kvalifikāciju atzīšana darba tirgum

s 1

Dr. K. Hernaut 04 / 02

Kvalifikāciju atzīšana darba

tirgum

Dr. Kruno Hernauts Siemens AG, München

Direktors Izglītības politikā,

Recognition Issues in the Bologna Process International Seminar, Lisboa, Fundação Gulbenkian 11 - 12 April 2002

Darba devēja viedoklisDarba devēja viedoklis

s 2


darbinieki:

pasaulē 485 000 (100 %)

Eiropā. 320 000 (66 %)

ar augst.izgl : 150 000 (31 %)

Inženieri: 120 000 (25 %)

Darbība pasaulē: 190 valstis

Pārdotās produkcijas 87 miljardi € kopapjoms 2001

Siemens daži skaitļi (2001)

s 3


Izglītības sistēmu daudzveidība EiropāVispārējie aspekti

Izglītības sistēma joprojām savā īpašā veidā ir katras

atsevišķas valsts kultūras identitātes izteikšanās forma.

Par spīti kopējām saknēm daudzās jomās, tas ir

novedis pie izteiktām strukturālām atšķirībām Eiropā.

Politiski tās tiek uzskatītas par patiesām vērtībām, kuras

ir svarīgi saglabāt.

s 4


Izglītības sistēmu daudzveidība

Vidējās izglītības līmenis

Atbilstoši katras valsts vajadzībām un attieksmēm

ievērojamas atšķirība sākas jau vidusskolas līmenī.

Dažādās valstīs atšķiras

skolu tipi

atšķirīgs uzsvars uz noteiktām mācību satura daļām

atšķirīga pedagoģiskā pieeja un

atšķirīgi izglītības standarti un tās ilgums

s 5


Izglītības sistēmu daudzveidība

Pēcviduskolas līmenis

Līdzīgas atšķirības vērojamas arī augstākās izglītības līmenī:

dažādi augstskolu tipi ar savu īpašu izglītības profilu

atšķirīgi teorijas un prakses līmeņi izglītībā

atšķirīga grādu akadēmiskā vērtība

atšķirīgi nosaukumi un atkal arī

atšķirīgs studiju ilgums

s 6


Akademiingeniør

Bachelor of Arts

Bachelor of Engineering

Bachelor of Science

Civilingeniør

Civilingenjör

Diplom-Ingenieur

Diplom-Ingenieur ETH

Diplom-Ingenieur (FH)

Diplomi-Insinöör

Diplomirani Inženir

Doktor-Ingenieur

Dottore in Ingegneria

Piemērs:Inženieru profesionālā nosaukuma daudzveidība Eiropā

Engenheiro

Europa-Ingenieur

Ingenieur (grad.)

Ingeniør

Inginer

Insinööri

Ingeniero Químico

Ingeniero Superior

Ingeniero Técnico

Ingénieur civil

Ingénieur diplomé

Ingénieur industriel

Ingénieur technicien

Inženyr

Inžinier

Inżynier

Inženieris

Magister Inżynier

Master of Arts

Master of Engineering

Master of Science

Okleveles mérnök

Okleveles üzemmérnök

Sivilingeniør

Teknikfræðingur

Teknikumingeniør

Verkfræðingur

s 7


Profesiju sistēmu daudzveidība

Gan pašas profesijas, gan sistēmas, kuras regulē

tiesību iegūšanu tajās darboties arī ir vēsturiskās

attīstības un likumdošanas rezultāts.

Arī šajā gadījumā ir vērojamas lielas atšķirības dažādu

valstu starpā.

Nodarbinātības sistēmas ir sevi pieskaņojušas

augstākās izglītības sistēmu darba rezultātiem

atsevišķās valstīs (relatīva harmonija).

s 8


Kurš ar kuru ir salīdzināms?

Kādu kompetenču profilu un līmeni varat sagaidīt no citas

valsts augstskolas absolventa?

Nepieciešamība pēc caurskatāmības

Lai spētu atbildēt uz šiem jautājumiem,

jums šobrīd ir jābūt ekspertam Eiropas

izglītības sistēmās

Lai spētu atbildēt uz šiem jautājumiem,

jums šobrīd ir jābūt ekspertam Eiropas

izglītības sistēmās

s 9


For

mēš

anās

Pro

fesi

on

ālā

s ko

mp

ete

nce

s iz

veid

oša

nās

Atšķirīgas formēšanās sistēmas

Vidējā izglītība

Inženieruprofesija

Inženieru izglītība

Izmantojot minimālo standartu pieeju

(kā FEANI)

Izmantojot minimālo standartu pieeju

(kā FEANI)

Kā novērtēt dažādas formēšanās sistēmas ?Kā novērtēt dažādas

formēšanās sistēmas ?

s 11


F

orm

ēšan

ās

Minimālais vidējās izglītības standartsMinimālais vidējās izglītības standarts

Minimālo standartu pieeja

Vidējā izglītība

Inženieraprofesija


s 12


For

mēš

anās

Minimālais inženiera izglītības standarts:Akreditēta programma

Minimālais inženiera izglītības standarts:Akreditēta programma

Minimālais vidējāsizglītības standartsMinimālais vidējāsizglītības standarts

Concept of Minimum Standards

Vidējās izglītība

Inženieraprofesija

Inženieruizglītība

s 13


For

mēš

anās

Minimālais standarts profesionālajai pieredzeiMinimālais standarts profesionālajai pieredzei

Minimālais standarts inženieru izglītībai:Akreditēta programma

Minimālais standarts inženieru izglītībai:Akreditēta programma

Minimālais standartsvidējai izglītībaiMinimālais standartsvidējai izglītībai

Minimālo strandartu pieeja

Vidējāizglītība

EngineeringProfession


Salīdzināmi inženieriSalīdzināmi inženieri

Apskatīsim

augstāko

izglītību

s 14


Dažādas iespējas veidot augstākās izglītības sistēmu

(PhD)

TSC

(Master)

OSC

(Bachelor)

PSC

Pirmais studiju ciklsPirmais studiju cikls

Otrais studiju ciklsOtrais studiju cikls

Trešais studiju ciklsTrešais studiju cikls

Pasaules standarts

Pasaules standarts

Kontinentālā

Eiropa

Kontinentālā

Eiropa

ASV(atsevišķos

gad.)

ASV(atsevišķos

gad.)

ļoti retaiespēja

ļoti retaiespēja

s 15


Tradicionālās augstākās izglītības sistēmas kontinentālajā EiropāDažādi augstskolu un inženieru programmu tipi

Pētnieciskā universitāte

“Garais grāds"

“garā" inženiera

programma

(5 gadi)

“Īsais grāds"

“īsā" inženiera

programma

(3-4 gadi)

Lietišķo zinātņu universitāte

TeorijābalstītaTeorijābalstīta

lietišķiorientēta lietišķi

orientēta

s 16


Pētnieciskā universitāte

Pasaules standarts Bakalaura/ maģistra sistēma

Maģistra līmenis

Bakalaura līmenis

Savietojamimobilitātes kanāli

Master

Pēcdiplomastudijas

Pasdaules standarts

Bachelor

Pirmsdiplomastudijas

Īsais grāds

“Īsā" inženiera

programma

(4 gadi)

Garais grāds

“Garā” inženiera

programma

(5 gadi)

Lietišķā universitāte

s 17


Maģistra līmenis

Bakalaura līmenis

Augstākais līmenis

Savietojamības problēmas

Garais grāds

“Garā" inženiera

programma

Īsais grāds

“Īsā" inženiera

programma

Pēcdiploma studijas

Pirmsdiploma studijas

Pasaules standarts

?

Nav pievienotāsvētrības

Nav pievienotāsvētrības

Nav definēts ieejas punktsNav definēts ieejas punkts

Aizmirstiet!!Aizmirstiet!!

Pamati Pamati Pamati

?

Atpa

kaļ p

ie p

amat

iem

!

Pamata līmenis

s 18


Jaunais Eiropas standarts (Boloņas deklarācija)labi atbilst FEANI klasifikācijai

Otrā cikla grāds OCG

Pirmā cikla grāds PCG

Otrā cikla programma

OCP

Pirmā cikla programma

PCP

Cie

ts s

tand

arrt

s:vi

smaz

3 g

adi

Ela

stīg

s s

tand

arts

(~ 5

gad

i)

(Bakalaurs)

(Maģistrs)

s 19


FEANI klasifikācijaGrādu līmenis un profils

SCD

A

FCD

TPirmā cikla grādi

(FCD)

Otrā cikla grādi(SCD)

vairāk uz teoriju orientēts

profils

vairākuz lietojumu orientēts

profils

Bol

oņas

līm

eņi

SCD

T

FCD

A

FEANI profili

s 20


Rūpniecībā pieprasīto kompetenčuteorijas un prakses daļas samērs

Pētniecība &attīstība (R&D)

Produktu izstrāde,projektēšana

Ražošana,Uzstādīšana,Apkalpe

Tehnoloģija,Pārdošana,Mārketings

Teorētiskās / Abstraktās kompetences

Praktiskās / konkrētās kompetences

s 21


Siemens inženieri Vācijā

55 %

45 %

25 %

75 %

35 %

65 %

90 %

10 %

Teorijā balstītais grādu profils

Uz lietojumu orientētais profils

5 % 20 %35 %35 %

R&D ProduktuIzstrāde,Projektēšana

Ražošana,Uzstādīšana,Apkalpošana

Tehnoloģija,Pārdošana,Mārketings

Kopā: 50 000

s 22


Vācijas augstskolu inženieru programmu veidi salīdzinājumā ar Boloņas tipiem

II ciklalīmenis

I ciklalīmenis

Bac

helo

r of

Sci

ence

B.S

c.

Bac

helo

r of

Eng

inee

ring

B.E

ng.

Dip

lom

-In

gen

ieu

r (F

H)

Dip

l.-In

g.(

FH

)

Dip

lom

-In

gen

ieu

r U

niv

.

Dip

l.-In

g.U

niv

. Mas

ter

of

Sci

ence

M.S

c.

Mas

ter

of

Eng

inee

ring

M.E

ng.

Kom

pete

nces

līm

enis

TradicionālieTradicionālie Bologna typeBologna type

Con

vers

ion

Mas

ter

e.g.

MB

A.

Secīgais maģistrs maģistrs ar virziena maiņu

s 23


Industrijas ieteikums mācību saturam inženierzinātnēs

Inženieris

Kvalifikācijas dziļums

Kvalifikācijas plašums

Tehnoloģijas bāze

Lietojuma bāze &

Problēmu risināšanasmetodika

Zinātniskā bāze

~30 % ~30 %

~25 %

Personīgāsprasmes

~15 %

Darbs (Projekts)

Prakse rūpniecībā

Pamati

Inženierzinātnes

s 24


Pasaules standartsPētnieciskā universitāte

II cikla līmenis

I cikla līmenis

MasterInž.zin.

Bachelor

Inž.zin.

Pamati

Pamati

Pamata līmenis

Augstākais līmenis

Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu

Pamati

Garais grāds

Inženier-zinātnes

Master

Inženier-zinātnes

BachelorEngineering

Inženier-zinātnes

Integratīva pieeja

Nav savietojama

Nav savietojama

Problēmas

Nav labi līdzsvarotaNav labi

līdzsvarota

s 25


Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu

Pasaules standartsPētnieciskā universitāte

II cikla līmenis

I cikla līmenis

Inženierzinātnes

Inženierzinātnes

Pamati

Pamati

Pamati

Garais grāds

Inženierzinātnes

Inženierzinātnes

Pamati

Rūpniecības rekomendācija jaunajām bakalaura programmām

Inženierzinātnes

Pamati

Paaugstinātais līmenis

Pamata līmenis

Savietojams risinājums

Savietojams risinājums

līdzsvarotas programmaslīdzsvarotas programmas

s 26


Secinājums

Rūpniecība atbalsta Eiropas izglītības sitēmas

veidošanos saskaņā ar Boloņas deklarāciju.

Sagaidāmā rīcība:

nacionālās likumdošanas pieskaņošana

jaunu programmu izveide augstskolās

tradicionālās sistēmas pārveide atbilstoši Eiropas augstākās izglītības telpas shēmai

mācīšanās no citu pasaules valstu labākās prakses un pieredzes

cik vien ātri iespējams!

kvalifikāciju atzīšana darba tirgum

Documents