Informatīvais ziņojums „Administratīvi teritoriālās reformas

izvērtējums”

1

IZVĒRTĒJUMA METODIKA• ATR mērķis – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas

ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem

• ATR ietekme (mēroga un resursu pieejamības izmaiņas) uz teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un spēju pildīt funkcijas

• Pašvaldību izvērtējums grupās (pēc iedzīvotāju skaita) – līdz 4000, 4000-10 000, virs 10 000

• Analizētie rādītāji - pakalpojumu klāsts, sadarbība, pamatbudžeti, t.sk. nodokļu ieņēmumi, ES fondu apguve, privāto investīciju piesaiste

• Datu avoti – kvantitatīvā (CSP, VK pārskati, ES fondu VIS) un kvalitatīvā informācija (aptaujas)

2

ATR – pašvaldību skaits un lielums

Izveidoti pēc iedzīvotāju skaita lielāki novadi, kam ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas:• Plašākas budžeta iespējas - pirms reformas mazākais budžets 91,2 tūkst; pēc reformas 905,6 tūkst.• Plašāka pakalpojumu pieejamība:

– Lielākajos novados pieejama lielāka pakalpojumu dažādība/klāsts– Pirms reformas bija pašvaldības arī bez pamatskolas (pēc reformas tikai 5 novadiem nav vidusskolas)– Pirms reformas vairākos pagastos nebija pietiekošs sociālā darba speciālistu skaits, lai nodrošinātu sociālos

pakalpojumus (pēc reformas 6 novados nav pietiekošs un 8 ir minimālais skaits (3)).• Plašāka izvēle vēlēšanās – pirms reformas 69 pašvaldībās bija tikai 1 deputātu kandidātu saraksts; pēc tikai 1 novadā

Pašvaldību skaits ar iedzīvotājiem līdz 4000, 4000-10 000 un virs 10 000

3

Pašvaldības - salīdzinājums

4

Pagasts - piemērs (ap 500 iedz.)

• Budžets 0.45 milj.• Administratīvie

izdevumi 25 %• Pakalpojumi:

o Pamatskolao Bibliotēkao Tautas nams

• Valsts iestāžu pakalpojumi: pasts

Mazs novads – piemērs (līdz 4000 iedz.)

• Budžets 1,2 milj.• Administratīvie izdevumi 16%• Iedz. skaits pēdējos 10 gados:

-22% • Pakalpojumi:

o Pamatskola, vidusskola o Bibliotēkao Kultūras nams, muzejs

• Attīstības plānošana – attīstības plānošanas speciālists

• Valsts iestāžu pakalpojumi: pasts, LLKC

Liels novads – piemērs (virs 10 000 iedz.)

• Budžets 15 milj.• Administratīvie izdevumi 6 %• Iedz. skaits pēdējos 10 gados: -16% • Pašvaldības pakalpojumi

o Pirmsskolas izglītības iestādes, pamatskolas, vidusskolas, profesionālās izglītības iestāde

o Mākslas un mūzikas skolas, sporta skolas

o Kultūras centrs, centrālā bibliotēka, muzeji

o Tūrisma informācijas centrs• Attīstības plānošana – izveidota

atsevišķa nodaļa• Valsts iestāžu pakalpojumi: VZD,

PVD, VID, VSAA, LLKC, pasts u.c.ATR

Pašvaldību sadarbība

Pašvaldību kopīgi izveidotās izglītības pārvaldes Pašvaldību kopīgi izveidotās civilās aizsardzības komisijas

Pašvaldību kopīgi izveidotās būvvaldes

5

Pašvaldību ieņēmumi un administratīvie izdevumiPašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu atšķirības pašvaldību grupās , izņemot Pierīgas un Rīgas pašvaldības (Ls/iedz.)

6

Mazie novadi (iedz.skaits līdz 4000)

Vidējie novadi (iedz. skaits no 4000 līdz 10000)

Lielie novadi (iedz.skaits virs 10000)

Republikas pilsētas 0

100

200

300

400

500

600

319

400 378

539

150 144173

267232 263 271

362augstākie

zemākie

vidējie

Pašvaldību pamatbudžeta administratīvie izdevumi pašvaldību grupās, izņemot Pierīgas un Rīgas pašvaldības (Ls/iedz.)

Mazie novadi (iedz.skaits līdz 4000)

Vidējie novadi (iedz. skaits no 4000 līdz 10000)

Lielie novadi (iedz.skaits virs 10000)

Republikas pilsētas 0

50

100

150

200

250 229

154

120

5022 29 27

23

7670 60

33

augstākie

zemākie

vidējie

ES fondu piesaistes kapacitāte (pašvaldību novērtējums)

Pašvaldību vērtējums par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz ES fondu projektu ieviešanu

7

ES fondu finansējums

0

50

100

150

200

250

300

350

200.3

139.6

62.1

22.6

192

241

342

96

Izmaksātais finansējums, milj. latu Izmaksātais finansējums uz 1 iedz., latu

Izmaksātais finansējums pašvaldībām milj. latu uz 1 iedzīvotāju latos

8

Pašvaldībām izmaksātais finansējums aktivitātēs ar atklātu projektu iesniegumu atlasi, milj. latu un sekmīgo

projektu pieteikumu skaits

0

10

20

30

40

50

60

0

20

40

60

80

100

120

140

160

51.22

32.17

25.97

13.67

88

31

143

58

Izmaksātais finansējums, milj. latu

Izmaksātais finansējums uz 1 iedz., latu

Uzņēmējdarbības kapacitāte (pašvaldību novērtējums)

59; 50%

28; 23%

11; 9%

21; 18%

Kapacitāte ir augusi

Kapacitāte nav augusi

Nezina

Nav atbildes

Vai pašvaldības vērtējumā pēc ATR ir augusi pašvaldības kā institūcijas spēja (administratīvā kapacitāte) piesaistīt

investorus?

9

Visbiežāk tiek minēti sekojoši piemēri, kas ATR rezultātā ir vērtējami kā ieguvumi pašvaldību spējai sagatavot piedāvājumus:

• pieejams plašāks cilvēkresursu apjoms (noteikts par informācijas sagatavošanu un apmaiņu atbildīgais darbinieks; uzlabota apkalpošanas kvalitāte);

• apvienošanās rezultātā novads ieguvis jaunas teritorijas, kuras izmantot uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistei;

• centralizēta informācija par pašvaldības teritorijā potenciālajām investīciju piesaistes vietām.

Piesaistīto privāto investoru skaits

Pierīga

s pašv

aldības

Lielās

pašvald

ības (ie

dzīvotāj

u skait

s virs

10000)

Vidējās p

ašvald

ības (ie

dzīvotāj

u skait

s no 4000-10000)

Mazās p

ašvald

ības (ie

dzīvotāj

u skait

s līdz 4

000)0

20

40

60

80

100

120

7

96

28109

108

2635

2009.gads 2012.gads

Piesaistīto privāto investoru skaits - Investīciju apjomsno 50 000 - 1 000 000 LVL

0

4

8

12

16

5

9

5 56

17

11

5

2009.gads 2012.gads

Piesaistīto privāto investoru skaits - Investīciju apjomsvirs 1 000 000 LVL

10

Kopsavilkums – ATR ieguvumi• Izveidoti pēc iedzīvotāju skaita lielāki novadi, kam:

– Lielākas budžeta un infrastruktūras iespējas– Plašāka pakalpojumu pieejamība (īpaši lielākajās

pašvaldībās)– Efektīvāka pārvalde (īpaši lielākajās pašvaldībās)

• Pašvaldību demokrātijas attīstība• Augusi pašvaldību spēja piesaistīt ES fondu

finansējumu• Augusi pašvaldību spēja piesaistīt uzņēmējus

(investorus)

11

Kopsavilkums – ATR neatrisinātie jautājumi• Pašvaldību administratīvo teritoriju neatbilstība likuma

prasībām – 36 novadi ar iedzīvotāju skaitu mazāk kā 4000• Novadi bez reģionālās attīstības centriem, bet atrodas tiešā

to ietekmē• Daudzām mazo novadu pašvaldībām ir nepietiekoša

nodokļu ieņēmumu bāze un augsti administratīvie izdevumi• Labāka ES fondu apguve lielākās un vidējās pašvaldībās• Lielāks potenciāls uzņēmumu piesaistei lielākās pašvaldības

(biežāk izvēlas investori, vairāk lielo investīciju projektu)• Neviendabīgā pašvaldību sistēma nespēj pārņemt nākotnē

decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas – jau šobrīd mazie novadi nespēj paši pildīt atsevišķas funkcijas

12

Turpmākā rīcība• Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu

likumsTiek paredzēta brīvprātīgās apvienošanās kārtība

• Sarunas ar ministrijām par funkciju decentralizāciju uz pašvaldībām (atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam)

13

Paldies!

14