latvijas iezi d ozols

LATVIJAS MINERLI

un IEI

Dainis Ozols

Dainis Ozols

LATVIJASMINERLI

un IEI

2008

LATVIJAS PETROGLIFU CENTRS

Foto : Dainis Ozols, Lsma Ozola, Klvs Ozols, Andris Grnbergs

Mkslinieciskais noformjums: Mra Brika

Izdevjs : Jungase-pasts: [email protected]

Visas darba tiesbas ir aizsargtas.Autora mantisks tiesbas pieder: Latvijas vides aizsardzbas fonda administrcijai.

Dainis OzolsLATVIJAS MINERLI un IEI2008

Vka noformjum izmantots:Baltijas sarkanais kvarca porfrs un kaakmens olis ar mangna minerlu dendrtiem.

20 cm

1 cm

Grants almandns gneis. Laukakmen Vidzemes akmeainaj jrmal.Mornas mlsmilts. Alnu grants karjer Nauknu pagast.

IEVADS ........................................................................................................................5PATEICBAS ...............................................................................................................5MINERLI ..............................................................................................................6Minerlu sastvs ....................................................................................................6Minerlu sistemtika ...........................................................................................6Minerlu pabas ...................................................................................................7Krsa .............................................................................................................................7Optisks pabas ...................................................................................................7Svtras krsa ..............................................................................................................8Blvums .......................................................................................................................8Skaldnba ...................................................................................................................8Cietba ........................................................................................................................8Minerlu kristli ......................................................................................................9Vienkrs kristlu formas ..............................................................................9Singonijas ...............................................................................................................10Kristlu audzana .............................................................................................11Minerlu agregti ................................................................................................12Citas minerlu pabas .................................................................................12Minerli Zemes garoz .................................................................................13Minerlu apraksti ...............................................................................................14Amfiboli ...................................................................................................................14Biotts (meln vizla) ...........................................................................................14Celestns .................................................................................................................15Dolomts ..................................................................................................................15Dzintars ....................................................................................................................15Epidots .....................................................................................................................16Getts .........................................................................................................................16ipsis .........................................................................................................................17Granti ......................................................................................................................17Halcedons ..............................................................................................................18Hematts ..................................................................................................................19 Kalcts ........................................................................................................................19Kvarcs ....................................................................................................................... 20Laukpati ................................................................................................................ 20 Magnetts ................................................................................................................ 21Mlu minerli ...................................................................................................... 22Mangna oksdi un hidroksdi .................................................................22Muskovts .............................................................................................................. 23Olivns ...................................................................................................................... 23Pirts ........................................................................................................................... 24Piroksni ................................................................................................................. 24Srs ............................................................................................................................ 25Staurolts ................................................................................................................. 26Turmalns ................................................................................................................26Uranints ..................................................................................................................26Viviants ....................................................................................................................26IEI ............................................................................................................................. 28MAGMATISKIE IEI ............................................................................................. 28Skbie iei ............................................................................................................. 29

Skbie plutonti ................................................................................................... 29Granti ....................................................................................................................... 29Plagiogranti (tonalti) ..................................................................................... 29Pegmatti ............................................................................................................... 29Skbie vulkanti .................................................................................................. 30Vidja bziskuma iei ..................................................................................... 30Vidja bziskuma plutonti ...................................................................... 30Diorti ........................................................................................................................ 30Gabrosienti (monconti) ........................................................................... 30Sienti ....................................................................................................................... 31Vidja bziskuma vulkanti ...................................................................... 31Bziskie iei .......................................................................................................... 31Bziskie plutonti ............................................................................................. 31Gabrodi ................................................................................................................. 31Anortozti ............................................................................................................. 31Nefelna gabro ................................................................................................... 31Bziskie vulkanti ...................................................................................32Bazalti ....................................................................................................................... 32Ultrabziskie un tiem radniecgi, pau eoloisko situciju iei..................................................... 32Lamprofri ............................................................................................................... 32Kimberlti ............................................................................................................... 32NOGULUMIEI (D. Ozols, M. Rudztis) ................................................... 33Drupu iei ............................................................................................................ 33Klasifikcija ........................................................................................................... 33Ieu cements ...................................................................................................... 34Klintsblui, ieu atlzas un laukakmei ............................................. 34Olji, konglomerti, brekijas .....................................................................34Smiltis, smilakmei, aleirti, aleirolti ................................................ 35Dada daiu izmra iei .......................................................................... 35Mlu un ddanas garozu iei ........................................................... 35Kaakmei ........................................................................................................... 36miskas izcelsmes nogulumiei, evaporti .................................... 37METAMORFIE IEI ............................................................................................ 38Reionl metamorfisma iei ............................................................... .38Kristliskie slneki .......................................................................................... 38Kvarcti ..................................................................................................................... 38Amfibolti ............................................................................................................... 38Gneisi ...................................................................................................................... 39Migmatti .............................................................................................................. 39Dinamisk metamorfisma iei ............................................................ 39Kataklazti ............................................................................................................. 40Milonti .................................................................................................................... 40Acainie gneisi ................................................................................................... 40Regresvais metamorfisms ..........................................................................40NOBEIGUMS ..........................................................................................................40TERMINU VRDNCA .....................................................................................41LITERATRA ........................................................................................................44TMEKA RESURSI .............................................................................................44

SATURS

Autors vislielko pateicbu dot izdevuma tapan iz-saka Latvijas vides aizsardzbas fondam par finansjuma snieganu!

Paldies imenei par izpratni, pacietbu, atbalstu un prak-tisku paldzbu!

Paldies autora koliem Ziemevidzemes biosfras rezervt par vrtgm ierosmm, tehnisku un praktisku atbalstu!

Paldies biedriem no Latvijas Petroglifu centra Andrim Grnbergam un Mrim Rudztim par rosinom sarunm un neatsveramu praktisku paldzbu!

Paldies Latvijas Universittes eoloijas muzeja vadtjai Dr.geol. Vijai Hodirevai par darba recenzanu un muzeja kole-kciju izmantoanas atauju, un Angelnai Zabelei par vrtgm diskusijm!

Izdevums Latvijas minerli un iei ietver plaktu ar izplattko Latvijas minerlu un ieu attliem un ilustrtu broru ar izvrstku mints tmas skaidrojumu. Plakt ietverti 13 minerli un 19 iei. Bror apskatti ar mazk izplatti to paveidi, un aptuvenais raksturoto minerlu skaits ir 40, un ar ieu 40.

Plakt ir iekauti akmens materila attli cietie minerli un iei. Bror raksturoti ar nesaisttie iei nogulumi.

Dots broras mris ir sniegt priekstatu par Latvij biek sastopamajiem minerliem un ieiem, to pabm, si raksturojot ar izcelsmi un sastopambu. Nepiecieamba pc da rakstura izdevuma bija nobriedusi jau sen, jo Latvijas nedzvajai dabai veltt literatra ir izdota sen un kuvusi par bibliogrfisku retumu, vai ar pieejama tikai krievu valod. Ap 1995. gadu autors kop ar M.Sc. Mri Rudzti izveidoja apjomgu

IEVADS

mcbu ldzekli eoloijas pamati, kas palika nepublicts. Atsevias teksta daas no mint mcbu ldzeka ir iekautas dotaj izdevum. Pdjos gados iznkuie, citi kri, citi zintniski dzii un perfekti, izdevumi, uz minerlu un ieu pa-sauli lkojas globl kontekst. Informcijas nia kas ststa par msu zemes eoloiju, bija palikusi tuka. Varbt vismaz nelielu ts dau aizpilds dotais izdevums.

Pamata mrauditorija ir skolni, skolotji un ar dabas un vides apsaimniekoanu saistti cilvki, k ar visplakais intere-sentu loks. Izdevuma autoram btu patiess prieks, ja lastjiem sniegt informcija paldztu tuvoties msu zemes iepazanai un izpratnei, k ar vairotu Zemes zintnes eoloijas atpazstambu. Atbilstoi mrauditorijai ir mints ststu veidot populr valod, tomr nevairoties no zintniskiem ter-miniem un sniedzot to skaidrojumus.

Paldies Nauknu Vides pulcia Ave Terra skolniem par nebeidzamu optimismu un zintkri!

Paldies Liepjas rajona Brtas pagasta Ziemeu mju saim-niekiem par melno akmeni no akmensdrza un Balvu rajona Tilas pagasta Ezerlu saimniekiem, k ar Aizkraukles muzeja vadtjai un izstdes Bedru akmei Baltij veidotjai Lilijai Jakubenokai par kolekciju izmantoanas iespju!

Un visbeidzot paldies projekta darbiniekiem Lsmai Ozolai par fotodarbiem, Mrai Brikai par mksliniecisko noformjumu un SIA Poligrfijas aentra par izdevuma maketanu un iespieanu!

Pateicbas

Autors

Grants ledju kuanas deu nogulumi. ou karjer pie Rjienas.

5 mm

M I N E R L I

Minerliem ir noteikts miskais sastvs. Tomr, atirb no miski trm vielm, minerlos miskie elementi var cits citu zinms robes aizvietot. Piemram, kalct, Ca[CO]3, kalcija viet var bt ldz 1015% magnija; bet ne vairk, jo tad atirgie atomu izmri prk deform kristlu rei, lai t vartu pastvt. Ldzgi ar minerl dolomt Ca[CO3].Mg[CO3] var bt tikai ne-liels Ca vai Mg atomu prsvars. Te pati daba ir novilkusi robeas minerlu sastva izmaim.

Savukrt, minerl magnezt, Mg[CO3], var bt jebkur Fe piejaukuma daudzums, un tam ir neprtraukta preja minerl sidert, Fe[CO3]. Te visas prejas formas ir nodaltas nosacti. Dab nekdu robeu nav. T minerls (Mg,Fe)[CO3]2 ar 530%

MINERLIMinerli ir dabgas miskas vielas, kas veidojus Zemes (vai

citu plantu) dzu vai virsmas apstkos.Minerlus eoloij vartu saldzint ar alfabtu rakstb. Zintni, kas nodarbojas ar minerlu izzinanu sauc par

mineraloiju. T ir viena no eoloijas zintnm.Pavisam dab ir atrasti un vrdos nosaukti pri par 3000

Fe[CO3] ir nosaukts par breinertu (pc uzvrda, Breiners), ar 3070% par pistomeztu (grieu pistos iespjams; mezon vidus), bet ar 7090% Fe[CO3] komponentes par sideropleztu (grieu sideros dzelzs; plezo dajs). in gadjum par minerliem parasti uzskata magneztu un sidertu, bet prjos tikai par prejas formm vai paveidiem.

Minerlus raksturo ne tikai miskais sastvs, bet ar kristlu struktra. Piemram, pastv divi minerli ar viendu misko formulu Ca[CO3] kalcts un aragonts. Atirgs struktras d atirsies to pabas, un dadas bs dabas vides, kurs tie veidosies.

MINERLU SASTVS

Viens no parastkajiem un loiskkajiem minerlu grupanas veidiem ir pc to misk sastva.

Zemes garoz izplattkie ir silikti un alumosilikti. To kristlu rea uzbves pamatelements ir SiO4 tetraedrs Si centr un etri O atomi iedomt tetraedra virsotns.

Ja ie SiO4 tetraedri vai to pri, [Si2O7], ir katjonu ielenkum, tad tos sauc par salu siliktiem.

Gredzena siliktos 6 tetraedri ir savienoti gredzen. Ja tetraedri ir savienoti ds, tad tie ir u silikti.

MINERLU SISTEMTIKALenu silikti veidojas no kristlu re ietilpstom,

pros savienotm SiO4 tetraedru dm, bet slu silikti no tetraedru sliem.

Savukrt, karkasa siliktos SiO4 tetraedri ir savienoti telpisk karkas.

Atkarb no elementu sastva un tos savienojoo saiu rak-stura, veidojas oti dadas vielas minerli.

Minerlus vienu no otra atir pc to pabm. si raksturosim minerlu pazanai svargks pabas.

dadu minerlu. Latvij starp paiem izplattkajiem ir aptuveni 15 minerli, bet mikroskopiskos izmros k smilu graudi vai akce-sorie minerli cietajos ieos sastopami vl vairki desmiti.

Dots nodaas mris ir sniegt priekstatu par minerlu pabm un Latvij biek sastopamajiem minerliem.

Dzslu kvarcs. No laukakmens Nauknu pagast.Grants. No gultnes alvija Salacas pietek Puup.

Ragmnis amfibolt. No ou grants karjera pie Rjienas.

2 cm

1mm

1 cm

M I N E R L I

Nosaukums Formula Piemrs

Vienkras vielas (trradi) C dimants

Sulfdi FeS2 pirtsHalogendi NaCl halts

Oksdi un hidroksdi TiO2 rutils

Titanti, tantalti, niobti Fe[TiO3] ilments

Nitrti Na[NO3] nitratnsKarbonti Ca[CO3] kalctsSulfti Ca[SO4] anhidrts

Hromti, volframti, molibdti

Pb[CrO4] krokots

Fosfti, arsenti, vanadti Ca5[(PO4)3(OH,F)] apatts

Borti Na2[B4O5(OH)4].8H2O boraks

Silikti un alumosilikti

salu silikti Fe3Al2[SiO4]3 almandns

gredzenveida silikti Be3Al2[Si6O18] berils

u silikti CaMg[Si2O6] diopsds lenu silikti Ca2(Mg,Fe)5[Si8O22](OH)2 aktinolts slu silikti Mg3[Si4O10](OH)2 talks karkasa silikti Na[AlSi3O8] albtsOrganisks vielas C10H16O dzintars

KrsaT ir visuzskatmk, visvieglk nosakm, bet ar visviltgk

no minerlu pabm.Izir vairkus minerlu krsojuma tipus. Visbiek intensvu

krsojumu rada elementi hromofori. Tie var ietilpt minerla sastv (pards formulas pierakst) vai ar bt piemaisjuma veid.

Elementiem hromoforiem nav ldz galam aizpildta elektro-nu d orbta. Izplattkie hromofori un parastks to radts krsas ir sekojoi:

Titns Ti 3+ violetsVandijs V4+ zils, V 3+ za, V2+ violetsHroms Cr6+ dzeltens un orans, Cr3+ za un violetsMangns Mn7+ sarkanviolets, Mn6+ za, Mn2+ srtsDzelzs Fe3+ sarkans un brns, Fe2+ za un dzeltensKobalts Co(H2O)6

2+ avesrts, Co3+ ,Co2+ zilsNielis Ni2+, ar deni za, bez dens dzeltensVar Cu2+ zils un zaKrsojums veidojas, gaismai ejot caur kristlu rei. To rada

gaismas viu interference elektronu apvalkos.Atsevios gadjumos minerli ir koi krsoti ar tad,

ja tie nesatur hromoforus (lazurts, amazonts, eidialts, halts (dareiz), srs u.c.).

ajos gadjumos gaisma interfer kristlisk rea krsojuma centros, kurus rada nevis viens atsevis elements, bet tiei kristlisk rea patnbas.

Vl citos gadjumos minerliem raksturga krsaina irizcija vizuojums, plankumi, nenoteikti laukumi. K piemrus var mint oplu, labradoru u.c. Te gaisma interfer kristlos esos neviendabgs virsms (k labrador) vai minerlu veidojoos plnos vielas slnos (k opl, kur mikroskopiskas lodtes sakrtotas slos k pseidokristlisk re).

Krsojums ir oti viltgs, jo rkrtgi niecgs hromofora vai krsojuma centrus radoa elementa piejaukums var izraist intensvu krsojumu k Cr avesrto rubnu un koi zao sma-ragdu vai Fe violeto ametistu un dzelteno citrnu.

Ko, zilza amazonta krsa ilgu laiku bija neizprotama, jo pat ar jutgm analzes metodm neizdevs atrast vaingo ele-mentu. Tikai saldzinoi nesen ir noskaidrots, ka krsas izraistji ir krsojuma centri, kas veidojas svina kltbtn, bet nepiecieama ar citu elementu, iespjams, stroncija, zinma koncentrcija.

Optisks pabasStingri emot, ar krsa ir optiska paba, bet oreiz ms par

tdm uzskatisim caurspdgumu, dzidrumu un spdumu.Caurspdgums ir atkargs no minerla vielas pabm un

piemaisjumiem. Caurspdgs minerls lai cauri lielko dau uz t krtos gaismas. Puscaurspdgs minerls lai cauri tikai ne-lielu dau, un to, ka gaisma minerlam iet cauri, var redzt tikai plns minerla sloksnts vai ass autns. Necaurspdgs ttad tds, kam caurejou gaismu ar neapbruotu aci nevar saskatt.

Caurspdgie minerli var bt dzidri un duaini. Duainumu izraisa mikroskopiski ieslgumi, ski psli, plaisi- as u.tml. Ja duainums ir vienmrgs un blvs, tad mdz teikt, ka minerls ir pienains, jeb pienaini duains.

Spdums ir atkargs no divm savstarpji saisttm minerla pabm spjas atstarot uz t krtoo gaismu un spjas lauzt taj nonkuos gaismas starus. rtbas labad izir etrus nosactus spduma veidus stiklainu, dimanta, pusmetlisku un metlisku.

Stiklains (stikla) spdums ir minerliem, kam tikai neliela daia krtos gaismas tiek no virsmas atstarota. Ar gaismas lauana nav spcga un tpc nenotiek ievrojama atstaroans no iekjm virsmm. Stiklains spdums lielkoties piemt caurspdgiem un puscaurspdgiem minerliem, bet var bt ar necaurspdgiem.

Dimanta spdums ir minerliem, kam lielka daa gaismas tiek no virsmas atstarota, un spcgkas staru lauanas d kst vairk virsmu kristla iekien, kas gaismu atstaro. Gaismai ir grtk prvart robeu gaiss caurspdgais minerls, un tpc ir vairk spou atspdumu.

Pusmetliskais spdums pc atstaroanas spjas ir tds pat vai nedaudz spcgks k dimanta, bet tas piemt tikai necaurspdgiem minerliem.

Metliskais spdums piemt necaurspdgiem minerliem, un tie izskats pc metla gabaliiem.

MINERLU PABAS

8 M I N E R L I

Svtras krsa paba ir svarga galvenokrt necaurspdgiem

minerliem.Saberot minerlu smalk pulver, liel mr palielins

oti plno autu un atlzu virsma, caur kurm gaisma spj izlauzties. Rezultt ms ieraugm to krsu, kda btu im paam minerlam, ja tas btu daudz caurspdgks. Vairkos gadjumos krsa ir btiska minerla noteikan.

Visvienkrk svtras krsu ir saskatt pavelkot ar minerlu pa cietu, ski grubuainu virsmu, piemram, neglaztu fajansu (tastes gabaliu vai elektrisk izolatora lausku). Iegst krsainu svtru, no k ar clies s minerla pabas nosaukums.

BlvumsBlvums ir tie veid atkargs no minerlu elementu

sastva un struktras.Jo smagki elementi ietilpst minerla sastv, jo tas blvks.

Jo ciek kristlu re novietoti atomi, jo blvks to veidotais minerls.

Ja minerls ir atrodams tr veid (nav saaugumos ar cit-iem minerliem), tad t blvumu oti aptuveni var noteikt to pasvrstot rok. aj gadjum iespjamas gradcijas viegls, vidjs, smags, oti smags. Te fizii gan iebilstu, ka ms jaucam svara un blvuma terminus, bet t nu tas praks ir iegjies.

Mintajm gradcijm vartu dot sekojoas skaitliskas robeas:

viegls 46 g/cm3

Vairkiem minerliem blvums ir btisks to diagnostik, piemram, ceoltiem, svina minerliem, bartam u.c.

SkaldnbaPar skaldnbu sauc minerla spju sadrupintam veidot

plakanas, ldzenas lauzumu virsmas. s virsmas ir skaldnbas plaknes, un to orientcija var gan sakrist, gan ar nesakrist ar kristlu skaldu orientciju.

Ja minerls ir skkristlisks, tad par skaldnbu var spriest pc kristliu atstarots gaismas uzplaiksnjumiem lauzuma virsm.

Pc skaldnbas plaku kvalittes izir das skaldnbas gradcijas:

oti laba gandrz ideli gludas skaldnbas plaknes (vizlas, ipsis);

laba gludas skaldnbas plaknes, bet nedaudzas virsmas ar grumbuainas (kalcts, halts, laukpati);

vidji laba viegli atrast skaldnbas plaknes, tomr ar grumbuaino virsmu ir daudz (amfiboli, piroksni);

slikta to praktiski neredz (apatts, granti, kvarcs) par-asti par kristliskm vielm nemdz teikt, ka skaldnbas nav.

Pilngs skaldnbas trkums ir tikai amorfiem minerliem. Ja skaldnba nav saskatma minerlu skkristlisko agregtu d, tad jsaka, ka skaldnba nav redzama.

Skaldnba kristlos var bt vien, divs, trs, etrs un

ses plakns. Ar vienu plakni te saprot viendi orienttu skaldnbas plaku kopumu. Ja skaldnba ir vairks plakns, tad s plaknes savstarpji eoties veido dadas formas skaldnbas atlzas.

Skaldnba 2 plakns. Piroksna un amfibola skaldnbas plaknes skat no minerlu kristla gala. Atiras leis starp skaldnbas plaknm, kas ir

btiski minerlu diagnostik. Pc Bulaha (1989), ar izmaim.

Ja skaldnba ir vien plakn, tad minerla atlzas bs pltntes vai plksntes ar neldzenm malm. Ja divs, tad etrstra prizmas ar neldzeniem galiem.Ja trs plakns, tad vei-dojas trsstra prizmas vai noslgtas figras kubi, romboedri vai dveida plksntes. Pdjais gadjums, ja skaldnba viens plakns ir labka nek cits.

Ja skaldnba ir etrs plakns, tad minerlam sadrpot veidojas tetraedru un oktaedru formas atlzas, bet ja ses tad rombododekaedri. Jo vairk skaldnbas plaku, jo lielka varbtba redzt skaldnbas plaknes atspdumu jebkur skatu virzien. iemesla pc virknei minerlu (sfalertam, fluortam, kalctam, haltam), ja tie ir skku vai lielku kristlu agregtos, raksturgs savdabgs vizuojums.

CietbaJa paemsim adatu un skrpsim minerlus, tad redzsim,

ka vienos ir viegli ievilkt skrambu, bet citos to nekdi neizdodas izdart. Taisni otrdi spcgi velkot, adata tri notrulins un var pati atstt spdgu vku. Ttad, pirmie minerli, tdi k talks, ipsis, dadi si, kalcts u.c., ir mkstki par adatas metlu, bet otrie, piemram, kvarcs, granti, topzs, korunds cietki.

o spju, ar atirgu spku pretoties skrpanai, sauc par minerlu cietbu.

Cietbu k fiziklu pabu pta fizika un dod preczos skaitos izteiktus cietbas rdtjus. Tomr eoloijas praks par-asti lieto vienkro, empriski izveidoto, Mosa minerlu skalu. Taj desmit minerli ir izvietoti pieaugo cietbas secb. Katrs nkamais ir cietks par iepriekjo un mkstks par aiznkamo. Ja du minerlu gabalii Jums bs ldzi lauka ptjumu viet, tad vienmr bs iespjams noteikt jaunatrast, vl nezinm minerla cietbu.

Mosa skala:1 talks2 ipsis 3 kalcts 4 fluorts 5 apatts6 ortoklzs7 kvarcs8 topzs9 korunds10 dimants

Par cietbu saka t, piemram, talkam ir cietba viens, vai, topzam ir cietba astoi, vai, ragmnim ir cietba pieci ar pusi.

M I N E R L I

Detlk k par pusti iedaas Mosa skalu nedala.Parasti tomr ptnieki iztiek ar vienkrkm lietm, kam ir

sekojoa cietba:2,5 rokas nags,3 vara monta,5 parastais stikls,5 7 trauds,

MINERLU KRISTLIKristliska viela sastv no rea veid sakrtotiem atomiem,

joniem un molekulm. 99% minerlu ir kristliskas vielas.Ja kristlisk rea elementus saista jonu vai metlisks

saites, tad tie var sagulties maksimli blvi, jo s saites ir bez vir-ziena. Ts uz vism pusm darbojas ar viendu spku.

Ja saisttjas ir kovalents saites, tad atomi biei vien veido daudz irdenku rei, jo saites darbojas tikai noteiktos virzienos.

Kristlisko rei var iedomties sastvou no t.s. elementrnim t.i., tdiem paiem skkiem viendiem elementiem, kurus novietojot vienu pie otra, tie pilngi aizpilda telpu.

Elementrnim ir parallskaldu vai prizmu forma. Visus kristlus var iedomties saliktus no diem kluciem.

Btiskkie simetrijas elementi ir simetrijas asis un simetri-jas plaknes.

Par simetrijas asi (L) sauc iedomtu lniju, ap kuru grieot priekmetu, tas pilna apgrieziena gait (apgrieot par 360o) vairkkrtgi atkrtos savu skotnjo stvokli.

Simetrijas plakne (P) ir iedomta virsma, ar kuru eot priekmetu, abas t puses bs viena otras spoguattls.

Piemram, grieot jraszvaigzni ap simetrijas asi, t atkrtosies 5 reizes. Ttad, im dzvniekam ir piekts krtas simetrijas ass L5. Savukrt, grieot sniegprsliu, t atkrtosies 6 reizes. Tai ir sests krtas simetrijas ass, L6.

Kristlu pasaul pastv otrs, tres, ceturts un sests krtas simetrijas asis. Piekts, septts vai astots krtas asis nav iespjamas, jo das formas figras minot novietot vienu pie otras, starp tm vienmr paliktu kdas citas formas tukumi.

Piemrs te ir minerls srs. T kristli veidoti no S8 astostru gredzeniem, tomr sra kristlos atrodam viengi otrs krtas asis.

Plakan model varam prliecinties, ka lai kda btu viendo klucu

forma, nav iespjams salikt figras ar simetrijas asm, kam piemistu 5., 7. vai 8. krta. Pc Bulaha (1989), ar izmaim.

Paskatsimies apkrt! Gandrz pusei priekmetu bs viena vai vairkas simetrijas plaknes galdam, lampai, displejam, krslam, logam. Bs ar lietas ar simetrijas asm. Zmulim bs sests vai astots krtas simetrijas ass (L6 un L8), bet apaajam vtim un vzei bs bezgalkrtas simetrijas asis (L). Lai par

kdu lei ms tos ar nepagrieztu, tie vienmr atkrtos savu skotnjo stvokli.

Acmredzot, simetrija ir patkama un racionla, ja jau cilvkam apkrt tik daudz simetrisku lietu.

Vienkrs kristlu formasKristlu virsmas plaknes sauc par skaldnm. Divu skaldu

robelnijas ir kristla autnes, bet triju un vairku skaldu savienojuma vietas sauc par kristla virsotnm. Kristalogrfij izir vienkrs kristlu formas tdas, kurm visas skaldnes ir viendas un vienldzgas un kas sav starp kombinjoties vei-do relos kristlus. Daa no m formm ir vajas, nenoslgtas, piemram, monoedrs. T ir viena skaldne, kurai simetriskas kristl nav. Ldzgs ir pinakods. Ts ir divas savstarpji parallas, simetriskas un vienldzgas skaldnes. Pinakods biei norobeo prizmatisku kristlu galus.

Lielk daa vienkro kristlu formu ir noslgtas. Piemram, kubs. To veido seas vienldzgas, savstarpji 90o le eos skaldnes. Attiecgi pagrozot kubu, jebkuru t skaldni var aizvietot ar kdu no prjm, t ar ir vienkrs kristlu formas pazme.

Vienkrs kristlu formas attlotas zmjumos 10. lpp. Ir virkne minerlu, kuru kristlus biei veido tikai vienas

vienkrs kristlu formas skaldnes. T ms zinm halta kubus, magnetta oktaedrus, apatta heksagonls prizmas, dolomta romboedrus un grantu rombododekaedrus vai tertregon-trioktaedrus (trapecedrus). Tomr reli kristli biek veidojas kombinjoties vairku vienkru formu skaldnm. Ir interesanti kristlos ts saskatt un atifrt. Piemram, mkslgi audztaj alaun ir kuba un oktaedra kombincija, bet kvarc (skatt kvarca aprakstu) vairku prizmu un bipiramdu savienojums. Apskatot dabgus kristlus jatceras, ka dadu apstku iedarbb tie biei izaug deformti ar kdu vienu skaldu prsvaru garenki vai plakanki nek idelu formu gadjum tiem vajadztu bt.

Tomr viena lieta paliek nemainga. Tie ir lei starp skaldnm. T starp kuba skaldnm tie vienmr bs 90o, bet starp trigonls prizmas skaldnm 60o.

Kristlu ptnieki, kristalogrfi, leus mra ar pau ierci, goniometru, un pc iegt rezultta secina, kdas kristlu for-mas to veido. Ar goniometru mrjumus var izdart ar pavisam skiem kristliiem, kamr ar neapbruotu aci noteikt minerla kristlu veidojos formas un singoniju vars tikai paprviem kristliem.

Ar ar o vienkro cietbas skalu lielkaj da gadjumu bs daudz ldzts.

10 M I N E R L I

SingonijasSimetrijas asis iet caur kristlu virsotnm vai caur skaldu

un autu vidiem, bet simetrijas plaknes caur autnm vai ar dala autnes un skaldnes uz pusm.

Dadm figrm simetrijas elementu komplekts atirsies.

Zemks simetrijas singoniju vienkrs kristlu formas. 1 monoedrs, 2 pinakods, 3 diedrs; 4 7 rombisks formas:

prizma, tetrardrs, piramda un bipiramda

Vidjs simetrijas singoniju vienkrs kristlu formas.1 6 piramdas, 712 bipiramdas, 1318 prizmas, 19 trigonlais trapecedrs, 20 tetragonlais tetraedrs, 21 tetragonlais trapecedrs,

22 romboedrs, 23 heksagonlais trapecedrs, 24 tetragonlais skalenoedrs, 25 trigonlais skalenoedrs

Augstks simetrijas singonijas (kubisks) vienkrs kristlu formas. 1 tetraedrs, 2 trigontritetraedrs, 3 tetragontritetraedrs, 4 pentagontritetraedrs, 5 heksatetraedrs, 6 oktaedrs, 7

trigontrioktaedrs, 8 tetragontrioktaedrs, 9 pentagontrioktaedrs, 10 heksaoktaedrs, 11 kubs (heksaedrs), 12 tetraheksaedrs, 13

rombododekaedrs, 14 pentagondodekaedrs, 15 didodekaedrs. Visos attlos pc Bulaha (1989).

Lai vis kristlisko formu daudzveidb orienttos, kristli ir sagrupti pc tiem piemtoo simetrijas elementu kopuma.

Pavisam ir 7 das grupas, un ts sauc par singonijm.Lai k nekombintos vienkro formu skaldnes, katrs

minerls vienmr saglab savu piederbu tai vai citai singonijai, un ts zinana paldz konkrto minerlu pazt. Piemram, pirta kristli var bt kubu, oktaedru, pentagondodekaedru forms, bet tie visi pieder kubiskajai singonijai.

Singonijas un ts raksturojoais simetrijas elementu kopums ir sekojos:

trikln nav ne simetrijas asu, ne plaku monokln L2 vai P, vai abas kop rombisk 3L2 vai L22P, vai 3L23P tetragonl L4, var bt ar 4L2 un vairkas P trigonl L3, var bt ar 3L2 un vairkas P heksagonl L6, var bt ar 6L2 un vairkas P kubisk 4L33L2, daudzm formm ir ar 3L4 un

vairkas L2 un P.

KUBISK SINGONIJA Viela, ko vislabk pazstam, ir vrm sls ntrija hlords,

jeb k eologi saka, minerls halts. Tas kristalizjas kubiskos kristlos. Sameklsim visus iespjamos kuba simetrijas elemen-tus! Atrodam sekojoo

trs ceturts krtas asis (3L4) caur kuba kvadrtisko skaldu vidiem. etras tres krtas asis (4L3) pa vism etrm kuba diagonlm. seas otrs krtas asis (6L2) caur visu autu vidiem. devias simetrijas plaknes (9P) katra dala kuba skaldnes divos taisnstros vai di-vos trsstros.

Atrasto simetrijas elementu kombinciju pieraksta di 4L33L46L29P.Pirtam, FeS2, ir ldzga struktra k haltam. Hlora atomu

viets atrodas atomu pri (S2), kas ir noteikti orientti. s orientcijas pc nerealizsies daa simetrijas elementu, un pirt paliks tikai minimlais kubisko singoniju raksturojoais simetrijas elementu kopums 4L33L2.

Kubisks singonijas minerlos vienmr ir etras tres krtas simetrijas asis. Tas nozm, ka kristli nekad nebs gareni vai plakani. etras vienldzgas asis var bt tikai izometriskos (cik gar, tik plats) kristlos. T ir jau pirmaj acu uzmetien saskatma kubisks singonijas kristlu pazme.

HEKSAGONL SINGONIJA Tipisks prstvis ir minerls grafts. Taj ogleka atomi ir

novietoti vien plakn un sav starp saitti ar jauktm, koval-enti metliskm saitm. Ogleka atomi veido C6 gredzenus, kas, atrodoties citu tdu pau gredzenu ielenkum, veido plakanu slni. Trs elektronus katrs atoms izlieto saistoties sln, bet ce-turtais brvi klejo starp sliem, savienojot tos ar diezgan vjo metlisko saiti. uzbve nosaka grafta zemo cietbu, kristlu formas sestra pltnu veid un ar elektrovadtspju tikai atomu sliem parall virzien.

T k graft kristla uzbve ir vienda uz abm pusm no katra atomu sla, turklt C6 gredzenos ogleku saites trijos virzienos ir viendas un simetriskas, tad grafta kristlu simetri-jas elementi ir L66L27P. Minimlais nosacjums piederbai pie heksagonls singonijas ir L6 vai Li6 (par L i6 sk. zemk) esamba.

1 2 3

4 5 6 7

1 2 3 4 5 6

7 8 9 10 11 12

13 14 15 16 17 18

20 22 24 19 21 23 25

1 2 3 4 5

6 7 8 9 10

11 12 13 14 15

11M I N E R L I

TRIGONL SINGONIJACa2+ un [CO3]

2 izvietojums kalct ir gandrz tds pat k Na un Cl izvietojums halt. Tikai kalct iedomtais kubs ir prvrties romboedr, ko var pankt saspieot kubu pa vienu tres krtas asi. Rezultt ceturts krtas un prjs tres krtas asis elementrni pazd. Paliek L33L23P.

Minimlais nosacjums piederbai pie trigonls singonijas ir L3 esamba.

TETRAGONL SINGONIJARaksturgu tetragonls singonijas elementrniu

var iedomties k pa vienu L4 izstieptu (vai saspiestu) kubu. Minimlais nosacjums piederbai pie tetragonls singonijas ir L4 esamba.

Jpasaka gan par kdu izmumu. L4 viet var bt ar ceturts krtas inversijas ass, Li4. is simetrijas elements nozm formas skotnj stvoka atkrtoanu to pagrieot par 90o (1/4 apgrieziena) un projicjot caur centru. Piemrs ir tetragonlais tetraedrs. das formas kristli mdz bt halkopirtam.

Ldzgs gadjums ir ar heksagonlaj singonij ar trigonlo bipiramdu; tur ir Li6, sests krtas inversijas ass.

ROMBISK SINGONIJARombisks singonijas minerlu kristliem (piemram, sram)

parasti bs trs taisn le krustojos otrs krtas asis (3L2), bet var bt ar viena ass un divas simetrijas plaknes (L23P).

ai singonijai raksturgi taisni lei starp skaldnbas plaknm un atsevim kristlu skaldnm.

MONOKLN SINGONIJASaldzinot ar iepriek apraksttajm singonijm, samazinoties

simetrijai, paliek tikai viena otrs krtas simetrijas ass (L2) vai vi-ena simetrijas plakne (P), vai abas kop. Minerliem skaldnbas lei parasti ir slpi.

TRIKLN SINGONIJAKristlos nav msu apskatto simetrijas elementu, lei ir slpi.

Raksturgs triklns singonijas kristls ir minerlam halkanttam, jeb vara vitriolam (Cu[SO4].5H2O).

Kristlu audzana

Lai labk iepaztu kristlu pasauli, izminiet veco labo eksperimentu kristlu audzanu, kas aprakstts lieliskaj A.Fersmaa grmat Saisto mineraloija (1959).

oti labi aug balt, jeb alumnija alauna (KAl[SO4]2.12H2O),

vara vitriola (Cu[SO4].5H2O un hroma alauna (KCr[SO4]2.12H2O)

kristli. Balto alaunu lieto medicn, veterinrij un du miecan, vara vitriolu augu aizsardzb pret puvm un kraupjiem. Tos var meklt specilajos misko reaktvu veikalos, k ar aptieks (balto alaunu) un lauksaimniecbas preu veika-los (vara vitriolu).

Jatceras, ka miskie savienojumi ir indgi, tpc darb jbt akurtiem un jievro trba!

Darba gaita sum ir sekojoa. Izvlt viela jdina stik-la trauk, 0,50,6l silta dens, kamr t vairs nest. Iegto dumu nolej un, vlams, nofiltr, un, apsegtu ar papra loksni, atstj uz 12 vai vairk diennaktm.

Kristlu audzanai vislabk noder parastas 0,51 l burci-as. Pc laika burkas diben bs pardjuies ski kristlii. No tiem izvlas lielkos un iekar burk esoaj dum t, lai tie neskrtos pie trauka sienm, k ar viens pie otra. Iekranai jizmanto kds oti tievs pavediens vistievk makeraukla, mats, izdeguas spuldztes volframa kvldiegs u.tml. Lai labk iesietu, kristlu autns var ieskrpt robius, tie vlk aizaugs. Iesieana ir smalkkais un saretkais darbs kristlu audzan. Var pielmt ar ar sciu cinakrilta lmes pilieniu.

Pavedienu, kur iesiets kristli, apsien ap plakanu skaliu, ko prliek traukam pri. Iekranas augstumu var regult pave-dienu uztinot uz skalia. Burku atkal prklj ar papra loksni un noliek mierg viet.

Vistraucjokais kristlu audzan ir temperatras svrstbas. Gaisam strauji kstot vskam, vielas dba tri samazins, un no duma izkrt liels skaits sku kristliu. Savukrt, temperatrai ceoties iekrtie kristlii var pat pilngi izst.

No alauniem augs oktaedri, dareiz ar nelielu kuba skaldu

Alauna kristls oktaedra un kuba skaldu kombincija. Vara vitriola kristls pinakodu kombincija.

1 cm 5 mm

12 M I N E R L I

piejaukumu, bet no vara vitriola pinakodu norobeota triklns singonijas forma.

Var audzt ar kubiskos ntrija hlorda, jeb vrmas sls

kristlius. Tomr tas ir krietni grtk, jo tie aug lni un apaug ar jauniem skiem kristliiem.

Lai jums izdodas!

Skeletkristla piemrs sniegprslia, Ziemevidzeme, 2003. gads

MINERLU AGREGTIMinerli var bt sastopami oti dads forms.Atsevii kristli ir diezgan reti.Kristlu saaugumus, kas veidojuies no citiem minerliem

brv telp, sauc par drzm.Biei minerli ir sastopami masvos agregtos. Var bt

lielkristliskas, skkristliskas, slptkristliskas, amorfas, zem-jainas (irdenas) masas.

Atkarb no kristlu formas, run par starainiem, radilstarainiem, pveida agregtiem; ar zvainiem, pltainiem, patveida (k kluci) u.c.

Ja izometriski kristli vai noapaotas atlzas ir saistti ar cita minerla vai iea pamatmasas paldzbu, tad tdus sauc par graudainiem agregtiem.

Minerli mdz veidot konkrcijas. Ts aug no dumiem ieu mas vai brv telp un tm raksturga koncentriski zonla uzbve.

Dendrti k zaroti kristliskas vielas saaugumi veidojas plaiss, uz virsmm, k ar koloda masas iekien, apstkos, kad straujk aug kristlu virsotnes nevis skaldnes.

Radniecgi dendrtiem ir atsevii skeletkristli, piemram, sniegprslias.

Reizm halcedona u.c. konkrciju iekien ir ar skiem

kristliiem apaugui tukumi eodas. Skas konkrcijas sauc par ooltiem.Neregulrus kda minerla ieslgumus iea mas, kas

visbiek ir veidojuies sacietjot vielai, kas atradusies kolod dum, sauc par sarecjumiem. Retumis mdz lietot ter-minu kunkui.

Ieu tukumos, ko pilda gaiss vai citas gzes, no piloiem vai pa sienm scoamies dumiem izgulsnjas daudzveidgi lsei. Atkarb no formas tiem pieir dadus nosaukumus. Populrkie ir stalaktti (k lstekas), stalagmti (resnki un strupki, kas aug no lejas uz augu pretim stalakttiem) un kolonnas (veidojas saaugot stalakttiem un stalagmtiem). Virknei minerlu oti raksturgi ir nierveida lsei.

Skas minerlu izpausmes ir atrodamas uzsbjumu (rodas reakcijs uz citu minerlu virsmas) un izsvdumu (sublimjoties vai izstot mineraliztiem dumiem) veid.

K smilts vai grants graudi prvietojoties dens vai gai-sa vid minerlu un ieu daias koncentrjas kliedos. Koncentrans notiek daiu lielk (zelts, dimanti, granti, cirkons u.c.) vai mazk (dzintars) blvuma d pludmals, denstecs, nobirs, kps u.c.

CITAS MINERLU PABABez jau apraksttajm, minerliem piemt vl neskaitms

daudzums citu pabu. Daas no tm var bt nodergas diagnostik.

Magntisms. Stipri magntisks ir minerls magnetts. Vjk pirotns un hromts. Par magntismu var spriest tuvinot minerla gabalu nekustgi novietotai kompasa adatai.

0,2 mm

13M I N E R L I

Radioaktivitte. Radioaktvi ir radioaktvos elementus saturoi minerli. It sevii uranints, mazk monacts, ortts, eidialts, cirkons u.c. Vajag izdevg gadjum prbaudt sa-vas kolekcijas, jo jebkur iea gabal var gadties nepamanti radioaktvo minerlu graudi.

misks pabas. Analtisks mijas rokasgrmats var atrast reaentu sarakstu raksturgu katjonu un anjonu noteikanai. Parasti s metodes tika lietotas skkos ptjumos pagjuaj gadsimt. Ptniekam amatierim biei lietots un oti nodergs reaktvs ir ataidta (5 ldz 10%) slsskbe, HCl

Kontinentlo Zemes garozu, vismaz ts augj da, ldz desmit un vairk kilometru dziumam veido grantiem tuva sastva magmatiskie iei un metamorfie iei. Praktiski viss sla materils eoloisk pagtn ir izgjis caur ddanas un nogulumiea stadijm, tad ticis atkal prkausts (granti) vai prkristalizts bez kausanas (slneki, gneisi). Dzik vartu atrasties bazaltiem tuva sastva iei. Zemes garozas vidjais minerlu sastvs attlots diagramm.

Nogulumiei, platformas sega, pc biezuma ir desmitiem reiu plnka par dzik ieguloajiem kristlisk pamatklintja sliem. Ldz ar to vairki platformas segai raksturgi minerli kalcts, dolomts, mlu minerli u.c., neiekst Zemes garozas izplattko minerlu klst. Zemes garozas vidjam sastvam tuvks ir Latvij izplatto laukakmeu sastvs.

Kontinentls Zemes garozas minerlu sastvs (pc A.Ringvuda 1981).

Granta un dzelzs oksdu minerlu kliednis pludmal Vidzemes akmeainaj jrmal.

(uzmangi kodga!).Liesmas reakcija. Atseviiem metliem piemt spja

iekrsot bezkrsainu (gzes dega vai spirta lampias) liesmu. Labk gan reakcija notiek hlora jona kltbtn, un ar sulftu form sastopamajiem minerliem diez ko labi neizdodas.

Liesmas krsojums ir sekojos:Na orandzeltena, K bli violeta, Ca bli karmnsarkana,

Cu zila un zaa, Sr koi karmnsarkana, Ba bli zaa. s pabas tiek plai pielietotas pirotehnik.

MINERLI ZEMES GAROZ

Fosforta konkrcija no devona Gaujas svtas smilakmeiem lejpus Lgatnes, kalcija fosfta saturs aptuveni 10%.

0,5 m 1 cm

klija laukpati

plaioklzi

kvarcs

piroksni

metlu rdas

biotts

olivns

ragmnis muskovts prjie

14 M I N E R L I

AMFIBOLI(grieu amfibolos divjds)

Amfiboli ir siliktu minerlu grupa , kur ietilpst vairki mag-matisko un metamorfo ieu sastva minerli, k ar virkne retku minerlu.Amfibolu kristliskaj re [SiO4]

4 tetraedru zigzagveida des ir savienotas pa divi dubultds, jeb lents. To summro for-mulu rti pierakstt k [Si8O22]

12 (var ar [Si4O11]6).

Amfibolu kopgs pabas oti atgdina piroksnus. Krsa. Zaganmelna, zaa, zilgana, zila, bezkrsas. Prsvar patumi un bli toi.Optisks pabas. Tumie amfiboli ir puscaurspdgi, pat gandrz necaurspdgi. Gaiie puscaurspdgi un caurspdgi, parasti duaini. Spdums stiklains, caurmr vjks nek piroksniem. Tumajiem paveidiem biei pavisam blvs un neizteiksmgs.Svtras krsa. Gaia, bla.Blvums. 3,0 3,5.Skaldnba. Vidji laba, nedaudz labka k piroksniem, 2 plakns, starp kurm leis ir 120o (aurais 60o). Skaldnbas plaknes ir parallas kristla garenasij.Cietba. 5,5 6.Kristlu formas, agregti. Parasti sastopamas pagaras vai gar-as saplacintas prizmas, radili un paralli staraini un iedraini agregti.Monokln singonija.Izplattkais minerls ir ragmnis (Ca,Na)2(Mg,Fe)5[(Si,Al)Si7O22](OH)2 minerls ar maingu sastvu. Tumza, melni za, brni za, melns. Puscaurspdgs un gandrz necaurspdgs. oti izplatts, sastopams daudzveidgos magmatiskos un metamorfos ieos. Retumis sastopams ar aktinolts Ca2(Mg,Fe)5[Si8O22](OH) za, bli za, pelkza, tumza. Kristli gari, pveida un adatveida; staraini agregti. Aktinolts prsvar sastopams metamorfajos ieos.

Diagnostika. Amfiboli no ldzgajiem piroksniem atirami pc skaldnbas lea 120123o.Robea starp aktinoltu un ragmni ir novilkta tikai rtbas labad, dab pastv pakpeniskas prejas. Kolekcijm. Ctgs mekltjs ar Latvijas laukakmeos atrads skaistus ragma paraugus, aktinolts ir reti sastopams.Amfiboli visskaistkie ir starainu un iedrainu agregtu veid.

BIOTTS (meln vizla)( franu fizia Bio vrd)K(Mg,Fe)3[Si3AlO10](OH,F)2

Krsa. Melns, melni brns, tumbrns, tumi zapelks.Optisks pabas. Plns sloksnts caurspdgs, biek puscaurspdgs. Stiklains spdums.Blvums. 3,0.Skaldnba. Var saelt oti plns sloksnts perpendikulri kristla prizmas garenasij.Cietba. 2,53. Skaldnbas plaknes ir mkstkas nek prizmas snu skaldnes.Kristlu formas, agregti. Mazliet neregulras sestra priz-mas un pltntes. Sastopams kristlu un zvveida agregtu veid.Monokln singonija.Izcelsme, atradnes. Ietilpst daudzu magmatisko un meta-morfo ieu sastv, ar pegmattos. Prsvar skbos un vidja bziskuma ieos. Biotta analogs ar paaugstintu Mg saturu ir brn vizla flogopts; raksturgks bziskiem un ultrabziskiem ieiem.Diagnostika. No hlortiem atiras ar sloksnu elastgumu. No flogopta ar krsu un eoloisko vidi.Kolekcijm. Prvas sestra pltntes vai sas prizmas var bt diezgan izteiksmgs kolekciju materils, atrodams galvenokrt granta pegmattos.

Vizla biotts. No kju karjera Ainau lauku teritorij, Ziemevidzem

MINERLU APRAKSTI

Ragmnis. No laukakmens Nauknu pagast Ziemevidzem.

1 cm

3 mm

1M I N E R L I

CELESTNS (latu celestis debesis, debeszils)Sr[SO4]

Krsa. Bezkrsas, zilgans, retk dzeltengs.Optisks pabas. Caurspdgs, dzidrs vai duains, ar stiklainu spdumu.Blvums. 4,0.Skaldnba. 3 plakns, no tm 1 plakn laba.Cietba. 33,5.Kristlu formas, agregti. Pltntes, sas prizmas, piramdas. Drzas, plaisu aizpildjumi.Rombisk singonija.Izcelsme, atradnes. Karbontiskos nogulumieos, ipak-meos. Hidrotermls dzsls ar galentu un sfalertu.Latvij Saurieu un Nvessalas iedru ipakmeos (augdevona Salaspils svta) veido zilpelkus koniskus naglu veida ieslgumus.Diagnostika. Raksturgais tonis, kristlu formas. aubu gadjumos var mint iegt Sr oti tipisko karmnsarkans lies-mas reakciju (ar HCl).Kolekcijm. Celestna ieslgumi iedru ips ir labs kolekciju materils.

DOLOMTS(franu mineraloga D.Dolomj (1750.1801.) vrd)CaMg[CO3]2

Krsa. Bezkrsains. Piejaukumu d dzeltengs, brngans, sarkangs, pelcgs.Optisks pabas. Caurspdgs; biek pienains un duains, retk dzidrs. Spdums stiklains.Blvums. 2,9.Skaldnba. Laba 3 plakns (pa romboedru).Cietba. 3,54.Kristlu formas, agregti. Romboedri, romboedru saaugumi

un drzas. Kristliskas un blvas masas. Trigonl singonija.Izcelsme, atradnes. Minerls dolomts ir iea dolomta viengais sastva minerls. Veidojas miskas nogulsnans ce ss jras lagns, k ar metasomatiski aizvietojoties kaakmeu kalctam ar Mg bagtu pazemes deu iespaid. Pasaul sas-topams ar k hidrotermlo dzslu minerls.Liel Latvijas da zemes virsmas zem kvartra nogulumiem iegu augdevona dolomtu svtas. Kvartra nogulumos ievrojama daa ledja atnesto ou ir silra un ordovika dolomtu atlzas no Ziemeigaunijas.Diagnostika. No kalcta atiras pc ievrojami mazk aktvas reakcijas ar ataidtu HCl. Dolomts rea tikai pulver un pasildts. Preczai diagnostikai var izmantot parauga mrcanu piestint vara vitriola dum. Kalcts pc vairkm stundm nokrsosies koi za, kamr dolomts krsu btiski neizmains.Var bt grti atirt no magnezta, kas nogulumieos ir reti sas-topams, Latvij nav konstatts. Kolekcijm. Nogulumieu dolomts nav pai izskatgs. Latvij Apes dolomta karjer dolomts (t.s., apts) atrodams saldzinoi lielkristlisk no atseviiem romboedriem sastvo mas.

DZINTARS(senas izcelsmes baltu vrds; lietuviski gentaras)

C10H16O (aptuvena formula)

Krsa. Dzeltens, brns, sarkangs, sarkans, zagans.Optisks pabas. Caurspdgs, dzidrs un duains. Spdums stiklains.Blvums. 1,1.Skaldnba. Nav, jo dzintars ir amorfs.Cietba. 23. Formas, agregti. Dzintars ir amorfa viela ar haotisku mole-kulu izvietojumu. Veido dadas formas lseus, atrodams piesveotu koka gabalu veid.Izcelsme, atradnes. Rodas sacietjot koku sveiem. Pasaul lielks dzintara atradnes ir paleogna ieos Sambijas pussal pie Kaiingradas. Jrai izskalojot s atradnes nogulumus, dzin-

Zilganie celestna naglu veida ieslgumi Saurieu iedru ipakmenos.

Dolomts. No Apes dolomta karjera, Alksnes rajon.

1 cm 2 mm

1 M I N E R L I

tars nonk sanesu plsm, kas viu dzta virzs uz ziemeiem ldz pat Latvijas Kurzemes piekrastei. Sevii intensva sanesu plsma bija Litornas jras laik (pirms 50007000g.). Litornas jras nogulumos Engures apkrtn ir atsevias dzintara kliedu izpausmes.Diagnostika. Raksturgs izskats (krsa, forma), oti viegls. Berzjot vai karsjot izdala sveu smaru.Kolekcijm. Skus dzintara graudius iespjams atrast Kurzemes piekrast dienvidos no Liepjas.

EPIDOTS(grieu epidosis pieaugums, jo kristli rsgriezum ir platki k ldzgiem am-fiboliem; sinonms pistacts raksturgs zas krsas d)Ca2(Al,Fe)3(SiO4)(Si2O7)O(OH)

Krsa. Izteikti dzeltenzaa, patuma, oti raksturga. Krsu pieir Fe minerla sastv.Optisks pabas. Puscaurspdgs, spdums stiklains.Blvums. 3,4.Skaldnba. Laba 1 plakn paralli kristla garenasij.Cietba. 66,5.Kristlu forma, agregti. Gareni prizmatiski kristli, to drzas vai blvi saaugumi ieu plaiss un tukumos.Rombisk singonija.Izcelsme, atradnes. Metamorfajos ieos skarnos, gneisos, slnekos. Latvij diezgan biei ledja atnestajos akmeos. Kurzemes piekrast bazaltu mandelteinu tukumos, paretam vis Latvij savdabg violetbrn sientu paveid helsinkt, kura skotnj izcelsmes vieta ir Dienvidsomija. Neparasto krsu helsinktu epidotam pieir ski hematta ieslgumi.Diagnostika. Pc raksturgs patni zas krsas un atraans metamorfos ieos.Kolekcijm. Lielki un kok krsoti epidota ieslgumi mete-morfo ieu atlzs var bt interesanti paraugi kolekcijm.

GETTS(J.V. Gtes vrd)

HFeO2

Krsa. Brns, melns, dzeltenbrns.Optisks pabas. Necaurspdgs, puscaurspdgs (oti plns sloksnts). Agregtiem matts un zdains spdums, dareiz stik-lains. Kristliem teortiski ir dimanta spdums, bet to gandrz nekad neredz.Svtras krsa. Rsas krs.Blvums. 4,3.Skaldnba. Agregtos parasti nav redzama.Cietba. 4,55,5; zemjainiem agregtiem zemka, 23.Kristlu formas agregti. Kristlu veid gandrz nav sas-topams. Radilstaraini novietoti adatveida kristlii veido lseus un garozias. Biei zemjains mass un ooltu sakopojumos.Rombisk singonija.Izcelsme, atradnes. Veidojas dzelzs sulfdiem un citiem minerliem oksidjoties zemes virsmas apstkos. Izgulsnjas no kolodiem dumiem. Agregtos gandrz vienmr ir kop ar citiem Fe oksdiem un hidroksdiem. Zemjainos un ooltu vei-dojumus pareizk ir saukt par limontu, kas nozm dadu Fe oksdu un hidroksdu maisjumu. Nereti aizvieto pirta kristlus karbontieos, var veidot pseidomorfozes saglabjot skotnjo pirta kristlu formu. Biek purva rdu sastv un augsnes ieskaloanas horizontos; nereti dolomtu kaverns un plaiss. Konkrciju veid kop ar mangna minerliem jru un okenu diben, ar Rgas jras lc.Diagnostika. Pusldz droi par gettu var uzskatt melnus un tumbrnus lseu agregtus. Brns zemjains un graudains masas dvjamas par limontu.Kolekcijm. Lai ar ne prk skaisti, toties interesanti bs purva rdu limonta paraugi.

Limonta konkrcijas no Rgas jras la dibena. Epidots. No Vidzemes akmeains jrmalas.

1 cm 1,5 cm

1M I N E R L I

IPSIS(grieu gipsos krts, ipsis)Ca[SO4].2H2O

Krsa. Bezkrsains, dareiz viegli ietonts dzelteng, srt, brngan ton.Optisks pabas. Caurspdgs, retk duains, ar stiklainu spdumu. Smalkiedrainiem agregtiem zdains spdums.Blvums. 2,3.Skaldnba. oti laba 1 plakn.Cietba. 2 Mosa skalas minerls.Kristlu formas, agregti. Pltaini, retk prizmatiski kristli ar lielko skaldni paralelograma form. Parastks ir iedru ipsis, parallu kristlu agregts, kas veidojies minerlam kristalizjoties ieu plaiss.Monokln singonija.Izcelsme, atradnes. Galvenais izcelsmes avots izgulsnans no sa dens ard klimat jru lagns un slsezeros. Skotnji var izgulsnties k anhidrts (Ca[SO4]), kas vlk hidratjas pr-vroties ips. T, domjams, veidojus ipakmens iegulas Latvijas augdevona Salaspils svt Saurieos, Salaspil, Nves-sal, Skaistkaln. Ar Tukuma apkrtn un Austrumvidzem.Diagnostika. Raksturga cietba, skaldnba, agregtu formas. Paveidi. Saurieu ipakmens raktuvs sastopams gan k gaiu iedrainu un paralli starainu agregtu veidoti sli, gan ar k pelkbrnu pltainu kristlu saaugumi. pai skaisti ir smalkiedraini ideli parallu adatveida kristlu agregti.Kolekcijm. Lieliski ir iedrainie agregti. ipsis ir viens no labkajiem kolekciju minerliem, bet prasa oti saudzgu attieksmi.

GRANTI(latu granatus graudiem ldzgs)

Granti ir minerlu grupa ar viendu kristlisko rei un ldzgm pabm. Kristlu re [SiO4]

4 tetraedri atrodas divvrtgu un trsvrtgu katjonu ielenkum.Visprg veid grantu formula ir sekojoa:A2+3B

3+2[SiO4]3 , kur

A2+ ir Mg2+, Fe2+, Ca2+ , betB3+ ir Al3+, Fe3+, Cr3+ .K piemaisjumi var bt ar citi elementi.Grantu kopgs pabas.Optisks pabas. Caurspdgi, retk, puscaurspdgi, dzidri vai duaini. Biei ar mikroskopiskiem citu minerlu ieslgumiem, kas samazina caurspdgumu. Spdums stiklains, atseviiem grantiem ldz vji dimantveidgam.Blvums. 3,34,3.Skaldnba. Slikta.Cietba. 6,57,5.Kristlu formas, agregti. Izometriski kristli rombodo-dekaedri, tetragontrioktaedri u.c. Gandrz vienmr kristli ir ar labi izveidotm skaldnm idiomorfi. Kubisk singonija.Diagnostika. Granti ir gandrz nekdgi atpazstami pc to kristlu formm. Savstarpji tie diezgan labi atirami pc krsas un t, kdos ieos atrodas.Kolekcijm. Granti ir izcili kolekciju akmei. Pat vienkrkie to paraugi labi izskats. Dzidri un caurspdgi granti ir rotakmei un drgakmei.Nevajag censties grantu graudus izurbint no iea, kur tie atrodas. Paraugs ar minerla graudu iez bs daudz vrtgks.

IZPLATTKIE GRANTIAlmandns Fe3Al2[SiO4]3 sarkanviolets, netri avesarkans, sarkanbrns. Sastopams grantu pegmattos, gneisos un kristliskajos slnekos atseviu graudu vai graudainu joslu veid. Tipisks reionl metamorfisma minerls, oti izplatts. Latvij almandna kristli biei redzami laukakmeos. Vidzemes

iedru ipsis. No Saurieu karjera Pierg. Granti. No laukakmens Priekuu pagast pie Csm.

1,5 cm

5 mm

18 M I N E R L I

un Kurzemes pludmals vii koncentr sarkanvioletas vidji rupjas almandna smiltis.Pirops Mg3Al2[SiO4]3 avesarkans, sarkanviolets, orans. Piropi ir sastopami ieos, kas zemes dzls veidojuies oti liel spiedien gneisos, eklogtos, kimberltos. Pirops ir izpelnjies ievrbu k dimantu pavadonis. Sibrijas dimantu atradnes tika atkltas sekojot piropiem upu un strautu smilts. Piropa graudi parasti ir ski; reti ldz 5mm, smilts konstatti ar Latvij. Starp piropu un almandnu pastv prejas formas.Andradts Ca3Fe2[SiO4]3 sarkanbrns, brns, melni brns, grosulrs Ca3Al2[SiO4]3 bli za. Andradts un grosulrs ir raksturgi skarnu minerli. Starp tiem ir prejas formas. Skarnos granti sastopami blvu graudainu masu, drzu un atseviu graudu veid. Latvij gandrz nav sastopams.Uvarovts Ca3Cr2[SiO4]3 koi zles za. Sastopams oti sku (ldz 12mm) kristliu veidots garozis ultrabzisko ieu plaiss. Veidojies hidroterml ce. Latvij oti reti k atsevii graudi smilts.

HALCEDONS(senas grieu pilstas pie Marmora jras,

Halkedon, vrd)SiO2

Krsa. Tr veid bezkrsains, pienbalts, bet piejaukumu d mdz bt visdadkajs krss.Optisks pabas. Duaini caurspdgs, pienains, puscaurspdgs, necaurspdgs. Spdums stiklains (slpjuma vai lseu virsmm) un matts (lauzum).Blvums. 2,6.Skaldnba. Nav.Cietba. 6,57.Agregti. Halcedons ir slptkristlisks kvarca paveids. Sastopams lseos, sarecjumos. Agregti veidoti no mikroskopisku kvarca kristlu iedru savijumiem. Piemaisjumi, kas nosaka daudzveidgo un biei raibo krsojumu, novietojas mikropors starp iedrm.

Izcelsme, atradnes. Veidojas koncentrjoties, kristalizjoties un sairstot SiO2 kolodiem dados vides apstkos. Prsvar zems temperatrs. Sastopams nogulumieos, efuzvu kaverns, hidrotermls dzsls.Latvij halcedons nereti krama sarecjumu starpkrtu veid (silictu sli) sastopams augdevona Daugavas u.c. svtu dolomtos teritorijas centrlaj un ZA da, piemram, Vizlas lejtec un Gaujas stvkrast pie Vidagas. Rg var atrast melnus Rietumeiropas, krta sistmas kramus, kas senos laikos vesti uz Rgu kuos k balasts (Balasta dambis). Ldzgu kramu zvirgzdi izmantoti mkslg materila dzirnakmeu izgatavoan. Skaisti krsaini krami ir netlaj Krievij karbona sistmas kaakmeos, kas kples veid stiepjas no Tveras un Novgorodas ldz Arhangeskas apgabalam. Latvij tie vartu bt nonkui ar ledju un ledus kuanas deu straumju paldzbu, un k skas atlzas sastopami Gaujas srs lejpus Lejasciema. Halcedons vartu atrasties ar Kurzem ou veid sastopamo Baltijas mandelteinu pslu aizpildjumos. Apstrdtas krama atlzas pastvgi tiek atrastas k artefakti saistb ar akmens laikmeta apdzvotbu dads Latvijas viets.Diagnostika. Halcedonam raksturgs mattais spdums, asautnainais lauzums (k fajansam), agregtu formas, raibais krsojums.Kolekcijm. Latvijas silictu paraugi ir pelcgi un neizskatgi. Interesantkie ir Gaujas stvkrast pie Vidagas ar oti sku kvar-ca kristliu drzm. Halcedons ir brnigi puljams, tpc t paveidi ir oti populri rotakmei. Ir dadi halcedona, un it pai ahtu (joslains halcedons) mkslgas iekrsoanas pamieni. To der atcerties prkot akmeus un rotas.

Ahts. Neparasts atradums Vidzemes akmeainaj jrmal. Atradusi Diku pamatskolas skolniece ekskursijas laik.

Krams no Balvu rajona Tilas pagasta. Atradums trum.

1 cm 5 mm

1M I N E R L I

HEMATTS(grieu hematos asinis)Fe2O3

Krsa. Tumpelks, biei ar sarkangu toni. Zemjainos agregtos tumi irsarkans.Optisks pabas. Puscaurspdgs un necaurspdgs. Spdums metlisks, pavj.Svtras krsa. irsarkana.Blvums. 5,1.Skaldnba. Slikta. Zvainie agregti dals sks pltnts.Cietba. 5,56,5.Kristlu forma, agregti. Kristli sestra plksnu veid ir reti. Biek skkristliskas un lielkristliskas masas, lsei. Ar skkristliski, zvaini un zemjaini agregti, k poru aizpildjums kvarctos un smilakmeos.Trigonl singonija.Izcelsme, atradnes. oti daudzveidgos apstkos. Ir viena no galvenajm sastvdam dzelzs kvarctos, kas Krievij pie Kurskas veido pasaul lielko dzelzs rdas atradni. Veidojas dados hidrotermlos procesos kop ar kvarcu un epidotu.Latvij sastopams zemjainu agregtu un graudainu garozu veid dolomtu kaverns kop ar kalctu.Diagnostika. Pc krsas, oti raksturgs svtras krsas, blvuma.Kolekcijm. Izskatgi paraugi ir no kavernoziem dolomtiem, kur hematts atrodams k uzsbjumi un garozias un asoci ar skaistiem kalcta kristliem. Atrodami ar irsarkani ar hemattu piestinta smilakmens paraugi.

KALCTS(latu kalk kais; apdedzinot kalcta ieus iegst kai)Ca[CO3]

Krsa. Bezkrsas, balts vai viegli ietonts dzelten, brn, roz zilgan u.c. krss. Krsojumu pieir mehniski un izomorfi piejaukumi.Optisks pabas. Caurspdgs vai dmakains ar stiklainu spdumu. Gaismai ejot caur kalcta kristlu, stars sadals divos savstarpji perpendikulrs plakns polariztos gaismas staros. To lauanas koeficienti kalct ir krasi atirgi. Tpc , vrojot caur pietiekoi biezu kalcta skaldnbas atlzu, attls dubultojas.Blvums. 2,7.Skaldnba. Laba 3 plakns, kas veido romboedru (k saiebts kubs).Cietba. 3 (Mosa skalas minerls).Kristlu forma, agregti. Trsstra un sestra prizmas, bipiramdas un tm ldzgas formas (skalenoedri, romboedri). Biei drzs, blvas masas (kaakmeos), staraini agregti, garozias, lsei alu un avotu nogulumos. Irdeni salddens kai ezeru un purvu noguls.Trigonl singonija.Izcelsme, atradnes. Kalcts ir viengais kaakmeu sastva minerls. Parastkais zemas un vidjas temperatras hidrotermlo dzslu minerls.Izgulsnjas virsmas apstkos no cieta dens (salddens kai, lsei): Ca(HCO3)2>CaCO3 + H2O + CO2 dumLatvij perma sistmas kaakmeos Dienvidkurzem, salddens kaieos nakmeos, ledja atnestajos oos (silra un ordivika sistmu kaakmei, biei ar foslijm), drzas dolomtu kaverns, lsei als, patilts un pagrabos.Diagnostika. Nosakms pc aktvs reakcijas ar ataidtu (510%) HCl, raksturgs skaldnbas un kristlu formm. Pc miskajm pabm kalctam oti ldzgs ir minerls ar tdu pau formulu, bet atirgu kristla uzbvi aragonts. Tas mdz vei-dot lseus als un kop ar organisko konhiolnu ietilpst gliemju

Hematts no Biru karjera Jkabpils apkrtn.

Kalcts. No Drzciema dolomta karjera pie Gaujienas.

1 cm

5 mm

20 M I N E R L I

Ski kvarca kristlii drz. No silictu starpsla dolomtos Gaujas stvkrast pie Vidagas.

perlamutra un pru sastv.Kolekcijm. Liel kalcta formu daudzveidba, bie sastopamba skaistu kristlu, drzu un agregtu veid paver visplaks iespjas kolekcionram.

KVARCS(sens kalnrau termins; literatr atrodams piemums, ka nosaukums clies no vcisk kvarr, ar ko apzm skrapstanu)SiO2

Krsa. Bezkrsains. Dadu piejaukumu iespaid var bt pelcgs (Al3+ piemaisjums), violets un dzeltengs (Fe3+ piemaisjums), zil-gani pienains (rutila mikrokristlu ieslgumi), roz u.c.Optisks pabas. Caurspdgs, dzidrs vai duains ar stiklainu spdumu.Blvums. 2,7.Skaldnba. Slikta.Cietba. 7 (Mosa skalas minerls).Kristlu forma, agregti. Viens no izplattkajiem minerliem Zemes garoz. Sastopams rkrtgi daudzveidgos apstkos un izpausms. Kristli parasti ir prizmas ar bipiramdm galos (hidrotermlais kvarcs). Kvarcs veido raksturgas un daudzveidgas drzas. Magmatiskos ieos retumis mdz bt gandrz izometris-kas sestra bipiramdas. Biek magmatiskajos un metamor-fajos ieos kvarcs ir ksenomorfs aizpilda tukumus starp citu minerlu kristliem. Izplatts ir masvs hidrotermlo dzslu kvarcs, biei pienaini balts.Trigonl singonija.Izcelsme, atradnes. Magmatisks un hidrotermls. Ski kristlii var veidoties ar no zemas temperatras dumiem un kolodiem. Zemes virsmas apstkos ir oti izturgs, tpc koncentrjas saddot citiem minerliem veido smiltis, smil-akmeus, kvarctus u.c. Zemks temperatrs SiO2 kristalizjas slptkristlisk veid (halcedons) vai hidratts ir amorfs (opls).Kvarca kristlus audz mkslgi imitjot dabgo hidrotermlo procesu.

Diagnostika. Drzs var pazt pc raksturgajm kristlu formm. Magmatiskajos un metamorfajos ieos parasti ir dzidrks un caurspdgks par laukpatiem, kvarcam neredz skaldnbu. Raksturga liel cietba.Paveidi. Rou kvarcs roz, duains masvs dzslu kvarcs.Kolekcijm. Dzslu kvarca gabalus vars atrast katr grants karjer. oti nelieli kvarca kristlii atrodami sks drzs silictu starpkrt dolomta atsegum Gaujas stvkrast pie Vidagas ciema.

LAUKPATI(saliktea pirms daas sakne lauk ir tiestulkojums no vcu feld; grieu spate pltne)

Laukpati ir minerlu grupa, ko vieno ldzgs sastvs, kristlu uzbve un mehnisks pabas.Neprtraukts prejas rindas Na[AlSi3O8] Ca[Al2Si2O8] laukpatus sauc par plagioklziem (grieu plagios bs, klasis lauzums).Laukpati ar formulu K[AlSi3O8] ir vienldz izplattie ortoklzs (grieu orto taisns) un mikroklns (grieu mikros maz, klino slps). Tos biei sauc vienkri par klija laukpatiem.Laukpatu nosaukumos ir apsplts minerlu skaldnbas leis, kas ir taisns vai nedaudz slps.Laukpatu pabas.Krsa. Bezkrsas, balti (albts, klija laukpati), pelcgi, pelki (labradors, anortts u.c. plagioklzi), tumpelki (labradors), roz (klija laukpati).Optisks pabas. Caurspdgi, puscaurspdgi. Parasti duainki par kvarcu. Spdums stiklains.Blvums. 2,62,8.Skaldnba. Laba 2 plakns, kas savstarpji eas taisn (ortoklzs) vai gandrz taisn le.Cietba. 6 (ortoklzs ir Mosa skalas minerls).Kristlu forma, agregti. Kristli ir pltnu form ski un garki, plakanki un izometriskki.

Mikroklns. No laukakmens Nauknu pagast, Ziemevidzem.

1 mm

1 cm

21M I N E R L I

Raksturgi kristlu dvi. Klija laukpatiem tipiski Karlsbdes dvi, kad saaug divi kristli, kas viens attiecb pret otru pagriezti par 180o. To var iedomties, ja saliek divas labs rokas ar plaukstm kop. Plagioklziem, turpretim, raksturgi polisinttiskie (daudzkrt paralli atkrtojoies) dvi, kas sastv no pltntm, kuru saauguma plakne reiz ir ar simetrijas plakne. To var iedomties saliekot kop labs un kreiss rokas plaukstas. Par polisinttiskajiem dviem liecina raksturgais vkojums plagioklzu skaldnbas plakns.Monokln un trikln singonija.

Izcelsme, atradnes. Laukpati veido 60% no Zemes garozas apjoma un ir vieni no galvenajiem magmatisko un metamorfo ieu sastva minerliem. Retk hidrotermli. Hidrotermlo procesu rezultt notiek metasomatiska plagiokolzu un citu minerlu aizvietoana ar albtu vai klija laukpatiem. Tie ir izplattki ar pegmattos. Zemes virsmas apstkos laukpati praktiski neveidojas un ir vidji izturgi pret ddanu.Diagnostika. Plagioklzus var pazt pc polisinttiskajiem dviem un pelks krsas. Klija laukpatus pc tiem biei piemtos roz krsas un Karlsbdes dviem (it sevii meta-morfajos ieos). Klija laukpati biei sastopami pertta veid. Pertts ir klija laukpata kristls, kas cauraudzis ar parallm, nedaudz lkumotm albta joslim. Antipertts ja minerlu attiecbas ir otrdas.Kopum laukpatus raksturo lab skaldnba, liel cietba un miskais inertums.Paveidi. Albts plagioklzs, kur albta (Na[AlSi3O8]) kompo-nente ir 90100% (Ab90100). Parasti balt krs.Andezns plagioklzs Ab5070. Parasti pelcgs.Anortts plagioklzs Ab010. Parasti pelcgs.Bitovnts plagioklzs Ab1030. Parasti pelks.Labradors plagioklzs Ab3050. Pelks, tumpelks. Veido lielkristlisku iezi labradortu. Raksturga zilgana irizcija. Populrs kapakmeos un apdar.Mikroklns klija laukpats. Makroskopiski parasti neatirams no ortoklza. Reizm var pazt pc ska sietveda raksta skaldnbas virsms.Oligoklzs plagioklzs Ab7090. Gaipelks vai bli iezagans.

Ortoklzs klija laukpats. Praktiski neatirams no mikroklna.Kolekcijm. Labi izskatsies lielu kristlu atlzas no pegmattiem, t.sk., rakstu grants.

MAGNETTS(nosaukums radies minerla magntisko pabu d)FeFe2O4

Krsa. Melns, tumpelks.Optisks pabas. Necaurspdgs ar vju metlisku (pusmetlisku) spdumu.Svtras krsa. Tumi melna.Blvums. 5,1.Skaldnba. Slikta.Cietba. 5,56.Kristlu forma, agregti. Oktaedrisku kristlu saaugumi, rom-bododekaedri. Blvas masas, graudaini un neregulri ieslgumi.Kubisk singonija.Izcelsme, atradnes. Izplatts minerls, viena no galvenajm dzelzs rdas sastvdam.Latvij sastopams magmatisko ieu laukakmeos k akcesorais minerls (ski ieslgumi), sku graudu veid koncentrjies plud-males smilts (kliedos), kur kop ar citiem dzelzi saturoiem minerliem (titnmagnettu, ilmentu, hromtu) veido zili mel-nas joslas un starpkrtas. Kristlisk pamatklintja metamorfajos ieos 500700m dzium ziemeu un vidus Latvij veido lielkas koncentrcijas k dzelzs kvarctu un manetta gneisu slkopas.Diagnostika. Spcgi pievelk kompasa adatiu. Ir melna svtras krsa, raksturga kristlu forma, krsa, spdums.Kolekcijm. No tumajiem pludmales kliediem viegli atdalms ar spcgu magntu. Melns magnetta smiltis var bt pietiekoi interesants paraugs.

Ortoklzs gneis. No laukakmens Nauknu pagast, Ziemevidzem. Plagioklza kristli dolert. No laukakmens Nauknu pagast, Ziemevidzem.

5 mm 1 cm

22 M I N E R L I

MLU MINERLI

K jau nosaukums rda, tie ir minerli, kas veido mlu gal-veno masu.

Mlus veidojoi minerlu kristli ir oti skas (0,01mm un skkas) plksntes.

Mlu minerlos, ldzgi k vizls un hlortos, ir plakans Si, Al un O atomu veidots kljiens (formuls tiek likts kvadrtiekavs), ar kuru ciei saistti katjoni un OH grupas. Starp kljiena sliem novietojas starpslu joni un dens molekulas, kas ir vji piesaistti un dadu apstku iespaid (sausums, jonu apmaias reakcijas) var minerla struktru atstt. Starpslu joni un dens molekulas formulas pierakst likti aiz reizinjuma zmes.Vjs saites starp Si, Al un O atomu veidoto kljienu sliem no-saka mlu minerlu kopjs pabas:

oti labo skaldnbu vien plakn, kas makroskopiski gan nav saskatma;zemo cietbu (12);spju den atmiekties.

Izplattkie mlu grupas minerli ir sekojoi.Kaolints(nieu Kao ling kda kalna vrds, tulkojum augsts kalns; tur minerls pirmo reizi konstatts)Al2[Si2O5](OH)4Parasti minerls ir balts. Sastv nav dens un starpslu jonu, tpc den maz uzbriest un nav pai plastisks. Veidojas laukpatu misks ddanas proces. Tiei tpc laukakmei no rpuses nereti kst balti. Latvij kaolints ietilpst devona mlaino ieu sastv; atsevios slos ldz 25% no mlu minerlu satura (vairk gaiajos mlos).Illts (hidrovizlas)(pc ordovika vecuma mlu parauga no Illinoisas tata, ASV, kur konstatja s grupas minerlus)oti aptuveni [(Si,Al)4O10](OH)2.mK(Mg,Ca).nH2OStarpkljienu telp ir K+ joni, ko daji aizvieto Ca2+ un Mg2+ saistb ar dens molekulm. Klija joni satur kop kljienus, un tpc mli den uzbriest vji. Illts ir galven Latvijas devo-na un kvartra mlu sastvdaa. Veidojas saddot laukpatiem

un vizlm.Montmorillonta grupa (smektti)(nosaukums pc atraanas vietas)(3Mg,2Al,2Fe)[Si4O10](OH)4.m((Na,Ca,Mg).nH2O)Minerli den uzbriest un ir oti plastiski, jo dens molekulas nokst starpkljienu telp.Smektti raksturgi jras nogulumiem.Triasa un juras vecuma mlos Dienvidkurzem veido nozmgu mlu minerlu satura dau. Tpc iem mliem piemt vrtgas pabas plastiskums un liela uzbrieanas spja.Devona vecuma mlos smekttu parasti nav vairk par daiem procentiem.Glaukonts(grieu glaukos zili za)(K,(Mg,Fe),(Al,Fe))2[(Si,Al)4O10](OH)2Pc atomu izvietojuma pieder mlu minerliem, lai ar pabas ir atirgas.Glaukonts ir koi za minerls (Fe2+ krsojums). Sastv no mikroskopiskiem pltnu un iedriu savtiem kamoliiem (sferoltiem) jras izcelsmes nogulumieos kaakmeos, dolomtos, smilakmeos. Raksturg izskata pc viegli pazstams. Paldz noteikt ieu izcelsmi. Latvij k ski zai graudii ledja atnestajos silra un ordovika sistmu kaakmeu oos.Kolekcijm. Bez pam analtiskm metodm noteikt mlu minerlus nav iespjams. Amatieru kolekcijs to parasti nav. Izmums ir no citiem krasi atirgais glaukonts.

MANGNA OKSDI un HIDROKSDI(piroluzts, psilomelns, mangants u.c. minerli)

MnO2.mMnO.nH2O

Mangna skbeka savienojumi dab parasti sastopami minerlu maisjuma veid.Krsa. Melni, tumbrni.Optisks pabas. Necaurspdgi, zemjainie agregti ar mattu virsmu.

Kaolints saddjua rapakivi virsm. Laukakmens Rucavas pagast, Liepjas rajon.

Glaukonts kaakmen. Olis Daunu karjer pie Mazsalacas.

2 cm 2 mm

23M I N E R L I

Svtras krsa. Melna, tumbrna.Blvums. 34,7.Skaldnba. Nav novrojama.Cietba. 26.Kristlu forma, agregti. Zemjainas, graudainas masas, ooltu sakopojumi, uzsbjumi, dendrti.Izcelsme, atradnes. Veidojas zemes virsmas apstkos ddot mangna siliktus un karbontus saturoiem ieiem. Izgulsnjas jru un okenu diben dzelzs un mangna konkrciju veid. Latvij ski mangna savienojumu uzsbjumi, lseni un dendrti sastopami devona dolomtu plaiss un tukumos, k ar uz kaakmeu oiem kvartra grants nogulumos. Melnas zemjaina materila joslias un lcas veidojas uz hidromiskm barjerm smilakmeos.Kolekcijm. Neparasti un skaisti ir smalkie mangna minerlu dendrti uz karbontieu oiem no smilts un grants atradnm.

MUSKOVTS (balt vizla)(no Krievijas sen nosaukuma Muskovijas, kur minerlu lietoja logiem) KAl2[Si3AlO10](OH,F)2

Krsa. Bezkrsains.Optisks pabas. Caurspdgs. Stiklains spdums.Blvums. 2,8.Skaldnba. Var saelt oti plns sloksnts perpendikulri kristla prizmas garenasij.Cietba. 2,54. Skaldnbas plaknes ir mkstkas nek prizmas snu skaldnes.Kristlu formas, agregti. Mazliet neregulras sestra priz-mas un pltntes. Sastopams kristlu un zvveida agregtu veid. Nogulumieos k atsevias plksntes un to kliedi.Monokln singonija.Izcelsme, atradnes. Ietilpst daudzu magmatisko un meta-morfo ieu sastv, pegmattos, greizenos. Prsvar ieos, kas ir prveidoti pneimatoltu procesu rezultt. miski izturgs, tpc pastvgi sastopams Latvijas devona smilakmeos k plnas plksntes 12 mm caurmr.

Diagnostika. Neaubgi atirams no citm izplattkajm vizlm.Kolekcijm. Iespjams atrast skaistas muskovta pltntes pegmattu laukakmeos.

OLIVNS(pc raksturgs olvzas krsas)(Mg,Fe)2SiO4

Krsa. Dzeltengs, dzeltenza, zai brns.Optisks pabas. Caurspdgs, dzidrs vai duains, ar stiklainu spdumu.Blvums. 3,5.Skaldnba. Slikta.Cietba. 6,57.Kristlu forma, agregti. sas prizmas, izometriski graudi vai biezas pltntes. Biek graudainu vai blvu masu veid.Rombisk singonija.Izcelsme, atradnes. Btiskkais ultrabzisko magmatisko ieu sastva minerls. Ar bziskos ieos. Bazaltos var atgdint zaa pudestikla gabalius. Latvij tumo magmatisko ieu laukakmeu sastv oti reti, k nelieli olvzai graudi.Diagnostika. Magmatiskos ieos pc asocicijas ar piroksniem, hromtu. Hidratjoties var daji vai pilngi prvrsties serpentn. Olivnam raksturga ir krsa, ksenomorfie izometriskie graudi un skaldnbas trkums.Paveidi. Forsterts, Mg2SiO4 gais, zagans;Fajalts, Fe2SiO4 zai brns.Starp sastva rindas galjiem locekiem forstertu un fajaltu ir neprtraukta preja.Kolekcijm. Izskatgi var bt ar olivna graudi bziskajos un ultrabziskajos magmatiskajos ieos, bet oti reti atrodami, kam par iemeslu ir ar olivna misk neizturba.

Mangna minerlu dendrti uz kaakmens oa. No grants karjera Medi Daudzeses pagast Aizkraukles rajon.

Muskovta plksntes smilakmen. Akmens karjer Drii, Ramatas pagast, Ziemevidzem.

1 cm2 mm

24 M I N E R L I

PIRTS(grieu pir uguns)FeS2

Krsa. Bli dzeltens.Optisks pabas. Necaurspdgs ar spcgu metlisku spdumu.Svtras krsa. Zaganmelna.Blvums. 5,1.Skaldnba. Slikta.Cietba. 6,5.Kristlu forma, agregti. Kubi, oktaedri, pentagondodekae-dri u.c. Uz kubu skaldnm ir raksturgs paralls vkojums, kas perpendikulrs blakus skaldnes vkojumam. Graudainas un blvas masas, atseviu kristlu un to saaugumu ieslgumi iez, apaas konkrcijas.Kubisk singonija.Izcelsme, atradnes. Veidojas visdadkajos eoloiskajos procesos magmatiskos, hidrotermlos; kristalizjas ar zemes virsmas apstkos reducjo vid. Visizplattkais sulfds.Latvij karbontiskajos pamatieos sastopamas nelielas pirta drzas, atsevii kristlii, konkrcijas. Lielkas pirta konkrcijas ir juras sistmas melnajos mlos Dienvidkurzem.Diagnostika. Absolti iescji pirmoreiz ieraugot pirtu parasti saka zelts!No citiem sulfdiem un zelta pirtu atir lielk cietba, svtras krsa, tipisks kristlu formas.Ldzgs pirtam ir minerls markazts FeS2 rombisk modifikcija. Tas sastopams nogulumieos garos pveida kristlos, kristlu saaugumos un konkrcijs. No pirta atirams tikai pc kristlu formas, jo citas pabas ir ldzgas.Kolekcijm. Pirts ir katr amatieru kolekcij. Skaistie, iespaidgie kristli un drzas priecs ikvienu.

PIROKSNI(grieu pir uguns, ksenos sves, jo uzskatja, ka tie nav sastopami magmatiskajos ieos)

Piroksnu kristlisko rei veido [SiO4]4 tetraedru (Si centr,

O stros) zigzagveida des, kuru rezultjo formula ir [Si2O6]

4. Visprg veid piroksnu formula ir sekojoa:AB[Si2O6] ,

kur A un B var bt viena un t paa vai atirgu metlu atomi Mg, Ca, Na, Fe, Al, Li u.c.Ldzgs uzbves d piroksniem ir virkne kopgu pabu.Krsa. Zaganmelni, zai, pelcgi, brngani.Optisks pabas. Puscaurspdgi, retumis caurspdgi. Spdums stiklains ldz vji izteiktam pusmetliskam vai dimantveidgam.Svtras krsa. Gaia. ai pabai piroksnu noteikan nav paas nozmes.Blvums. 3,03,6; atkarb no sastva.Skaldnba. Vidji laba 2 plakns, starp kurm ir 8790o liels leis. Plaknes parallas kristla garenasij. Tpc skaldnbas plaku savstarpjo lei var redzt, ja uz kristlu skats no gala. Pc s pabas piroksnus var atirt no tiem ldzgajiem amfiboliem.Cietba. 5,56.Kristlu forma, agregti. Parasti sas prizmas, biezas pltntes, izometriski graudi. Reizm garas prizmas, staraini agregti (hedenbergts, egirns).Rombisk (enstatts, hiperstns) un monokln (prjie) singonija.Izplattkie minerli.Enstatts Mg2[Si2O6] gaipelks, brnganpelks, zapelks ar vju metlisku (pseidometlisku) spdumu.Hiperstns (Mg,Fe)2[Si2O6] za, zaganmelns ar spcgu stiklainu vai vju dimanta spdumu. Var bt ar blvs, neizteiksmgs.Prejas forma starp diviem augmintajiem minerliem ir bronzts. Sastopami ultrabziskos un bziskos magmatiskos ieos su prizmu un graudainu agregtu veid. Izplatti ar meta-morfajos ieos gneisos, grantgneisos, arnoktos.

Pirts. No ou grants karjera pie Rjienas Pirts. No Saurieu karjera Pierg.

2 mm

1 cm

2M I N E R L I

Diopsds CaMg[Si2O6] zagans, za, pelkza, dzeltenza. Krsu toi pabli. Izmums ir koi zaais hroma diopsds (Cr piejaukums).Hedenbergts CaFe[Si2O6] tumza, zai melns.Augts ir prejas forma starp diopsdu un hedenbergtu ar papildus Na un Al daudzumiem minerla sastv. Augta for-mulu var pierakstt sekojoi:(Ca, Mg, Fe, Na, Al)2[Si2O6].Kristli iem minerliem ir su (diopsds, augts) un garu (hedenbergts) prizmu veid. Sastopami ultrabziskos un bziskos magmatiskos ieos. Augts ir izplattkais no piroksniem Latvijas laukakmeu ieos, galvenokrt dolertos. Bazaltos biei veido lielku kristlu (fenokristlu) ieslgumus skkristlisk pamatmas. Atrodas ar slneku un gneisu sastv.Egirns NaFe[Si2O6] un t prejas formas uz augtu (egirnaugts) ir t.s. srmainie piroksni. Atrodami srmainajos magmatiskajos ieos, sientos, nefelna sientos un to pegmattos, kur tie ir ieu sastva minerli.Egirns un egirnaugts veido garus prizmatiskus kristlus un to krsa ir melna vai zaganmelna. Nav datu par egirna sastopambu Latvij, vartu bt sientu laukakmeos.Diagnostika. Piroksnus parasti pazst pc kristlu for-mas, kas lielkajai daai ir sas prizmas ar gandrz kvadrtisku rsgriezumu, kur skaldnba vrsta pa t diagonlm aptu-veni 90o le (galven atirba no amfiboliem).Enstattam un bronztam biei raksturgs metlveidgs spdums it k tie btu nokrsoti ar alumnija krsu un pck apsbjui.Augts ir zai melns, gandrz necaurspdgs ar neizteiksmgu blvu spdumu; izometriski graudi vai sas prizmas.Egirnu pazsim pc garajiem kristliem un asocicijas ar nefelnu, albtu, apattu, sfnu.Kolekcijm. Piroksni nav viegli atrodami, bet ir interesanti kolekciju minerli, it sevii, ja tie ir preczi noteikti.

SRS(nosaukuma izcelsme nezinma)S8

Krsa. Dzeltens dados toos.Optisks pabas. Puscaurspdgs un caurspdgs. Spdums kristlu skaldns ir dimanta, lauzum taukains.Svtras krsa. Gaidzeltena.Blvums. 2,1.Skaldnba. Slikta.Cietba. 12.Kristlu forma, agregti. Rombisks bipiramdas, retk prizmas. Blvas, skkristliskas un zemjainas masas, drzas. Kristla struktra veidota no molekulrm saitm savienotiem S8 gredzeniem.Rombisk singonija.Izcelsme, atradnes. Veidojas no ipa un anhidrta sulftre-ducjou baktriju iedarbb gan vienlaicgi ar sulftu nogulsnanos, gan ar vlk. Var veidoties ar nepilngi oksidjoties sulfdiem.Latvij sastopams sravotu izpldes viets (emeru apkrtn un citur) k gaidzeltena due. Veidojas oksidjoties den izduajam srderadim, kas savukrt sulftreducjoo baktriju ietekm veidojas no dzik ieguloajiem ipakmeiem.Diagnostika. Ugun kst un sadeg ar zilu liesmiu izdalot kodgu gzi, SO2. Viegls; raksturgs izskats krsa, spdums, kristlu formas.Kolekcijm. Latvij nav sastopams srs, ko vartu izmantot kolekciju paraugos. Rpniecb izmantojamais, atvestais, no gzes iegtais, gaidzeltenais srs k atsevii gabali nereti atro-dams uz dzelzceu uzbrumiem.

Piroksns augts magmatisk iea gabro laukakmen. Virsm redzama raksturg gabro uzbve, ko veido hipidiomorfi augta un plagioklza kristli. Brnganais krsojums no ddanas produktiem. No Daunu karjera pie Mazsalacas.

5 mm

2 M I N E R L I

STAUROLTS(grieu stauros krusts; litos akmens)Al4Fe[SiO4]2O2(OH)2

Krsa. Brns, melns, sarkanbrns.Optisks pabas. Puscaurspdgs ar stiklainu spdumu.Blvums. 3,7.Skaldnba. Viduvja 1 plakn, paralli kristla garenasij.Cietba. 77,5.Kristlu forma, agregti. Garenas sestra prizmas (no sniem nedaudz saplacintas) ar pinakodiem galos. Biei sas-topami dvu kristli prizmu krustveida saaugumi taisn vai 45o le. Monokln singonija.Izcelsme, atradnes. Sastopams reionl metamorfisma ieos kristliskajos slnekos. Mdz bt ar Latvijas laukakmeos, bet reti.Diagnostika. Pc raksturgajm kristlu formm, atraans kristliskajos slnekos, tums brngans krsas.Kolekcijm. Staurolta idiomorfie kristli (idioblasti) skaisti izceas uz ietvero skkristlisk slneka fona. Lieliski kolekciju paraugi bs prvi krustveida dvi iez.

TURMALNS(singalieu turamali tas, kam pielp pelni; ar tdu nosaukumu pirmoreiz ievests Eirop no Ceilonas)Na(Fe, Mg, Li, Al)3Al6[Si6O18](BO3)3(OH)4

Krsa. Melns, za, roz, bezkrsas, sarkans, tumi zils. Krsojums atkargs no minerla sastv ietilpstoo hromoforu (Fe2+) un piemaisjumu proporcijm.Optisks pabas. Caurspdgs, dzidrs vai duins, puscaurspdgs (erls). Spdums stiklains.Blvums. 3,1.Skaldnba. Slikta.Cietba. 7,5.Kristlu forma, agregti. Kristli slaidas prizmas, retk adatveida. Uz kristlu skaldnm ir izteikts garenisks vkojums. Prizmu rsgriezumam ir izliekta trsstra forma. Biei starainu un radilstarainu agregtu veid.Trigonl singonija.Izcelsme, atradnes. Sastopams pegmattos, greizenos, augstas temperatras hidrotermls dzsls un ieos (metasomatiskos slnekos) un reionl metamorfisma gneisos un slnekos.Latvij reti var gadties ski kristlii laukakmeos; mikroskopiski turmalna graudi atrodami smilts un smilakmeos.Diagnostika. Var pazt pc kristlu formas un raksturg vkojuma uz skaldnm, liels cietbas.Paveidi. erls melns; visizplattkais paveids.Kolekcijm. T btu liela veiksme atrast turmalna paraugu kd Latvijas laukakmen.

URANINTS(pc urna minerla sastv)UO2

Krsa. Melns.Optisks pabas. Necaurspdgs ar stiklainu spdumu. Biei mattu virsmu.Svtras krsa. Zai melna, brni melna.Blvums. 8,7.Skaldnba. Slikta.Cietba. 46.Kristlu forma, agregti. Kubiski kristli (pegmattos), zem-jainas masas, kvpaini uzsbjumi (nogulumieos).Kubisk singonija.Izcelsme, atradnes. Grantu pegmattos. Nogulumieos vei-dojas epientiski izgulsnjoties no pazemes deiem viets, kur vide no oksidjoas priet nosacti reducjo U6+ komple-ksi ir stoi, bet U4+ izgulsnjas uraninta veid.Latvij ir atrodams vidusdevona smilakmeos Ziemekurzem. Te UO2 ir izgulsnjies fosilo zivju kaulos un k zemjainas masas vai uzsbjumi uz rsgano un pelko ieu robem. Diagnostika. Meln krsa, kubiskie kristli, lsei. Minerls ir radioaktvs.Kolekcijm. Rets minerls, tpc skaistus kolekciju paraugus nebs viegli iegt. Radioaktvs! Glabjams noslgtos traukos un vitrns attlk no cilvku pastvgas uzturans vietm.

VIVIANTS(angu mineraloga D.G. Viviana vrd)Fe3[PO4]2.8H2O

Krsa. Zils, za, bezkrsas. Krsu pieir hromofors Fe2+ minerla sastv. Gais brn un meln.Optisks pabas. Caurspdgs, puscaurspdgs ar stiklainu spdumu.Svtras krsa. Zilgana.Blvums. 2,7.Skaldnba. Laba 1 plakn.Cietba. 1,52.Kristlu forma, agregti. Latvijas apstkos sastopams zem-jainu masu vai uzsbjumu veid.Monokln singonija.Izcelsme, atradnes. Veidojas reducjo vid fosforu saturou organisku atlieku (kaulu) sadalans rezultt.Latvij nereti ir zemjaini zilas krsas ieslgumi kdr un ezeru sapropeos, ar purvu dzelzs rd.Diagnostika. Pc raksturgs zils krsas, zems cietbas, saistbas ar organiskm atliekm.Kolekcijm. Saus veid zilo krsu saglab ilgstoi, bet mitrum brn un sadals.

10 cm

1 cm

Almandna gneiss. Upmau milzakmens pie Brenguiem, Valmieras rajon.Rsakmens (limonta) izgulsnjumi smilakmens slpslojuma virsms. Mantiu atsegums Vidzemes akmeainaj jrmal.

28 I E I

IEI

Tie veidojas zemes no dzls izkaustas vielas (magmas), tai izverdot vulknos lavas veid (vulkniskie, jeb efuzvie iei) vai sastingstot zemes dziumos (plutoniskie, jeb intruzvie iei).

Plutoniskie iei kristalizjas Zemes dzls, lielk vai mazk dzium. Kristalizcija notiek tkstoiem un miljo-niem gadu ilgi, un minerlu kristli izaug vairkus milimetrus ldz vairkus centimetrus lieli. Tie parasti ir labi saskatmi ar neapbruotu aci. Tdu iea uzbvi sauc par pilnkristlisku. Parasti iea raksturojum iekauj apzmjumus, kas raksturo to veidojoo daiu izmrus. Plutoniskie iei visbiek bs lielkristliski (510mm lieli kristli), vidji lielkristliski (25mm) un smalkkristliski (12mm).

Vulkniskie iei. Magmu, kas caur vulkna atveri nonk zemes virspus, sauc par lavu. Atirb no zemes dzlm, eit vielas kristalizcija lavai atdziestot norisins daudz trk un stipri zemk spiedien. Atdzianas laiks mrms no dam

mintm ldz daiem gadiem. Minerlu kristli izaug oti ski, ar aci nesaskatmi, vai ar vispr nesk veidoties (lava saciet k vulkniskais stikls). Tdos gadjumos iea uzbve bs skkristliska (0,51mm lieli kristli), slptkristliska vai stik-laina (sinonmi afra, afanta). No sastingsto kausjuma izdals gzes, kas pieir iezim painumu. Ieu pslu tukumos kristalizjas hidratcijas un citu reakciju rezultt raduies minerli (halcedons, opls, ceolti, kalcts).

Izdala prejas grupu, jeb subvulkniskos (dzslu) ieus, kuru kristalizcija noritjusi zemes dzls saldzinoi neliel dzium, vulknu pievadkanlos, ieu plaiss utml. To uzbve visbiek ir slptkristliska vai skkristliska ar lielku kristlu (fenokristli) ieslgumiem. das uzbves ieus sauc par porfriem. Dzslu iei pegmatti ir veidojuies ar btisku karsto tvaiku un dumu ldzdalbu, un tiem ir milzkristliska uzbve.

Paralli daljumam vulkniskajos un plutoniskajos ieos

Grants. No Vidzemes akmeains jrmalas. landes rapakivi. Plagioklza vainadzii ap klija laukpata ovodiem izddjui rievu veid. No Vidzemes akmeains jrmalas.

Iei ir Zemes garozas neviendabgs (heterogns) sastvdaas. Iei pc minerliem ir nkam objektvi pastvo vielas organizcijas forma uz Zemes un citm plantm.

Atirb no minerliem, kas katrs sastv no vienas note-iktas miskas vielas, ieus var veidot viens vai vairki minerli. Nosaukumus ieiem pieir atkarb no to izcelsmes, minerlu sastva, uzbves, mehniskajm pabm un virknes citu pazmju.

Ieus pta eoloijas nozare petrogrfija.Pc izcelsmes ieus ir pieemts iedalt trs galvens grups:

MAGMATISKIE IEI

magmatiskie, metamorfie un nogulumiei. Starp grupm gan ir ar prejas un daa ieu nav ietilpinma nevien no tm.

Magmatiskie iei ir veidojuies sacietjot un kristalizjoties Zemes vielas kausjumam.

Metamorfie iei rodas dadas izcelsmes ieiem prveidojoties Zemes dzu spiediena un temperatras ietekm.

Nogulumiei veidojas uz Zemes virsmas notiekoo procesu rezultt, parastos spiedienos un temperatrs.

2 cm 1,5 cm

2I E I

magmatiskie iei tiek klasificti ar pc to misk sastva, jo dads eoloisks situcijs veidojoos ieu sastvi ir atirgi. Parasti magmatiskos ieus klasific pc SiO2 satura, jo lielk daa ieu sastva minerlu ir silikti.

Atkarb no SiO2 daudzuma izir skbos (daudz SiO2), vidja bziskuma, bziskos, ultrabziskos un nesiliktu ieus.

Tomr jatceras, ka: Klasifikcija pa plauktiiem, kas patk akurtiem un centgiem skolotjiem un skolniekiem, var radt vil-tus priekstatu, ka pastv striktas robeas tur, kur to patiesb nav (Ameriku petrogrfs Francis Trners).

Magmatiskos ieus no metamorfajiem parasti atir masv, vienmrgi kristlisk uzbve.

Skbie ieis grupas ieos starp minerliem vienmr ir atrodams

kvarcs (SiO2), jo liel SiO2 satura d tas nespj pilnb saistties citos minerlos. Kvarcs veido vismaz 20% no gaio minerlu (kvarcs, laukpati, feldpatdi) kopsummas. Tumkrsaino minerlu (amfiboli, piroksni, biotts) parasti nav daudz ap 10%. Katr zi, ne vairk par 40%.

Vienkroti visus skbos intruzvos ieus, kas satur vismaz 20% kvarca, varam saukt par grantiem. Tas nebs prk preczi, bet ar ne oti kdaini.

Skbie intruzvie iei ir sastopami gandrz tikai kontinentlaj Zemes garoz, kur tie veido lielus oeloiskos ermeus vairku simtu un tkstou km3 apjom, plutonus batoltus.

SKBIE PLUTONTI

Granti

Grantos srmaino laukpatu un plagioklzu daudzumi ir aptuveni viendi, vai ar klija laukpats ir prsvar. Kvarca vidji ir 25%, tumkrsaino minerlu 10% (biotts, ragmnis,

reizm augts). Akcesorie minerli cirkons, apatts, Fe oksdi, titn-

magnetts, sfns. Granti ar lieliem apaiem laukpatu kristliem ir rapakivi.

Rapakivi granti Fenoskandij un tai pieguloajs teritorijs veidojs pirms aptuveni 1 000 000 000 gadu, vidj un vln proterozoja laik. Tie veidojs Fenoskandijas viet pastvjuu augstu kalnu dzls no ieu kausjuma (magmas) tai atdziestot un kristalizjoties daudzu miljonu gadu laik.

Granti un, jo pai, rapakivi granti ir vieni no izplattkajiem ieiem Latvijas laukakmeu sastv. Rapakivi ir ledja atnesti pirms 1215000 gadu. Sarkanie no landes salm, brnganie no Vborgas apkrtnes DA Somij, bet rozgie no Rietumsomijas piekrastes.

Plagiogranti (tonalti)

ie iei ir tuvi grantiem un atiras tikai ar mazku srmaino laukpatu un kvarca daudzumu. Tumo minerlu biei ir vairk; parasti 2040%. Tie ir ra

latvijas iezi d ozols

Documents