Vides gidu tìkla (VITILA)Koordinâcijas centrs

2007. gada pavasaris

Nr. 11

VA “Latvijas Dabas muzejs” VITILA Koordinâcijas centrs 2006. gadâorganizçja un vadîja mâcîbas 2 jaunâm vides gidu grupâm, kopâ44 daþâdiem speciâlistiem.

Latvijas Vides aizsardzîbas fonds arî ðogad atbalsta Vides giduKoordinâcijas centra darbîbas nodroðinâðanu, vides gidu kapacitâtescelðanas seminârus un vides gidu organizçtus pasâkumus.

Ar Latvijas Dabas muzeja atbalstu VITILA turpina piedalîtiesstarptautiskajâ projektâ “Dabas centri un vides interpretâcija Balti-jas jûras reìionâ”, ko finansç Eiropas Savienîbas Interreg III B pro-gramma. Projekta ietvaros pagâjuðâ gada rudenî 3 speciâlisti no Lat-vijas Dabas muzeja piedalîjâs interesantâ pieredzes apmaiòasbraucienâ pa Somiju.

Vides interpretâcija Somijâ

Dabas muzeja speciâlistes InâraCukura, Eleonora Zuimaèa un Mai-ja Malnaèa piedalîjâs pieredzesapmaiòas braucienâ Somijâ no2006. gada 19. lîdz 23. septembrim.Brauciena mçríis bija gût ieskatu,kâdi pasâkumi un programmas tiekpiedâvâtas bçrniem un pieauguðajiemvides izglîtîbâ Somijâ, un kâdasapmâcîbu programmas tiek izstrâdâ-tas dabas skolâs un dabas centros.

Viesojâmies Turku universitâtçun tikâmies ar Interreg III B projek-ta finanðu speciâlisti Marja Kuitu-nen, pârrunâjot projekta attîstîbuun finanðu atskaites. ViesojâmiesRuissalo Dabas centrâ, kur iepa-zinâmies ar daþâdâm pedagoìis-kajâm metodçm darbâ ar bçrniem,lai pçtîtu dabâ augus un novçrotuputnu dzîvi. Ieguvâm jaunas idejasun daþâdus tehniskus risinâjumusizdales materiâlu noformçjumamun daþâdu spçïu elementiem.

Apmeklçjâm Ruissalo Botâniskodârzu un viesojâmies Aquila Dabasskolâ, kura atrodas Kurjenrahka nacio-

nâlajâ parkâ. Dabas centrs ir izveidojislielisku meþa ekspozîciju, kur varçjaiepazîties ar meþa ekosistçmu:cilvçku neskartu meþu, rûpnieciskoprocesu rezultâtâ pârveidotu meþu.Ekspozîcijâ tika veiksmîgi risinâta arîinteraktîvu elementu izmantoðana, laiapmeklçtâji var izmantot savas zi-nâðanas, veicot daþâdus uzdevumus.

Pikkutikka Dabas skola pârstei-dza ar savu vienkârðîbu un reizçarî ar izdomas oriìinalitâti, kasvienlaikus radîja arî mâjas sajûtu.

Kas? Kur?Kad?

23. februârisSeminârs vides gidiem“Latviskâ dzîvesziòa.Meteòi”

23.–24. martsSeminârs vides gidiem“Latviskâ dzîvesziòa.Lieldienas”

20. aprîlisSeminârs Latvijas Dabasmuzeja speciâlistiem unvides gidiem “Gada simboli.Attieksme pret dabuveidoðana”

8.–11. maijsDalîba Interreg III B BSREagle projekta noslçgumakonferencç Tartu, Igaunija

maijs, jûnijs5. vides gidu grupasuzòemðana

maijs, jûnijsVides dienas pasâkumi“Gada simboli”Dabas muzejâ undaþâdâs Latvijas vietâs

septembris4. Vides gidu saiets

septembrisSeminârs“Kas ir vides interpretâcija?”5. vides gidu grupai

(Turpinâjums 2. lappusç.)

Upes pârvarçðana.

2

PârtapðanaApmâcîbu kurss divu gadu ga-

rumâ ir noslçdzies. Ðo laikuuzskatu par vienu no vçrtîgâka-jiem manas dzîves posmiem, jotas bija ceïð uz pârtapðanu.

Atceros, ar kâdu piesardzîbuun bailçm ierados uz pirmo se-minâru. Sapratu tikai to, kaesmu nokïuvusi citâ pasaulç.Vienîgâ iespçja izdzîvot ðâdosðoka apstâkïos – ïauties. Pasnie-dzçju pieredze, attapîba unpârliecîba bija sajûtama ik vârdâ.Tâdçï ïâvos…

Kas ir vides interpretâcija? Teo-rija pâris rindkopâs, bet tâs praksedivu gadu garumâ bija tikaisâkums izpratnei par ðo jçdzienu.

Akmentiòus citu pret citu no-slîpç jûras viïòi. Mçs viens ot-ram pielâgodamies, papildinoties,uzklausot un ieklausoties,prasmîgu skolotâju vadîti, kïu-vâm mazdrusciò lîdzîgi viensotram, ne tik spuraini unlecîgi kâ kursu sâkumâ.

Katrs seminârs bija îpaðs.Darbs komandâ ïâva iepazît vie-nam otru – pietuvoties, uz-klausît, pataustît, atbalstît unuzticçties.

Spilgtâ atmiòâ ir pirmâs pu-bliskâs uzstâðanâs grupas priekðâpar lietâm, kuras nepârzini, uniespçja paskatîties uz sevi nomalas filmâ. Satraukumam unðokam pretstatâ bija kursa bie-dru vienmçr pozitîvais vçrtçjumsun labie uzmundrinâjuma vârdi.

Kursu laikâ uzzinâjâm par“knifiòiem”, kâ pievçrst publikas

uzmanîbu, kâ sevi reklamçt, kâveidot bukletus un stendus, kârunât ar daþâda vecuma unintereðu auditoriju, kâ saplânotjebkuru pasâkumu, kâ stâstîtstâstus, kâ diskutçt, kâ izveidotizstâdi, kâ atrast îstos vârdus, laikursa biedri uzklausîtu, kâ “atvçrtacis un ausis” citu vârdiem.

Apmâcîbu process bija tik in-tensîvs, ka neatlika laika sadzî-viskâm sarunâm par bçrniem, ìi-meni, darbu, laiku. Pat miegamtika atvçlçts pats mazumiòð.

Neuzdroðinos sâkt uzskaitîtvisu to cilvçku vârdus, kas divugadu laikâ dalîjuðies zinâðanâsun pieredzç. Baidos, ka kâdunepieminçðu. Paldies jums vi-siem! Un it îpaði kursa bie-driem, no kuriem guvu vis-lielâko atbalstu un iedvesmu �

Iveta Piese,vides gide no 3. apmâcîbu grupas

Kandavas TûrismaInformâcijas centrs

Vides interpretâcija Somijâ

Ðeit nodarbîbas bçrniem notiekpar ûdens dzîvnieku, augu, lauk-saimniecîbas tçmâm gan ârâ, ganarî telpâs.

Viesojâmies Helsinku Metro-politena atkritumu otrreizçjâsizmantoðanas un izglîtîbas centrâ.Centra galvenais mçríis ir sama-zinât sadzîvç nevajadzîgo lietu unatkritumu daudzumu, lai tie ne-nonâktu atkritumu izgâztuvçs.Centrâ ir iespçja atnest un nodotsev nevajadzîgas lietas, kuraspârçjie cilvçki var paòemt savâlietoðanâ bez maksas. Daudzasatnestâs lietas tiek pârstrâdâtas,pârðûtas un pârveidotas parunikâliem mâkslas priekðmetiem.Tâs cilvçki iegâdâjas par naudu.Centrâ izveidota mâcîbu klase,kurâ skolçni tiek izglîtoti par at-kritumu problçmâm, ilgspçjîguattîstîbu, zaïo domâðanu unrîcîbu ikdienâ. Centrs izdod da-

þâdus metodiskos un informa-tîvos materiâlus.

Harakka Dabas centrs mûspârsteidza ar interesantâm izstâ-dçm un iespçju bçrniem pârìçrb-ties un iejusties dzîvnieku lomâs,izspçlçjot situâcijas dabâ un pasa-ku varoòu dzîvç. Apmeklçjâm Da-bas skolu Villa Elfvik, kur bçrniun jaunieði pulcçjas brîvdienâs unpçc stundâm, apmeklçjot nodar-bîbas par ekoloìijas, sabiedrîbasattîstîbas tçmâm. Skola organizçpasâkumus par ekoloìiju, mâkslu

un kultûru. Mçs piedalîjâmies ru-dens saulgrieþiem veltîtâ pçcpus-dienâ, vçrojot priekðnesumus, pie-daloties mâkslas darbu veidoðanâno dabas materiâliem.

Meþa muzejs Lusto ciematâ irlielâkais, modernâkais un jaunâ-kais Somijâ. Tas ir arî viens noslavenâkajiem Eiropâ. Muzejâ ie-pazinâmies ar daþâdâm tehno-loìijâm, kâ demonstrçt meþaapsaimniekoðanas ciklu daþâdosvçstures posmos. Ekspozîcija stâstapar iespçjâm, ko cilvçks gûst, iz-mantojot meþa resursus, kâ arî to,kâ saudzçt un atjaunot meþu.Muzejâ tiek izmantotas video, TVprezentâcijas, kâ arî unikâla di-arâma, kas ar lieliem panâku-miem bija demonstrçta starptau-tiskajâ EXPO izstâdç Hannoverç.Muzejâ ir izveidota arî izstâde,kurâ mâkslinieki savu radoðoideju realizâcijai ir izmantojuðidaþâdus koksnes pârstrâdes ma-teriâlus.

(Turpinâjums no 1. lappuses.)

Iejûties kukaiòa lomâ.

Vides gidu spçles brîvâ dabâ.

3

Meþaiòi kïûst par zvçrinâtiem vides gidiem

Vides gidu kursos „meþaiòi” ap-guva daudzsoloðas gudrîbas: videsinterpretâcijas pamatprincipus, vi-des interpretâcijas pasâkumu plâ-noðanu un realizâciju, vides inter-pretâciju bçrniem un skolçniem,meþa ekosistçmas interpretâciju,sadarbîbas veidoðanu ar masu me-dijiem, kâ arî bukletu, informâcijasstendu un izstâþu veidoðanu. Ðîszinâðanas a/s „Latvijas valsts meþi”(LVM) darbiniekiem îpaði noderçsgadskârtçjo „Meþa dienu” organi-zçðanâ.

Man kâ LVM komunikâcijasprojektu vadîtâjai kursos iegûtâszinâðanas lieti noderçja jaunas vi-des izglîtîbas programmas „Izzinimeþu” metodikas izstrâdç, kâ re-zultâtâ 2006. gada nogalç klajânâca „veselîgs meþa izziòas lîdze-klis skolâm un to iemîtniekiem”jeb metodiskais lîdzeklis pamat-skolu skolotâjiem „Izzini meþu”.

Tad nu, laiþam meþâ!

Lîga Zute, vides gide,„Latvijas valsts meþi”Lâcim medu, gidam kukaini.

2006. gada nogalç ir iesvçtîta 4. vides gidu grupa jeb „meþaiòi”,kuru veido a/s „Latvijas valsts meþi” darbinieki, kâ arî pârstâvji nodaþâdâm Latvijas tûrisma organizâcijâm un uzòçmumiem.

Vides nodarbîbas Pastariòa muzejâIr pagâjuði vairâk kâ 130 gadi no

rakstnieka Ernesta Birznieka-Upîðabiogrâfiskajâ triloìijâ „Pastariòadienasgrâmata” aprakstîtajiem no-tikumiem. Ir mainîjusies „Bisnie-ku” sçta un tâs sadzîve.

Muzeja darbîbas mçríis ir sagla-bât lauku sçtas kultûrvidi, vei-dojot atbilstoðu ainavu. ÐodienPastariòa muzeja apmeklçtâji vçlasuzzinât: „Bet kâ tas bija toreiz, kadðeit dzîvoja mazais Pastariòð?”

Pagalmâ izvietotajâ maketâ«Ziemeïkurzemes lauku sçta 19.gadsimta beigâs» (M 1:5) attçlotssenâs sçtas plânojums. Mazâs çkasveidotas pçc Dzirciema un tuvçjâsapkârtnes vecâko mâju aprakstiem,uzmçrîjumiem un fotogrâfijâm. Tebçrni rod atbildes uz saviemjautâjumiem: „Kâdçï vienâ sçtâ irtik daudz çku? Kas ir rija, klçts,vâgûzis...?” Mazajiem muzeja ap-meklçtâjiem ðeit patîk spçlçties unarî strâdât: ravçt puíu dobes, pît

mazos “riíu” þodziòus, ganît “zo-sis”, “cûkas” un “govis”. Tas jaunekas, ka tâs no koka. Interesantsðíiet arî Pastariòa divriès un citaslauku bçrnu rotaïlietas.

Tad aicinâm doties tâlâk – vçro-jot dabu un vçrîgâk ieskatoties mu-zeja ekspozîcijâ, meklçt atbildes uzPastariòa uzdotajiem jautâjumiem.

Dzirciema apkârtne iekïaujas Zie-meïkurzemes augstienes paugurainç.Arî „Bisnieku” sçtas dienvidaustru-mu robeþa ir Oðu grava, kurâ augsimtgadîgi ozoli un oði. Pagalmu ie-skauj pïavas, kuras netiek lauksaim-nieciski izmantotas, un tâpçc tur irliela savvaïas augu liela daþâdîba.

Rakstnieks ir sarakstîjis jaukusstâstus par dabu, piemçrojot stâs-tîjumu daþâda vecuma bçrniem.Rakstot par putniem, kokiem,puíçm, blakus attçlotas daudzasreâlas dzîves ainas. Zemniekadzîve bija cieði saistîta ar dabu.Mûsu senèi, veicot lauku darbus,vienmçr vçroja un prata izskaidrotlikumsakarîbas dabâ, gaidâmâ laikaizmaiòas tuvâkajâs dienâs vai gadalaikâ. Te var iepazît lauku sçtasceltniecîbas un sadzîves tradîcijas.

Ejot pa taku gar ogulâjiem – zus-trençm un stiíençm, gar dîíîti unplçderiòiem, graviòas malâ redzamlaukakmeòu pamatus. Bçrnu uzde-vums, pçc dotâ sçtas plâna, ir at-rast agrâko çku novietojumu un

izvietot norâdes. Mîles vietâ tikai ne-liels íieìeïiem izklâts padziïinâjums.Kas bija mîle, kâ tecinâja darvu, kurto lietoja? Ðodien bçrniem nesaprota-mi ir vârdi – ðvamdoze, zçvelskaliòi,pundele, druvnesis, krieèiòð? Tos varmeklçt klçtî.

Uz mazajiem lauku muzejiemcilvçki nâk uzzinât un izjust to, kopar attiecîgo rakstnieku nav iespç-jams redzçt nekur citur. Pârlasotierakstus atsauksmju grâmatâ, pâr-domâju kas spilgtâk paliek atmiòâ.Tâs ir – senâs çkas un lietas, daba,mûsu suns Dþeks un, protams,maizes smarþa. Treðâ daïa muzejaapmeklçtâju ir pedagoìiskâs pro-grammas „Maizes cepðana” dalîb-nieki. Bçrni vçlas ne tikai skatîties,bet arî darboties. Un pçc kopîgi pa-veiktiem darbiem, protams, vis-garðîgâkâ ðíiet paðu ceptâ maize.

Vides gide Pastariòa muzejâGunta FriðfeldeIzklaidçjies un mâcies.

Pastariòa taka.

Izdevçjs: VITILA Koordinâcijas centrs

Adrese: VA “Latvijas Dabas muzejs”K. Barona iela 4, Rîga LV 1712Tâlr. 7356058, tâlr./fakss: 7356059

Foto: Maija Malnaèa, Lîga Zute, Jânis Vîtols,Ludmila Riekstiòa

Iespiests: Talsu tipogrâfijâ

Avîzes izdoðanu atbalsta:

Latvijas Vides aizsardzîbas fonds un Eiropas SavienîbasInterreg III B programma

Guï susur's savâ alâ,

Un gaida pavasari…

“Pilskalnes Siguldiòas” dabastakas grimst balta sniega ku-penâs. Kad laukâ nav liels sals,un ir vçlçðanâs brist sniegâ, da-bas vçrotâji var doties parkâ. Arîziemâ te noris sava dzîve un val-da rosîba – zîlîtes pârbauda kokuzarus un mizu, saèivinoties un li-dojot pa visu parku. Sîïi skaïitçrgâ un revidç savas barîbaskrâtuves pie ozoliem. Dzeòi,dzilnîði, stçrstes – katram te irsava vieta un darboðanâs.Þagatas jau sâk izvçlçties ligzduvietas, daþâ labâ vîtolâ jau notiekskaïi strîdi ap pçrno ligzdu.

Savâdâ un ilgu laiku neparastisiltâ ziema, pamodinâja lazdasun tâs saulainâs piekalnçs sâkaziedçt pavasarîgi skaistâm spur-dzçm. Agrâ pavasarî mûs priecçstâs lazdu spurdzes, kuras nestei-dzâs uzziedçt un nenosala. Pro-tams èalo arî strauti, un ezeridzîvo savu dzîvi, bebri darbojasvisâs ûdenskrâtuvçs. Pçdu pçtnie-kiem sniega sega ir kâ uzzîmçtagrâmata – te lapsa aizgâjusi laukavirzienâ peïu medîbâs, garausispa taku aizcilpojis, strauta tu-vumâ ûdrs vai ûdele pastai-gâjuðies, pie lielajiem ozoliemmazas pçdiòas no viena koka lîdzotram – tur vâverîte savâs gaitâstecçjusi.

Tagad labi var vçrot koku vai-nagu formas, zaru rakstus unkoku pumpurus. Var mâcîtiesnoteikt koku sugas pçc pumpu-riem, mizas, vainagu veidojuma,zariem.

Tâ dzîvo parks ziemâ, bet pçcneliela laika sprîþa, martasâkumâ sniegs kusîs strauji,strauti èalos kâ kalnu upes unsâksies lielâ pumpuru plaukðana.

Nâk tas skaistais laiks, kadkatrs koks plaukstot parâdâs savâ

krâsâ. Bçrzu zari jau ïoti drîziekrâsosies pavasara brûnumâ,modîsies bagâtîgâ “PilskalnesSiguldiòas” pavasara ziedaugu pa-saule. Ðogad takas apmeklçtâ-jiem, labâkai augu pazîðanai, tikspiedâvâts buklets par pavasaraziedaugiem, kas sastopami “Pils-kalnes Siguldiòas” dabas takâs.Bukletu sagatavoja Ilûkstes no-vada TIC vadîtâja Lîvija Tama-ne, sadarbîbâ ar Latvijas Dabasmuzeja speciâlisti Initu Danieli.

Kopâ ar vides gidu pavasaraziedaugu iepazîðana var bûtsâkums visâm citâm izzinoðâm,pçtnieciskâm un jaukâm ekskur-sijâm “Pilskalnes Siguldiòas” mâ-cîbu takâs.

Jûs iepazîsiet dendroloìiskomarðrutu, kurâ redzçsiet vare-nus diþkokus, zaru tiltiemsaauguðus kokus, vairâku kokusaaugumus un, protams, uz-zinâsiet par koku sugâm, tosavdabîbu, vçrtîbu.

Ìeoloìiskajâ marðrutâ redzç-siet daþâdus dabas procesusdarbîbâ, varçsiet vçrot darbîgogravu ietekmi uz ûdenskrâtuvi unvecgravas.

Bçrnus gaida piedzîvojumi,kopâ ar Sprîdîti izejot Sprîdîðataku, kur 36 koka skulptûrâsdzîvo pasaku tçli visas 1,6 kmtakas garumâ.

Ja jûs esat vçstures cienîtâji,tad takâ “Vçstures liecinieki”varçsiet apskatît I Pasaules karavâcu armijas blindâþas, gidastâstîjums jums pavçstîs par tâlaika dramatiskajiem notikumiemnovadâ.

Purva taka ir viena no tûristuiecienîtâkajam vietâm – pâri ne-lielam dzçrveòu purviòam veddçïu laipa, pa kuru ejot var ieel-pot purva smarþu, pçtît savda-bîgo purva augu valsti arkukaiòçdâju augu – raseni.

Garâku pârgâjienu cienîtâjusaicinâm doties Augðzemes aina-vu takâ. Tâ ir 8 km gara un vedgar ezeriem augðup augstienç,kamçr sasniegts augstâkaispunkts virs jûras lîmeòa – 198m, ðeit uzbûvçts neliels skatutornis, no kura paveras jauksskats uz Dvietes palieni, Dauga-vas un Ilûkstes upes senleju.Visa pârgâjiena garumâ jûs pa-vadîs putnu dziesmas, redzçsietdaudz retu augu, veldzçsietiesezera ûdeòos, priecâsieties parsastaptajiem dzîvniekiem.

Marðruta galapunktâ atrodaspaðvaldîbai piederoða viesu mâja“Driìenes”, kas piedâvâ nakts-mîtni un nopçrðanos lauku pirtiòâ.

“Pilskalnes Siguldiòa” atrodasLatvijas dienvidaustrumu daïâ,Daugavpils rajona Ilûkstes novadâ.

Tûrisma informâcijas centratelefoni – 54640826, 26555275.E-pasta adrese: ilukstetic@inbox.lv

Vides gide Lîvija TamaneIlûkstes novada Tûrisma

informâcijas centrs

Lieliska vieta vides interpretâcijai.

Pilskalnes Siguldiòa.