Laikagroziiana: elektribu netaupa un c·

Zane Z;lllte. foto - Kristians Putnil,1i1

K- acumirkli klut slave-nam pensionaru vi-du? Piemerarn, pub-aliski pasakot, ka "lie-laka dala sIsdienas

pensionaru savulaik stradaja, celot komunis-mu, bet pedejos 20 gadus laida valsti griste».Izteikdamies par pensionariem ka par privi-legetu sabiedribas da]u, kas negrib solidari-zeties ar parejiern grutajos laikos, Girts Run-gainis parnatigi nokaitinaja Latvijas seni-orus, no kuriem vairakurns diez vai varetudemonstret tadus finansialos muskulus kamiljonaru saraksta atrodamais investlcijueksperts.« 0 kurienes vil]s ir radies sabiedri-ba!» Latvijas Radio brivaja rnikrofona sasutiskliedza kads pavecaks kungs.

Iateic, ka Rungainis musu vidu ir uzture-jies jau labu laiku un spilgtus epitetus daza-du notikumu raksturosana nay taupIjis arlagrak, "Par ko tad viI;ls vel nay izteicies?» ne-sen ironizeja kads tviterotajs, «Tipisks self-made man, kurs visus, kuri nevelk vinarn 1I-dzi, uzskata par slinkiern un luzeriem.. taRungaini raksturo zurnalists Maris Zanders.« eko jau nepareizi vins nesaka, tikai varbutnevajadzeja nabaga pensukiern uzbraukt, vi-ni jau nay vainIgi.»

KopA OLlMPIADES.ARMIJA. BANKAGirts Rungainis ir viens no pirmajiem ban-kieriern Latvija, bet vel senak vinu pazist 6-nansists, tagadejais Lattelecom padomespriekssedetajs Gatis Kokins. Kaut gan abimacijas dazadas skolas (Girts - LirnbazuLvidusskola, Gatis - RIgas 39.vidusskolal,vini kops 10.klases tikas fizikas un matemati-kas olimpiades. « ezellgi konkurejarn parpirrnajam vietam.. saka Kokins. Konkurenceparvertas draudzlba: dienot arrnija, «cipar-

galvas» divu gadu garuma regular] saraksti-jas, Kokinam sTsvestules kaut kur glabajotiesjoprojam, Tad abi kopa studeja fizmatos, bet«Girtarn uznaca apgaismiba, ka viI;ls grib stu-det ekonomiku, un viI;!s mus pameta, laiZviedrija apgutu bankingu».

Atgriezies no Stokholmas universitates,1992.gada Rungainis (tolaik gan vel pazis-tarns ar uzvardu Melbardis) gu a ie peju jau-nas zinasanas nekavejoties likt lieta: vin sa-nema piedavajumu klut par prezidenru vie-

jam pieprasitaka private klientu apkalposa-nas sisterna Latvija (PrivatBank) esot tiesijauna bankiera radits produkts.

NO MELBARZA PAR RUNGAINIMeklejot inrelektualos resursus jaunajai ban-kai, Rungaini uzaicinaja darba gan Kokinu,gan avu Zviedrijas tudiju biedreni IngrlduBlumu, 'edaudz velak, 1996.gada, Viicijas-Latuijas banku iegadajas Igaunijas Hansa-banka; Bluma kluva par tas vaditaju, Kokinu

«Tipisks self-made man, kuri visus,kari nevelk vinam lidzi, uzskata

J

par sli~em un liizeriem))

na no pirrnajarn finansu iestadern atjaunota-ja Latvija - vactjas-Latuijas banka, ko bijadibinajusi velakais politikis Vilis Kristopansun Anatolijs Bliks. Lato Lapsas, Sandra Metu-zala un Kristines Iancevskas grarnata Musicuesture. 1985-2000 Kristopans to atrninas sa-di: «Atceros, Iekaba iela staveja kiegelu kau-dze, uz tas telefons, tas iezvanijas, Girts pace-la un teica: «Viicijas-Latvijas banka.» Regis-trejam banku, bija viens kabinetins un seifs,bet apkart vel gruvesi..

«Nejausi vinu atradarn. Tolaik viI;!s bija[oti jauns, studeja bankingu Zviedrija, Pane-rnam tadu za]o gurki, Riskejarn, bet vins seviattaisnoja,» tagad Kristopans Rungaini atce-ras gandrIz vai ar teva lepnumu un loti aug-stu verte vina spejas: rnodernaka un jopro-

Zurneltsts Maris Zanders

«parpirka- Pareksa banka, bet Rungaini aiz-gaja uz Trasta komercbanku, kludams par tasprezidentu. Latuijas Avlze atgadina, ka caurso banku Latvenergo veica bedigi slaveno trismiljonu parskaitljurnu kadai nepazistamaifirmai Lihtensteina, tacu «darijurna Rungai-nis nepavId ka figurants».

Ap so laiku notikuso uzvarda mainu noMelbarza par Rungaini varetu tulkot ka vairl-sanos no kadarn agrakam saistibam, bet pie-radijurnu tarn nay. Pats Rungainis apgalvojis,ka jau sen gaidIjis izdevibu mainit uzvardu,bet vienrner kaut kas traucejis: te dzivesvie-tas mai I;!a, te banku krize, Rungainis ir vinamates meitas uzvards, bet Melbardis bijistevs, kuru Girts nekad neesot pazinis, tapecnay juries piederigs sai dzimtai.

Kursirmgalvjiemnavvietas?Ja pensionari art turprnak grib sanernt pensijas, nacijai ar steigu japarupejas.lai bOtu vairak bernu. uzskata investTciju bankieris Girts Rungainis (44)

13

14

Rungaina uzvards figure ne vien jaunajapase, bet ari tiesu lietas: 2003.gada par godaun cienas aizskarumu vinu, Latvijas Kraj-bankas padomes priekssedetaju, tiesa iesu-dzeja sIs pasas bankas agrakais prezidentsArnolds Laksa - saistiba ar virkni izteikurnupar varbuteji apsaubarniem naudas novirzI-jumiem it ka Latvijas Pinnas partijas virzie-na. Prasfba tika daleji apmierinata, no Run-gaina par labu Laksam piedzenot Ls 15 000.

Neskaidru enu par Rungaini met darbo-sanas Latuijas kugniecibas padorne, kas ra-dija prieksstatu par Rungaini ka par «Lem-berga cilveku», atgadina zurnalists MarisZanders. Vina un Rungaina celi krustojaszurnaHi Kapitals: Zanders raja bija galvenaisredaktors, Rungainis parstaveja izdevejus.Vina izteikumi par pensionariem nay pirmieskalakie, Rungainis to darot jau vismaz parisgadu: Zanderam ka redaktoram bijis plena-kums no Rungaina «izspiest ikmenesa ko-rnentarus», un jau tad ekonomikas ekspertssacis arvien parnanarnak performet social-politisko norisu kritikas laucina, piemeram,izteikdamies par latviesiem ka par tau tu, kasgatavojas veikt kolektIvu pasnavibu, jo ne-spej sevi atrazot,

HUMANITARIE LIEKE21Patiesiba Rungainis savu parliecibu, ka lat-viesi ar neparvararno tieksmi bez piepules la-bi dzivot jau sodien ir lemti drosai iznlcibai,dazadas «merces. sabiedribai ir nerimtIgiservejis jau vairak neka desmit gadu. 90.gadubeigas viIfSbija slavens ar frazi: «Ia mes patbernus nevaram uztaisit, ko tad mes visparvaram?!» Gimenei tris delu teva Rungainaacls ir arkartigi liela, ja ne vislielaka nozlrne.«Ia pamats nebus pietiekami stabils, loti gru-ti bus izaudzinat labus bernus un nodrosinattautas izdzlvosanu.. viIfS Dienai teicis jau1998.gada.

Butiba to pasu viIfspulas pateikt art saru-na ar SestDienu: ja tuvakajos piecos lidz sep-tines gados tauta nesanemsies un radikalineuzlabos dzimstibu - un tas nozime trisbernus katrai sievietei reproduktiva vecu-ma -, un nepieliks pules, lai bernus izskolo-tu dabaszinatnes, sai nacijai nay nakotnes.«Cilveki, kas macas dabaszinatnes, ieliekotdarbu jaunlba, var klut par tehnologiju radi-tajiern un attlstltajiem. Taja brldl, kad tu iz-lem iet vieglako ce]u un to visu nemaclties,tu klusti vienkarsi par so tehnologiju lietota-ju. Bet ari analfabets var iemacities lietotaipodu,» Rungainis runs cieti, ka skolotajs,kurs sak zaudet pacietIbu, neapkerigam sko-lenam atkal un atkal paskaidrodarns vienuun to pasu. Ka pilnIgi bezjedzigu studiju pie-meru viIfs vismaz paris reizu piesauc sabied-riskas attiecibas. odornaju, ka, spriezot pecvisa, laikam arl zurnalists vina skatljuma irtads pats liekedis ka pidrists. Turklat man irtikai divi berni.

Iebilstu, ka bernu radisana ir personigslemums un ka nevar nosodit cilvekus, kurigrutos materialos apstaklos izvelas nelaistpasaule pecnacejus, Rungainis piekrlt: «Tasnay vienkarsi, tas ir dargi, tas ir grutl. Ekono-miski lidz sirn pilnIgi pamatoti bijis bernuspasaule nelaist. Tacu, ja skatas no ekonomi-

kas viedokla, ja par tevi vecurndienas paru-pejas kada cita sabiedriba, citu cilveku pa-saule laistie berm, mes esam izvelejusiesbernu laisanu pasaule ka arpakalpojumu.Vienkarsi gribu informer tos cilvekus, kurigrasas so pakalpojumu izrnantot, ka es vi-niern to negrasos nodrosinat ar saviem ber-niem..

BERNIEM Dzivl NEBOJASTautas vairosanas Latvijai Rungainim esotnacionali romantiski un pragmatiski nepie-ciesama, Proti, viI)s mIl Latviju un grib, laiseit turIgi varetu dzlvot arI vina dell. Tas ne-bus iespejarns, ja tauta novecos: ja jaunu,darbspejigu cilveku bus rnaz, viniern busmilzlgs socialais slogs - ar nodokliern jauz-tur loti daudz pensionaru, ka arI valsts infra-struktura. Nespedami to izturet, cilveki muksno Latvijas uz citarn zernern, kur tapat vero-jamas negatIvas dernografiskas tendences.Tiesi tapec, pec Rungaina dornam, tagade-jiem pensionariern jasavelk jostas, lai valstsvaretu atvelet vairak lidzeklu gimenu sakup-losanai: strauji nepieciesarna berniern mate-riali un morali labveligas vides rasanas, «Lie-Hila dala sIsdienas pensionaru savulaik stra-daja, celot kornunismu, bet pedejos 20 gaduslaida valsti gnste, Tie neradija pietiekarnidaudz bernu, kad tada iespeja bija. Iateic,nepamatoti Iielas pensijas nay cilvektieslbujautajurns. Kapec murns sodien jarnaksa tiklielas pensijas, ja nevaram to atlauties ne Isa-ka, ne ilgaka terrnina?» - sis ir viens no Run-gaina spilgtakajiern citatiern, kas jau kluvispar folkloru.

Tapat esot jaatrisinafrfraideru problems:«To rada cilveki, kuri uzskata, ka var brauktuz citu rekina: tie, kuri nelaiz pasaule bernusvai negrib nernt no bernu nama, bet negribarl maksat vairak nodoklos, lai uztureru tos,kas bernus rada.»

Ia Rungaina nosauktaja piecu lidz septi-I)U gadu terrnina nekas nemainlsies, parcel-ties uz citu valsti varetu ari vina girnene -kapec gan bojat berniern dzivi un ari savasvecumdienas, ja te nebus ne kvalitatIvas me-

diclnas, ne ari cita veida nepieciesamas in-frastruktOras?

MILJONARS UN PATRIARBSSpriezot pec Rungaina veiktajiem dariju-miem un Ipasumiern, vins varetu pilnIgi rnie-rigi baudIt bagata vira dzlvi, nelekdams uzecesam ar pubJiku tracinosiem izteikumiem.Vinarn pieder daudz nekustamo Ipasumu,kas nesen piesaistIja portala pietiek.com uz-manibu: iegades darijumi tika noformeti ne-vis ka pirkumi, bet gan ka davinajumi, kas

sagadajis vIra kungs. Medlbas Rungaini pie-saistot iespeja stundarn ilgi klusejot but piedabas kopa ar biedriern, «tada vIrisl,cIga ro-mantika», tacu arI trofejam ir nozirne: viJ;1sbraucis uz vilkiem un laciem Krievija,

UZ KRAUJAS LEMINGU BARANevar nepierninet ari [oti neparasto Rungai-na hobiju kolekcionet Bibeles. Saruna laikaviI)s runa nevis par Bibeles bausliern, bet ganpar naudas taisisanas bausliern arnerikanuortodoksala rabina Daniela Lepina gramata

Biznesa ir jainteresejas un jasaprot,ka doma viena no visu~emigakajamnacijam pasaule - ebreji

nozlme atskirlga apmera rnaksajumus valstijnodevu veida, Rungaina yards saistits arl arvairakiern sekmIgiem uznemumiem: vins irne tikai investIciju un konsultaciju kornpani-jas ms Prudentia partneris, bet arl amatper-sona Putnu fabrika Kekaua, ugunsdzesarnoaparatu korpusu razoraja un eksportetaja uz-nernuma Valpro un citur. Vaicats, kapec, pie-meram, Valpro ka lpasniece figure vina sievalnga, kaut gan zinarns, ka uznernurna dalasiegadajas vil)S pats, Rungainis paskaidro -vins veloties, lai sievai kaut kas paliek ipasu-ma, ja ar vinu kas atgadItos.

Tiesa, Ingai Rungainei ir pasai says uzne-mums - vairakos preses izdevumos vinastastijusi, ka no idejas par terparn piernerotuaksesuaru pamazarn nonakusi lidz somu sO-sanas biznesinam. «Majas es biju ka kalpone.Tiesi ta,» intervija Dienai 2009.gada atzinu-sies no majsaimnieces par uznemeju parver-tusies sieviete.

Darinadarna somu dizainu, lnga Rungai-ne liek lieta zveradas, ko, budams rnednieks,

Thou Shall Prosper: Ten Commandments forMaking Money. «Biznesa ir jainteresejas unjasaprot, ka dorna viena no visuznemlgaka-jam nacijam pasaule - ebreji. Saja gramatadesmitais bauslis ir - nekad nepensione-ties.» Ta nolernis rIkoties ari Rungainis - ne-partraukt stradat un but sabiedriski aktlvs,«Tas sagrauj cilvekus, kad vini aiziet relakse-josa rezirna, jo musu dzlves jega ir dot un da-rit.» ViI)S ari nebeigsot sabiedribai skaidrotsavu redzejurnu par lietu kartibu, jo nevelasbut viens no lemingu bara, kas bara ka akliun klusejot skrien uz kraujas malu, labi zina-darni, ka ta tuvojas. Kapec Rungainis dorna,ka viI)s zina labak? «Visiern cilvekiem nay lai-ka visu zinat, ir jabut nosacitai elitei. Mes visiesam taja do be. Ir cilveki, kuri ir spiesti ne-mitIgi rusinaties, jo ir jaM, nepietiek no algasIIdz algai, bet ir, kam ir vairak paveicies, kurinopelna vairak. Tiem ir laiks iztaisnot mugu-ru un paskatIties uz to visu no malas. Sierncilvekiern ir pienakums runat, jo nerunat bu-tu egoisma veids.»+

ZAVETAS PLOMES(SASTAVA)

RAZOTS

~

SATURAM-IR NO%IMERAZOTS RIETUMEIROPAIMums ir svarigi, ko Tu ed, ka Tujuties un dzTvo!

SalTdzini analogu produktu saturu, kas razoti dazadiemtirgiem un ieraugi atskiribasl

Salldzinoso produktu dequstaciju norisu laikusmekle: www.sky.lv

••aa

Akcijas periods: 23.03. - 26.04.2011.