jūras piekrastes biotopu bezmugurkaulnieku …...bezmugurkaulnieku daudzveidība pludlīnija un...
TRANSCRIPT
Jūras piekrastes biotopu bezmugurkaulnieku daudzveidība un
aizsardzība
Voldemārs Spuņģis Latvijas Entomoloģijas biedrība
Prezentācijas plāns
Abiotisko faktoru gradienti (sugu prasības)Veģetācijas sukcesijas (sugu prasības)Aizsargājamās un retās sugasApsaimniekošanas pasākumi
Piekrastes biotopi
Dzeltenie – ir kaut kādi dati
Pie zālājiem
Abiotiskie faktori
VējšSpēcīga saules radiācijaSmilšu pārpūšanaSausums - mitrumsSāļiMikroklimata dažādība katrā piekrastes
biotopā
Abiotiskie faktori
Sāls ietekme
Abiotiskie faktori
Piekrastes īpatnības: Nelielā platībā ir biotopi dažādās sukcesijas
stadijās – pludmale, embrionālā, priekškāpa, pelēkā kāpa, piekrastes pļava, mežs, mitras ieplakas, stādījumi.
Jo teritorijā dažādāki biotopi, jo lielāka sugu daudzveidība
Izteikti faktoru gradienti
Bezmugurkaulnieku daudzveidība
Pludlīnija un liedags:Hidrofīlas un higrofīlas sugas, speciālistiDominē divspārņi (krastmalmušas
Ephedridae)Barība – jūras mēsli, augsnes aļģesRacējdzīvnieki dominē Liels saprofāgu īpatsvars
Pludmale
Pludmales sauso smilšu josla
Jūras sanesasPludmales mitro smilšu josla
slapjš
mitrssauss
Pludmale
Jūras sanesas: dominē divspārņi. Tie, savukārt, ir barība bridējputniem.
Pludmale
Mitras pludmales smiltis: “augsnes horizonti”.
Aļģes – barība divspārņiem
Anaerobais slānis
Pludmale
Pludmales lāmas: augsta sugu daudzveidība. Smilšu krupja biotops. Barošanās objekti – divspārņi.
Pludmale
Cakile maritima – pludmales nektāraugs
Pludmale
1310 Viengadīgu augu sabiedrības dūņainās un zemās smilšainās pludmalēs
Apaļais resnulis Omophron limbatum
Pludmale
Mitras pludmales smiltis: dominē racējdzīvnieki, piemēram, divspārņi, vaboles un zirnekļi
Divspārņu kāpuru darbības pēdas
Smilšu krupju mazuļu galvenā barība
Arctosa perita
Kāpas
2110 Embrionālās kāpas: dominē racējdzīvnieki, piemēram, skrejvabole Broscus cephalotes, jūrmalas smilšavabole
Lēcējvēžu alas
Kāpas
Embrionālās kāpas
Honckenia peploides
Fitofāgu maz
Kāpas
Priekškāpa:Daudz speciālistu – psammobiontu ar racēja dzīves veiduDominē – skudras (Lasius psammophilus, Formica
cinerea), epigeiskie zirnekļi (Salticidae gen.sp.), skrejvaboles, smilšvaboles, melnuļi, zemesblaktis
Lielāks zoofāgu (barība “svešie” kukaiņi), nevis fitofāgu īpatsvars
Vietējo aizsargājamu sugu nav
Kāpas
2120 Priekškāpas. Apmēram tāda pat dzīvnieku sabiedrība kā embrionālajās kāpās.
Abiotiskie faktori
Kāpas Papē
Smilšu bioloģiskā stabilizācija
Nesaistīta smilts un virsmas garoziņas veidošanās
Smilšu bioloģiskā stabilizācija
Nesaistīta smilts nepieciešama plēsoņām: smilšvabolēm Cicindela hybrida. Naktī ierokas smiltīs.
Smilšu bioloģiskā stabilizācija
Nesaistīta smilts nepieciešama plēsoņām: skudru lauvām Myrmeleon formicarius un Euroleon nostras. Vējš nevēlams.
Smilšu bioloģiskā stabilizācija
Stabilizēta smilts bez veģetācijas nepieciešama smilšvaboļu Cicindela sp. kāpuriem
Pieauguša kāpura eja
Jauna kāpura eja
Abiotisko faktoru gradienti
pH izmaiņas virzienā no priekškāpas uz iekšzemi
R2 = 0.9314
6.0
6.2
6.4
6.6
6.8
7.0
7.2
7.4
0 10 20 30 40 50 60
Attālums no "nulles" (m)
pH
Biotopu sukcesija
Blakus biotopi
Pelēkā kāpaPriekškāpas-pelēkās kāpas pārejas josla
Priekškāpa
Biotopu sukcesija
Abiotiskie faktori
Kāpas pie Pērkones
Biotisko faktoru gradienti
Ziedaugu un sūnu projektīvā seguma gradienti
Ziedaugi
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
60.0
70.0
2 6
10
14
18
22
26
30
34
38
42
46
50
54
58
Attālums no priekškāpas (m)
Vid
ēja
is p
roje
ktī
vais
seg
um
s (
%)
Sūnas
-20.0
0.0
20.0
40.0
60.0
80.0
100.0
2 6
10
14
18
22
26
30
34
38
42
46
50
54
58
Attālums no priekškāpas (m)
Vid
ēja
is p
roje
ltīv
ais
seg
um
s (
%)
Bezmugurkaulnieku daudzveidība
Pelēkās kāpas:Relatīvi augsta sugu daudzveidība, sugu
polidominanteRaksturīgi taisnspārņi, plēvspārņi, epigeiskie
zirnekļi, piltuvzirneklis Agelena labyrinthica, dienas tauriņi, utt.
Liels fitofāgu īpatsvars
Bezmugurkaulnieku dinamika
Vaboles Coleoptera (15.05.-13.06.2002.)
R2 = 0.8052
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2 6 10 14 18 22 26 30 34 38 42 46 50 54 58 62
Attālums no priekškāpas (m)
Re
latī
va
is b
līv
um
s (
īp./la
m.)
Bezmugurkaulnieku dinamika
Taisnspārņu Orthoptera populācijas blīvums (Akmensrags 2006. gads)
R2 = 0.5845
-20
0
20
40
60
0 20 40 60 80
Distance from white dune (m)
Density
Bezmugurkaulnieku dinamika
Tauriņi Lepidoptera – nektarofāgi uz Hieracium umbellatum, Thymus serphyllum, Dianthus arenariusu.c.
Bezmugurkaulnieki – aizsargājamās un retās sugas
Galvenās sugas:• kāpu vilkzirneklis• īsspārnu sisenis u.c. taisnspārņi• lielais silsamtenis• lielais mārsilu zilenītis (ES suga)• garlūpas racējlapsene• jūrmalas smilšvabole u.c. vaboles• u.c.
Aizsargājamās sugas
Kāpu vilkzirneklis Arctosa cinerea, nepieciešama stabilizēta smilts.
Aizsargājamās sugas
Īsspārnu sisenis Podisma pedestris, mikroliegumu suga, nepieciešama īsa veģetācija un smilšu laukumi.
Aizsargājamās sugasSarkanspārnu smiltājsisenis
Bryodemella tuberculata
Sarkanspārnu sisenis parkšķis Psophus stridulus
Raibspārnu smiltājsisenisOedipoda coerulescens
Zilspārnu smiltājsisenisSphingonotus caerulans
Nepieciešama zema un skraja veģetācija, smilšu laukumiņi
Aizsargājamās sugas
Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens.
Aizsargājamās sugas
Lielais silsamtenis Hipparchia alcyone. Aktuālā atradne Daugavpils kāpās.
Aizsargājamās sugas
Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion, ES direktīvas suga, nepieciešams mārsils un dzēlējskudras. 2015. Gada kukainis.
Aizsargājamās sugas
Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion, ES direktīvas suga. No Article 17 ziņojuma.
Aizsargājamās sugas
Zirgskābeņu zilenītis Lycaena dispar, ES direktīva. Lielais ceļotājs, iemaldījies piekrastē. Pāvilostā regulāri.
Aizsargājamās sugas
Garlūpas racējlapsene Bembix rostrata,mikroliegumu suga. Nepieciešami smilts laukumi – traucējums.
Aizsargājamās sugas
Garlūpas racējlapsenes biotops Pāvilostā. Traucējums – auto sliedes.
Retās sugas, LSG
Jūrmalas smilšvabole Cicindela maritima. Imago – nesaistīta smilts, kāpuriem –saistīta, bez vienlaidus augāja.
Retās sugas
Kāpu pūpēži – specifiska barība kukaiņiem Piepjvabole Lycoperdina succinta
Tulostoma brumaleLycoperdon lividum
Ietekmējošie faktori
Antropogēnie faktori (novērojumi):Kāpu vāja izmīdīšana – ±neietekmēKāpu vidēja līdz stipra izmīdīšana – negatīviLiedaga izbraukāšana – vāji ietekmēAizsargstādījumi (priedes, kārkli) – negatīviJūras mēslu savākšana – negatīviInvazīvās augu sugas (krokainā roze) – negatīvi
Ietekmējošie dabiskie? faktori
Krokainā roze Rosa rugosa
Antropogēnie faktori
Kāpu izbraukāšana
Antropogēnie faktori
Rekreācija!
Aizsardzības pasākumi
Psammofīlās sugas (Cicindela maritimaBembix rostrata u.c.):
Samazināt rekreācijas slodzi, tai pašā laikā nepieļaut kāpu aizaugšanu
Saglabāt/izveidot kāpās atsevišķas vietas ar suksecijas pionierfāzi, nepieciešams traucējums
Aizsardzības pasākumi
Taisnspārņu sugas:Samazināt rekreācijas slodzi kāpās un sauso
piekrastes pļavu vietās ar zemu (ap 10 cm) veģetāciju, tai pašā laikā nepieļaut šādu vietu aizaugšanu. Likvidēt koku apaugumu.
Organizēt rekreāciju – takas caur vērtīgiem biotopiem.
Aizsardzības pasākumi
TauriņiSamazināt rekreācijas slodzi vietās ar bagātu
ziedošu augu daudzveidībuNepieļaut kāpu aizaugšanu/likvidēt koku
apaugumuPar ganīšanu, pļaušanu nav datu, iespējama
ekstensīva ganīšana Izveidot vietas ar labvēlīgu mikroklimatu
(aizvēju), piemēram, meža joslas, lauces, kas savienotas ar kāpu biotopiem
Aizsardzības pasākumi
Pāvilostas pelēkās kāpas apsaimniekošana. Koku joslas mikroklimata regulācijai.
Aizsardzības pasākumi
Mezoreljefa aizsardzība:Rekreācijas pasākumus plānot tā, lai tie
mazāk skartu vietas ar sarežģītāku mezoreljefu. Šādās vietās ir daudzveidīgāks mikroklimats.