latvijas vide skaitÏos 2017. gadÂ: klimata pârmaiòas ... · meža resursi 19 forest resources...

Arvien tuvâk

faktiem un

cilvçkiem!

2018

LATVIJAS VIDE SKAITÏOS 2017. GADÂ: klimata pârmaiòas, dabas resursi un vides kvalitâte

ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES: climate change, natural resources and environmental quality 2017

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE

CENTRAL STATISTICAL BUREAU OF LATVIA

LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ:

KLIMATA PĀRMAIŅAS, DABAS RESURSI

UN VIDES KVALITĀTE

ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES:

CLIMATE CHANGE, NATURAL

RESOURCES AND ENVIRONMENTAL

QUALITY

2017

STATISTISKO DATU KRĀJUMS COLLECTION OF STATISTICS

RĪGA

2018

2

Datu krājumā sniegti statistiskie dati par investīciju izlietojumu un kārtējām izmaksām dabas resursu un apkārtējās

vides aizsardzībai (izlases apsekojuma dati), par piesārņojošo vielu izplūdi atmosfērā no stacionārajiem avotiem, vides

kvalitāti, par klimata pārmaiņām, siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoresursu patēriņu, par dabas resursiem un to

izmantošanu (materiālu plūsmām, resursu efektivitāti), mežsaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu 2017. gadā. Dati

ir salīdzināmi ar iepriekšējiem gadiem, kā arī atsevišķi rādītāji publicēti arī sadalījumā pa pilsētām.

Informācijas sagatavošanā par gaisa aizsardzību, vides kvalitāti, gaisa emisiju kontiem, kā arī sadzīves un bīstamajiem

atkritumiem izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

* * *

The collection of statistics presents information on environmental investment and current expenditure on protection of natural resources and environment (sample survey data), it also contains information on the emission of polluting substances into the atmosphere from stationary sources, environmental quality, climate change, greenhouse gas emissions, consumption of energy resources, natural resources and utilisation thereof ( material flow accounts, resources efficiency), forestry and waste management in 2017. The indicators are comparable to the previous years and in some tables are broken down by city.

The information on air protection, environmental quality, air emissions accounts, as well as generation of municipal and hazardous waste was developed based on the data of the Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

NOSACĪTIE APZĪMĒJUMI

EXPLANATION OF SYMBOLS

Parādība nav konstatēta - Magnitude zero

Parādība ir konstatēta, bet tās

lielums ir mazāks par pusi no

lietotās mērvienības

0; 0,0 Magnitude less than half of

the unit employed

Trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi … Data not available or too uncertain for

presentation

© Centrālā statistikas pārvalde, 2018.

Central Statistical Bureau of Latvia, 2018.

Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Reproductions and quotations are permitted on condition

that the source is stated.

Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301

tālrunis: 67366922; [email protected];

https://www.csb.gov.lv/

Lāčplēša iela 1, Riga, LV-1301

phone: +371 67366922; [email protected];


ISBN 978-9984-06-525-0

ISSN 2255-8055

18-024-000

mailto:[email protected]


mailto:[email protected]


3

SATURA RĀDĪTĀJS

CONTENTS

Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija (NACE 2. red.) 7

Statistical Classification of Economic Activities in the European Community (NACE Rev.2)

Lietotie saīsinājumi 11

Abbreviations

1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS 12

GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS

1.1. Latvijas teritorija pēc zemes lietošanas veida 12

Territory of Latvia by type of land use

Diagr. 1.2. Latvijas kopējās platības struktūra; 01.01.2018 12

Fig. Structure of the total area of Latvia; 01.01.2018

Diagr. 1.3. Teritorijas struktūra Baltijas valstīs un ES-28; 2015 13

Fig. Land cover in Baltic states and EU-28; 2015

1.4. Nacionālie parki un dabas rezervāti 13

National parks and strict nature reserves

Diagr. 1.5. Dabas aizsardzības meža platības; 2008–2017 14

Fig. Forests in nature protection areas; 2008–2017

Diagr. 1.6. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā; 2017 15

Fig. Mean monthly air temperature in Latvia; 2017

1.7. Mēneša vidējā gaisa temperatūra Rīgā; 2010–2017 15

Mean monthly air temperature in Riga; 2010–2017

2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA 16

NATURAL RESOURCES AND THEIR USE

2.1. Materiālu plūsmas konti 16

Material flow accounts

2.1.1. Materiālu plūsmas konti; 2011–2017 17

Material flow accounts; 2011–2017

Diagr. 2.1.2. Resursu produktivitāte IKP/DMC; 2000–2017 18

Fig. Resource productivity as GDP/DMC; 2000–2017

Diagr. 2.1.3. Iekšzemes materiālu patēriņš un tiešā materiālu ieejošā plūsma uz vienu iedzīvotāju;

2000–2017

18

Fig. Domestic material consumption and direct material input per capita; 2000–2017

2.2. Meža resursi 19

Forest resources

2.2.1. Galvenie Latvijas mežu raksturojošie rādītāji; 2005–2009, 2014 19

Key forest indicators in Latvia; 2005–2009, 2014

Diagr.

Fig.

2.2.2. Mežaudžu platību struktūra pēc koku sugas Latvijas mežā

Structure of forest stands in Latvia by tree species 20

Diagr. 2.2.3. Izcirstās krājas; 2000–2017 20

Fig. Timber felling; 2000–2017

Diagr. 2.2.4. Galvenā cirte un meža atjaunošana; 2007–2017 21

Fig. Final felling and forest regeneration; 2007–2017

Diagr. Fig.

2.2.5. Ugunsgrēku skaits un uguns skartā platība meža zemēs; 2007–2017

Number of forest fires and forest land area affected by fire; 2007–2017 21

2.3. Zivsaimniecība 22

Fishery

2.3.1. Galvenie Latvijas zvejniecību raksturojošie rādītāji; 2008–2017 22

Key fishery indicators in Latvia; 2008–2017

Diagr. 2.3.2. Nozveja pa zivju sugām; 2000–2017 23

Fig. Fish catches by fish species; 2000–2017

Diagr. 2.3.3. Nozveja ES valstīs; 2017 23

Fig. Fish catches in EU countries; 2017

2.4. Medības 24

Hunting

2.4.1. Medījamo dzīvnieku skaits; 2010–2017 24

Number of game animals; 2010–2017

2.4.2. Medību sezonā nomedītie dzīvnieki; 2011–2017 24

Game animals killed during hunting season; 2010–2017

4

3. ATKRITUMI 25

WASTE

3.1. Sadzīves atkritumi 25

Municipal waste

3.1.1. Sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2017 25

Amount of municipal waste in the country; 2017

Diagr. 3.1.2. Radītais un savāktais sadzīves atkritumu daudzums valstī; 2008–2017 26

Fig. Municipal waste generated and collected in the country; 2008–2017

Diagr. 3.1.3. Radītais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju ES-28; 2016 26

Fig. Municipal waste generated per capita in EU-28; 2016

Diagr. 3.1.4. Pārstrādātais un apglabātais sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Baltijas

valstīs un ES-28; 2016

27

Fig. Municipal waste recycled and landfilled per capita in Baltic states and EU-28; 2016

3.2. Bīstamie atkritumi 28

Hazardous waste

3.2.1. Bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2017 28

Amount of hazardous waste in the country; 2017

Diagr. 3.2.2. Radītais un savāktais bīstamo atkritumu daudzums valstī; 2008–2017 28

Fig. Hazardous waste generated and collected in the country; 2008–2017

4. GAISA PIESĀRŅOJUMS 29

AIR POLLUTION

4.1. Gaisa piesārņojums no stacionāriem avotiem 29

Air pollution from stationary sources

4.1.1. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem; 2010–2017 30

Emissions from stationary air pollution sources; 2010–2017

Diagr. 4.1.2. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem Latvijas lielākajās

pilsētās; 2017

30

Fig. Emissions from stationary air pollution sources in largest cities of Latvia; 2017

Diagr. 4.1.3. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām salīdzinājumā ar gaisu

piesārņojošo vielu emisiju apjomu no stacionāriem avotiem; 2002–2017

31

Fig. Emissions from heat plant compared to emissions from other stationary air pollution sources; 2002–2017

4.1.4. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionārajiem avotiem statistiskajos

reģionos; 2017

31

Emissions from stationary air pollution sources by statistical region; 2017

4.1.5. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no stacionāriem avotiem sadalījumā pa

darbības veidiem; 2017

32

Emissions from stationary air pollution sources by economic activity; 2017

4.1.6. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju apjoms no katlumājām sadalījumā pa darbības veidiem;

2017

33

Emissions from heat plants by economic activity; 2017

4.1.7. Sēra dioksīda (SO2) emisiju apjoms atmosfērā no stacionāriem avotiem; 2008–2017 34

SO2 emitted into atmosphere from stationary air pollution sources; 2008–2017

Diagr. 4.1.8. SOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 35

Fig. Emissions of SOx in Baltic states and EU-28; 2009–2016

Diagr. 4.1.9. NMGOS piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 35

Fig. Emissions of NMVOC in Baltic states and EU-28; 2009–2016

Diagr. 4.1.10. PM10 piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 36

Fig. Emissions of PM10 in Baltic states and EU-28; 2009–2016

Diagr. 4.1.11. NOx piesārņojums Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016 36

Fig. Emissions of NOx in Baltic states and EU-28; 2009–2016

4.2. Vides kvalitāte 37

Environmental quality

4.2.1. Gaisa kvalitāte; 2017 37

Air quality; 2017

5. KLIMATA PĀRMAIŅAS 38

CLIMATE CHANGE

5.1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju konti 38

Greenhouse gas air emission accounts

5.1.1. CO2 emisijas; 2012–2016 39

CO2 emissions; 2012–2016

5

5.1.2. CH4 emisijas; 2012–2016 39

CH4 emissions; 2012–2016

5.1.3. N2O emisijas; 2012–2016 40

N2O emissions; 2012–2016

5.1.4. Netiešo siltumnīcefekta gāzu emisijas; 2016 41

Emissions of indirect greenhouse gases; 2016

Diagr. 5.1.5. Mājsaimniecību siltumnīcefekta gāzu emisijas procentos no kopējām emisijām;

2009–2016

42

Fig. Share of greenhouse gas emissions from households in total emissions; 2009–2016

Diagr. 5.1.6. Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju Latvijā un ES-28; 2009–2016 43

Fig. Greenhouse gas emissions per capita in Latvia and EU-28; 2009–2016

Diagr. 5.1.7. Siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti; 2016 43

Fig. Emissions of greenhouse gasses by source sector; 2016

Diagr.

Fig. 5.1.8. Transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas Baltijas valstīs un ES-28; 2009–2016

Greenhouse gas emissions from transport in Baltic states and EU-28; 2009–2016 44

Diagr.

Fig. 5.1.9. Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte Baltijas valstīs un

ES-28; 2009–2016

Greenhouse gas emissions intensity of energy consumption in Baltic states and EU-28; 2009–2016

44

5.2. Energoresursi 45

Energy resources

Diagr.

Fig. 5.2.1. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā; 2000–2017

Gross inland consumption of energy resources; 2000–2017 46

Diagr. 5.2.2. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā

Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2016

46

Fig. Share of renewable energy in gross final energy consumption in Baltic states and EU-28; 2010–2016

5.2.3. Saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem energoresursiem; 2010–2017 47

Electricity produced from renewable sources; 2010–2017

Diagr. 5.2.4. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars elektroenerģijā Baltijas

valstīs un ES-28; 2010–2016

47

Fig. Share of renewable energy in electricity production in Baltic states and EU-28; 2010–2016

Diagr. 5.2.5. No atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transportā Baltijas valstīs

un ES-28; 2010–2016

48

Fig. Share of renewable energy in transport sector in Baltic states and EU-28; 2010–2016

Diagr. 5.2.6. Enerģijas intensitāte Latvijā un ES-28; 2000–2016 48

Fig. Energy intensity of the economy in Latvia and ES-28; 2000–2016

Diagr. 5.2.7. Enerģijas produktivitāte Latvijā un ES-28; 2000–2016 49

Fig. Energy productivity in Latvia and ES-28; 2000–2016

Diagr. 5.2.8. Kopējais energoresursu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs un ES-28;

2010–2016

49

Fig. Gross inland energy consumption per capita in Baltic states and EU-28; 2010–2016

Diagr. 5.2.9. Enerģētiskā atkarība Baltijas valstīs un ES-28; 2010–2016 50

Fig. Energy dependence in Baltic states and EU-28; 2010–2016

Diagr. Fig.

5.2.10. Elektroenerģijas gala cenas Baltijas valstīs un ES-28; 2017

Final price of electricity in Baltic states and EU-28; 2017 50

6. VIDES EKONOMIKA 51

ENVIRONMENTAL ECONOMICS

6.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 51

Environmental protection expenditure

6.1.1. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzības jomās; 2017 52

Environmental protection expenditure by environmental domain; 2017

Diagr. 6.1.2. Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai; 2010–2017 53

Fig. Environmental protection expenditure; 2010–2017

Diagr. 6.1.3 Investīcijas vides aizsardzībai pēc finansēšanas avota; 2017 53

Fig. Investments in environmental protection by source of funding; 2017

Diagr. 6.1.4. Investīcijas vides aizsardzībai pēc darbības veida un vides jomas; 2017 54

Fig. Investments in environmental protection by economic activity and environmental domain; 2017

Diagr. Fig.

6.1.5. Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai pēc darbības veida; 2017

Current expenditure on environmental protection by economic activity; 2017 55

6

Diagr. 6.1.6. Ekoinovāciju indekss ES valstīs; 2017 56

Fig. Eco-innovation index in EU countries; 2017

6.2. Vides nodokļi 57

Environmental taxes

Diagr. 6.2.1. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem un sociālajām

apdrošināšanas iemaksām Baltijas valstīs un ES-28; 2003–2016 57

Fig. Share of environmental taxes in total tax revenues from taxes and social contributions in Baltic states and EU-28; 2003–2016

Diagr. 6.2.2. Vides nodokļu ieņēmumu īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Baltijas valstīs un ES-28;

2003–2016 58

Fig. Share of environmental tax revenues in gross domestic product in Baltic states and ES-28; 2003–2016

7

SAIMNIECISKO DARBĪBU STATISTISKĀ KLASIFIKĀCIJA (NACE 2. red.) STATISTICAL CLASSIFICATION OF ECONOMIC ACTIVITIES IN THE EUROPEAN COMMUNITY (NACE REV. 2)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Agriculture, Forestry and Fishing 01 Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības

Crop and animal production, hunting and related service activities 02 Mežsaimniecība un mežizstrāde

Forestry and logging 03 Zivsaimniecība

Fishing and aquaculture B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Mining of coal and lignite 05 Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve

Mining of coal and lignite 06 Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve

Extraction of crude petroleum and natural gas 08 Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Other mining and quarrying 09 Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības

Mining support service activities C Apstrādes rūpniecība

Manufacturing 10 Pārtikas produktu ražošana

Manufacture of food products 11 Dzērienu ražošana

Manufacture of beverages 12 Tabakas izstrādājumu ražošana

Manufacture of tobacco products 13 Tekstilizstrādājumu ražošana

Manufacture of textiles 14 Apģērbu ražošana

Manufacture of wearing apparel 15 Ādas un ādas izstrādājumu ražošana

Manufacture of leather and related products 16 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu

ražošana

Manufacture of wood and of products of wood and cork, except furniture; manufacture of articles of straw and plaiting materials

17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

Manufacture of paper and paper products 18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

Printing and reproduction of recorded media 19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

Manufacture of coke and refined petroleum products 20 Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana

Manufacture of chemicals and chemical products 21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

Manufacture of basic pharmaceutical products and pharmaceutical preparations 22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

Manufacture of rubber and plastic products 23 Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

Manufacture of other non-metallic mineral products 24 Metālu ražošana

Manufacture of basic metals 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

Manufacture of fabricated metal products, except machinery and equipment

8

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

Manufacture of computer, electronic and optical products 27 Elektrisko iekārtu ražošana

Manufacture of electrical equipment 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana

Manufacture of machinery and equipment n.e.c. 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana

Manufacture of motor vehicles, trailers and semi-trailers 30 Citu transportlīdzekļu ražošana

Manufacture of other transport equipment 31 Mēbeļu ražošana

Manufacture of furniture 32 Cita veida ražošana

Other manufacturing 33 Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana

Repair and installation of machinery and equipment D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

Electricity, gas, steam and air conditioning supply 35 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

Electricity, gas, steam and air conditioning supply

E Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

Water supply, sewerage, waste management and remediation activities 36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde

Water collection, treatment and supply 37 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana

Sewerage 38 Atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde

Waste collection, treatment and disposal activities; materials recovery 39 Sanitārija un citi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi

Remediation activities and other waste management services F Būvniecība

Construction 41 Ēku būvniecība

Construction of buildings 42 Inženierbūvniecība

Civil engineering 43 Specializētie būvdarbi

Specialised construction activities G Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

Wholesale and retail trade; repair of motor vehicles and motorcycles 45 Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts

Wholesale and retail trade and repair of motor vehicles and motorcycles 46 Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Wholesale trade, except of motor vehicles and motorcycles 47 Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus

Retail trade, except of motor vehicles and motorcycles H Transports un uzglabāšana

Transportation and storage 49 Sauszemes transports un cauruļvadu transports

Land transport and transport via pipelines 50 Ūdens transports

Water transport 51 Gaisa transports

Air transport 52 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības

Warehousing and support activities for transportation 53 Pasta un kurjeru darbība

Postal and courier activities

9

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

Accommodation and food service activities 55 Izmitināšana

Accommodation 56 Ēdināšanas pakalpojumi

Food and beverage service activities J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Information and communication 58 Izdevējdarbība

Publishing activities 59 Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana

Motion picture, video and television programme production, sound recording and music publishing activities

60 Radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide

Programming and broadcasting activities 61 Telekomunikācija

Telecommunications 62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības

Computer programming, consultancy and related activities 63 Informācijas pakalpojumi

Information service activities K Finanšu un apdrošināšanas darbības

Financial and insurance activities 64 Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu

Financial service activities, except insurance and pension funding

65 Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo

apdrošināšanu

Insurance, reinsurance and pension funding, except compulsory social security 66 Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības

Activities auxiliary to financial services and insurance activities L Operācijas ar nekustamo īpašumu

Real estate activities 68 Operācijas ar nekustamo īpašumu

Real estate activities M Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

Professional, scientific and technical activities 69 Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi

Legal and accounting activities 70 Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās

Activities of head offices; management consultancy activities 71 Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze

Architectural and engineering activities; technical testing and analysis 72 Zinātniskās pētniecības darbs

Scientific research and development 73 Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi

Advertising and market research 74 Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

Other professional, scientific and technical activities 75 Veterinārie pakalpojumi

Veterinary activities N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

Administrative and support service activities 77 Iznomāšana un ekspluatācijas līzings

Rental and leasing activities 78 Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu Employment activities

79 Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi

Travel agency, tour operator and other reservation service and related activities

10

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Darbības apraksts

Description

80 Apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana

Security and investigation activities 81 Būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumi

Services to buildings and landscape activities 82 Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības

Office administrative, office support and other business support activities O Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

Public administration and defence; compulsory social security 84 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

Public administration and defence; compulsory social security P Izglītība

Education 85 Izglītība

Education

Q Veselība un sociālā aprūpe

Human health and social work activities 86 Veselības aizsardzība

Human health activities 87 Sociālā aprūpe ar izmitināšanu

Residential care activities 88 Sociālā aprūpe bez izmitināšanas

Social work activities without accommodation R Māksla, izklaide un atpūta

Arts, entertainment and recreation 90 Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības

Creative, arts and entertainment activities 91 Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība

Libraries, archives, museums and other cultural activities 92 Azartspēles un derības

Gambling and betting activities 93 Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība

Sports activities and amusement and recreation activities S Citi pakalpojumi

Other service activities 94 Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

Activities of membership organisations 95 Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts

Repair of computers and personal and household goods 96 Pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana

Other personal service activities T Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu

sniegšana individuālajās mājsaimniecībās

Activities of households as employers; undifferentiated goods- and services-producing activities of households for own use

97 Mājsaimniecību kā darba devēju darbība ar algotā darbā nodarbinātām personām

Activities of households as employers of domestic personnel 98 Pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās

Undifferentiated goods- and services-producing activities of private households for own use U Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

Activities of extraterritorial organizations and bodies 99 Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība

Activities of extraterritorial organisations and bodies

11

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI LIST OF ABBREVIATIONS

GOS – gaistošie organiskie savienojumi

VOC – volatile organic compounds

NMGOS – nemetāna gaistošie organiskie savienojumi NMVOCS – non-methane volatile organic compounds

SO2 – sēra dioksīds SO2 – sulphur dioxide

SOx – sēra oksīdi SOx - sulphur oxides

NOx – slāpekļa oksīdi NOx – nitrogen oxides

N2O – slāpekļa oksīds N2O – nitrous oxide

CO – oglekļa oksīds CO – carbon monoxide

CO2 – oglekļa dioksīds CO2 – carbon dioxide

CH4 – metāns CH4 – methane

HFC – fluorogļūdeņraži HFCs – hydrofluorocarbons

PFC – perfluorogļūdeņraži PFCs – perfluorocarbons

SF6 – heksafluorīds SF6 – sulphur hexafluoride

Rg – gada vidējās koncentrācijas robežlielums Rg – allowed quantity of mean yearly concentration

Rd – maksimālais diennakts koncentrācijas robežlielums Rd – allowed quantity of maximum daily concentration

Rh – maksimālais stundas koncentrācijas robežlielums Rh – allowed quantity of maximum hourly concentration

DMC – iekšzemes materiālu patēriņš DMC – domestic material consumption

DMI – tiešā materiālu ieejošā plūsma DMI – direct material input

NACE 2. red. – saimniecisko darbību statistiskā

klasifikācija Eiropas Kopienā

NACE Rev.2 – Statistical Classification of Economic Activities in the European Community

SEG – siltumnīcefekta gāzes GHG – greenhouse gases

IKP – iekšzemes kopprodukts GDP – gross domestic product

1 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017

12

1. ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS GEOGRAPHICAL CHARACTERISTICS

Latvijas kopējā platība ir 64,6 tūkstoši km2, no kuriem

96 % aizņem sauszemes teritorija, bet 4 % ir iekšzemes

ūdeņi. Valsts robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju

un Lietuvu sauszemē ar kopgarumu 1 388 km un ar

Zviedriju veido jūras robežu ar kopgarumu 498 km.

Latvija atrodas mērenajā klimata joslā; jūras tuvums un no

Atlantijas okeāna nestās gaisa masas ietekmē tās klimatu.

Valsts teritorijā valda maigs un mitrs klimats, un ir

vērojama izteikta četru gadalaiku maiņa. 2017. gada

vēsākajā mēnesī – janvārī – vidējā gaisa temperatūra bija

-2,7 °C, bet siltākajā mēnesī – augustā – vidējā gaisa

temperatūra bija +16,7 °C.

Tā kā Latvija atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumos,

tā ir līdzenumu valsts. Reljefa augstākais punkts atrodas

312 m virs jūras līmeņa. Valsts teritorijā ir vairāk nekā

12 tūkstoši upju un 2 tūkstoši ezeru.

The total area of Latvia comprises 64.6 thousand km2, of which 96 % are occupied by land, while the remaining 4 % are covered by inland waters. The country has 1 388 km long land border with Estonia, Russia, Belarus and Lithuania and 498 km long maritime border with Sweden. Latvia is located in the temperate climate zone; the proximity to the sea and air masses from the Atlantic Ocean influence climate in the country. Climate is mild and humid with four explicit seasons. In 2017, the mean air temperature in January, the coldest month of the year, comprised -2,7 °C, while in August, the hottest month, it constituted +16,7 °C. Latvia is located in the western part of the East European Plain and is rich in lowlands. The highest point of the relief is located 312 m above the sea level. Within the country territory, there are more than 12 thousand rivers and two thousand lakes.

1.1. LATVIJAS TERITORIJA PĒC ZEMES LIETOŠANAS VEIDA TERRITORY OF LATVIA BY TYPE OF LAND USE

(tūkstošos kvadrātkilometru/ thousand square kilometers)

Zemes lietošanas veids Platība

Area Type of land use

Pavisam 64.6 Total Sauszeme 62.1 Land

lauksaimniecībā izmantojamā zeme 23.2 agricultural land

mežs 30.8 forest Iekšzemes ūdeņi 2.5 Inland waters

CSP datubāze internetā (tabula: GZG010).

CSB online database (Table ID: GZG010).

1.2. LATVIJAS KOPĒJĀS PLATĪBAS STRUKTŪRA; 01.01.2018.

STRUCTURE OF THE TOTAL AREA OF LATVIA; 01.01.2018

(procentos/ per cent)

Valsts zemes dienesta Latvijas administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību zemes pārskats 2018. gada 1. janvārī.

Land Report of the Republic of Latvia on areas registered with the State Land Service on 1 January 2018.

47.9%

36.0%

3.8%

3.6%3.4%

2.1% 1.6% 1.6%Mežs/ Forests

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme/ Agricultural land

Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters

Pārējās zemes platības/ Other land

Purvs/ Swamps

Zeme zem ceļiem/ Roads

Krūmājs/ Bushes

Zeme zem ēkām un pagalmiem/ Yards

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__ikgad/GZG010.px


LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017.GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 1

13

1.3. TERITORIJAS STRUKTŪRA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2015 LAND COVER IN BALTIC STATES AND EU-28; 2015


Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: lan_lcv_ovw). Eurostat data (online data code: lan_lcv_ovw).

1.4. NACIONĀLIE PARKI UN DABAS REZERVĀTI

NATIONAL PARKS AND STRICT NATURE RESERVES

Dibināšanas gads

Year of foundation

Platība, hektāros

Area, hectares

Nacionālie parki/ National parks

Ķemeri 1997 36 180

Gauja 1973 91 790

Slītere 1923 16 414

Rāzna 2007 59 615

Dabas rezervāti/ Strict nature reserves

Moricsala 1912 818

Grīņi 1936 1 455

Krustkalni 1977 2 978

Teiči 1982 19 779

Dabas aizsardzības pārvaldes dati.

Data of the Nature Conservation Agency.

0 20 40 60 80 100

Lietuva/ Lithuania

Igaunija/ Estonia

Latvija/ Latvia

ES-28/ EU-28

Meža zeme/ Woodland

Aramzeme/ Cropland

Iekšzemes ūdeņi/ Inland waters

Pārējā zeme/ Other land

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lan_lcv_ovw&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=lan_lcv_ovw&lang=


14

1.5. DABAS AIZSARDZĪBAS MEŽA PLATĪBAS; 2008–2017 FORESTS IN NATURE PROTECTION AREAS; 2008–2017 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)

CSP datubāze internetā (tabula: MSG060).Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table ID: MSG060). Source: State Forest Service.

8.8 9.1 9.1 8.6 8.7 8.7 8.7 8.9 8.9 8.9

102.3 101.3 102.2 102.8 102.8 103.4 103.8 100.7 100.3 102.1

89.1 90.5 98.7 104.0 105.5 106.0 106.5 107.6 106.5 107.1

61.5 62.162.5 63.1 63.0 63.3 63.5 63.4 63.1 63.4

73.7 74.878.7

82.1 82.1 82.4 82.9 83.5 83.8 84.5

3.5 3.5 3.1 3.0 3.1

103.4 101.5102.1

98.7 98.2 99.6 99.3 97.4 98.2 104.0

39.4 38.1 39.2 41.8 41.041.4

19.3 17.716.8 16.6

13.6 13.2 13.8 12.5 13.012.7

0

100

200

300

400

500

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Īpaši aizsargājami meža iecirkņi un bioloģiski vērtīgs mežs/ Special protection forest areas and biologically

valuable forests

Mikroliegumu mežs/ Forests in microreserves

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu mežs/ Environment and natural resources protection forest

Dabas pieminekļu mežs/ Forests in natural monuments

Aizsargājamo ainavu apvidu mežs/ Forests in protected landscape areas

Dabas parku mežs/ Forests in nature parks

Dabas liegumu mežs/ Forests in nature reserves

Nacionālo parku mežs/ Forests in national parks

Dabas rezervātu mežs/ Forests in strict nature reserves

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__plat_mez/MSG060.px

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__plat_mez/MSG060.px


15

1.6. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA LATVIJĀ; 2017 MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN LATVIA; 2017

(Celsija grādos/ degrees Celsius)

CSP datubāze internetā (tabula: GZG070). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

CSB online database (Table ID: GZ5G070). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

1.7. MĒNEŠA VIDĒJĀ GAISA TEMPERATŪRA RĪGĀ; 2010–2017

MEAN MONTHLY AIR TEMPERATURE IN RIGA; 2010–2017

Periods

Period

Vidējā gaisa temperatūra, °C

Mean air temperature, °C

ilggadīgo

novērojumu dati

long-term observations

2010 2011 2011 2013 2014 2015 2016 2017

I -4.4 -10.4 -2.0 -2.3 -5.3 -5.1 -0.1 -6.1 -2.1

II -3.8 -4.2 -7.0 -7.5 -0.8 1.1 0.8 1.9 -1.6

III 0.0 0.4 0.8 2.1 -3.8 4.7 4.6 2.4 3.1

IV 5.9 7.0 7.9 7.4 4.9 8.6 6.9 7.5 5.2

V 12.6 13.6 12.6 13.3 15.7 13.3 11.4 15.4 12.2

VI 16.8 16.2 18.5 15.5 19.2 15.2 15.6 17.9 15.6

VII 17.9 23.3 21.1 19.6 19.1 21.4 17.5 19.3 17.4

VIII 17.0 20.3 17.9 17.2 18.3 18.4 19.4 17.4 18.2

IX 12.4 12.6 14.2 14.0 13.1 14.2 14.5 12.5 13.7

X 7.5 6.0 8.8 7.8 8.9 7.5 6.9 5.7 7.3

XI 2.3 3.3 5.1 4.7 5.3 3.1 5.2 1.6 4.3

XII -2.0 -5.8 2.6 -3.9 2.7 -0.2 3.7 1.8 1.8

CSP datubāze internetā (tabula: GZG060). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

CSB online database (Table ID: GZG060). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

-2.7 -2.3

2.1

4.1

10.6

14.116.0 16.7

12.8

6.6

3.4

1.2

-5.3 -4.9

-1.3

4.6

11.0

14.916.4 15.7

11.4

6.8

1.6

-2.7

-10

-5

0

5

10

15

20

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

Faktiski/ Actual Norma/ Normal





2 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017

16

2. DABAS RESURSI UN TO IZMANTOŠANA NATURAL RESOURCES AND THEIR USE

Dabas resursi ir resursi, ko izmanto vai tiem pastāv

potenciāls tikt izmantotiem cilvēces materiālo bagātību

radīšanai, ar mērķi nodrošināt tās eksistenci un labklājības

paaugstināšanu. Lai cik bagāta būtu mūsu planētas daba un

cik daudzveidīgi būtu tās resursi, perspektīvā tie visi ir

ierobežoti un, tikpat strauji pieaugot iedzīvotāju skaitam un

patēriņam, daļa no tiem izsīks ievērojami ātrāk nekā tiks

rastas iespējas tos aizvietot ar citiem resursiem vai

izejvielām. Līdz ar to ir augstu jāvērtē dabas resursu

nozīme, un tie jāizmanto ilgtspējīgi, t.i., mūsdienu

vajadzības jāapmierina, neradot draudus nākamo paaudžu

vajadzību apmierināšanai.

Natural resources are resources that are used or may potentially be used in creation of material wealth of the mankind in order to ensure existence and promote prosperity thereof. No matter how rich our planet's nature is and how diverse its resources are, in perspective they are all limited, and with the rapidly growing population and consumption, some of them will run short much sooner than opportunities for substituting them with other resources or raw materials will be found. Therefore, it is extremely important to appreciate the significance of natural resources and use them sustainably, namely, today's needs should be met without compromising the needs of future generations.

2.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI

MATERIAL FLOW ACCOUNTS

Materiālu plūsmas kontos ietver visus cietos, gāzveida

un šķidros materiālus (izņemot gaisa un ūdens plūsmas),

ko mēra masas vienībās gadā.

Iekšzemes ieguves (DE) kategorijā iekļauj cieto, šķidro un

gāzveida materiālu (izņemot gaisu un ūdeni) gada

daudzumu, ko iegūst no dabiskas vides, lai izmantotu

ekonomikā.

Fizisks imports un eksports ietver visas importētās vai

eksportētās preces masas vienībās. Tirgotās preces ir

preces visos apstrādes posmos no izejmateriāliem līdz

gatavām precēm.

Iekšzemes materiālu patēriņš (DMC) raksturo kopējo

materiālu patēriņu valstī, un to aprēķina, gada laikā valsts

teritorijā iegūto izejmateriālu daudzumu saskaitot ar

kopējo fizisko importa apjomu un atņemot kopējo fizisko

eksporta apjomu.

Tiešā materiālu ieejošā plūsma (DMI) raksturo tiešo

materiālu ieejošo plūsmu to izmantošanai valstī, t.i., visus

materiālus, kam ir ekonomiskā vērtība un kas tiek

izmantoti patēriņam. DMI ietver valsts teritorijā iegūtos

(izmantotos) resursus un importu.

Material flow accounts covers all solid, gaseous, and liquid materials, except for flows of air and water, measured in mass units per year. Domestic extraction (DE) covers the annual amount of solid, liquid and gaseous materials (excluding air and water) extracted from the natural environment to be used as inputs in the economy. Physical imports and physical exports cover all imported or exported commodities in mass units. Traded commodities comprise goods at all stages of processing from raw products to finished goods. Domestic material consumption (DMC) measures the total amount of materials directly used by economy and is defined as the annual quantity of raw materials extracted from the domestic territory, plus all physical imports minus all physical exports. Direct material input (DMI) measures the direct input of materials for use into economy, i.e. all materials which are of economic value and are used in production and consumption activities. DMI equals domestic (used) extraction plus imports.

Resursu produktivitāte raksturo kopējo materiālu

daudzumu, kas tiek izmantots valstī saimnieciskajai

darbībai. Šis rādītājs parāda, vai notiek dabas resursu un

ekonomiskās izaugsmes atsaiste. Resursu produktivitāti

izsaka kā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu (2010.

gada salīdzināmajās cenās) uz iekšzemes resursu patēriņa

vienību, t.i., IKP/DMC eiro uz kilogramu.

Resource productivity is a measure of the total amount of materials directly used by an economy in relation to economic activity. It provides insights into whether decoupling between the use of natural resources and economic growth is taking place. Resource productivity is expressed by amount of gross domestic product (GDP) generated (at constant prices of 2010) per unit of domestic material consumption, i.e. GDP/DMC in euro per kilogram.

LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 2

17

2.1.1. MATERIĀLU PLŪSMAS KONTI; 2011–2017 MATERIAL FLOW ACCOUNTS; 2011–2017

(tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Iekšzemes ieguve/ Domestic

extraction

Biomasa/ Biomass 12 526 13 607 12 977 13 684 14 484 14 294 14 259

Metāla rūdas (neapstrādātas rūdas)/

Metal ores (gross ores) - - - - - - -

Nemetālu minerāli/ Non-metallic minerals

16 833 15 778 16 642 15 272 15 306 13 967 17 082

Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji/

Fossil energy materials/ carriers 947 739 1 238 907 1 222 820 998

Imports/ Imports

Biomasa un biomasas produkti/

Biomass and biomass products 2 832 3 567 3 878 4 353 4 825 5 668 5 522

Metāla rūdas un koncentrāti

(neapstrādāti un apstrādāti)/

Metal ores and concentrates (raw and processed)

1 811 2 169 1 501 1 453 1 496 1 462 1 424

Nemetālu minerāli (neapstrādāti un

apstrādāti)/ Non-metallic minerals (raw and processed)

2 155 2 673 2 790 2 821 2 971 1 986 2 352

Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji

(apstrādāti un neapstrādāti)/

Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)

3 951 3 928 4 113 3 989 4 340 4 110 4 331

Citi produkti/ Other products 453 495 522 502 513 520 566

Importētie atkritumi, lai veiktu

galīgu apstrādi un apglabāšanu/

Waste imported for final treatment and disposal

216 256 222 324 326 309 301

Eksports/ Exports

Biomasa un biomasas produkti/

Biomass and biomass products 11 822 12 914 12 207 12 482 12 895 13 776 13 958

Metāla rūdas un koncentrāti

(neapstrādāti un apstrādāti)/

Metal ores and concentrates (raw and processed)

1 921 2 207 1 500 1 318 1 433 1 258 1 381

Nemetālu minerāli (neapstrādāti un

apstrādāti)/

Non-metallic minerals (raw and processed)

1 494 1 586 1 507 1 730 1 821 1 778 2 106

Fosilās enerģijas materiāli/ nesēji

(apstrādāti un neapstrādāti)/ Fossil energy materials/ carriers (raw and processed)

2 306 2 420 2 575 2 780 2 872 2 923 2 931

Citi produkti/ Other products 446 485 469 511 501 489 546

Eksportētie atkritumi, lai veiktu

galīgu apstrādi un apglabāšanu/

Waste exported for final treatment and disposal

669 438 578 559 345 238 582

Tiešā materiālu ieejošā plūsma/

Direct material input (DMI) 41 724 43 212 43 882 43 303 45 484 43 137 45 837

Iekšzemes materiālu patēriņš/

Direct material consumption (DMC)

23 066 23 163 25 045 23 923 25 617 22 676 24 333

CSP datubāze internetā (tabulas: VIG080, VIG090, VIG100).

CSB online database (Table ID: VIG080, VIG090, VIG100).

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__vide__ikgad/VIG080.px







18

2.1.2. RESURSU PRODUKTIVITĀTE IKP/DMC; 2000–2017 RESOURCE PRODUCTIVITY AS GDP/DMC; 2000–2017

(eiro uz kilogramu/ euros per kilogram)

CSP datubāze internetā (tabula: VIG100).

CSB online database (Table ID: VIG100).

2.1.3. IEKŠZEMES MATERIĀLU PATĒRIŅŠ UN TIEŠĀ MATERIĀLU IEEJOŠĀ PLŪSMA

UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU; 2000–2017 DOMESTIC MATERIAL CONSUMPTION AND DIRECT MATERIAL INPUT PER CAPITA; 2000–2017

(tonnās uz iedzīvotāju/ tonnes per capita)



0.81 0.830.80 0.80

0.76 0.73 0.73 0.690.74

1.07

0.900.83 0.86

0.810.87 0.83

0.96 0.94

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

1.2

Resursu produktivitāte/ Resource productivity

10.4 10.812.0

13.414.9

17.219.0

21.220.1

14.7

18.1

20.321.2 21.8 21.7 23.0

22.024.1

6.5 6.8 7.6 8.49.6

11.212.7

15.013.5

8.29.5

11.2 11.412.4 12.0

13.011.6

12.5

0

5

10

15

20

25

30

35

Tiešā materiālu ieejošā plūsma/ Direct material input

Iekšzemes materiālu patēriņš/ Domestic material consumption






19

2.2. MEŽA RESURSI FOREST RESOURCES

Latvijas teritorijā jau vēsturiski tiek apgūtas mežu

teritorijas. Lai gan koksnes eksports aizvien pieaug, meža

platības valsts teritorijā ir palielinājušās. 2014. gada

1. janvārī pēc Meža resursu monitoringa datiem Latvijā

meža platība bija 3 260 tūkstoši ha, no kuriem valstij pieder

1 510 tūkstoši ha (46,3 % no visu mežu platības), savukārt

pārējo īpašnieku meža kopplatība bija 1 750 tūkstoši ha

(53,7 % no visa meža platības). 2017. gadā nocirsti 11,4

miljoni m3 koksnes, no kuriem puse jeb 5,7 miljoni m3

iegūts valsts mežā, bet pārējais – privāto meža īpašnieku,

pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, 2017. gadā izcirstās koksnes apjoms ir

palielinājies par 8,4 %. Valsts mežā izcirstais koksnes

apjoms ir palielinājies par 638,1 tūkstošiem m3 koksnes,

bet pārējā mežā – par 249,5 tūkstošiem m3 koksnes.

In Latvia, forest areas have been widely utilised historically. Despite the growing timber exports, forest territory in the country has increased. Forest monitoring data show that on 1 January 2014 forest area in Latvia occupied 3 260 thousand ha, of which 1 510 thousand ha were owned by the state (46.3 % of the total forest area) and the rest of the area – 1750 thousand ha – by other owners (53.7 % of the total forest area). In 2017, 11.4 million m3 of timber were felled. Half of it (5.7 m3) were acquired from state-owned forests and the other from private forests and forests owned by local governments or other owners. Compared to the year before, in 2017 the volume of felled timber has increased by 8.4 %. The volume felled in state forests has increased by 638.1 thousand m3, while the volume felled in other forests by 249.5 thousand m3.

2.2.1. GALVENIE LATVIJAS MEŽU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2005–2009, 2014 KEY FOREST INDICATORS IN LATVIA; 2005–2009, 2014

20051 20061 20071 20081 20092 20142

Meža zeme, tūkstošos hektāru

Forest land, thousand hectares 3 233 3 240 3 242 3 238 3 558 3 575

Mežs, tūkstošos hektāru

Forest, thousand hectares 2 950 2 958 2 961 2 956 3 241 3 260

mežaudze

forest stands 2 800 2 805 2 812 2 820 3 191 3 198

iznīkusī audze, degums, vējgāze, izcirtums

defoliated stands, burning, windfall, cleaning

150 154 149 136 51 62

Koksnes krāja mežā, miljonos kubikmetru

Standing timber, million cubic meters 569 572 569 569 647 668

Meža blīvums, kubikmetros hektārā

Forest density, cubic meters per hectare 203 204 202 202 203 209

Mežainums, procentos

Forest cover, per cent 46 46 46 46 50 50

Meža platība uz vienu iedzīvotāju, hektāros

Forest area per capita, hectares 1.31 1.33 1.34 1.35 1.50 1.63

Koksnes krāja uz vienu iedzīvotāju,

kubikmetros

Standing timber per capita, cubic meters 252.92 256.75 257.60 259.60 299.14 333.76

1 Par 2005.–2008. gadu Valsts meža dienesta dati. Source of the data on 2005–2008 – State Forest Service. 2 Sākot ar 2009. gadu, Zemkopības ministrijas Meža resursu monitoringa dati Since 2009, the data of Forest Resource Monitoring of the Ministry of Agriculture.


20

2.2.2. MEŽAUDŽU PLATĪBU STRUKTŪRA PĒC KOKU SUGAS LATVIJAS MEŽĀ STRUCTURE OF FOREST STANDS IN LATVIA BY TREE SPECIES (procentos/ per cent)

CSP datubāze internetā (tabula: MSG020). Meža resursu monitoringa 2. cikla dati.

CSB online database (Table ID: MSG020). Source: Data of Forest Resource Monitoring - Cycle 2).

2.2.3. IZCIRSTĀS KRĀJAS; 2000–2017 TIMBER FELLING; 2000–2017 (miljonos kubikmetru/ million cubic meters)

CSP datubāze internetā (tabula: MSG020). Valsts meža dienesta dati.


28.2

26.9

18.3

9.7

8.0

5.71.2 2.0

Bērzs/ Birch

Priede/ Pine

Egle/ Spruce

Baltalksnis/ Grey alder

Apse/ Aspen

Melnalksnis/ Black alder

Osis, ozols/ Ash tree, oak

Citi/ Other

11 10.5111.29

11.68

10.7511.28

9.80 10.12

8.96

10.73

12.98 12.72

11.73 11.66 11.68

10.63 10.5611.44

0

2

4

6

8

10

12

14

Ciršu krāja/ Felling

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__plat_mez/MSG020.px/?rxid=1a4c15c3-506c-4f78-826b-3e30e08b42d7


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__mezsaimn__mezizstr__ikgad/MEG020.px/?rxid=a39c3f49-e95e-43e7-b4f0-dce111b48ba1



21

2.2.4. GALVENĀ CIRTE UN MEŽA ATJAUNOŠANA; 2007–2017 FINAL FELLING AND FOREST REGENERATION; 2007–2017 (tūkstošos hektāru/ thousand hectares)

CSP datubāze internetā (tabulas: MSG020, MSG060). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table ID: MSG020, MSG060). Source: State Forest Service.

2.2.5. UGUNSGRĒKU SKAITS UN UGUNS SKARTĀ PLATĪBA MEŽA ZEMĒS; 2007–2017 NUMBER OF FOREST FIRES AND FOREST LAND AREA AFFECTED BY FIRE; 2007–2017

CSP datubāze internetā (tabulas: MSG90). Valsts meža dienesta dati.


38.1930.84

40.19

49.63 47.19 44.66 43.24 43.4239.95 41.17 42.71

36.23

40.62

34.4432.21

35.23 35.23 40.2737.99

41.6538.64

40.40

0.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Izcirstās platības galvenajā cirtē/ Areas cut in final felling

Meža atjaunošana/ Forest regeneration

425

700

823

317360

162

422

698 704

641

423

332365

647

104 11590

217

591

540

467

265

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

(ugunsgrēku skaits/

number of forest fires)(hektāri/ hectares)

Ugunsgrēku skaits/ Number of fires Uguns skartā platība, hektāros/ Area affected by fire, hectares








22

2.3. ZIVSAIMNIECĪBA FISHERY

Latvijas zvejas darbība galvenokārt ir koncentrēta Baltijas

jūrā un Rīgas jūras līcī. 2017. gadā zivju nozveja bija 119

tūkstoši tonnu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2016. gadā.

Pēdējo gadu laikā nozveja dažādām zivju sugām ir

samazinājusies. Salīdzinot ar 2012. gadu, kad vērojams

straujš nozvejas kritums, 2017. gadā nozveja

palielinājusies par 31,6 %. Nozveja 2017. gadā, salīdzinot

ar 2010. gadu, kad vērojama lielākā nozveja,

samazinājusies par 28,1 %. Salīdzinot ar citām valstīm,

2017. gadā vislielākā nozveja ir Dānijā, bet viszemākā –

Slovēnijā. Latvijas nozveja ir par 48,8 % lielāka nekā

Igaunijai un par 65,3 % lielāka nekā Lietuvā.

Fishery activities in Latvia mainly are concentrated in the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Fish catch in 2017 constituted 119 thousand tonnes, which is 4 % more than in 2016. During the recent years, decline has been observed in the catches of various fish species. Compared to 2012 when was sharp decrease in fish catch observed, in 2017 fish catch increased by 31.6 %. Compared to 2010 when the highest fish catches were recorded, in 2017 the total catches have decreased by 28.1 %. Among other countries, the highest catches in 2017 were registered in Denmark, while the poorest in Slovenia. Catch in Latvia is 48.8 % larger than catch in Estonia and 65.3 % larger than in Lithuania.

2.3.1. GALVENIE LATVIJAS ZVEJNIECĪBU RAKSTUROJOŠIE RĀDĪTĀJI; 2008–2017 KEY FISHERY INDICATORS IN LATVIA; 2008–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Kopējā nozveja/ Total catches 158.5 163.7 165.4 155.9 90.4 116.7 120.3 82.3 114.2 119.0

zivju nozveja/ fish catches 156.9 162.2 164.4 155.4 89.8 116.3 120.0 78.5 109.9 119.0

vēžveidīgo un molusku

nozveja/ catches of crustaceans and mollusc

1.6 1.5 1.0 0.4 0.5 0.5 0.2 3.8 4.3 0.0

Nozveja iekšējos ūdeņos/

Catches in inland waters 0.9 0.8 0.9 0.9 0.9 1.0 1.0 1.1 1.0 1.1

Nozveja Baltijas jūrā un Rīgas

jūras līcī/ Catches in Baltic Sea and Gulf of Riga

86.5 78.5 74.0 63.2 57.6 61.0 59.9 62.5 60.4 67.4

Nozveja Atlantijā/

Catches in the Atlantic 71.1 84.4 90.5 91.8 31.9 54.8 59.5 18.7 52.8 50.5

Nozveja uz iedzīvotāju (kg uz

iedzīvotāju)/ Catches per capita (kg per capita)

72.3 75.7 78.0 75.1 44.2 57.7 60.1 41.4 58.0 61.02

CSP datubāze internetā (tabulas: ZVG010, ZVG020).

CSB online database (Table ID: ZVG010, ZVG020).

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__zvejn__ikgad/ZVG010.px





23

2.3.2. NOZVEJA PA ZIVJU SUGĀM; 2000–2017 FISH CATCHES BY FISH SPECIES; 2000–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

CSP datubāze internetā (tabula: ZVG010).

CSB online database (Table ID: ZVG010).

2.3.3. NOZVEJA ES VALSTĪS; 2017 FISH CATCHES IN EU COUNTRIES; 2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: fish_ca_main). Eurostat data (online data code: fish_ca_main).

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Brētliņas/ Sprat Reņģes/ Baltic herring Mencas/ Cod Pārējās zivis/ Other fish

0

2

2

9

10

24

70

72

80

119

162

174

192

207

222

241

247

362

529

723

902

904

0 100 200 300 400 500 600 700 800 900

Slovēnija/ Slovenia

Kipra/ Cyprus

Malta/ Malta

Bulgārija/ Bulgaria

Rumānija/ Romania

Beļģija/ Belgium

Horvātija/ Croatia

Lietuva/ Lithuania

Igaunija/ Estonia

Latvija/ Latvia

Somija/ Finland

Portugāle/ Portugal

Itālija/ Italy

Polija/ Poland

Zviedrija/ Sweden

Vācija/ Germany

Īrija/ Ireland

Nīderlande/ Netherlands

Francija/ France

Lielbritānija/ United Kingdom

Spānija/ Spain

Dānija/ Denmark

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__zvejn__ikgad/ZVG010.px/?rxid=1a4c15c3-506c-4f78-826b-3e30e08b42d7

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/lauks/lauks__zvejn__ikgad/ZVG010.px/?rxid=1a4c15c3-506c-4f78-826b-3e30e08b42d7

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=fish_ca_main&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=fish_ca_main&lang=en


24

2.4. MEDĪBAS

HUNTING

Neatņemams dabas resurss Latvijā ir savvaļas dzīvnieki.

Vēsturiski dzīvnieki tika medīti, lai nodrošinātu iztiku,

mūsdienās medību tradīcijas tiek turpinātas, lai kontrolētu

dzīvnieku skaitu un novērstu postījumus mežsaimniecībai

un lauksaimniecībai. Latvijas teritorijā visplašāk

pārstāvēta stirnu populācija, savukārt visvairāk nomedītie

dzīvnieki ir mežacūkas. 2017./2018. gada medību sezonā

nomedīto mežacūku skaits ir sarucis par 25,2 %, salīdzinot

ar 2016./2017. gada medību sezonu. Kopumā medījamo

dzīvnieku skaits astoņu gadu laikā ir samazinājies par

15,8 %.

Wild animals are an indispensable natural resource in Latvia. Historically, animals were hunted for living, and today hunting traditions are continued to control the number of animals and prevent damage to forestry and agriculture. Roe deer population is the most wide-spread population of animals within the territory of Latvia, whereas wild boars are the most hunted animals. In the hunting season of 2017/2018, the number of hunted wild boars dropped by 25.2 %, as compared with the hunting season of 2016/2017. Generally, the number of game animals has decreased by 15.8% over the past eight years.

2.4.1. MEDĪJAMO DZĪVNIEKU SKAITS (UZ 1. APRĪLI); 2010–2017 NUMBER OF GAME ANIMALS (ON 1 APRIL); 2010–2017

(tūkstošos/ thousand)

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Aļņi/ Elks 16.4 17.5 19.3 20.9 21.1 21.7 22.0 23.0

Staltbrieži/ Red deer 39.8 43.7 49.6 51.8 52.5 52.2 54.0 57.0

Stirnas/ Roe deer 186.3 141.0 145.4 141.5 130.2 133.2 137.0 158.0

Vilki/ Wolves 0.9 0.9 1.2 1.2 1.1 1.2 1.2 1.1

Lūši/ Lynxes 1.6 1.7 1.7 1.7 1.6 1.7 1.7 1.5

Lapsas/ Foxes 34.0 33.4 32.8 29.8 28.2 29.8 28.6 27.7

Meža cūkas/ Wild boars 67.2 66.9 72.5 74.2 55.4 49.5 32.0 23.0

Jenotsuņi/ Racoons 26.9 28.8 29.2 29.3 29.2 29.4 28.9 26.3

Āpši/ Badgers 12.4 12.5 13.0 13.9 13.8 13.8 14.1 13.5

Caunas/ Martens 28.5 26.2 29.2 30.2 29.7 30.0 30.1 26.3

Bebri/ Beavers 86.9 82.8 79.5 76.4 7.3 71.4 67.7 58.4

Zaķi/ Hares 34.8 34.7 34.3 35.1 34.7 34.1 35.8 33.1

Amerikas ūdeles/ American minks 23.8 24.0 22.3 23.3 23.2 23.3 23.0 21.6

Ondatras/ Muskrats 5.2 5.0 4.8 5.3 5.5 5.7 5.8 5.0

CSP datubāze internetā (tabula: GZG100). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table ID: GZG100). Source: State Forest Service.

2.4.2. MEDĪBU SEZONĀ NOMEDĪTIE DZĪVNIEKI; 2011–2017 GAME ANIMALS KILLED DURING HUNTING SEASON; 2011–2017

(tūkstošos/ thousand)

2011/2012 2012/2013 2013/2014 2014/2015 2015/2016 2016/2017 2017/2018

Aļņi/ Elks 3.2 3.8 4.3 4.9 5.8 6.4 7.1

Staltbrieži/ Red deer 5.6 7.6 8.7 9.8 11.8 13.7 15.3

Stirnas/ Roe deer 4.6 7.0 5.9 9.4 13.2 17.3 22.1

Vilki/ Wolves 0.2 0.2 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3

Lūši/ Lynxes 0.1 0.2 0.1 0.2 0.1 0.1 0.1

Lapsas/ Foxes 7.1 8.4 6.2 5.9 6.5 7.6 7.3

Meža cūkas/ Wild boars 26.3 37.4 37.6 44.9 51.0 34.1 25.5

Jenotsuņi/ Racoons 5.5 7.1 6.9 6.5 6.5 5.9 4.9

Āpši/ Badgers 0.4 0.4 0.7 0.6 0.7 0.8 0.7

Caunas/ Martens 1.1 2.7 2.1 2.1 1.8 2.0 2.1

Bebri/ Beavers 26.4 24.7 31.4 24.2 23.6 23.1 22.3

Zaķi/ Hares 0.6 0.7 0.7 0.8 1.2 1.2 1.1

Amerikas ūdeles/

American minks 0.5 0.4 0.7 0.6 0.7 0.5 0.5

Ondatras/ Muskrats 0.1 0.1 0.2 0.2 0.2 0.1 0.1

CSP datubāze internetā (tabula: GZG110). Valsts meža dienesta dati.

CSB online database (Table ID: GZG110). Source: State Forest Service.

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__ikgad/GZG100.px/?rxid=c0371963-a385-4deb-a629-2cd7cf23ec87

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__geogr__ikgad/GZG100.px/?rxid=c0371963-a385-4deb-a629-2cd7cf23ec87



LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 3

25

3. ATKRITUMI WASTE

Palielinoties cilvēku skaitam, pieaug atkritumu daudzums.

Atkritumu apglabāšana atkritumu poligonos ir videi kaitīgs

process, tāpēc, lai samazinātu apglabājamo atkritumu

daudzumu, ir nepieciešama to šķirošana un atkārtota

pārstrāde. Šķirojot un pārstrādājot atkritumus, tiek taupīti

dabas resursi un netiek piesārņota apkārtējā vide, tiek

samazināti draudi dzīvajiem organismiem un cilvēku

veselībai. Pārstrādājot tādus materiālus kā plastmasa,

stikls, metāls, makulatūra ir iespējams tos atgriezt

saimnieciskajā ciklā. Piemēram, stiklu ir iespējams

pārstrādāt bezgalīgi. Šajā datu krājumā atkritumi klasificēti

kā bīstamie un sadzīves (sadzīves + ražošanas).

As the number of people in the world keeps increasing, also the amount of waste generated is growing. Waste disposal in landfills is a process harmful for the environment, therefore reduction of the amount of waste to be landfilled requires sorting and processing of waste. By sorting and processing waste, natural resources are saved and environment is not contaminated, thus reducing threat to living organisms and health of humans. By recycling materials, such as plastic, glass, metal, waste paper, it is possible to return them into the economic cycle, e.g., glass may be recycled indefinitely. In this collection of statistics, the waste has been classified as hazardous and municipal (municipal + production) waste.

3.1. SADZĪVES ATKRITUMI MUNICIPAL WASTE

Sadzīves jeb nebīstamie atkritumi ir mājsaimniecībās,

tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanas vai ražošanas

procesā radušies atkritumi. No visiem Latvijā radītajiem

nebīstamajiem atkritumiem 34 % ir mājsaimniecībās

radītie atkritumi. Savukārt no tiem lielākā daļa atkritumu

(59 %) ir parasti jauktie atkritumi. 2017. gadā, salīdzinot ar

2010. gadu, radītais sadzīves atkritumu daudzums ir

palielinājies par 89,3 %, bet savāktais atkritumu daudzums

par 38,8 %, savukārt pārstrādāts par 85 % vairāk atkritumu.

2017. gadā eksportētais sadzīves atkritumu daudzums

palielinājies 2,5 reizes, salīdzinot ar 2016. gadu.

Municipal or non-hazardous waste is the waste generated in households, trade, services or within production process. Household waste constitutes 34 % of all non-hazardous waste generated in Latvia, and the greatest part thereof (59 %) consists of mixed ordinary waste. Compared to 2010, in 2017 the amount of municipal waste generated has increased by 89.3 %, and the amount of waste collected by 38.8 % and the amount of waste recycled has grown by 85 %. In 2017, the amount of exported municipal waste has increased 2.5 times, compared to 2016.

3.1.1. SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2017 AMOUNT OF MUNICIPAL WASTE IN THE COUNTRY; 2017

Tonnas/ tonnes

Radītais 1/ Generated 1 2 141 215

Savāktais/ Collected 1 909 641

Pārstrādātais/ Processed 1 197 147

Apglabātais/ Landfilled 262 176

Eksportētais/ Exported 574 208

Importētais/ Imported 289 853

CSP datubāze internetā (tabula: VIG040). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

CSB online database (Table ID: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology.

1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu

daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas

kā kurināmais, metāllūžņi).

Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.



3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017

26

3.1.2. RADĪTAIS 1 UN SAVĀKTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2008–2017 MUNICIPAL WASTE GENERATED 1 AND COLLECTED IN THE COUNTRY; 2008–2017 (tūkstošos tonnu/ thousand tonnes)


CSB online database (Table ID: VIG040). Source: Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

3.1.3. RADĪTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU ES-28; 2016 MUNICIPAL WASTE GENERATED PER CAPITA IN EU-28; 2016

(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).

Eurostat data (online data code: env_wasmun).

1 Aptuvens novērtējums par kopējo radīto sadzīves atkritumu daudzumu, kas aprēķināts, no kopējā radīto un savākto atkritumu

daudzuma atņemot tos atkritumu veidus, kas netiek viennozīmīgi klasificēti kā atkritumi (kūtsmēsli, koksnes atliekas, kas izmantotas

kā kurināmais, metāllūžņi).

Approximate estimate of the total amount of municipal waste generated. This amount is calculated by subtracting the types of waste not unambiguously classified as waste (manure, wood waste used as fuel, scrap metal) form the total amount of waste generated and collected.

777

627511 504 497

444 443 410 376307

0

100

200

300

400

500

600

700

800

900

Dānija/

Denmark

Vācija/

Germany

Francija/

France

Somija/

Finland

Itālija/

Italy

Lietuva/

Lithuania

Zviedrija/

Sweden

Latvija/

Latvia

Igaunija/

Estonia

Polija/

Poland

Atkritumu daudzums/ Waste volume ES-28/ EU-28

1 716.41 570.1

1 375.8

2 039.4

1 796.61 956.3

1 821.3 1 742.11 560.6

1 909.6

1 368.8

1 033.91 131.4

1 535.1

1 799.41 902.0

2 013.7 2 028.4 1 980.3

2 141.2

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Savāktais/ Collected Radītais/ Generated



http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_wasmun&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_wasmun&lang=en

LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017 3

27

3.1.4. PĀRSTRĀDĀTAIS UN APGLABĀTAIS SADZĪVES ATKRITUMU DAUDZUMS UZ VIENU

IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2016

MUNICIPAL WASTE RECYCLED AND LANDFILLED PER CAPITA IN BALTIC STATES AND EU-28; 2016

(kilogramos uz vienu iedzīvotāju/ kilograms per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_wasmun).

Eurostat data (online data code: env_wasmun).

62

10995

141

263

132

38

118

Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/ EU-28

Atkritumu pārstrāde/ Recycled Atkritumu apglabāšana/ Landfilled

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/submitViewTableAction.do


3 LATVIJAS VIDE SKAITĻOS 2017. GADĀ ENVIRONMMENT OF LATVIA IN FIGURES 2017

28

3.2. BĪSTAMIE ATKRITUMI HAZARDOUS WASTE

Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai

vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai

un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kas atbilst

atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu

kategorijām.

2017. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, radītais bīstamo

atkritumu daudzums ir pieaudzis par 25 %, bet savāktais

daudzums samazinājies par 11 %. 2017. gadā, salīdzinot ar

iepriekšējo gadu, apglabātais atkritumu daudzums ir

palielinājies par 48 %, bet pārstrādātais atkritumu

daudzums par 26 %.

Hazardous waste is the waste which has one or several properties making it dangerous to human life and health, environment, as well as personal property and which corresponds to the categories of hazardous waste laid down in the list of waste. In 2017, compared to 2010, the amount of hazardous waste generated has grown by 25 %, and the amount of hazardous waste collected has decreased by 11 %, whereas compared to 2016, the amount of waste landfilled has increased by 48 %, while the amount waste recycled by 26 %.

3.2.1. BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2017 AMOUNT OF HAZARDOUS WASTE IN THE COUNTRY; 2017 (tonnās/ tonnes)

Bīstamie atkritumi/ Hazardous waste

Radītais/ Generated 68 757

Savāktais 1/ Collected 1 77 681

Pārstrādātais 1/ Processed 1 23 947

Apglabātais/ Landfilled 4 692

Eksportētais/ Exported 7 805

Importētais/ Imported 11 409



3.2.2. RADĪTAIS UN SAVĀKTAIS BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS VALSTĪ; 2008–2017 HAZARDOUS WASTE GENERATED AND COLLECTED IN THE COUNTRY; 2008–2017




1 Savāktais un pārstrādātais atkritumu daudzums ir lielāks par radīto, jo Latvijā pārstrādā atkritumus, kas nav radušies Latvijā, bet tiek

nodoti šeit apsaimniekošanai.

The amount collected and recycled exceeds the amount generated, since waste of non-Latvian origin is transferred for management and is being recycled in Latvia.

87.47 87.72 86.87

68.15

91.50

116.60

88.7296.16

73.1077.68

46.4155.56 55.09 58.48

85.12

109.23

80.9886.60

63.6668.76

0

20

40

60

80

100

120

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Savāktais/ Collected Radītais/ Generated






29

4. GAISA PIESĀRŅOJUMS AIR POLLUTION

Gaisa piesārņojums var būt gan dabīgs (dzīvās būtnes

izdala oglekļa dioksīdu elpojot), gan antropogēns jeb

cilvēku radīts (piemēram, automašīnu izplūdes gāzes vai

emisijas, kas rodas sadedzinot fosilo kurināmo), kā arī tas

var būt gan saskatāms, piemēram, smogs virs pilsētas, gan

neredzams, kas veicina globālo sasilšanu un kaitē cilvēka

veselībai. Gaisa piesārņojums ir ne vien Latvijas, bet arī

Eiropas un visas pasaules jautājums, jo gaisu piesārņojošās

vielas, kas tiek emitētas vienā valstī, atmosfērā var tikt

pārnestas ārpus valsts robežām, tā veicinot gaisa kvalitātes

pasliktināšanos citviet.

Air pollution can be both natural (living beings emit

carbon dioxide when breathing) and anthropogenic or

human-induced (e.g., car emissions or emissions from

fossil fuels); pollution can be visible, such as smog over a

city, or invisible, which contributes to global warming and

has a negative impact on human health. Air pollution is

serious problem not only in Latvia, but also in Europe and

the entire world, because air pollutants that are emitted in

one country, in the atmosphere may be transmitted outside

the national borders, thus contributing to air quality

deterioration elsewhere.

4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM AIR POLLUTION FROM STATIONARY SOURCES

Gaisu piesārņojošo vielu emisijas no stacionāriem

avotiem – piesārņojošo vielu daudzums pēc

instrumentāliem mērījumiem vai nozares apstiprinātām

metodikām, ieskaitot piesārņojošās vielas, kas izplūst gaisā

tehnoloģisko iekārtu nehermētiskuma dēļ. Individuālās

apkures emisijas netiek ieskaitītas.

Emissions from stationary air pollution sources refers to

the amount of polluting substances (including pollutants

emitted through not hermetically sealed technological

equipment) that are measured either by means of

controlling instruments or by applying the confirmed

methodology of the respective branch. Emissions of

individual heating are not included.

Stacionārais avots ir jebkura nekustīga ēka, celtne, iekārta

vai ierīce, kas tieši vai netieši emitē piesārņojumu gaisā.

Stationary source means any fixed building, structure,

facility, installation, or equipment that emits or may emit

any polluting substances directly or indirectly into

the atmosphere.

Sēra dioksīds (SO2) ir ķīmisks savienojums, kura ķīmiskā

formula ir SO2. Šī gāze ir galvenais produkts, kas rodas

sēra savienojumu oksidēšanās rezultātā, un tā nozīmīgi

ietekmē vidi. Gāze veidojas, sadegot sēram vai

sērūdeņradim. Visvairāk sēru vai tā savienojumus satur

akmeņogles un naftas produkti. To sadegšanas produkti

satur sēra dioksīdu, kas atmosfērā oksidējas par sēra

trioksīdu, tālāk veidojot sērskābi, kas ir skābā lietus

sastāvdaļa.

Sulphur dioxide (SO2) is the chemical compound with the

formula SO2. This gas is the main product formed within

the oxidation of sulphur compounds and having significant

effect on the environment. Gas is generated in the

combustion process of sulphur or hydrogen sulphide. Coal

and oil products have the highest content of sulphur or its

compounds. Combustion products contain sulphur dioxide

which oxidises in the atmosphere into sulphur trioxide,

further forming sulphuric acid, which is a component of

acid rain.

Gaistošie organiskie savienojumi (GOS) ir organiski

ķīmiskie savienojumi, kuriem normālos apstākļos ir

pietiekami augsts tvaika spiediens, lai tie spētu iztvaikot un

ieplūst atmosfērā. Tos var iedalīt divu veidu apakšgrupās:

metāns (CH4) un nemetāna gaistošie organiskie

savienojumi (NMGOS). GOS reaģē ar slāpekļa oksīdu, kas

ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem, un saules

gaismā rada ķīmisko smogu. GOS emisiju avoti

galvenokārt ir degvielas uzpildes vai uzglabāšanas vietas.

Volatile organic compounds (VOC) are organic chemical

compounds that under normal conditions have vapour

pressures high enough to vaporize and enter the

atmosphere. They can be divided into two sub-groups:

methane (CH4) and non-methane volatile organic

compounds (NMVOC). VOC reacts with nitrogen oxide,

which is one of the most important air pollutants, and in

the sunlight causes chemical smog. The main VOC

emission sources are refuelling or storage facilities.

PM10 ir cietās daļiņas, kas ir mazākas par desmit

mikroniem. Piesārņojums ar PM10 ir viens no galvenajiem

gaisa piesārņojumiem Latvijā. Galvenie piesārņojuma

avoti ir transports, sadedzināšanas iekārtas, rūpnieciskie

procesi un pārrobežu pārnese. Pilsētās lielu PM10 gaisa

piesārņojumu rada ielu kaisīšana ar pretslīdes materiālu.

PM10 is particulate matter that is smaller than ten microns.

Pollution with PM10 is one of the main air pollutants in

Latvia. The key emitters of PM10 are transport, combustion

plants, industrial processes and transboundary flows. In

cities notable PM10 emissions emerge from using anti-slip

materials on streets and roads.

Slāpekļa oksīdi (NOx) ir slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa

dioksīds (NO2), kas izteikti kā slāpekļa dioksīds. Nozīmīgu

gaisa piesārņojumu rada intensīva satiksme. NOx gāzes

veidojas transportlīdzekļa dzinējā – degšanas procesā

slāpekļa klātbūtnē. NOx gāzes reaģē, veidojot smogu un

skābo lietu, kā arī ir troposfēras ozona veidotāji.

Nitrogen oxides (NOx) mean nitric oxide and nitrogen

dioxide, expressed as nitrogen dioxide (NO2). Significant

pollution is caused by heavy traffic; NOx gases are formed

in the vehicle engine – in the combustion process in the

presence of nitrogen. NOx gases react, forming smog and

acid rain, and causing tropospheric ozone.


30

4.1.1. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM;

2010–2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2010–2017

(tonnās/ tonnes)

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Pavisam/ Total 34 515 38 539 39 370 36 796 35 758 35 401 33 196 34 613

NOx 8 442 8 561 9 178 8 920 8 157 8 698 8 645 9 242

SO2 1 510 1 005 1 121 643 570 476 406 409

CO 13 862 14 321 16 106 14 573 13 580 12 587 11 573 11 791

GOS/ VOC 2 443 3 577 2 248 2 192 2 007 1 808 1 652 2 853

cietās daļiņas/

particulate matter 3 337 2 690 3 368 3 419 3 509 3 559 2 727 3 257

citas vielas/

other substances 4 921 8 385 7 349 7 049 7 935 8 273 8 193 7 061



4.1.2. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO STACIONĀRIEM AVOTIEM

LATVIJAS LIELĀKAJĀS PILSĒTĀS; 2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES IN LARGEST CITIES OF LATVIA; 2017

(tonnās/ tonnes)



5 307

1 661

997

983

762

675

634

620

349

Rīga

Ventspils

Rēzekne

Jelgava

Daugavpils

Liepāja

Valmiera

Jēkabpils

Jūrmala

0 1 000 2 000 3 000 4 000 5 000 6 000






31

4.1.3. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM

SALĪDZINĀJUMĀ AR GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMU NO

STACIONĀRIEM AVOTIEM; 2002–2017 EMISSIONS FROM HEAT PLANT COMPARED TO EMISSIONS FROM OTHER STATIONARY AIR

POLLUTION SOURCES; 2002–2017


Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.


STATISTISKAJOS REĢIONOS; 2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY STATISTICAL REGION; 2017

(tonnās/ tonnes)

Statistiskais

reģions

Statistical region

Pavisam

Total

tai skaitā:/ of which:

cietās

daļiņas

particulate

matter

SO2 NOx CO GOS

VOC

NMGOS

NMVOC

citas vielas

other

substances

Pavisam/ Total 34 612.5 3 257 409 9 241.5 11 790.8 2 852.6 1 831.6 5 230

Rīga 5 307 395.1 4.1 1 632.3 1 623.9 958.8 312 380.8

Pierīga 5 795.8 555.1 19.9 1 317.9 1 939.2 313.6 446.6 1 203.6

Vidzeme 5 289.5 579.0 39.0 933.4 2 322.6 135.9 297.5 982.1

Kurzeme 8 546.9 589.9 157.2 3 034.2 2 453.0 1 049.2 408.9 854.4

Zemgale 5 535.6 580.1 162.2 1 281.7 1 775.7 353.4 214 1 168.5

Latgale 4 137.7 557.8 26.6 1 042.0 1 676.4 41.7 152.6 640.6



41.837.4

30.224.8 24.9 23.0

17.1 17.7 18.8 18.1 18.3 17.0 14.9 14.2 14.8 14.1

51.5 50.9

44.8

40.542.9

39.8

32.630.7

34.5

38.5 39.436.8 35.8 35.4

33.234.6

2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Katlumājas/ Heat plants Pavisam/ Total


32


SADALĪJUMĀ PA DARBĪBAS VEIDIEM; 2017 EMISSIONS FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES BY ECONOMIC ACTIVITY; 2017

(tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


cietās

daļiņas

particulate

matter

SO2 NOx CO GOS

VOC

NMGOS

NMVOC

citas vielas

other

substances

Pavisam/

Total 34 612.5 3 257 409 9 241.5 11 790.8 2 852.5 1 831.6 5 230

A 01 2 049.2 37.1 3.1 739.9 244.4 45.6 344.4 634.7

02 23.6 0.6 - 5.1 9.7 - 0.3 7.9

03 8.1 0.3 0.2 3.3 2.6 - - 1.7

B 08 116.1 63.9 - 6.5 9.3 0.1 0.0 36.3

C 10 1 161 111.8 30 170.9 304.3 7.3 38.7 498

11 41.4 0.5 1.2 15.7 15.5 3.7 3.1 1.7

13 45.2 6.3 1.8 9.4 7.7 - 6 14

14 3.4 - 0.7 1.0 1.1 - - 0.6

15 0.0 - - 0.0 0.0 - - -

16 6 309.8 984.7 7.7 1 257.8 1 870.9 758.3 56.6 1 373.8

17 7.8 - - 3.1 2.6 2.1 - -

18 12.9 0.1 - 1.5 2.3 5.8 2.6 0.6

19 6.5 0.4 - 0.1 4.5 0.6 0.3 0.6

20 330.9 10.5 1.1 84.6 95.4 2.2 75.8 61.3

21 83.7 - 0.1 14.1 25.8 0.1 41.6 2.0

22 269.8 0.8 0.1 27.8 34.5 15.1 188.3 3.2

23 3 814.7 396 85.1 1 780.5 1 347.1 2.4 9.2 194.4

24 29.5 7.7 0.1 1.4 13.1 0.0 1.0 6.2

25 437.5 41.4 3.7 33.3 60.9 122.4 87.9 87.9

26 33.4 - - 0.4 0.5 27 5.3 0.2

27 22.9 2.3 0.1 4.3 4.8 1.4 7.3 2.7

28 125 1.6 0.0 21.2 12.3 3.7 52.2 34

29 89.6 0.0 0.2 38.8 10.8 6.3 7.8 25.7

30 37.3 6.1 0.3 4.5 0.2 22.2 - 4

31 764.2 22.1 0.7 45.1 155.7 253.5 173 114

32 10.2 0.3 1.0 1.5 1.3 - 5.5 0.6

33 81.7 5.8 0.7 11.8 17.7 33.5 2.3 9.9

D 35 12 762.3 1 108.7 242.0 3 923.4 5 850.2 82.6 252.8 1 302.6

E 36 171.4 - - 4.2 4.7 - 120 42.5

37 505.1 0.6 0.5 136.1 29.1 - 104.6 234.2

38 385 11.7 2.7 108.1 215.9 31.8 6.9 7.9

39 1.1 - - 0.4 0.5 - - 0.2

F 41 9.3 0.1 - 2.4 2.6 - 1.0 3.2

42 230.2 44.7 3.1 37.4 98.5 2.4 4.9 39.2

43 20.5 1.3 0.1 4.4 4.1 10.5 - 0.1

G 45 19.3 0.4 0.4 5.3 5.0 1.5 5.3 1.4

46 561 83.9 3.6 105.2 224.2 4.6 65.4 74.1

47 348.1 1.6 0.1 7.5 9.8 239.6 80.6 8.9

H 49 92.6 20.6 0.5 15.2 20.9 8 7 20.4

50 130.3 - - - - 127.7 2.6 -

52 1 532.1 131.2 1.3 67.0 47.3 1 027.7 57 200.6

I 55 16.6 0.0 - 11.9 3.0 - - 1.7

56 5.4 0.3 0.0 1.3 1.8 - 0.9 1.1

J 61 1.8 - - 1.5 0.3 - - -

K 64 0.9 - - 0.5 0.4 - - -

L 68 472.8 15.5 5.6 123.6 277.5 2.1 7.6 40.9

M 73 3.4 0.2 - 0.6 0.8 - 1.5 0.3

74 2.9 0.4 - 1.1 1.4 - - -

N 77 28.1 13.4 0.1 1.7 11.1 0.5 - 1.3

80 1.5 0.2 - 0.6 0.7 - - -

81 108.4 3.6 - 88.7 12.3 0.1 0.1 3.6

O 84 771.8 87.2 3.0 174.3 422.3 0.0 0.1 84.9


33

turpinājums continued

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


cietās

daļiņas

particulate

matter

SO2 NOx CO GOS

VOC

NMGOS

NMVOC

citas vielas

other

substances

P 85 206.5 12.1 2.6 43.3 131.1 0.0 - 17.4

Q 86 159 9.0 2.7 46.3 88.5 - - 12.5

87 122.6 9.2 2.7 36.1 63.3 - - 11.3

R 91–93 9.6 - - 3.0 3.1 - 0.0 3.5

S 94–96 16.7 0.7 0.1 6.5 5 0.1 4.1 0.2

T 97 0.8 0.1 - 0.3 0.4 - - -



4.1.6. GAISU PIESĀRŅOJOŠO VIELU EMISIJU APJOMS NO KATLUMĀJĀM SADALĪJUMĀ PA

DARBĪBAS VEIDIEM; 2017 EMISSIONS FROM HEAT PLANTS BY ECONOMIC ACTIVITY; 2017

(tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


cietās daļiņas

particulate

matter

SO2 NOx CO

Pavisam/ Total 14 139.9 840.8 300.5 5 235.1 7 763.5

A 01 355.6 1.6 1.5 184.0 168.5

02 15.4 0.6 - 5.1 9.7

03 2.7 - 0.1 1.2 1.4

B 08 16.2 3.3 - 4.6 8.3

C 10 399.9 10.8 28.7 138.3 222.1

11 35.2 0.6 1.3 16.9 16.4

13 12.1 - - 6.5 5.6

14 2.9 - 0.7 1.0 1.2

15 0.0 - - 0.0 0.0

16 1 890.3 229.4 4.0 588.4 1 068.5

17 0.9 - - 0.5 0.4

18 2.9 0.1 - 1.0 1.8

20 86.0 8.5 1.1 46.1 30.3

21 39.8 - - 14.0 25.8

22 55.1 0.3 0.0 27.4 27.4

23 11.9 0.1 0.0 8.5 3.3

24 2.2 0.1 0.1 1.0 1.0

25 57.6 3.9 3.3 15.1 35.3

26 0.3 - - 0.2 0.1

27 6.7 0.0 0.1 4.1 2.5

28 13.9 0.4 - 5.5 8.0

29 2.5 0.0 0.2 1.5 0.8

30 0.7 - - 0.6 0.1

31 218.8 17.9 0.7 45.0 155.2

32 3.4 0.3 0.8 1.1 1.2

33 33.4 4.9 0.6 10.8 17.1

D 35 8 577.5 374.8 235.2 3 278.8 4 688.7

E 36 8.9 - - 4.2 4.7

37 166.3 0.6 0.5 136.1 29.1

38 61.4 1.9 0.3 12.5 46.7

39 0.9 - - 0.4 0.5

F 41 5.1 0.1 - 2.4 2.6

42 13.5 2.0 0.8 3.9 6.8

43 9.1 0.5 0.1 4.4 4.1

G 45 10.0 0.3 0.4 4.4 4.9


34


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


cietās daļiņas

particulate

matter

SO2 NOx CO

G 46 225.4 29.7 2.5 81.2 112.0

47 14.8 0.4 0.1 6.1 8.2

H 49 27.2 1.7 0.5 9.8 15.2

52 75.3 17.5 0.6 27.6 29.6

I 55 14.9 0.0 - 11.9 3.0

56 2.4 0.3 - 1.1 1.0

J 61 1.8 - - 1.5 0.3

K 64 0.9 - - 0.5 0.4

L 68 409.0 15.5 5.5 121.4 266.6

M 73 1.6 0.2 - 0.6 0.8

N 77 1.7 - - 0.9 0.8

80 1.5 0.2 - 0.6 0.7

81 102.8 1.7 - 88.7 12.4

O 84 679.3 79.5 3.0 174.4 422.4

P 85 189.1 12.1 2.6 43.3 131.1

Q 86 146.0 9.0 2.5 46.1 88.4

87 111.3 9.2 2.7 36.1 63.3

R 91 1.9 - - 1.1 0.8

93 3.8 - - 1.9 1.9

S 94 3.4 0.7 - 1.2 1.5

96 5.9 0.0 - 3.3 2.6

T 97 0.8 0.1 - 0.3 0.4

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre.

4.1.7. SĒRA DIOKSĪDA (SO2) EMISIJU APJOMS ATMOSFĒRĀ NO STACIONĀRIEM

AVOTIEM; 2008–2017 SO2 EMITTED INTO ATMOSPHERE FROM STATIONARY AIR POLLUTION SOURCES; 2008–2017

(tonnās/ tonnes)



1 168 1 155

1 510

1 0051 121

643570

476406 409

0

200

400

600

800

1 000

1 200

1 400

1 600

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017




35

4.1.8. SOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016

EMISSIONS OF SOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016

(kilogramos uz iedzīvotāju/ kilograms per capita)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_emis).

Eurostat data (online data code: env_air_emis).

4.1.9. NMGOS PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016

EMISSIONS OF NMVOC IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016




3.01 2.07 2.09 2.19 1.96 1.96 1.88 1.776.49 6.56 7.516.27 5.93 5.51 5.51 5.38

41.12

62.55

54.78

30.6827.69

31.05

24.16 22.68

8.94 8.34 8.15 7.34 6.40 5.85 5.50 4.65

0

10

20

30

40

50

60

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


20.47 20.03 20.5721.38

21.2121.83

21.1120.39

18.51

19.16 18.82 18.71

17.5718.05 17.75 18.28

18.63 18.3218.22 18.16

17.78

17.61 17.32 17.07

15.58 15.5614.77 14.43 14.02 13.44 13.39 13.13

0

5

10

15

20

25

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_air_emis&lang=en





36

4.1.10. PM10 PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016

EMISSIONS OF PM10 IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016




4.1.11. NOX PIESĀRŅOJUMS BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016

EMISSIONS OF NOx IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016




13.68

12.0513.48 13.82

13.01 13.12 12.9312.32

4.36 4.42 4.58 4.63 4.73 4.67 4.40 4.55

11.63

17.57

25.95

9.86

13.29

10.06 10.66

8.50

4.71 4.77 4.53 4.53 4.354.11 4.12 4.04

0

5

10

15

20

25

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


17.2618.65

17.53

17.83

18.01 18.16 18.20 17.78

16.78 18.02 17.58 18.62 18.31 18.27 18.74 18.89

27.38

32.2131.20

28.5926.71 26.50

24.00 23.78

19.30 18.9118.17 17.48

16.65 15.96 15.58 14.96

0

5

10

15

20

25

30

35

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016







37

4.2. VIDES KVALITĀTE ENVIRONMENTAL QUALITY

Gaisa kvalitātes mērījumus veic ar dažādu

automātisko staciju palīdzību, veicot nepārtrauktu

piesārņojošo vielu reģistrāciju pilsētās.

Air quality measurements, with logging of pollutant

concentrations, are made with various automatic

stations in towns.

Sēra un slāpekļa dioksīds nokļūst atmosfērā no

apkures sistēmām, autotransporta un rūpniecības

uzņēmumiem.

Sulphur and nitrogen dioxide are emitted into the

atmosphere from heating systems, road transport and

industries.

4.2.1. GAISA KVALITĀTE; 2017 AIR QUALITY; 2017

(mikrogramos kubikmetrā/ microgrammes per cubic meter)

Robežlielums (R) cilvēka

veselības aizsardzībai vai

iedzīvotāju informēšanas

rādītājs (IR)

Rīga Liepāja Rēzekne Ventspils

Maskavas

iela 165

Raiņa

bulvāris

19

O. Kalpaka

iela 34

2. stars,

O. Kalpaka

iela 34

Atbrīvošanas

aleja 108

2. stars,

Atbrīvošanas

aleja 108

Talsu/

Tārgales

ielas

krustojums

Limit value (R) for the

protection of human health

or information threshold (IR)

Riga Liepaja Rezekne Ventspils

165

Maskavas

Street

19

Raina

Blvd

34

O. Kalpaka

Street

2nd beam,

34

O. Kalpaka

Street

108

Atbrivosanas

Avenue

2nd beam,

108

Atbrivosanas

Avenue

junction of

Talsu and

Targale

Street

Sēra dioksīds/

Sulphur dioxide

maksimālā

diennakts

koncentrācija

maximum daily

concentration

Rd = 125 7 6 7 8 10 8 6

maksimālā

stundas

koncentrācija

maximum hourly

concentration

Rh = 350 14 13 18 19 24 24 20

Slāpekļa dioksīds/

Nitrogen dioxide

gada vidējā

koncentrācija

mean yearly

concentration

Rg = 40 22 23 21 12 12 12 14

maksimālā

stundas

koncentrācija

maximum

hourly

concentration

Rh = 200 184 147 162 100 122 145 83

Ozons/

Ozone

maksimālā

stundas

koncentrācija

maximum hourly

concentration

IR = 180 118 123 100 110 102 104 101

Cietās daļiņas (PM10)/

Particulate matter (PM10)

maksimālā

diennakts

koncentrācija

maximum daily

concentration

Rd = 50 … 49 65 … 97 - 55

CSP datubāze internetā (tabula: VIG010). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.





38

5. KLIMATA PĀRMAIŅAS CLIMATE CHANGE

Saimnieciskās darbības rezultātā rodas dažādu gāzu un

vielu emisijas, globāli mainot atmosfēras gāzu sastāvu un

izraisot būtiskas klimata pārmaiņas. Dažādu gāzu un vielu

emisijas nonāk atmosfērā un veido siltumnīcefektu, kas

veicina temperatūras paaugstināšanos.

Latvijā vislielāko siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju

apjomu rada enerģētikas sektors, kas vidēji gadā emitē

7 milj. tonnas CO2 ekvivalenta (64 % no kopējām Latvijas

SEG emisijām). Kopš 1995. gada emitētais SEG daudzums

enerģētikas sektorā ir samazinājies par 24 %, un kopš

2005. gada samazinājies par 10 %.

Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu tiek

emitēts aptuveni 2 milj. tonnas CO2 ekvivalenta. Pēdējo 10

gadu laikā SEG emisijas šajā sektorā ir pieaugušas par

14 %. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir vērojams

SEG emisiju samazinājums par 0,3 %.

Mājsaimniecību sektorā CO2 emisijas veido vislielāko

īpatsvaru no kopējām SEG emisijām. Pēdējo trīs gadu laikā

ir vērojams šo emisiju samazinājums.

Economic activities lead to pollution, which is a significant

initiator of climate change. Various gases and emissions

are released into the atmosphere and cause greenhouse

effect which contributes to the temperature rise.

In Latvia, the greatest greenhouse gas (GHG) pollution is

released by the energy sector that annually emits on

average 7 million tonnes of CO2 equivalent (64% of total

Latvian GHG emissions). Since 1995, the amount of GHG

emitted by the energy sector has decreased by 24 %, and

since 2005 the indicator has declined by 10 %.

Since 1995, the agricultural sector annually emits

2 million tonnes of CO2 equivalent. Over the past

ten years, GHG emissions in this sector have increased by

14 %. Compared to 2015, in 2016, there is a 0.3 %

reduction in GHG emissions.

Within the household sector, the greatest GHG pollution is

caused by CO2 emissions; during the last three years, the

amount of these emissions has been decreasing.

5.1. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU KONTI GREENHOUSE GAS AIR EMISSION ACCOUNTS

Siltumnīcefekta gāzes ir dabiskas un antropogēnas

izcelsmes atmosfēras sastāvdaļas, kas absorbē un reemitē

infrasarkano starojumu.

Tiešās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa dioksīds (CO2),

metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O),

fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un

sēra heksafluorīds (SF6).

Netiešās siltumnīcefekta gāzes ir oglekļa monoksīds

(CO), slāpekļa oksīdi (NOx) un nemetāna gaistošie

organiskie savienojumi (NMGOS).

Greenhouse gases are atmosphere components of natural

and anthropogenic origin that absorb and re-emit infrared

radiation.

Direct greenhouse gases are carbon dioxide (CO2),

methane (CH4), nitrous oxide (N2O), hydrofluorocarbons

(HFCs), perfluorocarbons (PFCs) and sulphur

hexafluoride (SF6).

Indirect greenhouse gases are carbon monoxide (CO),

nitrogen oxides (NOx) and non-methane volatile organic

compounds (NMVOCs).

Gaisa emisiju kontos reģistrē un atspoguļo datus par

emisijām gaisā tādā veidā, kas ir saderīgs ar nacionālo

kontu sistēmu. Tajos reģistrē valstu ekonomiku emisijas

gaisā to saimniecisko darbību dalījumā, kas radījušas

emisijas. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu un

patēriņu.

Izmantojot informāciju no Apvienoto Nāciju Organizācijas

Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un

Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos

attālumos 2018. gada ziņojumiem, kā arī CSP datus,

emisiju dati tika sadalīti pa nozarēm NACE 2. red.

griezumā un mājsaimniecībās.

Kopējā energoresursu patēriņa siltumnīcefekta gāzu

emisiju intensitāte – enerģijas patēriņa siltumnīcefekta

gāzu intensitāte ir attiecība starp diviem apakšrādītājiem:

ar enerģijas ražošanu un patēriņu saistītām siltumnīcefekta

gāzu emisijām (oglekļa dioksīds, metāns un slāpekļa

oksīds un fluorētas gāzes) un bruto iekšzemes enerģijas

patēriņu.

Aprēķinā iekļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilst

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas

par klimata pārmaiņām 1. avota kategorijai (Enerģētika).

Air emissions accounts record and present data on

emissions into the air in a way that is compatible with the

national accounts. They record national economies’

emissions to air in a breakdown by emitting economic

activities. Economic activities comprise production

activities by industries as well as private households’

activities.

By using information of the United Nations Framework

Convention on Climate Change and Convention on Long-

range Transboundary Air Pollution reports of 2018 as well

as CSB data, the emissions data are broken down by NACE

Rev. 2 Sections and households.

Greenhouse gas intensity of energy consumption is the

ratio between two sub-indicators: energy-related

greenhouse gas emissions (carbon dioxide, methane and

nitrous oxide and fluorinated gases) and gross inland

energy consumption.

The greenhouse gas emissions included in the calculation

are those of source category 1 (Energy) under United

Nations Framework Convention on Climate Change

(UNFCCC).


39

5.1.1. CO2 EMISIJAS; 2012–2016 CO2 EMISSIONS; 2012–2016


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2012 2013 2014 2015 2016

Pavisam/ Total 8 874.63 8 705.47 8 695.80 8 952.70 8 788.09

A 01–03 496.94 496.19 492.65 499.74 551.06

B 05–09 36.67 54.83 44.05 41.24 48.82

C 10–12 172.15 163.23 157.33 142.27 144.96

13–15 28.23 20.30 14.86 14.29 13.10

16–18 133.73 106.07 110.58 108.55 117.86

19 0.11 0.11 0.13 0.13 0.12

20 20.25 22.27 19.54 20.82 23.97

21 13.98 13.36 12.31 11.28 11.96

22–23 956.46 878.95 916.45 782.04 615.48

24–25 178.79 69.56 21.90 41.91 20.72

26 0.96 1.35 0.88 0.69 1.04

27 4.24 4.40 4.96 3.42 5.41

28 7.53 7.66 6.04 5.22 5.28

29–30 9.76 8.16 6.84 5.64 5.85

31–33 80.04 82.70 83.93 28.26 23.59

D 35 1 875.83 1 938.12 1 681.59 1 757.42 1 836.12

E 36–39 25.95 22.88 29.74 32.25 35.40

F 41–43 251.15 218.11 211.14 236.27 209.37

G 45–47 222.40 214.35 184.79 234.48 232.81

H 49 1 647.55 1 708.16 1 832.37 2 095.60 1 897.90

50 29.18 40.84 28.03 26.22 33.70

51 460.75 397.64 433.66 446.37 461.18

52 105.22 111.91 97.79 128.09 123.67

53 6.92 5.48 6.65 6.73 7.39

I 55–56 12.45 16.65 19.00 22.79 18.23

J 58–63 14.34 15.54 8.82 12.47 13.04

K 64–66 7.19 6.84 5.76 6.91 7.45

L 68 86.32 101.51 101.76 109.67 121.64

M 69–75 38.93 32.72 25.86 32.01 39.13

N 77–82 63.70 57.04 47.02 59.85 52.97

O 84 97.22 78.28 83.48 93.36 98.36

P 85 15.77 17.24 16.72 15.93 17.16

Q 86–88 43.00 43.01 44.46 42.90 43.67

R 90–93 11.40 12.92 8.01 10.56 10.27

S 94–96 57.55 7.87 7.62 9.56 11.45

Mājsaimniecības/

Households 1 661.97 1 729.22 1 929.08 1 867.76 1 927.96



5.1.2. CH4 EMISIJAS; 2012–2016 CH4 EMISSIONS; 2012–2016

(tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2012 2013 2014 2015 2016

Pavisam/ Total 74 028.38 75 485.71 78 292.57 7 4 897.83 76 196.24

A 01–03 35 741.20 37 140.67 38 471.86 38 554.20 38 676.28

B 05–09 1.50 2.10 1.68 1.57 1.93

C 10–12 485.51 479.00 487.95 482.20 504.81




40


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2012 2013 2014 2015 2016

C 13–15 0.92 0.78 0.46 0.69 0.57

16–18 5 084.17 5 364.85 5 562.01 5 583.32 6 095.89

19 0.01 0.01 0.01 0.00 0.00

20 23.01 25.06 45.28 141.37 147.58

21 0.34 0.33 0.30 0.27 0.27

22–23 85.32 79.64 91.02 83.03 61.55

24–25 11.96 6.01 5.16 3.45 3.65

26 0.08 0.09 0.04 0.02 0.03

27 0.12 0.13 0.13 0.16 0.17

28 0.69 0.59 0.52 0.59 0.39

29–30 0.26 0.24 0.20 0.19 0.27

31–33 23.63 30.12 28.23 28.00 32.21

D 35 3 034.86 3 856.84 4 994.36 3 951.34 4 449.73

E 36 39 21 779.87 21 271.55 21 273.51 19 764.22 19 840.10

F 41–43 20.92 18.31 12.36 13.16 12.38

G 45–47 172.66 233.55 217.44 284.52 275.79

H 49 142.44 142.10 100.46 97.04 89.39

50 1.87 2.48 1.85 1.64 2.14

51 6.22 5.10 6.07 6.60 5.96

52 57.86 52.76 104.64 92.88 86.49

53 6.10 5.39 5.09 3.81 15.08

I 55–56 23.85 28.77 52.23 25.78 22.85

J 58–63 2.52 2.30 2.75 1.89 2.75

K 64–66 1.89 1.42 2.80 2.09 2.61

L 68 175.11 228.39 249.11 299.63 288.28

M 69–75 29.01 35.41 12.13 7.28 10.51

N 77–82 30.52 24.29 22.38 33.34 19.31

O 84 669.40 679.30 689.66 513.67 571.95

P 85 253.04 126.84 101.01 74.78 127.21

Q 86–88 137.72 161.15 171.91 148.70 143.16

R 90–93 7.04 9.36 11.22 10.32 11.18

S 94–96 52.12 42.55 17.95 15.02 12.33

Mājsaimniecības

/

Households

5 964.64 5 428.23 5 548.79 4 671.06 4 681.44



5.1.3. N2O EMISIJAS; 2012–2016 N2O EMISSIONS; 2012–2016

(tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2012 2013 2014 2015 2016

Pavisam/ Total 5 988.65 6 044.19 6 169.13 6 379.15 6 334.12

A 01–03 5 455.36 5 494.30 5 587.44 5 784.14 5 740.01

B 05–09 0.44 0.52 0.48 0.60 0.83

C 10–12 3.51 3.11 3.42 2.49 3.28

13–15 0.14 0.13 0.08 0.13 0.12

16–18 47.94 50.82 58.65 60.68 54.63

19 0.00 0.00 0.00 0.00 0.00

20 1.85 2.15 2.80 8.38 9.15

21 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05

22–23 11.89 10.97 12.72 11.55 8.71

24–25 1.14 0.82 0.83 0.66 0.69




41


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division 2012 2013 2014 2015 2016

C 26 0.02 0.02 0.01 0.01 0.01

27 0.02 0.02 0.03 0.04 0.04

28 0.11 0.10 0.09 0.11 0.08

29–30 0.05 0.05 0.05 0.06 0.07

31–33 1.42 1.55 1.30 1.02 1.09

D 35 27.85 41.52 48.56 53.10 66.84

E 36 –39 118.99 114.74 123.44 123.13 134.15

F 41–43 4.28 4.56 4.37 5.44 4.76

G 45–47 4.98 6.86 6.24 9.01 8.65

H 49 127.02 130.32 134.02 142.89 124.80

50 8.35 12.36 7.13 7.23 9.72

51 16.74 14.35 16.13 17.05 17.25

52 1.72 1.96 1.49 1.86 1.90

53 0.22 0.19 0.22 0.22 0.25

I 55–56 0.34 0.42 0.49 0.37 0.33

J 58–63 0.33 0.34 0.18 0.31 0.31

K 64–66 0.14 0.13 0.12 0.14 0.14

L 68 2.38 2.72 2.57 3.45 3.08

M 69–75 1.19 1.12 0.67 0.81 0.98

N 77–82 1.50 1.34 1.28 1.57 1.39

O 84 10.33 10.23 10.47 8.35 10.44

P 85 3.43 1.73 1.27 1.00 1.43

Q 86–88 13.04 13.77 13.66 14.04 13.46

R 90–93 0.17 0.18 0.17 0.20 0.22

S 94–96 0.33 0.11 0.16 0.22 0.23

Mājsaimniecības/

Households 121.38 120.63 128.54 118.84 115.03



5.1.4. NETIEŠO SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS; 2016 EMISSIONS OF INDIRECT GREENHOUSE GASES; 2016

(tonnās/ tonnes)

Sadaļa

Section

Nodaļa

Division CO NOx

NMGOS

NMVOC

Pavisam/ Total 116 814.94 43 431.83 40 369.46

A 01–03 7 921.79 9 162.28 8 209.09

B 05–09 93.54 171.22 19.10

C 10–12 458.62 418.13 1 470.32

13–15 24.58 24.76 9.29

16–18 7 718.84 1 687.08 5 018.91

19 0.68 0.31 0.11

20 157.23 96.64 378.01

21 13.05 18.60 7.18

22–23 850.02 1 767.44 1 631.72

24–25 106.14 65.70 503.97

26 3.27 2.04 11.07

27 7.24 9.78 9.84

28 14.60 11.25 12.19

29–30 11.81 17.22 222.94

31–33 168.57 79.46 395.51

D 35 2 811.51 4 440.49 1 871.67

E 36–39 197.85 192.89 896.48




42


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division CO NOx

NMGOS

NMVOC

F 41–43 1 244.52 972.46 2 016.27

G 45–47 1 379.05 908.16 3 368.09

H 49 3 879.89 13 875.54 899.54

50 49.02 827.50 49.84

51 687.73 1 269.42 118.71

52 305.88 440.70 83.63

53 30.90 37.84 7.60

I 55–56 90.67 40.32 21.98

J 58–63 70.88 35.82 11.88

K 64–66 37.59 15.91 6.33

L 68 586.50 265.52 250.24

M 69–75 231.42 97.21 39.95

N 77–82 233.13 208.30 47.48

O 84 2 565.37 642.99 663.67

P 85 245.03 68.47 111.33

Q 86–88 339.35 111.88 139.49

R 90–93 45.85 24.86 11.87

S 94–96 42.79 30.07 21.57

Mājsaimniecības/

Households 84 190.03 5 393.57 11 832.59



5.1.5. MĀJSAIMNIECĪBĀS RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS PROCENTOS NO

KOPĒJĀM EMISIJĀM; 2009–2016 SHARE OF GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM HOUSEHOLDS IN TOTAL EMISSIONS; 2009–2016




19.9317.75 18.73 18.73 19.86

22.18 20.86 21.94

9.69 7.83 8.00 8.06 7.19 7.09 6.24 6.142.31 2.07 2.09 2.03 2.00 2.08 1.86 1.82

63.97

54.03 53.8751.10

44.1240.98

34.98 33.52

0

10

20

30

40

50

60

70

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Oglekļa dioksīds (CO₂)/ Carbon dioxide (CO₂)

Metāns (CH₄)/ Methane (CH₄)

Slāpekļa oksīds (N₂O)/ Nitrous oxide (N₂O)






43

5.1.6. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU LATVIJĀ UN ES-28;

2009–2016 GREENHOUSE GAS EMISSIONS PER CAPITA IN LATVIA AND EU-28; 2009–2016

(tonnas CO2 ekvivalenta/ tonnes of CO2 equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd300).

Eurostat data (online data code: t2020_rd300).

5.1.7. SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU AVOTI; 2016 EMISSIONS OF GREENHOUSE GASSES BY SOURCE SECTOR; 2016

(tūkstošos tonnu CO2 ekvivalenta/ thousand tonnes of CO2 equivalent)



5.386.08 5.79 5.79 5.81 5.81 5.9 5.96

9.56 9.74 9.44 9.29 9.088.72 8.76 8.69

0

2

4

6

8

10

12

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Latvija/ Latvia ES-28/ EU-28

7 239.2

2 663.4

660.2

725.9

Enerģētika/ Energy

Lauksaimniecība/ Agriculture

Rūpniecība/ Industry

Atkritumu apsaimniekošana/ Waste

disposal

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&language=en&pcode=t2020_rd300

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&plugin=1&language=en&pcode=t2020_rd300


44

5.1.8. TRANSPORTA RADĪTĀS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS BALTIJAS VALSTĪS UN

ES-28; 2009–2016

GREENHOUSE GAS EMISSIONS FROM TRANSPORT IN BALTIC STATES AND EU-28; 2009–2016

(miljonos tonnu CO2 ekvivalenta/ million tonnes of CO2 equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: env_air_gge).

Eurostat data (online data code: env_air_gge).

5.1.9. KOPĒJĀ ENERGORESURSU PATĒRIŅA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU

INTENSITĀTE BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2009–2016 GREENHOUSE GAS EMISSIONS INTENSITY OF ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND

EU-28; 2009–2016

(tonnas CO2 ekvivalenta uz teradžoulu/ tonnes CO2 equivalent per terajoule)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc220).

Eurostat data (online data code: tsdcc220).

3.223.35

2.97 2.87 2.903.03

3.22 3.20

4.30 4.42 4.38 4.39 4.38

4.865.11

5.50

2.13 2.26 2.27

2.29

2.24

2.262.32 2.38

940.67

934.96

922.80

893.41

886.34

894.08

910.76

931.50

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


40.4643.88

41.5538.36 38.56 37.84 39.17 39.43

33.6145.31

40.99 40.64

40.79

39.42 38.20 38.63

64.97

73.55 72.9868.33 68.35 68.97

60.19

67.31

51.90 51.36 51.23 51.03 50.30 49.53 49.42 48.75

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_air_gge&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=env_air_gge&lang=en

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=sdg_13_20&plugin=1

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=sdg_13_20&plugin=1


45

5.2. ENERGORESURSI ENERGY RESOURCES

Energoresursi – apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas

avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas

iegūšanai.

Kopējais patēriņš – energoresursu kopējais patēriņš

pārveidošanas sektorā, enerģētikas sektorā, visās

tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās.

Galapatēriņš – energoresursu patēriņš rūpniecībā,

transportā, mājsaimniecībās, lauksaimniecībā,

mežsaimniecībā, medniecībā, zivsaimniecībā un pārējiem

patērētājiem (NACE 2. red. 33., 36.–39., 45.–47., 52.–96.,

99. nodaļa).

Atjaunīgie energoresursi ietver vēja enerģiju, saules

enerģiju, hidroenerģiju, plūdmaiņu enerģiju, ģeotermālo

enerģiju, biomasu (kurināmo koksni, salmus, biogāzi,

biodegvielu) un atjaunojamos atkritumus.

Enerģijas intensitāte raksturo enerģijas izmantošanas

efektivitāti pievienotās vērtības radīšanai. To aprēķina:

enerģijas patēriņš pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2010.

gada salīdzināmajās cenās.

Enerģijas produktivitāte mēra enerģijas patēriņa

produktivitāti. Rādītājs tiek aprēķināts, dalot IKP

2010. gada salīdzināmajās cenās ar energoresursu kopējo

patēriņu.

Enerģētiskā atkarība ir indikators, kas tiek aprēķināts,

atņemot no energoresursu neto importa rādītāja eksporta

apjomu, dalot ar kopējo energoresursu patēriņu un

pieskaitot bunkurēšanu.

Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām – vidējās

nacionālās elektroenerģijas cenas (EUR/kWh), iekļaujot

piemērotos nodokļus, nodevas un maksājumus, gada

pirmajā semestrī, vidēja izmēra mājsaimniecību

patērētājiem (patērētāju grupa DC ar elektroenerģijas

patēriņu gadā no 2500 līdz 5000 kWh).

Elektroenerģijas cenas galalietotājiem, kas nav

mājsaimniecības – vidējās nacionālās elektroenerģijas

cenas Latvijā (EUR/kWh), iekļaujot piemērotos nodokļus,

nodevas un maksājumus, katra gada pirmajā semestrī,

vidēja izmēra galalietotājiem, kas nav mājsaimniecības

(patērētāju grupa IC ar elektroenerģijas patēriņu gadā no

500 līdz 2000 MWh).

Energy resources – identified fuel supplies and energy

sources which may be used directly or for energy

production.

Total consumption (energy) – consumption of energy

resources by transformation sector, energy sector, all

sectors of national economy, as well as by households.

Final consumption (energy) – consumption by industry,

transport, households, agriculture, forestry, hunting,

fishery, and other consumers (NACE Rev. 2 divisions 33,

36–39, 45–47, 52–96, 99).

Renewable energy – wind, solar, geothermal, wave, tidal,

hydropower, aerothermal energy (heat which accumulates

in the air), geothermal energy (heat which is located below

the land surface) and hydrothermal energy (heat which is

located in surface waters), landfill gas, biogas and

biomass.

Energy intensity of the economy measures the energy

consumption of an economy and its overall energy

efficiency. This indicator is the ratio between the gross

inland consumption of energy and the gross domestic

product (GDP) at constant prices of 2010.

Energy productivity measures the productivity of energy

consumption. The indicator results from the division of

GDP at constant prices of 2010 by the gross inland

consumption of energy.

Energy dependence shows the extent to which an economy

relies upon imports in order to meet its energy needs. The

indicator is calculated as net imports divided by the sum of

gross inland energy consumption plus bunkers.

Electricity prices for household consumers – the national

average price in euros per kWh including taxes and levies

applicable for the first semester of each year for medium-

size household consumers (consumption band DC with

annual consumption between 2500 and 5000 kWh).

Electricity prices for non-household consumers – the

national average price in euros per kWh including taxes

applicable for the first semester of each year for medium

size non-household consumers (consumption band IC with

annual consumption between 500 and 2000 MWh).


46

5.2.1. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ; 2000–2017 GROSS INLAND CONSUMPTION OF ENERGY RESOURCES; 2000–2017

(petadžoulos/ petajoules) (Indekss, 2000=100 %/ Index, 2000=100 %)

CSP datubāze internetā (tabula: ENG020).

CSB online database (Table ID: ENG020).

5.2.2. NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM SARAŽOTĀS ENERĢIJAS ĪPATSVARS

BRUTO ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN GROSS FINAL ENERGY CONSUMPTION IN BALTIC STATES AND

ES-28; 2010–2016


CSP datubāze internetā (tabula: ENG051). Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_ind_335a).

CSB online database (Table ID: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_335a).

164

176 177

185189

192199

205

197

189195

184191

187 186 184 185191

100

107 108

113115

117

122125

120

115119

112116

114 114 112 113116

80

85

90

95

100

105

110

115

120

125

130

160

170

180

190

200

210

220

230

240

250

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

PJ Indekss 2000=100 %/ Index 2000=100 %

30.4

33.5

35.737.1

38.737.6 37.2

19.6 19.921.4

22.723.6

25.8 25.624.6

25.5 25.8 25.6 26.3

28.6 28.8

12.9 13.214.4 15.2

16.1 16.7 17.0

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=22dd1927-236e-4721-8860-55fef42ea7a2

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=22dd1927-236e-4721-8860-55fef42ea7a2

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG051.px/?rxid=a39c3f49-e95e-43e7-b4f0-dce111b48ba1

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nrg_ind_335a&lang=en

http://data1.csb.gov.lv/pxweb/en/vide/vide__energetika__ikgad/ENG051.px/?rxid=a39c3f49-e95e-43e7-b4f0-dce111b48ba1



47

5.2.3. SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA NO ATJAUNĪGIEM ENERGORESURSIEM;

2010–2017 ELECTRICITY PRODUCED FROM RENEWABLE SOURCES; 2010–2017

(gigavatstundās/ gigawatt hours)

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

PAVISAM/ Total 3 635 3 076 4 109 3535 2 803 2 777 3 482 5 461

Hidroelektrostacijas kopā/

Hydroelectric plants, total 3 520 2 887 3 707 2 912 1 993 1 860 2 530 4 381

Vēja elektrostacijas/ Wind power

plants 49 71 114 120 141 147 128 150

Biomasas koģenerācijas stacijas un

elektrostacijas/ Biomass CHP

plants and power plants 9 13 65 215 319 378 427 525

Biogāzes koģenerācijas stacijas

kopā/ Biogas CHP plants, total 57 105 223 288 350 392 397 405

atkritumu poligonu gāzes, citas

biogāzes koģenerācijas stacijas/

landfill gas, other biogas CHP

plants

46 94 212 278 340 382 386 394

notekūdeņu dūņu gāzes

koģenerācijas stacijas/ sewage

gas CHP plants 11 11 11 10 10 10 11 11

CSP datubāze internetā (tabula: ENG090).

CSB online database (Table ID: ENG090).


ELEKTROENERĢIJĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN ELECTRICITY PRODUCTION IN BALTIC STATES AND EU-28;

2010–2016



CSB online database (Table ID: ENG051). Eurostat data (online data code: nrg_ind_335a).

42.144.7 44.9

48.851.1 52.2 51.3

7.49.0

10.913.1 13.7

15.5 16.8

10.412.3

15.813.0 14.1 15.1 15.5

19.721.7

23.525.4

27.4 28.8 29.6

0

10

20

30

40

50

60

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG090.px

https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/vide/vide__energetika__ikgad/ENG090.px






48


TRANSPORTĀ BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 SHARE OF RENEWABLE ENERGY IN TRANSPORT SECTOR IN BALTIC STATES AND EU-28; 2010–2016



CSB online database (Table ID: ENG051). Eurostat data (online data code nrg_ind_335a).

5.2.6. ENERĢIJAS INTENSITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2000–2016 ENERGY INTENSITY OF THE ECONOMY IN LATVIA AND ES-28; 2000-2016

(kilogrami naftas ekvivalenta uz 1000 eiro/ kilograms of oil equivalent per 1000 euros)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_100a, nama_10_gdp).

Eurostat data (online data code: nrg_100a, nama_10_gdp).

4.0 4.1 4.0

4.0

4.13.9

2.8

3.8 3.8

4.9 4.84.3 4.6

3.6

0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4

5.2

4.0

5.65.9

6.56.6

7.1

0

1

2

3

4

5

6

7

8

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


314.3 316.4

293.6 287.8272.6

251.9233.6

217.8 217.0

243.5260.2

231.3 230.5221.5 216.7

207.1 203.1

154.8 154.8 152.6 153.8 151.5 149.0 144.9 138.3 137.3 135.2 137.5 130.1 129.6 127.9 121.1 119.9 118.3

0.0

50.0

100.0

150.0

200.0

250.0

300.0

350.0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016






http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nrg_100a&lang=en

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nama_10_gdp&lang=en


http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nama_10_gdp&lang=en


49

5.2.7. ENERĢIJAS PRODUKTIVITĀTE LATVIJĀ UN ES-28; 2000–2016 ENERGY PRODUCTIVITY IN LATVIA AND ES-28; 2000–2016

(eiro par kilogramu naftas ekvivalenta/ euro per kilogram of oil equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rd310).

Eurostat data (online data code: t2020_rd310).

5.2.8. KOPĒJAIS ENERGORESURSU PATĒRIŅŠ UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU BALTIJAS VALSTĪS

UN ES-28; 2010–2016 GROSS INLAND ENERGY CONSUMPTION PER CAPITA IN BALTIC STATES AND ES-28; 2010–2016

(tonnas naftas ekvivalenta/ tonnes of oil equivalent)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_110a, demo_gind).

Eurostat data (online data code: nrg_110a, demo_gind).

3.2 3.2 3.4 3.5 3.74

4.34.6 4.6

4.13.8

4.3 4.3 4.5 4.6 4.8 4.9

6.5 6.5 6.6 6.5 6.6 6.7 6.97.2 7.3 7.4 7.3

7.7 7.7 7.88.3 8.3 8.5

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


2.21 2.12 2.23 2.22 2.23 2.21 2.242.19 2.31 2.37 2.26 2.28 2.38 2.45

4.62 4.66 4.62

5.094.92 4.79 4.73

3.50 3.38 3.34 3.30 3.17 3.20 3.21

0

1

2

3

4

5

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Latvija/ Latvia Lietuva/ Lithuania Igaunija/ Estonia ES-28/EU-28

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd310&plugin=1

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd310&plugin=1


http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_gind&lang=en


http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=demo_gind&lang=en


50

5.2.9. ENERĢĒTISKĀ ATKARĪBA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2010–2016 ENERGY DEPENDENCE IN BALTIC STATES AND ES-28; 2010–2016


Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: tsdcc310).

Eurostat data (online data code: tsdcc310).

5.2.10. ELEKTROENERĢIJAS GALA CENA BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2017 FINAL PRICE OF ELECTRICITYIN BALTIC STATES AND ES-28; 2017

(eiro par kilovatstundu/ euros per kilowatt hour)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: nrg_pc_205, nrg_pc_204).

Eurostat data (online data code: nrg_pc_205, nrg_pc_204).

45.5

59.956.4 55.9

40.6

51.247.2

81.8

81.7

80.3 78.3 78.0 78.4 77.4

13.6 12.017.0

11.99.2 7.3 6.8

52.7 54.0 53.4 53.1 53.4 53.9 53.6

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


0.20

0.16

0.120.11

0.14 0.14

0.10 0.10

0.00

0.05

0.10

0.15

0.20

0.25

EU-28/ EU-28 Latvija/ Latvia Igaunija/ Estonia Lietuva/ Lithuania

Vidēja izmēra mājsaimniecības/ Medium-size households

Vidēja izmēra rūpniecības/ Medium-size industries

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd320&plugin=1

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rd320&plugin=1

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=nrg_pc_205&lang=en





51

6. VIDES EKONOMIKA ENVIRONMENTAL ECONOMICS

6.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI

ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE

Līdzekļi vides aizsardzībai ietver investīcijas un kārtējās

izmaksas vides aizsardzības pasākumiem. Līdzekļi

paredzēti gaisa aizsardzībai, notekūdeņu un atkritumu

apsaimniekošanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas

aizsardzībai, vides pētniecībai un attīstībai un citām vides

aizsardzības darbībām.

Environmental protection expenditure includes

investments in and current expenditure on environmental

protection measures. Resources are envisaged for air

protection, management of waste and wastewater,

protection of biological diversity and landscape,

environmental research and development, as well as other

environmental protection activities.

Investīcijas vides aizsardzībai ietver kapitālieguldījumus

vides aizsardzības pasākumiem (ieskaitot metodes,

tehnoloģijas, procesus, iekārtas vai to daļas), kuru

galvenais nolūks ir savākt, apstrādāt, kontrolēt, samazināt,

novērst vai likvidēt piesārņojumu vai jebkādu citu vides

degradāciju, ko izraisa uzņēmumu ražošanas process.

Investments in environmental protection involve capital

investments in environmental protection measures

(methods, technologies, processes, equipment or parts

thereof) the main aim of which is to collect, process,

control, reduce, eliminate or prevent pollution or any other

environmental degradation caused by manufacturing

process of businesses.

Kārtējās izmaksas vides aizsardzībai ietver izlietoto

materiālu izmaksu summu vides aizsardzības nozīmes

objektu, tehnoloģiju, iekārtu (vai to daļu) darbībai, to

uzturēšanai, samazinot no uzņēmumu darbības radušos

piesārņojumu (izmešus gaisā, notekūdeņu izplūdes,

atkritumus u.c.) apkārtējā vidē.

Ekoinovācija ir jebkāda veida jauninājums jeb inovācija

(jauns produkts, pakalpojums, process, vadīšanas metode),

kas veicina efektīvāku resursu izmantošanu vai vides

aizsardzību.

Ekoinovāciju indekss parāda, kāds ir katras ES dalībvalsts

sniegums ekoinovāciju jomā, salīdzinot ar ES vidējo

rādītāju, kas ir pielīdzināts 100 (indekss ES=100). Indekss

apkopo dažādus ekoinovāciju aspektus, izmantojot 16

rādītājus, kas iedalīti piecās tematiskajās jomās:

ekoinovāciju ieguldījumi, ekoinovāciju pasākumi,

ekoinovāciju rezultāti, resursu efektivitāte un

sociālekonomiskie rezultāti. Indeksa mērķis ir veicināt

vienotu viedokli par ekonomisko, vides un sociālo darbību

Eiropas Savienībā.

Current expenditure on environmental protection

involves total costs of materials used for operation and

maintenance of environmental protection units,

technologies, equipment (or parts thereof) decreasing

environmental contamination caused by businesses (air

emissions, waste water discharge, waste, etc.).

Eco-Innovation is any kind of innovation (new product,

service, process, management method) that promote more

efficient use of resources or environmental protection.

Eco-Innovation Index shows how well individual Member

States perform in different dimensions of eco-innovation

compared to EU average, which is equated with 100 (index

EU=100). This indicator is based on 16 sub-indicators in

five thematic areas: eco-innovation inputs, eco-innovation

activities, eco-innovation outputs, resources efficiency and

socio-economic outcomes. The aim of this index is to

promote a holistic view on economic, environmental and

social performance.


52

6.1.1. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAS JOMĀS; 20171 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE BY ENVIRONMENTAL DOMAIN; 20171

(tūkstošos eiro/ thousand euros)

Pavisam

Total


investīcijas vides

aizsardzībai

investments in

environmental

protection

kārtējās izmaksas

vides aizsardzībai

current expenditure on

environmental

protection

Pavisam 203 290.9 50 985.1 152 305.8 Total

ūdens resursu

aizsardzībai 64 019.7 16 471.2 47 548.6

protection of

water resources

gaisa aizsardzībai 7 537.4 3 898.3 3 639.1 air protection

atkritumu savākšanas

un pārstrādes iekārtām 94 654.4 8 332.8 86 321.6

waste treatment

and disposal

facilities

zemes un pazemes

ūdeņu aizsardzībai 6 541.5 2 840.2 3 701.3

soil and

groundwater

protection

bioloģiskās

daudzveidības

un ainavas

aizsardzībai

2 502.6 92.6 2 409.9

biodiversity and

landscape

protection

pārējie 28 035.3 19 350 8 685.3 other

CSP datubāze internetā (tabulas: VIG050).

CSB online database (Table ID: VIG050). ________________________________________________

1 Dati apkopoti par ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kuru pamatnozares pēc saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas

NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49.

Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified to the Division 08–39

and 46-49 of the NACE Rev. 2.




53

6.1.2. LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS VIDES AIZSARDZĪBAI; 2010–2017 ENVIRONMENTAL PROTECTION EXPENDITURE; 2010–2017




6.1.3. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC FINANSĒŠANAS AVOTA; 2017 1 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY SOURCE OF FUNDING; 2017 1



NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified to the Division 08–39


57 857

38 309

117 003

135 651

51 486 49 361 53 383 50 985

68 918 66 549 68 965

81 739

98 186

120 590

151 257 152 306

126 775

104 858

185 968

217 391

149 671

169 951

204 641 203 291

0

50 000

100 000

150 000

200 000

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Investīcijas/ Investments Kārtējās izmaksas/ Current expenditure Pavisam/ Total

42.7%

41.2%

13.4%

2.0% 0.7%

Uzņēmumu un organizāciju līdzekļi/

Resources of enterprises

Banku kredīts/ Bank loans

Cits finansējuma avots/ Other

funding source

Pašvaldību budžets/ Local

government budget

Valsts budžets/ State budget




54

6.1.4. INVESTĪCIJAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA UN VIDES JOMAS; 2017 INVESTMENTS IN ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY AND ENVIRONMENTAL

DOMAIN; 2017


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


ūdens resursu

aizsardzībai

protection of water

resources

gaisa

aizsardzībai

air protection

atkritumu savākšanas

un pārstrādes

iekārtām

waste treatment and

disposal facilities

citas

other

Pavisam/

Total 50 985.1 16 471.2 3 898.3 8 332.8 22 282.8

B 08 7.5 2.9 - 2.0 2.6

C 10–11 2 997.5 652.8 180.0 94.7 2 070

13–14 190.4 43.6 1.8 145.0 -

16 18 346.8 0.8 542.3 42.5 17 761.2

17 27.7 27.2 - - -

18 103.4 35.9 14.8 52.7 -

20–21 809.8 743.5 19.0 - 47.3

22 8.2 7.1 1.1 0.0 0.0

23 65.8 26.8 37.7 0.0 1.3

25 6.2 3.9 - 2.3 -

27 216.2 - 214.3 - 1.9

28 225.5 23.7 171.3 17.4 13.1

31 3.9 - 0.0 3.9 0.0

D 35 4 553.0 380.5 1 954.4 14.2 2 203.9

E 36 11 469.3 11 469.3 - - -

37 2 948.0 2 922.6 - - 25.4

38 7 959.3 1.0 0.3 7 953.1 4.9

G 46 570.2 26.5 543.7 - -

47 133.5 - - 3.2 130.3

H 49 342.9 102.6 217.6 1.8 20.9

________________________________________________


NACE 2. red. ir 08–39 un 46–49. Data are compiled on economically active enterprises the main economic activity of which may be classified to the Division 08–39



55

6.1.5. KĀRTĒJĀS IZMAKSAS VIDES AIZSARDZĪBAI PĒC DARBĪBAS VEIDA; 2017 CURRENT EXPENDITURE ON ENVIRONMENTAL PROTECTION BY ECONOMIC ACTIVITY; 2017


Sadaļa

Section

Nodaļa

Division

Pavisam

Total


ūdens resursu

aizsardzībai

protection

of water

resources

gaisa

aizsardzībai

air protection

atkritumu

savākšanas un

pārstrādes

iekārtu uzturēšanai

citas

other

waste treatment and

disposal facilities

Pavisam/

Total 152 305.8 47 548.6 3 639.1 86 321.6 14 796.5

B 08 148.7 17.9 4.4 85.4 41.0

C 10–11 11 245.8 5 158.0 700.1 2 437.1 2 950.6

12 0.10 - - 0.1 -

13–15 720.0 432.7 22.8 215.6 48.9

16 1 700.8 350 157.8 903.8 289.2

17 369.8 209.6 3.4 116.8 40.0

18 206.5 38.2 2.6 148.5 17.2

19 5.0 - - 4.9 0.1

20–21 2 459.2 1 873.8 69.7 354.3 161.4

22 268.5 32.9 3.4 158.3 73.9

23 4 900.6 1 969.6 228.9 2 310.9 391.2

24 91.6 14.7 - 61.0 15.9

25 846.9 182.3 25.4 564.7 74.5

26–27 373.0 101.8 66.3 184.7 20.2

28 387.7 119.2 20.7 223.2 24.6

29–30 392.6 201.2 30.4 139.5 21.5

31 272.3 57.8 6.5 164.0 44.0

32–33 721.8 412.1 15.9 210.9 82.9

D 35 10 085.3 4 139.3 956.2 2 629.0 2 360.8

E 36 17 902.3 17 578.6 - 195.8 127.9

37 13 528.1 11 749.1 55.2 1 270.8 453

38–39 71 038.8 515.7 1.9 68 496.9 2 024.3

G 46 4 189.4 527.1 17.7 1 266.7 2 377.9

47 7 631.1 1 247.5 22.3 3 652.6 2 708.7

H 49 2 819.9 619.5 1 227.5 526.1 446.8


CSB online database (Table ID:VIG051).




56

6.1.6. EKOINOVĀCIJU INDEKSS ES VALSTĪS; 2017 ECO-INNOVATION INDEX IN EU COUNTRIES; 2017

(indekss ES=100/ index EU=100)

Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt200). Eurostat data (online data code: t2020_rt200 ).

38

45

59

62

63

65

73

74

75

77

82

82

83

86

88

99

99

100

105

105

112

113

113

117

120

139

139

141

144

0 20 40 60 80 100 120 140 160

Bulgārija/ Bulgaria

Kipra/ Cyprus

Polija/ Poland

Igaunija/ Estonia

Ungārija/ Hungary

Rumānija/ Romania

Latvija/ Latvia

Slovākija/ Slovakia

Horvātija/ Croatia

Grieķija/ Greece

Čehija/ Czech Republic

Lietuva/ Lithuania

Beļģija/ Belgium

Malta/ Malta

Nīderlande/ Netherlands

Īrija/ Ireland

Francija/ France

EU-28 VIDĒJAIS/ EU-28 AVERAGE

Portugāle/ Portugal

Lielbritānija/ United Kingdom

Spānija/ Spain

Itālija/ Italy

Austrija/ Austria

Slovēnija/ Slovenia

Dānija/ Denmark

Vācija/ Germany

Luksemburga/ Luxembourg

Somija/ Finland

Zviedrija/ Sweden

https://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&pcode=t2020_rt200&language=en



57

6.2. VIDES NODOKĻI

ENVIRONMENTAL TAXES

Vides nodoklis – nodoklis, kura bāze ir fiziska vienība (vai

fiziskas vienības aizstājējs) kaut kam tādam, kam ir

pierādīta noteikta negatīva ietekme uz vidi un kas Eiropas

kontu sistēmā (EKS'95) norādīts kā nodoklis. Vides

nodokļi tiek iedalīti šādās kategorijās: energoresursu,

transporta, piesārņojuma un resursu nodokļi.

Energoresursu nodokļi – nodokļi par energoresursiem,

kurus izmanto gan transportlīdzekļos, gan stacionāros

avotos. Svarīgākie energoresursi, ko izmanto transportā, ir

benzīns un dīzeļdegviela. Stacionāros avotos izmanto

mazutu, dabasgāzi, ogles un elektroenerģiju.

Environmental taxes – the taxes the tax base whereof is a

physical unit (or a proxy of a physical unit) of something

that has a proven, specific negative impact on the

environment, and which is identified in ESA'95 as a tax.

Environmental taxes can be of four types: energy,

transport, pollution and resource taxes.

Energy taxes – taxes on energy products used for both

transport and stationary purposes. The most important

energy products for transport purposes are petrol and

diesel. Energy products for stationary use include fuel oils,

natural gas, coal and electricity.

Transporta nodokļi – nodokļi, kas saistīti ar

īpašumtiesībām un transportlīdzekļu izmantošanu. Nodokļi

par citām transporta iekārtām un ar to saistītiem

pakalpojumiem arī ir iekļauti šajā grupā, ja vien tie atbilst

vispārējai vides nodokļu definīcijai. Transporta nodokļi var

būt vienreizēji nodokļi, kas saistīti ar iekārtas importu vai

pārdošanu, vai periodiski (tādi kā transportlīdzekļu

ikgadējā nodeva).

Piesārņojuma un resursu nodokļi – nodokļi par

piesārņojošo vielu izmešiem gaisā un ūdenī, atkritumu

apsaimniekošanu un trokšņa kontroli, kā arī nodokļi par

derīgo izrakteņu un ūdens izmantošanu un ieguvi.

Transport taxes – taxes related to the ownership and use

of motor vehicles. Taxes on other transport equipment (e.g.

planes), and related transport services (e.g. duty on

charter or scheduled flights) are also included here, when

they conform to the general definition of environmental

taxes. The transport taxes may be ‘one-off’ taxes related to

imports or sales of the equipment or recurrent taxes such

as an annual road tax. Taxes on petrol, diesel and other

transport fuels are included under energy taxes.

Pollution taxes – taxes on measured or estimated emission

to air and water, management of solid waste and noise.

6.2.1. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO KOPĒJIEM NODOKĻU IEŅĒMUMIEM

UN SOCIĀLAJĀM APDROŠINĀŠANAS IEMAKSĀM BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28;

2003–2016

SHARE OF ENVIRONMENTAL TAXES IN TOTAL TAX REVENUES FROM TAXES AND SOCIAL

CONTRIBUTIONS IN BALTIC STATES AND ES-28; 2003–2016


Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).

Eurostat data (online data code: t2020_rt320).

8.28

8.90 9.03

7.76

7.227.43

9.63

10.47 10.5610.28

11.41

12.08 12.1511.69

6.49

8.87

6.29

5.00

6.00

7.00

8.00

9.00

10.00

11.00

12.00

13.00

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016





58

6.2.2. VIDES NODOKĻU IEŅĒMUMU ĪPATSVARS NO IEKŠZEMES KOPPRODUKTA

BALTIJAS VALSTĪS UN ES-28; 2003–2016

SHARE OF ENVIRONMENTAL TAX REVENUES IN GROSS DOMESTIC PRODUCT IN BALTIC

STATES AND ES-28; 2003–2016


Eurostat dati (tiešsaistes datu kods: t2020_rt320).

Eurostat data (online data code: t2020_rt320).

2.28

2.462.52

2.23

2.05 2.08

2.66

2.98 2.99 2.99

3.36

3.6 3.66 3.65

1.93

3.06

2.44

1.50

2.00

2.50

3.00

3.50

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016


http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rt320&plugin=1

http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=t2020_rt320&plugin=1

ISSN 2255-805518-024-000

ISBN 978-9984-06-525-0

latvijas vide skaitÏos 2017. gadÂ: klimata pârmaiòas ... · meža resursi 19 forest resources...

Documents