeli, formulçjot Latvijai specifisku stratçìiju, mçríus unplânu pârtikas droðumam, veselîgam uzturam un ilglaicîgai pârtikas piegâdei. Atbil-stoði ES dalîbvalstu piemçram un PVO rekomendâcijâm, LR Labklâjîbas ministrijâizveidot Pârtikas un uztura zinâtnisko padomi, piesaistot kompetentus pârtikas unuztura zinâtnes speciâlistus.

7. Lûgt LR valdîbu pilnvarot Latvijas Zinâtòu akadçmiju izstrâdât nacionâloprogrammu “Pârtika”, ietverot tajâ konkrçtus pasâkumus izglîtîbas, zinâtnes unLatvijai perspektîvas raþoðanas attîstîbai, paredzot attiecîgo finansçjumu, investîcijasun valsts garantijas nepiecieðamo pârkârtojumu veikðanai. Uzskatît par nelietderîgupârtikas kontroles funkciju koncentrçðanu ieinteresçtas organizâcijas — Zemkopîbasministrijas — pârziòâ. Ðâdai kontrolei, atbilstoði Baltâs grâmatas 38. pantam, jâbûtneatkarîgai no industriâlâm un politiskâm interesçm.

Sçdi atreferçja Dr. Baiba Âdamsone

18. jûnija sçde. Latvieðu mûsdienu terminoloìijas ievieðanas juridiskie aspektiSçdi organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa.

Ievadvârdus sçdei par ðo aktuâlo mûsdienu tçmu teica LZA viceprezidents,Terminoloìijas komisijas lîdzpriekðsçdçtâjs J. Ekmanis. Ar ziòojumu “Likumdoðanasprocess un valsts valodas terminoloìija” uzstâjâs LR Saeimas Juridiskâ biroja vadîtâjs,LZA Terminoloìijas komisijas Juridiskâs apakðkomisijas priekðsçdçtâjs G. Kusiòð.Par juridisko terminu ievieðanu praksç terminoloìijas vienotîbas aspektâ runâja LR

138


Tieslietu ministrijas terminoloìijas speciâliste K. Jarinovska. Par Tulkoðanas un termi-noloìijas centra darbîbu vienotas latvieðu valodas terminoloìijas izstrâdes veicinâðanâziòoja ðî centra speciâliste I. Vancâne. RTU docents K. Timmermanis runâja par tçmu“Normatîva akta loma daþâdu institûciju terminoloìiskâs sadarbîbas modeïa izstrâdçun îstenoðanâ”. Akadçmiíe V. Skujiòa rezumçja LZA Terminoloìijas komisijas 40gadu darbîbas pieredzi vienotas latvieðu valodas terminoloìijas izstrâdei un ievieðanaipraksç.

Norisa aktîvas debates.

Sçdes dalîbniekus un viesus iepriecinâja ïoti plaða visdaþâdâko terminu vârdnîcuizstâde — LZA Terminoloìijas komisijas paveiktâ darba rezultâts.

Sçdes rezolûcijâ konstatçts, ka LZA Terminoloìijas komisija ar nozaru aptvertîbu(20 nozares) un iesaistîto lielo speciâlistu skaitu (224) ir reâla bâze koordinçtam

darbam terminoloìijas jomâ. Lai nodroðinâtu vienotas terminoloìijas izstrâdi, ir jâpa-pildina Valsts valodas likuma 22. p. un LR MK noteikumu N 405 normas. Jâparedzsfçras, kurâs ir obligâta vienotai lietoðanai apstiprinâto terminu lietoðana. Tie irlikumi, citi normatîvie akti, publikâcijas, lietvedîba, mâcîbu literatûra, attiecîgie tematimasu saziòas lîdzekïos. Tâdçï ir jâprecizç visu institûciju (Valsts valodas centra,Tulkoðanas un terminoloìijas centra, “Latvijas Standarta” u.c.) pârstâvju un LZATerminoloìijas komisijas sadarbîba, jâindeksç LZA TK izstrâdâtie termini datu bâzçs,augstskolu profesionâlo studiju programmâs jâparedz terminoloìiskâ izglîtîba, jâpa-lielina izdevçju atbildîba par terminu lietoðanu. Vajadzîgs valsts pasûtîjums modernasmetodikas izstrâdei un starpnozaru terminu datu bâzes uzturçðanai. Jâizveido mehâ-nisms, kâ novçrst dublçðanos un terminu lietojumu pretrunîgumu. Sadarbîbâ ar LRIZM vçlams izveidot darba grupu nacionâlâs terminoloìijas izpçtes un attîstîbasprogrammas izstrâdei.

Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga

8. novembra sçde. Doktorantûra Latvijâ — problçmas un risinâjumiSçdi organizçja Latvijas Zinâtòu akadçmija kopâ ar Augstâkâs izglîtîbas padomi,

Latvijas Zinâtnes padomi un Latvijas Profesoru asociâciju.

Sçdes darbâ piedalîjâs LZA locekïi, pârstâvji no Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas,promociju padomçm, augstskolu zinâtnieki un doktorandi. Sçdi vadîja LZA vicepre-zidents J. Ekmanis. Sçdes dalîbnieki noklausîjâs AIP priekðsçdçtâjas akadçmiíesB. Rivþas ziòojumu “Doktora studijas Latvijâ: attîstîba un perspektîvas” par stâvokliun vispârîgajâm problçmâm doktorantûras studijâs (sk. "Latvijas Vçstnesis”, 2001,

139

LZA SÇDES

21. nov.). Par doktorantûras tendencçm Latvijas universitâtçs runâja LZP pârstâveLZA kor.loc. E.Birìele. Par doktorantûras programmâm Latvijas Universitâtç stâstîjaLU prorektors LZA kor.loc. J. Krûmiòð, savukârt referâtu “Doktorantûra RîgasTehniskajâ universitâtç: stâvokïa analîze un nâkotnes perspektîvas” nolasîja RTUprorektors L.Ribickis. Pçc referâtu noklausîðanâs izraisîjâs plaðas un aktîvas debates,kurâs runâja VZKK priekðsçdçtâjs R. Valters, LZA viceprezidents J. Ekmanis, RTUrektors I. Knçts, LU Medicînas fakultâtes profesors I. Taivâns, Latvijas Profesoruasociâcijas pârstâvis J. Pommers, LU orientâlistikas katedras profesors L. Taivâns,IZM pârstâvis V. Egle, J. Borzovs, A. Zicmanis, H. Zenkeviès u.c.

Sçdes galvenie secinâjumi

1. Doktora studijas ir akadçmiskâ personâla atjaunotnes bâze Latvijas augstskolâsun Latvijas zinâtniskais potenciâls. Latvijâ doktora studijâs studç 1,2% no visiemstudentiem jeb ~ 1200 doktorandu, gadâ doktorantûru vajadzçtu beigt ~ 300 dokto-randiem, bet reâli beidz ne vairâk kâ 60. Tâpçc doktorandu sagatavoðanas intensifi-cçðanai un profesûras kadru atjaunoðanai nepiecieðams:

a) mainît likumdoðanu, lai doktorandu sagatavoðanâ varçtu piedalîties arî pçtnie-cisko institûtu zinâtnieki kâ doktorantûras vadîtâji un zinâtniskâs bâzes nodro-ðinâtâji (~ 900 zinâtòu doktoru);

b) radît speciâlu doktorantûras fondu, lai nodroðinâtu stabilu finansçjumudoktorantûrai universitâtçs un zinâtniskâs pçtniecîbas institûtos;

c) palielinât doktorandu stipendijas lîdz 150 Ls, uzlabot to zinâtniskâ darbanodroðinâjumu;

d) radît stimulus doktorantûras pabeigðanai — garantçjot pçc doktora grâda iegû-ðanas atbilstoðu atalgojumu, îpaði tad, ja jaunais doktors paliek strâdât augstskolâ,kâ arî iespçju dzçst studiju kredîtu;

e) palielinât doktora grâda îpatsvaru, veidojot vadoðo ierçdòu karjeru.

2. Veikt izmaiòas “Augstskolu likumâ”, pagarinot pilna laika doktorantûras studi-jas inþenierzinâtnçs un dabaszinâtnçs lîdz 4 gadiem.

3. Sakârtot likumdoðanu, saskaòojot prasîbas doktoram “Augstskolu likumâ” un“Likumâ par zinâtnisko darbîbu”.

Sçdi atreferçja Dr. Alma Edþiòa

140


23. novembra sçde. Latvijas dabas biodaudzveidîbas izpçtes pamatpro-blçma — retâs un apdraudçtâs sugas

Sçdi organizçja Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïa.

Sk. arî “Zinâtnes Vçstnesis”, 2001, 3. dec.

Sçdç par Latvijas Sarkanâs grâmatas veidoðanas gaitu informçja LZA kor.loc.Dr.biol. G. Andruðaitis, ar ziòojumiem uzstâjâs Dr.biol. V. Melecis (“Sarkanâ grâmataun sugu daudzveidîbas pçtîjumi”) un LZA kor.loc. Dr.biol. J. Vîksne (“Sarkanâ grâ-mata dzîvâs dabas vispârçjâs izpçtes kontekstâ”).

Secinâjumi

� Latvijas Sarkanâ grâmata, kura ir tapusi, pateicoties ilggadîgiem Latvijas dabaspçtîjumiem, un kurâ ir apkopoti jaunâkie dati par izzûdoðajâm, retajâm un aizsar-gâjamâm augu un dzîvnieku sugâm, ir gan rîcîbas programma, gan fundamentâlsieguldîjums Latvijas dabas izpçtes un aizsardzîbas darbâ. Tâ atbilst Eiropas un pasau-les mûsdienu vides politikas pamatnostâdnçm, kuras ir iekïautas bioloìiskâs daudz-veidîbas aizsardzîbai veltîtajos dokumentos (Riodeþaneiro, Bonnas, Vaðingtonas,Helsinku u. c. starptautiskâs konvencijas), kurus parakstîjusi arî Latvija.

� Dzîvâ daba ap mums atrodas nepârtrauktâ dinamiskâ lîdzsvarâ, un pareizainformâcija par tâs stâvokli konkrçtajâ laikâ un vietâ ir priekðnoteikums, kas ïaujizvairîties no konflikta situâcijâm daþâdâs saimniecîbas nozarçs un reizç nodroðinabioloìisko resursu ilgtspçjîgu izmantoðanu.

� Lai Sarkanajâ grâmatâ iekïauto reto un aizsargâjamo sugu saraksti objektîviatspoguïotu Latvijas dabâ notiekoðâs pârmaiòas, ir jâizveido zinâtniski pamatota sugu

daudzveidîbas valsts monitoringa sistçma. Lai to panâktu, ir jâveicina bioloìijasapakðnozaru — botânikas, zooloìijas, ekoloìijas un vides zinâtnes — attîstîba, jâ-attîsta ainavu ekoloìija un populâciju bioloìiju un ìençtika.

� Jâveicina Latvijas sabiedrîbas izglîtoðana dzîvâs dabas daudzveidîbas aizsar-dzîbas jomâ, sagatavojot vides izglîtîbas projektus un informatîvos bukletus parLatvijas Sarkano grâmatu un tâs nozîmi. Jâveido nacionâlie sugu noteicçji.

� Zinâðanas par savu zemi, îpaði par tâs dzîvo dabu, lîdzîgi kâ zinâðanas parvçsturi, valodu, etnogrâfiju u.c., ir nacionâlâs kultûras sastâvdaïa, turklât Latvijas dabuvar un ir jçga pçtît tikai un vienîgi Latvijâ. Latvijas dabas aizsardzîba bûtu iekïaujamavalsts prioritârajos uzdevumos, bet tâs izpçte - prioritâro pçtîjumu kategorijâ.

Ierosinâjumi

� Veicinât jauno speciâlistu sagatavoðanu Latvijâ nozîmîgu dzîvo organismugrupu taksonomijâ LU doktorantûrâ un LZP doktorantûras grantu sistçmâ.

141

LZA SÇDES

� Rast iespçju sniegt LZP finansiâlu atbalstu Latvijâ izdodamajiem, ilggadîga-jiem, starptautisku atzinîbu guvuðajiem un LZP atzîtajiem izdevumiem dabasbioloìijâ, “Latvijas Entomologs” un “Putni dabâ”.

� Veidojot jauno Latvijas vides valsts monitoringa programmu, bioloìiskâsdaudzveidîbas monitoringa sadaïâ iekïaut Latvijâ nozîmîgas ekosistçmas un sugasneatkarîgi no to statusa citâs zemçs.

Sçdi atreferçja Dr. Baiba Âdamsone

Latvijas novadi

18.–19. maija LZA un Staiceles pilsçtas Domes kopsçde. Staiceles novads unlîbieðu kultûrvçstures jautâjumi

25. Letonikas sçde valsts ilgtermiòa programmas “Lîbieði Latvijâ” ietvaros.

Sçdi organizçja Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa.

Staicele ir Ziemeïvidzemes kultûras centrs, kura vadîtâji un iedzîvotâji dziïi unaktîvi interesçjas par vçsturi, par seno kultûras vçrtîbu saglabâðanu un jaunu radîðanu.Staicele ir Vidzemes lîbieðu senâ Metsepoles novada sastâvdaïa.

18. maijâ pilsçtas pamatskolâ notika profesionâlâs orientâcijas diena skolçniem.Pçc skolas direktora E. Ozola teiktajiem ievadvârdiem par pçtniecîbas darba pamat-principiem, par LZA un tâs devumu Latvijas novadu izpçtç un aktivizçðanâ runâjaakadçmiíis S. Cimermanis. LZA kor.loc. E. Bervalds iepazîstinâja ar Ventspils Starp-tautiskâ radioastronomijas centra darbu, bet par dabas ritmiem un vçrtîbâm Salacaslîbieðu novadâ stâstîja A. Urtâns. Vispârçju sajûsmu izraisîja LZA Dr.h.c. G. Eniòaslaidos demonstrçtais Latvijas diþkoku un alu skaistums un A. Freimaòa filma“Lîbieðu mçles liegâ ieskançðanâs”.

19. maijâ Staiceles Kultûras namâ LZA prezidenta J. Stradiòa ievadvârdos tikaraksturots paðu staicelieðu devums novada vçstures izzinâðanâ, vides un kultûrasdzîves izkopðanâ. Pilsçtas Domes priekðsçdçtâjs J. Bakmanis, LR 7. Saeimas deputâtsI. Geige, Staiceles bibliotçkas vadîtâja A. Strokða savâs runâs skâra daþâdas mûsdienuproblçmas. S. Cimermaòa referâts par Svçtciema lîbieðiem 1795.–1850. g. ïauþurevîziju atainojumâ bija pamatots vçl neapgûtâ pirmavotu materiâlâ. Fotoizstâdi“Ziemeïkurzemes lîbieði un viòu ciemi 1943.–1944. gadâ” komentçja Dr. hist. Î. Prie-dîte. Plaðajâs debatçs, aicinot Staiceles kultûras darbiniekus un iedzîvotâjus turpinâtpçtniecîbu un padziïinât interesi par savu novadu, runâja E. Sîlis, G. Blumberga,A. Balaðko, E. Kagaine, B. Buðmane, E. Melne.

142


Sçdes dalîbnieki iepazinâs ar Salacas novada lîbieðu mâkslas un informâcijascentru un muzeju “Pivâlind”, ar sakopto pilsçtvidi, noklausîjâs Dambergu ìimenesansambïa “Kôla” koncertu, Staiceles skolnieèu dzejas lasîjumus lîbieðu valodâ un nosirds vçlçja uzplaukumu Staicelei un visiem tâs iedzîvotâjiem.

Sçdi atreferçja Dr. Ilga Tâlberga

17.–20. oktobris. Otrais Sçlijas kongress (Ilûkstç un Neretâ), novada kultûr-vçsturei un ekonomiskâm problçmâm veltîtas sçdes

Kongresu rîkoja Latvijas Zinâtòu akadçmija un Latvijas Lauksaimniecîbas unmeþa zinâtòu akadçmija; lîdzrîkotâji: Ilûkstes, Viesîtes un Aknîstes pilsçtu domes,Neretas un Eglaines pagastu padomes, Augstâkâs izglîtîbas padome, LR Izglîtîbas unzinâtnes ministrija, Latvijas Nacionâlâ bibliotçka, Latvijas Akadçmiskâ bibliotçka,LU Latvijas vçstures institûts, Daugavpils Universitâte, Rietumlatvijas vçstures komi-sija (Ventspils), Latvijas Zinâtòu vçstures asociâcija, Latgales pçtniecîbas institûts.Koordinatoru grupu vadîja LZA prezidents J. Stradiòð un LLMZA prezidenteB. Rivþa.

Kongress bija veltîts Sçlijas jeb Augðzemes kultûrvçsturisko tradîciju un identi-tâtes apzinâðanai, mûsdienu aktuâlo problçmu un attîstîbas iespçju aplûkoðanai.

Kongresu ievadîja pasâkumi 17. oktobrî Ilûkstes 1. vidusskolâ — piemiòas stundadzejniekam Jânim Indram, atceres brîdis selekcionâram, biologam un novadpçtniekamPaulam Sukatniekam. Ilûkstç notika daþâdas izstâdes — Bçrnu un jaunieðu centravçstures muzejâ, novadnieku (K. Lapuðkas, H. Stroda, S. Timðâna, A. Varslavâna)publikâcijas, laikraksta “Latvijas Vçstnesis” sarîkotâ izstâde “Izglîtîba un zinâtneLatvijâ”, bija skatâmi Daugavpils Universitâtes, Latgales pçtniecîbas institûta pçtnie-ku publikâcijas un studentu darbi, foto, tautas daiïamatu meistaru darinâjumi.

18. oktobrî plkst. 9.45 notika aizlûgums Ilûkstes katoïu baznîcâ. Plkst. 11.00 sâkâsreferâti par Ilûkstes novada vçsturi un ðodienu. Referenti: J. Anspoks, J. Stradiòð,A. Justs, G. Zemîtis, S. Timðâns, J. Urtâns, G. Saiva, B. Rivþa, K. Lapuðka, V. Ðau-diòa, B. Prikule, I. Grînberga, J. Klçtnieks, M. Vaivars.

19. oktobrî kongresa dalîbnieki un viesi tikâs Vecâ Stendera muzejâ, aplûkojajaunieguvumus Aknîstes novadpçtniecîbas un Sçlijas muzejâ. Neretâ bija paredzçtsJ. Jaunsudrabiòa muzeja “Riekstiòi” apmeklçjums, piemiòas brîþi Skruzîðu Mikus unVeltas Tomas atdusas vietâs.

143

LZA SÇDES

20. oktobrî kongresa dalîbnieki pulcçjâs Neretas vidusskolâ. Arî tur bija skatâmasvairâkas interesantas izstâdes: “Nereta — mâkslinieku un dzejnieku novads”, tautasdaiïamatu meistaru kokgriezumi, pinumi un keramika.

Plkst. 10.30 Neretas vidusskolâ kongress darbu turpinâja. Referenti: G. Ozoliòð,J. Ekmanis, J. Stradiòð, B. Rivþa, T. Millers, S. Cimermanis, J. Kursîte, G. Zemîtis,S. Timðâns, A. Simniðkite, L. Íuzâne, L. Vanaga, G. Saiva, M. Vaivars, J. Klçtnieks,A. Tarasovaite, J. Urtâns, B. Prikule, I. Grînberga.

Kongresa dalîbnieki, viesi un interesenti ar Sçlijas vçsturei un Sçlijas izpçtesproblçmâm veltîtajiem rakstiem var iepazîties þrnâla “”Latvijas Zinâtòu AkadçmijasVçstis. A daïa: Sociâlâs un humanitârâs zinâtnes” 2001. gada 5./6. numurâ. Tajâ irpublicçti J. Stradiòa raksti “Sçlijas problçma laikos un cilvçkos” un “Jçkabpilsdevums Latvijai un pasaulei”, J. Dmitrijeva “Viesîte — Latvijas mazpilsçta un tâsvieta Augðzemes (Sçlijas) vçsturiski etnogrâfiskajâ apgabalâ”, valodnieèu A. Sta-feckas, D. Markus un B. Buðmanes pçtîjumi, arheologu J. Urtâna, J. Graudoòa,A. Vilcânes, A. Simniðkites, V. Kazakevièa atzinumi par Sçlijas senvçsturi, biðko-pîbas speciâlista M. Vaivara un lietiðíâs mâkslas speciâlistes A. Jansones pçtîjumi,folkloristes M. Vîksnas ieskats folkloras ekspedîciju darbîbâ Sçlijas novadâ, etno-muzikologa M. Boiko, mutvârdu vçstures pçtnieces M. Zirnîtes un sociolingvistesV. Poriòas zinâtniskajos pçtîjumos gûtâs atziòas. LZA prezidents J. Stradiòð nodevispublicçðanai dzejnieces, LZA goda locekles V. Tomas dziïi cilvçciskâs, nostalìijascauraustâs vçstules.

Otrais Sçlijas kongress, tâpat kâ pirmais — 1999. gada 21., 22. maijâ kopâ arLietuvas Zinâtòu akadçmiju sarîkotais, kalpoja “novada atjaunoðanai” (J. Stradiòatermins).

Kongresu atreferçja Dr. Ilga Tâlberga

144


LZA SENÂTA DARBÎBA

Senâta sçdes

2001. gadâ notika 10 Senâta sçdes.

LZA Senâta sçde 2001. gada 9. janvârî

� Senâts apstiprinâja:

Balvu ekspertu komisiju lçmumus par LZA vârdbalvu pieðíirðanu un prçmijupieðíirðanu jaunajiem zinâtniekiem.

LZA gada pilnsapulces darba kârtîbu.

� Senâts nolçma:

Pamatojoties uz LZA HSZ nodaïas 2000. gada 21. decembra sçdes lçmumu,apstiprinât LZA goda doktora grâda pieðíirðanu Âdolfam Sprûdþam juridiskajâszinâtnçs (Dr.iur.h.c.) un Ojâram Jânim Zanderam filoloìijâ (Dr.philol.h.c.).

LZA Senâta sçde 2001. gada 13. februârî

� Senâts pieðíîra 2001. gada LZA Lielo medaïu:

LZA îstenajam loceklim vçsturniekam Andrim Caunem;

LZA ârzemju loceklim datorzinâtniekam Jurim Hartmanim.


LZA ìenerâlsekretâra A. Siliòa pârskatu par LZA darbîbu 2000. gadâ.

Akadçmiía J.Stradiòa kandidatûru atkârtotai ievçlçðanai par LZA prezidentu.

Zinâtòu nodaïu izvirzîto Senâta locekïu un Uzraudzîbas padomes locekïu kandi-datûras un ieteica pilnsapulcei ievçlçt LZA Senâtu 24 locekïu sastâvâ un Uzraudzîbaspadomi 7 locekïu sastâvâ.

� Senâts atbalstîja:

Ierosinâjumu izskatît pilnsapulcç jautâjumu par Inþenierzinâtòu komitejas unLatvijas Zinâtòu akadçmijas fonda dibinâðanu.

Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukuma pieðíirðanai izvirzîtos:

LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Tâli Milleru;


145

LZA îst.loc. Dr.habil.hist. Çvaldu Mugurçvièu;

LZA kor.loc. Dr.habil.med. Alfrçdu Miltiòu;

Dr.h.c. Kârli Aronu.

LZA Senâta sçde 2001. gada 20. martâ


Vakances 2001. gada LZA locekïu vçlçðanâm.

LZA amatpersonu pienâkumu sadalîjumu.

LZA 2001. gada izdevumu tâmi.

Akadçmiíi Uldi Viesturu par LZA ìenerâlsekretâra vietnieku.

LZA valdi ðâdâ sastâvâ:

priekðsçdçtâjs — LZA ìenerâlsekretârs Raimonds Valters,

priekðsçdçtâja vietnieks — LZA ìenerâlsekretâra vietnieks Uldis Viesturs,

valdes locekïi — Jânis Bçrziòð, Juris Ekmanis, Tâlavs Jundzis, Andrejs Siliòð,nosakot valdes pilnvaru laiku lîdz 2003. gada martam.

LZA Senâta sçde 2001. gada 24. aprîlî

Senâta sçdes sâkumâ tika pasniegti:

LZA Atzinîbas raksts akadçmiíei Maijai Kûlei par devumu filozofijas attîstîbâ undarbu Latvijas inteliìences saliedçðanâ.

Diploms un medaïa Edgara Siliòa vârdbalvas laureâtam Dr.phys. Agrim Gailîtim.

LZA goda mecenâta diploms Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglî-tîbai, zinâtnei un kultûrai” priekðsçdçtâjam Dr.chem. Imantam Meirovicam.

� Senâts noklausîjâs:

LZA kor.loc. Jura Jansona zinâtnisko ziòojumu “Materiâlu mehânika un materiâl-zinâtnes — stâvoklis, problçmas, iespçjamâs perspektîvas”.

LZA kor.loc. Inas Druvietes informatîvo ziòojumu par starptautiskâs konferences“Eiropas mazo tautu valodas” norisi un rezultâtiem.


Atbalstît nacionâlas programmas veidoðanu latvieðu valodas pçtîðanai, aizsar-dzîbai un attîstîbai.


146

Uzdot Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas priekðsçdçtâjam akadçmiíimT. Jundzim izveidot jaunu “LZA Vçstu” A sçrijas redakcijas padomes sastâvu un arìenerâlsekretâra ieteikumu iesniegt apstiprinâðanai nâkamajâ LZA Senâta sçdç.

Pamatojoties uz FTZ nodaïas 2001. gada 4. aprîïa sçdes lçmumu, apstiprinât LZAgoda doktora grâda inþenierzinâtnçs (Dr.sc.ing.h.c.) pieðíirðanu izgudrotâjam Valte-ram Capam.

LZA Senâta sçde 2001. gada 22. maijâ


LZA kor.loc. Andra Krûmiòa zinâtnisko ziòojumu “Inteliìentie materiâli unstruktûras — stâvoklis, problçmas un perspektîvas”.

M.Sc. Aivara Markota ziòojumu par Latvijas ìeogrâfiskâ centra iezîmçðanasproblçmâm.


Þurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” redakcijas padomes nolikumu.

“LZA Vçstu” redakcijas padomi ðâdâ sastâvâ:

Tâlavs Jundzis (priekðsçdçtâjs),

Îzaks Raðals (priekðsçdçtâja vietnieks),

Saulvedis Cimermanis, Juris Ekmanis, Jânis Kristapsons, Dace Markus, TâlisMillers, Baiba Rivþa, Andrejs Siliòð, Jânis Stradiòð, Raimonds Valters.

Ekspertu komisiju celulozes rûpnîcas celtniecîbas ietekmes uz Rîgas dzeramâûdens kvalitâti novçrtçðanai ðâdâ sastâvâ:

Dr.geol. I. Levins, Dr.phys. U. Bethers, Dr.biol. G. Spriòìe, Dr.habil.chem.

J. Grâvîtis, Dr.chem. S. Pastare, Dr.habil.med. M. Baltiòð, Dr.habil.sc.ing.

A. Krçsliòð, Dr.habil.chem. M. Kïaviòð. Par komisijas priekðsçdçtâju apstipri-nâja akadçmiíi M. Kïaviòu.


Ieteikt darbam Valsts emeritçto zinâtnieku padomç akadçmiíus Jâni Stradiòu,Mârtiòu Beíeru, Jâni Bçrziòu, Juri Ekmani.

147


LZA Senâta sçde 2001. gada 19. jûnijâ


LZA kor.loc. Îzaka Raðala zinâtnisko ziòojumu “Latvijas kultûraugu ìençtiskoresursu saglabâðana, izpçte un izmantoðana".

Informâciju par Baltijas zinâtòu akadçmiju vadîtâju tikðanos un 8. Baltijas intelek-tuâlâs sadarbîbas konferences rezultâtiem (Tallinâ, 15., 16. jûnijâ).

Informâciju par 21. Hanzas dienu konferenci.

Informâciju par LZA jauno locekïu kandidâtiem.

LZA Senâta sçde 2001. gada 4. septembrî


Informâciju par Otro Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresu (14., 15. augustâ).

LZA kor.loc. Aròa Vîksnas zinâtnisko ziòojumu “Pçtîjumi Latvijas medicînasvçsturç”.


Izvirzît Jâòa Stradiòa kandidatûru Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. ga-da balvai zinâtnç par zinâtnisko darbu ciklu “Pçtîjumi un vçrtçjumi Latvijas (Rîgas)zinâtòu un kultûras vçsturç”.

Izteikt pateicîbu par lielo paveikto darbu Otrâ Pasaules latvieðu zinâtniekukongresa Organizâcijas komitejai:

LZA viceprezidentam J. Ekmanim, I. Freibergam, U. Raitumam, A. Âbolti-òam, N. Balabkinam, R. Bebrei, A. Blinkenai, P. Bolðaitim, A. Draveniecei,U. Grâvîtim, O. Kalniòam, I. Knçtam, J. Kristapsonam, I. Lâcim, E. Muce-niekam, I. Ozolantai, A. Padegam, A. Palejam, J. Ruòìim, B. Slokai, J. Stra-diòam, V. Strîíim, J. Ðtrauhmanim.

Ierosinât kongresâ izteikto priekðlikumu apsprieðanu turpinât LZA nodaïu unLatvijas Zinâtnes padomes ekspertu komisiju sçdçs, lai tos varçtu iekïaut Saeimaiiesniedzamajâ Latvijas zinâtnes un tehnoloìijas attîstîbas stratçìijâ, ko gatavo LZPsadarbîbâ ar LZA.

148


LZA Senâta sçde 2001. gada 2. oktobrî


LZA ârzemju locekïa profesora Nikolaja Balabkina uzrunu Senâtam.

Dr. Agra Gailîða zinâtnisko ziòojumu “MHD Dinamo eksperiments Salaspilî”.

Dr.habil.med. Ara Lâèa zinâtnisko ziòojumu “Iedzimto sirdskaiðu apzinâðana,diagnostika, ârstçðana bçrniem agrînâ vecumâ”.


Sasaukt LZA pilnsapulci 2001. gada 29. novembrî.

Apstiprinât sekojoðu pilnsapulces darba kârtîbu:

LZA jaunu locekïu vçlçðanas.

Diskusija par Latvijas un tâs zinâtnes virzîbu.

Akadçmiía T. Jundþa redakcijâ angïu valodâ izdotâs grâmatas “Baltijas valstisvçstures krustceïos" prezentâcija.


Sakarâ ar to, ka vairâkâs LZA locekïu diskusijâs ir rosinâts grozît LZA Statûtuatseviðías normas:

1. Lûgt LZA locekïus lîdz ð.g. 1. decembrim rakstiski iesniegt LZA prezidijamiesakâmo Statûtu grozîjumu formulçjumus;

2. Statûtu un normatîvo aktu komisijai (priekðsçdçtâjs J. Ekmanis):

a) izskatît visus iesniegtos grozîjumus un sagatavoto grozîjumu redakcijunodot akceptçðanai LZA Senâtam;

b) komisijas akceptçto grozîjumu projektu izsûtît LZA locekïiem — ar nolûkunodot tos balsoðanai LZA 2002. gada pilnsapulcç;

c) ziòot par ierosinâmiem grozîjumiem LZA 2002. gada pilnsapulcç.

3. Uzskatît par lietderîgu LZA 2002. gada pilnsapulci sasaukt 2002. gada aprîlî unlûgt ðâdu atïauju LZA 2001. gada novembra pilnsapulcei.


Pamatojoties uz HSZ nodaïas 2001. gada 25. septembra sçdes lçmumu, apstiprinâtLZA goda doktora grâda arhitektûrâ (Dr.arch.h.c.) pieðíirðanu Gunâram Jansonam.


149

LZA Senâta sçde 2001. gada 6. novembrî


LZA ekspertu komisijas ziòojumu par jaunievçlamo LZA locekïu kandidatûruizvçrtçðanu 2001. gadâ.


LZA 2001. gada jaunu locekïu vçlçðanâs pieðíirt vienu papildu korespondçtâj-locekïa vakanci medicînâ.

Apstiprinât LZA Ârzemju nodaïas padomi sekojoðâ sastâvâ:

N. Balabkins, J. Kïaviòð, J. Melngailis, J. Dreifelds S. Fjodorovs, E. Vedçjs,U. Streips, A. Padegs, K. Zariòð.

Pamatojoties uz ÍBMZ nodaïas 2001. gada 5. oktobra sçdes lçmumu, apstiprinâtLZA goda doktora grâda bioloìijâ (Dr.biol.h.c.) pieðíirðanu selekcionâram AldonimVçriòam.

LZA Senâta sçde 2001. gada 27. novembrî


LZA Senâta locekïa akadçmiía Ivara Biïinska informâciju par jaundibinâmâspartijas “Jaunais laiks” iecerçm Latvijas zinâtnes attîstîbas jomâ.

LZA un Rîgas domes izveidotâs ekspertu komisijas starpziòojumu par jaunceïa-mâs Celulozes rûpnîcas ietekmes uz Daugavas ûdens kvalitâti izvçrtçðanu.


LZA fonda nolikumu un fonda valdes sastâvu (J. Stradiòð, J. Ekmanis T. Jundzis,K. Torgâns, T. Millers).


Pamatojoties uz HSZ nodaïas 2001. gada 12. novembra sçdes lçmumu, apstiprinâtLZA goda doktora grâda pieðíirðanu filoloìijâ (Dr.philol.h.c.) Elgai Kagainei unarhitektûrâ (Dr.arch.h.c.) Ivaram Strautmanim.


150

2001. gadâ pieðíirtie LZA Atzinîbas raksti

2001. gadâ Senâts pieðíîra LZA Atzinîbas rakstus:

akadçmiíim Çvaldam Mugurçvièam par nozîmîgu ieguldîjumu Latvijas arheoloìijaspçtniecîbâ (20. martâ)

akadçmiíei Maijai Kûlei par devumu filozofijas attîstîbâ un darbu Latvijas inteliìen-ces saliedçðanâ (23. aprîlî)

akadçmiíim Jânim Lielpçteram par nopelniem fizikas zinâtnç un devumu LatvijasZinâtòu akadçmijas transformâcijâ (22. maijâ)

akadçmiíim Uldim Viesturam par nopelniem biotehnoloìijas jomâ un devumuLatvijas Zinâtòu akadçmijas attîstîbâ (22. maijâ)

LZA goda loceklim Imantam Lancmanim par izcilu radoðo aktivitâti Latvijas kultûrasvçrtîbu izpçtç un saglabâðanâ (19. jûnijâ)

LZA ârzemju loceklim Nikolajam Balabkinam par devumu tautsaimniecîbas zinâtnçun Latvijas zinâtnes starptautisko kontaktu veicinâðanu (19. jûnijâ)

akadçmiíim Voldemâram Strîíim par 10 gadu radoðu sadarbîbu starp Latvijas Zinâtòuakadçmiju un Latvijas Lauksaimniecîbas universitâti (2. novembrî)

akadçmiíim Ilmâram Lazovskim par izcilu devumu medicînas zinâtnç un latvieðumedicînas terminoloìijas izkopðanâ (6. novembrî)

akadçmiíim Viktoram Hausmanim par izcilu devumu literatûrzinâtnç un teâtra zinâtnçun aktîvu lîdzdalîbu Latvijas Zinâtòu akadçmijas darbâ (6. novembrî)

akadçmiíim Jurim Ekmanim par izcilu devumu Otrâ Pasaules latvieðu zinâtniekukongresa sagatavoðanâ un rezultatîvâ norisç (27. novembrî).

Senâta sçdes atreferçja Dr. Alma Edþiòa

151


Zinâtniskie ziòojumi LZA senâta sçdçs 2001. gadâ

24. aprîlî: LZA kor.loc. Juris Jansons

Materiâlu mehânika un materiâlzinâtnes — stâvoklis, problçmas, ie-spçjamâs perspektîvasMateriâlu mehânika ir zinâtnes apakðnozare par konstrukciju un to elementu

izgatavoðanas materiâlu mehâniskajâm îpaðîbâm, par ðo objektu deformçðanos,stiprîbu, ilgizturîbu, stabilitâti vai sagrûðanu pielikto slodþu iedarbîbâ un ievçrojotapkârtçjâs vides faktoru (temperatûra, mitrums u.c.) ietekmi. Tâ robeþojas ardeformçjama íermeòa mehâniku un ietver sevî arî viskoelastîbas teorijas, elastîbasteorijas un plastiskuma teorijas elementus. Strauji attîstîjusies pçdçjos 40–50 gados,galvenokârt pateicoties progresam íîmijas tehnoloìijâ, kas nodroðinâja jaunu mate-riâlu — polimçru — mçrítiecîgu radîðanu un to izmantoðanu kompozîtmateriâlos.Materiâlu mehânikas pçtîjumi arvien vairâk izmanto citu zinâtòu nozaru — íîmijas,fizikas, kristalogrâfijas u.c. — rezultâtus un metodes, savukârt materiâlu mehânikasrezultâtus izmanto materiâlzinâtne, kuras uzdevums ir veidot un attîstît materiâluradîðanas un tâlâkas pilnveidoðanas stratçìiju.

Latvijâ pçtîjumus materiâlu mehânikâ veic galvenokârt Rîgas Tehniskajâ univer-sitâtç un Latvijas Universitâtes Polimçru mehânikas institûtâ. Finansçjums no Latvijaszinâtnes budþeta tiek saòemts 17 projektiem un 2 sadarbîbas projektiem un 2001. gadâvçrtçjams apm. 200 tûkst. Ls. Galvenie pçtîjumu virzieni LU PMI — materiâludeformçðanâs procesi, sabrukuma teorija, materiâlu nogurums, ilglaicîgâs îpaðîbas unto prognozçðana, inþenierkonstrukciju mehânika, nesagraujoðâs pârbaudes metodes.

Deformçðanâs procesu izpçtç iegûti jauni rezultâti, kuri dod iespçju tâlâk attîstîtilglaicîgo îpaðîbu prognozçðanas metodes kompozîtmateriâliem, to skaitâ pie saliktiemslogojumiem un materiâliem ar nelineârâm îpaðîbâm. Attîstâs ilglaicîgo deformçðanâsprocesu pçtîjumi materiâliem, kuriem bûtiskas ir neatgriezeniskas îpaðîbu izmaiòaslaikâ, t.i., virziens, kuru varçtu apzîmçt kâ novecojoða materiâla mehâniku.

LU PMI izveidojusies starptautiski atzîta zinâtniskâ skola, kura nodroðina pçtî-jumu veikðanu materiâlu mehânikâ, zinâtnisko kadru sagatavoðanu un atestâcijupasaules lîmenî. Par to liecina sekmîga lîdzdalîba starptautiskos projektos, programmuekspertu komitejâs, starptautisku konferenèu organizçðana un zinâtniskâ þurnâla Me-

chanics of Composite Materials izdoðana (vienlaicîgi krievu un angïu valodâ).

Tâlâka materiâlu mehânikas attîstîba saistâma ar konkrçtiem veicamajiem uzde-vumiem:

� Vienotas valsts mçroga zinâtniskâs programmas izstrâde materiâlzinâtnç, lainodroðinâtu mçrítiecîgu un konkurçtspçjîgu Latvijas attîstîbu bûvindustrijâ, veselîbas


152

aizsardzîbâ, maðînbûvç, valsts aizsardzîbâ, vides aizsardzîbâ, virszemes un gaisatransportâ, enerìçtikâ, informâtikâ; programmas izstrâde ir viens no galvenajiem2000. gadâ izveidotâ Valsts materiâlzinâtòu centra — LU un RTU lîgumsabiedrîbasuzdevumiem, kura darbâ aktîvi piedalâs arî LU PMI zinâtnieki.

� Daudz plaðâka un mçrítiecîgâka lîdzdalîba ES finansçtâs un citâs starptautiskâspçtîjumu programmâs.

� Speciâlistu sagatavoðana Latvijas tautsaimniecîbai un zinâtnei materiâlzinâtnçs,kâ obligâtu studiju programmâs iekïaujot sadaïu “Materiâlu mehânika”.

22. maijâ: LZA kor. loc. Andris Krûmiòð

Inteliìentie materiâli un struktûras — stâvoklis, problçmas un per-spektîvasInteliìentu materiâlu sistçmas, adaptîvas un viedas (smart) struktûras ir jçdzieni,

kas attiecas uz integrçtu aktuatoru, sensoru un vadîbas sistçmu (mikroprocesoru)izmantoðanu, lai ðî sistçma atbilstoði (adaptîvi) mainîtos, izmainoties ârçjiem apstâk-ïiem. Inteliìento struktûru uzdevums ir “atdzîvinât” nedzîvo pasauli, iemâcît to just unadaptîvi reaìçt. Parasti inteliìentâs struktûras satur vienu vai vairâkus aktîvos inteli-ìentos materiâlus, kas maina savus izmçrus (formu), plûstamîbu vai citus parametrusatkarîbâ no ârçjâs vides iedarbîbas. Ir vairâki inteliìento materiâlu veidi, kas aktîvitiek izmantoti praksç un pçtîti universitâðu laboratorijâs. Tipiski ir pjezoelektriskiemateriâli, formas atmiòas sakausçjumi, elektrostriktîvie un magnetostriktîvie mate-riâli, elektro-reoloìiskie ðíidrumi, optiskâs ðíiedras un pusvadoðie sensoru materiâli.Lai izgatavotu inteliìentu struktûru, ðie materiâli vajadzîgâ kombinâcijâ tiek iestrâdâtikonkrçtâ detaïâ (lidmaðînas spârns, slçpes, tilta balsts, optiskâ sistçma utt.).

Par tematikas nozîmi Eiropâ liecina tas, ka EK 6. Ietvarprogrammas projektâ kâviena no prioritâtçm nosaukti inteliìentie materiâli un nanotehnoloìijas. Galveniepielietoðanas virzieni ir transports, enerìija, sakari, medicîna un optika.

Latvijâ pçtîjumus inteliìento materiâlu jomâ veic ðâdos virzienos:

- pjezoelektriskie materiâli un struktûras, to skaitâ tehnoloìijas (LU CFI, NÍI);

- sensoru materiâli uz jonu vadîtâju un polimçru bâzes (FEI, LU CFI);

- optiskâs informâcijas ieraksta vides un pusvadîtâju materiâli informâcijas vizua-lizçðanai (LU CFI);

- temperatûras jutîgu magnçtisko ðíidrumu izstrâde sensoriem un transformatorudzesçðanai ( LU FI);

- optiskâs ðíiedras (LU, SIA “Anda”)

ZINÂTNISKIE ZIÒOJUMI LZA SENÂTA SÇDÇS

153

Ðo pçtîjumu lielâkâ daïa apvienota sadarbîbas projektâ Nr. 5 “Inteliìenti materiâliun struktûras mikroelektronikai un fotonikai”. Finansçjums no Latvijas zinâtnes bu-dþeta 2001. gadâ vçrtçjams apm. 100 tûkst. LVL. Strâdâ ðajâ virzienâ ap 70 zinâtniskodarbinieku. Inteliìento materiâlu tematika ir iekïauta EK finansçtâ Ekselences centraCAMART projektâ un tiek izstrâdâta sadarbîbâ ar ES universitâðu kolçìiem. LU CFIizveidojusies starptautiski atzîta zinâtniska skola, kura nodroðina pçtîjumu veikðanuinteliìento materiâlu jomâ un zinâtnisko kadru sagatavoðanu starptautiskâ lîmenî. Parto liecina Ekselences centra statuss, lîdzdalîba citos starptautiskos projektos unstarptautisko konferenèu organizçðana.

Tâlâka inteliìento materiâlu attîstîba saistâma ar ðâdiem galvenajiem uzdevu-miem:

- ðîs tematikas iekïauðana valsts nozîmes materiâlzinâtnes programmâ;

- iekïauðanâs ES Ekselences centru tîklos par nanomateriâliem un inteliìentiemmateriâliem;

- mazo uzòçmumu izveidoðana uz LU CFI bâzes;

- zinâtniskâs infrastruktûras (aparatûras) pakâpeniska atjaunoðana;

- jauno zinâtnieku piesaistîðana un studiju programmu regulâra atjaunoðana.

19. jûnijâ: LZA kor.loc. Îzaks Raðals

Latvijas kultûraugu ìençtisko resursu saglabâðana, izpçte un izman-toðanaLatvija ir ratificçjusi Riodeþaneiro konvenciju, kas uzliek par pienâkumu biolo-

ìiskâs daudzveidîbas, to skaitâ arî Latvijas izcelsmes ìençtisko resursu, saglabâðanu.Latvijas kultûraugu ìençtisko resursu saglabâðanas un izpçtes darbs ir uzsâkts tikaideviòdesmitajos gados. Sadarbîbâ ar Ziemeïu gçnu banku (Alnarpa, Zviedrija) izvei-dota atbilstoði mûsdienu prasîbâm iekârtota Latvijas kultûraugu gçnu banka, kurâilgstoði uzglabâjas visi paðreiz pieejamie Latvijas izcelsmes paraugi. Veikta daïçjaLatvijas kultûraugu genofonda repatriâcija no citu valstu gçnu bankâm. Uzsâktakultûraugu savvaïas radniecisko formu potenciâla apzinâðana un organizçtas mçrítie-cîgas ekspedîcijas to ievâkðanâ.

Izveidota sistçma Latvijas kultûraugu ìençtisko resursu saimniecisko un biolo-ìisko îpatnîbu izpçtei, kas iekïauj visus attiecîgâs kultûras speciâlistus. Saimnieciskisvarîgu pazîmju raksturojums tiek veikts selekcijas stacijâs atbilstoði Baltijas valstîssaskaòotiem deskriptoriem. Savukârt LU Bioloìijas institûta Augu ìençtikas labo-ratorijâ tiek pçtîtas Latvijas izcelsmes paraugu ìençtiskâs îpatnîbas. Pçtîjumi veikti kâar klasiskâm ìençtikas metodçm, tâ arî izmantojot mûsdienu molekulâro maríieru


154

iespçjas. Uzmanîbas centrâ — Latvijas svarîgâkâs graudaugu kultûras — mieþu —ìençtiskâ izpçte. Sadarbîbâ ar ârzemju partneriem ir veikta jaunu maríieru identifi-kâcija un ìençtiskâ kartçðana. Ar ðo maríieru palîdzîbu ir noteikta Latvijas izcelsmesparaugu ìençtiskâ daudzveidîba un izveidotas to “ìençtiskâs pases”. Detalizçti tiekpçtîta mieþu rezistences pret patogçniem ìençtiskâ determinâcija Latvijas apstâkïos.Molekulâro maríieru izpçte ir veikta vai uzsâkta arî ar citâm kultûrâm (sarkanaisâboliòð, guríi, saldie íirði). Molekulâro maríieru izmantoðana ïauj apvienot praktiskiorientçtos un teorçtiskos pçtîjumus (genoma îpatnîbas, populâciju ìençtika, adaptîvopazîmju determinâcija).

Racionâlai izmantoðanai Latvijas kultûraugu ìençtisko resursu labâkie paraugitiek iekïauti selekcijas procesâ. Lai paaugstinâtu selekcijas efektivitâti, tiek izstrâdâtasun sadarbîbâ ar selekcijas iestâdçm intensîvi izmantotas selekcijas izejas materiâlaiegûðanas un pavairoðanas metodes ar audu kultûru palîdzîbu. Pasaules kultûraugugenofondâ tiek meklçti un labâkâs Latvijas ðíirnçs introducçti potenciâli efektîgâkieizturîbu un citu vçrtîgu pazîmju nosakoðie gçni.

9. septembrî: LZA kor.loc. Arnis Vîksna

Pçtîjumi Latvijas medicînas vçsturçZiòojuma tçzes

� Ziòojumâ aplûkots autora veikums kopð ievçlçðanas par LZA korespondçtâj-locekli, tagadçjie pçtîjumi, kâ arî tâlâkas ieceres.

� Aplûkotajâ laikposmâ (1996–2001) publicçtas grâmatas “Tâds bija mûsulaiks…” (kopâ ar J. Stradiòu, K. Ç. Aronu), “Rîgas 1. slimnîca” (kopâ ar J. Ozoluu.c.), sastâdîts krâjums “Stradiòa slimnîca”, prof. I. Eglîða un prof. K. Rudzîðabiobibliogrâfijas, izdoti ikgadçji Latvijas medicînas jubileju datu krâjumi, publicçti 57raksti zinâtniskos izdevumos, 18 tçzes, 12 enciklopçdiski, ap 97 populârzinâtniskorakstu u.c.

� Latvijas medicînas historiogrâfijâ lîdz ðim pilnîgi apieta ir Latgale, tâlab tiekveikta galvenokârt ârvalstu (Krievijas, Baltkrievijas) arhîvos balstîta tâs izpçte laik-posmâ no 1772. lîdz 1918. gadam. Raksturota Latgales medicînas savdabîba (sanitâ-rais stâvoklis, epidçmiju gaita, administratîvâ sistçma, slimnîcas, aptiekas, kûrvietas,mediíu zinâtniskie centieni u.c.). Papildinot Baltijas medicînas vçstures klasiíaI. Brensona pçtîjumus par Kurzemi un Vidzemi, tiek gatavots Latgales ârstubiogrâfiskais leksikons, kas aptvers aptuveni 600 kolçìu.

� Latvijas Universitâtes Medicînas fakultâtes vçstures izpçte balstîta galvenokârtarhîvu dokumentos, îpaðu uzmanîbu pievçrðot mazizzinâtam laikposmam no


155

1939. lîdz 1950. gadam, kad fakultâte pârdzîvoja nopietnus satricinâjumus gan1941./42. gadâ, gan un it îpaði — pçckara gados, kad varmâcîgi tika uzspiestspadomju augstskolas modelis. Darbs papildinâts ar mâcîbspçku biogrâfijâm un pilnuabsolventu sarakstu.

� Latvijas studentiem tiek gatavotas mâcîbu grâmatas Latvijas un pasaulesmedicînas vçsturç.

� Apkopots materiâls Latvijas medicînas vçstures literatûras râdîtâjam (ap 15000vienîbu) un lîdzîga rakstura ceïvedim pa arhîvu fondiem.

2. oktobrî: Dr.phys. Agris Gailîtis

MHD Dinamo eksperiments SalaspilîViena no vissenâk novçrotâm fizikas parâdîbâm ir Zemes magnçtiskais lauks.

Lauks ir arî vairumam plançtu, Saulei, zvaigznçm, galaktikâm un citiem debessíermeòiem. Pçc paðreizçjiem priekðstatiem kosmiskie magnçtiskie lauki veidojasminçto íermeòu iekðpusç, kur ðíidrs (vai gâzveida) elektrovadîtâjs atrodas cikloniskatipa kustîbâ. Zemes gadîjumâ parâdîba notiek izkusuðâ Zemes kodolâ, kas sastâv nodzelzs, niíeïa un silicija sakausçjuma. Radioaktîvâ silðana rada konvekciju, kuruZemes rotâcija sagrieþ struktûrâs daudzmaz lîdzîgâs atmosferas cikloniem — anti-cikloniem. Ja reizinâjums elektrovadâmîba x izmçrs x âtrums ir pietiekami liels, tadstâvoklis bez magnçtiskâ lauka ir nestabils un gadîjuma lauki, paði sevi pastiprinot,aug, lîdz sasniedz ievçrojamas vçrtîbas. Lîdzîgi kâ paðierosinâs tehniskâs dinamoma-ðînas. Atðíirîba tâ, ka debess íermeòos elektrovadâmîba vairâk vai mazâk homogçna,te nav ne pârdomâti izvietotas izolâcijas, ne ferromagnçtisku magnçtvadu, te strâvasun lauka lîniju virzienu nosaka tikai âtrumu sadalîjums kustîgâ elektrovadîtâjâ. Tomçrmagnçtiskais lauks veidojas gandrîz no nekâ.

Kaut paðierosinâðanâs teorija ðaubas nerada un skaitliskâ modelçðana to ap-stiprina, vairâkas laboratorijas mçìina parâdîbu atveidot eksperimentâli, par kustîgoelektrovadîtâju izmantojot izkausçtu nâtriju — labâko no visiem ðíidriem elektrovadî-tâjiem. Runa nav par konkrçta debess íermeòa reproducçðanu, bet gan par principademonstrçðanu — intensîvi maisot lielu tilpumu labi elektrovadoða ðíidruma, tas pats

no sevis magnetizçjas. To izdarît nav viegli, jo ierîcei jâbût lielai un kustîbai âtrai.

Galvenais ir atrast, kâ maisît nâtriju, lai eksperiments izdotos laboratorijas izmçraierîcç. Vençras piemçrs liecina, ka pat ar astronomiskiem izmçriem var nepietikt.Gandrîz tikpat liela kâ Zeme, bet lauka nav. Domâjams tâpçc, ka Vençra grieþas ap asidaudz lçnâk par Zemi, kâlab iekðçjie cikloni par maz savçrpjas.


156

Sagatavojot eksperimentu, mçs vispirms magnçtiskâ lauka veidoðanos simulçjâmuz datora, sameklçjot âtruma struktûras, kas lauku visvieglâk ìenerçtu. Tad ekspe-rimentçjâm ar ûdeni, mâcoties tâdas radît. Rezultâtâ Salaspilî esam uzbûvçjuði iekârtu(1. att.), kur noslçgtâ cilindriskâ tilpumâ ir 2 m3 izkausçta nâtrija un propellers.Propelleru no ârpuses grieþ divi motori 150 kW kopjaudâ, radot nâtrijâ spirâliskuplûsmu, kas atveido vienu atseviðíu ciklonu (2. att.). Propellera mezgls ir sareþìîtakonstrukcija (3. att.), kas ietver arî nekustîgu lâpstiòu sistçmu gan pirms, gan pçcpropellera, lai nâtrija plûsmai pieðíirtu datora ieteikto struktûru.

3. att.

1. att. 2. att.


157

Kad nâtrija plûsma sasniedza 0,67 m3/s, mçs — pirmie pasaulç — novçrojâmmagnçtisko lauku, kas radies, cilvçkam maisot elektrovadoðu ðíidrumu. Propelleruapturot, lauks izzûd. Lauka aina ne vien aug un dilst, bet arî rotç ap cilindra asi ar 1,2lîdz 1,4 hz frekvenci, kâlab instrumenti reìistrç oscilçjoðu signâlu. 4. att. redzamsjutîga instrumenta pieraksts lauka veidoðanâs sâkumam. Tâ paða eksperimentaturpinâjums mazâk jutîga instrumenta pierakstâ redzams 5. att. Uz horizontâlâs ass —laiks sekundçs no eksperimenta seansa sâkuma. Augðçjâ lîkne râda propelleraapgriezienu skaitu minûtç.

Parâdîba norisinâs tieði tâ, kâ aprçíinâts, ir stabila un eksperiments atkârtojams.


158

5. att. Ìenerçtâ lauka aina

4. att. Magnçtiskâ lauka ierose

Laiks, s

Radiâ

lâla

uka

sig

nâls

,G

*hz

Pro

pelle

raapgr.

/min

2. oktobrî: Dr.habil.med. Aris Lâcis

Iedzimto sirdskaiðu apzinâðana, diagnostika, ârstçðana bçrniem agrî-nâ vecumâMana zinâtniskâ bilance ir 306 publikâcijas, 3 monogrâfijas, 13 izgudrojumi.

Savâ ziòâ varu teikt, ka esmu stâvçjis pie Latvijas bçrnu kardioloìijas ðûpuïa unmana darba mûþa garumâ rûpçjies par to kâ par savu bçrnu.

Pçc seðu gadu darba vispârçjâ un torakâlajâ íirurìijâ 1968. gadâ, prof. J. Voloko-lâkova uzaicinâts, sâku darbu Sirds asinsvadu íirurìijas centrâ P. Stradiòa RKS, kurCentrâlajâ zinâtniski pçtnieciskajâ laboratorijâ un vienlaikus arî topoðajâ RMI Vispâ-rçjâs un sirds-asinsvadu íirurìijas katedrâ izgâju visus posmus — sâkot no jaunâkâzinâtniskâ lîdzstrâdnieka lîdz katedras profesoram un atbildîgam speciâlistam pariedzimto sirdskaiðu diagnostiku un ârstçðanu.

Seðdesmito gadu beigas un septiòdesmito gadu sâkums iedzimto sirdskaiðuíirurìijâ bija grûts periods. Pastâvot augstai mirstîbai (70% lîdz 1 g.vec.), operâcijabija mçrítiecîga nepiecieðamîba, taèu operâcijas mâkslîgas asinsrites apstâkïos bçr-niem agrînâ vecumâ bija grûti nodroðinât ar aparatûru, kas pieauguðajiem bija cieða-ma. Operâciju nodroðinâjuma pçtniecîba pasaulç norisa pamatâ divos virzienos —pilnveidojot mâkslîgâs asinsrites aparatûru un kâ alternatîvu izstrâdâjot iespçju operçtuz “sausas sirds” zemu íermeòa temperatûru (16–18° C) apstâkïos.

Ar pçdçjâ varianta eksperimentâlu izpçti un vçlâk sekmîgu klînisku pielietoðanu(150 operâcijas) bija saistîts mans zinâtniskâs pçtniecîbas darbs (patofizioloìija,hemodinamika, anaeroba vielmaiòa, homeostâze), kâ arî jaunas tehnikas izveidoðana(operâciju galds — vanna, íirurìiski instrumenti), íirurìiskâ tehnika, anestçzija u.c.Darba rezultâti, kâ jau teikts, atspoguïoti 306 publikâcijâs, 3 monogrâfijâs, 13 izgud-rojumos.

No 1981. lîdz 1985. gadam biju atbildîgais izpildîtâjs septiòâs tematiskâs zinât-niskâs izstrâdnçs (PSRS Zinâtnes komitejas grants), èetrâs izstrâdnçs — SEP ietvaros.No 1992. gada lîdz 1994. gadam — darba vadîtâjs zinâtniskai tçmai “Cianotiska tipaiedzimtu sirdskaiðu íirurìija” (grants Nr. 1237).

Òemot vçrâ augsto pçcoperâciju mirstîbu, pastâvot mazam operâciju skaitambçrniem pirmajâ dzîvîbas gadâ, 1994. gadâ tika nodibinâts Valsts Bçrnu kardioloìijascentrs un es piekritu kïût par tâ vadîtâju.

Atskatoties uz seðu gadu laikâ paveikto, varu secinât, ka mûsu darba kolektîvs irprofesionâls un ar nopietnu zinâtnisku potenciâlu. Divi ârsti izstrâdâ doktora diser-tâcijas (V. Zîdere, I. Lubova). Tiek veikti pçtîjumi trîs Eiropas Bçrnu kardiologuasociâcijas grantu ietvaros (V. Zîdere, Z. Liepa, I. Lubova). Esmu ðo darbu vadîtâjs.


159

2001.gadâ ârzemju þurnâlos publicçti divi raksti, vçl divi iesniegti publicçðanai.Ðobrîd gatavoju mâcîbu grâmatu “Iedzimtâs sirdskaites”, kas paredzçta ârstiem unstudentiem.

Turpinâs jaunu ârstniecîbas metoþu un íirurìisku instrumentu izstrâdâðana. Sirdsoperâciju skaits agrînâ vecumâ desmitkârðojies.


LZA PREZIDIJA DARBÎBA

Prezidijs strâdâ saskaòâ ar LZA Statûtiem. Prezidijs uz savâm sçdçm sanâkregulâri, gandrîz katru pirmdienu. 2001. gadâ pavisam ir notikuðas 43 prezidija sçdes.Bieþi prezidija sçdçs piedalâs akadçmijas viesi, Rîgâ iebraukuðie LZA ârzemju locekïiun citi uzaicinâtie.

Prezidija uzmanîbas lokâ 2001. gadâ bija galvenokârt ðâdi jautâjumi:

� Zinâtnes stâvoklis un zinâtnes politika Latvijâ

� LZA un Latvijas zinâtnes budþets 2001. un 2002. gadam

� Svarîgâkie notikumi Latvijas un Latvijas zinâtnes dzîvç

� LZA organizçtu pasâkumu (konferenèu, sçþu, akciju u.tml.) rosinâðana un tonorises izvçrtçðana

� Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa sagatavoðana un norise

� Rîgas astoòsimtgadei veltîtie pasâkumi

� LZA un Latvijas zinâtnes starptautiskâ sadarbîba

� Sadarbîba ar Igaunijas, Lietuvas, Ziemeïvalstu u.c. zinâtòu akadçmijâm

� Sabiedrisko attiecîbu veidoðana

� Sadarbîba ar Rîgas Latvieðu biedrîbu, Latvijas Inteliìences apvienîbu, citâmnepolitiskâm organizâcijâm

� Þurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” izdoðana

� Sadarbîba ar Latvijas Zinâtnes padomi, Augstâkâs izglîtîbas padomi, Izglîtîbasun zinâtnes ministriju, Latvijas Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu akadçmiju,bijuðajiem LZA institûtiem, asociçtajâm zinâtniskajâm iestâdçm, Latvijas uni-versitâtçm, Latvijas Zinâtnieku savienîbu, zinâtniskajâm biedrîbâm, muzejiem,arhîviem

� Atbalstîtâju lîdzekïu piesaistîðana pçtîjumiem, balvâm un stipendijâm zinâtnie-kiem un studentiem

� LZA balvu pieðíirðana

LZA pilnsapulèu un sçþu, kâ arî Senâta darba kârtîbâ paredzçtie jautâjumi iepriekðtiek pârrunâti prezidijâ. Prezidija locekïi, kuri atbild par daþâdâm LZA aktivitâðujomâm, prezidija sçdçs apmainâs ar informâciju par savâm iecerçtâm un îstenotajâmdarbîbâm.

Prezidija sçþu protokolu noraksti ar elektronisko pastu tiek nosûtîti Senâtalocekïiem un citiem ieinteresçtiem akadçmijas locekïiem, tâdçjâdi informçjot viòus

LZA PREZIDIJA DARBÎBA

161

par galvenajâm norisçm LZA dzîvç. Svarîgâkâs ziòas no prezidija protokoliem tiekiekïautas Latvijas zinâtnes un LZA ikmçneða hronikâs.

Visi prezidija locekïi aktîvi iesaistîjuðies Latvijas Zinâtnes padomes darbâ, ir tâsvaldes locekïi vai eksperti, kas pastâvîgi piedalâs valdes sçdçs. Latvijas Zinâtnespadomes priekðsçdçtâjs 2001. un 2002. gadâ ir LZA Senâta loceklis akadçmiíisJ. Jansons. LZA prezidents J. Stradiòð un LZA ìenerâlsekretârs R. Valters ir Valstsemeritçto zinâtnieku padomes locekïi. LZA viceprezidents J. Ekmanis ir LatvijasZinâtnes padomes priekðsçdçtâja vietnieks un Latvijas Augstâkâs izglîtîbas padomespriekðsçdçtâjas vietnieks, bija Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa orgkomitejaslîdzpriekðsçdçtâjs un programmas komitejas priekðsçdçtâjs. LZA ìenerâlsekretârsR. Valters vada Valsts Zinâtniskâs kvalifikâcijas komisijas darbu. Tas viss kopumânodroðina LZA aktîvu ietekmi uz Latvijas zinâtni.

LZA VALDES DARBÎBA

LZA valde strâdâja saskaòâ ar LZA statûtiem un LZA Senâta apstiprinâto noli-kumu. Valdes pârraudzîbâ bija LZA darba organizâcija, LZA pilnsapulèu, Senâta unprezidija lçmumu izpilde, kâ arî operatîvâ darba plânoðana.

Valde izstrâdâja LZA 2002. gada budþeta projektu un izdevumu tâmi, apspriedaLZA sçþu tematiku un procedûru, apstiprinâja sçþu un citu LZA pasâkumu pusgadaplânus, koordinçja nodaïu darbu un nodaïu kopîgi organizçtos pasâkumus, apspriedaþurnâla “Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis” izdoðanas darba uzlaboðanu, TV rai-dîjumu cikla “XXI gadsimts kopâ ar zinâtni” veidoðanas koncepciju, Letonikasasociâcijas projektu, LZA vadîbas un aparâta darbinieku dalîbu Otrâ Pasaules latvieðuzinâtnieku kongresa organizçðanâ, LZA stenda izveidoðanu izstâdç Baltic Dynamics

2001, jaunu LZA balvu dibinâðanu sadarbîbâ ar mecenâtiem. Diskutçta LZA sadarbîbaar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju, Latvijas Zinâtnes padomi, Augstâkâs izglîtîbaspadomi, Lauksaimniecîbas un meþu zinâtòu akadçmiju, universitâtçm, ârzemjupartneru organizâcijâm un Latvijas saziòas lîdzekïiem.

Svarîgâkie valdç apspriestie saimnieciskie jautâjumi: îpaðumtiesîbu iegûðana uzLZA valdîjumâ esoðajâm çkâm, LZA datoru tîkla, radiokomunikâciju iekârtu un an-tenu saimniecîbas sakârtoðana, K. Barona Dainu skapja un Latvieðu folkloras krâtuvestelpu labiekârtoðanas investîciju projekts, LZA ieguvumu saglabâðana un LZAdepozitârija izveidoðana, vçtras radîto augstceltnes postîjumu novçrðana, augstceltnestoròa smailes noformçðanas projekti (RTU Arhitektûras fakultâtes studentu konkursadarbi), augstceltnes telpu iznomâðanas kârtîba daþâdu pasâkumu organizçðanai, LZA


162

Senâta zâles un foajç rekonstrukcija. Vairâkkârt apspriesta LZA Zinâtnes nama(Jûrmala) apsaimniekoðanas problçma un iespçjamie tâs risinâjumi, tomçr problçmajoprojâm ir aktuâla.

Valdes sçdes notiek reizi divâs nedçïâs, nepiecieðamîbas gadîjumos tajâs piedalâsLZA prezidents un lietu pârvaldnieks vai arî notiek LZA prezidija un valdes kopsçde.Operatîvos jautâjumus kârto valdes priekðsçdçtâjs — LZA ìenerâlsekretârs, konsul-tçjoties ar LZA prezidentu un viceprezidentiem.

LZA VALDES DARBÎBA

LZA budþeta izpilde 2001. gadâ

Nr.p.k.

Izdevumu veids Summa,Ls

1. Ðtata darbinieku atalgojums 52 3022. Senâta un valdes loc., ekspertu komisijas,

ârðtata darbinieku atalgojums25 282

3. Sociâlais nodoklis 16 3754. Starptautiskâ sadarbîba un komandçjumi 82075. Pakalpojumu apmaksa, to skaitâ:

telefona abonçðana, sakari, tîkls 10 144pasts, kopçðana 1998transports, izbraukuma sçdes, tehnisko pakalpojumu apmaksa 3556

6. Kancelejas preces, materiâli, rezerves daïas, saimniecîbas inventârs 55327. LZA gadagrâmata, tipogrâfijas izdevumi 45788. Reprezentâcijas izdevumi 6009. Laikrakstu un þurnâlu abonçðana 774

Kopâ 129 348

Ziedojumi

Laikâ no LZA darbîbas pârskata pilnsapulces 2001. gada 22. februârî saòemti ðâdiziedojumi:

1) no LZA goda mecenâtes E. Poèas USD 12 500 — ar novçlçjumu izmantot ðoslîdzekïus fizikas un radniecîgâs nozarçs studçjoðo atbalstam Latvijâ;

2) no LZA îstenâs locekles V. Vîíes-Freibergas Ls 801 (20 000 Austrijas ðiliòi),ko viòa saòçma kâ Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas (Feliksa) balvu.

Izpildot minçtâs pilnsapulces lçmumu par iekðçja Latvijas Zinâtòu akadçmijasFonda izveidi, izstrâdâti un Senâtâ apstiprinâti ðî Fonda nolikums un tâ rîcîbâ esoðonaudas lîdzekïu izmantoðanas noteikumi.

Atbilstoði ziedotâju norâdîjumiem, Fonda valdes sagatavotajiem un Prezidijâapstiprinâtajiem priekðlikumiem pârskata periodâ izmantoti:

1) no LZA goda mecenâta D. A. Lçbera ziedotajiem lîdzekïiem Ls 3000 —J. K. Broces darbu 3. sçjuma izdoðanas atbalstam;

2) no LZA goda mecenâta J. Sadauska ziedotajiem lîdzekïiem Ls 3521 — Latvijasun Rîgas zinâtnes un kultûras vçstures pçtniecîbas atbalstam;

3) no LZA goda mecenâtes M. Ðtaudingeres-Voitas ziedotajiem lîdzekïiemLs 510 — LZA locekïu sociâlajam atbalstam.

LZA Fonda priekðsçdçtâjs akadçmiíis Tâlis Millers

164


ZINÂTÒU NODAÏAS

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7223633. Fakss: 7228784, 7821153E pasts: [email protected]

Nodaïas padome

Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris EKMANISNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Vitauts TAMUÞS

Andris BUIÍISZinâtniskâ sekretâre Çrika TJÛÒINAPadomes locekïi

Jânis BÂRZDIÒÐArturs BALKLAVS-GRÎNHOFSImants BÇRSONSJânis GRUNDSPEÒÍISJânis KRISTAPSONSAndris KRÇSLIÒÐAndris OZOLSAlberts SKUDRAIvars TÂLE

Nodaïa apvieno 76 LZA locekïus, t.sk. 28 îstenos, 2 goda, 20 ârzemju un 26 kores-pondçtâjlocekïus.

Ar nodaïas darbu saistîti 10 LZA goda doktori.

SpecialitâteLocekïu skaits

îsteniekorespon-dçtâjloc.

ârzemju goda

Fizika 13 7 9 –

Mehânika 10 4 5 –

Informâtika 3 6 4 2

Matemâtika 2 3 – –

Astronomija – 3 1 –

Enerìçtika – 3 1 –

165

astronomijaMâris Âbele, kor. loc.Arturs Balklavs-Grînhofs, kor. loc.Edgars Bervalds, kor. loc.Dainis Draviòð, ârz. loc.

enerìçtika

Andris Krçsliòð, kor. loc.Leonîds Ribickis, kor. loc.Pçteris Ðipkovs, kor. loc.

fizika

Mârcis Auziòð, îst. loc.Elmârs Blûms, îst. loc.Andrejs Cçbers, îst. loc.Juris Ekmanis, îst. loc.Agris Gailîtis, îst. loc.Ivars Lâcis, îst. loc.Andris Krûmiòð, îst. loc.Oïìerts Lielausis, îst. loc.Jânis Lielpçters, îst. loc.Andrejs Siliòð, îst. loc.Kurts Ðvarcs, îst. loc.Ivars Tâle, îst. loc.Juris Zaíis, îst. loc.Imants Bçrsons, kor. loc.Jânis Guntis Bçrziòð, kor. loc.Jurijs Dehtjars, kor. loc.Ruvins Ferbers, kor. loc.Jevgeòijs Joïins, kor. loc.Andris Ozols, kor. loc.Linards Skuja, kor. loc.Hermanis Branovers, ârz. loc.Oïìerts Dumbrâjs, ârz. loc.Tills fon Egidijs, ârz. loc.Igors Kirko, ârz. loc.Ivars Melngailis, ârz. loc.Jânis Melngailis, ârz. loc.Þaks Simons, ârz. loc.Juris Pçteris Svenne, ârz. loc.Juris Upatnieks, ârz. loc.

informâtika

Jânis Bârzdiòð, îst. loc.Ivars Biïinskis, îst. loc.

Eduards Jakubaitis, îst. loc.Jânis Grundspeòíis, kor. loc.Igors Kabaðkins, kor. loc.Audris Kalniòð, kor. loc.Vladimirs Pirogovs, kor. loc.Pçteris Videnieks, kor. loc.Jâzeps Loèmelis, goda loc.Jânis Osis, goda loc.Þils Brasârs, ârz. loc.Juris Hartmanis, ârz. loc.Andris Padegs, ârz. loc.Karls Herberts Smits, ârz. loc.

informâtika (zinâtniecîba)

Jânis Kristapsons, kor. loc.

matemâtika

Andris Buiíis, îst. loc.Rûsiòð Mârtiòð Freivalds, îst. loc.Uldis Raitums, kor. loc.Andrejs Reinfelds, kor. loc.Aivars Zemîtis, kor. loc.

mehânika

Juris Jansons, kor. loc.Ivars Knçts, îst. loc.Egons Lavendelis, îst. loc.Imants Matîss, îst. loc.Rolands Rikards, îst. loc.Kârlis Rocçns, îst. loc.Alberts Skudra, îst. loc.Vitauts Tamuþs, îst. loc.Jurijs Tarnopoïskis, îst. loc.Gundaris Teters, îst. loc.Roberts Maksimovs, kor. loc.Jânis Rudzîtis, kor. loc.Narimants Salenieks, kor. loc.Jânis Vîba, kor. loc.Jânis Dundurs, ârz. loc.Jiri Engelbrehts, ârz. loc.Renç Moro, ârz. loc.Jakovs Panovko, ârz. loc.Jurijs Urþumcevs, ârz. loc.

Nodaïas locekïu sadalîjums pa specialitâtçm

166

ZINÂTÒU NODAÏAS

Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas darbîba

2001. gadâ notika piecas nodaïas sçdes un nodaïa sagatavojusi vienu LZA sçdi.

Nodaïas sçdçs izskatîtâs ðâdas galvenâs problçmas:

Inþenierzinâtnes Latvijâ: materiâlu mehânika — stâvoklis, problçmas, iespçjamâs

perspektîvas. Sçdes gaitâ tika konstatçts, ka materiâlu mehânikas pçtîjumu aktualitâtiLatvijâ nosaka tas, ka tie ðodien nodroðina lîdzsvarotu attîstîbu atbilstoði tautsaim-niecîbas pieprasîjumam praktiski visâs tâs nozarçs: bûvindustrijâ, veselîbas aizsar-dzîbâ (piem., asinsvadu, locîtavu, sirds vârstuïu u.c. aizstâjçji), maðînbûvç, valstsaizsardzîbâ, vides aizsardzîbâ (modernas cauruïvadu sistçmas bîstamu vielu transpor-tam, materiâlu pârstrâdes problçmas u.c.), virszemes un gaisa transportâ, enerìçtikâ,informâtikâ. Latvijâ pçtîjumus materiâlu mehânikâ veic galvenokârt Latvijas Univer-sitâtç un Rîgas Tehniskajâ universitâtç. Ir izveidojuðâs starptautiski atzîtas zinâtniskâsskolas, kuras nodroðina pçtîjumu veikðanu un zinâtnisko kadru sagatavoðanu un ates-tâciju pasaules lîmenî. Par to liecina sekmîga lîdzdalîba starptautiskos projektos,programmu ekspertu komisijâs, starptautisku konferenèu organizçðana un þurnâla Me-

chanics of Composite Materials izdoðana (vienlaicîgi krievu un angïu valodâ). Laikoordinçtu un mçrítiecîgi virzîtu materiâlu mehânikas pçtîjumus ðajâ aspektâ, 2000.gada novembrî izveidots Valsts materiâlzinâtòu centrs — LU un RTU lîgumsa-biedrîba. Svarîgâkie centra uzdevumi ir valsts pçtîjumu programmas izstrâdemateriâlzinâtnç un vienotas programmas izveidoðana un realizâcija speciâlistu (t.sk.arî zinâtnisko kadru) sagatavoðanai ar materiâlzinâtni saistîtâs specialitâtçs.

Latvijas telekomunikâciju attîstîba. Izbraukuma sçdç Lattelekom muzejâ sçdesdalîbnieki noklausîjâs un apsprieda LZA goda locekïa profesora Jâzepa Loèmeïaziòojumu par Latvijas telekomunikâciju vçsturi un attîstîbas perspektîvâm, kâ arîiepazinâs ar muzeja ekspozîciju, telekomunikâciju speciâlistu gatavoðanas iespçjâm.

Divâs sçdçs nodaïas locekïi noklausîjâs LZA vçlçðanâm pieteikto îsteno locekïukandidâtu Dr.phys. Agra Gailîða, korespondçtâjlocekïu Jura Jansona, Andra Krûmiòaun Ulda Raituma, kâ arî korespondçtâjlocekïu kandidâtu fizikâ — Dr.phys. AleksejaKuzmina un Dr.habil.phys. Jurija Dehtjara, astronomijâ — Dr.phys. Mâra Âbeles unenerìçtikâ — Dr.habil.sc.ing. Leonîda Ribicka ziòojumus par viòu veiktâ zinâtniskâdarba nozîmîgâkajiem rezultâtiem.

Lai apstiprinâtu LZP sadarbîbas projekta “Latvijas siltuma enerìijas raþoðanas unizmantoðanas sistçmu optimizâcija” (vadîtâjs akad. J. Ekmanis) rezultâtus, tika orga-nizçts nodaïas seminârs, kurâ formulçti projekta galvenie secinâjumi, to skaitâkonkrçtas rekomendâcijas tautsaimniecîbai.

Nodaïas sçdç tika atbalstîts Latvijas un Francijas sadarbîbas priekðlikums izveidotuz LU Fizikas institûta bâzes Ampera laboratoriju ES COST ACTION programmasietvaros ar Latvijas puses lîdzfinansçjumu.

167

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏA

Nodaïa sagatavojusi LZA sçdi “Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas un inovâciju kon-cepcijas”. Par Latvijas ilgtspçjîgas attîstîbas ekonomisko koncepciju “Latvija: novîzijas uz darbîbu” referçja LR Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecîbas padomesloceklis Dr.oec. Uldis Osis un par Nacionâlâs inovâciju koncepcijas saturu un inovâ-ciju problçmâm Latvijâ — Latvijas Tehnoloìiskâ centra direktors Dr.habil.sc.ing.Jânis Stabulnieks. Debates piedalîjâs 5. Ietvarprogrammas Nacionâlâ kontaktpunkavadîtâjs Dr. A. Ûbelis, akadçmiíi A. Buiíis, J. Freimanis, I. Kalviòð, M. Beíers,P. Zvidriòð, V. Rudzîte, kor.loc. P. Guïâns u.c.

Nodaïa ievçlçja par LZA goda doktoru inþenierzinâtnçs Valteru Capu (Ðveice) parVEF Minox fotokameras izgudroðanu un dizainu kâ principiâli jaunu tehnoloìiskurisinâjumu fotokameru raþoðanâ trîsdesmitajos gados, toreiz tâ bija ne tikai moder-nâkâ, bet arî mazâkâ fotokamera pasaulç. V. Capa vizîtes laikâ Rîgâ notika godadoktora diploma pasniegðana.

LZA pilnsapulcç 29.novembrî par akadçmiíiem no nodaïas ievçlçja A. Gailîti,J. Jansonu un A. Krûmiòu, par korespondçtâjlocekïiem — M. Âbeli, J. Dehtjaru unL. Ribicki.

Nodaïas balvu komisija izvçrtçja daþâdu balvu konkursiem iesniegtos darbus, toskaitâ balvas tika pieðíirtas 5 LZA locekïiem, 4 Latvijas zinâtniekiem un 14 jaunajiemzinâtniekiem.

LZA Lielâ medaïa 2001.gadâ tika pieðíirta ârzemju loceklim Jurim Hartmanim(ASV) par izcilu ieguldîjumu datorzinâtòu attîstîbâ. Medaïas laureâts nolasîja akadç-misko lekciju Otrâ Pasaules latvieðu zinâtnieku kongresa laikâ.

LZA Edgara Siliòa balva 2001. gadâ tika pieðíirta Dr.phys. Agrim Gailîtim unakad. Pçterim Prokofjevam; LZA 2002. gada Frîdriha Candera balva tika pieðíirtaastronomijâ Dr.habil.phys. Jurim Þagaram par darbu kopu “Zemes mâkslîgo pavado-òu redzamâ kustîba” un mehânikâ Dr.sc.ing. Valerijam Poïakovam par darbu kopu“Slâòaino kompozîtu konstrukciju elementu aprçíinu metodes, ievçrojot lokâlusefektus”; LZA un a/s Grindeks balva — akadçmiíim Elmâram Blûmam par izciliempçtîjumiem siltumfizikâ un magnçtisko ðíidrumu fizikas virziena iedibinâðanu unattîstîðanu; LZA, va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un LIF mçríprogrammas “Izglîtîbai,zinâtnei un kultûrai” pieðíîra gada balvas par izcilu veikumu kosmisko informâcijutehnoloìijâ, inþenierizstrâdçs aeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ LZAkorespondçtâjlocekïiem Igoram Kabaðkinam un Edgaram Bervaldam; LZA, SIALattelekom un LIF mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” gada balvupieðíîra goda loceklim profesoram Jâzepam Loèmelim par mûþa devumu telekomu-nikâciju nozares attîstîbâ un vçstures izpçtç.

Nodaïas locekïi aktîvi piedalîjâs Latvijas zinâtnes organizatoriskajâ darbâ, strâ-dâjot Latvijas Zinâtnes padomç un tâs ekspertu komisijâs, kâ arî daþâdâs padomçs,

168

ZINÂTÒU NODAÏAS

komisijâs un darba grupâs, to skaitâ kâ starptautiski eksperti. Par LZP priekðsçdçtâjuatkârtoti ievçlçts akad. J. Jansons un tâ vietnieku — akad. J. Ekmanis. Otrâ Pasauleslatvieðu zinâtnieku kongresa lîdzpriekðsçdçtâji bija nodaïas locekïi akad. J. Ekmanis,kor.loc. U. Raitums un goda doktors I. Freibergs.

Pçc nodaïas iniciatîvas LZA tika realizçti vairâki bûtiski projekti, to skaitâ LZAsadarbîbas projekts radioastronomijâ ““Fundamentâlie un pielietojamie pçtîjumi,bâzçti uz novçrojumu iespçjâm ar Ventspils Starptautiskâ radioastronomijas centraradioteleskopiem un to izmantoðanu kosmiskâs informâcijas uztverðanai un pârraidei”(projekta vadîtâjs akad. J. Ekmanis, apakðprojektu vadîtâji kor. loc. E. Bervalds unM. Âbele), LZP projekts “Inovatîvas attîstîbas tendences un problçmas mazâ valstî:Latvijâ” (vadîtâjs kor.loc. J. Kristapsons) un Starptautiskais sadarbîbas projekts arASV korporâciju Ferrotech Corporation (vadîtâjs akad. E. Blûms).

Nodaïas priekðsçdçtâjs Juris Ekmanis

169

FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU NODAÏA

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7220725. Fakss: 7228784, 7821153E pasts: [email protected]

Nodaïas padome

Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds VALTERSNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Gunârs DUBURS

Vija KLUÐAUldis VIESTURS

Zinâtniskâ sekretâre Baiba ÂDAMSONEPadomes locekïi

Mârtiòð BEÍERS Marìeris LÎDAKAPçteris CIMDIÒÐ Tâlis MILLERSElmârs GRÇNS Jânis STRADIÒÐAleksandrs JEMEÏJANOVS Andris STRAKOVSMârtiòð KALNIÒÐ Jânis VOLKOLÂKOVSRihards KONDRATOVIÈS Henriks ZENKEVIÈS

Nodaïa apvieno 113 LZA locekïus, t.sk. 43 îstenos, 7 goda, 29 ârzemju un34 korespondçtâjlocekïus.

Ar nodaïas darbu saistîti 28 LZA goda doktori.


îstenie korespon-dçtâjloc. ârzemju goda

Íîmija 20 6 8 –Medicîna 11 9 10 4Bioloìija 6 7 6 –Biotehnoloìija 3 – 1 –Ekoloìija, videszinâtnesun ìeogrâfija 2 3 1 –

Ìeoloìija unûdenssaimniecîba – 2 2 1

Lauksaimniecîbas zinâtnes 1 4 – 1Meþzinâtnes – 1 – 1Zinâtnes vçsture – – 1 –Materiâlzinâtne – 2 – –

170

ZINÂTÒU NODAÏAS

171

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA

bioloìijaElmârs Grçns, îst. loc.Rihards Kondratoviès, îst. loc.Rita Kukaine, îst. loc.Indriíis Muiþnieks, îst. loc.Pauls Pumpçns, îst. loc.Îzaks Raðals, îst. loc.Gunârs Andruðaitis, kor. loc.Viktorija Baumane, kor. loc.Jekaterina Çrenpreisa, kor. loc.Imants Liepa, kor. loc.Aleksandrs Rapoports, kor. loc.Jânis Vîksne, kor. loc.Henriks Zenkeviès, kor. loc.Ernests Foldâts, ârz. loc.Mâris Hartmanis, ârz. loc.Vitauts Kalniòð, ârz. loc.Jânis Metuzâls, ârz. loc.Jânis Skujiòð, ârz. loc.Uldis Streips, ârz. loc.

biotehnoloìija

Mârtiòð Beíers, îst. loc.Romans Kârkliòð, îst. loc.Uldis Viesturs, îst. loc.Andrejs Daugulis, ârz. loc.

ekoloìija, videszinâtnes

Pçteris Cimdiòð, îst. loc.Mâris Kïaviòð, îst. loc.Aija Melluma, kor. loc.

ìeogrâfija

Guntis Eberhards, kor. loc.Âdolfs Krauklis, kor. loc.Edmunds Bunkðe, ârz. loc.

ìeoloìija un ûdenssaimniecîbaVitâlijs Zelès, kor. loc.

Ansis Zîverts, kor. loc.

Igors Danilâns, goda loc.

Aleksis Dreimanis, ârz. loc.

Hennings Sçrensens, ârz. loc.

íîmija

Arnolds Alksnis, îst. loc.Jurijs Bankovskis, îst. loc.Gunârs Èipçns, îst. loc.Gunârs Duburs, îst. loc.Jânis Freimanis, îst. loc.Emîlija Gudriniece, îst. loc.Mârtiòð Kalniòð, îst. loc.Ivars Kalviòð, îst. loc.Valdis Kampars, îst. loc.Marìeris Lîdaka, îst. loc.Edvards Liepiòð, îst. loc.Edmunds Lukevics, îst. loc.Tâlis Millers, îst. loc.Ojârs Neilands, îst. loc.Uldis Sedmalis, îst. loc.Jânis Stradiòð, îst. loc.Andris Strakovs, îst. loc.Juris Tîliks, îst. loc.Raimonds Valters, îst. loc.Nikolajs Vederòikovs, îst. loc.Valerijs Gromovs, kor. loc.Vladimirs Karlivâns, kor. loc.Çriks Kupèe, kor. loc.Arnis Treimanis, kor. loc.Grigorijs Veinbergs, kor. loc.


Andris Zicmanis, kor. loc.Nikodems Bojârs, ârz. loc.Pçteris Bolðaitis, ârz. loc.Benedikts Juodka, ârz. loc.Georgs Pauls Kreiðmanis, ârz. loc.Arnis Kuksis, ârz. loc.Edvîns Vedçjs, ârz. loc.Mihails Voronkovs, ârz. loc.Regîna Þuka, ârz. loc.

lauksaimniecîbas zinâtnes

Aleksandrs Jemeïjanovs, îst. loc.Edvîns Bçrziòð, kor. loc.Edîte Birìele, kor. loc.Andrejs Câlîtis, kor. loc.Aldis Kârkliòð, kor. loc.Jânis Latvietis, goda loc.

materiâlzinâtneBruno Andersons, kor. loc.Jânis Grabis, kor. loc.

medicînaGeorgs Andrejevs, îst. loc.Jûlijs Anðeleviès, îst. loc.Anatolijs Bïugers, îst. loc.Viktors Kalnbçrzs, îst. loc.Vija Kluða, îst. loc.Ilmârs Lazovskis, îst. loc.Jânis Priedkalns, îst. loc.Rafails Rozentâls, îst. loc.Vera Rudzîte, îst. loc.Arnis Vîksna, îst. loc.

Jânis Volkolâkovs, îst. loc.Andris Ferdats, kor. loc.Jânis Gardovskis, kor. loc.Arnolds Krauklis, kor. loc.Alfrçds Miltiòð, kor. loc.Ruta Muceniece, kor. loc.Mâra Pilmane, kor. loc.Andrejs Skaìers, kor. loc.Uldis Vikmanis, kor. loc.Aija Þilevièa, kor. loc.Çvalds Ezerietis, goda loc.Kristaps Juris Keggi, goda loc.Aina Muceniece, goda loc.Nikolajs Skuja, goda loc.Sergejs Fjodorovs, ârz. loc.Meinhards Klasens, ârz. loc.Jânis Kïaviòð, ârz. loc.Ruta Kundziòa, ârz. loc.Andrejs Okðe, ârz. loc.Aivars Jânis Strçlis, ârz. loc.Felikss Ungers, ârz. loc.Jarls Vikbergs, ârz. loc.Bertrams Zariòð, ârz. loc.Kristaps Zariòð, ârz. loc.

meþzinâtnes

Pçteris Zâlîtis, kor. loc.Egolfs Voldemârs Bakûzis, goda loc.

zinâtnes vçsture

Jurijs Solovjovs, ârz. loc.

172

ZINÂTÒU NODAÏAS

Íîmijas, bioloìijas un medicînas zinâtòu nodaïas darbîba

2001. gadâ notikuðas piecas nodaïas sçdes, nodaïa sagatavojusi trîs LZA sçdes.

LZA pilnsapulce (23. martâ) “Latvijas iedzîvotâju genoma programma”. Parcilvçka genoma programmu kâ 21.gadsimta izaicinâjumu cilvçcei un Latvijai referçjaLR Ministru kabineta 2000. gada balvas laureâts zinâtnç akad. Elmârs Grçns, pargenoma pçtîjumiem un medicînu — Dr.habil.biol. Astrîda Krûmiòa, par nepiecieðamolikumdoðanas bâzi genoma programmas îstenoðanai — LR Saeimas deputâts Dr.med.Romualds Raþuks, par valsts konkurçtspçju zinâtnç, budþetu un iespçjâm — LRSaeimas deputâts Andris Ðíçle.

LZA sçde (18. maijâ) “Pârtikas droðîba: problçmas Eiropai un Latvijai”. Parìençtiski modificçtiem organismiem pârtikâ referçja akad. Indriíis Muiþnieks, parprionu slimîbâm un spongiozâm encefalopâtijâm — Dr. biol. Viesturs Baumanis, parpârtikas produktu analîzes iespçjâm Latvijâ — kor. loc. Andris Zicmanis, par Eiropasun Latvijas likumdoðanu pârtikas droðîbâ un aprites regulçðanâ — Dr. biol. OlafsStengrevics.

LZA sçde (23. novembrî) “Latvijas dabas biodaudzveidîbas izpçtes pamatproblç-ma — retâs un apdraudçtâs sugas”. Par Latvijas Sarkanâs grâmatas izveidoðanureferçja kor. loc. Gunârs Andruðaitis, par Sarkano grâmatu un sugu daudzveidîbaspçtîjumiem — Dr. biol. Viesturs Melecis, par Sarkano grâmatu dzîvâs dabas vispâ-rçjâs izpçtes kontekstâ — kor. loc. Jânis Vîksne.

Nodaïas sçdçs apsprieda ðâdas problçmas.

� Par vçþa evolucionâro izcelsmi un vietu bioloìiskajos procesos referçja kor.loc.Jekaterina Çrenpreisa (26. janvârî). Ðajâ sçdç nodaïa noklausîjâs akad. RaimondaValtera atskaiti par darbu 2000. gadâ, apsprieda priekðlikumus darbam 2001. gadâ,pârvçlçja nodaïas priekðsçdçtâju un nodaïas padomi.

� “Graudaugu selekcija, laukaugu agrotehnika un sâkotnçjâ sçklkopîba” (29. jû-nijâ). Nodaïas izbraukuma kopsçde ar LLMZA prezidiju notika Valsts Stendes selek-cijas un izmçìinâjumu stacijâ. Ar stacijas darbu iepazîstinâja tâs direktors MiervaldisKrotovs, par mieþu selekciju referçja Sanita Zute. Sçdes noslçgumâ tâs dalîbniekiapmeklçja Sabiles vîna kalnu un Pedvâles brîvdabas muzeju.

� “Neirozinâtnes sasniegumi” (26. oktobrî). Nodaïas un Latvijas farmakoloìijasbiedºîbas kopsçdç akad. Vija Kluða sniedza plaðu ieskatu 21. gadsimta neirozinâtnçs,profesors Aleksandrs Þarkovskis (Tartu universitâte) referçja par neiroìençzes unnervu ðûnas bojâejas farmakoloìisko regulçðanu.

� Divâs sçdçs (21. septembrî un 5.oktobrî) nodaïas locekïi noklausîjâs LZA îstenolocekïu kandidâtu Dr.habil.med. Ara Lâèa, kor. loc. Îzaka Raðala un kor. loc. Aròa

173

ÍÎMIJAS, BIOLOÌIJAS UN MEDICÎNAS ZINÂTÒU NODAÏA

Vîksnas, kâ arî korespondçtâjlocekïu kandidâtu medicînâ — Dr.habil.med. AgraMartinsona, Dr.habil.biol. Rutas Mucenieces, Dr.med. Valda Pîrâga un Dr.habil.med.Ludmilas Vîksnas, bioloìijâ — Dr.habil.biol. Ìederta Ieviòa un Dr.biol. ViesturaMeleèa, materiâlzinâtnç — Dr.chem. Bruno Andersona, Dr.habil.chem. Valda Kaïíaun Dr.habil.sc.ing. Henna Tuherma ziòojumus par viòu veiktâ zinâtniskâ darba nozî-mîgâkajiem rezultâtiem

LZA pilnsapulce 2001. gada 29. novembrî par akadçmiíiem no nodaïas ievçlçjaÎzaku Raðalu un Arni Vîksnu, par korespondçtâjlocekïiem Bruno Andersonu un RutuMucenieci. Nodaïa pieðíîra LZA goda doktora grâdu bioloìijâ Aldonim Vçriòam.

Nodaïas ekspertu komisijas veica LZA balvu konkursiem iesniegto darbuizvçrtçðanu.

Svarîgâkie nodaïas locekïiem pieðíirtie apbalvojumi:

- akad. Jânim Stradiòam — LR Ministru kabineta 2001. gada balva zinâtnç parzinâtnisko darbu ciklu Latvijas (Rîgas) zinâtòu un kultûras vçsturç

- akad. Vijai Kluðai — LZA un a/s “Grindeks” balva par nozîmîgu ieguldîjumufarmakoloìijas zinâtnes attîstîbâ.

- akad. Jânim Volkolâkovam — LZA Paula Stradiòa balva medicînâ.

- kor.loc. Gunâram Andruðaitim — LZA, uzòçmçjsabiedrîbas “ITERA Latvija” unLatvijas Izglîtîbas fonda balva par mûþa devumu vides un dabas aizsardzîbâ.

- kor.loc. Aijai Mellumai — LZA, uzòçmçjsabiedrîbas “ITERA Latvija” unLatvijas Izglîtîbas fonda balva par nozîmîgu ieguldîjumu vides un ainavu zinâtnç.

- akad. Gunâram Duburam un akad. Ivaram Kalviòam — Osvalda Ðmîdebergamedaïa par nopelniem farmakoloìijas zinâtnes attîstîðanâ.

- akad. Jânim Stradiòam — Lidijas Liepiòas piemiòas medaïa.

- akad. Tâlim Milleram — Baltijas zinâtòu akadçmiju medaïa par ieguldîjumuBaltijas valstu zinâtòu akadçmiju sadarbîbas stiprinâðanâ.

- ar Triju Zvaigþòu ordeni apbalvots Rafails Rozentâls un Egolfs Bakûzis.

K. Aronam, T. Milleram un A. Miltiòam pieðíirts Valsts emeritçtâ zinâtniekanosaukums.

Nodaïas locekïi aktîvi piedalâs Latvijas zinâtnes organizatoriskajâ darbâ — Lat-vijas Zinâtnes padomç ievçlçti 9 nodaïas locekïi, nozaru ekspertu komisijâs — 33, toskaitâ 3 ekspertu komisiju priekðsçdçtâji. 58 nodaïas locekïi ir LZP sadarbîbasprojektu un grantu vadîtâji.

Nodaïas priekðsçdçtâjs Raimonds Valters

174

ZINÂTÒU NODAÏAS

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524


Nodaïas padome

Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs JUNDZISNodaïas priekðsçdçtâja vietnieki Viktors HAUSMANIS, Jânis BÇRZIÒÐ,

Dace MARKUSZinâtniskâ sekretâre Ilga TÂLBERGAPadomes locekïi

Andris CAUNE, Saulvedis CIMERMANIS, Lilija DZENE, Pârsla EGLÎTE,Jânis GRAUDONIS, Jânis KRASTIÒÐ, Maija KÛLE, Valentîna SKUJIÒA,Jânis STRADIÒÐ, Kalvis TORGÂNS

Nodaïa apvieno 148 LZA locekïus, t.sk. 27 îstenos, 42 goda, 45 ârzemju un

34 korespondçtâjlocekïus. Ar nodaïas darbu saistîti 23 LZA goda doktori.


îstenie korespon-dçtâjloc. ârzemju goda

Literatûrzinâtne 4 3 9 1Literatûra – – 1 11Ekonomika 5 6 3 2Filozofija 3 4 1 –Tiesîbu zinâtnes 2 1 1 1Valodniecîba 3 5 9 2Vçsture 4 5 8 2Antropoloìija – – – 1Arheoloìija 2 3 1 1Arhitektûra 1 – 2 2Bibliogrâfija – – 1 –Demogrâfija – 2 – –Etnogrâfija 1 – – –Mâkslas zinâtnes – 1 – 1Mâksla – – 1 16Pedagoìija – 1 – –Politoloìija 1 – 4 –Psiholoìija – – 1 –Psiholoìija, folkloristika 1 – – –Socioloìija – 2 1 –Teoloìija – 1 – –Kultûras vçsture – – 1 –Mâkslas vçsture – – – 1Zinâtnes vçsture – – 1 –Þurnâlistika – – – 1

175

HUMANITÂRO UN SOCIÂLO ZINÂTÒU NODAÏA

176

ZINÂTÒU NODAÏAS

antropoloìijaRaisa Denisova, goda loc.

arheoloìijaAndris Caune, îst. loc.Çvalds Mugurçviès, îst. loc.Ilze Biruta Loze, kor. loc.Ieva Ose, kor. loc.Andrejs Vasks, kor. loc.Jânis Graudonis, goda loc.Valentîns Sedovs, ârz. loc.

arhitektûraJânis Krastiòð, îst. loc.Vaidelotis Apsîtis, goda loc.Gunârs Asaris, goda loc.Gunârs Birkerts, ârz. loc.Sigurds Grava, ârz. loc.

bibliogrâfijaJânis Krçsliòð, ârz. loc.

demogrâfijaPârsla Eglîte, kor. loc.Juris Krûmiòð, kor. loc.

ekonomikaArnis Kalniòð, îst. loc.Oïìerts Krastiòð, îst. loc.Baiba Rivþa, îst. loc.Edvîns Vanags, îst. loc.Pçteris Zvidriòð, îst. loc.Pçteris Guïâns, kor. loc.Jânis Janovs, kor. loc.Raita Karnîte, kor. loc.Imants Kirtovskis, kor. loc.Kazimirs Ðpoìis, kor. loc.Inna Ðteinbuka, kor. loc.Valdis Jâkobsons, goda loc.

Benjamiòð Treijs, goda loc.Nikolajs Balabkins, ârz. loc.Gundars Íeniòð (Kings), ârz. loc.Juris Vîksniòð, ârz. loc.

etnogrâfija

Saulvedis Cimermanis, îst. loc.

filozofijaMaija Kûle, îst. loc.Valentîns Ðteinbergs, îst. loc.Pçteris Laíis, kor. loc.Igors Ðuvajevs, kor. loc.Ivans Vedins, kor. loc.Vilnis Zariòð, kor. loc.Arvîds Ziedonis, ârz. loc.

kultûras vçstureVjaèeslavs Ivanovs, ârz. loc.

literatûraLudmila Azarova-Vâciete, goda loc.Alberts Bels, goda loc.Vizma Belðevica (Elsberga), goda loc.Uldis Bçrziòð, goda loc.Mâris Èaklais, goda loc.Andrejs Eglîtis, goda loc.Jânis Peters, goda loc.Knuts Skujenieks, goda loc.Zigmunds Skujiòð, goda loc.Mâra Zâlîte, goda loc.Imants Ziedonis, goda loc.Andrejs Vozòesenskis, ârz. loc.

literatûrzinâtneViktors Hausmanis, îst. loc.Viktors Ivbulis, îst. loc.Janîna Kursîte-Pakule, îst. loc.Vera Vâvere, îst. loc.


177


Fjodors Fjodorovs, kor. loc.Benedikts Kalnaès, kor. loc.Broòislavs Tabûns, kor. loc.Saulcerîte Viese, goda loc.Rolfs Ekmanis, ârz. loc.Benjamiòð Jçgers, ârz. loc.Èeslavs Miloðs, ârz. loc.Lalita Muiþniece, ârz. loc.Valters Nollendorfs, ârz. loc.Radegasts Paroleks, ârz. loc.Juris Silenieks, ârz. loc.Frîdrihs Ðolcs, ârz. loc.Jana Tesarþova, ârz. loc.

mâksla

Biruta Baumane, goda loc.Auseklis Bauðíenieks, goda loc.Ilmârs Blumbergs, goda loc.Jânis Dûmiòð, goda loc.Maija Einfelde, goda loc.Imants Kalniòð, goda loc.Imants Kokars, goda loc.Gidons Krçmers, goda loc.Raimonds Pauls, goda loc.Elza Radziòa, goda loc.Indulis Ojârs Ranka, goda loc.Dþemma Skulme, goda loc.Jânis Streiès, goda loc.Jânis Strupulis, goda loc.Pçteris Vasks, goda loc.Kârlis Zariòð, goda loc.Ernsts Òeizvestnijs, ârz. loc.

mâkslas vçsture

Imants Lancmanis, goda loc.

mâkslas zinâtnes

Ojârs Spârîtis, kor. loc.Lilija Dzene, goda loc.

PedagoìijaTatjana Koíe, kor. loc.

politoloìijaTâlavs Jundzis, îst. loc.Andreass Adâls, ârz. loc.Juris Dreifelds, ârz. loc.Jânis Peniíis, ârz. loc.Rasma Ðilde-Kârkliòa, ârz. loc.

psiholoìijaSolveiga Miezîte, ârz. loc.

psiholoìija, folkloristikaVaira Vîíe-Freiberga, îst. loc.

socioloìijaAivars Tabuns, kor. loc.Tâlis Tisenkopfs, kor. loc.Vilfrîds Ðlaus, ârz. loc.

teoloìijaVisvaldis Varnesis Klîve, kor. loc.

tiesîbu zinâtnes

Juris Bojârs, îst. loc.Kalvis Torgâns, îst. loc.Andris Plotnieks, kor. loc.Pçteris Lejiòð, goda loc.Dîtrihs Andrejs Lçbers, ârz. loc.

valodniecîba

Aina Blinkena, îst. loc.Dace Markus, îst. loc.Valentîna Skujiòa, îst. loc.Brigita Buðmane, kor. loc.Ina Druviete, kor. loc.Benita Laumane, kor. loc.Daina Nîtiòa, kor. loc.Jânis Valdmanis, kor. loc.Tenu Karma, goda loc.

Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïas darbîba

2001. gadâ LZA Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa turpinâja tradicionâlâs unaizsâka jaunas zinâtniskâ un organizatoriskâ darba formas.

Par tradicionâlajâm var uzlûkot nodaïas zinâtnieku aktîvo iesaistîðanos LatvijasZinâtòu akadçmijas sçþu un pasâkumu plânoðanâ, organizâcijâ un norisç. Nodaïaorganizçjusi akadçmijas sçdes, vienojot aktuâlo un tradicionâlo — letonikas tematikuun izbraukuma sçdes Latvijas novados.

26. aprîlî akad. Andris Caune, LZA Lielâs medaïas laureâts, nolasîja akadçmiskolekciju “Ko devuði trîsdesmit gadu (1969–1999) arheoloìiskie pçtîjumi Rîgas vecpil-sçtâ”. Koreferâtu par jaunâkajiem pçtîjumiem Rîgas senâkâs nocietinâjumu sienasizrakumos lasîja LZA kor.loc. Ieva Ose.

18. un 19. maijâ notika akad. Saulveþa Cimermaòa organizçtâ LZA un Staicelespilsçtas Domes kopsçde “Staiceles novads un lîbieðu kultûrvçstures jautâjumi”.

Vladimirs Toporovs, goda loc.Dzintra Bonda, ârz. loc.Maikls Branès, ârz. loc.Trevors Fennels, ârz. loc.Baiba Metuzâle-Kangere, ârz. loc.Velta Rûíe-Draviòa, ârz. loc.Aïìirds Sabaïausks, ârz. loc.Sepo Suhonens, ârz. loc.Volfgangs Ðmids, ârz. loc.Zigms Zinkeviès, ârz. loc.

vçsture

Jânis Bçrziòð, îst. loc.Valdis Bçrziòð, îst. loc.Aleksandrs Drîzulis, îst. loc.Indulis Ronis, îst. loc.Ilga Apine, kor. loc.Anatolijs Bîrons, kor. loc.Inesis Feldmanis, kor. loc.

Aivars Stranga, kor. loc.Alberts Varslavâns, kor. loc.Edgars Dunsdorfs, goda loc.Heinrihs Strods, goda loc.Norberts Angermanis, ârz. loc.Frîdrihs Benninghofens, ârz. loc.Andrievs Ezergailis, ârz. loc.Gerts fon Pistolkorss, ârz. loc.Andrejs Plakans, ârz. loc.Omeljans Pricaks, ârz. loc.Indriíis Ðterns, ârz. loc.Enns Tarvels, ârz. loc.

vçsture, filozofijaVilis Samsons, îst. loc.

zinâtnes vçstureAnto Leikola, ârz. loc.

þurnâlistikaOskars Gerts, goda loc.

ZINÂTÒU NODAÏAS

178

18. jûnijâ notika LZA sçde (kopâ ar LR Tieslietu ministrijas pârstâvjiem)“Latvieðu mûsdienu terminoloìijas ievieðanas juridiskie aspekti”. Par ðo sçdi atbildîgâbija akad. Valentîna Skujiòa. Sçdç skatîtie jautâjumi skar ïoti aktuâlo latvieðu valodaskâ valstts valodas lietoðanas problçmu.

14., 15. augustâ notika Otrais Pasaules latvieðu zinâtnieku kongress. Plenârsçdçrunâja Latvijas Valsts prezidente profesore V. Vîíe-Freiberga, LZA prezidents JânisStradiòð, AIP priekðsçdçtâja Baiba Rivþa. Daudzi nodaïas zinâtnieki aktîvi piedalîjâskongresa darbâ: Ilga Apine, Brigita Buðmane, Ina Druviete, Pârsla Eglîte, SigurdsGrava, Pçteris Guïâns, Viktors Ivbulis, Elga Kagaine, Benedikts Kalnaès, TatjanaKoíe, Oïìerts Krastiòð, Juris Krûmiòð, Janîna Kursîte, Maija Kûle, Gundars Íeniòð-Kings, Benita Laumane, Dace Markus, Daina Nîtiòa, Jânis Peniíis, Indulis Ronis,Valentîna Skujiòa, Ojârs Spârîtis, Inna Ðteinbuka, Aivars Tabuns, Kalvis Torgâns,Jânis Valdmanis, Edvîns Vanags, Juris Vîksniòð, Pçteris Zvidriòð.

17.–20. oktobrî Ilûkstç un Neretâ notika II Sçlijas kongress, veltîts Sçlijas jebAugðzemes kultûrvçsturisko tradîciju un identitâtes apzinâðanai, mûsdienu aktuâloproblçmu un attîstîbas iespçju aplûkoðanai. Kongresâ bija ïoti plaða kultûrasprogramma — dievkalpojumi, piemiòas brîþi, muzeju un izstâþu apmeklçjumi. Arzinâtniskajiem ziòojumiem uzstâjâs Jânis Stradiòð, Baiba Rivþa, Juris Ekmanis, TâlisMillers, Saulvedis Cimermanis, Janîna Kursîte.

Kongresa dienâs iznâca Sçlijas izpçtes problçmâm veltîtais þurnâla “LZA Vçstis”A daïas 2001. gada 5./6. numurs.

8. novembra LZA, AIP un Latvijas Profesoru asociâcijas sçdç, analizçjot Latvijâaktuâlo doktorantûras problçmu, referçja Baiba Rivþa un Juris Krûmiòð.

Nodaïas akadçmiíi Tâlavs Jundzis un Maija Kûle aktîvi piedalîjâs diskusijâ parzinâtnes virzîbu Latvijâ LZA pilnsapulcç 29. novembrî.

Notikuðas èetras nodaïas sçdes.

6. februâra sçdç par darbu aizvadîtajâ gadâ ziòoja akad. Viktors Hausmanis.Notika nodaïas Padomes un priekðsçdçtâja vçlçðanas. Sçdes dalîbnieki aplûkoja plaðujaunâko publikâciju izstâdi.

15. oktobra HSZN sçdç, uzklausîjuði jauno LZA locekïu pretendentus, nodaïaslocekïi lçma par pozitîvu atbalstu 2001. gada vçlçðanâs. Sçdes dalîbnieki vienbalsîgipieòçma dokumentu — argumentçtu atzinumu pret institûtu kâ juridiskâs personasstatusa zaudçðanu, integrçjoties LU.

11. novembra sçdç LZA ârzemju loceklis profesors Jânis Peniíis runâja par tçmu“Politologa skatîjums uz traìiskajiem 11. septembra notikumiem ASV un to sekâm”.

11. decembra sçdç, kuras tematiku “Cilvçka mûþizglîtîba sociâli pedagoìiskâkontekstâ” ierosinâja LZA kor.loc. Tatjana Koíe, pirmoreiz akadçmijâ tika apspriestapedagoìiska problçma. Runâja LZA viceprezidents Juris Ekmanis, akadçmiíi Dace

179


Markus, Baiba Rivþa un Pçteris Cimdiòð, kor.loc. Pârsla Eglîte, Dr.habil.paed. IrçnaÞogla.

Tradicionâlâ sadarbîba ar Rîgas Latvieðu biedrîbu.

Ðo sadarbîbu îpaði veicina RLB priekðsçdçtâjs LZA goda loceklis Jânis Streiès,biedrîbas Dome, Teâtra komisija un Mûzikas komisija. Ir bijuði vairâkiem izciliemkultûras darbiniekiem veltîti sarîkojumi: “Saruna par Gunâru Priedi”, “Par un ar Klin-tîti atmiòâs”, “Mârtiòð Zîverts un viòa drâma”, svinçti grâmatu svçtki — ViktoraHausmaòa “Manas aktrises” un Zigmunda Skujiòa “Sirþu zagïa uznâciens” atvçrðana.

10. novembrî RLB atzîmçja LZA goda locekïa Leonîda Vîgnera 95. dzimðanasdienu.

18. novembrî RLB notika LR proklamçðanas gadadienai veltîtais svinîgaiskoncerts.

26. novembrî RLB bija Eiropas valodu diena un grâmatu un mâcîbu lîdzekïuprezentâcijas.

RLB aicinâja uz Lieldienu, Ziemassvçtku un Jaungada sarîkojumiem, kâ arî uzt.s. novadu dienâm.

Izstâdes

13. februârî atklâta LZA goda locekïa Ilmâra Blumberga darbu izstâde, kurâ autorsiepazîstinâja skatîtâjus arî ar darbu LNO, sagatavojot V. A. Mocarta operas “Burvjuflauta” skatuves ietçrpu.

24. aprîlî skatîtâji iepazinâs ar gleznotâja un literâta Ulda Zemzara gleznu izstâdi“Portreti. Ziedi. Mûsmâjas”.

2. oktobrî atklâta akadçmiía Dr.habil.chem. Arnolda Alkðòa dabas skaistumamveltîtâ izstâde “Meþmalu meti”.

5. novembrî LZA izstâþu telpâ atklâja mâkslinieka Vladimira Auziòa akvareïu unpasteïu izstâdi “Maskavas forðtate”.

Goda locekïu aktivitâtes

Pateicoties LZA goda locekïa Tenu Karmas iniciatîvai, Igaunijas Republikas vçst-niecîba un Rakstniecîbas, teâtra un mûzikas muzejs sarîkoja igauòu valodnieka,folklorista un dzejnieka, igauòu dzejas pamatlicçja Kristiâna Jâka Petersona 200.dzimðanas dienas atceri un piemiòas zîmes uzstâdîðanu viòa atdusas vietâ Jçkabakapsçtâ.

LZA goda loceklis komponists Pçteris Vasks uzaicinâja uz savas Mesas pirm-atskaòojumu Doma baznîcâ 25. martâ.

180

ZINÂTÒU NODAÏAS

Konferences

Nodaïas zinâtnieki piedalîjuðies daudzâs starptautiskajâs konferencçs — gan ârpusLatvijas, gan Latvijâ notikuðajâs. Nozîmîgâkâs no tâm:

19. janvârî — zinâtniskâ konference “Janvâra barikâdes kâ pretestîbas formatotalitârajam reþîmam un to mâcîbas”.

17., 18. maijâ Liepâjas Pedagoìijas akadçmijâ — starptautiskâ konference “Sa-biedrîba un kultûra”.

24. maijâ — “Jaunâ latvieðu un ukraiòu literatûra starp divâm tûkstoðgadçm”.

24., 25. maijâ Ventspilî — “Kurzemes un kurðu arheoloìija”.

7.–10. jûnijâ — 21. Starptautisko Hanzas dienu konference.

15., 16. jûnijâ Tallinâ — 8. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konference.

14., 15. septembrî Starptautiskajâ izstâþu centrâ Íîpsalâ — izstâde un konferenceHigh Tech Baltics 2001.

11.–16. septembrî LU — "Rîga un Baltijas jûras reìions vçsturç: reìionâlie sakariun multikulturalitâte".

16. novembrî notika Latvijas pilnîgas neatkarîbas atjaunoðanai veltîtâ LU zinât-niskâ konference “Latvija divos laikposmos: 1918–1928 un 1991–2001".

20.–22. novembrî — starptautiskâ konference “Ebreji mainîgajâ pasaulç”

29. novembrî notika starptautiskais seminârs “Holokausta izpçtes jautâjumi Lat-vijâ”, veltîts Rumbulas traìçdijas 60 gadu atcerei.

30. novembrî Ventspilî — Eiropas valodu gada Latvijâ noslçgums “Eiropas valo-du gads un sabiedrîbas integrâcija”.

Tradicionâlâs konferences

23. februârî — LU Latvieðu valodas institûta rîkotâ J. Endzelîna 128. dzimðanasdienai veltîtâ “Leksika: vçsturiskais un aktuâlais”; 24. aprîlî — Literatûras, folklorasun mâkslas institûta “Meklçjumi un atradumi”; 31. oktobrî — LU Literatûras,folkloras un mâkslas institûta Latvieðu folkloras krâtuves rîkotajâ K. Barona dienaskonferencç “Folkloras vâkðana, darbs ar teicçju — pieredze, metodes un interpre-tâcija” tika pasniegtas Lielâs folkloras gada balvas.

26. novembrî — LU Filozofijas un socioloìijas institûta rîkotâ “Eiropas ideja unliberâlisma tradîcija”.

Latvijas Republikas atzinîba

Ar Triju Zvaigþòu ordeni apbalvoti: LZA îst.locekïi Aina Blinkena, ViktorsIvbulis, LZA kor.loc. Ojârs Spârîtis, LZA goda loc. Pçteris Vasks, LZA ârzemju loc.Solveiga Miezîte, LZA goda doktori Lîga Ruperte un Âbrams Feldhûns.

181


Ar LR MK prçmiju apbalvots LZA prezidents profesors Jânis Stradiòð.

LR KM prçmiju par izstâdi “Kurzeme Eiropâ. Hercogs Pçteris, Bîronu nams unKurzemes leìendas” saòçma LZA goda loceklis Rundâles pils muzeja direktorsImants Lancmanis.

Lielo mûzikas balvu saòçma LZA goda locekïi Raimonds Pauls un Pçteris Vasks,Baltijas Asamblejas balvu — Ilmârs Blumbergs.

LKF Spîdolas balvu saòçma LZA kor.loc. Raita Karnîte.

LZA un a/s “Grideks” balvu pieðíîra LZA îst.loc. Andrim Caunem par nozîmîgudevumu Rîgas arheoloìijas un vçstures izpçtç.

Atzinîba ârpus Latvijas

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (Feliksa balvas) pirmielaureâti ir LZA îstenâ locekle V. Vîíe-Freiberga, LZA korespondçtâjlocekïi Ieva Oseun Igors Ðuvajevs.

Zinâtniskâ un organizatoriskâ darba norises ir plaði atspoguïotas daudzos masusaziòas lîdzekïos — LTV, Latvijas Radio, laikrakstos “Latvijas Vçstnesis”, “ZinâtnesVçstnesis", “Neatkarîgâ Rîta Avîze”, “Diena”, “Lauku Avîze”, “Izglîtîba un Kultûra”,“Literatûra un Mâksla Latvijâ”, “Vesti” un “Èas”.

LZA HSZN ir pateicîga akadçmijas kolçìiem un sadarbîbas partneriem parsapratni, atsaucîbu un aktivitâti visu pasâkumu organizâcijâ.

Nodaïas priekðsçdçtâjs Tâlavs Jundzis

182

ZINÂTÒU NODAÏAS

ÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏA916 W.Market Str.

Bethlehem, PA. 18018, USAE pasts: [email protected]

Nodaïas padome

Nikolajs BALABKINSJuris DREIFELDSSergejs FJODOROVSJânis KÏAVIÒÐJânis MELNGAILISAndris PADEGSUldis STREIPSEdvîns VEDÇJSKristaps ZARIÒÐ

Nodaïas padomes darbu vada profesors Nikolajs BALABKINS

Latvijas Zinâtòu akadçmijas Ârzemju locekïu nodaïa izveidota saskaòâ ar LZAStatûtu 3.5.2. punktu un apstiprinâta LZA pilnsapulcç 1993. gada 26. novembrî.

LZA Ârzemju locekïu nodaïas uzdevumi saskaòâ ar 1994. gada 18. oktobra Senâtalçmumu:

1. LZA ârzemju locekïu (galvenokârt ASV un Kanâdâ dzîvojoðo) iesaistîðanaLZA darbîbâ, t.sk. regulâra iepazîstinâðana ar LZA informatîvajiem materiâliem.

2. Palîdzîba Latvijas jauno zinâtnieku apmâcîbu organizçðanâ (îpaði pçcdoktorastudijas) ârzemju mâcîbu iestâdçs.

3. Jauno Latvijas izcelsmes zinâtnieku apzinâðana ârzemçs, to piesaiste etniskâsdzimtenes zinâtnes veicinâðanai; jaunu LZA ârzemju locekïu kandidâtu ieteikðana.

4. Cieðu sakaru un sadarbîbas veidoðana ar Latvieðu akadçmisko mâcîbspçku unzinâtnieku apvienîbu (LAMZA) un Baltijas studiju veicinâðanas asociâciju (AABS).

5. Plaðâka ârzemju latvieðu zinâtnieku iesaistîðana Latvijas zinâtnisko darbu pro-jektu izvçrtçðanâ.

6. Ja kâdu iemeslu dçï Latvijas Zinâtòu akadçmijas brîva funkcionçðana nâkotnçvarçtu tikt traucçta, uzdot LZA Ârzemju locekïu nodaïai pildît Latvijas Zinâtòuakadçmijas funkcijas un rîkoties kâ pilntiesîgai LZA pârstâvei.

Saskaòâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmijas 1998. gada 13. februâra pilnsapulceslçmumu, nodaïas padomes locekïiem, uzturoties Latvijâ, ir tiesîbas piedalîties LZASenâta darbâ ar lçmçjtiesîbâm.

183

ÂRZEMJU LOCEKÏU NODAÏA

STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA

LZA STARPTAUTISKÂ SADARBÎBA 2001. GADÂ

Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA) zinâtnisko sadarbîbu veido, piedaloties starp-tautisko zinâtnisko organizâciju darbâ un slçdzot divpusçjos sadarbîbas lîgumus gal-venokârt ar radniecîgâm Eiropas valstu organizâcijâm.

Lîdz 2001. gada 31. decembrim LZA ir parakstîjusi 26 zinâtniskâs sadarbîbasdokumentus ar Austrijas Zinâtòu akadçmiju, Bulgârijas Zinâtòu akadçmiju, Brituakadçmiju, Èehijas Zinâtòu akadçmiju, Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju, Fran-cijas Zinâtòu akadçmiju, Igaunijas Zinâtòu akadçmiju, Itâlijas Nacionâlo Zinâtòuakadçmiju, Izraçlas Zinâtnes un tehnikas ministriju, Izraçlas Zinâtòu akadçmiju,Kanâdas Karalisko biedrîbu, Krievijas Zinâtòu akadçmiju, Lietuvas Zinâtòu akadç-miju, Londonas Karalisko biedrîbu, Norvçìijas Zinâtòu akadçmiju, Polijas Zinâtòuakadçmiju, Slovâkijas Zinâtòu akadçmiju, Slovçnijas Zinâtòu akadçmiju, SomijasAkadçmiju, Somijas Zinâtòu akadçmiju, Ðveices Zinâtòu akadçmiju (noslçgts 2001.gadâ), Taivanas (Íînas Republika) Nacionâlo Zinâtnes padomi, Ukrainas NacionâloZinâtòu akadçmiju, Ungârijas Zinâtòu akadçmiju, Zviedrijas Karalisko Zinâtòuakadçmiju un Zviedrijas literatûras, vçstures un kultûras mantojuma akadçmiju.Notiek pârrunas un sagatavoðanâ ir lîgumi ar Baltkrievijas Zinâtòu akadçmiju, ÎrijasZinâtòu akadçmiju un Nîderlandes Karalisko Zinâtòu akadçmiju.

Noslçgto lîgumu ietvaros 2001. gadâ LZA uzòçma 49 zinâtniekus, kuru uztu-rçðanâs laiks bija 285 cilvçkdienas, savukârt 47 Latvijas zinâtnieki strâdâja ârvalstuzinâtniskajâs institûcijâs 629 cilvçkdienas, kas râda, ka zinâtnieku apmaiòas vizîtesdivpusçjo lîgumu ietvaros ir izdevîgas Latvijas pusei.

Divpusçjo lîgumu izpildes dinamika parâdîta tabulâ.

ZINÂTNIEKU APMAIÒAS DINAMIKA DIVPUSÇJÂS SADARBÎBAS LÎGUMU

IETVAROS 1995.—2001. GADÂ

Gads

Uz Latviju No Latvijas

vizîðu skaitsizmantotâs

cilvçkdienasvizîðu skaits

izmantotâs

cilvçkdienas

1995 19 202 29 279

1996 20 267 43 471

1997 26 196 35 334

1998 36 166 39 457

1999 42 274 59 655

2000 33 260 68 715

2001 49 285 47 629

184

Nozîmîgâko 2001. gada divpusçjâs sadarbîbas ieguvumu vidû jâmin LZA 2000.gadâ noslçgtais zinâtniskâs sadarbîbas lîgums ar Itâlijas Lincei Zinâtòu akadçmiju,kura 2002. gadâ svinçs 400 gadu pastâvçðanas jubileju. Ðis lîgums devis iespçjuLatvijas zinâtniekiem papildinât zinâðanas un pçtîjumus par travertînu, kurð izmantotsBrîvîbas pieminekïa bûvniecîbâ. Savulaik, pirms 60 gadiem, to Tivoli akmenslauz-tuvçs, 20 km no Romas, izvçlçjâs pats pieminekïa autors Kârlis Zâle. Ðâda sadarbîbasprojekta ietvaros Latvijas un Itâlijas zinâtnieki vienojâs par travertîna korozijasprocesu detalizçtu izpçti Romas universitâtes laboratorijâs. LZA lîgums un Latvijaszinâtnieku augstâ profesionalitâte guva ne tikai Romas universitâtes, bet arî Tivoliraktuvju vadîbas lielu atsaucîbu, kâ rezultâtâ Brîvîbas pieminekïa atjaunoðanai tikauzdâvinâti nomainîðanai nepiecieðamie travertîna bloki. Lai vairâk informçtu Latvijassabiedrîbu par zinâtnieku ieguldîjumu kultûras pieminekïu atjaunoðanâ, LZA rîkojapreses konferenci-sarunu par tçmu “Latvijas zinâtnieki Brîvîbas piemineklim”. Kon-ferenci atklâja LZA prezidents akadçmiíis J. Stradiòð, ziòojumus sniedza Brîvîbaspieminekïa atjaunoðanas fonda priekðsçdçtâjs R. Bulte, Brîvîbas pieminekïa restaurâ-cijas projekta arhitektûras daïas autors R. Aide, Brîvîbas pieminekïa un Rîgas Brâïukapu pârvaldes direktors E. Upmanis, RTU profesors M. Dzenis un zinâtnieki. Kon-ferencç piedalîjâs þurnâlisti, un tâ tika atspoguïota TV ziòu raidîjumâ “Panorâma”.Lîdz ar to LZA arî ir devusi savu ieguldîjumu Rîgas 800 gadu jubilejâ.

2001. gada septembrî Rîgâ ieradâs Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas(EZMA) prezidents F. Ungers, lai pirmo reizi pasniegtu EZMA iedibinâtâs balvas.EZMA Latvijas balva (t.s. Feliksa balva) tika pieðíirta Valsts prezidentei V. Vîíei-Freibergai par izcilu devumu Latvijas identitâtes stiprinâðanâ, tolerantas un intelek-tuâlas sabiedrîbas veidoðanâ, par Latvijas progresa veicinâðanu ceïâ uz Eiropaskultûras kopîbu, bet veicinâðanas balvas saòçma divi LZA korespondçtâjlocekïi —arheoloìe Ieva Ose un filozofs Igors Ðuvajevs.

Pçc LZA prezidenta akadçmiía J. Stradiòa ielûguma aprîlî vizîtç Rîgâ ieradâsSomijas ZA prezidents profesors Risti Nçtenens (Näätänen), Helsinku UniversitâtesPsiholoìijas katedras kognitîvâs smadzeòu izpçtes grupas vadîtâjs, lai pârrunâtu pçcsavstarpçjâ zinâtniskâs sadarbîbas lîguma parakstîðanas 1999. gada oktobrî uzsâktokopîgo projektu izpildes gaitu un spriestu par tâlâkâm sadarbîbas iespçjâm. SarunâsLatvijas Universitâtç piedalîjâs arî kopîgâ zinâtniskâ projekta vadîtâjs profesorsM. Kïaviòð, kura sadarbîbas partneri ir Tamperes Universitâtes pçtnieki par tçmu:“Somijas un Latvijas upju noteces un ûdeòu íîmiskâ sastâva ilgtermiòa izmaiòas”.Profesors R. Nçtenens teica apsveikuma runu LZA sçdç, kas bija veltîta aktuâlaitçmai: “Pârtikas droðîba: problçmas Eiropai un Latvijai”.

LZA pârstâv Latvijas zinâtni vairâkâs starptautiskâs organizâcijâs, to skaitâStarptautiskajâ padomç zinâtnei (International Council for Science, ICSU), Apvienoto

185


Nâciju komisijâ izglîtîbas, zinâtnes un kultûras jautâjumos (UNESCO), Starptautiskajâfondâ zinâtnei (International Foundation for Science, IFS), Starptautiskajâ Huma-nitâro zinâtòu akadçmiju apvienîbâ (Union Academique Internationale, UAI), Pasau-les zinâtnieku federâcijâ (WFS), Eiropas zinâtòu akadçmiju asociâcijâ (All European

Academies, ALLEA), Pasaules zinâtòu akadçmiju padomç (Inter Academy Panel,IAP).

Daudzi LZA locekïi ir daþâdu starptautisku zinâtnisko organizâciju biedri. Piemç-ram, LZA prezidents J. Stradiòð un viòa kolçìi E. Blûms, R. Kondratoviès, M. Kûle,T. Millers, J. Lielpçters, U. Viesturs, J. Volkolâkovs, A. Caune un I. Knçts ir EiropasZinâtòu un mâkslu akadçmijas (Academia Scientiarum et Artium Europaea) îstenielocekïi. Prezidents J. Stradiòð ir Vâcijas dabaspçtnieku akadçmijas Leopoldina

loceklis, Saksijas zinâtòu akadçmijas korespondçtâjloceklis, Igaunijas un Lietuvaszinâtòu akadçmiju ârzemju loceklis. Akadçmiíi E. Grçns un V. Tamuþs ir 1988. gadâdibinâtâs Academia Europaea locekïi.

Balstoties uz LZA parakstîto zinâtniskâs sadarbîbas lîgumu ar UNESCO, no1997. gada UNESCO Latvijas Nacionâlâs komisijas (UNESCO LNK) paspârnç darbo-jas LZA izveidotâ zinâtnieku grupa, kuru no 2001. gada jûnija vada LZA vicepre-zidents A. Siliòð, pâròemot ðos pienâkumus no akadçmiía T. Millera, un kuras mçríisir koordinçt un veicinât UNESCO zinâtnisko programmu izpildi Latvijâ. Ðî gadaseptembrî Rîgâ notika UNESCO LNK rîkota reìionâlâ konference, kas bija veltîta10. gadadienai kopð Latvijas pievienoðanâs UNESCO. Uz konferenci bija ieraduðies7 Baltijas jûras nacionâlo komisiju ìenerâlsekretâri un augstas amatpersonas noUNESCO. Par vienu no trim UNESCO darbîbas virzieniem — zinâtni — referâtunolasîja UNESCO LNK Zinâtnes programmu padomes vadîtâjs, LZA viceprezidentsAndrejs Siliòð. Izdots 120 lappuðu biezs buklets par UNESCO LNK darbîbu, kurâapjomîgi aprakstîtas Latvijâ îstenotâs UNESCO zinâtniskâs programmas.

8. decembrî UNESCO ìenerâldirektors K. Macuura savas oficiâlâs valsts vizîteslaikâ Latvijâ apmeklçja Latvijas Zinâtòu akadçmiju (LZA), kur to pieòçma prezidentsJ. Stradiòð, zinâtnes un kultûras pârstâvji. K. Macuuru pavadîja UNESCO LNK pre-zidente, kultûras ministre Kârina Pçtersone. Pirms sarunâm augstais viesis LZA çkasvestibilâ kopâ ar LZA prezidentu atklâja plâksni sakarâ ar Dainu skapja ierakstîðanuUNESCO Pasaules atmiòas reìistrâ ðâ gada septembrî. Sarunâs J. Stradiòð, UNESCO

LNK Zinâtnes programmu padomes vadîtâjs LZA viceprezidents A. Siliòð un Starp-tautiskâ Biomedicînas un biotehnoloìijas centra direktors E. Grçns pastâstîja parLatvijas piedalîðanos UNESCO programmâs, kâ arî uzsvçra UNESCO devumuLatvijas zinâtnes attîstîbai. K. Macuura ar gandarîjumu atzîmçja, ka UNESCO politikazinâtnes programmu attîstîðanâ, parakstot sadarbîbas lîgumus tieði ar zinâtòu akadç-mijâm, ir attaisnojusies un ka LZA un UNESCO parakstîtais zinâtniskâs sadarbîbaslîgums Latvijâ ir veiksmîgi attîstîts. Viesis arî informçja, ka viena no svarîgâm

186


UNESCO ekspertu komisijâm ir Starptautiskâ Bioçtikas komisija, kuras sastâvâUNESCO Ìenerâlajâ konferencç ðâ gada oktobrî ievçlçts E. Grçns. Latvieðu folkloraskrâtuves vadîtâjs M. Boiko un viòa kolçìis A. Pûtelis viesim demonstrçja K. BaronaDainu skapja elektronisko, tikko tapuðo demonstrâcijas variantu, un uzdâvinâjaK. Macuuram pirmo, speciâli viòam ierakstîto kompaktdisku. Vizîtes noslçgumâ LZAM. Boiko viesim parâdîja Dainu skapi.

Jâatzîmç arî LZA piedalîðanâs UAI 75. sesijâ (Pekîna, ÍTR, 2001. g. 27.V–2.VI),kur to pârstâvçja LZA îstenâ locekle M. Kûle. Latvijas zinâtnieku vârdâ M. Kûleatbalstîja Francijas Morâlo un politisko zinâtòu akadçmijas pieteikumu izstrâdâtstarptautiskâ lîmenî kopîgu darbu par cilvçktiesîbu koncepta kultûrvçsturisko ìençziun tâ humanitâri çtisko saturu mûsdienâs. UAI tika izveidota 6 cilvçku komisija, kurâtika izvirzîta arî M. Kûle, kas tâlâk attîstîs ðo projektu, lai iegûtu finansçjumu noEiropas Zinâtnes fonda un citâm institûcijâm. Sesijas delegâti vienbalsîgi pieòçmapaziòojumu, kurâ nosodîja gigantisko mâkslas darbu — Budas statuju sagrauðanuAfganistânâ, kâ arî citus reliìijas un kultûras pieminekïu postîðanas aktus, kas agrâknotikuði arî citâs zemçs.

2001. gadâ sekmîgi turpinâjâs Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju sadarbîba unsadarbîba ar Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijâm. Jûnijâ Tallinâ notika ikgadçjâ Baltijasvalstu zinâtòu akadçmiju delegâciju tikðanâs, kurâ zinâtòu akadçmiju pârstâvji ziòojapar aktuâlâm zinâtnes attîstîbas un stratçìijas problçmâm katrâ valstî, apmainîjâspieredzç, atzîmçjot, ka zinâtnieku apmaiòa starp Baltijas valstîm notiek sekmîgi unpraktiski tiek izmantotas iepriekðçjos lîgumos paredzçtâ kvota — 75 cilvçkdienasgadâ. Sçdes noslçgumâ tika parakstîts sadarbîbas protokols starp trim Baltijas valstuzinâtòu akadçmijâm. Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju medaïa svinîgos apstâíïos tikapasniegta LZA akadçmiíim Tâlim Milleram un Zviedrijas Karaliskâs Zinâtòu aka-dçmijas padomniekam Kârlim-Olofam Jakobsonam par ieguldîjumu Baltijas unZiemeïu valstu zinâtòu akadçmiju sadarbîbas veicinâðanâ; Lietuvas Zinâtòu akadç-mijas prezidentam Benediktam Juodkam un Igaunijas Zinâtòu akadçmijas ìenerâl-sekretâram Mihkelam Veidermâ par ieguldîjumu Baltijas valstu zinâtòu akadçmijusadarbîbas stiprinâðanâ. Pçc Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju sçdes sâkâs 8. Baltijasintelektuâlâs sadarbîbas konference, kura notika Igaunijas prezidenta L. Meri aizbild-niecîbâ. Konferences atklâðanâ runas teica Latvijas un Lietuvas vçstnieki Igaunijâ.Tika nolasîts LZA prezidenta J. Stradiòa referâts “Zinâtnes vadlînijas Latvijâ: vçstu-riskâ attîstîba un mûsdienu realitâtes”. Pieòemðanu Latvijas vçstniecîbas rezidencçrîkoja Latvijas vçstnieks Tallinâ Gints Jçgermanis.

Jâatzîmç arî tradicionâlâ sadarbîba Baltijas zinâtòu vçstures jomâ. 2001. gadajanvârî Tartu notika jau 20. Baltijas zinâtòu vçstures konference, kurâ akadçmiíisJ. Stradiòð nolasîja referâtu par Tartu un Rîgas sadarbîbu un sacensîbu zinâtnç16.–19. gadsimtâ.

187


Divas dienas LZA viesojâs Igaunijas Zinâtòu akadçmijas ìenerâlsekretârs profe-sors M. Veidermâ. Viesis piedalîjâs LZA sçdç “Rîgai 800" un teica îsu uzrunu. Viensno galvenajiem vizîtes iemesliem bija iepazîties ar mûsu akadçmijas ìenerâlsekretâradarbu un pienâkumiem, un tâpçc sarunâs piedalîjâs gan A.Siliòð, gan tikko ievçlçtaisìenerâlsekretârs R.Valters.

Septembrî Viïòâ notika ikgadçjais Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju starptautiskosakaru darbinieku darba seminârs, bet oktobrî Viïòâ pirmo reizi kopîgu darbasanâksmi rîkoja Baltijas valstu ZA ìenerâlsekretâri.

2001. gadâ turpinâjâs ârvalstu vçstnieku un citu augstu personu pieòemðana.Akadçmijâ pçc LZA prezidenta J. Stradiòa ielûguma bija ieraduðies: Íînas TautasRepublikas (ÍTR) vçstnieks Latvijâ Vangs Kaivens (Wang Kaiwen); VFR vçstnieksLatvijâ Ekarts Herolds (Eckart Herold) un Gçtes institûta Latvijâ direktore SabîneBelca (Sabine Belz); Daidþi Takeuèi (Daiji Takeuchi), Japânas vçstniecîbas Zviedrijâpadomnieks, Japânas Zinâtnes un tehnoloìijas aìentûras speciâlists; Tjeri Monbrials(Thiery Montbrial), Francijas institûta un Francijas Humanitâro un politisko zinâtòuakadçmijas prezidents; Taivanas Nacionâlâs zinâtnes padomes (NZP) un Lietuvasdelegâcijas; Vâcijas farmaceitiskâs kompânijas “Schering” (Schering Forschungs-

gesellschaft, SFG) pârstâvis Roberts Tîlike (Robert Thielicke) ar fotogrâfu KristiânuÐlîteru (Christian Schlüter); Íînas Tautas Republikas Ârlietu institûta delegâcija, kuruvadîja tâs prezidents Mei Zhaorongs (Mei Zhaorong); NATO programmas novçrotâjsun padomnieks no neatkarîgâs organizâcijas “Perspektîva - 2100" profesors AndrçStaropoli (André Staropoli), Francija.

Ðo tikðanos galvenâ bûtîba ir informâcijas apmaiòa un konstruktîvas sarunas parzinâtnisko kontaktu paplaðinâðanas iespçjâm.

Svarîgu vietu LZA starptautiskajâ sadarbîbâ ieòem arî atseviðíi projekti, daïu nokuriem akadçmija îsteno LZA Latvijas – Francijas zinâtniskâ informâcijas centradarbîbas ietvaros kopâ ar Francijas vçstniecîbu Latvijâ un tâs finansiâlu atbalstu,veicinot kopçju zinâtnisko darbu uzsâkðanu ar Francijas zinâtniekiem. Kopprojektuietvaros mûsu zinâtnieki dodas darba vizîtçs uz Franciju, bet franèu zinâtniekiapmeklç Latviju. Piemçram, 2001. gada februârî darba vizîtç ieradâs LZA ârzemjuloceklis profesors Þaks Simons (Jaques Simon), kura zinâtniskâ darbîba ir saistîta armolekulâro materiâlu fiziku un íîmiju, konkrçti — ar molekulâro materiâlu elektriskoîpaðîbu maiòu gâzu ietekmç. Mçríis: veidot kopçju projektu ar FEI pçtnieci IntuMuzikanti, iepazîstinât Latvijas zinâtniekus ar Francijas zinâtnes finansçðanassistçmu, zinâtnisko institûtu struktûrâm, kuras nodarbojas ar pçtîjumu rezultâtuievieðanu raþoðanâ, ar Francijas Tehnoloìisko centru darbîbu. Þ. Simons apmeklçjaLZA FEI, Latvijas Tehnoloìisko centru, LU Cietvielu fizikas institûtu, LZA, Saeimu.

188


Nobeiguma stadijâ ir 1996. gadâ uzsâktais apjomîgais darbs pie Franèu-latvieðuvârdnîcas (60 000 vârdu) veidoðanas. Vârdnîcas atvçrðana paredzçta 2002. gada 1. jû-nijâ.

Ievçrîbu pelna arî pirmo reizi franèu valodâ izdotâ grâmata Recherche et

developpement en Lettonie (“Zinâtne un attîstîba Latvijâ”, kas ir tulkojums nopapildinâta izdevuma angïu valodâ). Grâmatas atvçrðana notika kopâ ar CD Rom Re-

search and Development in Latvia angïu valodâ prezentâciju martâ Latvijas Zinâtòuakadçmijâ. Izdevumu franèu valodâ finansçja Francijas vçstniecîba Latvijâ, un îpaðapateicîba par to pienâkas tâs kultûras un zinâtnes ataðejam Þanam Bodrî. Ðajos izde-vumos, kuru redaktors ir LZA prezidents J. Stradiòð un kuri tapuði ar IZM iniciatîvu,ietverta plaða un koncentrçta informâcija par zinâtni Latvijâ. Uz ðo pasâkumu — grâ-matas prezentâciju, kuru atklâja LZA viceprezidents J. Ekmanis, bija ieraduðies daudziLatvijas zinâtnieki.

Turpinâs sadarbîbas projekts starp Rîgas klînisko slimnîcu “Gaiïezers” un ASVIndiânas ðtata Kolumba pilsçtas reìionâlo slimnîcu (Columbus City Regional Hospi-

tal), kuru koordinç LZA. ASV ârsti nenogurstoði palîdz Latvijas kolçìiem apgûtjaunas operâciju metodes, medicînas mâsâm - jaunas programmas, dâvina modernuaparatûru un jaunâkos medikamentus, jaunâko literatûru, datorus. Notiek arî regulârasASV un Latvijas ârstu apmaiòas vizîtes.

Starptautiskâs daïas vadîtâja Dr. Daina Ðveica


1. p i e l i k u m s

DOKUMENTI

Deklarâcijapar Latvijas Zinâtòu akadçmijas

un Daugavpils Universitâtes sadarbîbu

Atzîmçjot 80. gadskârtu, kopð likti pamati Daugavpils Universitâtei, LatvijasZinâtòu akadçmija (LZA) un Daugavpils Universitâte (DU) svinîgi deklarç abu zinât-nisko institûciju îpaðo atbildîbu par augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes harmoniskuattîstîbu Latgales un Sçlijas novados. LZA un DU apzinâs, ka, tikai sekmîgi attîstotaugstâko izglîtîbu visos Latvijas novados un izmantojot pçtîjumu rezultâtustautsaimniecîbâ, var Latvijai nodroðinât stabilas un demokrâtiskas valsts nâkotni.

Abas puses konstatç, ka augstâkâ izglîtîba un zinâtne ir nonâkuðas nopietnaskrîzes situâcijâ, ir nepiecieðamas bûtiskas reformas, to dziïa izpratne no valsts varasinstitûciju un sabiedrîbas puses. LZA un DU, izmantojot savu autoritâti un zinâtniskopotenciâlu, var veicinât to ðíçrðïu pârvarçðanu, kas kavç ðo valstij vitâli svarîgo jomuattîstîbu.

LZA un DU atbalsta harmonisku augstâkâs izglîtîbas attîstîbu Latvijâ atbilstoðistarptautiskajiem kritçrijiem un akcentç universitâðu lomu izglîtîbas un zinâtnesattîstîbâ Latvijas novados. Îpaða vçrîba jâveltî jaunas zinâtnieku paaudzes sagata-voðanai, kura nâkotnç sekmîgi pârstâvçtu Latvijas zinâtni pasaulç.

LZA un DU ar gandarîjumu konstatç, ka LZA locekïu un zinâtòu nozaru ekspertukomisijas locekïu skaitâ ir arî DU zinâtnieki. Tas veicina akadçmiskâs vides vieno-tîbas principa îstenoðanu Latvijâ.

Latvijas Zinâtòu akadçmija un Daugavpils Universitâte vienojas par:

1) sadarbîbu zinâtniskâs pçtniecîbas veicinâðanâ eksakto, dabas, humanitâroun sociâlo zinâtòu jomâ, reâli saistot pçtniecîbu ar augstâko izglîtîbu, padarot pçtnie-cîbu par akadçmiskâs un profesionâlâs izglîtîbas neatòemamu sastâvdaïu;

2) Latvijas Zinâtòu akadçmijas institûtu zinâtniskâ potenciâla izmantoðanuDaugavpils Universitâtes doktora studiju programmâs;

3) sadarbîbu Daugavpils Universitâtes pçtniecisko institûtu veidoðanâ un attîstîbâ;

4) kopîgu rîcîbu augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes prestiþa celðanâ Latgales, Sçlijasnovados un Latvijâ kopumâ, zinâtnes popularizâciju;

190

5) sadarbîbu inovâciju un ekspertîzes centru izveidoðanâ;

6) kopçju konferenèu un seminâru rîkoðanu, starptautiskâs sadarbîbas pasâkumuîstenoðanu, Austrumlatvijas un Daugavas problçmu pçtniecîbu un risinâðanu;

7) mecenâtu un îpaðu fondu piesaistîðanu pçtnieku materiâlam un morâlamatbalstam.

Konkrçtas vienoðanâs par deklarâcijâ minçtajiem punktiem tiks atspoguïotasatbilstoðos sadarbîbas lîgumos.

LZA prezidents DU rektorsJânis Stradiòð Jânis Pokulis

LZA viceprezidents DU zinâtòu prorektorsJuris Ekmanis Valfrîds Paðkeviès

Daugavpilî, 2001. gada 30. novembrî

191

1. pielikums. DOKUMENTI

Vienoðanâspar Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR Aizsardzîbas ministrijas

sadarbîbu

Pamatodamâs uz Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Latvijas zinâtnisko potenciâlu uniestrâdçm modernajâs tehnoloìijâs un Latvijas Republikas aizsardzîbas sistçmas zinât-niski tehniskâs modernizâcijas nepiecieðamîbu, lai nodroðinâtu Latvijas integrâcijuNATO un ES, Latvijas Zinâtòu akadçmija un LR Aizsardzîbas ministrija vienojas parturpmâko:

1) Latvijas Zinâtòu akadçmijas speciâlisti kopâ ar LR Aizsardzîbas ministrijasatbildîgajâm amatpersonâm regulâri analizç Latvijas aizsardzîbas sistçmas zinâtniskitehniskâs modernizâcijas iespçjas;

2) Latvijas Zinâtòu akadçmija iepazîstina LR Aizsardzîbas ministrijas pârstâvjusar zinâtniskâs pçtniecîbas institûciju izstrâdçm, kas varçtu interesçt militâro sektoru;

3) LR Aizsardzîbas ministrija iesniedz ekspertîzei Latvijas Zinâtòu akadçmijâstarptautiskâs sadarbîbas lîgumus, kuros paredzçta Latvijas aizsardzîbas sistçmaszinâtniski tehniskâ modernizâcija;

4) LR Aizsardzîbas ministrija kopâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju izstrâdâ priekð-likumus modernu Latvijas, ES un NATO valstu aizsardzîbai aktuâlu un perspektîvuizstrâdòu veidoðanai Latvijâ un iespçju robeþâs veicina to pieòemðanu ES un NATOaizsardzîbas struktûrâs;

5) Latvijas Zinâtòu akadçmija veicina Latvijas zinâtnieku aktîvu piedalîðanosNATO zinâtnes programmu izpildç un Baltijas aizsardzîbas stratçìijas zinâtniskajâpamatoðanâ;

6) LR Aizsardzîbas ministrija kopâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju ik gaduorganizç pârskata un plânoðanas sanâksmi sadarbîbas jautâjumos.

Konkrçtu vienoðanâs uzdevumu izpildei LR Aizsardzîbas ministrija slçdz atse-viðíus lîgumus ar atbilstoðajâm Latvijas zinâtniskâs pçtniecîbas institûcijâm unzinâtniekiem.

LZA prezidents LR aizsardzîbas ministrsJânis Stradiòð Ìirts Valdis Kristovskis

Rîgâ, 2001. gada 18. decembrî


192

Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas(kopâ ar Latvijas Zinâtòu akadçmiju)

nolikums

1. Balvu pieðíir Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmija kopâ ar Latvijas Zinâtòuakadçmiju reizi trijos gados (sâkot ar 2001. gadu) par ievçrojamiem sasniegumiemhumanitâro zinâtòu jomâs, kas veicina Latvijas virzîbu uz Eiropas kultûras kopîbu,apliecina kristîgâs un vispârcilvçciskâs vçrtîbas un stiprina nacionâlo identitâti.

2. Balvu pieðíir par darbiem filozofijâ, literatûrzinâtnç, mâkslas zinâtnçs, kul-tûrvçsturç, folkloristikâ, valodniecîbâ, vçsturç, reliìijas pçtniecîbâ. Darbi var bût:monogrâfijas, vienotas tematikas rakstu kopas, plaði komentçti zinâtniski izdevumi,kas publicçti gan Latvijâ, gan ârzemçs pçdçjo piecu gadu laikâ.

3. Balvas saòemðanai var izvirzît tâdu personu, kuras darbîba ir radusi pozitîvuatsauksmi Latvijas sabiedrîbâ, sekmçjusi tâs izglîtoðanu, tolerantas komunikâcijasveidoðanu un sadarbîbu ar Eiropas universitâtçm un zinâtniskajâm institûcijâm.

4. Kandidâtus ir tiesîgi izvirzît Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas locekïi unLatvijas Zinâtòu akadçmijas Senâts.

5. Pieteikumi un darbi iesniedzami lîdz iepriekðçjâ gada 31. oktobrim LZA prezi-dijâ. Ekspertu komisijai jâiesniedz ðâdi materiâli divâs valodâs (latvieðu un angïu/vâcu):

5.1. izvirzâmais darbs;

5.2. iesniegums — rekomendâcija;

5.3. pretendenta Curriculum vitae.

6. Pretendentus vçrtç speciâli izveidota ekspertu komisija no Eiropas Zinâtòu unmâkslu akadçmijas un institûta EUROLAT pârstâvjiem, piedaloties Latvijas Zinâtòuakadçmijas deleìçtiem pârstâvjiem.

Balvu izsludina un rezultâtus paziòo presç.

Balvu pasniedz svinîgos apstâkïos.

7. Balvas lielums — 20 000 Austrijas ðiliòu, kurus pieðíir Eiropas Zinâtòu unmâkslu akadçmija.

8. Bez Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (Feliksa balvas) varpieðíirt arî divas veicinâðanas balvas par iepriekðçjos punktos paredzçtas tematikasdarbiem.

193


Katras ðîs balvas lielums ir 5000 Austrijas ðiliòi, kurus pieðíir Eiropas Zinâtòu unmâkslu akadçmija.

Latvijas Zinâtòu akadçmijasprezidentsJânis Stradiòð

Rîgâ

Eiropas Zinâtòu un mâksluakadçmijas prezidentsFelikss Ungers

Zalcburgâ

2000.gada 24. maijâ


194

Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme”un Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas

“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm

Lai veicinâtu attîstîbu kosmisko informâciju tehnoloìijâs, aeronavigâcijas inþe-nierzinâtnçs un aeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ, novçrtçtu ievçrojamuLatvijas zinâtnieku un praktiíu devumu ðajâs nozarçs, kâ arî vçloties iepazîstinâtLatvijas sabiedrîbu ar jaunâkajiem sasniegumiem minçtajâ jomâ un izsakot pârliecîbu,ka Latvija ieiet XXI gadsimtâ kâ attîstîta eiropeiska kultûras un tehnoloìiju valsts,Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA), Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” (LGS) un LatvijasIzglîtîbas fonda (LIF) mçríprogramma “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienojas parðâdu sadarbîbu:

1. LZA, Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” un LIF mçríprogramma IZK, sâkot ar2001. gadu iedibina 2 Gada balvas ievçrojamiem Latvijas zinâtniekiem un praktiíiempar izcilu veikumu vai mûþa devumu kosmisko informâciju tehnoloìijâ, inþenier-izstrâdçs aeronavigâcijas sakaru un radiolokâcijas tehnikâ.

Balvas tiek pieðíirtas reizi divos gados.

2. Jebkuram zinâtniekam un praktiíim LZA, LGS un LIF mçríprogramma IZKbalvu pieðíir tikai vienu reizi mûþâ.

3. Gada balvâm tiek izgatavota un pasniegta speciâla piemiòas medaïa, diploms unstipendija Ls 1000,- (bez nodokïiem).

4. Lîdzekïus balvâm finansiâli nodroðina LGS. Stipendiju izmaksâðanu nodroðinaLIF mçríprogramma IZK.

Balvas pieðíir LZA, LGS un LIF mçríprogrammas IZK ekspertu komisija, kurasastâv no 7 locekïiem. Ekspertu komisijas lîdzpriekðsçdçtâji ir LZA Fizikas untehnisko zinâtòu nodaïas (FTZN) priekðsçdçtâjs un LGS prezidents. Pârçjie ekspertukomisijas locekïi ir divi LZA akadçmiíi, kuru kandidatûras izvirza FTZN unapstiprina LZA Prezidijs, divi LGS pârstâvji, kurus apstiprina prezidents un LIFmçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai“ padomes priekðsçdçtâjs.

5. Pieteikto pretendentu kandidatûras balvu saòemðanai izvçrtç ekspertu komisijaun savu lçmumu pieòem, aizklâti balsojot. Komisijas lîdzpriekðsçdçtâjiem ir vetotiesîbas pretendentu apstiprinâðanâ.

195


6. Pretendentus balvu saòemðanai var izvirzît LZA locekïi, Latvijas zinâtniskoinstitûtu padomes, LGS, universitâðu un augstskolu senâti, fakultâðu domes ne vçlâkkâ vienu mçnesi pirms balvas pieðíirðanas. Paziòojums par balvas izsludinâðanu tiekpublicçts presç.

7. Izvirzot kandidâtus LZA – LGS balvai, divos eksemplâros iesniedzami ðâdidokumenti:

7.1. Motivçts izvirzîtâja iesniegums;

7.2. Ziòas par kandidâtu (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi,telefonu, personas kodu, elektroniskâ pasta adresi.

7.3. Izvirzîtâja vai kandidâta parakstîta iesniegtâ darba (darbu) anotâcijalatvieðu valodâ (darba nosaukums arî angïu valodâ).

7.4. Izvirzîtais darbs (darbu kopa).

8. Balvas tiek pasniegtas svinîgâ ceremonijâ LZA, LGS un LIF mçríprogrammasIZK pârstâvju klâtbûtnç. Balvas pasniedz LZA prezidents un LGS prezidents. Balvaspasniegðanas vietu un laiku nosaka pçc abu puðu vienoðanâs.

9. Apbalvoto zinâtnisko darbu viens eksemplârs tiek nodots glabâðanâ LatvijasAkadçmiskajâ bibliotçkâ, otrs — LIF mçríprogrammas IZK birojâ.

LZA prezidents Jânis Stradiòð

Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” prezidents Edijs Kizenbahs

LIF mçríprogrammas IZKPadomes priekðsçdçtâjs Imants Meirovics

Rîgâ, 2001. gada 5. aprîlî

196


Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom unLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas

“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai”vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm

Lai veicinâtu Latvijas zinâtnes un modernâs tehnoloìijas attîstîbu telekomuni-kâciju nozarç un novçrtçtu Latvijas zinâtnieku, praktiíu un jauno topoðo zinâtnieku(doktorandu) ieguldîjumu ðajâ procesâ, kâ arî vçloties veicinât un atbalstît humanitârâszinâtnes, Latvijas Zinâtòu akadçmija (LZA), SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbasfonda (LIF) mçríprogramma “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” (IZK) vienojas par ðâdusadarbîbu:

1. LZA, SIA Lattelekom un LIF mçríprogramma IZK, sâkot ar 2001. gadu,iedibina divas Gada balvas ievçrojamiem zinâtniekiem un radoðiem praktiíiemtelekomunikâciju nozarç un sociâli humanitârajâs zinâtnçs par izcilu veikumu vaimûþa darba devumu un divas Gada balvas topoðajiem zinâtniekiem par pçtîjumiemtelekomunikâcijas nozarç un sociâli humanitârajâs zinâtnçs.

2. Jebkuram zinâtniekam un praktiíim Gada balvu pieðíir tikai vienu reizi mûþâ.

3. Gada balvâm tiek izgatavotas un pasniegtas speciâlas piemiòas medaïas,diploms un stipendija — zinâtniekiem un praktiíiem 1000 Ls, topoðajiem zinâtnie-kiem 300 Ls (bez nodokïa).

4. Lîdzekïus balvâm finansiâli nodroðina SIA Lattelekom, bet stipendiju izmak-sâðanu nodroðina LIF mçríprogramma IZK.

5. Pretendentus balvas saòemðanai var izvirzît LZA locekïi, Latvijas zinâtniskoinstitûtu padomes, SIA Lattelekom, universitâðu senâti un fakultâðu domes ne vçlâk kâvienu mçnesi pirms balvas pieðíirðanas. Paziòojums par balvas pieðíirðanu tiekpublicçts presç.

6. Balvas pieðíir LZA, SIA Lattelekom un LIF mçríprogrammas IZK ekspertukomisija, kura sastâv no septiòiem locekïiem. Ekspertu komisijas lîdzpriekðsçdçtâji irLZA Fizikas un tehnisko zinâtòu nodaïas (LZA FTZN) priekðsçdçtâjs un SIALattelekom prezidents.

Pârçjie ekspertu komisijas locekïi ir divi LZA akadçmiíi, kuru kandidatûrasizvirza LZA FTZN – HSZN (Humanitâro un sociâlo zinâtòu nodaïa) un apstiprinaLZA prezidijs, divi SIA Lattelekom pârstâvji, kurus apstiprina SIA Lattelekom

prezidents, un LIF mçríprogrammas IZK padomes priekðsçdçtâjs. Ekspertu komisijasavu lçmumu pieòem, aizklâti balsojot. Komisijas lîdzpriekðsçdçtâjiem ir veto tiesîbaspretendentu apstiprinâðanâ.


197

7. Izvirzot pretendentus LZA – SIA Lattelekom balvai, jâiesniedz ðâdi dokumentidivos eksemplâros:

7.1. Motivçts izvirzîtâja iesniegums.

7.2. Ziòas par pretendentu (Curriculum vitae), norâdot darba un mâjas adresi,telefonu, personas kodu, elektroniskâ pasta adresi.

7.3. Izvirzîtâja vai pretendenta parakstîta iesniegtâ darba (darbu) anotâcijalatvieðu valodâ (darba nosaukums arî angïu valodâ).

7.4. Izvirzîtâ darba (darbu kopas) aprakstoða un grafiskâ daïa.

8. Balvas tiek pasniegtas svinîgâ ceremonijâ LZA, SIA Lattelekom un LIF mçrí-programmas IZK pârstâvju klâtbûtnç. Balvas pasniedz LZA un SIA Lattelekomprezidenti. Balvas pasniegðanas vietu un laiku nosaka pçc abu puðu vienoðanâs.

9. Apbalvoto zinâtnisko vai praktisko darbu viens eksemplârs tiek nodots glabâ-ðanai Latvijas Akadçmiskajâ bibliotçkâ, otrs – LIF mçríprogrammas IZK birojâ.Informâciju par balvâm laureâtiem ievieto internetâ LZA un SIA Lattelekom mâjaslapâs.

LZA prezidents Jânis Stradiòð

SIA Lattelekom prezidents Gundars Strautmanis

LIF mçríprogrammas IZKPadomes priekðsçdçtâjs Imants Meirovics

Rîgâ, 2001. gada 17. maijâ

198


Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domesRîgas balvas iedibinâðanas lîgums

Latvijas Zinâtòu akadçmija tâs prezidenta Jâòa Stradiòa personâ (turpmâktekstâ — Akadçmija) un Rîgas dome tâs priekðsçdçtâja Gundara Bojâra personâ(turpmâk tekstâ — Dome) noslçdz sekojoðu lîgumu:

1. Dome un Akadçmija vienojas kopîgi organizçt ikgadçju pasâkumu “Rîgasbalva” (turpmâk tekstâ — Balva), kura ietvaros 2002. gada novembra beigâs tiekpasniegta pirmâ balva par nozîmîgâko zinâtnisko pçtîjumu Rîgas vçsturç un kultûr-vçsturç, arhitektûras un mâkslas vçsturç, etnogrâfijâ, demogrâfijâ un etnisko attiecîbuizpçtç, ìeogrâfijâ, ekoloìijâ un citâs nozarçs, kas saistîtas ar Rîgas attîstîbu.

2. Balvas iedibinâðanu Dome un Akadçmija pasludina 2001.gada 5.decembrîgrâmatas “Skats uz Rîgu” prezentâcijâ — Rîgas astoòsimtgades izskaòâ.

3. Dome uzòemas finansçt, sâkot no 2002. gada, Rîgas balvu lîdz 5000,00 Ls(pieci tûkstoði latu, 00 santîmi) apmçrâ.

4. Akadçmija apòemas nodroðinât Balvas ekspertu komisiju un balvas kandidâtuatlasi, izvçrtçðanu, veikt nominçðanu kopâ ar sadarbîbas partneriem.

5. Akadçmija nodroðina, ka visos reklâmas un publicitâtes pasâkumos kâ partneritiek minçtas abas lîguma slçdzçju puses.

6. Pusçm savstarpçji vienojoties, Akadçmija balvas summas paplaðinâðanai variesaistît arî citus sponsorus.

7. Jebkuri grozîjumi un papildinâjumi lîgumâ izdarâmi rakstveidâ, pusçm sav-starpçji vienojoties un parakstot atseviðíu vienoðanos, kura no tâs parakstîðanas brîþakïûst par ðî lîguma neatòemamu sastâvdaïu.

8. Domstarpîbas puses risinâs savstarpçju sarunu ceïâ. Ja puðu vienoðanâs naviespçjama sarunu ceïâ, tad domstarpîbas tiek atrisinâtas Latvijas Republikas norma-tîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ.

9. Lîgums sastâdîts un parakstîts divos eksemplâros, pa vienam eksemplâramkatrai lîgumslçdzçja pusei.

10. Lîgums stâjas spçkâ no parakstîðanas brîþa un ir spçkâ lîdz saistîbu izpildei.

LZA prezidents Jânis Stradiòð Rîgas domes priekðsçdçtâjsGundars Bojârs



199

Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba”Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums

Latvijas Zinâtòu akadçmija tâs prezidenta Jâòa Stradiòa personâ (turpmâktekstâ — Akadçmija) un SIA “Biznesa augstskola Turîba” valdes priekðsçdçtâja JuraBirznieka personâ (turpmâk tekstâ — Augstskola) noslçdz sekojoðu lîgumu:

1. Akadçmija un Augstskola vienojas kopîgi organizçt ikgadçju pasâkumu “Rîgasbalva” (turpmâk tekstâ — Balva), kura ietvaros 2002. gada novembra beigâs tiekpasniegta pirmâ balva par nozîmîgâko zinâtnisko pçtîjumu Rîgas vçsturç un kultûr-vçsturç, arhitektûras un mâkslas vçsturç, etnogrâfijâ, demogrâfijâ un etnisko attiecîbuizpçtç, ìeogrâfijâ, ekoloìijâ un citâs nozarçs, kas saistîtas ar Rîgas attîstîbu.

2. Balvas iedibinâðanu Akadçmija un Augstskola pasludina 2001.gada 5. decembrîgrâmatas “Skats uz Rîgu” prezentâcijâ — Rîgas astoòsimtgades izskaòâ.

3. Augstskola uzòemas finansçt, sâkot no 2002. gada, kâ arî turpmâk katra gadaRîgas balvu 1000,00 Ls (viens tûkstotis lati, 00 santîmi) apmçrâ.

4. Augstskola apòemas veikt visus ar Balvas izsludinâðanu, pasniegðanu un nomi-nâcijas ceremonijas organizçðanu saistîtos pasâkumus. Augstskola arî piesaista ðimmçríim sponsoru lîdzekïus.

5. Akadçmija apòemas nodroðinât Balvas ekspertu komisiju un balvas kandidâtuatlasi, izvçrtçðanu, veikt nominçðanu kopâ ar sadarbîbas partneriem.

6. Akadçmija nodroðina, ka visos reklâmas un publicitâtes pasâkumos kâ organi-zatori tiek minçtas abas lîguma slçdzçju puses.

7. Pusçm savstarpçji vienojoties, Akadçmija balvas summas paplaðinâðanai variesaistît arî citus sponsorus.

8. Domstarpîbas puses risinâs savstarpçju sarunu ceïâ. Ja puðu vienoðanâs naviespçjama sarunu ceïâ, tad strîdi un domstarpîbas tiek risinâti Latvijas Republikasnormatîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ.

9. Jebkuri grozîjumi un papildinâjumi lîgumâ izdarâmi rakstveidâ, pusçm savstar-pçji vienojoties un parakstot atseviðíu vienoðanos, kura no tâs parakstîðanas brîþakïûst par ðî lîguma neatòemamu sastâvdaïu.

10. Lîgums sastâdîts un parakstîts divos eksemplâros, pa vienam eksemplâramkatrai lîgumslçdzçja pusei.

11. Lîgums stâjas spçkâ no parakstîðanas brîþa un ir spçkâ lîdz saistîbu izpildei.

LZA prezidents Jânis Stradiòð SIA “Biznesa augstskola Turîba”Valdes priekðsçdçtâjs Juris Birznieks


200



LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTURÂDÎTÂJS

LR likumi, normatîvie akti, koncepcijas

Gads, lpp.Latvijas Republikas likumdoðana par LZA statusu . . . . . . . . . . . . . 1995: 7Latvijas Republikas Augstskolu likums (izraksts) . . . . . . . . . . . . . 1996: 119Likums “Par valsts nozîmes izglîtîbas, kultûras un zinâtnes objektiem unnacionâlajâm sporta bâzçm” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1996: 124Latvijas Republikas Ministru kabineta Nolikums par valsts emeritçtâzinâtnieka nosaukuma pieðíirðanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1996: 115LR MK Nolikums par Valsts emeritçtâ zinâtnieka nosaukumapieðíirðanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1998: 158Zinâtnieka çtikas kodekss . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1998: 145Latvijas Republikas likums “Par zinâtnisko darbîbu” . . . . . . . . . . . 1999: 219Latvijas Republikas Zinâtnes attîstîbas nacionâlâ koncepcija . . . . . . 1999: 205

LZA normatîvie dokumenti

LZA Harta (un turpmâk katru gadu) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1992/93: 7LZA Statûti (un turpmâk katru gadu) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1992/93: 12LZA simbolika (krâsas, ìerbonis, karogs) . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1992/93: 25Nolikums par LZA Valdi (1994) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1995: 116LZA valdes nolikums (1998) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 238Nolikums par LZA goda doktora (Dr.h.c.) grâda pieðíirðanas kârtîbu 1995: 118Pagaidu nolikums par LZA vçlçðanâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1995: 121LZA Uzraudzîbas padomes nolikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 236Nolikums par LZA locekïu pârvçlçðanâm sakarâ ar pastâvîgâs dzîvesvietas maiòu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 240Nolikums par jaunu LZA locekïu vçlçðanâm . . . . . . . . . . . . . . . . 2000: 194

201

LZA paziòojumi

LZA aicinâjums valsts varas institûcijâm par latvieðu valodu . . . . . . 1999: 198LZA vçstîjums sakarâ ar Salaspils pçtnieciskâ kodolreaktora darbîbasapstâdinâðanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 199LZA paziòojums par kâdu bçdîgu un pamâcoðu pagâtnes lappusiLatvijas bioloìijas un lauksaimniecîbas zinâtòu vçsturç . . . . . . . . . . 1999: 201Augstâkâs izglîtîbas padomes, Latvijas Zinâtnes padomes un LZAatklâtâ vçstule sakarâ ar budþeta samazinâðanu augstâkajai izglîtîbaiun zinâtnei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 203LZA paziòojums par ozona slâòa sarukðanas bîstamajâm sekâm . . . . 2001: 186LZA aicinâjums pievçrst îpaðu uzmanîbu valsts intelektuâlâ potenciâlasaglabâðanai un attîstîbai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2001: 189

Sadarbîbas lîgumi

LZA un Rîgas Latvieðu biedrîbas sadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . 1997: 138Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Latvijas Universitâti . . . . . 2000: 186LZA un Latvijas Kultûras fonda sadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . . 2000: 188LZA un Latvijas Reìionâlâs arhitektûras akadçmijas sadarbîbaslîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2001: 191Deklarâcija par sadarbîbu starp LZA un Rîgas Tehnisko universitâti . 2001: 192Deklarâcija par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un DaugavpilsUniversitâtes sadarbîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002: 190Vienoðanâs par Latvijas Zinâtòu akadçmijas un LR aizsardzîbasministrijas sadarbîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002: 192

Lîgumi, balvu un fondu nolikumi

Nolikums par LZA Sociâlâs palîdzîbas fondu . . . . . . . . . . . . . . . . 1995: 120LZA Magdas un Hermaòa Ðtaudingeru fonda noteikumi . . . . . . . . . 1996: 114LZA un publiskâs a/s “Grindeks” vienoðanâs parsadarbîbu un a/s “Grindeks” gada balvâm un prçmijâm zinâtnç . . . . 1999: 233LZA un a/s “Aldaris” vienoðanâs par sadarbîbu un a/s “Aldaris”gada balvâm zinâtnç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 234Nolikums par LZA un pva/s “Latvenergo” Gada balvu inþenierzinâtnçsun enerìçtikâ pieðíirðanas kârtîbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2000: 190

2. pielikums. LZA GADAGRÂMATÂS PUBLICÇTO DOKUMENTU RÂDÎTÂJS

202

LZA, a/s “Dati” un Latvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas“Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai" vienoðanâs par sadarbîbu ungada balvâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2000: 192Nolikums par LZA un a/s “RD ALFA” balvâm fizikâ un tâsinþnierpielietojumos un to pieðíirðanas kârtîbu . . . . . . . . . . . . . . . 2001: 194LZA, firmas “ITERA Latvija” un Latvijas Izglîtîbas fondamçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâspar sadarbîbu un gada balvâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2001: 196Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas Latvijas balvas (kopâ arLatvijas Zinâtòu akadçmiju) nolikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002: 193Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Va/s “Latvijas Gaisa Satiksme” unLatvijas Izglîtîbas fonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei unkultûrai” vienoðanâs par sadarbîbu un gada balvâm . . . . . . . . . . . . 2002: 195Latvijas Zinâtòu akadçmijas, SIA Lattelekom un Latvijas Izglîtîbasfonda mçríprogrammas “Izglîtîbai, zinâtnei un kultûrai” vienoðanâspar sadarbîbu un gada balvâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002: 197Latvijas Zinâtòu akadçmijas un Rîgas domes Rîgas balvasiedibinâðanas lîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002: 199Latvijas Zinâtòu akadçmijas un SIA “Biznesa augstskola Turîba”Rîgas balvas iedibinâðanas lîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2002: 200

Starptautiskâ sadarbîba. Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmijusadarbîba

Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Zinâtòu akadçmiju prezidiju kopçjâssçdes protokols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1990: 39Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Igaunijas Zinâtòu akadçmijas unLietuvas Zinâtòu akadçmijas lîgums par zinâtnisko sadarbîbu . . . . . 1992: 52Latvijas Zinâtòu akadçmijas, Lietuvas Zinâtòu akadçmijas un IgaunijasZinâtòu akadçmijas prezidiju kopîgais Komunikç (Viïòa, 12.11.1991) 1992: 54Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinâtòu akadçmiju vadîtâju apspriedeskomunikç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1996: 111Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikasparlamentiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1996: 113Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1997: 124Baltijas zinâtòu akadçmiju prezidentu kopîgais paziòojums . . . . . . . 1997: 128

203


Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju komunikç “Par kopîgâm pçtîjumuprogrammâm” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1997: 129

Programma “Enerìçtika” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1997: 130Programma “Baltijas jûra” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1997: 131Programma “Baltonika” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1997: 133

Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju 1997.gada konferencesdokumenti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1998: 152Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . 1998: 152Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1998: 154Treðâs Baltijas un Ziemeïvalstu zinâtòu akadçmiju konferenceskomunikç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 191Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju prezidentu sanâksmes protokols . . 1999: 194Baltijas studiju veicinâðanas asociâcijas un Baltijas valstu zinâtòuakadçmiju vienoðanâs memorands . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1999: 197Baltijas valstu zinâtòu akadçmiju konferences komunikç . . . . . . . . . 2000: 173J. Stradiòð. Atklâðanas runa 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2000: 176V. Vîíe-Freiberga. Uzruna 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbaskonferencç . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2000: 1807. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konferences rezolûcija . . . . . . . . 2000: 184

Starptautiskâ sadarbîba. Divpusçjâs sadarbîbas lîgumi

Vienoðanâs memorands par zinâtnisko sadarbîbu starp LondonasKaralisko biedrîbu un LZA . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1992: 46LZA un Norvçìijas Zinâtnes un literatûras akadçmijas zinâtniskâssadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1992: 46Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmijas un LZA sadarbîbas lîgums . . 1992: 48Eiropas–Latvijas institûts kultûras un zinâtniskai apmaiòai(Konstitûcija) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1992: 49LZA un Somijas akadçmijas sarunu memorands . . . . . . . . . . . . . . 1992: 51UNESCO un LZA zinâtniskâs sadarbîbas lîgums . . . . . . . . . . . . . 1998: 156LZA noteikumi par piedalîðanos starptautiskajâs zinâtniskâsapmaiòas programmâs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1997: 136

204


Starptautiskâ sadarbîba. Zinâtnes attîstîbas vispârîgâs problçmas

J. Stradiòð. “Zinâtne XXI gadsimtam — jaunas saistîbas”. RunaPasaules zinâtnes konferencç Budapeðtâ (1999. gada jûnijâ–jûlijâ) . . 2000: 161Pasaules zinâtnes konferences Budapeðtâ Deklarâcija par zinâtni unzinâtnes sasniegumu izmantoðanu (1999. gada 1. jûlijâ) . . . . . . . . . 2000: 164Pâreja uz ilgtspçju 21. gadsimtâ. Pasaules zinâtòu akadçmijupaziòojums (Tokija, 2000. gada maijs) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2001: 179


205


GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDESLATVIJÂ

Gadagrâmatas ðîs nodaïas mçríis — dot ieskatu Latvijas zinâtnes struktûrâ vispâr.Diemþçl ðis pârskats nav pilnîgs, jo no zinâtniskajiem institûtiem tajâ ietverti tikai tie,kuriem ir juridiskas personas tiesîbas, bet nav minçtas universitâðu citas struktûr-vienîbas.

LATVIJAS REPUBLIKASIZGLÎTÎBAS UN ZINÂTNES MINISTRIJA

Vaïòu ielâ 2, Rîga, LV 1050Tel.: 7226209. Fakss: 7223105. E pasts: [email protected]

http://www.izm.gov.lv

Ministrs Kârlis GREIÐKALNS

Ministra padomnieks augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes jautâjumos

LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Pçteris CIMDIÒÐTel.: 9437830. Fakss: 4207229. E pasts: [email protected]

Valsts sekretâra vietnieks zinâtnes jautâjumos Dr.sc.ing. Valdis EGLETel.: 7223425. Fakss: 7229031. E pasts: [email protected]

Augstâkâs izglîtîbas un zinâtnes departaments

Direktors Dr.chem. Jânis ÈAKSTETel.: 7225260. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

Direktora vietnieks Dr.sc.ing. Anatolijs MELNISTel.: 7225533. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

Zinâtnes nodaïas vadîtâja Dr.biol. Maija BUNDULETel.: 7222749. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

Vecâkais referents Dr.habil.phys. Vilnis DIMZATel.: 7223425. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

Vecâkais referents Dr.silv. Andris AIRETel.: 7225260. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

206

Vecâkâ referente Dace TIRZÎTETel.: 7225260. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

LATVIJAS ZINÂTNES PADOMEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV-1050

Tel.: 7223480. Fakss: 7223211. E pasts: [email protected]://www.lzp.lv

Padomes priekðsçdçtâjs Juris JANSONS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7551145. Fakss: 7920467. E pasts: [email protected]

Priekðsçdçtâja vietnieks Juris EKMANIS, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.

Tel.: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153, 7550839. E pasts: [email protected]

Padomes locekïi

Ivars BIÏINSKIS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp.

Tel.: 7554500. Fakss:7555337. E pasts: [email protected]

Edîte BIRÌELE, Dr.habil.biol.Tel.: 30 27664. Fakss: 30 27238. E pasts: [email protected]

Valdis EGLE, Dr.sc.ing.Tel.: 7223425. Fakss: 7243126. E pasts: [email protected]

Ivars GODMANIS, Dr.phys.Tel.: 7087225. Fakss: 7087225.

Jânis GRABIS, LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7944711. Fakss: 7901257. E pasts: [email protected]

Elmârs GRÇNS, LZA îst.loc. Dr.habil.biol.


Aleksandrs JEMEÏJANOVS, LZA îst.loc. Dr.habil.agr.


Ivars KALVIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.chem.Tel.: 7553233. Fakss: 7541644. E pasts: [email protected]

Ivars KNÇTS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7089300. Fakss: 7820094. E pasts: [email protected]

Janîna KURSÎTE-PAKULE, LZA îst.loc. Dr.habil.philol.


Iveta OZOLANTA, Dr.habil.med.Tel.: 7452152. Fakss: 7828155. E pasts: [email protected]

207

3. pielikums. GALVENÂS ZINÂTNISKÂS INSTITÛCIJAS UN IESTÂDES LATVIJÂ

Baiba RIVÞA, LZA îst.loc. Dr.habil.oec.Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: [email protected]

Andrejs SILIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.phys.


Jânis STRADIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.chem., Dr.hist.h.c.


Aivars TABUNS, LZA kor.loc. Dr.sc.soc.Tel.: 7227110. Fakss: 7210806. E pasts: [email protected]

Pçteris ZÂLÎTIS, LZA kor.loc. Dr.habil.silv.Tel.: 7942895. Fakss: 7949718. E pasts: [email protected]

Vitâlijs ZELÈS, LZA kor.loc. Dr.geol.Tel.: 7332566. Fakss: 7332704. E pasts: [email protected]

Henriks ZENKEVIÈS, LZA kor.loc. Dr.habil.biol.Tel.: 7945434. Fakss: 7944986. E pasts: [email protected]

Zinâtnes padomes valde

Juris JANSONS, Juris EKMANIS, Edîte BIRÌELE, Valdis EGLE,Elmârs GRÇNS, Janîna KURSÎTE-PAKULE, Iveta OZOLANTA, Jânis STRADIÒÐ.

Ekspertu grupa, kas piedalâs valdes sçdçs

Ivars KNÇTS, Tâlis MILLERS, Andrejs SILIÒÐ, Aivars TABUNS,Pçteris ZVIDRIÒÐ.

Zinâtnes padomes sekretariâts

Zinâtniskais sekretârs Miervaldis VAIVARS, Dr.sc.ing.


Zinâtniskâ sekretâra vietniece Gaïina KAÏIÒINATel.: 7225164. Fakss: 7223211. E pasts: [email protected]

Galvenâ speciâliste Irîna SOLOMEÒÒIKOVA, Dr.chem.


Vecâkâ speciâliste Mâra PUTNIÒATel.: 7223211. Fakss: 7223211. E pasts: [email protected]

Galvenâ grâmatvede Mirdza SERGEJEVATel.: 7223285. Fakss: 7223211. E pasts: [email protected]

208


Zinâtnes starptautiskâs koordinâcijas centrs

Vadîtâja Mâra SNIÍERETel.: 7089313. Fakss: 7089312. E pasts: [email protected]

Zinâtnes padomes nozaru ekspertu komisiju priekðsçdçtâji

1. Informâtika

Jânis BÂRZDIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp.Tel.: 7224363. Fakss: 7820153. E pasts: [email protected]

2. Mehânika, maðînbûve, enerìçtika

Vitauts TAMUÞS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7543306. Fakss: 7920467. E pasts: [email protected]

3. Fizika, matemâtika, astronomija

Donats MILLERS, Dr.habil.phys.Tel.: 7261305. Fakss: 7112583. E pasts: [email protected]

4. Íîmija

Edmunds LUKEVICS, LZA îst.loc. Dr.habil.chem.


5. Tehnoloìijas (íîmijas, materiâlu, farmâcijas) zinâtniskie pamati

Mârtiòð KALNIÒÐ, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.Tel.: 7089218. Fakss: 7615765. E pasts: [email protected]

6. Bioloìija, ekoloìija, ìeogrâfija, ìeoloìija

Viesturs MELECIS, Dr.biol.Tel.: 7944988. Fakss: 7944986. E pasts: [email protected]

7. Molekulârâ bioloìija, mikrobioloìija, biotehnoloìija, virusoloìija

Uldis VIESTURS, LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing.

Tel.: 7034884, 7553063. Fakss: 7550635, 7034885. E pasts: [email protected], [email protected]

8. Medicînas zinâtnes

Agris MARTINSONS, Dr.habil.med.Tel.: 9550030. Fakss: 7614168. E pasts: [email protected]

9. Lauksaimniecîbas zinâtnes

Antons RUÞA, Dr.habil.agr.Tel./fakss: 30 05629. E pasts: [email protected]

209


10. Vçsture (tai skaitâ kultûras vçsture)

Andrejs VASKS, LZA kor.loc. Dr.habil.hist.


11. Valodniecîba, literatûrzinâtne, folkloristika, mâkslas zinâtnes

Benedikts KALNAÈS, LZA kor.loc. Dr.habil.philol.


12. Filozofija, socioloìija, psiholoìija, pedagoìija

Ella BUCENIECE, Dr.phil.Tel.: 7226470. Fakss: 7210806. E pasts: [email protected]

13. Ekonomikas zinâtnes, juridiskâs zinâtnes

Andris SPROÌIS, Dr.habil.oec.Tel./fakss: 7569197. E pasts: [email protected]

14. Meþzinâtnes

Henns TUHERMS, Dr.habil.sc.ing.Tel.: 30 29184. Fakss: 30 29184. E pasts: [email protected]

AUGSTÂKÂS IZGLÎTÎBAS PADOMEMeistaru ielâ 21, Rîga, LV-1050

Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: [email protected]://www.aip.lv

Padomes priekðsçdçtâja Baiba RIVÞA, Dr.habil.oec.Tel.: 7223392. Fakss: 7220423. E pasts: [email protected], [email protected]

Priekðsçdçtâjas vietnieks Juris EKMANIS, Dr.habil.phys.


VALSTS ZINÂTNISKÂS KVALIFIKÂCIJAS KOMISIJAAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524


Komisijas priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.chem. Raimonds VALTERS

Zin. sekretâre Dr.chem. Alma EDÞIÒA

210


VALSTS EMERITÇTO ZINÂTNIEKU PADOMEAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524


Padomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Mârtiòð BEÍERS

Zin. sekretâre Dr.chem. Baiba ÂDAMSONE

LAUKSAIMNIECÎBAS UN MEÞA ZINÂTÒU AKADÇMIJARepublikas laukumâ 2, Rîga, LV 1981

Tel./ Fakss: 7027343. E pasts: [email protected]://www.llmza.lv

Prezidente LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Baiba RIVÞA

Viceprezidenti: LZA îst.loc. Dr.habil.agr., Dr.med.vet. Aleksandrs JEMEÏJANOVSLZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Uldis VIESTURSDr.sc.ing. Pçteris BUÐMANIS

Zinâtniskais sekretârs Dr.agr. Mârtiòð BELICKIS

LATVIJAS ZINÂTNIEKU SAVIENÎBAAkadçmijas laukumâ 1 (611a. ist.), Rîga, LV 1524

Tel./fakss: 7212706. E pasts: [email protected]://www.lvzs.lv

Valdes priekðsçdçtâjs Dr.habil.hist., Dr.geogr. Jânis ÐTRAUHMANIS

LATVIJAS UNIVERSITÂTES UN AUGSTSKOLAS

LATVIJAS UNIVERSITÂTERaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1098Tel.: 7034301. Fakss: 7034302.

http://www.lu.lv/

Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Ivars LÂCISTel.: 7034301. E pasts: [email protected]

Zinâtòu prorektors LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Indriíis MUIÞNIEKSTel.: 7034401. E pasts: [email protected]

211


RÎGAS TEHNISKÂ UNIVERSITÂTEKaïíu ielâ 1, Rîga, LV 1658

Tel.: 7089300. Fakss: 7820094. E pasts: [email protected], [email protected]://www.rtu.lv/

Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Ivars KNÇTS

Zinâtòu prorektors LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing. Leonids RIBICKIS

LATVIJAS SPORTA PEDAGOÌIJAS AKADÇMIJABrîvîbas gatvç 333, Rîga, LV 1006

Tel.: 7543433. Fakss: 7543480. E pasts: [email protected]://lspa.lanet.lv

Rektors Dr.paed. Uldis GRÂVÎTIS

DAUGAVPILS UNIVERSITÂTEVienîbas ielâ 13, Daugavpils, LV 5400

Tel.: 54 22180. Fakss: 54 22890. E pasts: [email protected]://www.dpu.lv/

Rektors Dr.habil.paed. Jânis POKULIS

LIEPÂJAS PEDAGOÌIJAS AKADÇMIJALielâ ielâ 14, Liepâja, LV 3401

Tel.: 34 23568. Fakss: 34 24223. E pasts: [email protected]://www.cs.lpu.lv/

Rektore Dr.philol. Gunta SMILTNIECE

LATVIJAS LAUKSAIMNIECÎBAS UNIVERSITÂTELielâ ielâ 2, Jelgava, LV 3001

Tel.: 30 22584. Fakss: 30 27238. E pasts: [email protected]://www.llu.lv/LLU.html

Rektors Dr.sc.ing. Pçteris BUÐMANIS

Zinâtòu prorektors Dr.habil.sc.ing. Pçteris RIVÞATel.: 30 05633. Fakss: 30 05685. E pasts: [email protected]

212


LATVIJAS MEDICÎNAS AKADÇMIJADzirciema ielâ 16, Rîga, LV 1007

Tel.: 7459752. Fakss: 7828155. E pasts: [email protected]://www.aml.lv/

Rektors Dr.habil.med. Jânis VÇTRAZinâtòu prorektore Dr.habil.med. Iveta OZOLANTA

LATVIJAS MÂKSLAS AKADÇMIJAKalpaka bulv. 13, Rîga, LV 1050

Tel.: 7326068. Fakss: 7228963. E pasts: [email protected]://www.lma.lv

Rektors Jânis Andris OSIS

J. VÎTOLA LATVIJAS MÛZIKAS AKADÇMIJAKr. Barona ielâ 1, Rîga, LV 1050

Tel.: 7228684. Fakss: 7820271. E pasts: [email protected]://www.lmuza.lv/academy/

Rektors Juris KARLSONS

LATVIJAS POLICIJAS AKADÇMIJAEzermalas ielâ 8, Rîga, LV 1014

Tel.: 7552422. Fakss: 7551070. E pasts: [email protected]://www.polak.edu.lv/

Rektors Dr.iur. Zenons INDRIKOVS

LATVIJAS KULTÛRAS AKADÇMIJALudzas ielâ 24, Rîga, LV 1003

Tel.: 7140175. Fakss: 7141012. E pasts: [email protected]://www.lka.edu.lv/

Rektors LZA kor.loc. Dr.habil.art. Pçteris LAÍIS

LATVIJAS NACIONÂLÂ AIZSARDZÎBAS AKADÇMIJAEzermalas ielâ 6/8, Rîga, LV 1014

Tel.: 7541120. Fakss: 7550317. E pasts: [email protected]://www.mil.lv/

Rektors Juris MAKLAKOVS

213


LATVIJAS JÛRAS AKADÇMIJAKronvalda bulv. 6, Rîga, LV 1206


Rektors Dr.sc.ing. Jânis BÇRZIÒÐ

RÎGAS EKONOMIKAS AUGSTSKOLAStrçlnieku ielâ 4a, Rîga, LV 1010

Tel.: 7015800. Fakss: 7830249. E pasts: [email protected]://www.sseriga.edu.lv

Rektors Anderss PÂLZOVS (Anders Paalzow)

RÇZEKNES AUGSTSKOLAAtbrîvoðanas alejâ 90, Rçzekne, LV 4600

Tel.: 46 23709. Fakss: 46 25901. E pasts: [email protected]://www.ru.lv/

Rektore Dr.sc.ing. Irçna SILINEVIÈA

RÎGAS PEDAGOÌIJAS UN IZGLÎTÎBAS VADÎBAS AUGSTSKOLAImantas 7. lînijâ 1, Rîga, LV 1083

Tel.: 7808010. Fakss: 7808034. E pasts: [email protected]://www.rpiva.lv/

Rektors Dr.sc.ing., Dr.paed. Juris STABIÒÐ

VENTSPILS AUGSTSKOLAInþenieru ielâ 101, Ventspils, LV 3600

Tel./Fakss: 36 28303. E pasts: [email protected], [email protected]://www.venta.lv/

Rektors Dr.math. Jânis VUCÂNS

VIDZEMES AUGSTSKOLACçsu ielâ 4, Valmiera, LV 4201

Tel.: 42 07230. Fakss: 42 07229. E pasts: [email protected]; [email protected]://www.va.lv/

Rektors LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Pçteris CIMDIÒÐ

214


ZINÂTNISKIE INSTITÛTI

Fizikas, matemâtikas un tehnisko zinâtòu institûti

LU FIZIKAS INSTITÛTSMiera ielâ 32, Salaspils-1, LV 2169

Tel.: 7944700. Fakss: 7901214. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in01.htm; http://www.vide.lv/fiz.htm

Direktors Dr.phys. Jânis FREIBERGS

Domes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Andrejs CÇBERS

LU CIETVIELU FIZIKAS INSTITÛTSÍengaraga ielâ 8, Rîga, LV 1063

Tel.: 7187816. Fakss: 7112583. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in23.htm; http://www.cfi.lu.lv

Direktors Dr.habil.phys. Andris ÐTERNBERGS

Domes priekðsçdçtâjs Dr.habil.phys. Mâris SPRIÒÌIS

LZA FIZIKÂLÂS ENERÌÇTIKAS INSTITÛTSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006

Tel.: 7552011. Fakss: 7550839. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in03.htm; http://www.innovation.lv/fei

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.phys. Juris EKMANIS

Zinâtniskâ sekretâre Dr.phys. Gunta ÐLIHTA

LU ASTRONOMIJAS INSTITÛTSRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586

Tel.: 7034581, 7034580. Fakss: 7034582. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in06.htm; http://www.astr.lu.lv

Direktors LZA kor.loc. Dr.phys. Arturs BALKLAVS-GRÎNHOFS

Domes priekðsçdçtâjs Dr.phys. Ivars ÐMELDS

Bâzes:

Astrofizikas observatorija ZMP novçroðanas bâzeBaldones Riekstukalnâ, Rîgas rajons, LV 2125 Kandavas ielâ 2, Rîga

Tel.: 7932088, 7932312 Tel.: 7611984

215


VENTSPILS STARPTAUTISKAIS RADIOASTRONOMIJAS CENTRSIrbenç, Ances pagasts, Ventspils rajons, LV 3612

Rîgas birojs: Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7228321. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/lat/inst/in24.htm; http://www.astr.lu.lv/virac/virac.htm

Direktors un Padomes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.sc.ing. Edgars BERVALDS

LU ELEKTRONIKAS UN DATORZINÂTÒU INSTITÛTSDzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006

Tel.: 7554500, 7522425. Fakss: 7555337. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in04.htm; http://www.edi.lv

Direktors LZA îst. loc. Dr.habil.sc.comp. Ivars BIÏINSKIS

Domes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.comp. Jurijs ARTJUHS

LU MATEMÂTIKAS UN INFORMÂTIKAS INSTITÛTSRaiòa bulv. 29, Rîga, LV 1459

Tel.: 7224730. Fakss: 7820153. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in26.htm; http://www.latnet.lv/LU/MII/

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.comp. Jânis BÂRZDIÒÐ

Domes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.habil.math. Uldis RAITUMS

LU un LZA MATEMÂTIKAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7033718, 7225674. Fakss: 7227520. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in07.htm

Direktors LZA kor.loc. Dr.habil.math. Andrejs REINFELDS

Domes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.math. Andris BUIÍIS

LU POLIMÇRU MEHÂNIKAS INSTITÛTSAizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006

Tel.: 7551145. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in05.htm; http://www.pmi.lv/

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Juris JANSONSDomes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Vitauts TAMUÞS

216


Íîmijas un bioloìijas zinâtòu institûti

RTU NEORGANISKÂS ÍÎMIJAS INSTITÛTSMiera ielâ 34, Salaspils 1, LV 2169

Tel.: 7944711. Fakss: 7901257. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in08.htm; http://www.nki.lv/

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA kor.loc Dr.habil.sc.ing. Jânis GRABIS

LATVIJAS ORGANISKÂS SINTÇZES INSTITÛTSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006

Tel.: 7551822. Fakss: 7550338. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in09.htm; http://www.osi.lv/

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.chem. Edmunds LUKEVICS

Zinâtniskâ sekretâre Dr.chem. Irçna TUTÂNE

LATVIJAS VALSTS KOKSNES ÍÎMIJAS INSTITÛTSDzçrbenes ielâ 27, Rîga, LV 1006

Tel.: 7553063. Fakss: 7550635. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in10.htm; http://www.woodchem.lv/

Direktors Dr.sc.ing. Aivars ÞÛRIÒÐ

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.chem. Bruno ANDERSONS

LU BIOLOÌIJAS INSTITÛTSMiera ielâ 3, Salaspils, LV-2169

Tel.: 7944988. Fakss: 7944986. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in11.htm; http://www.lubi.edu.lv

Direktors Dr.biol. Viesturs MELECIS

Domes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.biol. Jânis VÎKSNE

LU HIDROEKOLOÌIJAS INSTITÛTSMiera ielâ 3, Salaspils, LV 2169

Tel.: 7945405. Fakss: 7945442. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in22.htm

Direktors un Domes priekðsçdçtâjs Dr.biol. Andris ANDRUÐAITIS

217


LU BIOMEDICÎNAS PÇTÎJUMU UN STUDIJU CENTRSRâtsupîtes ielâ 1, Rîga, LV 1067


Direktore Dr.chem. Zinaida ÐOMÐTEINE

Domes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Pauls PUMPÇNS

LU MIKROBIOLOÌIJAS UN BIOTEHNOLOÌIJAS INSTITÛTSKronvalda bulv. 4, Rîga, LV 1586

Tel.: 7034885, 7427922. Fakss: 7428039. E pasts: [email protected], [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in15.htm; http://www.lu.lv/jauna/strukt/mbi/index.htm

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Uldis VIESTURS

Domes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr.habil.biol. Mârtiòð BEÍERS

LU AUGUSTA KIRHENÐTEINA MIKROBIOLOÌIJASUN VIRUSOLOÌIJAS INSTITÛTS

Râtsupîtes ielâ 1, Rîgâ, LV 1067Tel.: 7426197. Fakss: 7428036. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/lat/inst/in13.htm

Direktore Dr.med. Vaira SAULÎTE

Domes priekðsçdçtâja Dr.med. Modra MUROVSKA

NACIONÂLAIS BOTÂNISKAIS DÂRZSMiera ielâ 1, Salaspils-1, LV 2169

Tel./fakss: 7945460, 7944735. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in14.htm

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.biol. Kârlis BUIVIDS

Medicînas zinâtòu institûti

LU EKSPERIMENTÂLÂS UN KLÎNISKÂS MEDICÎNASINSTITÛTS

O.Vâcieða ielâ 4, Rîga, LV 1004Tel.: 7613027. Fakss: 7612038. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/lat/inst/in34.htm

Direktore un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Dr.habil.med. Renâte LIGERE

218


LATVIJAS KARDIOLOÌIJAS INSTITÛTSPilsoòu ielâ 13, Rîga, LV 1002

Tel.: 7069575. Fakss: 7614641. E pasts: [email protected], [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in35.htm

Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.med. Vilnis DZÇRVE

Lauksaimniecîbas un meþa zinâtòu institûti

LLU SKRÎVERU ZINÂTNES CENTRSSkrîveri-1, Aizkraukles raj., LV 5126

Tel./Fakss: 51 97512.http://www.lza.lv/lat/inst/in36.htm

Direktors Ìedimins SILIÒÐ

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.agr. Jânis VIGOVSKIS

LLU ZINÂTNES CENTRS “SIGRA”Institûta ielâ 1, Sigulda, LV 2150


Direktors un Zinâtnieku kopsapulces priekðsçdçtâjsLZA îst.loc. Dr.habil.agr. Aleksandrs JEMEÏJANOVS

LLU ULBROKAS ZINÂTNES CENTRSInstitûta ielâ 1, Ulbroka, Stopiòu pag., Rîgas rajons, LV 2130

Tel.: 7910879. Fakss: 7910873.http://www.lza.lv/lat/inst/in37.htm

Direktors Dr.sc.ing. Dainis VIESTURS

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.sc.ing. Semjons IVANOVS

LATVIJAS VALSTS MEÞZINÂTNES INSTITÛTS “SILAVA”Rîgas ielâ 111, Salaspils, LV 2169

Tel.: 7942555. Fakss: 7901359. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in28.htm; http://www.silava.lv

Direktors Jânis DONIS

Zinâtnieku padomes priekðsçdçtâjs LZA kor.loc. Dr.habil.silv. Pçteris ZÂLÎTIS

219


LLU ÛDENSSAIMNIECÎBAS UN ZEMES ZINÂTNISKAIS INSTITÛTSDobeles ielâ 43, Jelgava, LV 3001


Direktors un Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis VALTERS

Humanitâro un sociâlo zinâtòu institûti

LU LITERATÛRAS, FOLKLORAS UN MÂKSLAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050


Direktors LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Benedikts KALNAÈS

Domes priekðsçdçtâja LZA îst.loc. Dr.habil.philol. Janîna KURSÎTE-PAKULE

LU LATVIEÐU VALODAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050


Direktors LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Jânis VALDMANIS

Domes priekðsçdçtâja LZA kor.loc. Dr.habil.philol. Ina DRUVIETE

LU LATVIJAS VÇSTURES INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050


Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.hist. Andris CAUNE

Zinâtniskâs Domes priekðsçdçtâjs LZA îst.loc. Dr. habil.hist. Jânis BÇRZIÒÐ

LU FILOZOFIJAS UN SOCIOLOÌIJAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1940

Tel.: 7229208. Fakss: 7210806. E pasts: [email protected]://www.lszda.lv/fsi

Direktore LZA îst. loc. Dr.habil.phil. Maija KÛLE

Domes priekðsçdçtâja Dr.phil. Ella BUCENIECE

220


Ekonomikas institûti

LZA EKONOMIKAS INSTITÛTSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050


Direktore LZA kor.loc. Dr.oec. Raita KARNÎTE

LATVIJAS STATISTIKAS INSTITÛTSK. Barona ielâ 30, Rîga, LV 1011

Tel./Fakss: 7286876. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in31.htm

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.oec. Edvîns VANAGS

LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂS EKONOMIKAS INSTITÛTSStruktoru ielâ 14, Rîga, LV 1039

Tel.: 7552909. Fakss: 7541789. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in30.htm; http://www.lvaei.org.lv/

Direktors Dr.oec. Andris MIGLAVS

Zinâtniskâs padomes priekðsçdçtâja Valda BRATKA

CITAS ZINÂTNISKÂS IESTÂDES

LATVIJAS AKADÇMISKÂ BIBLIOTÇKARûpniecîbas ielâ 10, Rîga, LV 1235

Tâlr.: 7106206, Fakss: 7106202. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in21.htm; http://www.acadlib.lv

Direktore un Bibliotçkas padomes priekðsçdçtâja Venta KOCERE

PÇTÎJUMU, TEHNOLOÌIJU UN ATTÎSTÎBAS EIROPAS INTEGRÂCIJASCENTRS “IRC-LATVIA”

(EK 5. IeP projekts Nr. IRC 4.60)Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006

Tel.: 7558746. Fakss: 7540709. E pasts: [email protected]://www.innovation.lv/irc

Projekta koordinators Dr.habil.sc.ing. Jânis STABULNIEKS

Projekta administrators LZA îst.loc. Dr.habil.phys. Juris EKMANIS

221


ES 5. PÇTNIECÎBAS UN TEHNOLOÌIJU ATTÎSTÎBAS IETVARAPROGRAMMA LATVIJAS NACIONÂLAIS KONTAKTPUNKTS

Ðíûòu ielâ 4, Rîga, LV 1050Tel.: 7229727. Fakss: 7820113. E pasts: [email protected]

http://www.zinatne-5.lv

Projekta vadîtâjs Dr.phys. Arnolds ÛBELIS

STARPTAUTISKÂS PROGRAMMAS EUREKA

LATVIJAS NACIONÂLAIS PROJEKTU KOORDINÂCIJAS CENTRSAizkraukles ielâ 21, 328 telpâ, Rîga, LV 1006

Tel.: 7558744. Fakss: 7550127. E pasts: [email protected]://www.innovation.lv/eureka

Centra vadîtâja Dr.sc.ing. Ilze BEVERTE

LZA SERTIFIKÂCIJAS CENTRSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524


Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.ing. Imants MATÎSS

LZA BALTIJAS STRATÇÌISKO PÇTÎJUMU CENTRSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050

Tel./Fakss: 7227555. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/lat/inst/in33.htm

Direktors LZA îst.loc. Dr.habil.sc.pol. Tâlavs JUNDZIS

ZINÂTNISKÂ IZDEVÇJDARBÎBA

IZDEVNIECÎBA “ZINÂTNE”Akadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050


Direktore Ieva JANSONE

222


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJAS VÇSTISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524Tel.: 7229830. E pasts: [email protected]

http://www.lza.lv/vestis/vestis.htm

Atbildîgâ redaktore Inta ROZENVALDE

Sk. arî ðîs grâmatas 32. lpp.

Þurnâls publicç rakstus latvieðu un angïu valodâ.

LATVIJAS FIZIKAS UN TEHNISKO ZINÂTÒU ÞURNÂLSAizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006

Tel.: 7551373, 7551732. Fakss: 7550839. E pasts: [email protected]://www.innovation.lv/fei/fei_j.htm

Galvenais redaktors Juris EKMANIS

Þurnâls publicç rakstus angïu, latvieðu un krievu valodâ.

ÞURNÂLS “MECHANICS OF COMPOSITE MATERIALS”Aizkraukles ielâ 23, Rîga, LV 1006

Tel.: 7551694. Fakss: 7820467. E pasts: [email protected]://www.pmi.lza.lv/journal/

Galvenais redaktors Vitauts TAMUÞS

Þurnâls iznâk angïu un krievu valodâ.

ÞURNÂLS “MAGNETOHYDRODYNAMICS”Miera ielâ 32, Salaspils, LV 2169

Tel.: 7945836. Fakss: 7901214. E pasts: [email protected]://mhd.sal.lv

Galvenais redaktors Andrejs CÇBERS


ÞURNÂLS “AUTOMATIC CONTROL AND COMPUTER SCIENCES”Dzçrbenes ielâ 14, Rîga, LV 1006

Tel.: 7558310. Fakss: 7555337. E pasts: [email protected]://www.edi.lv/journal/journal.htm

Galvenais redaktors Ivars BIÏINSKIS


223


ÞURNÂLS “CHEMISTRY OF HETEROCYCLIC COMPOUNDS”Aizkraukles ielâ 21, Rîga, LV 1006

Tel.: 7555918, 7551822. Fakss: 7550338. E pasts: [email protected]://www.osi.lv/hgs.html

Galvenais redaktors Edmunds LUKEVICS


LATVIAN JOURNAL OF CHEMISTRYAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7226032, 7944711. Fakss: 7901257. E pasts: [email protected]://www.nki.lv/NKI/LATV/Zurnal.htm

Galvenais redaktors Tâlis MILLERS

Þurnâls publicç rakstus angïu un krievu valodâ.

ÞURNÂLS “HUMANITIES AND SOCIAL SCIENCES. LATVIA”Visvalþa ielâ 4a, Rîga, LV 1050

Tel.: 7228877. Fakss: 7227802. E pasts: [email protected]://vip.latnet.lv/hss/

Galvenais redaktors Viktors IVBULIS

Þurnâls iznâk angïu valodâ.

LATVIJAS VÇSTURES INSTITÛTA ÞURNÂLSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1050


Galvenais redaktors Andris CAUNE

Þurnâls iznâk latvieðu valodâ.

(Þurnâls dibinâts 1936. gadâ, atjaunots 1991. gadâ.)

TEHNIKAS APSKATSAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel: 7223644, 7551373. Fakss: 7821153, 7550839. E pasts: [email protected], [email protected]://www.lza.lv/lat/TA/ta_iev.htm

Galvenais redaktors Juris EKMANIS



224

Latvijas Zinâtòu akadçmijas unLU Astronomijas institûta populârzinâtnisks gadalaiku izdevums

ZVAIGÞÒOTÂ DEBESSRaiòa bulv. 19, Rîga, LV 1586

Tel.: 7034580. Fakss: 7820180. E pasts: [email protected]://www.astr.lu.lv/zvd/

Galvenais redaktors Arturs BALKLAVS-GRÎNHOFS


Latvijas Zinâtnes padomes, Latvijas Zinâtòu akadçmijasun Latvijas Zinâtnieku savienîbas laikraksts

ZINÂTNES VÇSTNESISAkadçmijas laukumâ 1, Rîga, LV 1524

Tel.: 7212706, 7227391. Fakss: 7821153. E pasts: [email protected]://www.lza.lv/zv00.htm

Galvenâ redaktore Zaiga KIPERE

Laikraksts iznâk latvieðu valodâ.

Latvijas universitâtes izdevums þurnâls

TERRAMartas ielâ 9, Rîga, LV 1011

Tel.: 7312731. Fakss: 7312733. E pasts: [email protected]://terra.lielvards.lv

Galvenais redaktors Ilgonis VILKS


225



LATVIJAS ZINÂTNES ORGANIZÇÐANÂ IESAISTÎTOPERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJS

Telefons Fakss Elektroniskâ pasta adrese

AIRE Andris 7225260 7243126 [email protected] Bruno 7553063 7550635 [email protected]ÐAITIS Andris 7945405 7945442 [email protected]ÒÐ Mârcis 7033750 7820113 [email protected]ÂDAMSONE Baiba 7220725 7821153 [email protected]

BALKLAVS-GRÎNHOFS Arturs 7034581 7820180 [email protected] Valdis Ìirts 7034874 7034876 [email protected]ÂRZDIÒÐ Jânis 7224363 7820153 [email protected] Imants 7942555 7901359 [email protected]ÍERS Mârtiòð 7034892 7034885 [email protected] Mârtiòð 7027343 7027343 [email protected] Edgars 7228321 7821153 [email protected] Ilze 7558744 7550127 [email protected]ÇRSONS Imants 7229747 7225493 [email protected]ÇRZIÒÐ Edvîns 3080699 3005685 [email protected]ÇRZIÒÐ Jânis (LJA) 7321161 7830138 [email protected]ÇRZIÒÐ Jânis (LVI) 7226934 7225044 [email protected]ÇRZIÒÐ Jânis Guntis 7945840 7901212 [email protected]ÏINSKIS Ivars 7554500 7555337 [email protected]ÌELE Edîte 3027664 3027344 [email protected]ÛMS Elmârs 7944664 7901214 [email protected] Ella 7226470 7210806 [email protected]ÍIS Andris 7225674 7227520 [email protected] Kârlis 7945460 7944735 [email protected] Maija 7222749 7243126 [email protected]

226

BUÐMANIS Pçteris 3022584 3027238 [email protected]

CAUNE Andris 7223715 7225044 [email protected]ÇBERE Dzintra 7225764 7821153 [email protected]ÇBERS Andrejs 7945830 7901214 [email protected]ÒÐ Pçteris 9437830 4207229 [email protected] Saulvedis 7565265 7225044 [email protected]

ÈAKSTE Jânis 7225260 7243126 [email protected]ÈERÂNS Kârlis 7213 716 7820153 [email protected]

DIMZA Vilnis 7223425 7243126 [email protected] Jânis 7942555 7901359 [email protected] Anita 7227391 7821153 [email protected] Ina 7229724 7227696 [email protected] Gunârs 7551232 7550338 [email protected]ÇRVE Maruta Baiba 7229830 7821153 [email protected]ÇRVE Vilnis 7069575 7614641 [email protected]

EDÞIÒA Alma 7223931 7821153 [email protected] Valdis 7223425 7243126 [email protected] Juris 7223644 7821153 [email protected]

FELDMANIS Inesis 7283734 7820113 [email protected] Jânis 7944700 7901214 [email protected]

GAILÎTIS Agris 7945821 7901214 [email protected] Ivars 7087223 7087225 [email protected]ÈUKA Dace 7225361 7821153 [email protected] Jânis 7944711 7901257 [email protected]ÂVÎTIS Uldis 7543433 7543480 [email protected]ÐKALNS Kârlis 7226209 7223105 [email protected]ÇNS Elmârs 7808201 7442407 [email protected] Emîlija 7089271 7615765 [email protected]

227

4. pielikums. PERSONU ALFABÇTISKAIS RÂDÎTÂJS

HAUSMANIS Viktors 7227849 7229017 [email protected] Ludmila 7228508 7221287 [email protected]

INDRIKOVS Zenons 7552422 7551070 [email protected] Viktors 7228877 7227802 [email protected]

JANSONE Ieva 7212797 7227825 [email protected] Juris 7551145 7820467 [email protected]ÏJANOVS Aleksandrs 7976654 7976655 [email protected] Tâlavs 7227555 7227555 [email protected]

KABAÐKINS Igors 7100595 7100535 [email protected]ÈS Benedikts 7229017 7229017 [email protected]ÒÐ Juris Roberts 7229735 7212347 [email protected]ÒÐ Mârtiòð 7089218 7615765 [email protected]ÒÐ Ivars 7553233 7541644 [email protected]ÏIÒINA Gaïina 7225164 7223211 [email protected] Juris 7228684 7820271 [email protected]ÎTE Raita 7222830 7820608 [email protected]

mob. 9411607KARNÎTIS Edvîns 7097203 7097265 [email protected]ÐEVS Aleksejs 7089383 7089383 [email protected] Zaiga 7212706 7821153 [email protected]

7227391KLUÐA Vija 7366306 7366306 [email protected]ÏAVIÒÐ Mâris 7331766 7332704 [email protected]ÇTS Ivars 7089300 7820094 [email protected] Venta 7106216 7106202 [email protected]ÈS Rihards 9103858 7913127 [email protected] Vitâlijs 7222817 7221287 [email protected] Jânis 7223567 7821153 [email protected]ÛMIÒÐ Andris 7261414 7112583 [email protected]ÛLE Maija 7229208 7210806 [email protected]ÈKINA Tatjana 7225764 7821153 [email protected]ÎTE-PAKULE Janîna 7034840 7034809 [email protected]

228


LAÍIS Pçteris 7140175 7141012 [email protected] Elmârs 7225241 7821153 [email protected] Egons 7240126 7240128 [email protected] Ilmârs 7615063 7614168 [email protected]ÂCIS Ivars 7034301 7034302 [email protected]ÎDAKA Marìeris 7617491 7821153 [email protected] Oïìerts 7944667 7901214 [email protected]ÒA Ligita 7945431 9345412 [email protected] Renâte 7613027 7612038 [email protected] Edmunds 7551822 7550338 [email protected]

MARKUS Dace 7414805 7808034 [email protected] Agris 9550030 7614168 [email protected]ÎSS Imants 7212807 7212807 [email protected] Imants 70677765 7619573 [email protected] Viesturs 7944988 7944986 [email protected] Anatolijs 7225533 7243126 [email protected] Andris 7552909 7541789 [email protected] Donats 7261305 7112583 [email protected] Tâlis 7228784 7821153 [email protected]ÇVIÈS Çvalds 7216769 7225044 [email protected]ÞNIEKS Indriíis 7034401 7034302 [email protected] Modra 7427920 7428036 [email protected]

OSE Ieva 7216769 7225044 [email protected] Jânis Andris 73226068 7228963 [email protected] Iveta 7452152 7828155 [email protected]

PALÈEVSKIS Çriks 7944773 7901257 [email protected]ÐKEVIÈS Valfrîds 5425452 5422890 [email protected]ÂLZOVS Anderss 7015800 7830249 [email protected] Jânis 54 22180 54 22890 [email protected]ÇNS Pauls 7808214 7442407 [email protected]ÒA Mâra 7223211 7223211 [email protected]

RAITUMS Uldis 7211421 7820153 [email protected]

229


RAÐALS Îzaks 7945435 7944986 [email protected] Andrejs 7033718 7227520 [email protected] Leonids 7089400 7820094 [email protected] Rolands 7089265 7820094 [email protected]ÞA Baiba 7223392 7220423 [email protected]ÞA Pçteris 3005633 3005685 [email protected] Inta 7229830 7821153 [email protected]ÞA Antons 3005629 3005629 [email protected]

SAULÎTE Vaira 7426197 7428036 [email protected] Mirdza 7089264 7820094 [email protected]ÒEVIÈA Irçna 46 23709 46 25901 [email protected]ÒÐ Andrejs 7211405 7821153 [email protected]ÎVELE Inese 7227391 7821153 [email protected] Rûta 7225793 7821153 [email protected]ÒA Valentîna 7229636 7227696 [email protected] Gunta 3423568 3424223 [email protected]ÍERE Mâra 7089313 7089312 [email protected]ÒÒIKOVA Irîna 7223211 7223211 [email protected]ÌIS Andris 7569197 7569197 [email protected]ÒÐ Juris 7808010 7808034 [email protected] Jânis 7557919 7540709 [email protected]

mob. 9232117STRADIÒÐ Jânis 7213663 7821153 [email protected] Andris 7089221 7615765 [email protected]ÎÍIS Voldemârs 9286497 3027286 [email protected] Valdemârs 7226539 7221287 [email protected]

ÐLIHTA Gunta 7558680 7550839 [email protected]ÐTERNBERGS Andris 7187816 7112583 [email protected]ÐTRAUHMANIS Jânis 7212706 7212706 [email protected]ÐVEICA Daina 7227391 7821153 [email protected]ÐVEICE Ilga 7106206 7106202 [email protected]

TABUNS Aivars 7227110 7210806 [email protected]ÂLBERGA Ilga 7225889 7821153 [email protected]

230


TAMUÞS Vitauts 7543306 7820467 [email protected]ÎTE Dace 7225260 7243126 [email protected] Tâlis 7089860 7089860 [email protected]ÛÒINA Çrika 7223633 7821153 [email protected]ÂNS Kalvis 7034527 7034528 [email protected] Pçteris 7545272 7553142 [email protected] Henns 3029184 3029184 [email protected]ÂNE Irçna 7553247 7550338 [email protected]

ÛBELIS Arnolds 7229727 7820113 [email protected]

VAIVARS Miervaldis 7223480 7223211 [email protected] Jânis 7227696 7227696 [email protected] Jânis 3025517 3027180 [email protected] Raimonds 7225361 7821153 [email protected] Edvîns 7286876 7286876 [email protected] Andrejs 7280874 7225044 [email protected]ÇTRA Jânis 7459752 7828155 [email protected] Dainis 7910879 7910873VIESTURS Uldis 7034884 7034885 [email protected] Jânis 5197512 5197512VÎTOLS Andris 7615094 7614641VUCÂNS Jânis 3628303 3628303 [email protected]

ZAÍIS Juris 7280807 7280807 [email protected]ÂLÎTIS Pçteris 7942895 7949718 [email protected]ÈS Vitâlijs 7332566 7332704 [email protected]ÈS Henriks 7945434 7944986 [email protected]ÒÐ Pçteris 7034787 7034787 [email protected]

ÞILEVIÈA Aija 7366306 7366306 [email protected]ÞÛRIÒÐ Aivars 7553063 7550635 [email protected]

231


LATVIJAS ZINÂTÒU AKADÇMIJASGADAGRÂMATA

2002

Redaktore Ieva Jansone

Datorapstrâde Elmârs Lange

Mâkslinieciskâ redaktore Inâra Jçgere

Sastâdîtâju kolektîvsBaiba Âdamsone, Alma Edþiòa, Jânis Kristapsons (vadîtâjs),

Ilga Tâlberga, Çrika Tjûòina

Izdevniecîba “Zinâtne”, Akadçmijas laukums 1, Rîga,LV-1050. Reìistrâcijas apliecîba Nr. 2-0250. IespiestaSIA tipogrâfija “Pçrse”, Aizkraukles ielâ 21, Rîga,

LV-1006.

Induïa Martinsona vâka noformçjumsFotoattçli no LZA kolekcijas

latvijas zinÂtÒu akadÇmija · 2020. 2. 8. · Ârzemju locekïi — 57 65 88 (45) 92 (48) 94...

Documents