laikraksts 'latvietis' 439 · krustabas viņš svinēja pēc latviskām tradīcijām. skaistos...

Man ir liels gods šovakar būt jūsu svētku pasākuma viešņai un runātājai, un par to es pateicos šī pasākuma rīkotājiem. Vislielākais paldies Zuzei Krēsli-ņai-Silai, kura bija uzņē-

musies īpašu gādību par manu nokļū-šanu un būšanu šeit Minsterē.

Man ir prieks būt kopā ar saviem tautiešiem Latvijas dzimšanas dienas svinībās. Un, kā jau pie latviešiem ir ierasts teikt, ka trīs lietas ir labas lie-tas, šogad novembrī man šis ir jau tre-šais valsts svētku pasākums kopā ar tautiešiem.

Pirms nedēļas Stokholmā svinē-

jām kopā ar Eiropas Latviešu apvienī-bas vadītāju Kristapu Grasi un ballīšu orķestri no Valmieras, bet vakar, tieši 18. novembrī, kopā ar Stokholmas Lat-viešu kori un vairāku konfesiju mācītā-jiem arī ekumēniskajā dievkalpojumā.

Kā brīvžurnāliste, kas ģimenes apstākļu dēļ patlaban mīt Zviedrijā un kas savas pārdomas raksta dažādiem izdevumiem Latvijā un citviet latviešu diasporā, es nepārstāvu nevienu orga-nizāciju vai iestādi. Un tieši tāpēc es varu izmantot šo iespēju, lai runātu par sevi.

Parasti valsts svētkos mēs esam pieraduši dzirdēt un teikt runas par

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 439 2016. gada 6. decembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..................................................

................1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 10, 11, 12, 15Latvijas ziņas ..................................1, 9, 12, 14Latvieši pasaulē ............................. 10, 11, 12Redakcijā .............................................................3Sanita Upleja-Jēgermane ...........1, 13, 15LAAJ ......................................................................3PBLA ...............................................................3, 15Jānis Kārkliņš ................................................6, 7Māra Branča skatījums ................................8Aina Gailīte .................................................9, 14Arhib. emeritus E.E.Rozītis ..................... 10PLEIF ............................................................ 10, 11Anna Žīgure ....................................................11Sēru vēsts .........................................................14Datumi ....................................................... 15, 16Sarīkojumi un ziņojumi ............................16Eiro kurss ...........................................................16

Valsts svētku pasākumsLatviešu centrā Minsterē

2016. gada 19. novembrī, Sanita Upleja-Jēgermane sniedza svētku runu Valsts svētku pasākumā Minsterē, Vācijā. Ar autores laipnu atļauju dalamies ar to arī laikraksta „Latvietis“ slejās.

Turpinājums 13. lpp.

Rīgā jauns Ginesa Pasaules rekordsIedegta pilsētas galvenā Ziemassvētku egle

Piektdien, 2. decembrī, plkst. 18.00 Rīgas Rātsnama telpās tika uzstādīts jauns Ginesa pasaules rekords – Scan-diweb veidotā 412 posmus garā Rūba Golderga mašīna kļuva par lielāko pa-saulē, tādējādi ierakstot uzņēmuma, Rīgas un Latvijas vārdus oficiālajā

rekordu reģistrā. Šādā grandiozā veidā šogad Rīgas Rātslaukumā tika iedegta pilsētas galvenā Ziemassvētku egle. Šo procesu vēroja tūkstošiem rīdzinie-ku un pilsētas viesu.

Lai oficiāli fiksētu rekordu un ie-rakstītu to Ginesa Pasaules rekordu

(Guinness World Records) reģistrā, Rīgā ieradās organizācijas pārstāve Seida (Seyda) Subasi-Gemici no Vā-cijas. Viņas uzdevums bija pieskatīt, lai tiktu ievēroti visi Ginesa Pasaules


LELBĀL arhibīskape Lauma Zušēvica (centrā) ar amatā ievesto jauno draudzes valdi pēc Melburnas Latviešu ev. lut. draudzes Adventa pirmās svētdienas dievkalpojuma Melburnas Sv. Krusta baznīcā svētdien, 27. novembrī.No kreisās: draudzes valdes locekle Ģinta Pindarda, mācītājs Dainis Markovskis, draudzes priekšsēdis Kārlis Kaspar-sons, draudzes valdes loceklis Jānis Dēliņš, arhibīskape Lauma Zušēvica, prāvests Dr. Jānis Priedkalns, draudzes val-des loceklis – kasieris Andris Atvars, draudzes valdes locekle Kristīne Saulīte, draudzes valdes loceklis Mārtiņš Biršs.

FOTO

Ilze

Nāg

ela

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2016. gada 6. decembrī

Kurš no mums nav mazliet garlaikojies, skatoties sajūsmināta ceļotāja brīvdienu uz-ņēmumus un uzklausot tikai stāstītāju saistošus stāstījumus? Vai no šā-diem stāstiem un uzņē-

mumiem var sakombinēt interesantu sarīkojumu sestdien, 26. novembrī, un turklāt, ja visi bijuši tanī pašā vie-tā? Simtprocentīgi, JĀ, ja katrs ceļo-tājs braucis ar īpašu nolūku, un savu laiku pavadījis, iedziļinoties kādā specifiskā interešu lokā. Šai gadījumā vieta bija Latvija, kas interesē mums visiem; interešu loki bija darbs, kultū-ra un mantojums.

Daila Šmita ir Adelaides sabied-rībā aktīva jauniete, kura šovasar, beigusi studijas Adelaidē, apciemoja savu senču zemi darba pieredzes dēļ. Viņas darba lauks ir filmu veidoša-na, un viņas interesantais stāsts un uzņēmumi liecināja par viņas jaunie-gūto veiksmi pēc pieredzes Latvijā. Dailai ir vadoša loma Adelaides lat-viešu sabiedrības jaunatnes nozarē, kādēļ pirms nedēļas, Valsts svētku svinībās, viņai pasniedza Sabiedrī-bas Balvu. Latvijā pavadītie mēneši ir uzlabojuši Dailas latviešu valodu, un sniegums liecināja par stiprinātu saikni un dziļāku mīlestību pret sen-ču zemi.

Interese par latviešu kulinā-rām parašām mudināja Ingu Pēr-kons-Grauzi un viņas meitu Anitu pavadīt Latvijā nepilnu mēnesi. Nu jau turpat divus gadus Inga Adelai-des Centrāltirgū vada savu uzņēmu-mu Latvian Lunchroom. Interesi par latviskiem ēdieniem viņa mantojusi no mammas Astrīdas Pērkones, un viņas veikalam visādus latviskus ēdienus un cepumus piegādā ne ti-kai viņa pati, bet vairākas Adelaides cepējas. Taču Inga gribēja redzēt, kā tas notiek pašā Latvijā, un viņas Power Point sniegumā redzējām, ko un kā ēd un dzer latvieši Latvijā. Inga apciemoja gan Rīgas Centrāltir-gu, gan lauku mājas, gan zvejnieku ciemus. Tika nogaršoti daudz un da-

žādi Latvijā ražoti stiprinoši dzērie-ni (kur nu bez mūsu alutiņa?!). Inga ieskatījās gan lielajos, gan mazajos pārtikas veikalos un piedalījās dažā-dos svētkos un viesībās. Ļoti popu-lāri izrādījās lauku pavardā gatavoti ēdieni. Visur redzams Latvijas pārti-kas krāšņums un bagātība, un visur latviskā dzīves ziņa, to visu izman-tojot. Tik liela dažādība – gan zivis, gan gaļa, gan desas; Rīgas tirgū pat cūciņas šņukurīši sakārtoti ar snuķī-šiem gaisā; – kaut ko tādu Austrālijā neredzēt! Tik daudz dažādas maizes, kūkas, cepumi un sakņu un dārzeņu bagātība! Gandrīz vai siekalas sa-skrēja mutē.

Irēne Baivotersa (Bywaters), kaut pati Austrālijā dzimusi, ir izau-dzinājusi tik latvisku dēlu Edvardu, ka viņš ir pārvācies uz dzīvi Latvijā, kur ieprecējies latviskā lauku ģime-nē. Savas kāzas un meitiņas Frīdas krustabas viņš svinēja pēc latviskām tradīcijām. Skaistos attēlos redzējām, kā jauno bērniņu svētīja un ieveda latviskā ģimenē. Skandināja tautas dziesmas, pādīti dancināja un vienu brīdi ietina garajā tautiskā jostā. Visa ceremonija un svinības aizņēma tur-pat četras stundas. Nu mazā Frīda ir uz mūžu saistīta pie savas ģimenes un tautas.

Miķelis Dancis savus šeit dzimu-šos dēlus Reini un Rūdi veda uz Lat-viju, lai rādītu viņiem sentēvu manto-jumu – savu zemi un tautu. Redzējām arī mazu daļu no intervijas, ko Miķe-lis sniedza Latvijas televīzijā sakarā ar viņa izciliem panākumiem basket-bolā; viņš pirms daudziem gadiem spēlēja Austrālijas komandā Olim-piskajās spēlēs. Vēl šodien viņš sevi uztur vingru ar spēli 80+ komandā, un abi dēli ir mantojuši tēva mīlestību un veiksmi šai sportā. Noslēgumā Īgo Ozols parādīja Latvijas dabas skaistu-mu caur savām profesionālajām foto-grāfijām.

Starp bilžu izrādēm klātesošos uzjautrināja muzikālais ansamblis Četri Kaķēni gan ar priekšnesumu, gan ar kopdziesmām. Loterijā bija tikai divi laimesti, toties tie bija grez-

ni un bagātīgi. Varētu pat saukt par lielo loteriju. Vanadzes tirgo-jās ar pusdienām, kūkām un kafiju, jo šīs dienas atli-kums bija veltīts jaundibinātām DV Adelaides nodaļas stipendijām Lat-vijas studentiem, kuri blakus stu-dijām kādā augst-skolā, ir uzņēmu-

šies pienākumus arī Zemessardzē. Liels paldies pienākas tiem devīgiem ļaudīm, kas ziedoja ekstrā naudiņu šīm stipendijām!

Beigās DV nodaļas priekšniece atgādināja par šī gada diviem bei-dzamajiem sarīkojumiem – Vanadžu Ziemassvētku tirdziņu un Vanagu/Vanadžu eglītes pēcpusdienu. Paldies jāsaka visiem dalībniekiem par saisto-šu sarīkojumu.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Viena Latvija, dažādi skatpunktiSarīkojums DV namā Adelaidē

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

No kreisās: Inga un Anita Pēr-kons-Grauze ar Latvijas jūrmalas ak-mentiņiem Baltijas krastā Kurzemē.

FOTO

Ani

ta P

ērko

ns-G

rauz

e

Krustabas Latvijā.

FOTO

Irēn

e B

aivo

ters

a (B

ywat

ers)

Otrdien, 2016. gada 6. decembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

PBLA Kultūras fondsApbalvojumi un atzinības raksti

Latvijas valstssvētku gaisotnē novembra mē-nesī Pasaules Brīvo lat-viešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds pasnie-dzis trīs apbalvojumus un desmit atzinības raks-

tus panākumiem bagātiem kultūras un sabiedriskiem darbiniekiem.

Par PBLA Kultūras fonda Goda balvas laureātu PBLA Kultūras fon-da valdes balsojumā šogad tika atzīts Izraēlā dzīvojošais publicists Franks Gordons, kurš vairāku gadu desmitu garumā publicējis politiskus komen-tārus Amerikas Latviešu laikrakstā Laiks un izdevumā Brīvā Latvija un turpina to darīt vēl šobrīd. Pieteikumā PBLA KF apbalvojumam F. Gordons tiek raksturots kā spožs publicists ar enciklopēdiskām zināšanām kā autors nr. 1 un neapšaubīta autoritāte. Kopš 2004. gada F. Gordona komentārraksti lasāmi arī laikrakstā Latvijas Avīze, kā arī izdevumā Jaunā Gaita.

Savukārt PBLA Kultūras fonda Goda diploms šogad piešķirts ilgga-dējai PBLA Kultūras fonda priekšsē-dei Vijai Zuntakai-Bērziņai, kura pēc 11 gadiem Kultūras fonda priekšsēdes amatā 2015. gada rudenī šīs pilnvaras nodeva Jurim Ķeniņam no Kanādas. „Tikai pārņemot no Vijas ilggadējo darbu PBLA Kultūras fonda vadībā, saprotu divas pamatlietas, – cik čakli Vija šos daudzos gadus strādājusi un cik iecienīta viņa ir visos pasaules stū-ros, kur skan latviešu valoda un pastāv latviešu kultūra,“ skaidro J. Ķeniņš. Pa-pildus PBLA KF tradicionālajiem uzde-vumiem apsaimniekot piešķīrumus un

izdot apbalvojumus panākumiem bagā-tiem kultūras, izglītības un sabiedris-kiem darbiniekiem, Vija Zuntaka-Bēr-ziņa pēc savas iniciatīvas uzņēmusies un veiksmīgi noorganizējusi vairākas konferences un izveidojusi spēcīgu no-zaru vadītāju un referentu komandu ar izcilākajiem kultūras darbiniekiem ār-pus Latvijas, piebilst J. Ķeniņš.

Kr. Barona prēmija šogad piešķirta ilggadējam sabiedriskajam darbinie-kam Uldim Gravam par viņa izdoto au-torbiogrāfiju Tālumā, bet ne svešumā. Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns U. Gravu raksturo kā vienu no redzamākiem, darbīgākajiem un ietek-mīgākajiem trimdas pārstāvjiem. Savu-kārt PBLA Kultūras fonda priekšsēdis norāda, ka U. Grava, iespējams, ir pats redzamākais no čaklajiem un dedzīga-jiem tautas kalpiem ārpus Latvijas. Kā to paskaidro J. Ķeniņš, nolasīt Ulda Grava CV prasītu vairākas stundas. Viņa sabiedriskās dzīves gājums ietver gan viņa darbību Amerikas Latviešu apvienības, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un PBLA Kultūras fonda vadībā, profesionālo darbību Amerikas Laikrakstu apvienībā, Radio Brīvā Ei-ropa, Latvijas Republikas Saeimā un Liepājas pilsētas domē. Bet vienlaikus piebilst, ka Kultūras fonds pasniedz Kr. Barona balvu ne par Ulda Grava daudziem nopelniem, bet par viņa dzī-vesstāstu, izdevniecības Jumava izdoto publikāciju Tālumā, bet ne svešumā, kas dokumentē trimdas latviešu centrālor-ganizāciju un arī visu trimdas sabiedrī-bas darbību Latvijas nebrīvības laikos.

Šogad Latviešu apvienība Austrā-lijā un Jaunzēlandē pasniedza atzinī-bas rakstus sekojošajām personām:

Melburnā: Silvijai Miglis, Lindai Graudiņai un Uldim Ozoliņam.

Sidnejā: Sandrai Dragūnai un Pē-terim Erdmanim.

Pertā: Jānim Lūkam, Andrim Vār-piņam un Viktoram Mazaļevskim. ■

LAAJ Atzinības rakstiPasniegti Valsts svētkos

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Noziegums – Latvie-

tis. Šajos laikos ir grūti to iedomāties, bet ir pa-gājuši tikai 79 gadi, kopš noziegums Būt latvietim bija pietiekams, lai tiktu arestēts un nošauts.

Decembra pirmā svētdiena ir izsludi-nāta kā Pret latviešu tautu vērstā totali-tārā komunisma režīma genocīda upuru piemiņas diena. Šī diena piemin Padomju savienībā bojā gājušos latviešus, kuri kri-ta par upuriem tikai latviešu tautības dēļ. Ilgu laiku bija izplatīts uzskats, ka Lielais terors skāra tikai lielos komunistus, bet pēc Krievijas arhīvu daļējās atvēršanas 1992. gadā tika atklātas slepenās instruk-cijas par Lielā terora masu operācijām.

Tā saukta Latviešu operācija Pa-domju savienībā oficiāli sākās 1937. gada 30. novembrī ar PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieka, Iekšlietu tautas ko-misariāta (IeTK) Valsts drošības galve-nās pārvaldes priekšnieka M. Frinovska šifrogrammu Nr. 49990, kuru nosūtīja visiem republiku iekšlietu tautas komi-sāriem, IeTK pārvalžu priekšniekiem un Valsts drošības galvenās pārvaldes ceļu un transporta daļu priekšniekiem:

„[..] Lai likvidētu Latvijas izlūk-dienesta darbu un sagrautu latviešu nacionālistisko, pretpadomju darbību PSRS teritorijā, pavēlu:

1. 1937. gada 3. decembrī vienlai-kus visās republikās, novados un ap-gabalos veikt visu to latviešu, kuri tiek turēti aizdomās par spiegošanu, diver-sijām, pretpadomju un nacionālistisko darbību, arestus.

2. Arestam tiek pakļauti visi latvieši: a) kuri atrodas operatīvajā uzskaitē un izstrādājamie; b) politemigranti no Latvi-jas, kuri PSRS ieradušies pēc 1920. gada; c) pārbēdzēji no Latvijas; d) biedrības „Prometejs“ un latviešu klubu vadītāji, valdes locekļi un vietējo filiāļu štata dar-binieki; e) agrāk funkcionējošo sabied-rību „Produkts“ un „Kokmateriālu pro-dukts“ bijušie vadītāji un valdes locekļi; f) Latvijas pavalstnieki, izņemot diplo-mātisko iestāžu darbiniekus; g) latvieši, kuri no Latvijas ieradušies kā tūristi un palikuši uz dzīvi PSRS. [..]“

Pierādījumi nebija vajadzīgi. Pa-rasti atzīšanos ieguva ar spīdzināšanu, bet, ja arestētais līdz beigām noliedza savu vainu, tad varēja arī nošaut bez pierādījumiem. No kādiem 140 tūksto-šiem Padomju Savienībā dzīvojošu lat-viešu, viena gada laikā apcietināja, ap-mēram, 25 tūkstošus un sodīja 22 360; ar nāvessodu – 16 573.

Tomēr par spīti Padomju Savienī-bas veiktajam genocīdam pret latviešu tauta, kas turpinājās ar Latvijas oku-pāciju, mēs šodien esam tik spēcīgi, ka varam svinēt Latvijas valsts svētkus gandrīz visā pasaulē!

GN

No kreisās: LAAJ Atzinības rakstu saņēmējas Melburnā Silvija Miglis un Linda Graudiņa, svētku runas teicēja Sarmīte Ēlerte, LAAJ prezidija priekšsēde Kris-tīne Saulīte, MLOA priekšsēde Anita Andersone.

FOTO

Jāni

s Dēl

iņš



Šī gada 20. novem-brī notika Kanberas Latviešu ev. lut. drau-dzes Latvijas valsts svētku, 18. novembra, atceres dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid.

Dievkalpojumu vadīja prāvests Jānis Priedkalns no Adelaides. Sprediķa tēma –Latvija. Pēc dievkalpojuma visi pulcējās baznīcas zālē, pie kafijas un uzkodām. Prāvests pastāstīja par drau-džu dzīvi un attiecībām Austrālijā un Latvijā.

Šī gada 28. novembrī Kanberas Latviešu ev. lut. draudzē, Sv. Pētera baznīcas zālē, rīkoja tikšanos ar LEL-BāL (Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas) arhibīskapi Laumu Zušēvicu.

Viesu vidū bija Sv. Pētera ev. lut. draudzes mācītājs Gabors Zabo (Ga-bor Szabo) ar kundzi, kā arī igaunie-te Astrīda Boulera (Astrid Bowler), kura izpalīdz ar ērģeļu pavadījumiem latviešu draudzes dievkalpojumos Kanberā.

Saietu ievadīja draudzes priekš-nieks Egons Eversons, iepazīsti-nādams saieta apmeklētājus ar ar-

hibīskapi Zušēvicu. Pēcpusdienas turpinājumā arhibīskape pastāstīja par notikušo ALELDA (Austrālijas latvie-šu Evaņģēliski luterisko draudžu ap-vienība) Sinodi Melburnā; viņa stāstī-ja par LELBāL darbību un problēmām sadarbībā ar LELB (Latvijas Eveņģē-liski luteriskā Baznīca).

Viena no tām ir sieviešu ordinā-cija mācītāja amatā, kas netiek atzīta no LELB Latvijā. Arī mācītājs Garbor

Szabo savā piebildē minēja, ka Austrā-lijas ev. lut. draudžu vadības debatēs šis jautājums nav izšķirts.

Draudzes dāmu komiteja, Intas Skrīveres vadībā, bija gādājusi par bagātīgu mielasta galdu, un bija vēla pēcpusdiena, kad saieta apmeklētāji atsveicinājās no arhibīskapes Zušēvi-cas un devās mājup.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

Šī gada 16. novem-brī Imanuēla baznīcas zālē, Lyons, Kanberas Latviešu biedrība rīkoja Latvijas valsts svētku dienas, 18. novembra, atceri.

Atceres saietu atklāja KLB priekš-nieks Juris Jakovics.

Savu ievadrunā viņš pieskārās patreizējai, saspīlētai pasaules politis-kai situācijai ASV pēcvēlēšanu laikā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stolten-bergs ir brīdinājis jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka novēr-šanās no sabiedrotajiem nebūtu izde-vīga ne Savienotām valstīm, ne Eiro-pai. Bet Trampa padomnieks Rūdolfs Džuliani ir teicis: „Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ar Krievi-jas prezidentu Vladimiru Putinu runās no spēka pozīcijām, un Krievija „var necerēt“ uz to, ka ASV izvedīs NATO spēkus no Baltijas valstīm – tas neno-tiks.“ Džuliani skaidrojis, ka jaunais Baltā nama saimnieks plāno atjaunot ASV militāro spēku līdz tādam līme-nim, kāds tas bija Ronalda Reigana laikā.

Tomēr citur publicists Aivars Ozo-liņš rakstījis: „Ja nevaram paļauties uz NATO galvenās valsts ASV gatavī-

bu bez šaubīšanās un priekšnoteiku-miem aizstāvēt sabiedrotos militāra uzbrukuma gadījumā, ir apdraudēta mūsu valsts pastāvēšana. Drošības alternatīvas nav spožas. Ir pašapmāns cerēt uz pašlaik fiktīvo ES armiju kā alternatīvu NATO. Būšot vēl svarīgāk atvēlēt aizsardzībai vismaz minimālos 2% no IKP (iekšzemes kopproduk-ta). Gan tāpēc, ka Latvijai jāvar sevi aizstāvēt arī pašai, ja ceram uz citu atbalstu krīzes brīdī, gan diemžēl arī tāpēc, ka ASV jaunais prezidents mer-kantilizējis NATO kolektīvās aizsar-dzības principus līdz apsardzes firmas pakalpojumiem.“

Šādu uztveres sakarību laikā, ir nosvērti un apdomīgi jādomā par Lat-vijas nākotni. Ir svarīgi atzīmēt pa-nākto, un svarīgi un piesardzīgi domāt par nākotni. Cerēsim to labāko, un darīsim, ko varēsim, Latvijai noturēt neatkarību.

Svētku runu teica Rīgas domes de-putāte un Vienotības frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte.

Runas galvenā doma – griba, ticība un rīcība Latvijas valstij.

Ēlerte teica, ka „...tie, kuri ticēja un darīja, kaut iesākumā bijuši mazā-kumā, tautas likteni ir ietekmējuši vai-rāk, nekā tie piemēroties gatavie un

čīkstošie.“ Viņa stāstīja par Latvijas augšupeju un sasniegumiem kā saim-nieciskā, tā arī mākslas laukā. Viņas teiktais bija gaišs skatījums Latvijas valsts nākotnē.

Juris Jakovics nolasīja PBLA val-des paziņojumu par Tautas balvas pie-šķiršanu Ērikam Krūmiņam (ASV, Milvoki) par ilggadēju un pašaizlie-dzīgu darbu Latvijas un latviešu tautas labā.

Pēc tam svētku apmeklētāji noska-tījās trīs Latvijas dabas dzīves īsfil-mas. Noslēgumā visi pakavējās saru-nās pie vīna glāzes un kafijas.

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

18. novembra atcere KanberāSvētku runu teica Sarmīte Ēlerte: „Griba. Ticība. Rīcība.“

No kreisās: KLB priekšnieks Juris Ja-kovics un Sarmīte Ēlerte.

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris

Kanberas Latviešu ev. lut. draudzes svētku dienas18. novembra atcere un arhibīskapes Laumas Zušēvicas viesošanās draudzē

Svētku dalībnieki ar arhibīskapi Laumu Zušēvicu.

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris


Latvijas Valsts Svētku svinības Pertā šogad izvērtās visai plašas. Kā jau Pertā tas ir parasts, mēs šos svēt-kus svinam vienmēr īstajā datumā, ne-atkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā tas iekrīt – 18. novembrī.

Tā nu piektdienas rītā jau pirms sep-tiņiem pie Pertas Latviešu Centra sāka lasīties Pertas latviešu saime. Esam paraduši šo gadījumu noturēt precīzi laikā, jo kad vēl dažiem bija jātiek dar-bā, tad to varēja paspēt. Tā nu plkst. 7, ieskaņotajām tauru skaņām skanot, Latviešu Centra karogu mastos caur Daugavas Vanagu drošajām rokām un vanadžu pavadībā lēni uzvijās Latvijas sarkanbaltsarkano krāsu karogi.

Jānis Vucens, LAAJ vicepriekš-sēdis Rietumaustrālijā, sniedza īsu uz-runu, mums atgādinādams, ka šodien svinam mūsu valsts Latvijas 98. dzim-šanas dienu un tad uzaicināja mūs kopīgi nodziedāt mūsu valsts himnu Dievs, svētī Latviju! Ar to tad 18. no-vembra svinības Pertā bija sākušās.

Jau ap plkst. 17.30 pēcpusdienā Lat-viešu Centra pagalms atkal sāka pildī-ties ar Pertas latviešu dažādiem spēkra-tiem, bet plkst. 18 jau stāvējām ap mūsu karogu mastiem, un mūsu Silvijas Lū-kas pavadībā dziedātās Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils Latvijas valsts karogi atkal lēni slīdēja lejā, lai tiktu saņemti Pertas vanadžu rokās. Tad nu visi de-vāmies atkal Daugavas Vanagu klubā, kur turpinājām svinības ar svētku aktu.

Svētku akts sākās, kad mācītājs Gu-nis Balodis ieveda un DV Pertas valdes priekšsēdis Ilmārs Rudaks ienesa Lat-vijas karogu. Sekoja mācītāja vadītais svētbrīdis, kuru iesākām, dziedot Sen-tēvu dzīvā ticība, kam sekoja mācītāja Bībeles lasījums un pateicības lūgšana Dievam par mūsu tautas un valsts pa-sargāšanu pagātnē un izlūgšanos to vadīt arī nākotnē. Svētku brīdi nobei-dzām, dziedot Pie rokas ņem un vadi.

Akts sākās ar Anitas Vaļikovas nolasīto Edgara Virziņa šim gadīju-mam tik piemēroto Dzimtene, kā sau-les puķe zied.

Deklamācijai sekoja Latvijas goda konsula Pertā Jāņa Purvinska svētku

runa, kurā goda konsuls mums atgādi-nāja mūsu cīņu par Latvijas valsts neat-karības atgūšanu un arī mūsu sāpes par atdzimušo valsti, kuru mēs vairs nepa-zinām, jo tā nebija tāda, kādu mēs bi-jām cerējuši, un ka vēl šodien tā ir pilna krāpnieku un neģēļu, kuriem tikai inte-resē sava kabata, bet ne valsts. Viņš arī atgādināja par to tautas vienotību, kura izpaudās pirmajās brīvības alkas dienās un, pie barikādēm stāvot, sargājot savu jauno valsti. „Kur ir tie patrioti pali-kuši šodien?“ jautāja konsuls. Tālāk viņš pievērsās tam, ka kaut gan skaitā esam maza tauta, tomēr mūsu diaspo-ras izkaisītajai tautai arī liels spēks, jo mums ir gudri, zinīgi cilvēki, kuri ir spējīgi valstij palīdzēt. Mūsu šīsdienas pasaulē nekrīt svarā, kur tu esi, caur in-ternetu vari būt, kur vien gribi, un vari darboties un valstij palīdzēt augt. Arī jaunie latviešu emigranti, kuri ir tādi paši bēgļi, kādi bijām mēs, jo arī viņi brauc prom, tikai kā Sprīdītis – meklēt labāku dzīvi. Un tomēr mēs visi esam latvieši, dzimtene mūs sauc un vienmēr sauks. Latvija ir mūsu dzimtene, jo ci-tas mums nav. Viņš beidza savu uzrunu ar vēlējumu, lai latviešu tauta apzinās savus pienākumus, ko tiem uzliek, esot par Latvijas pilsoņiem, un mums visiem, kur vien atrodamies, ir jādara visu, ko varam, lai Latvija zaļo un zeļ!

Pēc goda konsula svētku runas seko Latvijas Valsts Prezidenta uzruna tautiešiem pasaulē, kuram tad seko Sil-vijas Lūks pavadījumā dziedāta Latvi-jas Valsts himna Dievs, svētī Latviju!

Svētku akts turpinājās ar Jūlija Bernšteina nolasīto Lūcijas Sāgme-žas-Nāgeles tik dziļi aizraujošo dzejo-li Latvija 18. novembrī. Paldies, Jūlij, par šo skaisto devumu!

Jānis Vucens noslēdza svinīgo aktu, pateicoties visiem, kuri bija ku-plinājuši šos svētkus, un ar Ilmāra Rudaka Latvijas karoga iznešanu svēt-ku akts bija beidzies, bet ne Latvijas 98. dzimšanas dienas svinības.

* * *Tūlīt pēc 18. novembra un siltajā,

saulainajā trešdienā, 23. novembrī,

mūs apciemoja Valsts Svētku runātāja no Latvijas – Sarmīte Ēlerte ar savu svētku referātu Griba, Ticība, Rīcība. Bija saradies negaidīti lielāks ļaužu pulks nekā nupat pēc notikušajām valsts svētu svinībām, bija sagaidīts.

Savā interesantajā un izsmeļošajā re-ferātā Ēlertes kundze mums sniedza ie-skatu mūsu valsts pašreizējā situācijā ar skatu uz nepieciešamiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē. Viņa vērsa mūsu uz-manību bažām, kuras radušas sakarā ar Amerikas Savienoto Valstu jaunievēlētā Prezidenta Trampa paustiem uzskatiem, par maiņām Krievijas un Amerikas savstarpējās attiecībās. Lai situāciju uzlabotu, mums jāpiegriež vērību trim svarīgiem uzdevumiem: 1. Visdrīzākā laikā panākt NATO nolīgumu, Latvijai panākt vajadzīgos 2% no Valsts budžeta Aizsardzības mērķiem. 2. Panākt Latvi-jas iesaisti Eiropas telpā kā vienu no re-dzamākajām valstīm Eiropā. 3. Latviešu Ārzemju organizācijām pastiprināti rū-pēties, lai Latvijas drošība tiktu pastip-rināti atbalstīta pasaules valstu forumos.

Tālāk Ēlertes kundze pielīdzināja mūsu tautas noskaņu pret valsti līdzī-gu kāda tā bija Latvijas tapšanas laikā, kad tauta neticēja, ka Latvija var pastā-vēt, un tomēr tā tautas daļa, kura ticēja Latvijas nākotnei, bija pietiekoši spē-cīga, ka parāva sev līdz neticīgos, un Latvija izauga un nostiprinājās. Tāpēc arī šodien mums jābūt ticībai Latvijas labākai nākotnei, un mums katram ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai vei-cinātu valsts labāku, ātrāku izaugsmi.

Latvijas valdība ir sākusi atzīt ār-zemju latviešu vērtību. To, ka latvieši nav tikai tie, kuri dzīvo mūsu dzimtenē, bet arī tie, kuri dzīvo ārpus Latvijas ze-mes robežām. Piemēri tam ir lielais balsu vairākums, kad tauta balsoja pret krievu kā otru valsts valodu; tas redzams ar lielo skaitu latviešu, kuri piereģistrē savu Lat-vijas pilsonību sakarā ar jauno pilsonības likumu. Tam piemērs ir arī Satversmes papildināšana ar: garantu latviešu nāci-jas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu.

Valsts svētki Pertā„Kur ir tie patrioti palikuši šodien?“

Latvijas Goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis sniedz Svētku runu.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Pertas latvieši noklausās Sarmītes Ēlertes referātu.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis



VVV – Varonība, Vienotība, ValstiskumsKopīgs DVMN un Sv. Krusta baznīcas Lāčplēša atceres dievkalpojums un akts

„Par Latviju“Lāčplēša kara ordenis un tā kavalieri

11. novembrī Aus-trālija atcerējās Pirmā pasaules kara beigas un kopā ar to savus kara varoņus. Arī mēs at-ceramies savus varo-ņus, Lāčplēša kara or-

deņu kavalierus. Viena starpība tik, ka austrālieši atceras to, kas notika 1918. gadā 11. novembrī, Pirmā pa-saules kara beigas, kamēr mēs atcera-mies Lāčplēša kara ordeņa dibināšanu 1919. gada 11. novembrī. Šis datums tika pieņemts kā Lāčplēša kara ordeņa dibināšanas diena, jo tas datums atzī-mē dienu, kad Latvijas armija padzina no Rīgas Bermonta-Avalova armiju.

Lāčplēša kara ordenis, kuru pie-šķīra Latvijas armijas un latviešu

strēlnieku pulka karavīriem, kā arī ārzemniekiem par kara nopelniem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sek-mējuši Latvijas valsts nodibināšanu, tika pasniegts trijās šķirās. Sākot ar 1922. gada 11. novembrī tika pasniegts kā ordenis, tā arī diploms. Pirmie or-deņi tika pasniegti 1920. gada 11. no-vembrī un beidzamies – 1928. gada 11. novembrī. Kā jau minēju, tas tika piešķirts trijās šķirās. Viens no no-teikumiem būdams, ka II šķiras LKO var piešķirt tikai III šķiras LKOK un I šķiras ordeni tikai II šķiras LKOK. Tomēr šis likums neattiecās uz ārzem-niekiem.

Kopā tika piešķirti 2146 Lāčplēša kara ordeņi: 11 – I šķiras, 61 – II šķi-

ras un 2074 – III šķiras; no tiem trīs ordeņi tika piešķirti sievietēm, 322 no tiem tika piešķirti ārzemniekiem. Tā-tad it sevišķi, ja runā par I un II šķiras apbalvojumiem, to ir ļoti mazs skaits, un tos tiešām bija jānopelna.

Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem bija arī priekšrocības, iegūstot militā-ru izglītību, izskatot citādi vienlīdzī-gas kandidatūras augstiem amatiem armijā vai flotē priekšrocība tika dota LKOK. Kavalieriem arī pienācās div-reiz ilgāks atvaļinājums, kā arī viņi varēja braukt pa dzelzceļu, maksājot par biļetēm puscenu. Aizejot mūžībā, LKOK izvadīja ar militāru godu.

1931. gada 19. novembrī tika dibi-

13. novembra diev-kalpojumā, Svētā Krusta baznīcā mācītāja Daiņa Markovska vadībā va-rēja dzirdēt un just, ka šis nebija ikdienišķais diev-kalpojums. Šeit Dauga-vas Vanagu Melburnas

nodaļas (DVMN) goda sardze ienesa Latvijas karogu, skanēja A. Lūša dzies-mas ar vārdiem, kuri godināja ne tikai Dievu, bet tos, kuriem sava tēvu zeme, valsts un tauta bija pirmajā vietā.

Bez krāšņiem vainagiem un zie-diem Tos brāļus šodien pieminam, Kas spītēt spēja nāves biediem, Bij paši ziedi vainagam, kas nevītīs līdz tauta dzīvos Un savu tēvu zemi mīļos.

Mācītāja Daiņa Markovska sprediķa ievadvārdi sākās ar vārdiem, ko 1919. g. beigās ārzemju laikrakstā The Times rakstīja par Latvijas brīvības cīņu uzva-ru pāri bermontiešiem. „Brīnums! Divu miljonu tauta izcīnījusi savu patstāvību, var teikt ar kailām rokām padzenot no Rīgas un Kurzemes 50 tūkstošus lielu un labi bruņotu vācu-krievu armiju. Tauta, kas ar tādu mīlestību pieķērusies savai zemei, – tai neviens upuris nav bijis par lielu, lai aizstāvētu savu neatkarību. Tās pamatā ir garīgs spēks – varonība...“

Vārdi, kas atradās bataljona devī-zēs un karogos nebija pa velti rakstīti vai turēt mīļi: Par Latviju! Tēvu ze-mes brīvestību pirksim mēs ar asinīm, Dievs, svētī Latviju!

Un tur atrodas Lāčplēša ordeņa iz-celsme.

Tālāk sprediķī: „Šajā pasaulē, no-zīmīgākie pavērsieni notikuši ar lielu ti-cību. Tā tas arī ir mūsu tautas vēsturē. Kad drosme, kopība un savas zemes iz-jūta tiek sakausēta kopā ar agāpes bez-nosacījuma mīlestību, tad dzimst pa-

tiess brīnums. Tikai mīlot un atbalstot cits citu ar mīlestību, mēs varam piedzī-vot garīgu atjaunotni un izaugsmi. Tā-pat kā Dievs mūs mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo dēlu mirt par mums.“

Pēc dievkalpojuma visi sapulcējās baznīcas zālē DVMN Lāčplēša aktam. Pēc karoga ienešanu vienojamies Lat-vijas valsts himnā Dievs, svētī Latviju. DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš īsumā stāstīja par Lāčplēša ordeņa vēsturi.

LAAJ priekšsēdes un PBLA priekš-sēža vietnieces Kristīnes Saulītes referāts Cīņa par brīvību un latviskas identitātes saglabāšana visa mūža ga-rumā, kuru viņa sniedza 2015. g. Lat-vijā, Baltijas Institūta rīkotajā starptau-tiskajā konferencē, bija izcils. Tas bija par trimdas laiku un kā tautieši trimdā palīdzēja atjaunot Latvijas neatkarību. Referāts iesaistīja Austrālijas latviešu vēsturi gan mājās, gan skolās, gan po-litiskā dzīvē, kuri iesaistīja mūsu cīņu par Latviju un par latvietību. Katrs va-rēja just emocionālo saisti ar šo vēsturi, kad Kristīne pieminēja notikumus šeit Austrālijā. Bija tik daudz lodziņu, kuri atvēra košu bildi mums priekšā par to, kur mēs piedalījāmies un ko jutām, da-rījām un panācām. Bija tik interesanti

paklausīt mūsu vēsturi tanī īsā laikā, lai arī tas ir bijis mūža stāsts. Akta pē-dējā posmā tika pasniegti gadskārtējie DV apbalvojumi par lielo darbu veik-šanu Vanagu mērķiem. Zelta nozīmju saņēmējas bija Džilongas Ināra Šū-berta un Melburnas Ērika Riemere. DV Centrālās Valdes Atzinības rakstus saņēma – Maija Balcers un Ilze Ābele. DV Austrālijas Valdes Atzinības raks-tu saņēma Ingrīda Houka (Hawke).

Kopīgi nodziedājām Daugavas Va-nagu dziesmu, un goda sardze iznesa karogu. Vanagu dāmas bija skaisti saklājušas galdus, un izbaudījām gar-šīgus pīrāgus, smalkmaizītes un dzē-rienus. Ļoti jauki bija pavadīt laiku, pārrunājot par daudz ko, kas norisēja šīs dienas programmā.

Sirsnīgi pateicamies mācītājam Dainim Markovskim un Kristīnei Saulītei, kā arī visiem, kuri atbalstīja Lāčplēša atceres sarīkojumu.

Baznīcas kolekte un DV akta ienā-kums pāri par $600 viss tiek ziedots Lestenes baznīcas atjaunošanai. Ja pameklējat tīmeklī, variet lasīt un re-dzēt, cik tālu viņi ir tikuši ar baznīcas atjaunošanu.

Ilze ĀbeleLaikrakstam „Latvietis“

Lāčplēša dienas sarīkojums Svētā Krusta baznīcas zālē.

FOTO

Ilze

Ābe

le



Sestdien, 26. novembrī, svinīgi atzīmējām Melburnas Latviešu vidus-skolas (MLV) 2016. mācību gadu ar noslēguma aktu Melburnas Latviešu namā. Ar šo sarīkojumu arī beidzās mūsu pirmais gads jaunā lomā, kā MLV vadītājiem, un par to vēlamies sniegt lasītājiem īsu pārskatu.

Bijām pagodināti, ka iepriekšējais MLV pārzinis Kārlis Brēmanis domā-ja, ka mēs būtu spējīgi pārņemt MLV vadību. Mēs abi paši esam MLV absol-venti. Mūsu MLV gadi deva iespēju ne tikai stiprināt mūsu latviešu valodas, vēstures un kultūras zināšanas, bet arī izveidot draudzības, kas mums vēl ar-vien turpinās. Kaut gan visā Austrālijā pirms 10 gadiem beidzās iespēja latvie-šu valodu mācīties, kā VCE priekšme-tu, MLV ir turpinājusi darboties. Ļoti priecājamies, ka arī mūsu bērniem ir bi-jusi iespēja izbaudīt daudz no tā, ko mēs paši piedzīvojām mūsu MLV gados.

Šogad bija 12 audzēkņu 1.,2. un 3. klasēs. Stundas pasniedza Melbur-nas Latviešu namā un skolas telpās sestdienas rītos. Esam ļoti pateicīgi, ka audzēkņus mācīja skolotāji ar lielu pie-redzi: Kārlis Brēmanis, Ieva Kaina un Karīna Jaunalksne. Viņiem pa-sniedza daudzpusīgu programmu, kas veicināja viņu latviešu valodas spējas pielietot un arī padziļināja viņu sa-prašanu par latviešu vēsturi un kultū-ru. Jauniešiem ir bijušas dziedāšanas stundas, un gandrīz visi piedalīsies AL56.KD Kopkora koncertā kā daļa no jauniešu kora.

Vēl viens svarīgs MLV mērķis ir veicināt draudzības un iesaistīšanos latviešu sabiedrībā. Ir jauki redzēt, ka mūsu jaunieši labprāt pavada laiku viens otra sabiedrībā, un ka šie mērķi ir piepildījušies. Viņi varēs nākotnē kopā cept pīrāgus, gatavot latviskos rokdarbus un dziedāt koros. Visas šīs lietas ir bijušas daļa no MLV skolas programmas.

Vēl viena svarīga loma, ko izpilda MLV – tā piedāvā valodas klases lat-viski nerunājošiem. Kārlis Brēmanis un Edīte Atvara tās pasniedz skolas telpās otrdienas vakaros. 2016. gadā bija 13 valodas klases skolēnu. Ir jau-ki, ka MLV var piedāvāt latviešu valo-das stundas tiem, kam pašiem vai viņu partneriem ir latviskas saknes. Vairāki valodas klases skolnieki arī aktīvi pie-

dalās plašākā lat-viešu sabiedrībā.

Tā atgrieža-mies pie apraksta par 26. novembra mācību gada noslē-guma akta. Tur piedalījās mūsu MLV saime: skol-nieki, skolotāji, vadība un palīgi. Sarīkojums bija labi apmeklēts, un mazā zāle bija pil-na. Atmosfēra bija svinīga, bet tomēr omulīga. Pēc ka-roga ienešanas ie-sākām dienas kārtību ar svētbrīdi, ko novadīja māc. Aldis Elberts. Sekoja daudzpusīgi skolēnu priekšnesumi. Mūsu jaunākais skolēns Edmunds Ei-manis ar prieku un enerģiju nospēlēja koncertā divus klavieru gabalus. Pēc tam Maija Drēziņa iepriecināja klausī-tājus ar saksofona solo džeza stilā.

Bija jauki ieklausīties 3. klases absolventu stāstījumos par viņu at-miņām par gadiem MLV vidusskolā. Šogad skolu absolvēja trīs skolēni: Līsa Jaunalksne, Kintija Jakse un Lūkas Elberts. Noskatījāmies filmu CSI Nams, ko MLV audzēkņi bija sa-gatavojuši pirms 2 gadiem AL55.KD filmu konkursam. Šī filma īpaši ieprie-cināja mūsu absolventi Kintiju, kas fil-mā attēloja viltīgu slepkavu, kura bija nogalinājusi Nama galveno dāmu ar sasalušu zuti. Laimīgā kārtā Kintija ir īstenībā jauka un miermīlīga meitene.

Sekoja divas dziesmas, ko nodzie-

dāja visi mūsu MLV skolnieki Lailas Grosas klavieru un Kaspara Švol-maņa ģitāras pavadījumā: M. Brau-na dziesmu Veltījums mīlestībai un R. Kaupera Mana Dziesma. Skaņa un vārdi piepildīja mazo zāli, kā arī klau-sītāju sirdis.

3. klases absolventi, iznesot ka-rogu no zāles, beidza savu formālo latvisko izglītību šeit Austrālijā. Par tādu neatlaidību viņiem pašiem, kā arī viņu ģimenēm un sabiedrībai vajadzē-tu priecāties. Viņu latviskās saknes ir patiešām dziļi ieaugušas.

Mēs ceram, ka MLV varēs ilgus ga-dus vēl darboties tādā pašā garā, kādā iepriekšējais ilggadīgais MLV vadītājs Kārlis Brēmanis to vadīja. Ar pīrā-giem, latviešu valodu un latvisku garu sagaidīsim arī 2017. g. mācību gadu!

MLV vadītājiBite un Andris ŠvolmaņiLaikrakstam „Latvietis“

Melburnas Latviešu vidusskolaMācību gada noslēgums – 3 absolventi

Absolventi kopā ar MLV vadītājiem. No kreisās: Kintija Jakse, Andris Švolmanis, Lūkas Elberts, Līsa Jaunalksne, Bite Švolmane.

Skolotāji un skolēni. Pirmā rindā no kreisās: Karīna Jaunalksne, Oskars Cī-rulis, Līsa Jaunalksne, Lūkas Elberts, Kintija Jakse, Maija Drēziņa un Ieva Kaine. Otrā rindā no kreisās: Ēriks Stepaņuks, Edgars Cīrulis, Edmunds Ei-manis, Ronāns Lārmanis un Kaspars Švolmanis. (Trūkst Aleksandrs Dārziņš un Annalīse Daliņa).

nāta Lāčplēša kara ordeņu kavalieru biedrība. Šī biedrība Latvijā darbo-jās līdz padomju okupācijai. Biedrība tika atjaunota 1947. gadā Eslingenā. Vēlāk Eslingenā atjaunotās biedrības valde savu darbību pārceļ uz ASV, un

nodaļas nodibinājās arī citās zemēs, kur pēc kara aizceļoja dzīvot Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, ieskaitot šeit – Austrālijā.

Lāčplēša kara ordeņa devīze ir Par Latviju. Neaizmirsīsim nekad, ko tas nozīmē. Vārdi Par Latviju attiecās tik pat daudz uz mums šodien, kā tie attie-cās uz Lāčplēša kara ordeņa kavalie-

riem un visiem mūsu kara varoņiem. Cīnīsimies katrs pēc savām spējām Par Latviju, lai tā vienmēr būtu brī-va un neatkarīga valsts dzintarjūras krastā. Tajā pašā laikā neaizmirsīsim nekad mūsu varoņus Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

Jānis KārkliņšDV Melburnas nodaļas priekšsēdis

„Par Latviju“Turpinājums no 6. lpp.


Īsi pirms mūsu valsts proklamēšanas svinību dienas – 16. novembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika ārkārtīgi zīmīga izstādes atklāša-na, kas ievada Latvijas

un Lietuvas valsts simtgades svinības 2018. gadā.

Gan jelgavnieki, gan Šauļu muzeja Aušros (tulkojumā – Rītausma) kolēģi, gaidot šo jubileju, vienojās kopējā sa-darbības līgumā – izveidot izstādi Ne-atkarīgo valstu – Lietuvas un Latvijas – veidotāji Jelgavas ģimnāzijā. Runa ir par hercoga Pētera dibināto Acame-dia Petrina, kas bija celta kā speciāla mācību iestāde un atklāta 1775. gada 29. jūnijā. Kurzemes un Zemgales her-cogistei kļūstot par cariskās Krievijas sastāvdaļu, tajā 109 dienas atradās pir-mā universitāte Baltijā, vēlāk tā kļuva par ģimnāziju, pēc I Pasaules kara dar-bojās kā reālģimnāzija, no 1922. gada – kā Valsts klasiskā ģimnāzija, bet no 1934. gada – kā Hercoga Pētera ģim-nāzija. Padomju okupācijas laikā tā at-jaunojās kā Jelgavas 1. vidusskola un ie-guva citas telpas, un šobrīd to sauc par Jelgavas valsts ģimnāziju, kamēr pašā ēkā Acamedia Petrina kopš 1952. gada atrodas minētais Jelgavas muzejs.

19. gs. II pusē un 20.gs. sākumā Jelgavas Ģimnāzija bija labākā vidējā mācību iestāde Baltijā. Te bez vācie-šiem un krieviem izglītību ieguva gan latvieši, gan lietuvieši un poļi. Viņu vidū te mācījās vēlākie Latvijas prezi-denti Jānis Čakste un Alberts Kviesis un Lietuvas prezidents Antans Smeto-na, nerunājot par abu valstu kultūras un izglītības darbiniekiem. Par Antanu Smetonu vēsta plāksne pie Acamedia Petrina sienas, bet, kā liecina izstādes

grāmata un pati izstāde, tad šeit izglītību ieguva ne viens vien vēlākais Lietuvas ministru prezidents – pavi-sam četri, daudzi ministri, augstsko-lu rektori, zināt-nieki un citi, par kuriem Jelgavā ne-kas nebija zināms.

No latviešiem šeit mācījās latvju dainu vācējs Kriš-jānis Barons (starp citu dainu pirmais sējums arī iznāca Jelgavā), latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns, Latvijas Saeimas pirmais priekšsēdētājs Fridrihs Vesmanis, teo-logs un deputāts Francis Trasuns un droši vien arī citi, tikai tie šajā izdevu-mā nav minēti.

Diemžēl vācu, krievu un poļu au-dzēkņu nozīme vienas vai otras valsts dzīvē nav pētīta.

Gan latviešu, gan lietuviešu stu-dentu vidū, nonākuši Jelgavas visai demokrātiskajā atmosfērā, dzima dau-dzas nacionālās idejas, tās apspriez-dami savos nacionāli noskaņotajos pulciņos. Te nobrieda viņu nacionālā pašapziņa, radīja sapņus par nacionā-las valsts nepieciešamību. Vēlāk sapņi īstenojās dzīvē – neatkarīgā Latvijas un Lietuvas Republikā.

Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalījās gan Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, gan jau-nais Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vinkus. Bet visu ievadīja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas teātra kopa Elīnas

Apsītes vadībā, kas, saģērbusies ģim-nāzistu formas tērpos un sava laika kostīmos, bildēs atdzīvināja atmosfē-ru ģimnāzijā, tās militāro disciplīnu, audzēkņu attiecības ar pedagogiem, ikdienas notikumus un nacionālās pa-šapziņas mošanos. Uzveduma veido-tāji nebaidījās parādīt, kā mūsu tālie priekšgājēji iekarsa rapieru divcīņā un pulcējās slepenās sapulcēs, kur dzima nākamie buntavnieki un savas valsts veidotāji. Spīdolieši šajā izstādes at-klāšanā runāja četrās valodās – vācu, krievu, latviešu un pat lietuviešu, iz-sakot pagātnes jauniešu cēlākās do-mas. Uzvedums bija ārkārtīgi dzīvs un emocionāli iespaidīgs, kas vainagojās ar abu valstu himnu nodziedāšanu.

Izstāde nākamajā gadā ceļos uz Šauļiem un pēc tam arī uz citām pil-sētām.

Tā Jelgava un Šauļi ievadīja mūsu valstu simtgades svinības.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsStudentu sapņi īstenojās dzīvē

Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi uzvedumā.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš uzrunā izstādes at-klāšanā.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Stends - centrs par abu valstu neatka-rības proklamēšanu 1918. g.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.

Cena $6 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $47.


Svētku mēnesī novembrī vislielākā uz-manība Rīgas centrā ir pievērsta Brīvības piemineklim, tomēr ir vēl divi sadzīviski slaveni un visiem zināmi objekti – Kolonāde un Laimas pulkstenis. Nebūtu iedomājusies par tiem stāstīt, ja svētku laikā nebūtu bijusi

Kolonādē, pirmo reizi mūžā. Restorāna interjers un skati pa logiem pilnīgi pārņēma savā varā un manai kamerai bija daudz darba. Laikam pareizāk būs sākt ar vēsturi.

Sensenos cara laikos, Rīgas pārvaldnieki ieviesa jau-ninājumu pilsētas mazajās arhitektūras formās, uzsāka kiosku būvniecību. 1904. gadā, pēc arhitekta A. Reinberga projekta uzcēla koka kiosku apmēram tajā pat vietā, kur stāv šodienas Kolonāde. Nav gan īsti zināms kad to nojau-ca, bet 1924. gadā, nedaudz mainot tā novietojuma vietu, uzbūvēja jauno Kolonādes kiosku pēc arhitekta A. Medlin-gera projekta. Jaunais kiosks var teikt bija daudzfunkcio-nāls: avīžu un grāmatu tirdzniecība, vienas fasādes daļa tika izmantota kā tramvaja pietura, cita kā vīriešu maksas tualete, kioskā bija gāzes apgaismojums un ūdens pieslē-gums, bija arī telefons. Šo kiosku ar ekskluzīvo novietoju-mu pilsētas centrā līdz pat mūsdienām apsaimnieko tikai ar īres tiesībām.

Galu galā visas būves gadu gaitā nolietojas, aug kom-forta prasības, un kosmētiskie remonti nav risinājums, Rī-

gas dome 2014. gadā noraida Kolonādes privatizācijas ideju un konkursa kārtībā iegūst jaunu nomnieku uz 12 gadiem, līdz ar to šajā pat gadā Kolonāde tiek pilnībā restaurēta un nedaudz paplašināta uz parka pusi. Jaunais nomnieks ir SIA Pasākumu apkalpošana – Bibliotēka Nr.1 restorāns, kas ir viens no labākajiem modernās latviešu virtuves res-torāniem Rīgā. Nomas maksa ir augusi daudzkārtīgi.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā teju katru cilvēku pārņem vēlme izdarīt ko labu, Rīgā tādu iespēju ir sagādājusi Orkla Confection-ery & Snacks Latvija, jau piekto gadu atklā-jot Laimas namiņu pašā Rīgas centrā pie pie visiem zināmā Laimas pulksteņa – šogad ar

sabiedrības atbalstu piepildot vairāk nekā 1100 Latvijas maznodrošināto daudzbērnu ģimeņu bērnu un Bērnu klī-niskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļas mazo pacientu sapņus par Ziemassvētku dāvanām.

25. novembra gaužām rudenīgā dienā, ar Laimas na-miņa atklāšanu, sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks un svētku brīnumus nu var veidot katrs. Kā tad notiek šo brī-numu uzburšana šajā, gandrīz vai piparkūku namiņā, tik siltā, gaišā un saldā? Šogad ieguvu pilnīgu skaidrību – ieeju namiņā, vispirms noreibstu no telpas rotājuma, bet divas rūķu meitenes sarkanos šifona svārciņos palīdz neapjukt, man tikai jāizvēlas kāda bērna zīmētā kartiņa ar vēlmi pēc konkrētas Ziemassvētku dāvanas (kartiņu protams jāiz-vēlas tādu, lai spētu sagādāt šo prieku). Ja kāds alkst pēc nopietnākas un ļoti vajadzīgas dāvanas, tad rūķu meitenes palīdz vai nu apvienot vairākus devējus vai atrast firmu, kas uzņemas šo sagādātāja lomu. Kad izvēle izdarīta, mani ieraksta sarakstos un noteiktā laikā es iesaiņoto dāvanu no-gādāju šeit pat,namiņā. Tālāk jau tiek organizēta piegāde, laikam aizrunā vietu Ziemassvētku vecīša kamanās. Kad šo visu zini, tad ir ļoti liels prieks par Laimas namiņu!

Otro gadu namiņa atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kundze Iveta Vējone, saņe-mot apsveikuma kartiņu no Vilciņu ģimenes ļoti samulsu-šās jaunākās atvases. Vilciņu ģimene no Kalupes pagasta pagājušajos Ziemassvētkos saņēma prezidenta ģimenes sagādātās dāvanas. Šogad, turpinot aizsākto tradīciju, kā pirmā bērnu veidoto kartīti no namiņa egles izvēlējās Iveta Vējone, lai piepildītu Ziemassvētku vēlēšanos sešu bērnu audžu ģimenei no Līgatnes novada.

„Man ir patiess prieks maģisko Ziemassvētku gaidīša-nas laiku aizsākt ar šo sirsnīgo labdarības projektu, kas

ar sabiedrības nedalītu atbalstu izstaro un gādā gaišākus svētkus bērniem no Latvijas maznodrošinātajām ģimenēm un Bērnu klīnikās universitātes slimnīcas Onkoloģijas no-daļas. Aicinu ikvienu piedalīties un atbalstīt šo akciju, ie-domājoties un sajūtot to siltumu, kādu izstaro bērna prieks pie svētku egles, saņemot sen gaidīto dāvanu,“ savās sajū-tās dalās Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone.

Klātesošos uzrunāja arī Bērnu slimnīcas fonda val-des priekšsēdētāja Liene Dambiņa un Orkla Confection-ery & Snacks Latvija sabiedrisko attiecību un komunikā-cijas vadītāja Lineta Mikša – „„Laimas“ namiņā līdz pat 2017. gada 2. janvārim, no plkst. 12.00 līdz 21.00, izņemot svētku dienas, mīļi gaidīts ir ikviens Latvijas iedzīvotājs un viesis, lai no namiņa brīnumu egles izvēlētos vienu kartiņu un, sarūpējot dāvanu, piepildītu to bērnu kvēlākos sapņus par sen lolotām dāvanām, kuru ģimenes šajos svētkos pa-šas to nevar atļauties.“

Pievienojos aicinājumam, faktiski mums katram tik jā-atrod īstā kartiņa Ziemassvētku brīnumam!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis”

„Laimas namiņš“ RīgāKura ir Tava Ziemassvētku brīnuma kartiņa?

„Laimas namiņa“ atklāšana. No labās Iveta Vējone.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

„Kolonāde“ un „Laimas“ pulkstenisRīgas centra zināmākie objekti

Pa kreisi – „Kolonāde“. Labā pusē – „Laimas“ pulkstenis.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e



Ievadot Reformāci-jas 500 gadu jubilejas sarīkojumus Ticības atjaunošanas dienā, 31. oktobrī, Lundas domā notika piemiņas dievkalpojums ar 450

lūgtiem viesiem. To kopīgi vadīja Pasaules Luterāņu Federācijas (PLF) prezidents Munibs Junāns un ġene-rālsekretārs Mārtiņš Junge ar Ro-mas katoļu pāvestu Francisku, kar-dinālu Kurtu Kohu un pāri par 10 kardināliem. Piedalījās arī Zviedrijas karalis ar kundzi, Zviedrijas ministru prezidents un citu konfesiju pārstāv-ji, piemēram, Porvo kopienas angli-kāņu priekšsēdis arhibīskaps Maikls Džeksons. Dievkalpojuma sākumā mūs šajā domā, kurā 1947. gadā tika dibināta PLF, sveica Zviedrijas ar-hibīskape Antje Jakelen. Pateicos, ka man bija uzticēts pārstāvēt mūsu Latvijas Evaņģēliski Luterisko Baz-nīcu ārpus Latvijas un, ka sēžot doma vidū pie gaiteņa, varēju visam būt tik tuvu.

Divu stundu ilgstošajā dievkal-pojumā no luterāņu un Romas katoļu puses tika vairākkārt uzsvērts, ka tas, kas vieno abas konfesijas, ir tik daudz

vairāk nekā tas, kas tās šķir. Abpusē-ji nožēloja agrāku laiku pārpratumus un pārestības. PLF vadība un pāvests svinīgi parakstīja vairākos gados iz-strādātu kopēju dokumentu Joint dek-laration, kas uzsver kopību kristībās, un apņemas strādāt pie arvien tuvākas kopības. Mārtiņš Junge un pāvests abi sprediķoja par Jāņa evaņģēlija 15. no-daļu par kopību un palikšanu Kristū, kā dažādi zari vienā vīna kokā. Vai-rākkārt izskanēja dievgalda kopības mērķis, kā iecerētas vienotības redza-ma zīme. Jau tagad abas konfesijas cieši sadarbojās diakonijas darbā, ie-stājoties par sociālu un politisku tais-nību un mieru, palīdzot upuriem un bēgļiem un aicinot saredzēt atbildību pret radību, lai mēs neizpostītu dabu, kurā dzīvojam. Sevišķi iespaidīgs bija dievkalpojuma muzikālais izpildī-jums, piemēram, kad piecas kopīgas apņemšanās tika nolasītas, un pēc katras viens bērns doma vidū iededzi-nāja sveci un to lēnām aiznesa uz al-tāri. Aizkustinoši bija, kad apkampās pāvests ar arhibīskapi Jakelen un PLF pārstāvjiem.

Ja arī vārdos nebija nekas īpaši negaidīts vai pārsteidzošs, tad šis no-tikums, ka pāvests Francisks personī-

gi pateicās Dievam par Reformāciju un apsveica tās atziņas, un ka pirmo reizi abas Baznīcas vadības pasaules mērogā svin šādu kopīgu dievkalpo-jumu, iezīmē kaut ko vēsturisku, ko agrākos laikos bija grūti iedomāties. Piesardzība drošības ziņā bija tāda, ko varot salīdzināt tikai ar Obamas apmeklējumu, arī tad, kad policija pa publiskai satiksmei slēgtām ielām mūs visus busu konvojā veda uz Mal-mes arēnu, kur mūs 10 000 apmeklē-tāju sagaidīja svinību otram posmam. Tā degpunktā bija daudz un dažādie sociopolitiski izaicinājumi un abu baznīcu pārstāvju dokumenta paraks-tīšana par turpmāk vēl ciešāku sadar-bību diakoniskā darbā. Arēnas vidu veidoja milzīgs ziedu krusts, runātāju skaitā bija Zviedrijas ministru prezi-dents, un uz skatuves prezidēja PLF vadība un pāvests. Doma dievkalpo-jumam visi bija sekojuši ekrānā, kā to ar Life-stream varēja darīt visā plašā pasaulē. Šo iespaidīgo dievkalpojumu arī tagad vēl var redzēt Youtube, ar apzīmējumu Joint Catholic Lutheran Commemoration.

Arhibīskaps emeritusElmārs Ernsts RozītisLaikrakstam „Latvietis“

Gandrīz ik dienu varam lasīt Latvijas pre-sē un arī ārpus tās, par sarīkojumiem, kas tiek plānoti Latvijas 100 ga-des svinību ietvaros.

Arī pie mums, tālajā Austrālijā, daudzi tautieši tiešā vai arī netiešā veidā ir jau aktīvi iesaistījušies garajā pasākumu virknē. Tāpat kā mēs esam viena no pirmajām pasaules vietām, kas ieskandina Jauno gadu, tā arī Austrālijas latviešu centri, būs pirmā vieta pasaulē, uz kurieni ceļos Lat-vijā īpaši austais Latvijas 100 gades karogs. Par karoga Austrālijā ceļo-jumu un koordināciju rūpējas LAAJ Kultūras nodaļas vadītāja Anita An-dersone.

Šogad starp dziesmām, tautas de-jām, mākslu, teātri, sportu un izglī-tību pirmo reizi plašākā veidā būs iespēja dalīties ar savu profesionālo pieredzi. Gadu desmitiem mēs esam spējuši kopt un pilnveidot latviešu tau-tas kultūru, tomēr, ikvienam no mums ir izcila ikdienas pieredze, vienkārši strādājot savā izvēlētajā profesijā! Ir pienācis tas brīdis, kad kopā sanākot varam izmainīties ar pieredzi, idejām

un iegūt jaunus kontaktus. Kā Latvijā to saka, laba iespēja tīkloties (networ-king)!

Pirmais ārpus Latvijas Pasaules latviešu ekonomijas un inovācijas forums (PLEIF), angļu valodā WLEIF notiks paralēli Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienām tā, lai ikviens var paspēt apmeklēt visus, savus izvēlētos sarīkojumus. Arī Latvijā, tāpat kā pie mums, forums tika rīkots vasarā, tieši ap Dziesmu un Deju svētku laiku. Tas ir arī laiks, kad lielie darbi ir padarī-ti, bet vasaras brīvdienas vēl īsti nav sākušās.

Pirms pievēršos pašai foruma programmai, vēlos uzvērt divas lietas: 1. Forums notiks angļu valodā; tā, lai visi neatkarīgi, no piederības vai valo-das zināšanām, var ņemt aktīvu līdz-dalību. 2. Forumā var piedalīties ik-viens, kam ir interese! Lai reģistrētos forumam, lūdzam apmeklēt foruma mājas lapu: www.wleif.lv

PLEIF norise ir sadalīta divās dienās. Pirmā, 29. decembrī, notiks Rydges, Exhibition ielas konferenču telpās, kur atklāšanas sesijas runātāji būs Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde, politiķis un ES tiesnesis

Egils Levits un Ārlietu Ministrijas speciālais vēstnesis diasporas jautāju-mos Atis Sjanītis. Savukārt šo sesiju vadīs daudziem labi pazīstamā, Mel-burnā dzimusī latviete, tagad Eiropas Savienības komisijas Tulkošanas cen-tra galvenā vadītāja Valda Liepiņa.

Otrajā dienas sesijā varēsim tuvāk iepazīties ar izciliem Latvijas ražotā-jiem kā Latvijas Finieris, Groglass, Primekss un Nordplay, kā arī vairāk uzzināt par AECOM darbību Baltijā.

Tālāk sekos sesija ar sarunām par

Kultūra un profesionālā pieredze!Austrālijas latviešu devums Latvijas 100 gadei

Vēsturisks luterāņu jubilejas dievkalpojumsPiedalās Romas katoļu pāvests Francisks



Pēcsvētku pārdomasAnna Žīgure par „Patriotisko nedēļu“

Esam aizvadīju-ši varenu nedēļu, kam piešķirts patriotiskās nedēļas vārds. Tā ir laba doma – ik gadu no 11. novembra līdz 18. novembrim mūsu

sabiedrībai dota iespēja justies kā pa-tiesiem savas zemes saimniekiem. Patriotisma izpausmju tiešām bija daudz – tik daudz, ka kāds Krievijas TV kanāls pat pamanīja Latvijā at-dzimstošu fašisms! Tādu iespaidu uz dažiem bija atstājis skaistais Lāčplēša dienas lāpu gājiens.

Par 18. novembri, Latvijas valsts svētkiem, kad no rīta notika studentu korporāciju gājiens uz Brāļu kapiem, bet vakarā vērienīgs lāpu gājiens no valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pie-minekļa cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim, līdz šim patiesība nav atklāta.

Gājieni un vispār kopā būšana vieno ļaudis, tautu, sabiedrību. Tā tiešām ir brīnišķīga sajūta – stāvēt vai soļot plecu pie pleca, starp smai-došiem cilvēkiem, domubiedru vidū, savā neatkarīgā valstī. Šādi brīži, kad aizmirstas sarūgtinājums, rūpes un bažas par šodienu un nākotni, varētu būt biežāk, jo pavisam noteikti tie dod spēku turpmākām dienām, mēnešiem gadiem.

Tomēr visas dienas garumā 18. no-vembrī Rīgā, un droši vien arī citur Latvijā, varēja vērot vismaz divas pa-ralēlas pašpietiekamas pasaules, kur ļaudis mīt savā realitātē. Vienā pasaule ir gājieni, koncerti, mūsu armijas pa-rāde, ģimenes sanākšanas, valstsvīru svētku runas, sarkanbaltsarkanie karo-gi, uguņošanas, un vairākas reizes šajā dienā Dievs, svēti Latviju. Acīmredzot, tā šajā dienā skanēja tik daudz, ka tas vairs neliekas nekas īpašs. Vismaz TV ekrānos varēja redzēt, ka Daugavmalā

dažādu paaudžu cilvēkiem nav iemā-cīts himnas atskaņošanas laikā stāvēt uz vietas, nesarunāties un pēc iespējas dziedāt līdzi. Līdz Latvijas simtgadei to vajadzētu apgūt. Tomēr šajā dienā visiem nav vietas tēvzemes mīlestības piesātinātajā, priecīgajā un cerību pil-najā pasaulē. Nav runa par dienestiem, kam ik dienu jāstrādā 24 stundas – slimnīcas un ārsti, medicīnas māsas, ugunsdzēsēji, kārtības nodrošinātāji, robežsargi un vēl citi. Neraugoties uz valsts svētkiem, brauc autobusi, vilcie-ni un lido lidmašīnas, arī kuģis dodas uz Stokholmu, šaudās taksometri. Tā ir nepieciešamība.

Runa ir par lielajiem un mazākiem veikaliem, tirgiem un citām tirgoša-nās vietām, kas pilnā spēkā tirgojas, neraugoties ne uz kādu tur... patriotis-mu. Kas ir veikalu darbinieki, kuriem šajā dienā jāstrādā, un kāpēc viņiem nav ļauts būt kopā ar ģimenēm un savu valsti? Kas ir pircēji, kuriem tieši 18. novembrī radusies akūta nepiecie-šamība apmeklēt tirdzniecības centru, lai nopirktu marinētus gurķus, miltu paku vai šampanieša pudeli? Varbūt iepriekšējās dienās un nedēļās nebija laika iegādāties skrūves, veļas pulveri, barību mājdzīvniekiem, pamperus vai virtuves kombainu?

Visu var saprast, tomēr sajūta ir tāda, ka šie cilvēki lielveikalu un tirgu īpašnieki un pārstāvji savās domās un prātos nedzīvo Latvijā, bet gan kādā citā vietā, kam ar mūsu valsti nav ne-kāda sakara. Lielveikalu kasieri ir cits jautājums: esmu dzirdējusi, ka tajās dienās kasēs draudzīgi strādājot tie, kuri laipni atļauj svinēt latviešiem tos savus svētkus. Tas, protams ir sirsnīgs žests, bet vai runa nav par mūsu val-sti un tās jau tā saskaldīto sabiedrību. Var turpināt šo domu: iespējams, ka arī pircēji galvenokārt ir tie, kuri jūtas sveši Latvijai, un kuriem kopīgi svētki

labākā gadījumā ir kā daudziem pa-domju okupācijas gados 7. novembris, kad par godu 1917. gada oktobra revo-lūcijai piešķirtajās brīvdienās varēja pabeigt aizsāktos rudens darbus. Vei-kali gan bija slēgti...

Nākamie svētki, kuriem tirdznie-cības vietas jau gatavojas, ir Ziemas-svētki un Jaunais gads. Tiem, kuriem pieejams internets, var apskatīties, ka lielveikalu un tirgus darba laiks gan Ziemassvētku vakarā, gan Pirmajos Ziemassvētkos, gan Vecgada vakarā saīsināts par veselu stundu, un kasieri varēs tikt pie savu ģimeņu eglītēm jau desmitos vakarā!

Kāds varbūt teikts, ka tā ir liela cilvēkmīlestība, ko parāda īpašnieki attiecībā pret saviem darbiniekiem un pret tiem, kuri kopīgu svētku dienas un vakarus izvēlas pavadīt veikalos. Man šķiet, ka rezultātā cieš visi – un galvenokārt valsts, kuras iedzīvotāji, neraugoties uz visiem labajiem cen-tieniem, patriotisma nedēļām un bal-tajiem galdautiem, tiek sadalīti tajos, kas svin svētkus, un tajos, kam tas nav lemts, nedz arī ir svarīgi.

Tirdzniecības asociācijas ierosinā-tā diskusija par brīvdienām tirgošanās vietā izskatās mirusi vēl īsti nepie-dzimusi. Pretestība ir milzīga. Varbūt mūsu valdībai vai Saeimai tomēr būtu vērts spert pirmo soli un pieņemt lēmu-mu par kopīgām svētku reizēm visam Latvijā dzīvojošo ļaužu kopumam. Ci-tādi iznāk tā, ka valsts un pašvaldību iestāžu, banku un patriotiski noska-ņotu firmu darbinieki ir priviliģētākā situācijā, nekā tie, kuriem pat Valsts svētki nekādi neatšķiras no ikdienas. Īstermiņā droši vien cietīs kādu īpaš-nieku banku konti, bet ilgtermiņā tas nozīmēs ceļu uz vienotāku Latviju.

Anna ŽīgureLaikrakstam „Latvietis“

Pirmpublicējums LA

kontaktu un atbalstu institūcijām Lat-vijā, Singapūrā un Austrālijā.

Ar savu bagātīgo pieredzi dalīsies Latvijas tirdzniecības un rūpniecības komitejas (LTRK) pārstāvis Austrāli-jā un LR Goda Konsuls Dienvidaus-trālijā Valdis Tomanis, par Baltiešu tirdzniecības palātu savukārt stāstīs Dāvids Dārziņš. Uzklausīsim arī noderīgus padomus par to, kas ir jā-zina, lai sekmīgi ieietu tirgos Āzijā: par Singapūru stāstīs LIAA pārstāv-niecības vadītāja Singapūrā Lāsma Līdaka, bet plašāk par Āziju, Aus-trāliju un Jaunzēlandi informēs Dien-vidaustrumu Āzijas nāciju asociācijas

(ASEAN) uzņēmēju padomes Vice-prezidents Pīters Makkena (Peter McKenna).

Protams, neiztiksim arī bez tādiem praktiskas informācijas jautājumiem, ko nozīmē uzsākt uzņēmumu Latvijā, kas būtu jāzina ikvienam ieguldītā-jam. Par šo tēmu runās advokātu fir-mas Rīgā Spīgulis un Kukainis partne-ris Matīss Kukainis.

Dienas izskaņā uzklausīsim dažu Austrālijā dzimušo latviešu profesio-nālo pieredzi par to, ko nozīmē darbo-ties gan pie mums, gan arī Āzijā. Būs iespēja arī vairāk uzzināt par latvieti –vīndari, kura ar vīru dzīvo un strādā Adelaides kalnos.

Dienas izskaņā, pirms došanos uz Tautas deju koncertu, būs iespēja

aprunāties un izbaudīt glāzi vīna vai alus, turpat konferenču telpās.

Savukārt otrajā dienā visiem da-lībniekiem būs iespēja apmeklēt Yar-ra Valley ieleju. Uz ekskursiju gida pavadīti dosimies ērtā autobusā, kas iepazīstinās ar dažām no Yarra Valley vīnotavām un ražotnēm. Protams, ka neiztrūks arī pusdienu maltīte.

Noslēgumā aicinu ikvienu nepa-laist garām šo vienreizējo, pirmo šāda veida iespēju tepat Melburnā, Austrālijā! Pārrunas būs īpaši laicī-gas un interesantas! Pastāstiet un arī aiciniet reģistrēties savus draugus un paziņas!

Kristīne SaulītePLEIF Austrālijā koordinatore

Laikrakstam „Latvietis“

Kultūra un profesionālā...!Turpinājums no 10. lpp.


Rīga, 2016. gada 12. oktobris – Šoruden Lat-vijas Institūts (LI) uzai-cināja pasaules latviešu skoliņas iesaistīties pa-audžu stiprināšanas pro-

jektā – izveidot personīgus Ziemas-svētku apsveikumus Latvijas sociālās aprūpes centros mītošajiem senioriem, lai iepriecinātu vientuļos Latvijas cil-vēkus un stiprinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu izcelsmes bērnu saikni ar Lat-viju. Šobrīd pieteikušās jau 20 latviešu skolas no visas pasaules, un interesi turpina izrādīt arī citas lielākas un ma-zākas skoliņas. „Ir liels prieks redzēt šo milzīgo aktivitāti un sirsnīgās vēs-tules, ko saņemam no skoliņām visā pasaulē. Paldies katram bērnam, viņa vecākiem un skolotājiem, kas vēlas ie-priecināt mūsu cienījamā gadagājuma iedzīvotājus,“ saka LI direktore Aiva Rozenberga.

Ziemassvētku apsveikumus Lat-

vijas senioriem pieteikušās sagatavot šādas latviešu skolas:

Bonnas Latviešu skoliņa Kamolītis (Vācija), Bostonas Latviešu skola (Vā-cija), Briseles 2. Eiropas skolas sākum-skola (Beļģija), Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skola (Austrālija), Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales skoliņa Kamenīte (Īrija), Latviešu centrs Līdsā un skoliņa Pūcīte (Īrija), Skoliņa Baškortostānas republikā (Krievija), Berlīnes Latviešu skola (Vācija), Mid-landes Latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņa Pūcītes (Īrija), Sietlas Latvie-šu skoliņa (ASV), Brisbenes Latviešu skoliņa (Austrālija), Latviešu kultūras skoliņa Bergausis (Norvēģija), Sandje-go Latviešu skoliņa (ASV), Strasbūras svētdienas skola (Francija), Latviešu skolas Hamiltonā (Kanāda), Latvie-šu valodas un kultūras skola Auseklis (Šveice), Norčēpingas Latviešu skoliņa (Zviedrija), Maskavas Latviešu bērnu svētdienas skola (Krievija), Romas Lat-

viešu bērnu skoliņa (Itālija), Ņūdžersi-jas Latviešu skola (ASV), kā arī Nova Odesas Latviešu skoliņa (Brazīlija).

Kā iepriekš ziņots, šī gada jūlijā Latvijas Institūts aizsāka sociālo kus-tību #GribuTeviApakaļ ar mērķi veici-nāt pasaulē dzīvojošo tautiešu saiknes stiprināšanu ar Latviju, un šis projekts iekļaujas šajā kustībā. Latvijas insti-tūts saka paldies arī Valsts valodas aģentūrai un Ārlietu ministrijai par iesaistīšanos Ziemassvētku projektā.

LI konti sociālajos tīklos:Facebook: If you like Latvia, Latvia

likes youFacebook: Kaut kas mīļš no LatvijasYouTube: LatvianInstituteTwitter: @LatviaInstituteFlickr: LatvijasInstituts Storify: LatviaInstituteSoundCloud: LatviaInstitute

Ieva OzoliņaSabiedrisko attiecību projektu

koordinatore

Pateicības pēcpusdiena labvēļiemGaršīgas uzkodas un ierasties dzērieni DV namā

Daugavas Vana-gu Melburnas nodaļa pateicās labvēļiem un biedriem, kuri strādā kopīgā darbā, lai tur-pinātos atbalsts, ko va-ram piedāvāt Latvijas leģionāriem, audžu un

daudzbērnu ģimenēm, kā arī mūsu pašu jauniešiem pasākumos, skolās un nometnēs.

Šī pēcpusdiena bija High Tea vei-dā, kura pēdējos gados ir ieguvusi at-jaunotu cieņu. Tas norisēja DV mītnē ar romantiskām rozēm, mūziku un pie izgreznotiem galdiem. Lai pašiem būtu atpūta, algotas dāmas sagatavo-ja garšīgas uzkodas – gan sāļas, gan saldas, kuras mēs gardi ēdām. Bija ie-rastie dzērieni – kafija un tēja, bet spe-ciālam efektam tika sagatavota bole ar

Pimms alkoholu, kā arī bezalkoholis-kais variants, ar visiem zemeņu gaba-liņiem, apelsīnu šķēlēm un piparmētru lapiņām. Vīns arī bija populārs.

Ilze ĀbeleDaugavas Vanagu

Melburnas nodaļas valdes vārdāLaikrakstam „Latvietis“

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Atsaukušās jau 20 diasporas skolasLatvijas Institūta iniciatīvai iepriecināt senioru aprūpes centrus Ziemassvētkos

Sestdien, 10. decembrī, no plkst. 10 Melburnas Latviešu namā pēdējo

reizi pirms Kultūras dienām darbosies AL56.KD biļešu galds.

Biļešu pasūtīšana pa epastuvairs netiks apstrādāta.

Pēc šīs sestdienas biļešu kase būs atverta 26. decembrī Melburnas Latviešu namā

no plkst. 10.


tautu un valsti, bet es gribu runāt par sevi. Par sevi šajos svētkos un par sevi valstī.

Taču patiesībā es negrasos tik daudz stāstīt par savu personu, cik aicināt katru no jums padomāt vairāk par sevi. Tas varbūt izklausās ķecerīgi un ne īsti piedienīgi valsts svētku ga-dījumā, kad tieši un netieši mums tiek atgādināts par pienākumiem pret tautu un valsti.

Un tomēr es aicinu aizmirst uz brī-di par tautu un valsti un nekautrējoties padomāt tikai par sevi. Par to, kā jūs sevi uztverat un kā jūs vēlaties dzīvot savu dzīvi.

Es to saku tādēļ, ka katra tauta un pēc tam arī valsts sākas ne jau no deklarācijām un visaptverošām jum-tu struktūrām, bet no maziem smilšu graudiem pamatos. No tautu un valsti veidojošiem cilvēkiem.

Tauta par tautu top ne jau tad, kad kāds etnogrāfs to ierauga un ieraksta pasaules tautu enciklopēdijā, bet tad, kad ir izveidojusies cilvēku kopa, kura sevi apzinās kā noteiktas valodas, kultūras un dzīvesziņas saistītu. Etno-grāfs vai jebkurš cits no malas var ti-kai nosaukt vārdā jau esošu parādību, bet ne to radīt.

Taču, lai tauta taptu, katram cilvē-kam ir jātiek skaidrībā ar sevi, vismaz jautājumā par savu valodu, kultūru un dzīves veidu. Un arī tad, kad tās lai-mīgās tautas, kurām vispār ir savas valstis, reiz tiek pie valsts veidošanas, tam pamatā patiesībā ir diezgan savtī-gi mērķi.

Proti, valsts veidošanā iesaistīto cilvēku individuālās vēlmes par to, kādā sabiedrībā un iekārtā viņi vēlas dzīvot un strādāt, veidot ģimenes un audzināt bērnus. Jeb Plūdoņa vārdiem runājot: Mēs gribam paši sev likumus lemt.

Tas tad arī ir pamats, kā rodas un pastāv, kā attīstās un saglabājas brī-vas un demokrātiskas, tautas gribā un vēlmēs balstītas valstis. Kā tās tiek atjaunotas pēc postošiem kariem un okupācijām.

Es neesmu vēsturniece. Tomēr, apkopojot savas uzkrātās zināšanas par Latvijas vēsturi divdesmitajā gad-simtā, es uzdrošinos apgalvot, ka visos mūsu tautai un valstij izšķirīgos brīžos gan pirms valsts tapšanas, gan vēlāk cilvēki ir pirmkārt domājuši par sevi.

Proti, tad, kad 1905. gadā liels dau-dzums cilvēku Latvijas teritorijā sacē-lās pret cara varu, viņi to darīja, jo bija uz savas ādas izjutuši postošo rusifi-kācijas politiku un citas netaisnības no varas pārstāvju puses.

Arī Latvijas valsts dibināšanas brī-dī un pēc tam Neatkarības karā daudzi izšķīrās piedalīties, jo jaunās Latvijas valdība solīja viņiem dot zemi dzīvo-šanai un saimniekošanai. Šis solījums arī tika pildīts, un divdesmit gadu lai-

kā jaunā valsts sasniedza ievērojamu attīstību.

Arī Latvijas valsts atjaunošanas laikā, ko es atceros no saviem pusau-džu gadiem, ļaudis izgāja cīņā par savu personisko brīvību. Es atceros savu radu un paziņu lokā arī cilvēkus, ku-riem bija tīri laba dzīvošana un iztik-šana padomju okupācijas laikā, un kuri nebija tieši cietuši padomju represijās.

Tolaik mani pat izbrīnīja viņu aktī-vā līdzdalība tautas atmodā, taču vēlāk es sapratu, ka šie cilvēki tomēr jutās personiski ļoti apspiesti gan rusifikā-cijas, gan citu karjeras ierobežojumu tieši latviešiem dēļ. Tā bija vēlme pēc personiskas brīvības, kas šos indivī-dus sapulcēja kopā mūsu daudzskait-līgajā cīņā par tautas brīvību un valsts neatkarību.

Un arī tad, kad ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē 2012. gada februārī tautas nobalsošanā par valsts valodu un Latvijas valsts nākotni mēs stāvē-jām rindās pie balsošanas urnām, mēs katrs to darījām sevis dēļ. Mums rūpē-ja tas, kādā valstī katram no mums un mūsu bērniem turpmāk būs jādzīvo.

Tomēr šie piemēri arī rāda, ka, domājot par sevi, mēs neizbēgami no-nākam pie cilvēkiem savā tuvākajā ap-kārtnē un pie plašākas sabiedrības. Pie valsts un, jā, visas pasaules veidošanas. Tikai caur sevis paša iepazīšanu un ap-zināšanu mēs nonākam pie skaidrības, kā tieši gribam veidot savu dzīvi un kā to varam panākt sasaistē ar līdzcilvē-kiem tautas, valsts un pasaules līmenī.

Te es gribu iestarpināt arī vienu ļoti personisku epizodi, kas vēl pēc dau-dziem gadiem man pašai ļoti skaidri atgādina, kā es apjautu savu vietu pa-saulē. Tas varēja būt 1988. gada 18. no-vembris un pirmā reize Atmodas laikā, kad no rīta Latvijas Radio dienu sāka ar Dievs, svētī Latviju!, kaut gan tā, protams, vēl nebija oficiāli atjaunota kā himna.

Taču tas bija laiks, kad neatkarī-bas atjaunošanas rats bija sācis sparī-gi griezties – bija nodibināta Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, un mūsu tautas karogiem vairs nebija jāvairās dienas-gaismas.

Man bija piecpadsmit gadu, un es biju augusi ģimenē, kur patiesība netika slēpta un padomju okupācijas nodarītās ciešanas ģimenei bija labi zināmas. Taču, kad mamma tajā tum-šajā novembra rītā mani modināja se-šos, lai nāku uz otru istabu klausīties himnu radio un ēst svētku brokastis, viss, par ko es domāju, bija dažas pus-audzim tik dārgās miega minūtes vēl pirms došanās uz skolu.

Ar tādu purpināšanu pie sevis, ka tagad taču to himnu dzied gandrīz katru dienu un dziedās arī turpmāk, un kas nu tur īpašs, es nogāju dažus metrus pa gaiteni līdz otrai istabai. To pēkšņo atskārsmi, kas mani pārņēma, pārkāpjot istabas slieksni, es neesmu aizmirsusi joprojām.

Kad ieraudzīju vārdos neaprakstā-mo starojumu, kas tajā brīdī plūda no manas mammas un viņas mammas, es uzreiz aprāvos un nokaunējos par sa-vām domām. Es sapratu, ka nav svarī-gākais tas, ko es jūtu tajā brīdī, un ka pastāv kaut kas tāds, kas mums ir jā-ciena tāpēc vien, ka tas ir neizsakāmi svarīgs mums apkārt esošajiem un vēl pirms mums dzīvojošajiem un cietuša-jiem cilvēkiem.

Šo savu pieredzi es atceros tad, kad kārtējo reizi dzirdu kādas publis-kas sarunas Latvijā par to, ka mūsu himna ir pārāk kristīga, nemoderna, žēlīga un būtu maināma. Es nespēju himnu vērtēt atrautībā no laikiem, ko tā pārdzīvojusi, un cilvēkiem, kurus tā ir spēcinājusi smagākajos dzīves brīžos. Es varu būt tikai pateicīga, ka man nav bijis savā dzīvē jāsaskaras ar tādiem pārbaudījumiem.

Šis stāsts man vienmēr liek atcerē-ties, cik svarīga ir cilvēka spēja sajust sevi kā daļu vai punktiņu no taisnes vēsturiskajā izplatījumā, kur esam ne-saraujami saistīti ar tiem, kas pirms un kas pēc mums. Tas liek arī apzināties, ka katram no mums ir nozīmīga un ne-aizstājama vieta savā tautā un valstī. Katram no mums.

Te kā piemēru varu minēt līdzību ar papīra nomešanu uz ielas, kad tuvu-mā nav miskastes. Ja mēs domāsim, ka nu tas taču tikai viens papīrs, citi dara tāpat un tas jau neko kopējā ainā ne-mainīs, tad beigu beigās arī būsim at-kritumos līdz ausīm. Taču, ja katrs no mums apzināsies, ka lieli mēsli veido-jas no maziem gabaliem, un ka neno-metot šo papīru uz ielas, es rādīšu labu piemēru arī pārējiem, tad galu galā iela ir tīra un patīkami lietojama visiem. Un tas nav pienākums, ko var uzlikt ar likumu vai kontrolēt ar sodu politiku. Tas ir jāsaprot un jāsajūt pašam.

Varbūt skarbi skan, bet es domāju, ka mums nav tāda vispatveroša, no dzimšanas brīža uzlikta pienākuma pret tautu un valsti, izņemot dažus li-kumā noteiktos gadījumus. Taču savas tautas un valsts sajūta veidojas tad, kad domājam par to, kā no sirds izru-nāties ar saviem vecākiem un bērniem un kādā valodā mēs to vislabāk varam izdarīt.

Kādā vidē gribam dzīvot un saim-niekot, kādus priekus baudīt atpū-tas brīdī, kādas dziesmas dziedāt un grāmatas lasīt. Kā labāk saprasties ar līdzpilsoņiem, draugiem un darba-biedriem. Kādu attieksmi pret sevi sa-gaidām no citiem cilvēkiem.

No tādām it kā mazām lietām arī izaug tās lielās lietas, ko saucam par valsts iekārtu un sabiedrības pārvaldi, izglītības sistēmu un veselības aprūpi, uzņēmējdarbības vidi un kultūrtelpu.

Daudzām no šīm lielajām lietām ir universāls raksturs – demokrātiskai valsts iekārtai, kapitālismam, sociāli atbildīgai saimniekošanai, un tās ir iz-

Valsts svētku pasākumsTurpinājums no 1. lpp.



Kādreizējā kioska nosaukums tagad ir restorāns Kolo-nāde. Mūsu stāsti. Paplašinājuma daļai ir stiklots jumts, un lietus laikā tas rīb, it kā tiktu bērti zirņi; vecās Kolonādes daļa ar sīkrestotajiem logiem, atrodas restorāna viducī, pa-augstinātā līmenī; tur tu atrodies pilnīgi citā pasaulē. Par ēdienkarti gan neko nevaru pateikt, jo es tur nobaudīju ti-kai karsto dzērienu sasildīšanās nolūkos – patiesi fantas-tisks – smiltsērkšķu un persiku sula, man nezināmi pipari un rums, to es izgaršoju. Vēl tāda maza rozīnīte – garde-robes numuriņš – absolūti vienkārša finiera plāksnīte ar numuru, sīkiem burtiem Kolonāde un trīs zvaigznes, tās lika silti pasmaidīt. Vēl ļoti iepriecina arī Kolonādes nofor-mējums svētku laikā, it sevišķi novembrī.

Dažu soļu attālumā no Kolonādes stāv tikpat ievēro-jams objekts – Laimas pulkstenis, pie kura ir slavenākā randiņu vieta. 1924. gadā uz vienkāršas metāla konstrukci-jas tika uzstādīts pulkstenis. 30to gadu sākumā četrskald-ņu stabu ietērpa šokolādes firmas Riegert reklāmā, bet kopš 1936. gada pulksteņa balsta četras plaknes rotā uzraksti Laima un tās logotips; toties padomju laikos to izmantoja kā politiskās informācijas stendu. Es pati gan neko kon-krētu neatceros, bet kad 1999. gadā pēc restaurācijas tika atjaunots pulksteņa 30. gadu izskats (to veica par a/s Lai-

ma līdzekļiem), tas man bija milzīgs pārsteigums. Tagad Laimas pulkstenis vienmēr ir formā, regulāri tiek veikts kosmētiskais remonts.

Tā lūk, pašā Rīgas centrā, Brīvības pieminekļa lauku-ma malā, netālu no Operas un Hotel de Rome atrodas tautā iemīļotie un tūristiem zināmie Kolonāde un Laimas pulks-tenis, kas teju gadsimtu pavada rīdziniekus visās gaitās.

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

Dziļās sērās paziņojam, ka pēc ilgām ciešanām no mums šķīrās mūsu mīļā sieviņa, māmuļa, vecmāmuļa un vecvecmāmuļa

MARIJA MĀRA SNIEDZE, dzimusi BENDRUPS1924. gada 10. maijā Jelgavā, Latvijā

Aizgāja mūžībā 2016. gada 24. novembrī Latviešu ciemā Melburnā, Austrālijā

Viņu vienmēr mīļā piemiņā paturēs vīrs Visvaldis ar ģimeni

Tec saulīte, pagaid mani, ko es tevim pasacīš’Aiznes mūsu mīļumiņam simtu labu vakariņu,Aiznes mūsu mīļumiņam simtu labu vakariņu!

✝

rekorda noteikumi. Pārstāve savas karjeras laikā bijusi lieciniece 2000 rekordu 30 pasaules valstīs. Taču tieši šajā kategorijā viņa rekordus vēl nebija vērtējusi. Kamēr visas dienas garumā notika posmu izmēģinājumi, Seida kopā ar pieaicinātu neatkarīgu mērnie-ku rūpīgi pierakstīja un skaitīja visus ķēdes reakcijas posmus, kā arī pār-baudīja, vai katra individuāla posma norise atbilst Ginesa pasaules rekordu noteikumiem.

Tieši šo rekordu mēģināts uzstādīt 14 reizes un tikai 7 no tām izdevušās. Ar šo 15. rekorda mēģinājumu pasau-lē, Latvija kļuvusi par mājvietu Ginesa Pasaules rekordam kategorijā Lielākā

Rūba Goldberga mašīna, kurai ir 412 posmi.

Rekordlielajā Rūba Goldberga ķēdē tika ievietotas speciāli veido-tas konstrukcijas no koka, sadzīves priekšmeti, bumbiņām, baloniem u.c. priekšmetiem, piem., akordeona, ie-pirkumu ratiem, mikroviļņu krāsns, kafijas automāta u.tml.

Lai uzstādītu pasaules rekordu Rūba Goldberga mašīna tika projek-tēta, būvēta un izmēģināta aptuveni divus mēnešus. Pie tās strādāja IT uzņēmuma Scandiweb darbinieki un brīvprātīgie, kuri pasākumam bija pie-teikušies projekta Rīgas egle mājasla-pā.

Scandiweb ir viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā, kas ikdienā strādā ar vairāk nekā 250 projektiem

23 pasaules valstīs, pateicoties Rīgas Domes atbalstam, kas piekrita projek-tā līdzdarboties, piešķirot pasākuma norises telpas un ļaujot organizatoriem šādā neparastā veidā iesaistīties ikga-dējā Ziemassvētku egles iedegšanas procesā.

Rūba Goldberga mašīna ir ierīce, kura ļoti vienkāršus uzdevumus veic sarežgītā veidā, izmantojot dažādas secīgas darbības. Līdz šim lielākās Rūba Goldberga mašīnas pasaules re-kords piederēja ierīcei, kas 2015. gada aprīlī tika izveidota Ungārijā un sastā-vēja no 382 ķēdes posmiem.

Kristīne Rasnača„Scandiweb“ komunikācijas konsultante

Uģis VidauskisRīgas domes Sabiedrisko attiecību

nodaļas vadītāja vietnieks

Rīgā jauns Ginesa Pasaules...Turpinājums no 1. lpp.

„Kolonāde“ un „Laimas“ pulkstenisTurpinājums no 9. lpp.

Skats no „Kolonādes“ telpām uz Latvijas Nacionālo operu.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi3. decembrisEvija, Jogita, RaitaPret latviešu tautu vērstā totalitārā komunisma režīma genocīda upuru piemiņas diena (2016)Starptautiskā invalīdu dienaEiropas diena cilvēkiem ar īpašām va-jadzībām1903. tulkotājs Jānis Ozols.

4. decembrisBaiba, Barba, Barbara1901. rakstnieks, literatūras vēstur-nieks Meikuls Apeļs.1901. Dailes teātra un Sidnejas Latv. teātra aktrise Lija Gailīte (Jankava).

5. decembrisKlaudijs, Sabīne, Sarma1921. Brazīlija atzīst Latviju de jure.1931. dziedātājs Ilmārs Dzenis.1956. latviešu aktrise Esmeralda Er-male.1966. PBLA pārstāvniecības vadītājs Rīgā Jānis Andersons.

6. decembrisNikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola1931. literatūras un teātra zinātnieks Viktors Hausmanis.1941. Lielbritānija pieteic karu Somi-jai, Ungārijai un Rumānijai.1946. skaņu mākslinieks no Kolibri – Mārtiņš Aldiņš.1951. uzņēmējs Valdis Lokenbahs.

1951. Latvijas Valsts arhīva direktore (1991-2010) Daina Kļaviņa.1956. ārste un politiķe, LR veselības ministre (2003.g. 10.apr. – 2004.g. 9.marts, 2011.g. 25.okt. – 2014.g. 14.jul.) Ingrīda Circene.1981. Latvijas vieglatlēts, skrējējs Dmitrijs Miļkevičs.

7. decembrisAnta, Antonija, Dzirkstīte1926. dibināta studentu korporācija Fraternitas Livonica.

8. decembrisGunārs, Gunis, Vladimirs


veidotas daudzās pasaules valstīs.Taču ir tikai viena valsts pasaulē,

kur līdzās šīm universālajām lietām ir tās mazās tikai latviešiem vien sa-protamās un sajūtamās, tikai mums vien iespējamās lietas. Tikai Latvijas valstī mēs saprotamies no pusvārda un

mums nav jāskaidro, kādēļ mums gar-šo tik melna maize un patīk tik balta saule. Kur mūsu vārdus un uzvārdus saprot uzreiz un tie nav jāsauc pa bur-tiem. Kur mēs nekad nejutīsimies sve-ši, neiederīgi un atšķirīgi.

Es nevaru un negribu sevi noda-līt no šīs tautas un valsts. Šo saistību es izjutu sākuma intuitīvi un pēc tam jau apzinājos ar prātu, kad domāju par

sevi. To es novēlu arī jums. Domājiet vairāk par sevi.

Es it kā gribēju runāt par sevi, bet tomēr laikam sanāca vairāk par tautu un valsti. Tad nu nekas cits neatliek, kā savu runājamo noslēgt ar šādām svētku runām tradicionālo lūgsnu par svētību Latvijai un mums visiem.

Dievs, svētī Latviju!Sanita Upleja-Jēgermane

Valsts svētku pasākumsTurpinājums no 13. lpp.

„Šajā grāmatā ir manāms viņa apbrī-nojamais optimisms, humors, latviskā spītība un visām pār, viņa patriotisms. Stingri iesaku šo grāmatu,“ 16. novem-brī Rīgā apsveicot U. Gravu ar prēmijas saņemšanu, sacīja J. Ķeniņš.

Ilze GarozaPasaules brīvo latviešu

apvienības (PBLA) ģenerālsekretāre2016. gada 28. novembrī

PBLA Kultūras fonda apbalvojumi 2016. gadāGoda balva• Frankam Gordonam (Izraēla) – par

izcilu un ilggadīgu veikumu publi-cistikā.

Kr. Barona prēmija• Uldim Gravam (Latvija) – par g

laikraksts 'latvietis' 439 · krustabas viņš svinēja pēc latviskām tradīcijām. skaistos...

Documents