MÂRA AÐME, 20 gadus veca Latvijas Universitâtes Ìeogrâfijasun Zemes zinâtòu fakultâtes 3. kursa studente, jau èetrus gadusnodarbojas ar burâðanu. Paðai savas jahtas viòai pagaidâmnav, bet viòa burâ...

OTRDIENA, 21. OKTOBRIS

2003. GADS N0 4L a t v i j a s U n i v e r s i t â t e s i z d e v u m s ( i z n â k k o p ð 2 5 . 0 9 . 1 9 2 2 . )

Kas ir “Austrums”? Iespçjams,kâds ðo vârdu dzird pirmo rei-zi. Tâ ir akadçmiska vienîba,kas svin 120 nepârtrauktasdarbîbas gadus. Kur meklçja-mi tâs pirmsâkumi? Atbildi vis-labâk rast izstâdç, kas sarîko-ta LU, Raiòa bulvârî 19, 139.telpâ. Tiem, kas ikdienas stei-gâ un aizòemtîbâ tur ne-nokïûs, sniegðu nelielu ekskur-su vçsturç, jo izstâdes nosau-kums - “Akadçmiskâ vienîba“Austrums” cauri gadsim-tiem”.

Sâkot ar 1867. gadu, Maska-vâ strâdât un studçt ierodasvairâki dedzîgi atmodas laikudarbinieki: K. Barons, K. Val-demârs, F. Brîvzemnieks u.c.1870. gada 20. oktobrî viòi no-dibina Maskavas latvieðu vaka-rus, lai stiprinâtu latvisko iden-titâti, veicinâtu latvieðu valodasizaugsmi, latviskotu vârdus,pçtîtu latvieðu vçsturi, lasîtu re-ferâtus. Maskavas “vakarnie-ki” cieði sadarbojas ar RîgasLatvieðu biedrîbu.

Jânis Èakste 1883. gada 19.oktobrî veido atseviðíus stu-dentu lasâmos vakarus. Stu-dentu pamatnostâdnes irlîdzîgas: latviskâ identitâte(tautas vçsture, valoda...); izglî-tîba - ceïð uz augðu caur izglî-tîbu; darbs tautas labâ.

Pçc revolûcijâm un kariem,1919. gada 12. decembrî, no-tiek “Austruma” pirmâ pilnsa-pulce suverçnâ Latvijâ. Pçc as-toòiem gadiem aktîvo sapulcepieòem lçmumu par “Austru-ma” karoga projektu. Tâ au-tors ir arhitekts Roberts Leg-

zdiòð: “Baltâ krâsa, kura òemtamûsu karogam par pamatu, irsimbols, pçc kâ jâcenðas jaunî-bai. Zeltotais, saulainais Aus-tras koks - gaisma, kura jâieka-ro studentam. Karoga galâ irpacelts ðíçps; tâ ir zîme, ka“Austruma” biedri stâv nomo-dâ par savu tçvu zemi Latviju.”

Interesanti, ka “Austruma”biedri vienmçr ir bijuði aktîvisabiedriskajâ dzîvç, zinâtnç.Piemçram, 1921. gadâ par LUStudentu padomes priekðsçdç-tâju ievçl austrumieti J. Breik-ðu, vçlâk - L. Rozentâlu, arî V.Jansonu, daudzi bijuði pado-mes locekïi. Austrumieði ir ju-risti, fiziíi, arhitekti, vçsturnie-ki, piemçram, Leonîds Siliòðun Jânis Straubergs.

Nozîmîgs fakts, ka “Austru-ma” sirds un dvçsele JânisÈakste kïûst par Latvijas Valstsprezidentu, arî Gustavs Zem-gals. 20. gadsimta trîsdesmita-jos gados iedibinâs tradîcijarîkot Augstos svçtkus, kurusvçlâk pârdçvç par Darbasvçtkiem. Tajos tiek veiktisvçtîgi darbi - kopts, stâdîts, dâ-vinâts... Tradîcija pârmantoju-sies arî mûsu dienâs. Ðo rinduautore Darba svçtkos piedalî-jâs 1997. gadâ, kad vairâkasstudentu vienîbas un lûgtie vie-si sakopa J. Èakstes dzimtasmâjas “Auèi” dârzu.

Ja laika ratu pagrieþam at-kal atpakaï, tad nokïûstam no1943. lîdz 1945. gadam, kad“Austruma” aktîvistu grupa arprofesoru Konstantînu Èakstipriekðgalâ iesaistâs LatvijasCentrâlâs padomes (LCP) dar-bâ. Viòi palîdz daudziem jo

daudziem emigrçt no okupç-tâs Latvijas. Rodas bçgïu laivu“tilts” uz Zviedriju, turp pâr-brauc 4559 Latvijas pilsoòi, nokuriem 2541 - ar LCP organizç-tâm laivâm.

Godinot vecbiedru, LU pro-fesoru K. Èaksti, LU Mazajâaulâ ierîkota piemiòas plâksne.

“Austrumam” ir arî goda-biedri. Viòu vidû - LZA prezi-dents, akadçmiíis J. Stradiòð,arhitekts, Latvijas Republikasvçstnieks Lielbritânijâ J. Dripe,arî godabiedre Baiba Zirne.Viòas tçva austrumieða V. Ðîro-na mâjâs “Suitiòos” visus oku-pâcijas gadus noturçja neoficiâ-las sanâksmes un 1989. gada 9.septembrî tur atjaunoja “Aus-truma” darbîbu - ilgus gadusbija tikai klusa cerîba, ka tastieðâm notiks.

1967. gadâ Monreâlas Pa-saules izstâdç, Padomju Sa-vienîbas paviljonâ bija Latvijasnodaïa un latvieðu darbinieki.Austrumietis G. Liepiòð uzòç-ma kontaktus. Viòð un vec-biedrs R. Freimuts bija divi noastoòiem “Dardedzes” dibinâ-tâjiem. Ðî organizâcija rîkojaLatvijas filmu izrâdes, dzejnie-ku un rakstnieku viesoðanosKanâdâ. Bija arî tâdi trimdaslatvieði, kas nosodîja ðîs aktivi-tâtes, uzskatot, ka nevienamnevar uzticçties.

Liels notikums 1987. gadâbija gan G. Liepiòa, gan vec-biedra A. Rozes organizçtâ Lat-vijas kora “Ave Sol” koncert-turneja Ziemeïamerikâ. Jâpie-min, ka arhitekts Andris Roze

sveicam iepazîsimies

mçs pie viòiem

Ceïð uz augðu caur izglîtîbu

6. lpp.

10. lpp.

Ðajâ numurâ vairâki materiâli parìeogrâfiem - gan viòu nopietnajiemstarptautiskajiem projektiem, gan dzîvifakultâtç, gan vaïaspriekiem.

Mîlestîba bija ar mums

Pilnâs burâs

Reliìiskâ izglîtîba Bulgârijâ Eiropas kontekstâ. Starptautiskskristîgâs pedagoìijas simpozijs par ðâdu tçmu notika Sofijâ no5. lîdz 11. oktobrim. Tajâ pulcçjâs 37 dalîbnieki no 16 valstîm -Austrum- un Rietumeiropas. Ziòojumu tçma bija “Kristus dzimða-na”, bet diskusijâs tika runâts par kritçrijiem, kâ veidot mâcîbuplânus, un spriests par mâcîbu grâmatu koncepciju.

5. lpp.

Septembra nogalç LU sa-darbîbâ ar Rîgas pilsçtas sko-lotâju izglîtîbas centru un Lat-vijas Tâlmâcîbas centru or-ganizçja gadskârtçjo “ENIR-DEM” konferenci, kuras tçmabija “Skolu vadîðana ar glo-bâlu perspektîvu”.

“ENIRDEM” ir Eiropas val-stu sadarbîbas tîkls izglîtîbasvadîbas un pçtniecîbas pilnvei-dei un attîstîbai, kas katru gadukâdâ no Eiropas valstîm sapul-cina daþâdu lîmeòu izglîtîbasdarbiniekus. Ðogad konferencçbija pârstâvçtas 18 valstis.

Latvijai 13 gadu laikâ tika uz-ticçts konferenci rîkot otro rei-zi. Tâs atklâðanâ piedalîjâs Lat-vijas Augstâkâs izglîtîbas pado-mes priekðsçdçtâja profesoreB. Rivþa un LU rektors profe-

sors I. Lâcis.Plaðas diskusijas izraisîja

Pasaules Bankas galvenâizglîtîbas speciâlista Pasi Sal-

berga runa par globalizâcijaspozitîvo un negatîvo ietekmi uzskolu darbîbu.

Ieskatu skolotâju izglîtoðanâsniedza LU Pedagoìijas un psi-holoìijas fakultâtes mâcîb-spçki, par izglîtîbas problçmâmLatvijâ informçja Latvijas izglî-tîbas ministrs profesors K. Ða-durskis, tika apmeklçtas arîdaþâdas izglîtîbas iestâdes.

Konferences galvenâ disku-siju tçma bija jauna tipa skolotâ-ju gatavoðana, t. i., tâdu, kasspçj visas problçmas skatît netikai lokâli, bet arî globâli.

Pedagoìijas un psiholoìijas fakultâtes profesore

ILZE IVANOVA, “ENIRDEM” valdes priekðsçdçtâja

jaunumi

Valdîba apstiprinâjusiamatâ LU rektoru

2 · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 2003. gada 21. oktobris

Valdîba atbalstîjusi LU Sa-tversmes lçmumu un LU rek-tora amatâ uz nâkamajiem èet-riem gadiem atkârtoti apstipri-nâjusi Ivaru Lâci. 23. maijâ

profesoru amatâ ievçlçja 175no 212 LU Satversmes sapul-ces locekïiem. I. Lâcis bijavienîgais rektora amata kandi-dâts.

Piemineklis íîmiíim Paulam Valdenam

P. Valdens bija viens no Rîgâdzimuðâ Nobela prçmijas lau-reâta Vilhelma Ostvalda skol-niekiem, pats arî vairâkkârt iz-

virzîts apbalvoðanai ar Nobelaprçmiju. Viòð kïuva par jaunaszinâtòu nozares - fizikâli orga-niskâs íîmijas - pamatlicçju.

LU viena no pirmajâm izsniedz diploma pielikumu

13. oktobrî LatvijasUniversitâte rîkojaseminâru Eiropasaugstskolu pârstâv-jiem, lai iepazîsti-nâtu ar LU praksi, iz-sniedzot Eiropas vie-noto diploma pieli-kumu.

Seminârâ piedalîjâsaugstâko mâcîbu ie-stâþu pârstâvji no Por-tugâles, Zviedrijas, Dâ-nijas, Polijas, Beïìijas,Austrijas un Somijas.

LU ir viena no pirmajâmaugstskolâm, kas izsniedzdiploma pielikumu pçc vie-nota Eiropas standarta. Eiro-pas vienoto diploma pieliku-mu tâ sâka izsniegt 2001. ga-dâ. Tas tiek izsniegts latvie-ðu valodâ, bet visa informâci-ja ir sagatavota arî angïu va-lodâ un atrodas datu bâzç, laiangliskos diploma pieliku-mus absolventiem izsniegtupçc pieprasîjuma.

Diploma pielikums pa-redzçts, lai visâ Eiropâ pçcvienotas formas sniegtu in-formâciju par studijâs ap-gûto un par diploma îpaðnie-ka iegûtajâm tiesîbâm izglî-tîbas turpinâðanâ un darbatirgû, tâdçjâdi atvieglojotdiplomu atzîðanu Eiropasvalstu vidû.

Diploma pielikumâ snieg-tas ziòas par apgûto studiju sa-turu un iegûtajiem rezultâ-tiem, saòemtie kredîtpunktinorâdîti gan LU, gan Eiropaskredîtpunktu pârneses sistç-mâ (ECTS), turklât dotas ziòaspar augstâkâs izglîtîbas sistç-mu valstî un cita informâcija.

Universitâtes Informâcijassistçmas veidotâji prezentâcijâklâstîja, kâ praktiski tiek saga-tavots diploma pielikums, kâdidati tajâ tiek sniegti, kâ tas ie-viests dzîvç.

Seminâru LU rîkoja pçc Ei-ropas valstu galvaspilsçtu uni-versitâðu asociâcijas “UNICA”vadîbas lûguma.

LU PRESES CENTRS

“ENIRDEM” atkal Rîgâ

Jaunâkâs literatûras izstâdeUniversitâtes Bibliotçkâ ikreizpaver citu skata punktu grâ-matu pasaulç: krietni daudzjaunumu ir visâs zinâtòu jo-mâs.

MedicînaLatvieðu valodâ izdota “Sie-

vietes veselîbas enciklopçdija”,kurâ sniegta atbilde uz jautâju-mu, kâda sieviete uzskatâmapar veselu, stâstîts par bieþâksastopamajâm sirds slimîbâm,neiroþu un psihisko traucçjumuproblçmâm. Bagâtîga informâ-cija gûstama nodaïâs par hor-monâlo veselîbu, ârstniecîbaslîdzekïiem un metodçm.

Jurisprudence“Juridiskâs metodes pamati.

11 soïi tiesîbu normu piemçro-ðanâ” ir palîgs gan studentiem,gan tiem, kuri sastopas ar kâdugrûti atrisinâmu juridisku prob-lçmu.

Aigars Strupiðs grâmatâ“Komerclikuma komentâri” iz-tirzâ komercdarbîbas vispârçjosnoteikumus.

Arta Stucka darbâ “Ievadsadministratîvajâs tiesîbâs un ad-ministratîvâ procesa tiesîbas”sniegts ieskats vienâ no tiesîbu

jomâm, savukârt autorukolektîva - Daces Jansones,Ivetas Reinholdes un IngasUlnicânes - kopdarbs “Lat-vijas publiskâ pârvalde”palîdz saprast mûsu valstspârvaldes sistçmu, tâs pa-matprincipus.

EkonomikaIzdotas divas LU profeso-

ra Georga Libermana grâmatas- “Peïòa un konkurence” un“Makroekonomikas teorija unLatvijas attîstîbas problçmas”.Iztirzâti daudzi bûtiski jautâju-mi: raþoðanas resursi un peïòa,tirgus, cenas, resursu aprite, re-sursu atraþoðana.

Klajâ nâkusi “Angïu - latvieðubiznesa leksiku skaidrojoðâvârdnîca”. Pçc starptautiskâskonferences “Ilgspçjîga tûrismaattîstîba” grâmatâ izdoti tâs ma-teriâli. Tie Latvijai ir îpaði va-jadzîgi, jo daba, kultûras un arhi-tektûras pieminekïi ïauj mûsuvalstij pretendçt uz iecienîtastûrisma zemes statusu.

Mûsu tûrisma organizato-riem jaunu ideju radîðanai un sa-va darba pilnveidei noderçs iz-devums “Tourism Manage-ment”, kurâ skaidroti tûrismamenedþmenta pamatprincipi.

Socioloìija Kâdai vajadzçtu bût demo-

krâtiskai sabiedrîbai, lai tâ tie-ðâm funkcionçtu sekmîgi? Parto - angïu valodâ izdotajâ mâcîbugrâmatâ “Theories of Democ-racy”. Laikam jau demokrâtijavar uzplaukt un sevi apliecinâtkonsolidçtâ, daudzmaz uz vie-nâm vçrtîbâm orientçtâ sa-biedrîbâ.

Globalizâcija kâ viens nomûsdienu fenomeniem, kas tâvai citâdi ietekmç visus, analizç-ta monogrâfijâ “ �̋æ�º��Ł� Łªº�Æ�ºŁ���Ł�”, kurâ skartas arglobalizâciju saistîtâs migrâcijasproblçmas, runâts par demo-grâfiju saistîbâ ar globalizâcijastendencçm, par mûsdienu pa-sauli un civilizâcijas tradîcijâmun ðodienas sabiedrîbu kâ infor-mâcijas sabiedrîbu.

Atklâta skulpturâla piemiòas zîme izcilajam zinâtniekam,íîmiíim Paulam Valdenam (1863 -1957). Tâ atrodasKronvalda bulvârî 4, pie Bioloìijas fakultâtes çkas.

Profesore I. Ivanova uzrunâ konferences dalîbniekus

Mûsu pasniedzçju jaunâkie darbi

3. lpp.

Krievu valodâ iznâcis arî de-mogrâfijas tendences analizç-joðs darbs “˜ ���ª���Ł�”.

ÌeogrâfijaIzdevumâ “Progress in Hu-

man Geography” lasâmi pçtîju-mi visdaþâdâkajâs ìeogrâfijasjomâs: politiskajâ, kulturâlajâ,sociâlajâ.

Apkopojoða informâcijagûstama darbâ �̌��ƺ��ß�Œ�����ø�Ø æ���ß Ł ��Ł��-��ßı ��æ��æ���. Grâmatâ aplû-kotas visai pasaulei nozîmîgasproblçmas - “siltumnîcasefekts”, globâlâs klimata iz-maiòas.

Vçlamies atgâdinât, ka 1998.gadâ iznâkusi Mâra Kïaviòa unAndra Roska grâmata “Tok-siskâs vielas vidç”.

VIJA APINÎTE

aicinâjums

Ir pilnîgi skaidrs, ka cilvçcesnâkotne ir saistîta ar kosmo-su, ar tâ neierobeþoto un ba-gâto resursu arvien plaðâkuapgûðanu. Bûtu ïoti skumji,ja Latvijas sabiedrîba parkosmosu nezinâtu neko vai-râk kâ vien to, ka tas ir pilnsar zvaigznçm, kuras turklâtvçl nosakot cilvçku likteni,uz ko mûs ðodien tik uzbâzî-gi un visaptveroði orientçplaðsaziòas lîdzekïos liberâl-politikas atbrîvotâ astroloìijaun citâda maìija.

Astroloìija, kïûstot par do-mâðanas paveidu, kas nav pa-matots ne uz faktiem, ne loìi-ku, ne zinâtni, atstâj postoðu ie-tekmi uz cilvçka dzîvi, jocilvçks var sâkt dzîvot ne reâlâ,bet iluzorâ pasaulç, zaudç-dams spçju adekvâti uztvertîstenîbu un veselîgi domât, tâkïûdams par upuri daþâdiemkrâpniekiem. Tas veicina to, kadaudzi sâk cerçt tikai uz brînu-mu tâ vietâ, lai darbotos paði.Par to nepârprotami liecinapieaugoðais zîlçðanas u. c. salo-nu skaits un arî to cilvçkuskaits, kas ðo salonu pakalpoju-

mus izmanto. Arvien aktuâlâks kïûst jau-

tâjums, uz ko tiek orientçta unkâda grib bût Latvijas sa-biedrîba - radoða vai patçrçjoðaun veìetçjoða. Nepiecieðamsatcerçties, ka neviena sabied-riskâs aktivitâtes forma nav tikauglîga un rentabla kâ zinâtne.Diemþçl lîdz ðim Latvijasattîstîba vairâk ir tikusi virzîtauz pakalpojumiem (bankas,sakari, tranzîts, tûrisms), nevisraþoðanu. Pirmajai galveno-kârt nepiecieðama gatavu ins-trukciju iegaumçðana un tokvalitatîva izpilde, otrâs attîstî-bas nepiecieðams priekðnotei-kums ir materiâlâs pasaules iz-pratnes, analîtiskas un sintçtis-kas domâðanas ieaudzinâðanaun izkopðana, bez kuras naviespçjama ne jaunu materiâlo,ne arî garîgo vçrtîbu radîðana.Raþoðanas attîstîba prasa veltîtnopietnu vçrîbu to atziòu ap-gûðanai, ko mums dod dabas-zinâtnes - ne tikai materiâlâs,bet lielâ mçrâ arî garîgâs pa-saules izzinâðanas un apzinâða-nas pamats.

Ir neizbçgami, ka, ðâdamstâvoklim saglabâjoties un Lat-

vijai pievienojoties Eiropas Sa-vienîbai, aktîvâkâ un spçjîgâkâjaunatnes daïa atstâs Latviju.Lai ðis process nebûtu neat-griezenisks, lai Latvijâ neizzus-tu zinâtne, it seviðíi - funda-mentâlâ zinâtne, un kad par“pielietojamo zinâtni” var no-saukt jebko, kam nav nekâdasakara ne ar zinâtni, ne ar sa-biedriski derîgu izmantoðanu,lai Latvijas augstskolas nekïûtupar firmâm, kas mâca jaunie-ðiem tikai sveðvalodas un citasapkalpotâjiem nepiecieðamâszinâðanas un talantîgâkos atla-sa pçc ârzemju firmu pasûtîju-ma, aicinâm:

1) pievçrst lielâku uz-manîbu zinâtnes un it îpaðieksakto zinâtòu sasniegu-mu popularizçðanai, kas dodgalveno ieguldîjumu mûsdie-nu prasîbâm atbilstoðas infor-matîvâs sabiedrîbas veidoðanâun, izkopjot analîtisko unsintçtisko domâðanu, veicinaîstenîbai atbilstoðu pasaules iz-pratni, un, kas nav mazâk svarî-gi, aizrauj un orientç jaunatnieksakto zinâtòu un tehniskoprofesiju apguvei;

2) pievçrst lielâku uzmanî-

bu dabaszinâtòu, tostarp as-tronomijas, mâcîðanai, laiskolçni un topoðie speciâlistispçtu orientçties arvien pieau-goðâs daþâdas kvalitâtes infor-mâcijas gûzmâ, kas ïoti bieþisniedz sagrozîtu un izkropïotupriekðstatu par apkârtçjo pa-sauli, ko aktîvi izmanto arî as-troloìijas, maìijas un citâdaokultisma pârstâvji;

3) nepieïaut, ka IZM ISECgatavotajos materiâlos parâdâsastronomijas un astroloìijaselementu mistrojums, tâdçjâdipiesaistot nenobrieduðu bçrnuprâtu uzmanîbu nezinâtniskaiizpratnei par pasauli. Gâdât, laiskolu bibliotçkâs bûtu pie-ejams populârzinâtnisks gada-laiku izdevums “ZvaigþòotâDebess”, kas sniedz zinâtniskipamatotu un aktuâlu informâ-ciju gan par sasniegumiemVisuma izpratnç, gan par Latvi-jas zinâtnieku ieguldîjumudaþâdos pçtîjumu virzienos.

Lai sekmîgi popularizçtu zi-nâtnes sasniegumus un at-ziòas, dotu atzinumus par mo-derno tehnoloìiju un organiza-torisko paòçmienu izmantoða-nas iespçjâm Latvijas saimnie-

ciskâs konkurçtspçjas celða-nai, no zinâtnes finansçðanaipieðíirtajiem lîdzekïiem nepie-cieðams iedalît noteiktu daïupopulârzinâtnisku grâmatu unperiodikas izdoðanai.

Vai Latvija vçl bûs nacionâ-la valsts ar fundamentâlo zinât-ni un raþoðanu kâ galveno ðâ-das valsts pamatu, vai tikai te-ritorija, kurâ pieejami daþâdipakalpojumi (tai skaitâ spçïunami, intîmklubi, zîlçðanas sa-loni u. tml.), atkarîgs no jums -izglîtîbas un zinâtnes politikasveidotâjiem un plaðsaziòaslîdzekïu vadîtâjiem un þurnâlis-tiem.

“Zvaigþòotâs Debess” (dib.1958. g.) redakcijas kolçìija:

LZA Dr. astron. h.c. Dr. phys.Andrejs Alksnis; Dr. habil.math. Agnis Andþâns, at-bildîgâ redaktora vietnieks;LZA koresp. loc. Dr. phys. Ar-turs Balklavs-Grînhofs, at-bildîgais redaktors; KârlisBçrziòð; Mârtiòð Gills; Dr.phil. Rihards Kûlis; IrenaPundure, atbildîgâ sekretâre;Dr. phys. Tomass Romanov-skis; Dr. phys. Leonids Roze;Dr. paed. Ilgonis Vilks.

Par dabaszinâtòu sasniegumu popularizçðanu

2. lpp.

zinâtne lluu bbiibblliioottççkkââ

Pasniedzçjudarbi

Aizraujoða klîniska gadîjuma prezentâcija

2003. gada 21. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 3

LU Ar medicînu saistîto stu-dentu zinâtniskâ biedrîbaðogad sezonu atklâja lîdzî-gi kâ pagâjuðogad, orga-nizçjot jau otro studentu zi-nâtnisko konferenci.

21. gadsimta medicînâ ârstsvairs nepastâv tikai kâ zâïu iz-rakstîtâjs vai skalpeïa turçtâjs.Mûsdienu medicînas zinâtneik dienu virzâs uz priekðu armilzu soïiem, neskaitâmiemjauniem atklâjumiem. Ârstam,lai veiksmîgi veidotu savu kar-jeru, ir jâbût maksimâli in-formçtam par pçdçjiem sasnie-gumiem un tendencçm kon-krçtâ specialitâtç, jâbût spçjî-gam kritiski vçrtçt informâciju,lai neapjuktu un nenoslîktu tâspârpilnîbâ, respektîvi, jâbûtprofesionâlim un zinâtniekamvienlaicîgi.

LU Ar medicînu saistîto stu-dentu zinâtniskâ biedrîba ir sa-biedriska organizâcija LU pa-spârnç, kas apvieno studentusar kopîgu interesi - medicînu.Tâ kâ ðî sfçra ir ïoti plaða,biedrîbâ darbojas studenti nodaþâdâm LU fakultâtçm - Me-dicînas, Bioloìijas, Íîmijas u.c.Zinâtnisko darbu LU studentivisbieþâk izstrâdâ, paðiniciatî-vas mudinâti, kâda pasniedzçjavai profesora vadîbâ, darba

grupâ (piemçram, laboratori-jâ), taèu principâ to var darît arîpilnîgi individuâli un neatkarî-gi. Nodarbojoties ar zinâtni,students padziïina zinâðanasun izpratni par konkrçto tçmu,iemâcâs kritiski lasît literatûru.Zinâtniskâ konference ir pasâ-kums, kurâ ikvienam studen-tam tiek dota iespçja publiskiprezentçt savu zinâtnisko dar-bu plaðâkas auditorijas priek-ðâ. Tajâ uzstâjoties, studentsapgûst iemaòas loìiski izteiktsavu domu un viedokli, pre-zentçt zinâtnisko darbu un in-telektuâli diskutçt ar profesio-nâïiem.

Ðogad konferencç ar zinât-niskajiem darbiem uzstâjâs arîviesi no Rîgas Stradiòa univer-sitâtes un Viïòas universitâtesMedicînas fakultâtes. Pavisambija desmit mutiskas un piecasplakâtu prezentâcijas, ko kritis-ki vçrtçja þûrijas komisija. Tâssastâvâ bija trîs LU profesori(prof. Aivars, prof. Sjakste unprof. Muceniece) un divi LUstudenti (Pçteris Loþa, LUMF,un Karîna Þaggere, LUBF).Mutisko prezentâciju kopvçr-tçjumâ pirmo vietu ieguvadarbs “A study of palmar der-matoglyphics in patients withcleft lip with or without cleft pa-late (CLP)”, autores - Eglë Za-

rakauskaitë un Þaneta Prið-èepionkaitë no Viïòas univer-sitâtes Medicînas fakultâtes.Otrâ vieta tika pieðíirta dar-bam “Alternatîvâ splaisinga de-fekti audzçja ðûnâs”, autore -Karîna Siliòa no LU Bioloìi-jas fakultâtes. Treðo vietu dalî-ja divi zinâtniskie darbi - “Sirdsmiocîtu stresa reakcijas: kodo-la transkripcijas faktora NFkBaktivçðana”, autore - Olga Kir-janova no LU Bioloìijas fakul-tâtes, un “Gamma-butirobe-taîns samazina slâpekïa oksîdapatoloìisko produkciju sepsesmodelî”, autore - JeïizavetaSjakste no LU Medicînas fa-kultâtes. Balvu par labâko pla-kâtu prezentâciju ieguva darbs“Sepses smaguma un TNF - 2korelâcija”, autores - AnnaKlaucâne un Agnese Krauzeno Rîgas Stradiòa universitâtesMedicînas fakultâtes. Ievçrî-bas cienîgi bija zinâtnisko dar-bu plakâti no Íîmijas fakultâ-tes - “Bioloìiski aktîvu, hirâlu1,4-dihidropiridîna atvasinâju-mu sintçze”, autore - Ilze Kri-vicka, un “Lâdçtie 1,4-dihidro-piridîna atvasinâjumi kâ gçnutransfekcijas aìenti”, autors -K. Pajuste. Konferencç pie-dalîjâs arî K. Morberga stipen-dijas laureâts S. Isajevs no LUMedicînas fakultâtes ar darbu

“Virusoloìiskâs, bakterioloìis-kâs un citoloìiskâs metodesaukslçju mandeïu funkcijasnovçrtçðanâ”. Kalvis Krastiòðklâtesoðos izklaidçja ar aizrau-joðu klîniska gadîjuma prezen-tâciju “Arteriovenozais ðunts”.Interesanti, baudâmi un per-fekti noformçti bija visi trîs zi-nâtniskie darbi no Viïòas uni-versitâtes.

Bagâtîgi klâts kafijas galdskonferences starpbrîdî tapa arfarmfirmas “Novartis” atbal-stu, bet vakara sarîkojums noti-ka jautrâ atmosfçrâ, “dzîvas”dþeza mûzikas pavadîjumâ klu-bâ “Hamlets”. Pateicîbu parkonferences organizçðanu iz-sakâm LU studentiem IevaiVîtolai, Artai Taurîtei, LaumaiZeltiòai, Kalvim Krastiòam u.c.

Zinâtniskâs biedrîbas ietva-ros ðosezon tiks rîkoti arî citine mazâk aizraujoði pasâkumi,uz kuriem tiek aicinâti visi stu-denti, kas interesçjas par me-dicînu un ar to saistîtâm lietâm.Informâciju par ðiem sarîkoju-miem visvienkârðâk iegût,kïûstot par LUMSSZB biedru.Pieteikðanâs elektroniski - pae-pastu st.peter@parks.lv.

PÇTERIS LOÞA,LU MSSZB vadîtâjs

Bez lieka skaïuma vai reklâ-mas vçl pavisam nesen, no25. lîdz 26. septembrim, LU Fi-loloìijas fakultâtç norisinâjâsRîgas III starptautiskâ klasiskostudiju konference “ANTIQUI-TAS VIVA”. Tradicionâls pasâ-kums, kas ðogad aizritçja“mûþîgâs pilsçtas” un tâsradîto kultûrvçsturisko zîmjuiespaidâ. Neraugoties uz pa-tieðâm “klasisku” jautâjumuiztirzâðanu, lielu ievçrîbu iz-pelnîjâs arî jautâjumi par Lat-vijas kultûrvides un tiesiskâsnozares attîstîbu, ja ne tieðâ,tad pastarpinâtâ veidâ sais-toties ar Senâs Romas pasau-les uztveres principiem.

Runâjot par antîkâs pasaulesreâlijâm, svarîgâkais jautâjumsallaþ ir bijis, ko tâs devuðas un,iespçjams, vçl ðobrîd spçjsniegt 21. gadsimta slieksni pâr-kâpuðam indivîdam. Pârâkbieþi jâatskatâs atpakaï pagâtnç,jo nomâc nâkamîbas radîtâsðaubas. Ðíiet, ka tur arî slçpjasvirsrakstâ minçtâ konferencesnosaukuma galvenâ bûtîba, kasdivus tûkstoðus gadu vecu pa-tiesîbu liek par tâdu uztvert arîðodien. Liecinâjumus par to, kâ“klasiskâ” dzîve rit uz priekðudaudzviet citur pasaulç, sniedzaviesi no Igaunijas, Krievijas, Vâ-cijas un Maltas. Bez ðaubâm, arîviòi neiztika bez sava nacionâlâskatîjuma uz bûtiskâko, taèu taspasâkumam pieðíîra tikai papil-du kolorîtu. Arî iztirzâtie tematigana veiksmîgi iederçjâs kopçjâainâ, piemçram, vâcu profesoraHorsta Ðnaidera urbs aeternaredzçjums caur dimanta daudz-ðíautòaino spoþumu uz to, kâmainîjusies cilvçku mçraukla

attiecîbâ pret ðo dârgakmeni,kâ arî Igaunijas pârstâvju sprie-dumi, kas atbalsojâs no Tçrba-tas akadçmiskâ ðûpuïa tîstok-ïiem.

Atgrieþoties pie Latvijas pâr-stâvju - gan no Latvijas Universi-tâtes, gan Latvijas Kultûrasakadçmijas, gan Daugavpils uni-versitâtes -, runâtâ, redzams, kalatvieði savas identitâtes un ie-dvesmas meklçjumos pieturçju-ðies pie vçrtîbâm, kas ir visasRietumu civilizçtâs pasaules pa-matâ (vienmçr taèu esamvçlçjuðies bût pâris meridiânuuz rietumiem un gan jau uzdienvidiem ar’), un runa ir ne ti-kai par kultûrdzîves aspektiem.Latvieðu literatûrâ un mâkslâ irgana daudz piemçru Romas uz-burtâs vîzijas tçlojumam, un navpat vairs svarîgi, vai tas ir laik-mets pirms Kristus vai ne, jo irlietas, ko nespçj nomâkt nekâdaindustrializâcija vai ideoloìija.Kâ spilgti piemçri tika minçtidaudzi latvieðu inteliìences pâr-stâvji, kuri garîgo spçku smçlu-ðies Itâlijas sirdî (D. Lûses refe-râts “Roma latvieðu literâtu unmâkslinieku likteòos un dar-bos”, M. Grudules priekðlasî-jums “19. gadsimta Romasceïojumi Latvijas iedzîvotâju at-miòâs”). Romieði veiksmîgi at-darinâja izcilâkos grieíu kul-tûras paraugus. Vçlâk ðie motîvitransformçjuðies Rietumeiro-pas kultûrâ, un jâsecina - latvieðiatkal nekur nav “izsprukuði”.

Par atgrieðanos “pie sak-nçm” ir runa pat antîkajâ Ro-mas sabiedrîbâ, kas saskârâs aragrâk nepieredzçtu parâdîbu -tai bija pârâk daudz brîva laika.Latvieðu valodas tulkojums vâr-dam otium ir diezgan neveikls,

taèu redzams - lai noritçtu kâdaattîstîba, ir jâòem labâkais, kassasniegts iepriekð. Tâdçï intere-santi uzzinât, ko no savaspilsçtas mûþîbas ir spçjuði sa-skatît tâlaika gaiðâkie prâti, unviedokïu ir tikpat, cik cilvçku.Kaut vai Tacita Roma, kas iepre-tim Marciâla satîrâs personificç-tajam pilsçtas tçlam tuvojas mo-râlai katastrofai.

Referâtu kâ domas rosinâtâ-ju vçrtîbu apliecinâja arî sprai-gâs debates, kas sekoja katrampriekðlasîjumam. Interesen-tiem pavisam drîz bûs iespçjasmelties pie pirmavotiem, jokonferencç nolasîtie referâtitiks izdoti “ACTA UNIVERSI-TATIS LATVIENSIS” sçrijâ“STUDIA CLASSICA”.

Runâjot par Romas mantoju-ma klâtbûtni, jauðamo un ne-manâmo, pieminçðanas vçrta irkonferences kultûras program-ma, kas pasâkumam pieðíîraîpaðu auru. Savdabîgâ veidâ ti-ka interpretçts Alana Milna jau

par nemirstîgu kïuvuðais darbspar Vinniju Pûku un viòa drau-giem Klasiskâs filoloìijas kated-ras studentu un docçtâju iz-pildîjumâ. Savâ ziòâ mûþîbas te-matika tika aizskarta arî ðajâgadîjumâ, jo teatrâlâ perfor-mance, kuras izrâdîðanai tikalaipni atvçlçtas Teâtra muzejagaiðâs telpas, noritçja latîòu va-lodâ, ðâdi pierâdot antîkâs unmûsdienu Rietumu civilizçtâspasaules mijiedarbîbu. Pro-tams, ne jau tas bija galvenaisuzveduma mçríis, bet gan, pa-sâkuma iniciatores, profesoresIlzes Rûmnieces vârdiem runâ-jot, centieni bagâtinât dzîvi ðâ-diem patîkamiem brîþiem. Notiesas, tas vairoja tîkamas emo-cijas gan “jaunizcepto” aktieruvidû, gan sanâkuðajai publikai,kas mazo Teâtra muzeja zâlipiepildîja sajûsmas pilnâm ovâ-cijâm, kâdas ðî telpa nez vai bûspiedzîvojusi pat tâs saimniekaE. Smiïìa laikâ. Sava nodeva ti-ka arî mûþîbas modernajiem

substitûtiem, jo “Ekspotîcija uzZiemeïpolu” tika fiksçta armûslaikam atbilstoðu tehniku.Sirsnîgs veltîjums tika arî mâjassaimniekam, par performancesmuzikâlo noformçjumu izman-tojot melodijas no viòa reiz ie-studçtajâm izrâdçm. Vçl gribaspiebilst tikai vienu:

Insidiis est vita plenaEt expeditionibusSed nil in illa cognoscendaPutemus esse melius.**

ANDRIS BULLIS, LU Klasiskâs filoloìijas bakalaura

programmas IV kursa students

* URBS AETERNA -mûþîgâ pilsçta.

** dziesma no izrâdes,dziedama “Kavalieru gada”meld., tulkojums: Dzîve irekspedîciju un slçpòu pilna, betnedomâsim, ka ir vçl kas labâksdzîves iepazîðanai.

4 · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 2003. gada 21. oktobris

konference

lu fakultâtçs

URBS AETERNA*: klasiskâs studijas Romas pieturâ

Raksta autors Vinnija Pûkalomâ

Vinnija Pûka ekspedîcija uz Ziemeïpolu: teâtri latîòu valodâspçlç LU docçtâji un studenti

Vai zinât, kas ir iespçjamsLU Ìeogrâfijas un Zemeszinâtòu fakultâtç? Kïût parcilvçku, kurð var izdzîvotjebkurâ vietâ un laikâ.

Ðî fakultâte atrodas jûgend-

stila çkâ Alberta ielâ 10, kas irmâjvieta trim zinâtòu nozarçm- ìeogrâfijai, vides zinâtnei unìeoloìijai. Studentu skaits visâfakultâtç ir nedaudz lielâks par700. Tas laikam arî ir iemesls,kâdçï ìeogrâfi tiek dçvçti par

forðiem un draudzîgiem cil-vçkiem, kuri viens otru pazîstun sveicina ik dienu.

Lai kïûtu par vienu nomums, ir jâiztur konkurss unvairâki pârbaudîjumi. Viss sâ-kas ar Aristoteïa svçtkiem, kadpçc svinîgâ pasâkuma, ejot garBrîvîbas pieminekli, noðíira-mies no kopçjâ gâjiena dalîb-niekiem un dodamies uz savufakultâti, kur jaunajiem studen-tiem ir jâatliek sava dzîvesvietauz Latvijas kontûrkartes, kuruuzzîmç pats pirmais izsauktaisstudents, un jâatbild uz daþiemjautâjumiem, lai saòemtu stu-denta apliecîbu no paða MâraKïaviòa, fakultâtes dekânakopð 1997. gada.

Tâ kâ ìeogrâfa profesija irsaistîta ar izdzîvoðanu, par totiek domâts jau iepriekð. Lai sa-glabâtu un atjaunotu fizisko sa-gatavotîbu, katru rudeni un pa-

vasari notiek sporta sacen-sîbas “Baltronîði”, kurâs kursisavâ starpâ sacenðas basketbo-lâ, futbolâ u. c., bet nevienssporta veids nav tik populârskâ “litrabols”, un atbalstîtâjutam netrûkst. “Litrabolâ” uzvarizturîgâkie, kam vajadzîgs ga-diem ilgs treniòð.

Liels pârbaudîjums ir arî ru-dens un pavasara Ìeorallijs,kad ar peldamajiem palîg-lîdzekïiem (gumijas laivâm)tiek veikts posms kâdâ no Lat-vijas upçm. Ðis pasâkums vie-no trîs lietas: izklaidi, sportu undraudzîbu. Kâ piemiòa par totiek izgatavoti Ìeorallija krekli,ko iegûst loterijâ un par uzvaruâtrumposmâ.

Èetru Ìeorallija dienu laikâtiek noteikti arî tituli, piemç-ram, “Ìeorallija cudurs” un“Ìeorallija upurs”. Sacensîbâsvar piedalîties arî tie, kam nav

laivas, tikai viòi ðo ceïu veic kâ-jâm gar upi.

Lai jaunais students sevipilnîbâ atklâtu, viòam kopâ arkursu jâveido prezentâcijasballe, kurâ tiek stâstîts unrâdîts, kâ jâsaprot ìeogrâfa mi-sija.

Seviðíi svçtki ìeogrâfiem irdecembrî, jo tad fakultâte svinjubileju un par godu tai tiek rî-kotas Ìeodienas. Tajâs studen-tiem ir lieliska iespçja anonîmiuzdot pasniedzçjiem jautâju-mus, kurus neuzdroðinâtos pa-jautât, esot aci pret aci, kâ arîlikt izdarît kâdu darbîbu. Partradîciju ir kïuvusi docenta Iva-ra Strautnieka lçkðana no ze-mes uz krçsla, ko viòð veic bezliekas kavçðanâs.

Îpaði ðîm dienâm tiek rîkotafotogrâfiju izstâde, un visi var

Ìeogrâfi izdzîvo jebkurâ vietâ un laikâ

9. lpp.

2003. gada 21. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 5

mçs pie viòiem

Mîlestîba bija ar mumsSimpozijs notika Sv. Klimen-

ta Ohridska Sofijas universitâtesTeoloìijas fakultâtç, un to ap-meklçja arî daudzi ðîs augstsko-las studenti un mâcîbspçki.

Mâjiniekus pârstâvçja Teo-loìijas fakultâtes profesorsIvans Denevs, galvenais pasâku-ma organizators no bulgâru pu-ses. Viòð nolasîja ziòojumu parreliìisko izglîtîbu Bulgârijâ.Doktora Boþidara Andonovatçma bija “Bçrnu audzinâðanakristîgajâ domâðanâ”, savukârtvecâkâ asistente MagdalçnaLegkostupa no Sv. Kirila un Me-todija Veliko - Ternovas univer-sitâtes runâja par didaktiku unpraktisko pieredzi.

Doktors Endrjû Raits no Kin-ga koledþas Londonâ stâstîjapar pieredzi Anglijâ, bet doktorsVerners Hausmans no Nirnber-gas Erlangenas universitâtesVâcijâ - par protestantu baznîcaspieredzi Vâcijâ. Viòa kolçìis noAihðtetas - Ingloðtatas universi-tâtes profesors EngelbertsGross aplûkoja Romas katoïupraktisko pieredzi un padsmit-nieku psiholoìiju saistîbâ arKristus dzimðanas svçtkiem, sa-vukârt otrs kolçìis docentsKlauss Kenings runâja parbçrnu mâcîðanu reliìiski didak-tiskajâ domâðanâ.

Grieíu pareizticîgâs baznî-cas pieredzi reliìiskajâ pedago-ìijâ atspoguïoja Tesaloniku uni-versitâtes profesors V. Kogulis(Grieíija). No Moldovas simpo-zijâ piedalîjâs Krievijas Zinâtòuakadçmijas îstenais loceklis,Piedòestras Valsts universitâtesrektors, akadçmiíis StepansBerils un priesteris Dionîsijs Ab-ramovs, kuri referçja par reliìis-kâs pedagoìijas pieredzi un lo-mu ðajâ valstî. Rumânijas Refor-mâtu baznîcu pârstâvçja profe-sors no Babeð - Bolai universitâ-tes, bet pareizticîgo - asistents-profesors Oktavians Gordonsno Bukarestes universitâtes.Par darbu un gûtajâm atziòâmreliìijas pedagoìijâ Maskavâstâstîja reliìijas pedagoìijasskolotâju kursu direktors, pries-teris Igors Kirejevs, bet parkristîgo audzinâðanu Èehijâ -husîtu baznîcas mâcîtâja IrinaMoizisova. Sirsnîgus aplaususizpelnîjâs viòas sniegtâ mâcîbustunda simpozija dalîbniekiempar Kristus dzimðanas svçt-kiem.

Simpozijâ piedalîjâs arîSvçtdienu skolu asociâcijas sek-retârs, mâcîtâjs Valters Zenhau-zers no Ðveices. Viòð savâ ziòo-jumâ uzsvçra, ka Eiropa ir mûsumâjas un mçs tajâ esam daþâdasdenuminâcijas. Tâdçï ekume-nisms mums visiem ir kâ dia-logs un garîgais ceïð, kurâ ïotisvarîgi domât par savu ticîbu. Arsirsnîgu pateicîbu tika pieminçtibçrni un viòu vecâki ÐveicesSvçtdienas skolâs, no kuru zie-dojumiem lielâ mçrâ tika spon-sorçts ðis simpozijs. Lûdzot Die-

va svçtîbu un palîdzîbu ðajâ pa-sâkumâ, auglîgas, atziòâm ba-gâtas un cilvçciskas sirsnîbaspildîtas bija tâ dienas. Lûk, ie-skats daþu dalîbnieku teiktajâ.

Valters Zenhauzers (galve-nais simpozija finansiâlais at-balstîtâjs (Ðveice)):

-Jau 50 gadus esmu mâcîtâjssavâ draudzç, bet 23 gadus strâ-dâju Svçtdienas skolu asociâci-jas vadîbâ. Ðî sadarbîba sâkâs1992. gadâ, kad Pareizticîgâsbaznîcas pârstâvji mani uzaici-nâja uz konferenci Maskavâ.Tâs tçma bija reliìijas pedagoìi-jas atjaunoðana. Noslçgumâ esierosinâju izveidot struktûru, laiturpinâtu ðîs pieredzes apmai-òas procesus nâkotnç. Manspriekðlikums tika atbalstîts, unradâs Reliìijas izglîtîbas tîkls.Galvenais princips bija pieðíirtlîdzekïus, lai pçc iespçjas vairâkspeciâlistu no Centrâlâs un Aus-trumeiropas varçtu regulâri sa-nâkt kopâ. Bez finansçm tasnebûtu bijis iespçjams. 11 gadulaikâ ðis ir jau 26. seminârs. Ta-jos tikuðas apskatîtas daþâdastçmas - radoðâs metodes, mâcî-bu grâmatu izdoðana, lîdzekïuvâkðana un citas. Tos visus irvienojusi kristîgâ reliìiskâizglîtîba. Princips - sanâkt kopâatðíirîga vecuma cilvçkiem nodaþâdâm baznîcâm. Tas ir bijisïoti auglîgi un iedvesmojoði, krâ-saini un daudzveidîgi. Mani viòiir atbalstîjuði, dodot jaunas ide-jas darbam Ðveicç. Svarîgi, kapçc ðâdiem seminâriem cilvçkimainâs un tas iespaido viòu dar-bu. Reizçm pat pçc pieciem ga-diem saòemu kâdu vçstuli, nokuras uzzinu, ka cilvçks ir ne ti-kai kaut ko iemâcîjies, bet arîmainîjies un par to ir ïoti pa-teicîgs.

- Ar ko atðíiras ðis semi-nârs?

- Katrs seminârs ir îpaðs uninteresants savâ veidâ, es tos ne-salîdzinu. Pats ðos seminârusneorganizçju, bet uzticu to vietç-jiem speciâlistiem. Ikviens orga-nizçtâjs un dalîbnieks nâk ar sa-vu pieredzi, vçlmi, devumu.Katrs seminârs man ir patiesspârsteigums. Ðajâ simpozijâîpaðs ir augstais akadçmiskaislîmenis. Tâ ir laba iespçja Sofijasuniversitâtei un tâs Teoloìijasfakultâtei prezentçt sevi pa-saulç. Konkrçti es neko negai-du, bet atstâju to Svçtâ Garaziòâ, jo Viòð zina labâk. Man irbijusi problçma ar daudziem rie-tumniekiem, kuri domâ, ka viòiir tie, kas zina un cenðas aus-trumniekiem kaut ko iemâcît.Tas ir kristîgais imperiâlisms unir slikti. Es esmu katalizators,kas grib palîdzçt, bet nevçlaskontrolçt rezultâtus.

Profesors Ivans Denevs(Bulgârija):

- Doma organizçt ðo seminâ-ru radâs sadarbîbâ ar maniemvâcu kolçìiem, un mçs centâ-mies atrast sponsorus. Esamïoti pateicîgi Valteram Zenhau-

zeram, kurð mums ïoti palî-dzçja, lai varçtu notikt ðis tautusimpozijs. Vçlamies apvienotAustrumus un Rietumus un sa-prast, kas tajos notiek reliìiskâsaudzinâðanas jomâ. Rietumosmazliet atðíiras tradîcija un pa-sniegðana. Ðíiet, ka rietumniekine îpaði labi pazîst Austrumusun reizçm uzskata, ka viòu stan-dartus un metodes var automâ-tiski izmantot arî tur. Ðis simpo-zijs ir ïoti auglîgs pieredzes ap-maiòai reliìiskâs izglîtîbas piln-veidoðanai Bulgârijâ.

- Kâda vieta Teoloìijas fa-kultâtei ir Sofijas universi-tâtç?

- Fakultâte dibinâta 1923. ga-dâ, bet no 1951. lîdz 1991. ga-dam bijâm atdalîti no universitâ-tes un darbojâmies pie Bulgâri-jas Pareizticîgâs baznîcas. Poli-tiskâs pârmaiòas noveda pie fa-kultâtes atjaunoðanas universi-tâtç. Esam tâdi paði kâ visaspârçjâs fakultâtes, un mûsu pro-fesori darbojas universitâtesAkadçmiskajâ padomç.

Teoloìijas fakultâtes galve-nâ asistente, krievu valodaspasniedzçja Ludmila Savova(Bulgârija):

- Sofijas universitâtç ir 16 fa-kultâtes, kurâs mâcâs 20 tûksto-ði studentu. Viena no tâm - Me-dicînas fakultâte, kas ðajâ mâcî-bu gadâ atsâk savu darbu. Kâd-reiz arî tâ bija universitâtç, kad1881. gadâ tika dibinâta augst-skola. Taèu, izveidojoties Me-dicînas akadçmijai, fakultâtebeidza pastâvçt. Tagad tâ atkalatgriezusies augstskolâ. Sofijasuniversitâtei ir sava avîze, stu-dentu teâtris, pçc studentu ini-ciatîvas tiek veidots universitâ-tes ceïvedis. Attîstâs plaða starp-tautiskâ sadarbîba. Studenti“Erasmus” un “Socrates” pro-grammu ietvaros dodas studçtuz ârzemçm. Sofijas universitâteir daïa no Eiropas universi-tâtçm. Piemçram, ðajâ mâcîbugadâ fakultâtç pârgâjâm uz tâdumâcîbu sistçmu, kas ïauj uzaici-nât un uzòemt studentus no ci-tâm valstîm un sûtît mûsu stu-dentus uz ârzemju augstsko-lâm. Arî ðajâ simpozijâ kâ klausî-tâji un diskusiju dalîbnieki pie-dalâs ïoti daudzi mûsu fakultâ-tes studenti.

Latviju simpozijâ pârstâvç-ja Latvijas Universitâtes Teo-loìijas fakultâtes lektore AntaFilipsone. Viòa pasniedz kur-sus pedagoìijâ, reliìijas peda-goìijâ, psiholoìijâ un teoloìijâbakalaura, maìistra un profesio-nâlajâ reliìijas un çtikas skolotâ-ju programmâ:

- No visâm konferencçm,kur esmu bijusi, ðajâ bija visvai-râk delegâtu no Austrumeiro-pas un tika likts lielâks uzsvarsuz reliìijas pedagoìiju Pareiz-ticîgâs baznîcas tradîcijâ. Bija in-teresanti vçrot, kâ veidojas kon-takti gan starp Rietumiem unAustrumiem, gan arî kristîgokonfesiju starpâ reliìijas peda-goìijas jomâ, kâ atðíiras teorç-tiskâs pieejas stundu veidoðanâ,mâcîbu grâmatu rakstîðanâ utt.Reizçm reliìijas pedagoìiju uz-skata par kaut ko vieglu. Simpo-zijs pierâdîja, cik sareþìîts pa-tiesîbâ ir reliìijas pedagogudarbs gan teorçtiskâ, gan prak-tiskâ ziòâ, jo ir jâòem vçrâ ïotidaudz faktoru. Daþâdi var at-tiekties pret Bîbeles tekstu kâkristîgâs mâcîbas elementu.Grûti ir pasniegt reliìiju tâ, lai vi-sas iesaistîtâs puses - bçrni, pe-dagogi, vecâki, baznîcu unvalsts pârstâvji - bûtu apmierinâ-ti. Pârsteigums saistîjâs ar ak-tîvu iegremdçðanos pareizticî-gajâ kultûrâ. Nekad agrâk es ne-biju tik intensîvi piedzîvojusi pa-reizticîgâ garîguma, teoloìiskâsdomâðanas un pareizticîgo pa-raþu ietekmi. Tas bija ïoti intere-santi un vçrtîgi. Ar Latviju tassaistâs visai tieði, jo arî piemums darbojas Pareizticîgâbaznîca, un simpozijâ uzzinâtaispalîdz saprast tâs mâcîbu undarbîbu mûsu valstî.

Salîdzinot ar citâm postsociâ-listiskajâm valstîm, esam ceïapaðâ sâkumâ. Piemçram, Bulgâ-rijâ ir iznâkuðas jau vairâkasmâcîbu grâmatas reliìijas peda-goìijâ, kamçr Latvijâ darbs piemâcîbu literatûras un program-mâm oficiâlâ valsts lîmenî tikaisâkas. Simpozijâ smçlos idejasmûsu pieejas izstrâdâðanai. JaAustrumu reliìijas pedagoìijâlielâks uzsvars likts tieði uz kat-ras konkrçtâs Baznîcas mâcîbuun tâs pasniegðanu, Rietumos,pirmkârt, ir izteiktâka virzîba uz

ekumenisko kristîgo pasniegða-nu, otrkârt, vairâk tiek iekïautaviela par citâm pasaules reliìi-jâm pat konfesionâlas reliìijaspedagoìijas ietvaros. Treðkârt,Rietumos vairâk uzsver skolçnapatstâvîbu, domâðanu un pasau-li. To, kâ pârmest laipas noskolçna pasaules uz baznîcasvai kristietîbas kâ reliìijas kopu-ma pasauli, kamçr Austrumosvçl joprojâm tiek vairâk ak-centçta precîza baznîcas mâcî-bas atspoguïoðana.

Ðis simpozijs bija viens novisjaukâkajiem, ko esmu piedzî-vojusi. Bulgâru viesmîlîba ir fan-tastiska. Jebkuram ieteiktu ap-meklçt ðo zemi gan akadçmis-kâs apmaiòas un sadarbîbas ie-tvaros, gan arî kâ tûristam.

“Ceru, ka jûs atgriezîsietiessavâ darbâ ar mîlestîbas pilnâmsirdîm. Labu ceïu, un lai jûs sar-gâ Miera Eòìelis,” tâ pçdçjâ va-karâ, mûs pavadot, vçlçja profe-sors Ivans Denevs. Viòam pie-vienojâs arî pasniedzçja Ludmi-la Savova, Diâna un AndriansAleksandrovi - cilvçki, kurirûpçjâs, lai mçs visur nokïûtulaikâ un justos çrti, gids Geor-gijs Hristofs un pârçjie jaukie unmîïie bulgâri, kuru mîlestîbâ pa-vadîjâm ðîs dienas. Mûsu sirdîspaliks arî Aleksandra Òevskakatedrâle, Sv. Sofijas katedrâle,Rilskas klosteris un vissredzçtais kâ gaiðs un vçrtîgspiedzîvojums, kuru ar lielu pa-teicîbu esam saòçmuði kâbrîniðíîgu dâvanu.

ANTA FILIPSONE unMÂRA SADOVSKA

1. lpp.

Skats uz simpozija auditoriju No kreisâs: Anta Filipsone un Mâra Sadovska

Sv. Klimenta Ohridska Sofijasuniversitâtes bibliotçkâ

akadçmiskâ vienîba

fonds

6 · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 2003. gada 21. oktobris

ir ðobrîd aplûkojamâs izstâdesautors un realizçtâjs.

Tradîcija, kas turpinâs, ir arîsadarbîba ar lîdzîgu akadçmis-ku vienîbu Igaunijâ - “Eesti Üli-õpillaste Selts”, kura dibinâta

1870. gadâ. Tâs mçríi un uzde-vumi - celt nacionâlo paðap-ziòu, kopt igauòu valodu.

Akadçmiskais gars ir dzîvs,jo “Austrums” savos 120. ga-dasvçtkos parakstîja sadar-bîbas lîgumu ar Latvijas Zinâ-

tòu akadçmiju. Tas paredz sa-darbîbu Latvijas jaunatnes inte-lektuâlo vçrtîbu veidoðanâ,Latvijas demokrâtijas idejuvçstures apzinâðanâ un popula-rizçðanâ, kâ arî þurnâla “Aka-dçmiskâ Dzîve” izdoðanâ. Lai

atbalstîtu studentu zinâtniskodarbîbu, tika pasniegtas vec-biedra Jâòa Ruska stipendijas,katra Ls 1000 apmçrâ, arî LUJuridiskâs fakultâtes studen-tiem Jânim Pïaviòam un Mâr-cim Krauzem.

Veiksmîgi îstenot savas idejas un augstu turçt

“Austruma” karogu vçl un jubilejâ sveic

ILZE BRINKMANE un “Universitâtes Avîze”!

Ceïð uz augðu caur izglîtîbu

LU mâcîbu prorektors J. Krûmiòð atklâj izstâdi Hologramma. Autors -profesors Juris Upatnieks

Otrâ oktobra pçcpusdienâLU Mazajâ aulâ pulcçjâs ve-ci un jauni ïaudis, lai ieklausî-tos un iesaistîtos akadçmis-kâs vienîbas “Austrums” rîko-tajâ sabiedriskajâ diskusijâ“Par Latvijas pilsoòu valstiskoapziòu domâjot”. Kâ viensno “Austruma” 120 gadu ju-bilejai veltîtajiem pasâku-miem ðis jâdçvç par mûsulaikam îpaði bûtisku, jo,iekïaujoties Eiropas valstuvidû, par valstisko apziòu -gan katrs savu, gan visas sa-biedrîbas - ðíiet, vairâk vaimazâk domâjam ikviens.

Diskusiju vadîja “Austru-ma” vecbiedrs, mediju pçt-nieks Vidzemes augstskolâ unEiropas Kustîbas Latvijâ prezi-dents Ainârs Dimants. Savâuzrunâ austrumieðiem viòð at-gâdinâja, ka ðîs akadçmiskâs

vienîbas mçríi un vçrtîbas irvalstiskums un demokrâtija,un iepazîstinâja klâtesoðos ardiskusijas dalîbniekiem. Ievad-vârdus teica LU mâcîbu pro-rektors Juris Krûmiòð, kavç-joties pârdomâs par to, kascilvçkâ ieaudzina valstisko ap-ziòu. Bçrnîbâ tie, protams, irvecâki, bet vçlâk - arî Universi-tâte, kas kopâ ar korporâcijâmun akadçmiskajâm vienîbâm irviens no posmiem ðîs apziòasveidoðanâ.

Pirmâ ar priekðlasîjumu uz-stâjâs Rîgas Stradiòa universi-tâtes Psihosomatiskâs medicî-nas un psihoterapijas katedrasvadîtâja Dr. Gunta Ancâne,kura uz valstiskuma problçmupalûkojâs neierasti - no ârstaviedokïa. Atzîstot, ka valstiskâapziòa ir cieði saistîta ar katracilvçka individuâlo paðapziòu,referente izteica saistoðu iero-

sinâjumu - kâdçï “bâreòu tau-tai” sevi nepârdçvçt par “Peln-ruðíîtes tautu”, tâdçjâdi pârva-rot bârenîtei raksturîgâs bailesun uzdrîkstoties piepildît savussapòus, kâ to pasakâ spçjPelnruðíîte?

Uz reâlistiskâkâm domâmmudinâja akadçmiskâs vienî-bas “Austrums” vecbiedrs,“Rix Technologies” prezidentsun Latvijas Informâcijas tehno-loìiju un telekomunikâciju aso-ciâcijas viceprezidents AndrisAnspoks. Ðobrîd esam ceïâ uzinformâcijas sabiedrîbu - par toliecina gan zinâðanu apjomaneredzçtais pieaugums undzîves izmaiòu pastâvîgums,gan vispârçjâ globalizâcija,straujâ komunikâciju attîstîbaun mârketinga spçks. Atklâtspaliek vien jautâjums - kas ðâ-dos apstâkïos notiek ar tradi-cionâlajâm vçrtîbâm?

Baþas par valsts nâkotni ie-skançjâs arî Latvijas Ârpoliti-kas institûta direktora Ata Le-jiòa priekðlasîjumâ. Kas mûssagaida brîvâs pasaules struk-tûrâs? Kâ veidosies valstu sav-starpçjâs attiecîbas? Taèu sa-traukumu vieð ne tikai politika.Satrauc arî tâdas visaptveroðasproblçmas kâ globâlâ sasilðanaun pasaules nabadzîba.

Pirmsreferenduma laiku at-miòâ atsauca Latvieðu valodasapguves valsts programmas di-rektore Dr. Aija Priedîte. Viòapauda domu, ka pirms 20. sep-tembra referenduma valdîjisvalstiskâs apziòas apjukums.Spilgta un ikvienam vçrâ òe-mama ðíita runâtâjas atziòa,ka valsts esam mçs visi un kat-ram jâpieliek roka tâs demo-krâtiskuma veidoðanâ.

Diskusiju noslçdza “Austru-ma” godabiedra prof. Dr. Jâòa

Stradiòa priekðlasîjums. Zinât-òu akadçmijas prezidents ðíîraLatvijas vçstures lappuses, at-minçdamies mûsu pagâtni, sâ-kot ar pirmo valstisko domâtâ-ju Kriðjâni Valdemâru, un ie-skicçdams arî paðreizçjâ minis-tru prezidenta Einara Repðespersonîbas ðíautnes. Daþbrîdreferenta balsî sprçgâja hu-mors, taèu netrûka arî nopiet-nu pârdomu, piemçram, vaibaþas par demokrâtiju Latvijâðobrîd ir pamatotas.

Ievçrojot iepriekð sacîto, jâ-atzîst, ka akadçmiskâs vienî-bas “Austrums” diskusija,aplûkojot mûsu valstij aktuâlusjautâjumus, nesaraujami sa-saistîja trîs laika dimensijas -pagâtni, tagadni un nâkotni,cieði savijot tâs ar Latvijas unpasaules vârdu.

IEVA ZIEMELE

No bârenîtes - par Pelnruðíîti?

Câïus skaita rudenî. Izvçr-tçjam padarîto un izvirzâmmçríus rîtdienai. Tâ arî LU At-turîbas un veselîbas izglîtîbasveicinâðanas (AVIV) fonds at-skatâs uz iepriekð paveikto unatklâj nâkotnes ieceres.

“Esam paauguðies. Fonds irkâ mazulis, kas sâcis taurçt,”metaforâs runâjot, novçrtç fon-da studentu priekðsçdçtâjs Ga-tis Bârdiòð. Ðis ir atturîbas stu-dentu organizâcijas ceturtaisdarbîbas gads. Pirmos gadus

darboðanâs bijusi gausa, bet nukïuvusi rosîgâka.

Fonda darbîbas virziens - vei-cinât fiziskâs un garîgâs veselî-bas izglîtîbu, sekmçt veselîgu,no alkohola un citâm atkarîbuizraisoðâm vielâm brîvu dzî-vesveidu studentu un skolçnuvidû. Tieði tâpçc fonda jaunieðiir viesojuðies Rîgas 31. vidus-skolâ, kur pamatskolas vecâ-kajâs klasçs stâstîts par atkarî-bas problçmâm. Lai bûtu zino-ðâki, viòi apmeklç Rîgas Narko-mânijas profilakses centra lekci-

jas, ir piedalîjuðies “IOGT Latvi-ja” rîkotajos seminâros, iegûstotjaunus draugus un atbalstu arîno ârvalstîm.

Skolçni kopâ ar studentiemiesaistâs kultûras pils “Ziemeï-blâzma” parka uzkopðanâ ru-dens un pavasara talkâs. Jaunie-ði ir apòçmîbas pilni sadarbîbuturpinât.

Fonds veic arî pçtnieciskodarbu publicistes un fondapriekðsçdçtâjas Ilgas Kapenie-ces vadîbâ. Ðâgada pavasarî ir iz-nâcis AVIV pirmais izdevums

“Tautas skaidrîbai”. Grâmataveltîta zinâtnieka un atturîbaskustîbas aktîva dalîbnieka J. T.Zemzara simtgadei. Paðlaik tiekgatavots jauns izdevums par A.Dombrovska uzticîbas perso-nâm. Projekts veltîts bezalkoho-la biedrîbas “Ziemeïblâzma”simtgadei. Krâjumu paredzçtsizdot nâkamâ gada sâkumâ. Se-kojiet informâcijai! Tiek gata-vota arî fonda mâjas lapa.

Septembrî par tradîciju kïu-vuðajâ fonda gada sanâkðanâ ti-ka pasniegtas biedru kartes un

ievçlçta jaunâ valde. Svinîgo pa-sâkumu atklâjot, organizâcijaspriekðsçdçtâja aizdedza trîs sim-boliskas sveces: pirmo –skaidrîbai, otro – atbildîbai untreðo – zinâðanâm, novçlot ikvie-nâ dzîves situâcijâ saglabâtskaidrîbas pârliecîbu.

Par AVIV fonda jaunieðu akti-vitâtçm vasarâ jûs informçjâmavîzes 2. numurâ.

SANDRIS VILCÂNS,LU students

Mazulis, kas sâcis taurçt

1. lpp.

Studentu biedrîba “Fraterni-ta Rusticana” - “Zemniekubrâlîba” - dibinâta 1921. ga-dâ. Otrâ pasaules kara laikâtâs darbîba Latvijâ tika pâr-traukta, taèu tradîciju sagla-bâja tie brâlîbas biedri, kasdevâs trimdâ. Pçc neatkarî-bas atjaunoðanas rustikâòiatsâka pulcçties Konventadzîvoklî Toròakalnâ 15, tâuzturot dzîvu un nozîmîgurustikânisma garu un tradîci-jas, par kurâm man pa-stâstîja rustikânis ELMÂRSPELKAUS.

GadskârtaRustikâòu atjaunotne sâkâs,

kad pâris rosîgu vîru deviòdes-mito gadu sâkumâ apzinâja bi-juðos rustikâòus un viòu dçlus,sapulcinâja tos vienuviet un no-priecâjâs. “Tai laikâ tas likâs in-teresanti - krâsainas cepurîtes,lentes un karogi,” stâsta E. Pel-kaus. Tâ, vienreiz satikuðies,rustikâòi ir kopâ jau desmit ga-dus, viòus saista gan vecâstradîcijas, gan priekðraksti, betvisvairâk - draudzîba. Rusti-kâòiem ir èetri vecbiedri, kuriatceras biedrîbas darbîbupirmskara laikâ, taèu desmit at-jaunotnes gadu laikâ arî jauniebiedri ir saraduði un saauguðiviens ar otru.

Saikne ar Zemnieku savie-nîbu (ZS) îpaði izteikta un nozî-mîga bija pirmâs brîvvalsts lai-kâ, bet paðreiz rustikânim navnepiecieðams bût par ZS bied-ru - ir daudz tâdu, kas pârstâvarî citas partijas vai vispâr nav

saistîti ar politiku. Tomçrvçsturiskâ saikne ar ZS tiekrespektçta un Kârlis Ulmanisaugsti godâts - savulaik viòð bi-jis organizâcijas biedrs. Rusti-kâòi ir bijuði arî uz K. Ulmaòapieminekïa atklâðanu un sep-tembra sâkumâ bieþi vien do-das uz valstsvîra dzimtajâmmâjâm. Arî galvenâs diskusijasnerisinâs par politiskajiem jau-tâjumiem, tematiskajos vaka-ros tiek lasîti un apspriesti refe-râti par daþâdâkajâm tçmâm,pamîðus tiek rîkotas literârâspçcpusdienas.

Ik pavasari rustikâòi dodasuz kâdu Latvijas novadu, ap-meklçjot vietas, kas viòiemnozîmîgas, piemçram, vecobiedru dzîvesvietas, atgûtosîpaðumus, veikumus. Ðâdu iz-braucienu zaïumos dçvç parpavasara komerðu. Tam sekogadskârtçjs piemiòas pasâ-kums 1944. gadâ krituðajamjaunajam rustikânim PaulamPçtersonam. Viòa iecerçtâ, nujau sirma kundze, lûgusi Dau-gavpils rajonâ, Demenç uz-stâdît pieminekli par godu P.Pçtersonam un viòa biedriem.Ðo vietu rustikâòi apmeklç kat-ru gadu, rîko svinîgu gâjienu,kam seko arî cienasts un uz-dziedâðana. Pa ceïam brâlîbasbiedri parasti iegrieþas Latvijâkultûrvçsturiski nozîmîgos ob-jektos, lai tos iepazîtu.

Rudenî rustikâòi apmeklçMeþa un Brâïu kapus, kur ap-glabâti goda filistri. Konventanamâ tiek rîkoti svçtku pasâku-mi, viens no tiem - treðajâ no-

vembrî svinçtie gadasvçtki, ku-ros parasti ielûdz sadraudzîbasakadçmiskâs organizâcijas, tovidû arî a/v “Latviete”, LKSAA“Dzintars”, a/v “Austrums”. E.Pelkaus uzsver, ka ðie pasâku-mi ir ïoti svarîgi, jo galvenokârtpiesaista organizâcijai jaunusbiedrus. Ðâdâs reizçs tiek ie-turçtas svçtku maltîtes, dzie-dâts un citâdi uzturçts jautrsnoskaòojums, nereti kopâ arsadraudzîbas biedriem unbiedrçm apmeklçta sauna.

Gadu noslçdz rustikâòuZiemassvçtki ar eglîti, dâva-nâm un pantiòu skaitîðanu, ku-rus svin kopâ ar ìimençm.Biedrîbai ir arî sava bibliotçka.

SimbolikaViss, kas attiecas uz rusti-

kâòu darbîbu, ir apkopots ko-mânos - biedrîbas iekðçjos no-teikumos, kas regulç pat to, kâ-dâ veidâ svinamas kâzas. Ko-mâni sarakstîti trimdâ, taèu sa-glabâtas arî tâs tradîcijas, kasizveidotas brîvvalsts laikâ. To-reiz rustikâòi staigâjuði frakâs,ko aizguvuði no vâcieðiem.Iespçjams, tâs bija piemçrotasDienvidvâcijas laika apstâk-ïiem, bet latvieðiem, lai 18. no-vembra svinîbâs “nesasalturagâ”, zem frakas vajadzçjasavîstîties avîzçs. Pie apìçrbarustikâòi mçdza piestiprinâtpulksteòíçdi - bircipfeli. Uz tâatainots rustikâòu ìerbonis,ko veido uzraksts “Vivat, cres-cat, floreat, Fraternita Rustica-na !” (“Lai dzîvo, zeï un ziedrustikâòi!”, uz ðo uzsaucienujâatbild: “Mûþîgi!”), èetrlapuâboliòð (atsauce uz zemniecî-bu), spârnots smilðu pulkste-nis (laika tecçjums), kas novie-tots uz Latvijas Universitâteskontûrâm. Otrâ pusç bija ie-gravçti konkrçta rustikâòa ini-ciâïi. Daþiem arî ðobaltdien irðâds bircipfelis.

Brâlîbas biedrus, kas gâjuðibojâ okupâcijas laikâ, pieminîpaðâ veidâ: treðâ novembragadasvçtkos senjors, rustikâ-òu galva, ceï pie lûpâm Laten-berga biíeri, kas tâ nosauktspar godu rustikânim ErnestamLatenbergam - vâcu okupâcijasupurim. Ik gadu pçc referâtunolasîðanas, sçþoties pie galda,senjors saka: “Es paceïu Laten-berga biíeri par rustikâòiem,kas cînîjuðies pret sveðâm va-râm par brîvu, neatkarîgu Lat-viju!”

Skaidri saprotams, ka vçstu-re rustikâòu aprindâs tiek pa-stâvîgi cilâta un dzîvinâta, ro-dot tajâ pamatu un izskaidroju-mu tagadçjiem notikumiem undarbiem. Ne velti pçc kara rus-tikâòi, pasaulç izklîduði, turpi-nâja aprûpçt rustikânismu lat-vietîbas uzturçðanas labad, pie-pulcçdami klât dçlus un radi-niekus. Daþam labam tâ izvçr-tâs par ìimenes tradîciju. Pað-laik ir tâdi rustikâòi, kuri jopro-jâm mitinâs Kanâdâ, Austrâlijâ,

Amerikâ, pat Brazîlijâ un Vene-cuçlâ.

Svarîgi piebilst, ka biedrîbasdarbîbas mçríis ir latvieðuzemniecîbas un akadçmiskotradîciju uzturçðana. Par to lie-cina abas “Fraternita Rustica-na” devîzes: “Sirds - zemniekagods” un “Laiki mainâs - per-sonîba paliek”. Pirmajai devîzeiatbilst dzeltenâ krâsa, kasapzîmç Zemgales labîbas lau-kus un pârstâv saikni ar zem-niecîbu. Savukârt personîbuapzîmç violetâ krâsa. Ðâdâ tonîir arî Anglijas galma un Vatikâ-na kûrijas tçrpi.

Lielâkâ daïa rustikâòu ir vainu nâkuði no laukiem, vai arîviòiem tur pieder savs îpa-ðums, daþam pat saimniecîba.Tomçr kopumâ brâlîbas biedriir daþâdu profesiju pârstâvji, unnebûtu pareizi teikt, ka kâdaprofesionâlâ ievirze bûtu pâr-svarâ. Taèu noteikums paraugstâko izglîtîbu joprojâm pa-liek spçkâ - par rustikâni varkïût tikai tas, kurð mâcâsaugstskolâ vai augstâko izglî-tîbu jau ir ieguvis.

Kïût par rustikâniLai kïûtu par rustikâni, jaun-

pienâcçjam jâveic virkne uzde-vumu saskaòâ ar komânosminçtajiem priekðrakstiem, nokuriem vairumam ir drîzâksimboliska nozîme. Ceïð pierustikâòiem sâkas ar t.s. “vie-soðanos” - tâ ir iespçja iepazî-ties ar viòu darbîbas princi-piem un paradumiem. Nâka-mais solis - pieteikuma iesnieg-ðana, kïûstot par “jaunekli”.Bût par “jaunekli” nozîmç bûtpar mâcekli pie oldermaòa,savdabîga skolotâja, turklât“jauneklis” nçsâ krâsainu ce-purîti. Viòam jâizstrâdâ refe-râts par brîvi izvçlçtu tçmu, taspubliski jâaizstâv un, kâ jebku-râ aizstâvçðanâ pienâkas, jâat-bild uz jautâjumiem, tâ aplieci-not savu mâku uzstâties un ru-nât auditorijas priekðâ. Ir jâie-mâcâs arî dziesmas, tai skaitârustikâòu himna “Nevis slinko-jot un pûstot”, un galvenajosvilcienos jâpârzina komâni.Kad viss nokârtots (mâcîbulaiks parasti ilgst vienu gadu),jauneklim pieðíir “krâsas”, t.i.,apsien dzelteni violetu lenti, unviòð kïûst par rustikâni.

Vienlaikus “rustikâòa sievavai saderçta lîgava” tiek uz-òemta Dâmu komitejâ. Par tâsbiedri gan kïûstot automâtiski,taèu vienmçr tiek vaicâts, vai irtâda vçlçðanâs, un tad arî dâ-mai pasniedz lenti. Dâmu ko-miteja pavada rustikâòus iz-braucienos, tâs pârziòâ atrodasgaldu klâðana un mielastasarûpçðana, it îpaði daudz dar-bu veicams Ziemassvçtkos.Dâmu komiteja ir arî tâ, kas sa-kârto fotogrâfijas albumos unuzrauga, lai tâs no turienes ne-pazustu.

Gluþi tâpat kâ ik pa laikam

jâpârliecinâs, vai kâda fotogrâ-fija nav kâdam aizdota vai nezkur aizklîdusi, ðíiet, atkal unatkal ir jâpârskata savs pagât-nes mantojums, ar izbrînu vaigandarîjuma sajûtu atklâjot, kareiz notikuðais spçj attaisnotun izskaidrot to, kas notiekpaðreiz. Vçl jo vairâk - tas spçjsaistît cilvçkus un radît kopîbu,kuras pastâvçðanas vienîgaispamatojums ir pati pastâvçða-na. Manuprât, “Zemnieku brâ-lîba” ir teiktâ spilgta ilustrâcijaun pierâdîjums.

JANA KUKAINE,LU studente

P.S. Internetâ var iepazîtiesarî ar daþâdâm aktualitâtçm,saistîtâm ar Fr! R!: www.ho-me.lv/rusticana.

2003. gada 21. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 7

studentu biedrîba

Bût, lai bûtu

Attçlâ no labâs: rustikâòu Goda biedrs Guntis Ulmanis

Ziemassvçtku izklaides kopâ ar bçrniem un mazbçrniem

Elmârs Pelkaus

Pulksteòíçde – bircipfelis

Latenberga biíeris

SAIVA PAÒKO studç Juridis-kâs fakultâtes ceturtajâ kur-sâ un par studenðu korporâ-ciju “Imeria”, kurâ darbojasjau otro gadu, ðíelmîgismaidot, paèukst: “Vari do-mât, ko gribi, bet vieta, kur tuto prezentç skaïi, bieþi navtam piemçrota. Vienmçr irjâapzinâs auditorija sev ap-kârt, un diemþçl nereti vis-prâtîgâk ir runât “caur pu-íçm”. Lîdzîgi kâ Amerikâ,kur labi justies ir slikti, jo turvisiem viss ir brîniðíîgi.”

“Korporâcija man palikanoslçpumâ tîta.”

Ja nebûtu aizbraukusi uzAmeriku, iespçjams, ka korpo-râcijâ bûtu iestâjusies jau pir-majâ kursâ, kad draudzene,kura lekcijâs sçdçja blakâm, ai-cinâja mani nâkt uz “Imeria”.Mûsu sarunâs viòa bieþi pie-minçja korporâciju, bet tajâpaðâ laikâ daudz kas netika pa-teikts lîdz galam. Korporâcijaman palika kâ kaut kas tâds,par ko, kâ mçdza teikt drau-dzene, “visu nemaz nedrîkststâstît”. Tas man likâs jocîgi,bet, tâ kâ jau kârtoju dokumen-tus braucienam uz Ameriku,par noslçpumaino korporâcijutoreiz aizmirsu. Jûnija sâkumâ,kad citiem sâkâs sesija, es vi-sus eksâmenus biju jau nokâr-tojusi un uz èetriem mçneðiemdevos projâm no Latvijas. Strâ-dâju Kolorâdo ðtata viesnîcâpar istabeni. Ðî brauciena mçr-íis bija iegût jaunus iespaidus,papildinât valodas prasmes unarî nopelnît. Manuprât, pirma-jos divos kursos var ðâdibraukt strâdât uz ârzemçm,taèu, sâkot ar treðo kursu, ir jâ-uzsâk darbs savâ specialitâtç.

“Iespçja labi dzîvot Amerikâ ir beigt tur universitâti.”

Dzîvojot Amerikâ, pati uzsavas âdas izbaudîju pasaulçkultivçto mîtu par ðo valsti kâlielo iespçju zemi. Viesnîcas,kurâ strâdâju, îpaðnieki bija in-dieði. Jâ, tur patieðâm iriespçjas. Iespçjas palikt. Es at-braucu atpakaï, jo man Latvijâbija saistîbas - Universitâtç bijajâuzsâk otrais kurss jurispru-

dencç. Arî vecâkiem un drau-giem biju apsolîjusi, ka atgriezî-ðos. Jaunieði, kas Amerikâ pa-liek strâdât, aizmirst padomâtpar savâm vecumdienâm.Sirds sauks atpakaï uz dzimte-ni, bet atgriezties bûs grûti, jobûsi izkritis no aprites. Ârzem-nieki Amerikâ ir “lçtais dar-baspçks”. Pârsvarâ ir jâstrâdâ“melnais darbs” vai darbs ar la-bu “tçjas naudu”. Bieþi darbi irnelegâli un nenodroðina sociâ-lâs garantijas. Tie nav tâdi, laies tos vçlçtos darît visu savumûþu. Piedevâm latvietis Ame-rikâ vienmçr bûs tikai un vienî-gi iebraucçjs. Tikai beidzotaugstâko mâcîbu iestâdi Ame-rikâ, tu vari bût “zirgâ”. Uz teviskatîsies kâ uz lîdzvçrtîgu. Di-vas manas draudzenes ðobrîdmâcâs Amerikâ. Viena paralçlimâcîbâm piestrâdâ par auklîti,otra ir pati savas augstskolasstudentu informâcijas konsul-tante. Viòas vairs nav iebraucç-jas, bet jau amerikânietes.

“Latvijâ visi jûtas normâli,Amerikâ - brîniðíîgi.”

Amerikâ visi, tevi satiekot,vienmçr smaidîs un teiks:“Èau, kâ priecâjos tevi redzçt!”,bet patiesîbu varçsi uzzinât ti-kai sev aiz muguras. It kâ jauarî latvieði acîs saka vienu, betaiz muguras pilnîgi ko citu,taèu Latvijâ tu tam esi sagata-vots. Tu zini, ka latvieði tâdivienkârði ir, jo kopâ ar viòiemesi uzaudzis. Turpretî Amerikâir visu tautu un rasu sajaukumsun ir grûti atðíirt amerikânis-ko laipnîbu no cilvçciskâs. Turvisi vienmçr jûtas brîniðíîgi. Jatu pasaki, ka jûties labi, tas irslikti. Latvijâ visiem viss ir nor-mâli, taèu, ja pateiksi “normâli”Amerikâ, tev uzreiz izbrînîtijautâs: “Kas noticis? Kâpçc ti-kai normâli?” Pçc visa tâ at-grieþoties Latvijâ, manâ dzîvçpçkðòi iestâjâs klusums. Vairsnekur nebija jâsteidzas. Lîdztam nepârtraukti atrados vieg-lâ stresâ - sâkot ar dokumentukârtoðanu braucienam uzAmeriku un sesijas âtrâku no-likðanu un beidzot ar dzîvoða-nu tâlu projâm no Latvijas uniekavçtâ atgûðanu Universi-tâtç. Te pçkðòi nekas nenotika,

un radâs vçlçðanâs uzsâkt kautko jaunu. Tas sakrita ar pavasa-ra semestra uzòemðanu korpo-râcijâ. Es aizgâju, paskatîjos uniestâjos “Imeria”.

“Korporâcijâ iemâcâs seviskaisti un tçlaini prezentçt.”

Ienâkot korporâcijâ, cilvçksiemâcâs sevi skaisti un tçlainiprezentçt - tâ, lai citiem bûtupatîkami to klausîties. Korpo-râcija iemâca domât lîdzi tam,ko saka. Nevar atnâkt un teikt:“Gribu iestâties korporâcijâtâpçc, ka jums notiek visâdi tu-siòi!” Ir jâpadomâ par astoò-desmitgadîgajâm kundzçm,kurâm korporâcija nozîmçaugstu morâlo stâju, patriotis-mu un dzimtenes mîlestîbu.Manuprât, ikvienâ latvietî va-jadzçtu bût ðai iekðçjai cieòai,kas Latvijas himnas laikâ liekpiecelties kâjâs un neïauj saru-nâties. Korporâcijas jaunpie-nâcçjiem ir jâatbild uzdaþâdiem iepriekð sagatavo-tiem jautâjumiem. “Imeria”mîïâkâ tçma, manuprât, ir Rai-nis. Piemçram, “Kurð sievietestçls Raiòa darbos tavai sirdij lie-kas vistuvâkais?” vai arî “Kâdi,tavuprât, ir galvenie mûsdienî-gas sievietes principi?”. Gadâskuriozi, kad meitene nepârdo-mâ savu runu un pârâk tieði pa-saka, ko domâ. Piemçram: “Esskolâ Raini nelasîju, visus pâr-baudes darbus “samiksçju” nocitiem, man viòð liekas galîgistulbs, un es nesaprotu, kâkaut ko tâdu vispâr var uz-rakstît!” Paðpârliecinâtîba, arkâdu viòa to pasaka, daudzusðokç. Savas domas, pirms tâspauþ skaïi, iepriekð tomçr ir jâ-izvçrtç. Ir jâpiedomâ pie iespai-da, kâdu tu atstâj uz apkâr-tçjiem. Ne katra situâcija ir at-bilstoða tam, lai atklâti pateiktuvisu, ko domâ. “Imeria” nekadnav bijusi aizliegta vârda brî-vîba. Viedokïu daþâdîba mûs ti-kai bagâtina.

“Nereti visprâtîgâk ir runât “caur puíçm”.”

Korporâcijâ bieþi ir jâuzstâ-jas auditorijas priekðâ un visaslietas jâpasniedz skaisti un pa-cilâti. Piemçram: “Mîïâs ime-rietes, ðajâ jaukajâ dienâ mçspriecâjamies satikties...” Mantas brîþiem liekas par daudzuzspçlçti, lîdzîgi amerikâòu lie-kuïoðanai. Neviens, tikko norîta piecçlies, taèu nedomâ:“Cik skaists un burvîgs lietu-tiòð!” vai, izejot ârâ, nesajûsmi-nâs par “atspirdzinoðo un vel-dzinoðo rudens dvesmu”. Ma-nuprât, cilvçki daþkârt pârspîlçun sadzejo kaut ko uz vietas.No rîta taèu parasti domâ parsavu izskatu un to, kas viss ða-jâ dienâ ir jâizdara. Ja aiz logaspîd saule un èivina putni, kâdsvarbût arî papriecâjas, bet, ie-raugot vçju, lietu un apmâku-ðâs debesis, neviens aiz sajûs-mas gaisâ nelec. Vari domât,

ko gribi, bet vieta, kur tu to pre-zentç skaïi, bieþi nav tampiemçrota. Vienmçr ir jâapzi-nâs auditorija sev apkârt undiemþçl nereti visprâtîgâk irrunât “caur puíçm”. Korporâ-cijâ esmu sapratusi, ka labâk irrunât tikai par skaisto, visas ne-patîkamâs lietas, ar kurâm jâsa-skaras katru dienu, nepiemi-not. Tas ïauj atslçgties no ikdie-nas un padomât par skaistumuun mûsu spçku vienotîbu.Cerçt un saòemt atbalstu jeb-kurâ grûtâ dzîves situâcijâ.

“Naudai nav nozîmes, jacilvçks nav iekðçji laimîgs.”

Kad tikko ierados “Imeria”,man stâstîja par cilvçkiem, kuriilgus gadus nav bijuði Latvijâ.Iebraucot ðeit, pirmâ vieta, uzkuru viòi aiziet, ir nevis mâjas,bet korporâcija. Es uzskatu, kapirmais, par ko cilvçkam vien-mçr jâdomâ, ir ìimene un tikaipçc tam darbs un karjera. Nau-dai nav nozîmes, ja cilvçks naviekðçji laimîgs. Tieði tâdçï, ma-nuprât, daudziem korporâcijair kâ ìimene, kurâ vienmçr variegriezties un kur kâds tevi sa-gaida. Korporâcija ir arî ideâlavieta, kur iegût savâm inte-resçm atbilstoðus draugus.Universitâtç katram ir ïotidaudz paziòu, taèu, lai rastosdraugi, ir jâbût kopîgiem pâr-dzîvojumiem un bieþâm tikða-nâs reizçm. To visu perfektidod korporâcija. Vairâkas rei-zes nedçïâ notiek obligâtâsstundas, pçc kurâm daudz kastiek kopîgi pârrunâts. Tâdçjâ-di, lai arî sâkotnçji varbût ne-daudz mâkslîgâ veidâ, tiekiegûti draugi uz mûþu.

“Korporâcija ir iespçja “izsisties uz augðu”.”

Interesanti, ka korporâcijâir samçrâ maz rîdzinieku, vai-rums cilvçku nâk no attâlâkâmLatvijas pilsçtâm. Iespçjams,tâdçï, ka tieði viòiem ir lielâkavçlçðanâs iepazîties. Viòi ir ie-braukuði Rîgâ. Viòiem navpazîðanâs. Viòi aktîvâk nekârîdzinieki veido kontaktus.Korporâcija tam ir ïoti pateicî-

ga vieta. Daudziem tâ ir iespçjadzîvç “izsisties uz augðu”.“Imeria” ir îpaða e-pastu liste,uz kuru korporâcijâ esoðajâmmeitençm tiek sûtîti daþâdidarba piedâvâjumi, informâcijapar dzîvokïiem, skaistumkop-ðanas saloniem. Neskatotiesuz to, ka korporâcijâ darbojascilvçki no 18 lîdz 80 gadiem,visiem vienam otru ir jâuzrunâar “tu”. Ja astoòpadsmitgadîgaimeriete astoòdesmitgadîgouzrunâ ar “jûs”, viòa par to vartikt pat sodîta. Korporâcijâ ie-mâca, ka teikt otram “tu” ne-nozîmç viòu necienît, tâpat kâar “jûs” ne vienmçr ir jâsaprotcieòa.

“Man ir vieta, kur atnâktarî septiòdesmit gados.”

Visâm studenðu korporâci-jâm notiek regulâri pasâkumikopâ ar puiðiem no studentukorporâcijâm. Tiek rîkotas ko-pîgas balles deju stundas. Ïotidaudzi tieði tâdâ veidâ ir sa-precçjuðies. Agrâk pat pastâvç-ja uzskats, ka sievieðu korporâ-cijas ir izveidotas ar mçríi, laivîrieðiem bûtu vieta, kur izvç-lçties inteliìentas sievas. Kor-porâcijâ tiek uzsvçrts, ka ik-viens cilvçks prot dziedât, tâdçïvisiem jâapmeklç dziedâðanasstundas. Ir Sporta dienas, Teât-ra dienas. Korporâcijas piedâ-vâto iespçju klâsts ir tik daudz-pusîgs, ka ikviens tajâ var at-rast kaut ko sev interesantu. Irlielâ “Imeria” un mazâ, kuruveido pçdçjos èetros semes-tros uzòemtâs meitenes un ku-râ vçl daþus mçneðus darbo-ðos arî es. Lielajai un mazajai“Imeria” ir katrai savi noslçpu-mi, kuri no pârçjiem tiek glabâ-ti dziïâ slepenîbâ. Tâ ir korpo-râcijas tradîcija. Korporâcija irmûþa organizâcija. Iestâties ta-jâ var, tikai studçjot, turpretîdarboties - visu mûþu. Pro-tams, korporâcija, vismaz sâ-kumâ, prasa daudz laika, totiestagad man ir vieta, kur varçðuatnâkt arî 70 gados.

GITA LIEPIÒA

korporâcija

Korporâcija ir lîdzîga Amerikai

8 · Universitâtes Avîze Nr. 4 · 2003. gada 21. oktobris

Pirmâ no labâs (stâv): Saiva kopâ ar sava semestra imerietçm

Korporâciju masku ballç “Aprîïa pilieni”

nobalsot par sev tîkamâkoattçlu. Labâkâs bildes autoramir iespçja iegût ceïojoðo balvu“Lielais Didriíis”.

Iepazîstoties ar mûsu tradî-cijâm, pirmkursnieks, lai kïûtupar pilntiesîgu ìeogrâfijas stu-dentu, tiek iesvçtîts, ko pçctam nosvin fukðu ballç.

Lai skaitîtos par îstu ìeogrâ-fu, jâiziet lauku prakse “Lodes-muiþâ”, kur ir tâdi apstâkïi, katikai pçc tâs pabeigðanas zini,vai vari bût îstens ìeogrâfs.

Lai nekïûdîtos savâ izvçlç -bût vai nebût ìeogrâfam, jauskolas laikâ ir iespçja kïût parJauno ìeogrâfu skolas dalîb-nieku. Jau no 1974. gada to va-da fakultâtes studenti. JÌS rîkoizzinoðus konkursus, lekcijas,atklâtas olimpiâdes, un pçdçjosèetros lîdz seðos gados labâkiedalîbnieki tiek uzòemti fakul-tâtç ârpus konkursa.

Ìeogrâfijas un Zemes zinât-òu fakultâtes studenti varbraukt mâcîties uz 11 universi-tâtçm astoòâs valstîs, ik pabrîdim mûs apciemo vieslekto-

ri no daþâdâm zemçm, piemç-ram, Lielbritânijas, Somijas.

Lai izjustu vienotu garu arkursa biedriem, ir iespçja do-ties pastaigâ pa Ìeoloìijas mu-zeju, kas atrodas fakultâtes ot-rajâ stâvâ.

“Esiet sveicinâtas, zemes,kuras varbût nekad ne-redzçðu!” (K. Èapeks)

LAILA BAJÂRE,LU Ìeogrâfijas un Zemes zinâtòu

fakultâtes studente

lu fakultâtçs

projekts

2003. gada 7. oktobris · Universitâtes Avîze Nr. 3 · 9

Ìeogrâfi izdzîvo jebkurâ vietâ un laikâ4. lpp.

Mçríis ir pasargât ikvienu cilvçku Latvijas Universitâtes Ìeogrâ-fijas un Zemes zinâtòu fakul-tâtç kopð 1993. gada darbo-jas Vides kvalitâtes monitorin-ga laboratorija. Tâs pçtîjumuvirzieni pçdçjâ laikâ saistâs arvides íîmiju un ekotoksiko-loìiju. Fakultâtei ir kopîgs pro-jekts ar Upsalas universitâtiZviedrijâ, tâ ietvaros piecimaìistrantûras studenti unviena asociçtâ profesore noLatvijas apmeklç mâcîbasZviedrijâ. Par ðî projekta no-zîmîbu un mçríi informç fa-kultâtes dekâns MÂRIS KÏA-VIÒÐ.

Projekta mçríis ir nodroði-nât izglîtîbas attîstîbu ekotoksi-koloìijâ. Tâ ir viena no vides zi-nâtnes apakðnozarçm, kaspçta kaitîgu - gan dabisku, gancilvçku radîtu - vielu iedarbîbuuz dzîviem organismiem, vidikopumâ. Lîdz ðim ekotoksiko-loìija vairâk saistîjâs ar vielukaitîgâs iedarbîbas apzinâða-nu, bet, Latvijai iestâjoties ES,ðîs jomas speciâlistus sagaidaârkârtîgi plaðs darbalauks. Tassaistîts ar zinâðanu nozaresattîstîbu, ievieðanu un lietoða-nu praksç.

Ikdienâ saskaramies ar íî-misku vielu aizvien pieaugoðuiedarbîbu - tas var bût gan gai-sa piesâròojums no automaðî-nu izplûdes gâzçm, gan celt-niecîbas materiâlu izmanto-jums un daudz kas cits. Kaitîguvielu avots var bût pârtikas pro-duktu sagatavoðanas tehno-loìijas, arî iepakojums. Ðâdasvielas ap mums bijuðasvienmçr, tomçr cilvçka radîtovielu daudzums ar katru gadupieaug. Ar tâm saskaroties,mums jâbût skaidram, kâdasbûs to iedarbîbas sekas. Ðeitnepiecieðamas specifiskas zi-nâðanas, kas ir diezgan attâlisaistîtas ar to, ko var piedâvâtklasiskâs zinâtòu nozares - íî-mija, bioloìija, medicîna. No

vienas puses, jâlûkojas plaðâk,no otras, vajadzîgas arî funda-mentâlas zinâðanas, piemç-ram, ðûnu bioloìijâ. Latvijâbûtu jâsagatavo speciâlisti, kurivarçtu gan vadît vielu ie-darbîbas riska samazinâðanasprocesu, gan mâcît to citiem.

Tieði tâds arî ir sadarbîbasprojekta ar Zviedrijas universi-tâti mçríis. Projektu atbalstaZviedrijas Starptautiskâs sa-darbîbas aìentûra. Ðobrîd tastiek îstenots Upsalas universi-tâtç, nâkamais cikls noritçsLatvijâ, tajâ piedalîsies gan Lat-vijas, gan Zviedrijas puse. Ce-ram sagatavot un mâcît pçciespçjas lielâku skaitu cilvçku.Zviedrija piesâròojuma pçtîða-nâ ir starp pirmajâm valstîm Ei-ropâ.

Viens no projekta nozîmîgâ-kajiem mçríiem saistâs ar ne-piecieðamîbu nodroðinât ES li-kumdoðanas ievieðanu. Lîdzðim vielu iedarbîbas kontroleLatvijâ bija ïoti nosacîta. Iestâjo-ties ES, tâ jau bûs valsts nacio-nâlâ atbildîba. Ðîs sistçmas ie-vieðana garantçtu Latvijas po-zitîvu iestâðanos ES, mçs bû-sim spiesti stingrâk sekot vieluizplatîbas iedarbîbas kontrolesprincipiem un ievçrot tos. Ðodarbîbu mçríis ir pasargât ik-vienu cilvçku, lai pârtika, gaissun ûdens, ko lietojam, bûtukvalitatîvi.

To vielu skaits, ar ko cilvçksnonâk saskarç, pieaug, bet tokopçjâ masa var arî samazinâ-ties. Vides problçmu Latvijâ irpietiekami daudz, kaut vai,piemçram, Rîgas gaisa kvalitâ-te, kas paðlaik neatbilst tiemkritçrijiem, kâdiem vajadzçtuatbilst saskaòâ ar ES normâm.Tas pats attiecas uz dzeramâûdens parametriem. Protams,Latvijâ ir arî relatîvi tîras, pasar-gâtas vietas, par tâdâm varçtuuzskatît visas aizsargâjamâs te-ritorijas, relatîvi plaðâs purvuun meþu zonas.

Par savu pieredzi kursosZviedrijâ stâsta JÂNIS ÐÎRE,LU Ìeogrâfijas un Zemes zi-nâtòu fakultâtes (ÌZZF) Vi-des zinâtnes nodaïas stu-dents, 1. kursa maìistrants.

Paralçli mâcîbâm strâdâjuLU ÌZZF Vides kvalitâtes mo-nitoringa laboratorijâ un pieda-los Zviedrijas, Lietuvas, Latvi-jas un Igaunijas kopîgi orga-nizçtajos kursos, kas notiekZviedrijâ, Upsalas universitâtçvienu nedçïu mçnesî, kopâ se-ðas nedçïas.

Ðo kursu mçríis ir nodroði-nât modernajiem standartiematbilstoðu izglîtîbu ekotoksiko-loìijâ, sagatavot kvalificçtusekspertus, kâ arî radît bâzi ðâ-das izglîtîbas turpinâðanai Bal-tijas valstîs.

Projekts noris divâs daïâs,no kurâm katrâ tiek sagatavotidivu tipu speciâlisti. Pirmajâdaïâ jeb “B” tipa kursâ mâcastudentus vai augstskolu bei-guðus cilvçkus, kuri strâdâ ie-stâdçs, kas nodarbojas ar pçt-niecîbu, izglîtîbu un riska no-vçrtçðanu.

Otrajâ daïâ jeb “C” tipa kur-sâ profesionâliem ekspertiem,kuri strâdâ medicînas un videsnozarçs, paredzçts dot pamat-izglîtîbu toksikoloìijâ.

Ðâdi eksperti ir nepiecieða-mi ministrijâs un valsts ie-stâdçs, lai spçtu administrçt íî-misko vielu risku tirdzniecîbâun saimniecîbâ. Ðis projektstâdçjâdi ietver arî mâcîbspçkusagatavoðanu turpmâkai cil-vçku izglîtoðanai ekotoksiko-loìijâ.

Ðajâs mâcîbâs piedalâs as-toòi cilvçki no Latvijas, astoòino Lietuvas un astoòi no Igau-nijas, katrai grupai ir savs vadî-tâjs, kurð palîdz organizatoris-kajâ darbâ un diskusijâs.

Kopumâ starp mâcîbu pro-cesiem Zviedrijâ un Latvijâ navbûtiskas atðíirîbas, ja nu vienî-gi tâ, ka lekcijas Zviedrijâ no-

tiek divreiz pa 40 minûtçm ar10 minûðu starpbrîdi pretstatâLatvijas 90 minûtçm. Tas ïaujlabâk koncentrçties mâcîbâm -cilvçki tik ïoti nenogurst. Vçlpçc katras pabeigtas tçmas no-rit diskusijas par iegûto infor-mâciju, tiek doti jautâjumi, parkuriem ir jâdiskutç darba gru-pâs (èetras grupas, katrâ papieciem cilvçkiem, no kuriemkatrs pârstâv savu specialitâti(medicînu, vides zinâtni, íîmi-ju utt.)). Papildus katru vakarutiek uzdoti mâjas darbi, kurusapsprieþ nâkamajâ dienâ.

Katru nedçïu piektdienâsnorisinâs seminârs par tçmu,kas iedota pirmdienâs. Tam jâ-gatavojas ârpus mâcîbu laika.

Papildus notiek arî paðmâcî-ba - katru reizi braucot uz Latvi-ju, mums tiek izsniegti mâcîbumateriâli, kuri jâlasa paðiem(aptuveni 300 lpp. angïu valo-dâ). Ierodoties Zviedrijâ, pirm-dienâs no rîta mums ir kontrol-darbs - zinâðanu pârbaude. Taigan ir vairâk rekomendçjoðsraksturs - tâ paredzçta cilvçkazinâðanu individuâlai kontrolei.

Man personîgi ðie kursinozîmç ieskatu tâdâs nozarçs,kurâs lîdz ðim zinâðanu nav bi-jis. Tiek mâcîta gan medicîna,gan íîmija, gan ekoloìija. Pro-

tams, ir jomas, par kurâm zinâ-ðanas esmu ieguvis LU. Kursidod ieskatu arî citas valstsizglîtîbas sistçmâ.

Zviedrija ekotoksikoloìijasjomâ ir viena no pirmajâm val-stîm. Daudzas problçmas, arkurâm mçs ðobrîd cînâmies,tur ir atrisinâtas jau sen. Latvijâekotoksikoloìija atrodas attîs-tîbas stadijâ, tâpçc ir svarîgipâròemt zviedru pieredzi.

Zviedrija un Latvija ir sav-starpçji ieinteresçtas, lai ðâdaizglîtoðana turpinâtos, jo Zvied-rijas valdîba tam atvçl lîdzek-ïus, kâ arî sniedz ïoti augstikvalificçtu speciâlistu palîdzî-bu. Latvijâ vçl ilgi bûs daþâdasproblçmas, ar kurâm cînîties,tâpçc kvalificçta un kvalitatîvapalîdzîba noderçs vienmçr.

ÌZZF jau tiek lasîts lekcijukurss ekotoksikoloìijâ, tomçr,jo vairâk ðâdu zinâðanu tikssniegts, jo lielâku skaitucilvçku bûs iespçjams mâcît. Irsvarîgi, lai tâdi speciâlisti bûtu,it îpaði mâcîbu iestâdçs - tas no-droðina plaða cilvçku lokaizglîtoðanu. Ekotoksikoloìijaaptver samçrâ bagâtîgu zinâða-nu kopumu, ko var izmantotdaþâdâs jomâs.

Uzklausîjusi ANDA LASE

Ilga Kokorîte un Jânis Ðîre pie PH-metra

Aut

ores

foto

- Kâ tas viss sâkâs?- Tas bija 1999. gadâ, kad ka-

tamarâns “Kaupo”, kas 2003. ga-da marta beigâs atgriezâs noceïojuma ap pasauli, devâs taiapkârt. Tâ kâ mans tçvs ir viensno vecajiem un esoðajiem ko-mandas biedriem, es sâku“dîkt”, lai mani pavizina, lai saru-nâ kâdu braucienu. Beidzot esdevos jûrâ. Izbraucu vienu reizi,otru reizi un gribçju vçl un vçl.Burâðana ir kâ slimîba. Tu sa-slimsti un viss. Vairs netiec notâs vaïâ. Taèu ir cilvçki, kasskrieðus noskrien no laivas nost- viòiem tâ nepatîk, un viòi vairsnevçlas to redzçt. Manâ ìimençar burâðanu nodarbojos es untçvs, bet mamma gaida mûskrastâ.

- Kâpçc tieði burâðana? Irtaèu daudzas citas nodarbo-ðanâs.

- Protams. Sâkumâ es trenç-jos basketbolâ, bet tas nebijamans aicinâjums, jo tur bija tre-neri, kas pastâvîgi bïâva. Turvienmçr bija haoss, bet te irforði. Katrs atrod savu vietu.

- Kas tev burâðanâ sniedzgandarîjumu?

- Process, kad izjûti, kâ laivaiet uz priekðu ar vçja spçku. Tâsir neaprakstâmas emocijas, ap-kârt ir îstâ daba. Plaðâ jûra,saullçkts un saulriets - krâsas irtâdas, kuras tu uz sauszemesnekad neredzçsi. Ir emocijas,kas liek tev turpinât ceïojumu.

- Kâ burâðana ir ie-tekmçjusi tavu dzîvi?

- No burâðanas cieð visi pârç-jie, kas ir man tuvumâ, jo tai tiekpakïauts viss mans brîvais laiks.Kad vasarâ ir kâds brîvs brîdis,es uzreiz prom uz jûru. Nodar-bojos tikai ar “jahtoðanu”, mâjâsvispâr nerâdos. Tas man irkïuvis par dzîves stilu. Ziemâgan ir sâpîgi, jûra aizsalusi...

- Burât tu sâki vidusskolâ.Kâdu iespaidu ðî nodarbe at-stâja uz tavu studiju izvçli?

- Diezgan stipru. Es studçju“ìeogrâfos”, jau 3. kursâ. Ìeo-grâfija ir tâ nozare, kas manðíiet ïoti interesanta. Zinâðanaspar valstîm un informâcija partâm ir noderîga, arî meteoroloìi-jas lekcijas par laikapstâkïiemnav nâkuðas par ïaunu. Pat kur-sa darbu rakstu par jahtu tûris-mu un jahtu ostu infrastruktûru.

- Kur gûsti zinâðanas, pa-pildinformâciju?

- Pârsvarâ no sava tçva, kurðir galvenais manu zinîbu avots,jo visam ir gâjis cauri. Cilvçks arpieredzi. Lasu arî daþâdas grâ-matas, bet tâs ir lielâkoties krie-vu vai angïu valodâ, un termino-loìija tur ir pavisam savâdâkanekâ latvieðu valodâ. Aktuâlâkuinformâciju es gûstu galveno-kârt no interneta. Latvieðu spor-ta ziòâs nekad nekas netiekteikts par burâðanu. Retu reiziesmu dzirdçjusi, ka vinnçjis,piemçram, Ziedonis Antapsons,bet neko vairâk, kaut gan

viòiem bûtu daudz ko stâstît, jonotiek sacensîbas un daudz kascits.

- Kas par burâðanu bûtujâzina îpaði?

- Tâ nav romantika. Tas tie-ðâm ir smags un grûts darbs.Praksi burâðanâ gûst visumûþu. Jaunie nav tik gudri kâvecie kapteiòi, viòu prasmes navtik lielas. Visas zinâðanas tiekiegûtas, tieði burâjot, esot jûrâ.Var lasît teoriju un biezas grâma-tas, bet, ja nezinâsi, kâ tas vissnotiek praktiski, nekur tâlu ne-tiksi.

- Kâdi ir visizplatîtâkie arjahtâm saistîtie stereotipi?

- Tas liekas kaut kas ïoti eks-kluzîvs, tâds, ar ko nodarbojas ti-kai bagâtie. Skaistas, baltas lai-vas un saulç iedeguði cilvçki, ba-gâti un skaisti. Tas viss ir aplam.

Burâðana Latvijâ dalâs divâsdaïâs. Ir cilvçki, kuriem piederlielâs jahtas, kur viss ir skaisti unburvîgi, nereti tâs tiek sponsorç-tas. Otra daïa balstâs tikai unvienîgi uz nabadzîbu. Ir cilvçki,kas velk to visu ar iztikas mini-mumu, jo negrib zaudçt laivas,negrib tâs pârdot.

- Kâdam ir jâbût cilvçkam,lai viòð varçtu burât?

- Noteikti ar gribasspçku, joto darît ir jâgrib. Tâdam, kurðjebkurâ situâcijâ spçtu savâk-ties, kontrolçt sevi, lai nebûtu tâ,ka, piemçram, viòð jûtas sliktiun grib pamest jahtu: “Viss,man pietiek. Es kâpju nost.”Viòð atrodas jûras vidû!!! Jâmâkiekïauties komandâ. Tu nevaribût “autsaiders”, sçdçt viens, jotad tevi “izmetîs” no komandas.Jâbût cilvçkam, kas ir spçjîgs sa-zinâties ar citiem, ar komunikâ-cijas prasmi. Ja esi kapteinis ma-zâ laiviòâ, ir jâbût spçjai ko-mandçt citus, nevis teikt: “Vai tu,lûdzu, nevarçtu izdarît to un to?”Jâpasaka: “Uzvelc buras!” Irjâbût stingram raksturam.

- Kâdai ir jâbût fiziskajaisagatavotîbai?

- Tas nav pats svarîgâkais. Uzlielajâm jahtâm iesâcçjam varç-tu bût grûti uzvilkt buras, bet pietâ visa pierod. Es pat zinucilvçkus, kas ir invalîdi bez ro-kâm un kâjâm, taèu ar to nodar-bojas. Liekas, ka tas ir neiespçja-

mi, bet tâ notiek. Fiziski sagata-votam un veiklam jâbût sa-censîbâs.

- Vai ir iespçja burâðanâ ie-saistîties, piemçram, studen-tam?

- Protams, ja viòam ir motivâ-cija un ja viòð to grib. Tas vien-kârði ir jâsâk darît. Staigât garjahtâm un jautât, vai nav nepie-cieðama kâda palîdzîba, piemç-ram, pavasara darbos - ðpaktelç-ðanâ, krâsoðanâ, mazgâðanâ.Nav tâ, ka iesaistîties bûtumilzîga problçma.

- Vai kâds no malas varçtutâpat pavizinâties?

- Vasarâs ir diezgan daudziespçju izîrçt jahtu, tikai jâsavâccilvçku grupiòa, jâsamaksâ unjâbrauc, kaut gan tieði ðî kopâsanâkðana ir visgrûtâk organizç-jama. Grûti savâkt cilvçkus vie-nâ laikâ un vietâ, bet, kad tas irizdarîts, parasti jâvçrðas jahtklu-bos un jâinteresçjas, vai nevarizîrçt kâdu jahtu. Cena ir atkarî-ga gan no jahtas lieluma, ganbraukðanas ilguma, bet ar îpað-nieku var daudz ko sarunât. Pâr-svarâ tas viss notiek ar paziòustarpniecîbu.

- Kad ir burâðanas sezona,un ko dara pçc tâs?

- Latvijâ tâ parasti ilgst nomaija beigâm lîdz oktobra sâku-mam. Tie ir îsie vasaras mçneði.Pçc tam burâtâji strâdâ katrs sa-vu darbu. Brîvajâ laikâ viòi ap-kopj jahtu, izceï to no ûdens. Lie-lâkoties visus melnos darbiòusveic pavasarî - lâpa buras, piela-bo buktes, ðpaktelç, tîra, berþ.

- Cik tâlu jûrâ esi devu-sies?

- Ar jahtu nekur tâlu pagai-dâm neesmu bijusi, bet ir bûtsSâremâ un Roòu salâ, kâ arîveikti pârbraucieni no Ventspilsuz Rîgu un mazi izbraucieni te-pat pa Rîgas lîci.

- Kurp tu gribçtu aiz-braukt?

- Noteikti gribçtu redzçt kâ-dus ziemeïu apgabalus. Tur irskarbi, bet skaisti. Vçlçtos pabûtarî siltajos platuma grâdos, betkopumâ gribas redzçt visu pa-sauli - kâda tâ îsti ir, un kas turnotiek.

- Saulîte spîd, ir labs vçjð,un esat jûrâ, bet ko darât, ja

laiks sâk kïût draudîgs, nâknegaiss?

- Tas atkarîgs no notikumugaitas. Ja, piemçram, redzi zi-beòus, kas nâk virsû, tu mçìiniapiet mâkoòus, un pâris reizesmums tas ir izdevies. Tu redzi,kâ virzâs mâkoòi un kâds ir vçjð,bet daþreiz nevar prognozçt,kas notiks, jûra var “saiet kopâ”ar debesîm. Tçvs man ir iemâcî-jis - ja jûti, ka tûlît sâksies, âtri bu-ras nost un nogaidi, kas notiks,tad redzçsi, ko tâlâk, jo vçtraslaikâ kaut ko darît bûtu ïoti, ïotigrûti.

- Kâdi ir tavi pienâkumi uzjahtas?

- Mana ierastâ darbîba irstûrçðana, kapteiòi to parasti ne-dara. Arî buru vilkðana, regulç-ðana - pievilkðana, atlaiðana. Jâ-skatâs, lai viss bûtu kârtîbâ. Vis-pâr - melnie darbi.

- Kâdi ir ticçjumi?- To ir ïoti daudz. Nekad ne-

brauc jûrâ piektdienâ, nesvilpouz jahtas, bet es tam neticu.

Sezonas paðâ sâkumâ, kadpirmo reizi braucu ârâ, parastiar labo roku pâr kreiso plecumetu jûras vârtos, vietâ starpabiem moliem, vienu santîmu -nodevu Neptûnam.

Man tagad ir talismans, bezkura nevaru iztikt. Tas ir “Kau-po” atvestais tîìeracs akmentiòðno Namîbijas. Bez tâ es nekurvairs nedodos.

- Vai tev ir kâds îpaðs su-venîrs?

- Jâ, tâ ir regatei “Cutty Sark”domâtâ navigâcijas karte, uz ku-ras es savâcu gandrîz visu jahtuun burinieku zîmogus. Visa kar-te ir apzîmogota. Es gâju uz jah-tâm un prasîju zîmogus, un bei-gâs bija tâ, ka visiem par to ra-dâs liela interese. Kâ navigâcijaskartei tai nav nekâdas vçrtîbas,to nevar lietot, bet man tâ ir lielâvçrtç, jo saistâs ar patîkamâm at-miòâm.

- Kas burâjot ir bijis vis-patîkamâkais?

- Grûti pateikt. Laikam tad,kad pirmo reizi biju Roòu salâ.Tad bija liels pârdzîvojums.Vienreizçjs bija pârgâjiens noVentspils uz Rîgu, kad apkârt re-dzi visu jûru un bâkas ir kâmilzîgi stabi, kas parâdâs virs

horizonta. Îpaði skaisti ir vaka-ros un naktîs, kad sâk strâdâtbâkas un tu redzi gaismas unzvaigþòoto debesi.

- Ar kâdâm briesmâm irbijis jâsaskaras?

- Galvenâs briesmas ir vçtras.Liela problçma uz jahtas ir pâ-râk iedzçruði cilvçki, ar to jâsa-skaras diezgan bieþi. Viòi irgrûti kontrolçjami.

- Kâ ar jûras slimîbu?- Tâ ir briesmîga lieta, esmu

to piedzîvojusi. Ja ir diezgan lieliviïòi, lielâkâ daïa cilvçku kïûst“zaïi” un, kâ saka, “baro mencasjûrâ”. Tâ ir samçrâ lielaproblçma, jo daudzi nepanesðûpoðanos un ir laimîgi, kad varatstât klâju. Ir gadîjumi, kadskrieðus skrien nost no jahtas,tik âtrâk prom uz mâjâm. Ircilvçki, kuriem, jau uzkâpjot uzjahtas, kïûst slikti - tas ir tad, kadjau esi sadomâjies, ka paliekslikti, bet parasti jûras slimîbaparâdâs pçc apmçram divâmtrim stundâm. Ir arî zâles, kas jâ-iedzer 30 minûtes pirms brau-ciena. Noteikti jâbût lîdzi aptie-ciòai. Jâpievçrð liela uzmanîbadaþâdiem sîkumiem.

- Kâdi ir tavi nâkotnes plâ-ni saistîbâ ar burâðanu?

- Nâkotnes plâni, protams, irlieli. Tagad top un nâkoðgad lai-kam bûs gatava sievieðu burâða-nas komanda, Latvijâ pirmâ.Mums bûs “MICRO” klasesjahta un mçríis - piedalîties vi-sâs Latvijas regatçs, kas notiek.Ðobrîd esam trîs cilvçki. Iriegûta neliela prakse, bet tâ jâpa-pildina. Ziemâ vajadzçs pastudçtteorijas grâmatas.

Gribu redzçt pasauli, viss ap-kârtçjai