2

Cilvēka ietekme uz vidi ir tikpat sena kā cilvēce - jau vissenākajos laikos cilvēks spēja iespaidot to vidi, kurā tas atradās

3

Mežu izciršana, lopkopība, lauksaimniecība

Rūdu ieguve un ražošana (ādu miecēšana, stikla ražošana)

Kaitīgā ietekme uz cilvēka veselību, ko pamanīja jau senie romieši un senie grieķi

Izmainīja ainavu un sekmēja auglīgo zemju pārtuksnešošanos,

piemēram, senās Divupes civilizācijas zemēs

Medības un pārtikas augu vākšana Izmainīja dzīvnieku un augu sugu skaitu,

ietekmējot bioloģisko daudzveidību

Ja vietējie resursi tika izsmelti vai arī radītais piesārņojums kļuva bīstams –

Industriālā revolūcija, urbanizācija -

jaunu enerģijas avotu apgūšana – fosilā kurināmā izmantošana, jaunu ražošanas paņēmienu izstrādāšana, masveida ražošana, iedzīvotāju skaita pieaugums, cilvēka dzīves kvalitātes paaugstināšanās.

4

kopiena vai nu gāja bojā, vai arī pārvietojās uz citu vietu, kurā vides kvalitāte un pieejamie resursi

nodrošināja attīstību piemēram, Dienvidamerikas un Centrālamerikas ciltis

5

Pasaules apgabali, kas cieš no “skābajiem lietiem”

Mūsdienās cilvēks ietekmē vidi ne tikai īslaicīgi, bet arī ilgtermiņā – ietekmē arī nākamās paaudzes

Ir mainījies cilvēka darbības dēļ radīto ietekmju mērogs

un ilgums

6

7

Vide ir visi nosacījumi un faktori, kas ietekmē dzīvo

organismu vai to kopumu tā dzīves laikā

Jēdzienu “vide” var attiecināt gan uz visu apkārtni kopumā, gan uz specifisku tās daļu, un to veido:

Cilvēka iekšējā (mentālā) vide

Dabas vide

Cilvēka pārveidotā vide

Sociālā vide

8

Vides zinātne ir zinātne par dabas sistēmām un to mijiedarbību ar cilvēkvidi

Vides zinātne ir: relatīvi jauna zinātnes nozare

patstāvīga zinātnes nozare interdisciplināra zinātnes nozare

Vides zinātne kā nozare sāka veidoties pēc tam, kad citās dabas un sociālo zinātņu nozarēs bija gūta pietiekami dziļa izpratne par dabas

procesiem un cilvēku ietekmi uz tiem

9

Romas un Grieķijas kultūras nozīmīgi tālākattīstītāji bija viduslaiku arābu domātāji

Grieķu filozofs Milētas Taless (625-547 p.m.ē.)

Klasiskās grieķu filozofijas pamatlicēji Platons (428-347 p.m.ē.) un Aristotelis (384-322 p.m.ē.)

Grieķu filozofs Milētas Taless (625-547 p.m.ē.) - racionāli skaidroja pasauli, kas atrodas ap mums, un

ietekmēja klasiskās filozofijas izveidi

Ne tikai piedāvāja vienotu (sistēmisku) un racionālu izskaidrojumu dabā noritošajām parādībām, bet arī sniedza daudzu dabas parādību

(piemēram, meteoroloģisko parādību) aprakstus

Romiešu domātāji, piemēram, Plīnijs Vecākais (23-79 m.ē.) Apkopoja zināmos priekšstatus,

novērojumus par dabas vidē noritošo un dabas parādību aprakstus

10

20. gs. otrajā pusē tika apzināta cilvēces ietekme uz vidi un iespējamās sekas:

Krievu ģeoķīmiķis Vladimirs Vernadskis (1863.-1945.) attīstīja koncepciju par biosfēru, ko jau 1875. g. bija izvirzījis austriešu ģeologs E. Zīss

Biosfēra ir Zemes cietā, gāzveida un

šķidrā apvalka dzīvo un nedzīvo komponentu vienota sistēma, kurā

norit vielu un enerģijas apmaiņa norit noteiktas bioģeoķīmiskas funkcijas pastāv kopējas attīstības likumsakarības

– var tikt ietekmēta ne tikai vietējā populācija, bet visa ekosistēma

11

Noosfēras koncepcijas attīstība saistās ar angļu zinātnieka Džeimsa Lavloka izvirzīto hipotēzi:

Dž. Lavloka izvirzītā hipotēze pieļauj, ka pastāv izteikta atgriezeniska saikne starp dzīvo organismu

patērētajām vielām, to izdalītām vielām un uz Zemes noritošajiem procesiem

Zeme ir pašregulējoša sistēma, uz kuras noritošos procesus nosaka dzīvo organismu

kopuma funkcionēšana

12

Pašlaik uz Zemes pastāvošais dzīvo organismu kopums nosaka:

Bet cilvēka darbības dēļ, īpaši – ja tiek sagrauti Zemes bioloģiskās sistēmas

pašregulēšanās procesi, tas var katastrofāli ietekmēt cilvēku kopienas dzīves apstākļus

atmosfēras sastāvu Zemes klimatu vielu plūsmu raksturu

ASV cilvēku attieksmi pret vides problēmām, vides aizsardzības nepieciešamību sekmēja

jūras bioloģes Reičelas Kārsonas grāmata „Klusais pavasaris” (1961.g.)

13

Rachel Carson (1907-1964), amerikāņu jūras bioloģe, rakstniece

20.gs. 60.gados kļuva acīmredzamas vairākas vides problēmas, kuras saistījās tieši ar vides piesārņojumu

(skābo nokrišņu veidošanās, ozona slāņa degradācija)

14

Mūsdienās vides problēmas ir kļuvušas globālas

globālā pasiltināšanās stratosfēras ozona slāņa degradācija daudzas vielas vai nu sadalās lēni, vai vispār nesabrūk – ir noturīgas vidē

Vides problēmu raksturs nav atkarīgs no sabiedrības bagātības un ekonomiskās un sociālās sistēmas

Līdz šim tradicionālais antropocentriskās sabiedrības

attīstības modelis naivi balstās uz pieņēmumu, ka ekonomiskā attīstība nav ierobežota un dabas

bagātības nav izsmeļamas

15

Zinātniski tehniskā progresa dēļ cilvēka darbība mūsdienās ir kļuvusi par tik aktīvu apkārtējo vidi veidojošu faktoru, kāds nav bijis

kopš dzīvības rašanās uz Zemes

Cilvēka darbība spēj apdraudēt paša cilvēka izdzīvošanu !

16

Bioloģija, ekoloģija, bioķīmija

Zemes zinātnes

Ķīmija, fizika, ģeoloģija

Ģeoķīmija, augsnes zinātne,

klimatoloģija, hidroloģija u.c.

17

Vides zinātne

18

Vides zinātne ir patstāvīga nozare !

Tās specifiskumu nosaka veids, kādā tā integrē speciālo zinātņu informāciju vienotā sistēmā un izmanto jauniegūtās

zināšanas vides problēmu risināšanā

Vides zinātne ir piemērs tam, kā vairāku zinātņu nozaru metodoloģijai mijiedarbojoties, veidojas jauna zinātņu nozare –

kas spēj atgriezeniski ietekmēt

sabiedrības attīstību

19

Vides informācijas

ievākšana

Vides informācijas

apstrāde un analīze

Jaunu ekonomikas

sistēmu attīstība Vides ietekmju

samazināšana

Vides izglītības

īstenošana

20

Vides zinātni raksturo:

aktīva iesaistīšanās sabiedrībā noritošajos procesos,

tieša ietekme uz likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesu,

augsta atbildība sabiedrībai.

21

Ilgtspējīgas un līdzsvarotas valsts politikas izstrāde

Vides aizsardzības politikas integrācija kopējā valsts attīstības politikā

Sabiedrības iesaistīšana vides problēmu optimālu risinājumu izvēlē

Prioritātes piešķiršana visefektīvākajiem problēmu risinājumiem

22

Izvēlēties katrai problēmsituācijai atbilstošus politikas līdzekļus

Iesaistīt vides politikas īstenošanā mērķgrupas un visu līmeņu pašvaldības

Nodrošināt to, ka valsts sedz daļu vides aizsardzības vai atveseļošanas izdevumu

Radīt nosacījumus videi draudzīgas rīcības stimulēšanai

Nodrošināt kvalitatīvu vides izpēti un vides izglītības un vides zinātnes attīstību

23

Ekoloģija

24

Vides ķīmija un ekotoksikoloģija

Dabas aizsardzība

Vides ģeogrāfija

Vides pārvaldība

Vides inženierzinātne

25

Ekoloģija sākotnēji veidojusies kā bioloģijas apakšnozare,

bet 20.gs. 60.gados tajā tika ietilpinātas daudzas starpdisciplināras problēmas, kas skar gandrīz visus iespējamos sabiedrības

un dabas attiecību aspektus, ieskaitot bioloģiskos, tehniskos, humanitāros un politiskos aspektus

Tiek uzskatīts, ka ekoloģija, kas pirms 100 gadiem radās kā mācība par organisma un vides attiecībām, ir kļuvusi par:

cilvēku industriālās sabiedrības

uzvedības teorētisko pamatu dabā

26

Dabas aizsardzības mērķi:

praktiski veicināt dabas aizsardzības pasākumu teorētiskā pamatojuma izstrādi, izpētīt dabas vides mainību, Nodrošināt vides kontroles un monitoringa sistēmas izveidi –

lai sekmētu dabas vērtību aizsardzību un tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu

27

Dabas aizsardzība vēsturiski veidojusies kā filozofisku un reliģisku uzskatu par cilvēku kā dabas sastāvdaļu savijums

Jau primitīvajās reliģijās ir sastopami tādi jēdzieni kā svētās birzis, svētie meži, ezeri un kalni

28

Termins “dabas aizsardzība” parādījās 20.gs. sākumā vēl ilgi pirms pašas vides zinātnes kā patstāvīgas zinātnes nozares izveidošanās

rezervātu izveidošana retu un iznīkstošu sugu iegūšanas aizliegums dabas pieminekļu aizsardzība u.tml.

Toreizējā izpratne:

Dabas aizsardzības speciālisti drīz vien apjauta, ka pareiziem aizsardzības pasākumiem nepieciešami nopietni ekoloģiski pētījumi

Tādēļ sākotnēji dabas aizsardzība kā zinātniska

disciplīna attīstījās uz ekoloģijas fona

29

Dabas aizsardzības filozofiskie strāvojumos var izšķirt trīs galvenos virzienus:

Dabas resursu saudzīga

izmantošana un aizsardzība

Evolucionārā ekoloģija

Romantiski transcendentālais

virziens

Dabu nevar vērtēt ekonomiskās peļņas

kategorijās, bet tā ir vērtība pati par sevi

Mūsdienu vides zinātne un dabas aizsardzības prakse pamatā balstās uz evolucionāri

ekoloģisko virzienu

Jeloustonas nacionālais parks ASV ir slavens ar unikāliem ģeoloģiskiem objektiem

30

31

32

Monokultūru audzēšana lauksaimniecībā – apdraud bioloģisko daudzveidību

Introducētas sugas – ievestas augu un dzīvnieku sugas, kas pielāgojušās dzīvei

Latvijas vides apstākļos

33

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowsky)

34

Vides ķīmija un ekotoksikoloģija pēta:

vides piesārņojumu, tā noteikšanas un analīzes metodes,

vielu izturēšanos vidē, dabiskas un antropogēnas izcelsmes vielu iedarbību vidē – to ietekmi uz populācijām, cilvēku, visu biosfēru,

to, kā vides piesārņojums ietekmē mijiedarbību starp dzīvajiem organismiem un starp organismiem un vidi.

35

Vides ķīmijas metodes sniedz izpratni par Zemes sastāva nepastāvīgumu un evolūciju – Zemes pašreizējais stāvoklis ir tikai viena

stadija tās attīstības procesā, kuru ietekmē ļoti daudzi faktori

Vides ķīmija pēta: Zemes garozu un ģeosfēru, kā arī citus kosmiskos ķermeņus,

izmantojot ķīmijas metodes

Vides ķīmija aplūko divas nozīmīgas mūsdienu zinātnes problēmas –

vides aizsardzības jautājumus un Zemes dzīļu resursu veidošanās likumsakarības, šo resursu praktisko

nozīmi un ieguves iespējas

Ekotoksikoloģijas (vides toksikoloģijas) pētījumu objekts ir:

36

dabiskas un antropogēnas izcelsmes vielas, kas nonāk vidē (atmosfērā, hidrosfērā, litosfērā, biosfērā), šo vielu aprite vidē, vielu iedarbība uz individuālu dzīvo organismu, kā arī uz kopienām – biocenozēm, ekosistēmām un biosfēru

Ekotoksikoloģijas mērķis ir nodrošināt vielu iedarbības riska

samazināšanu

37

38

39

Mazgāšanas līdzekļi

Balinātāji Dezinficējošas vielas Tualetes šķīdumi

Kamīna tīrītāji

Septisko tvertņu tīrītāji Logu, traipu un emaljas

tīrītāji

Krāsvielas

Glazūras Šķīdinātāji Politūra Eļļas un lateksa krāsas

Lakas

Celtniecības materiāli

Kodinātāji Koka antiseptiķi Rūsas

pārveidotāji

Asfalta laka Bituma tepe

Dārza ķīmikālijas

Pesticīdu pulveri Pesticīdu šķīdumi Pesticīdu

aerosoli

Herbicīdi Ratendanti Minerālmēsli

Auto-moto produkti

Skābe akumulatoriem Minerāleļļas Antifrīzi

Benzīns Šķīdinātāji Krāsvielas

Vispārējas lietošanas produkti

Baterijas Līmes Cements

40

Vides ģeogrāfija pēta, kā cilvēks ietekmē ainavu

Arāla jūras ainavas izmaiņas cilvēka darbības ietekmē

41

42

Pēta nevēlamās ietekmes uz vidi, kā arī meklē līdzekļus to novēršanai –

sevišķu uzmanību pievēršot ūdens, augsnes un gaisa piesārņojumam, izstrādājot inženiertehniskas metodes -

vides sanācijai atkritumu savākšanai atkritumu uzglabāšanai un utilizācijai vidi saudzējošu tehnoloģiju attīstībai

43

Videi draudzīgu produktu izstrāde - ekodizains

Produkti, kuru tapšanas procesā, lietošanas laikā un tiem nonākot atkritumu plūsmā tiek samazināta ietekme uz vidi

un dabas resursu patēriņu

“Klimata krīze: nacionālā drošība, sabiedrības veselība un ekonomiskie draudi”

ASV Kongresa Enerģētikas un vides apakškomiteja, 12.02.2009.

44

Vides pārvaldības pētījumu mērķis ir izzināt sabiedrībā noritošo procesu ietekmi uz vidi, ietverot

pētījumus par:

dabas resursu izmantošanas iespējām

dabas vides bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības aizsardzības zinātnisko pamatu

ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu

45

Pasaules vides diena - Bristole, 05.06.2007.

Resursi, piesārņojums un vides degradācija

Ierobežojumu princips

Piesārņojuma novēršanas princips

Trīs “R” - reducing, reusing, recycling

Atkārtotas izmantošanas un pārstrādes princips

Ilgtspējīgas izmantošanas princips

46

Zinātniski pētnieciskā darbība

Vielas nezūdamības likums

Bezatkritumu princips

Vielas kvalitātes princips

Atkārtotas izmantošanas vai pārstrādes princips

Enerģijas nezūdamības likums

Enerģijas kvalitātes princips

Organisma un vides saskaņas princips

Ekoloģiskās nišas princips u.c.

47

Ekonomika un politika

Visu ārējo izmaksu uzskaitīšanas princips

Ekonomisko briesmu princips

“Nedzīvo pāri zemes iespējām” princips

Pārmērīga patēriņa princips, lietu tirānijas princips

Ekonomiskā un ekoloģiskās vieduma princips

Nabadzības “slazda” mazināšanas princips

Zemes noteiktais princips

Profilakses un procesu kontroles princips

Individuālas varēšanas princips

“Sliktas ziņas var būt arī labas ziņas” princips u.c.

48

Pasaules uzskats un ētika

Pazemības princips

Sadarbības princips

Dabas respektēšanas princips

Ilgtspējas un ekocentrisma princips

Savvaļas dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas princips

Minimālā kaitējuma princips

Līdzsvarotu izmaiņu princips

Ekonomika nav visam pāri stāvošs princips u.c.