Vadlīnijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai nodokļu

konsultantiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem

2015.gada martā

Saturs

Ievads..........................................................................................................................................3

1. Vispārīgie jautājumi................................................................................................................6

2. Normatīvo aktu regulējums, vadlīnijas un citi materiāli.........................................................7

3. Likuma subjekta pienākumi....................................................................................................7

3.1. Ziņojums par darbības veidu............................................................................................8

3.2. Atbildīgās personas iecelšana..........................................................................................9

3.3. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana........................................................................10

3.3.1. Klienta identificēšana..............................................................................................11

3.3.2. Riska novērtēšana...................................................................................................12

3.3.3. Klienta izpēte..........................................................................................................15

3.3.4. Neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana.....................................................18

3.3.4.1. Neparasti darījumi............................................................................................18

3.3.4.2. Aizdomīgi darījumi..........................................................................................18

3.3.5. Atturēšanās no darījuma veikšanas.........................................................................20

3.3.6. Darījumi ar politiski nozīmīgām personām............................................................22

3.3.7. Terorisma finansēšanas riska novērtēšana un novēršana........................................22

3.3.8. Klientu darījumu uzraudzība...................................................................................24

3.3.9. Klienta izpētes dokumentu glabāšana.....................................................................25

3.4. Ziņošanas pienākums.....................................................................................................28

3.5. Darbinieku apmācības....................................................................................................29

4. Pielikumi...............................................................................................................................31

IevadsNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas likumā (turpmāk – likums) Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) noteikts pienākums uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus, kā arī veikt regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības.

Lai sekmētu vienotu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas procesiem, VID ir izstrādājis vadlīnijas, kurās skaidro likuma subjektiem viņu tiesības un pienākumus.

Šīs vadlīnijas sniedz ieteikumus, kurus likuma subjekti ievēro, izveidojot iekšējo kontroles sistēmu, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (turpmāk – Kontroles dienests).

Vadlīniju mērķis ir skaidrot normatīvo aktu pamatprincipus un pasākumus, lai identificētu, novērtētu un izprastu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

Vadlīnijas sagatavotas, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

Lietotie termini un saīsinājumi

ES – Eiropas Savienība;dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas

zonas valsts;trešā valsts – valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;kredītiestāde – Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī

reģistrēta banka, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas iestādes filiāle vai pārstāvniecība;

likuma subjekti – ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti;ārpakalpojuma grāmatvedis — persona, kura, pamatojoties uz

rakstveida līgumu ar klientu, izņemot darba līgumu, apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus;

klients – juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kurai iestāde sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;

“augsta riska” klients – klients, kuram vai kura veikto darījumu pazīmēm piemīt paaugstināts risks attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

līdzekļi – finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta;

finanšu līdzekļi – personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli;

3

noziedzīgi iegūti līdzekļi – manta un/vai finanšu līdzekļi, kuri iegūti tādu noziedzīgu darbību rezultātā, par kuru izdarīšanu iestājas kriminālatbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

darījuma attiecības – likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

neparasts darījums – darījums, kas atbilst vismaz vienai no Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” minētajām pazīmēm;

neparasta darījuma pazīmju saraksts – Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

aizdomīgs darījums – darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

patiesais labuma guvējs – fiziskā persona:a) kuras īpašumā tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no

komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību;

b) kurai tiešā vai netiešā veidā ir tiesības uz īpašumu vai kuras tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no juridiska veidojuma, kas nav komersants. Par patieso labuma guvēju nodibinājumam uzskatāma persona vai personu grupa, kuras labā ir izveidots nodibinājums. Par patieso labuma guvēju politiskajai partijai, biedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai uzskatāma attiecīgā politiskā partija, biedrība vai kooperatīvā sabiedrība;

c) kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības;d) kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot

darījuma attiecības šā likuma izpratnē;juridisks veidojums – juridiskā persona vai personu apvienība, kurai ir

patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja;politiski nozīmīga persona:

1) persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības

4

struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu;

2) politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis – persona, kura ir šā punkta 1.apakšpunktā minētās personas:

a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu,

b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,

c) vecāks, vecvecāks vai mazbērns,d) brālis vai māsa;

3) ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona – fiziska persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā punkta 1.apakšpunktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā punkta 1.apakšpunktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā punkta 1.apakšpunktā minētās personas labā;

“augsta riska” valsts vai teritorija – valsts vai teritorija, kura nacionālajos normatīvajos aktos definēta kā augsta riska vai atrodas FATF (Financial Action Task Force) speciālajos sarakstos kā valsts vai teritorija, kas nesadarbojas;

terorisma finansēšana – jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot pilnīgi vai daļēji, lai izdarītu vienu vai vairākus terora aktus vai lai tos nodotu teroristu grupas vai individuāla terorista rīcībā;

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējā kontroles sistēma – darbību kopums, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā;

FATF (Financial Actions Task Force) – starptautiski atzīts pasaules standarts, kas nosaka vispusīgu un konsekventu pasākumu struktūru, kuru valstīm jāievieš cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF rekomendācijas nosaka starptautisku standartu, kurš valstīm ir jāīsteno, veicot pasākumus, kas nodrošina mērķa sasniegšanu konkrētajos apstākļos;

FATF 40 rekomendācijas – starptautiski atzīts pasaules standarts efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ieviešanai, lai nodrošinātu finanšu sistēmas darbības

5

caurspīdīgumu un sniegtu valstīm atbalstu veiksmīgai pretdarbībai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem un teroristu finansētājiem.

6

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbības pamatprincipi ir noteikti starptautiskajos standartos, kuru prasības Latvijā ir ieviestas ar likumu un kuru izpildei ir svarīgi konstatēt un izprast visus ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, kas raksturīgi konkrētajiem likuma subjektiem, to klientiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Līdzekļus atzīst par noziedzīgi iegūtiem:2.1. ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti, izdarot

noziedzīgu nodarījumu;2.2. ja tie pieder personai, kura ir organizētas noziedzīgas grupas

dalībniece, iesaistījusies cilvēku tirdzniecībā, iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām, iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar viltotu naudu, iesaistījusies noziedzīgās darbībās, lai šķērsotu valsts robežu, iesaistījusies noziedzīgās darbībās saistībā ar bērnu pornogrāfiju vai bērnu seksuālo izmantošanu, par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar kādu no minētajām darbībām, vai līdzdalību tajā;

2.3. ja tie pieder personai, vai tos tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta noteiktu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās; vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;

2.4. ja tie pieder personai, kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā nolūkā cīnīties pret iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;

2.5.  ja tie pieder personai, vai tos tieši vai netieši kontrolē persona, par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

3. Darbības, kas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ietver:

3.1. noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu iegādi, izmantošanu vai saņemšanu;3.2. zādzības, krāpniecības un citu predikatīvo noziegumu ceļā iegūtu

līdzekļu pārvaldīšanu;3.3. apzinātu iesaistīšanos jebkāda veida darbībās ar noziedzīgi iegūtiem

līdzekļiem;

7

3.4. iesaistīšanos jebkāda veida pasākumos, lai veicinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

3.5. noziedzīgi iegūtu līdzekļu investēšanu/ieguldīšanu, iegādājoties citus līdzekļus, aktīvus;

3.6. pārvietojot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

2. Normatīvo aktu regulējums, vadlīnijas un citi materiāli

4. Vadlīnijas ir izstrādātas, pamatojoties uz:4.1. šādiem normatīvajiem aktiem:4.1.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas

novēršanas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 13.augustā;4.1.2. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1071

“ Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”;

4.1.3. Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra noteikumiem Nr.966 “ Noteikumi par to trešo valstu sarakstu, kuru normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir līdzvērtīgas Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām”;

4.1.4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

4.2. FATF 2012.gada februāra rekomendācijām ;4.3. Kontroles dienesta 2015.gada 23.februāra metodisko materiālu “ Par

neparastu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu”;4.4. Kontroles dienesta 2014.gada 6.novembra metodisko materiālu “ Par

terorisma finansēšanas novēršanas pasākumiem”.

5. Internetā pieejami materiāli: 5.1. VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/5.2. Kontroles dienesta mājaslapā http://www. prokuratura.lv/ sadaļā

“Kontroles dienests” – “Informācija”;5.3. Finanšu darījumu darba grupas mājaslapā http://www.fatf-gafi.org/.

3. Likuma subjekta pienākumi

6. Likuma subjektam ir šādi pienākumi:6.1. iesniegt VID ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās vai fiziskās

personas) ziņojums par darbības veidu” (2.pielikums) (turpmāk – ziņojums par darbības veidu);

6.2. iesniegt VID ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu” (3.pielikums) (turpmāk – ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu);

8

6.3. izveidot iekšējo kontroles sistēmu;6.4. sniegt Kontroles dienestam ziņojumu “ Ziņojums par neparastu un

aizdomīgu darījumu” (6.pielikums vai 7.pielikums);6.5. veikt darbinieku apmācības.7. Likuma subjektu darbības shēma ir noteikta šo vadlīniju 1.pielikumā.

3.1. Ziņojums par darbības veidu

8. Likuma subjekts 10 darbdienu laikā pēc reģistrēšanās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID Nodokļu maksātāju reģistrā iesniedz VID ziņojumu par darbības veidu (2.pielikumu).

9. Ziņojumā par darbības veidu norāda:9.1. nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu (fiziskai personai – personas

kodu);9.2. nosaukumu (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu);9.3. ailē “darbības periods no” norāda datumu, ar kuru nodokļu maksātāju

uzskata par likuma subjektu;9.4. ailē “darbības periods līdz” norāda datumu, ar kuru nodokļu

maksātājs vairs nav likuma subjekts. Šo aili aizpilda, ja nodokļu maksātājs plāno ar likuma subjektam atbilstošu saimniecisko vai profesionālo darbību nodarboties noteiktu (t.i., zināmu) laika periodu, kā arī gadījumā, ja ziņojumu iesniedz, izbeidzot likuma subjektam atbilstošu saimniecisko vai profesionālo darbību;

9.5. par sniegto ziņu pareizību atbildīgās personas (t.i., amatpersonas, kurai piešķirtas paraksta tiesības un kura ierakstīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra žurnālā, vai tās pilnvarotas personas) parakstu, paraksta atšifrējumu;

9.6. ziņojuma aizpildīšanas datumu;9.7. par sniegto ziņu pareizību atbildīgās personas kontakttālruņa numuru.

10. Ja nodokļu maksātājam ir vairāki saimnieciskās darbības veidi (piemēram, tas sniedz grāmatvedības pakalpojumus, nodokļu konsultācijas vai juridiskus pakalpojumus), kas atbilst vairākām likuma subjektu grupām, ziņojumā par darbības veidu attiecīgi atzīmē visus tā darbības veidus. Katram darbības veidam norāda periodu, no kura nodokļu maksātāju uzskata par likuma subjektu attiecīgajā likuma subjektu grupā.

11. Ja likuma subjekts, kas par savu darbības veidu jau ir informējis VID, uzsāk vēl citu likuma subjektam atbilstošu saimniecisko vai profesionālo darbību, iesniedzot ziņojumu par jauno darbības veidu, iepriekš iesniegto informāciju (ja tā nav mainījusies) par likuma subjekta darbības veidu un darbības periodu nenorāda.

9

12. Ziņojuma par darbības veidu veidlapa pieejama internetā VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “Tiesību akti” – “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ” .

3.2. Atbildīgās personas iecelšana

13. Likuma subjekts – juridiskā persona –ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par likuma prasību ievērošanu.

14. Par atbildīgo personu ar rīkojuma vai organizatorisko dokumentu ieceļ personu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus uzņēmumā, piemēram, padomes locekli, valdes locekli, direktoru vai citu personu, kurai piešķirtas tiesības pārstāvēt uzņēmumu.

15. Par atbildīgās personas iecelšanu likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas, t.i., pēc darījuma attiecību uzsākšanas brīža, paziņo VID, iesniedzot nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojumu par atbildīgo personu iecelšanu (3.pielikumu).

16. Ziņojumā par atbildīgo personu iecelšanu norāda: 16.1. nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;16.2. nosaukumu;16.3. par likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka vārdu, uzvārdu.

Ja ir ieceltas vairākas personas, kas ir atbildīgas par likuma prasību ievērošanu, ziņojumā noteikto informāciju norāda par visām atbildīgajām personām;

16.4. par likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka kontakttālruņa numuru;

16.5. par likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka personas kodu un e-pasta adresi;

16.6. atzīmi par to, vai ziņojumu iesniedz par atbildīgās personas iecelšanu vai atcelšanu;

16.7. atbildīgās personas iecelšanas vai atcelšanas datumu; 16.8. par sniegto ziņu pareizību atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un

parakstu;16.9. ziņojuma aizpildīšanas datumu;16.10. par sniegto ziņu pareizību atbildīgās personas kontakttālruņa

numuru.

17. Mainoties atbildīgajai personai, likuma subjekts iesniedz ziņojumu, kurā norāda datus par atcelto atbildīgo personu un darbības izbeigšanas vai atcelšanas datumu, kā arī datus par iecelto atbildīgo personu un noteikšanas vai iecelšanas datumu.

10

18. Ziņojuma par atbildīgo personu iecelšanu veidlapa pieejama internetā VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “ Tiesību akti” – “ Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu”.

19. Likuma subjektam – juridiskajai personai – nav tiesību savā rīcībā esošos datus par atbildīgajām personām izpaust trešajām personām.

3.3. Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana

20. Likuma subjekts, kuram ir darījuma attiecības ar klientu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu. Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas darbības kvalitāte ir tieši atkarīga no tās dalībnieku izveidotās iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes. Likuma subjekts rakstiski nosaka iekšējās kontroles sistēmu, kurā ietver:

20.1. kārtību, kādā identificē klientu un patiesā labuma guvēju;20.2. kārtību, kādā veic klienta izpēti;20.3. kārtību, kādā novērtē ar klientu saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas risku; 20.4. kārtību, kādā konstatē neparastus un aizdomīgus darījumus;20.5. kārtību, kādā veic darījumus ar politiski nozīmīgām personām;20.6. kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma

veikšanas;20.7. kārtību, kādā veic klienta darījumu uzraudzību;20.8. kārtību, kādā uzglabā klienta identifikācijas un izpētes gaitā, kā arī

klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtos datus un dokumentus;20.9. kārtību, kādā ziņo Kontroles dienestam par neparastiem un

aizdomīgiem darījumiem;20.10. iesaistīto darbinieku apmācību nodrošināšanu;20.11. darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, pildot likuma

prasības.

21. Likuma subjekts regulāri (ne retāk kā reizi gadā) izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, ievērojot papildu riskus, kas var rasties jaunu tehnoloģiju ieviešanas un attīstības rezultātā, un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai.

11

3.3.1. Klienta identificēšana

22. Likuma subjekts nosaka klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas kārtību. Klientu identifikācija ir būtisks elements noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī nozīmīga likuma prasību sastāvdaļa. Jāņem vērā, ka naudas atmazgātājs vai terorists labprāt paliktu anonīms. Attiecīgi klienta identifikācijas procesā galvenais uzdevums ir nodrošināt tādas standarta darbības, kas neļauj izmantot pakalpojumus anonīmi.

23. Likuma subjektam ir pienākums identificēt klientu pirms darījuma attiecību uzsākšanas.

24. Likuma subjekts fiziskās personas identifikāciju veic, pamatojoties uz šādiem personas identitāti apliecinošiem dokumentiem:

24.1. rezidentam – Latvijas Republikas pasi vai personas apliecību (vārds, uzvārds, personas kods);

24.2. nerezidentam – ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi).

25. Fiziskās personas – nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, – identifikācijai izmanto tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu.

26. Fiziskās personas – nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, – identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

27. Likuma subjekts juridiskās personas identifikāciju veic, pieprasot:27.1. uzrādīt vai sniegt informāciju par klienta reģistrāciju un darbības

veidu;27.2. ziņas par klienta juridisko adresi;27.3. identificēt personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu

attiecībās ar likuma subjektu, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu (pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi, kā arī šīs fiziskās personas pilnvarojums un statuss un, ja nepieciešams, juridiskās personas vadītāja vai pārvaldes institūcijas augstākās amatpersonas vārds un uzvārds).

28. Likuma subjekts ziņas par fizisko un juridisko personu identitāti var iegūt arī no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota (piemēram, VID

12

publiskojamo datu bāzes, SIA “Lursoft” datubāzes, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas u.c. avotiem), dokumentējot izmantoto informācijas avotu un no tā saņemto informāciju.

29. Likuma subjektam, veicot klienta identifikāciju, iesakām izmantot anketu (4.pielikums un 5.pielikums).

3.3.2. Riska novērtēšana

30. Likuma subjekts nosaka klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtību.

31. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir iespēja, ka personas, kas noziedzīgu darbību rezultātā ieguvušas mantu vai finanšu līdzekļus, kuru tālāka izmantošana ir iespējama, piešķirot tiem legālu raksturu, izmantos likuma subjekta sniegtos pakalpojumus, lai piešķirtu līdzekļiem legālu izcelsmi vai, piemēram, slēptu to izcelsmi. Savukārt terorisma finansēšanas risks ir iespēja, ka likuma subjekta sniegtos pakalpojumus izmantos terora aktu un teroristu finansēšanai un atbalstīšanai.

32. Universālas metodikas, kas noteiktu uz risku balstītas pieejas saturu un piemērošanu, nav, tādēļ katram subjektam nepieciešams veikt individuālu riska izvērtējumu, ņemot vērā sniegtos pakalpojumus, potenciālo klientu loku un citus apstākļus, kas var ietekmēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku.

33. Pēc iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku identificēšanas likuma subjekts šos riskus izvērtē, lai noteiktu, vai likuma subjekts ir gatavs uzņemties identificētos riskus. Pieņemot lēmumu nodibināt darījuma attiecības un uzņemties identificēto risku pārvaldīšanu, likuma subjekts nosaka pasākumu kopumu, kas mazina vai novērš identificētos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, vienlaikus piešķirot tam arī nepieciešamos resursus. Likuma subjektam nepieciešams apzināties, ka paaugstinātu risku pārvaldīšana vienmēr prasīs vairāk resursu nekā zemu risku pārvaldīšana.

34. Nodibinot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts nosaka klienta sākotnējo risku, izvērtējot šādas riska kategorijas:

34.1. valsts risku; 34.2. klienta risku, ko rada:34.2.1. klienta juridiskā forma; 34.2.2. klienta saimnieciskā vai personiskā darbība;34.2.3. klienta izmantotie produkti vai pakalpojumi.

13

35. Klienta rezidences (reģistrācijas) valsts risks ir risks likuma subjektam tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, sadarbojoties ar klientu no valsts, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var veicināt valsts izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

36. Par augsta riska klientu rezidences (reģistrācijas) valsti uzskata valsti vai teritoriju:

36.1. kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā (Ministru kabineta 2001.gada 26.j ū nija noteikumi Nr.276 “Noteikumi par zemu nodok ļ u vai beznodok ļ u valst ī m un teritorij ā m” );

36.2. pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija vai ES noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus (skatīt Kontroles dienesta mājaslapā http://www.prokuratura.lv/ sadaļā “Kontroles dienests”);

36.3. kas iekļauta FATF nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru minētā organizācija publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām. Informāciju par šādām valstīm un teritorijām ievieto FATF mājaslapā http://www.fatf-gafi.org/. Tomēr arī tikai fakts, ka valsts nav iekļauta minētajā FATF sarakstā, nevar būt par pamatu, lai uzskatītu, ka klientam piemīt zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks.

37. Izvērtējot klienta valsts (jurisdikcijas) risku, nepieciešams ņemt vērā arī valsts reputāciju un reitingu starptautiskajos novērtējumos. Piemēram, ja kādā valstī ir nestabila politiskā situācija, augsts korupcijas līmenis publiskajā un privātajā sektorā, augsts narkotisko vielu ražošanas vai tranzīta līmenis, tas rada potenciāli lielāku varbūtību, ka šādā valstī reģistrēts vai rezidējošs klients varētu izmantot likuma subjektu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

38. Klienta risks ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai vai klienta komercdarbībai.

39. Par klientu ar juridisko formu, kurai piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks, uzskata klientu, kura juridiskās formas izvēle neatbilst tā darbības veidam. Piemēram, ir reģistrēta biedrība, bet tās darbībai ir komerciāls raksturs, vai arī komercsabiedrības pārstāvis ir dalībnieks, kuram nav elementāru zināšanu komercsabiedrības reģistrētajā darbības veidā.

40. Pamatojoties uz turpmāk izstrādātajiem kritērijiem, likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas

14

jomā atbildīgais darbinieks nosaka, vai konkrētais klients rada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku. Dažādās situācijās klienta risku ietekmējošie faktori var klientam piemītošo riska līmeni pazemināt vai paaugstināt.

41. Par risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, uzskata klienta komercdarbību, kas saistīta ar:

41.1. azartspēļu organizēšanu;41.2. inkasācijas pakalpojumu sniegšanu;41.3. tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;41.4. tirdzniecību ar ieročiem un munīciju;41.5. skaidras un bezskaidras valūtas maiņu.

42. Šo vadlīniju 41.punktā minētie saimnieciskās darbības veidi noteiktos apstākļos likuma subjektam var radīt paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, īpaši gadījumos, ja norēķinus par klienta piedāvātajām precēm un pakalpojumiem veic skaidrā naudā. Šādos gadījumos vērtē arī klienta darījumu partnerus un preču un pakalpojumu faktisko un/vai plānoto realizācijas apjomu, lai noteiktu, vai tas ir atbilstošs nozarei, kurā darbojas klients.

43. Par risku, ko rada klienta izmantotie pakalpojumi vai preces, uzskata risku, ka likuma subjekta sniegtais pakalpojums var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

44. Darījuma partnera un darījuma risku novērtēšanai VID iesaka iegūt informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām, finansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnespējas procesiem u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem.

45. Publiski ir pieejama šāda informācija:45.1. darījuma partnera – fiziskās personas (saimnieciskās darbības

veicēja) – nodokļu maksātāja reģistrācijas dati. Elektroniskā veidā (VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “Noderīgi” – “VID publiskojamo datu bāze” – “Saimnieciskās darbības veicēji”) var pārbaudīt, vai persona ir reģistrēta VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai ir paziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja;

45.2. darījuma partnera – juridiskās personas – reģistrācijas dati, informācija par personām, kurām ir tiesības pārstāvēt darījuma partneri, un pārstāvības ierobežojumiem, komercsabiedrības pamatdarbības veids, apgrozījums, pamatkapitāla izmaiņas, saistības, materiāli tehniskās bāzes apjoms un vidējais darbinieku skaits. Informācija pieejama publicētajos gada pārskatos, kas ir iegūstami no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubāzes – SIA “LURSOFT IT”, SIA “Firmas.lv” un SIA “CREFO Rating”;

15

45.3. maksātnespējas procesa pasludināšana un statuss. Elektroniskā veidā informāciju var iegūt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā http://www.ur.gov.lv/ sadaļā “UR reģistri” – “Maksātnespējas reģistrs”;

45.4. Nodokļu maksātāju nodokļu parādu datubāze un informācija par saimnieciskas darbības apturēšanu. Informācija ir pieejama VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “Noderīgi” – “VID publiskojamo datu bāze” –“Saimnieciskas darbības apturēšana” / “Nodokļu parādnieki”.

46. Jāņem vērā, ka paaugstināts risks rodas arī situācijās, ja, izmantojot likuma subjektam pieejamos resursus, būtiski ir apgrūtināta patiesā labuma guvēja noskaidrošana. Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot labdarības fondus, biedrības, nodibinājumus, kuri negūst peļņu.

47. Uzsākot sadarbību, par klientam piemītošu paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku var liecināt pazīmes, kas atbilst vismaz vienai no Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1071 “ Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” minētajām.

48. Par personu, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, sarakstiem likuma subjektu un to uzraugošās institūcijas informē Kontroles dienests. Personu, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, identifikācijas dati ir ievietoti ASV OFAC (Office of Foreign Asset Control). Informācija par OFAC ir pieejama vietnē http://www.ofac.us/.

3.3.3. Klienta izpēte

49. Ja, nodibinot darījuma attiecības ar klientu, ir aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kā arī šaubas par iepriekš iegūtu klienta identifikācijas datu ticamību, nodrošina klienta riska līmenim atbilstošu klienta izpēti, kas nedrīkst aprobežoties tikai ar klienta identificēšanu un tādu dokumentu iegūšanu, pamatojoties uz kuriem veikta klienta identifikācija.

50. Klienta izpēte ir komplekss pasākumu kopums, ko veic, lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu un izpildītu normatīvajos aktos noteiktās prasības. Veicot klienta izpēti, iegūst tādu informācijas un dokumentu apjomu, lai jau sākotnēji, nodibinot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjektam būtu iespējams samazināt un novērst risku tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā. Informāciju un dokumentus par klientu

16

iegūst tādā apjomā, lai izprastu klientu un tā saimniecisko vai personisko darbību tādā mērā, kas ļauj ne tikai novērtēt klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, bet arī nodrošināt efektīvu un klienta riska līmenim atbilstošu klienta un tā veikto darījumu uzraudzību darījuma attiecību laikā.

51. Lai spētu izvērtēt klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, iegūst informāciju par:

51.1. klienta finanšu līdzekļu izcelsmi;51.2. darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību;51.3. klienta saimniecisko un personisko darbību;51.4. plānoto darījumu skaitu un apjomu;51.5. patieso labuma guvēju.

52. Klienta izpētei ieteicams izmantot VID izstrādātās anketas fiziskām un juridiskām personām (4.pielikums un 5.pielikums) un papildināt tās.

53. Apkopojot iegūtās atbildes, likuma subjekts veido priekšstatu par klientu, tā pilnvaroto personu, patieso labuma guvēju, saimnieciskās darbības veidu, lielākajiem sadarbības partneriem utt.

54. Tikai pēc tam, kad ir noteikts klientam piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenis, likuma subjekts var noteikt veicamos pasākumus riska samazināšanai un novēršanai, kā arī veicamās klienta izpētes apjomu – vienkāršota izpēte vai padziļināta izpēte.

55. Klienta vienkāršotu izpēti likuma subjekts ir tiesīgs veikt tikai gadījumos, ja klientam piemīt zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks. Tomēr arī tad, ja klientam veic vienkāršotu izpēti, nodrošina pastāvīgu darījumu uzraudzību (skatīt šo vadlīniju 3.3.8.sadaļu “Klientu darījumu uzraudzība”), lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem. Vienkāršotas izpētes pasākumu piemērošanu pamato.

56. Ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir zems, saskaņā ar likuma prasībām klientam neveic padziļinātu izpēti.

57. Ja klientam piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks ir paaugstināts, nodrošina klienta padziļinātas izpētes veikšanu.

58. Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kuras veic papildus klienta izpētei, lai:

58.1. noskaidrotu informāciju par patieso labuma guvēju;58.2. nodrošinātu klienta darījumu pastiprinātu uzraudzību.

17

59. Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti arī šādos gadījumos:59.1. uzsākot darījuma attiecības ar klientu, kurš nav personiski

piedalījies identifikācijas procedūrā;59.2. uzsākot un uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu,

politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

59.3. uzsākot darījuma attiecības, kurās piedalās personas no trešajām valstīm, kas saskaņā ar starptautisko organizāciju atzinumu ir uzskatāmas par valstīm vai teritorijām, kurās nav spēkā esošu normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu;

59.4. jebkuros citos gadījumos, kad rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (t.sk. ja klients veic aizdomīgus darījumus).

60. Ja zināms vai rodas aizdomas, ka darījumu veic citas personas interesēs vai uzdevumā, nepieciešams veikt patiesā labuma guvēja noskaidrošanu:

60.1. saņemot klienta parakstītu paziņojumu par patieso labuma guvēju;60.2. izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts

informācijas sistēmām;60.3. likuma subjektam pašam noskaidrojot patieso labuma guvēju

komercreģistrā – ziņas par uzņēmuma īpašnieku vai īpašniekiem:60.3.1. ja uzņēmuma īpašnieks vai īpašnieki ir fiziskas personas, nekādas

papildu darbības neveic, jo var uzskatīt, ka ir noskaidrota fiziska persona - uzņēmuma īpašnieks;

60.3.2. ja uzņēmuma īpašnieks ir cita juridiska persona, patiesā labuma guvēja noskaidrošana var būt apgrūtināta:

60.3.2.1. ja šī cita juridiskā persona ir reģistrēta komercreģistrā, var mēģināt noskaidrot, kam tā pieder;

60.3.2.2. ja tas ir ārzemēs reģistrēts uzņēmums, bieži vien vienīgais veids, kā iegūt patiesā labuma guvēja identificējošu informāciju, ir lūgt klientam iesniegt dokumentus, kurus izpētot būtu skaidra īpašnieku struktūra, noskaidrojot fizisko personu. Dokumentu apjoms atkarīgs no tā, cik sarežģīta ir uzņēmumu īpašnieku struktūra.

61. Ja likuma subjekts neiegūst klienta identificēšanai un izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz vai pārtrauc darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādā gadījumā likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesā labuma guvēji.

18

62. Likuma subjekts novērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tajā skaitā pārskata procedūras (ieteicams ne retāk kā vienu reizi gadā).

3.3.4. Neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana

3.3.4.1. Neparasti darījumi

63. Likuma subjekts, nosakot neparasta darījuma pazīmes, ņem vērā Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumu Nr.1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” 8.1. un 8.8.apakšpunktā norādītās pazīmes:

63.1. darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā un ir iekļauts to personu sarakstā, par kuru likuma subjektus un to uzraudzības kontroles institūcijas informējis Kontroles dienests;

63.2. klienta no fiziskām personām (tajā skaitā no kapitālsabiedrības īpašnieka) saņemto skaidras naudas aizņēmumu kopsumma pārskata periodā ir 60 000 euro vai vairāk (kapitālsabiedrības īpašniekam – kapitālsabiedrībai sniegto skaidras naudas aizdevumu kopsumma pārsniedz dividendēs izmaksāto summu par 60 000 euro vai vairāk).

64. Konstatējot, ka klients veic neparastus darījumus, likuma subjekts nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā sniedz ziņojumu Kontroles dienestam. Likuma subjektam saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” ir pienākums nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru konsultētu, paredzētu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu vai apstiprinātu neparastu darījumu, kas atbilst minēto noteikumu 8.1. un 8.8.apakšpunktā norādītajām pazīmēm.

3.3.4.2. Aizdomīgi darījumi

65. Par aizdomīgiem darījumiem uzskata tādus klienta veiktos darījumus, kuri rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu, vai ar tām saistītu citu noziedzīgu nodarījumu. Aizdomīga darījuma pazīmes nav noteiktas normatīvajos aktos, un likuma subjekts tās izstrādā, ņemot vērā savas darbības raksturu un klientu loku.

66. Aizdomīguma pazīmes var iedalīt divās kategorijās:66.1. klienta aizdomīguma pazīmes;

19

66.2. klienta veikto darījumu aizdomīguma pazīmes.

67. Darījumu uzskata par aizdomīgu, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

67.1. attiecībā uz klientu (klientam netipisks darījums):67.1.1. klienta identifikācijas problēmas (klients nevēlas sniegt

identifikācijas informāciju vai sniedz to minimālā apjomā, sniedz fiktīvu informāciju, sniedz grūti pārbaudāmu informāciju, ir pamatotas aizdomas, ka personu apliecinošais dokuments ir viltots);

67.1.2. klients nervozē bez acīmredzama iemesla;67.1.3. klientam ir pavadītāji, kas viņu vēro;67.1.4. klients veic viņam netipisku darījumu;67.1.5. klients atnes skaidru naudu, ko viņš nav saskaitījis;67.1.6. klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam;67.1.7. ir pamatotas aizdomas par klienta vai patiesā labuma guvēja

iespējamo saistību ar terorismu, kaut arī viņš nav iekļauts Kontroles dienesta sūtītajā teroristu sarakstā un par viņu nav iepriekš ziņots Kontroles dienestam;

67.1.8. klients veic sarežģītus vai neparastus darījumus (kuriem nav skaidri saprotama ekonomiskā vai juridiskā mērķa);

67.1.9. klients veic lielu skaitu maza apjoma identisku darījumu, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš atbilst neparasta darījuma pazīmēm.

67.2. attiecībā uz darījumu (klientam netipisks darījuma apjoms vai veids):

67.2.1. ir pamatotas aizdomas, ka darījumā izmantoti noziedzīgi iegūti līdzekļi;

67.2.2. šim klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;67.2.3. darījumam nav acīmredzama likumīga nolūka (vai nav saistības ar

klienta saimniecisko vai profesionālo darbību); 67.2.4. darījums ir saistīts ar citu darījumu, par kuru jau ir ziņots

Kontroles dienestam;67.2.5. par darījuma aizdomīgumu ziņo plašsaziņas līdzekļi, policija,

iekšējie drošības dienesti;67.2.6. saistīts ar aizdomīgu darījumu ārvalstī;67.2.7. darījumā izmantots viltots dokuments;67.2.8. notiek vai tiek plānota izvairīšanās no nodokļu nomaksas;67.2.9. iespējamas krāpnieciskas darbības;67.2.10. neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme;67.2.11. klients veic darījumu, kas neatbilst viņa finansiālajam stāvoklim;67.2.12. klients vieglprātīgi rīkojas ar lielām naudas summām;67.2.13. klients izvairās no likumā paredzētās klienta identifikācijas un

izpētes pasākumus dokumentēšanas kārtības;67.3. attiecībā uz darījumā izmantotajām naudas zīmēm:67.3.1. naudas zīmju nominālvērtības ir klientam netipiskas;67.3.2. naudas zīmju iesaiņojums ir klientam netipisks;

20

67.4. par aizdomīgiem darījumiem klienta saimnieciskajā darbībā var liecināt šādas pazīmes:

67.4.1. pārspīlēta apsardze;67.4.2. klients izrāda pārspīlētu interesi par likuma subjekta veiktajām

procedūrām, tam ir neparasti dziļas zināšanas attiecībā uz krimināla rakstura darījumiem vai normatīvo aktu prasībām par ziņojumu sniegšanu Kontroles dienestam;

67.4.3. klients ieņem aizsardzības pozīciju attiecībā uz uzdotajiem jautājumiem vai pārlieku taisnojas;

67.4.4. darījumi par summu, kas ir ievērojami zemāka vai augstāka nekā tirgus cena;

67.4.5. klienta saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai neraksturīgu darījumu veikšana;

67.4.6. darījumi, kuros grūti identificēt darījuma partneri;67.4.7. izvairīšanās no likumā paredzētās klienta identifikācijas un izpētes

pasākumus dokumentēšanas kārtības; 67.4.8. neparasti lieli līgumi ar acīmredzami nesaistītām trešajām pusēm, īpaši ārvalstu darījumu partneriem.

68. Likuma subjektam, nosakot aizdomīga darījuma pazīmes, ieteicams ņemt vērā arī Kontroles dienesta apkopotās aizdomīguma pazīmes, kas pieejamas Kontroles dienesta mājaslapā http://www.prokuratura.lv/ sadaļā “Kontroles dienests” – “Informācija” – “Darījuma aizdomīguma pazīmes”.

3.3.5. Atturēšanās no darījuma veikšanas

69. Ja darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai ir pamatotas aizdomas, ka tas ir saistīts ar to, vai darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu, likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījumu veikšanas.

70. Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā ziņo Kontroles dienestam.

71. Likuma subjekts lēmumu par atturēšanos no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas vai šādas atturēšanās izbeigšanu motivē un noformē rakstiski.

72. Ja likuma subjektam nav iespējams atturēties no aizdomīga vai neparasta darījuma veikšanas, vai atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, likuma

21

subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši ziņojot par to Kontroles dienestam.

73. Likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas tālākas darbības ar darījumā iesaistītiem līdzekļiem līdz brīdim, kad tas ir saņēmis Kontroles dienesta rīkojumu turpināt vai izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

74. Ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta ir saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, Kontroles dienests izdod rīkojumu turpināt vai izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas.

75. Ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, bet izņēmuma gadījumā ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā – ne ilgākā kā 40 dienas, Kontroles dienests veic vienu no šādām darbībām :

75.1. izdod rīkojumu apturēt darījumu;75.2. rakstveidā paziņo likuma subjektam, ka turpmāka atturēšanās no

darījumu veikšanas ir izbeidzama; 75.3. ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad saņemts ziņojums par

atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā paziņo likuma subjektam par paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.

76. Saņemot no Kontroles dienesta rīkojumu par darījuma apturēšanu, likuma subjekts aptur darījumu, par to rakstveidā informējot klientu, kā arī nosūtot klientam rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

77. Ja klients sniedzis pamatotu informāciju par naudas vai citu līdzekļu izcelsmes likumību likuma subjektam, kurš to nekavējoties nodod Kontroles dienestam, Kontroles dienests atceļ izdoto rīkojumu par darījuma apturēšanu.

78. Likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma, ja noteiktajā termiņā nav saņēmis Kontroles dienesta rīkojumu apturēt darījumu, kā arī rakstveida paziņojumu par ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu vai ir saņēmis rakstveida paziņojumu, ka turpmāka likuma subjekta atturēšanās no darījuma veikšanas nav pamatota un ir izbeidzama.

3.3.6. Darījumi ar politiski nozīmīgām personām

79. Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas

22

ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona. Īpaši pievērš uzmanību politiski nozīmīgām personām no valstīm ar lielu korupcijas risku. Klients politiski nozīmīgas personas statusu var iegūt arī pēc darījumu attiecību uzsākšanas, tāpēc ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt klientus no valstīm ar lielu korupcijas risku. Ieteikums, potitiski nozīmīgas personas statusa noskaidrošanai, izmantot VID izstrādātās anketas fiziskām un juridiskām personām (4.pielikums un 5.pielikums).

80. Ja, identificējot klientu neparasta vai aizdomīga darījuma gadījumā, konstatē, ka klients vai patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, likuma subjekts pirms darījuma veikšanas:

80.1. saņem valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu — juridisko personu;

80.2. veic un dokumentē izpētes gaitu un iegūto informāciju, lai noteiktu politiski nozīmīgās personas darījumā izmantoto līdzekļu daudzumu un izcelsmi.

81. Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus. Likuma subjekts, pamatojoties uz riska izvērtējumu, izbeidz piemērot klienta padziļināto izpēti saistībā ar tā atbilstību politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam, ja:

81.1. politiski nozīmīgā persona nomirst;81.2. politiski nozīmīgā persona vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu

atbilstoši šā likuma 1.panta 18.punktam vismaz 12 mēnešus un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

3.3.7. Terorisma finansēšanas riska novērtēšana un novēršana

82. Likuma subjekts, izvērtējot un novēršot ar terorisma finansēšanu saistītus riskus, ņem vērā divas pamatatšķirības starp teroristu īpašumu (līdzekļiem) un noziedznieku īpašumu (līdzekļiem), proti:

82.1. līdzekļu apmēri, kas nepieciešami terora aktu finansēšanai, ne vienmēr ir nozīmīgi un darījumu veikšanai nav nepieciešamas sarežģītas shēmas;

82.2. teroristus var finansēt no legāli iegūtiem līdzekļiem, t.sk. ziedojumiem, un ir grūti noteikt brīdi, kurā šādi leģitīmi līdzekļi kļūst par teroristu īpašumu.

23

83. Klientu un tā darījumus, kuriem var būt nepieciešama papildu izpēte, kas varētu norādīt uz līdzekļu saistību ar terorisma finansēšanu, raksturo:

83.1. līdzekļu veidošanās, uzņēmējdarbība, tās īpašnieku izcelsme vai daudzu iesaistīto personu, kuras pilnvarotas vadīt minētā veida uzņēmējdarbību, izcelsme ir saistīta ar valstīm ar paaugstinātu terorisma risku;

83.2. darījumu saistība ar augsta riska valstīm vai teritorijām;83.3. darījuma veicēja paziņotais sociālais stāvoklis neatbilst veikto

darījumu veidam vai apjomam (piemēram, students, bezdarbnieks, pašnodarbinātais).

84. Kontroles dienests no Ārlietu ministrijas saņem minētos atzītos teroristu sarakstus un, izdarot attiecīgus grozījumus, uztur šādu personu konsolidēto sarakstu, kuru elektroniski izsūta uzraudzības un kontroles institūcijām.

85. Personu, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, identifikācijas dati ir ievietoti ASV OFAC (Office of Foreign Asset Control) sastādītajos sarakstos. Informācija par OFAC ir pieejama vietnē http://www.ofac.us/.

86. Ja likuma subjekts pārbaudes gaitā noskaidro, ka personas dati ir iekļauti teroristu sarakstā, par katru konsultētu, paredzētu (plānotu), pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu darījumu nekavējoties (24 stundu laikā) ziņo Kontroles dienestam kā par neparastu darījumu.

87. Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumu Nr.1071 “ Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” 8.1.apakšpunktā noteikts, ka par neparastu darījumu uzskatāms darījums, kurā piedalās klients, kas tiek turēts aizdomās par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā un ir iekļauts to personu sarakstā, par kuru likuma subjektus un to uzraudzības un kontroles institūcijas informējis Kontroles dienests.

88. Ņemot vērā, ka iesaistīties teroristiskās darbībās un vākt līdzekļus terorisma finansēšanai var gan persona, kura ir teroristu sarakstā, gan persona, kura nav šai sarakstā, lai konstatētu gadījumus, kas ir ārpus neparastu darījumu regulējuma, ir izveidots aizdomīgu darījumu pazīmju saraksts (skatīt šo vadlīniju 3.3.4.2.sadaļu “Aizdomīgi darījumi”).

89. Aizdomīgo darbību saraksts ir paredzēts, lai parādītu tos darījumu veidus, kuriem varētu būt nepieciešama papildu izpēte. Šis saraksts nav pilnīgs, tāpat arī tam nav juridiski saistoša spēka saistībā ar ziņošanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šai sarakstā esošo informāciju ņem vērā līdz ar citu

24

informāciju (ieskaitot teroristu sarakstu), lai vienas vai vairāku šādu darbību konstatēšanas gadījumi būtu par pamatu tālākai pastiprinātai darījumu izpētei.

90. Pašreiz šai sarakstā atrodas pazīme ar kodu “AST” – aizdomas par saistību ar terora akta, individuāla terorista vai teroristu organizācijas finansēšanu. Šī pazīme ir vispārīga rakstura, un tādējādi būtiska nozīme ir likuma subjektu veiktajam darba apjomam visu likuma prasību izpildē.

91. Tā kā normatīvie akti nenosaka konkrētas aizdomīga darījuma pazīmes, tajā skaitā saistībā ar terorisma finansēšanu, katrs likums subjekts tās izstrādā, ņemot vērā savas darbības raksturu un klientu loku.

92. Papildus likuma subjektam ieteicams ņemt vērā arī Kontroles dienesta 2013.gada 26.martā publicētās “Vadlīnijas finanšu institūcijām teroristu finansēšanas gadījumu noteikšanai”. Informācija pieejama Kontroles dienesta mājaslapā http://www. prokuratura.lv / sadaļā “Kontroles dienests” – “Informācija”.

3.3.8. Klientu darījumu uzraudzība93. Likuma subjekts nodrošina klientu veikto darījumu uzraudzību, lai

spētu savlaicīgi konstatēt, vai tie nav vērtējami kā neparasti vai aizdomīgi darījumi.

94. Likuma subjekts nodrošina pastāvīgu klientu un to veikto darījumu uzraudzību, kas ietver rūpīgu klienta veikto darījumu izpēti, lai pārliecinātos, ka klienta veiktie darījumi atbilst klienta deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai un sākotnēji noteiktajam un klientam piešķirtajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim.

95. Atkarībā no klientu skaita, klientu īpatsvara (pazemināts/paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenis) un klientu veikto darījumu apjoma un skaita likuma subjekts ievieš tādu darījumu uzraudzības sistēmu, kas efektīvi spēj konstatēt aizdomīgus un neparastus darījumus, kā arī likuma subjektam spēj mazināt un novērst risku tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā.

96. Likuma subjekts ar lielu klientu skaitu, lielu klientu veikto darījumu skaitu vai lielu tādu klientu īpatsvaru, kuru veiktajiem darījumiem nepieciešams nodrošināt pastiprinātu uzraudzību, var nodrošināt efektīvu likumā noteikto prasību izpildi, ieviešot automātisku klientu veikto darījumu uzraudzības risinājumu.

25

97. Likuma subjektam ar mazu klientu skaitu un mazu klientu veikto darījumu apjomu ir pieļaujams, ka klientu veiktos darījumus uzrauga, izmantojot manuālus vai daļēji automatizētus risinājumus.

98. Lai veiktu kvalitatīvu un efektīvu klientu un to veikto darījumu uzraudzību, likuma subjekts jau sākotnējā posmā atbilstoši nosaka klienta riska līmeni un iegūst pēc iespējas vairāk informācijas par klientu un tā saimniecisko vai personisko darbību, lai darījuma attiecību laikā spētu atbilstoši veikt klientu un to veikto darījumu uzraudzību. Ņemot vērā minēto, likuma subjekts nedrīkst veikt tikai formālu normatīvo aktu prasību izpildi un pieņemt lēmumu par darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu, balstoties tikai uz tā formāli sniegtu informāciju. Klienta iesniegto informāciju un dokumentus vērtē pēc būtības, nodibinot darījuma attiecības un darījuma attiecību laikā.

99. Likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbildīgajam darbiniekam, veicot klienta izpēti (tajā skaitā padziļinātu izpēti), ir pienākums dokumentēt klienta izpētes rezultātus, kā arī izpētes laikā iegūto informāciju un dokumentus.

100. Veicot klienta izpēti, dokumentē tās rezultātus, kas papildus anketas un citu dokumentu iegūšanai ir darbinieka galveno secinājumu apkopojums, piemēram, kopējais slēdziens par klientu, kurā ir norādīta informācija par izpētē noskaidrotajiem faktiem, iegūto informāciju, klienta raksturojumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmeni, tā veikto darījumu raksturojumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī darbinieka subjektīvais vērtējums, kas pamatots ar faktiem un argumentiem, par darījuma attiecību ar klientu turpināšanu. Sagatavojot šādu secinājumu apkopojumu (piemēram, atzinuma veidā), darbinieks izvairās no vispārēja un formāla viedokļa izklāsta sniegšanas, nodrošinot, ka apkopojumā ietvertā informācija satura ziņā ir loģiska, secīga, kvalitatīva un pilnvērtīga.

101. Klienta izpētes rezultātu apkopojumu sagatavo, lai darījuma attiecību laikā likuma subjekts varētu kvalitatīvi veikt klienta izpēti un tā veikto darījumu uzraudzību. Likuma subjekts nodrošina galveno klienta izpētes un uzraudzības procesā gūto secinājumu dokumentēšanu, lai nodrošinātu ne tikai formālas izpētes veikšanu, bet arī tās kvalitatīvu veikšanu pēc būtības, nevis formālai normatīvo aktu prasību izpildei.

3.3.9. Klienta izpētes dokumentu glabāšana

102. Likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbildīgajam darbiniekam, veicot klienta izpēti, ir pienākums dokumentēt klienta izpētes rezultātus, kā arī izpētes laikā iegūto informāciju un dokumentus.

26

103. Klienta un patiesā labuma guvēja identifikāciju apliecinošus dokumentus, klientu un to darījumu izpētes pasākumus un rezultātus, informāciju par fiksētajiem neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem, saraksti, tajā skaitā elektroniskā pasta saraksti, likuma subjekts dokumentē un glabā vismaz piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas papīra vai arī elektroniskā formā.

104. Klienta izpētes rezultātu apkopojumu sagatavo, lai darījuma attiecību laikā likuma subjekts varētu kvalitatīvi veikt klienta izpēti un tā veikto darījumu uzraudzību.

105. Likuma subjekts nodrošina galveno klienta izpētes un uzraudzības procesā gūto secinājumu dokumentēšanu, lai nodrošinātu ne tikai formālas izpētes veikšanu, bet arī tās kvalitatīvu veikšanu pēc būtības, nevis formālai normatīvo aktu prasību izpildei.

106. Pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma likuma subjekts uzrāda šos dokumentus uzraudzības un kontroles institūcijai vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

3.4. Ziņošanas pienākums

107. Likuma subjektam ir pienākums nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu darījumu un aizdomīgu darījumu.

108. Likuma subjektam, pieņemot lēmumu par atturēšanos no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas, ir pienākums par to ziņot Kontroles dienestam.

109. Neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, noteikti Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1071 “ Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”.

110. Ziņojumu par neparastu vai aizdomīgu darījumu Kontroles dienestam likuma subjekts iesniedz rakstveidā ar pavadvēstuli, kurā norāda pievienotos dokumentus un elektroniskos datu nesējus (ja tādi ir), vai nosūta elektroniski šifrētā veidā saskaņā ar noslēgto divpusējo līgumu starp Kontroles dienestu un likuma subjektu.

111. Ziņojumā, ko likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

27

111.1. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas datus;111.2. plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, veiktā vai apstiprinātā

darījuma aprakstu, veikšanas laiku un vietu;111.3. citu informāciju, kas ir likuma subjekta rīcībā un kurai varētu būt

nozīme konkrētā darījuma izvērtēšanā;111.4. pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par

neparastu vai aizdomīgu.

112. Ziņojuma par neparastu vai aizdomīgu darījumu veidlapa, ko iesniedz papīra formā, pieejama šo vadlīniju 6.pielikumā un internetā VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “ Tiesību akti” – “ Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu” –“ Veidlapa rakstiskai ziņošanai”.

113. Ziņojuma par neparastu vai aizdomīgu darījumu veidlapa, ko iesniedz elektroniskā formā, pieejama šo vadlīniju 7.pielikumā un internetā VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “ Tiesību akti” – “ Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu” –“ Veidlapa elektroniskai ziņošanai”.

114. Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā dienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

115. Ziņošanas par neparastu vai aizdomīgu darījumu pienākums neattiecas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientu pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz klientam konsultācijas par tiesvedības uzsākšanu vai izvairīšanos no tās.

116. Sniedzot ziņojumus, ieteicams ņemt vērā Kontroles dienesta sagatavoto materiālu “Par neparastu un aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu”, kas pieejams internetā Kontroles dienesta mājaslapā http://www.prokuratura.lv/ sadaļā “Kontroles dienests” – “Informācija”.

117. Likuma subjektam nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu sniegtas Kontroles dienestam.

3.5. Darbinieku apmācības

118. Likuma subjekts nodrošina, ka atbildīgie darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, normatīvos aktus un to prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un novērš likuma subjekta iesaistīšanu

28

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā.

119. Likuma subjekts nodrošina regulāru atbildīgo darbinieku apmācību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, lai tie spētu identificēt darījumus vai klienta darbības, kuru tiešie vai netiešie mērķi ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī zinātu, kā rīkoties, ja likuma subjekts tiek iesaistīts minētajās darbībās vai to mēģinājumā.

120. Visiem darbiniekiem, kuru tiešie pienākumi ir saistīti ar klientu apkalpošanu, veic apmācības, lai tie spētu identificēt neparastus un aizdomīgus darījumus un veiktu atbilstošus pasākumus, ja šādi darījumi tiek konstatēti.

121. Likuma subjekts nodrošina, ka atbildīgie darbinieki ir zinoši un kompetenti, pārzina normatīvo aktu un likuma subjekta iekšējo normatīvo dokumentu prasības un tiem izvirzītos pienākumus, lai spētu kvalitatīvi veikt klientu identifikācijas, izpētes un uzraudzības pasākumus.

122. Darbinieku apmācībai, lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu, ievērojot normatīvo aktu prasību izpildi un konstatējot neparastus un aizdomīgus darījumus, nepieciešams aptvert:

122.1. atbildīgo darbinieku pienākumus, tiesības un atbildību;122.2. neparastu un aizdomīgu darījumu ietekmi uz likuma subjektu, tā

reputāciju;122.3. to noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas risku aprakstu, ar kuriem likuma subjekts var saskarties;122.4. likuma subjekta piedāvāto produktu un pakalpojumu radīto

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku likuma subjektam, tā aprakstu (likuma subjekta produktu un pakalpojumu izvērtējumu, nosakot to izmantošanas riska līmeni noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas mērķiem);

122.5. likuma subjekta produktu un pakalpojumu vājās vietas, kas rada paaugstinātu risku to izmantošanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas mērķiem;

122.6. iepazīstināšanu ar likuma subjekta politikām un procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, normatīvo dokumentu apgūšanu, zināšanu pārbaudi;

122.7. prasības un veicamos pienākumus klienta identifikācijas un izpētes klientu un to darījumu uzraudzības veikšanai, neparastu un aizdomīgu darījumu identificēšanai atbilstoši likuma subjekta kopējai politikai un stratēģijai:

122.7.1. neparastu un aizdomīgu darījumu identificēšanas kārtību un darbinieka rīcību, konstatējot neparastus un aizdomīgus darījumus;

122.7.2. darbinieka rīcību, veicot klienta izpēti un darījumu uzraudzību gadījumos, kas nav izklāstīti procedūrās;

29

122.7.3. darbinieka rīcību un pienākumus, sagatavojot ziņojumu par konstatētiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem.

123. Likuma subjekts nodrošina, ka darbinieku apmācība ir regulāra un tādā apjomā un kvalitātē, lai nodrošinātu, ka likuma subjekts netiek iesaistīts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā.

124. Likuma subjekts nodrošina nepārtrauktu atbildīgo darbinieku zināšanu līmeņa paaugstināšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, lai darbinieki pārzinātu gan teoriju, gan praksi, ņemot vērā personu, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, spēju izstrādāt kreatīvus, inovatīvus un arvien sarežģītākus mēģinājumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā.

125. Ziņas par veiktajām mācībām likuma subjekts reģistrē attiecīgos

dokumentos (instruktāžu reģistrācijas žurnālos). Faktu, ka darbinieks ir apmācīts iekšējās kontroles sistēmas jautājumos, apliecina darbinieka paraksts instruktāžas reģistrācijas žurnālā.

4. Pielikumi

1.pielikums. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu darbības shēma2.pielikums. Nodokļu maksātāja (juridiskās vai fiziskās personas) ziņojums par darbības veidu3.pielikums. Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu4.pielikums. Klienta (fiziskās personas) identifikācijas karte5.pielikums. Klienta (juridiskās personas) identifikācijas karte6.pielikums. Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu (iesniedzams papīra formā)7.pielikums. Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu (iesniedzams elektroniski).

Pielikumi pieejami VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “ Tiesību akti” – “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ”.

30

1.pielikums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu darbības shēma

Fiziskā persona un juridiskā persona 10 darbdienu laikā iesniedz VID ziņojumu par darbības veidu

Darījumu uzraudzība

Atturēšanās no darījuma veikšanas

Terorisma finansēšanas riska novērtēšana un darījumi ar politiski nozīmīgām

personām

Risku novērtēšana un izpēte

Neparastu un aizdomīgu darījumu konstatēšana

Darījums

Likuma subjekta pienākumi

Pirms darījuma attiecību uzsākšanas likuma subjekts identificē klientu un patieso labuma guvēju

Ziņošanas pienākums Kontroles dienestam:1) par katru konstatētu neparastu darījumu un aizdomīgu darījumu;2) par atturēšanos no neparasta vai aizdomīga darījuma veikšanas

Datu uzglabāšana

Darbinieku apmācības

Iekšējās kontroles sistēmas izveidošana

Juridiskā persona 30 dienu laikā iesniedz VID ziņojumu par atbildīgo personu

Nodokļu maksātājs

(fiziskā persona vai juridiskā

persona) Noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas

likuma subjekts

2.pielikumsNodokļu maksātāja (juridiskās vai fiziskās personas)

ziņojums par darbības veidu(saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 45.panta trešo daļu)

Juridiskās (fiziskās) personas reģistrācijas kods (personas kods)

Juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds

__________________________________________________

Darbības veids Darbības periodsno līdz

Nodokļu konsultēšana

Grāmatvedības ārpakalpojumi

Juridisko pakalpojumu sniegšana, darījumu plānošana, apstiprināšana vai veikšana, neatkarīgi darbojoties klienta labā/ vārdā:

nekustamā īpašuma pirkšana vai pārdošana

uzņēmumu pirkšana vai pārdošana

klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšana

visa veida kontu atvēršana vai pārvaldīšana kredītiestādēs vai finanšu iestādēsjuridisko veidojumu dibināšana, vadība vai darbības nodrošināšana, kā arī juridisko veidojumu dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanaJuridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana

Finanšu iestāžu pakalpojumi, izņemot finanšu līzingu

Aģenta vai starpnieka pakalpojumi darījumos ar nekustamo īpašumu

Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecība٭Starpniecība dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu tirdzniecībā٭Transportlīdzekļu tirdzniecība٭

Citu preču tirdzniecība٭

Starpniecība transportlīdzekļu tirdzniecībā٭

Starpniecība citu preču tirdzniecībā٭

Pakalpojumu sniegšana٭ Ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā ٭vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas.

Par sniegto ziņu pareizību atbildu:vārds, uzvārds _________________________________________ paraksts ____________________

Datums

Kontakttālrunis

3.pielikumsNodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu

(saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 10.panta pirmo daļu)

Juridiskās personas reģistrācijas kods

__________________________________________

Darbinieka vārds, uzvārds p.k.

Kontakttālrunis e-pasta adrese

Iecelšanas Atcelšanas datums

Darbinieka vārds, uzvārds p.k.

Kontakttālrunis e-pasta adrese

Iecelšanas Atcelšanas datums

Darbinieka vārds, uzvārds p.k.

Kontakttālrunis e-pasta adrese

Iecelšanas Atcelšanas datums

Darbinieka vārds, uzvārds p.k.

Kontakttālrunis e-pasta adrese

Iecelšanas Atcelšanas datums

Par sniegto ziņu pareizību atbildu:

vārds, uzvārds ___________________________________ paraksts ______________

DatumsKontakttālrunis

Juridiskās personas nosaukums

4.pielikums

Klienta (fiziskās personas) identifikācijas karte

Vārds, uzvārds

Personas kods

Deklarētā dzīvesvieta

Kontaktinformācija(tālruņa numurs, e-pasta adrese)

Personu apliecinoša dokumenta dati(dokumenta veids, Nr., izdošanas datums, izdevējiestāde)

Darbavieta

Amats (darbs)

Darījuma priekšmeta (naudas līdzekļu) izcelsmes avots:atalgojums

(vidējais atalgojums mēnesī pēdējo sešu mēnešu laikā)citi ienākumi

(nepieciešams norādīt arī ienākuma avotu)

Dokumentam pievienots(aizpilda, ja pievienoti dokumenti)

Apliecinu, ka (vajadzīgo atzīmēt):neesmu politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis,

vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona

esmu politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis,

vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona

patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas

personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona

___________________________________________________

Apliecinu, ka (vajadzīgo atzīmēt):

pats esmu patiesais labuma guvējs;

patiesais labuma guvējs (patiesie labuma guvēji) ir:

_________________________________________________________________________

Apliecinu, ka norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas.

(paraksts) (vārds, uzvārds)

(datums)

Informācija pieprasīta saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 28.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka likuma subjektam, lai izpildītu šā likuma prasības, ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, t.sk. par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

Politiski nozīmīga persona – persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu;

Politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis — persona, kura ir šā panta 18.punktā minētās personas:a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās

valsts likumi tai nosaka šādu statusu,b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam

pielīdzināma persona,c) vecāks, vecvecāks vai mazbērns,d) brālis vai māsa;Ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona — fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas

attiecības ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18.punktā minētās personas labā.Patiesais labuma guvējs – fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai kuras interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības.

5.pielikums

Klienta (juridiskās personas) identifikācijas karte

Nosaukums

Reģistrācijas Nr.

Juridiskā adrese

Kontaktinformācija

(tālruņa numurs, e-pasta adrese)

Pilnvarotās personas amats

Pilnvarotās personas vārds, uzvārds un personas kods

Pilnvarotās personas dokumenta dati

Darījuma priekšmeta (naudas līdzekļu) izcelsmes avots

Komercdarbības veidi

Dokumentam pievienots

(aizpilda, ja pievienoti dokumenti)

Apliecinu, ka (vajadzīgo atzīmēt):neesmu politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis,

vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona

esmu politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis,

vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona

2

patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas

personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona

___________________________________________________

Apliecinu, ka (vajadzīgo atzīmēt):

pats esmu patiesais labuma guvējs;

patiesais labuma guvējs (patiesie labuma guvēji) ir:

_________________________________________________________________________

Apliecinu, ka norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas.

(paraksts) (vārds, uzvārds)

(datums)

Informācija pieprasīta saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 28.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka likuma subjektam, lai izpildītu šā likuma prasības, ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, t.sk. par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

Politiski nozīmīga persona – persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu;

Politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis — persona, kura ir šā panta 18.punktā minētās personas:a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās

valsts likumi tai nosaka šādu statusu,b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam

pielīdzināma persona,c) vecāks, vecvecāks vai mazbērns,d) brālis vai māsa;Ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona — fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas

attiecības ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18.punktā minētās personas labā.

Patiesais labuma guvējs – fiziska persona, kuras labā vai interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai kuras interesēs tiek veikts atsevišķs darījums, nenodibinot darījuma attiecības.

6.pielikums1.pielikums

Ministru kabineta2008.gada 22.decembra

noteikumiem Nr.1071

Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu(iesniedzams papīra formā)

 I, II, III, VI un VII sadaļu aizpilda visi ziņotāji

I  Likuma subjekta dati 1. Likuma subjekts(fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums) 2. Reģistrācijas numurs vai personas kods 3. Sastādītāja vārds, uzvārds, tālruņa Nr. 4. Ziņošanas datums  5. Ziņojuma Nr.

II  Ziņas par darījumu 1. Darījuma vietas nosaukums (iestāde)

 2. Darījuma datums (dd.mm.gggg)

 3. Pēdējā darījuma datums (ja apvienoti vairāki darījumi) (dd.mm.gggg)

 4. Neparasta darījuma pazīmes numurs atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1071

 5. Aizdomīguma pazīme

 6. Darījuma stāvoklis (vajadzīgo pasvītrot)

           Plānots                        Pieteikts                       Konsultēts          Uzsākts                         Apstiprināts                Likuma subjekts          Atlikts                           Veikts                          atturējās                                                                                Cits___________

 7. Darījuma veids 8. Darījuma summa(00 000,00)

 9. Valūta (3-burtu kods)

 10. Īpašās piezīmes(vajadzīgos pasvītrot)

 Likuma subjektsatturējās no

darījuma veikšanas

 Terorisma finansēšana

 Saistība ar politiski nozīmīgu personu

 Ziņots arī tiesību

aizsardzības iestādei

2

III  1) Darījuma veicējs (darījumos, kuros nav naudas kustības (apdrošināšana, valūtas maiņa, laimesti u.tml.))2) Nosūtītājs (darījumos, kuros ir naudas kustība)

3

 Banka(ja

darījums notiek bankā)

 1. Bankas SWIFT kods (BIC kods)

 2. Bankas konta numurs

 Juridiskā persona – darījuma veicējs vai nosūtītājs

 3. Nosaukums ar komercdarbības veida saīsināto nosaukumu(SIA, AS, IK u.c.) beigās 4. Reģistrācijas numurs 5. Reģistrācijas valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta 6. Adreses valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta un adrese

 Fiziskā persona – darījuma veicējs vai nosūtītājs,

vai juridiskās personas

pilnvarotā persona

 7. Vārds(-i)

 8. Uzvārds 9. Personas kods vai dzimšanas datums (formātā ddmmgg) 10. Personu apliecinoša dokumenta valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta, numurs, izdevējiestāde un datums 11. Adreses valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta un adrese valstī 

IV  Naudas saņēmējs (šo daļu aizpilda tikai tad, ja ziņo par naudas kustību;neaizpilda, ja ziņo par apdrošināšanu, valūtas maiņu, laimestiem u.tml.)

 Banka(ja

darījums notiek bankā)

 1. Saņēmēja bankas SWIFT kods (BIC kods)

 2. Bankas konta numurs

 Juridiskā persona – saņēmējs

 3. Nosaukums ar komercdarbības veida saīsināto nosaukumu(SIA, AS, IK u.c.) beigās 4. Reģistrācijas numurs 5. Reģistrācijas valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta 6. Adreses valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta un adrese valstī

4

 Fiziskā persona – saņēmējs

vai juridiskās personas

pilnvarotā persona

 7. Vārds(-i)

 8. Uzvārds 9. Personas kods vai dzimšanas datums (formātā ddmmgg) 10. Personu apliecinoša dokumenta valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta, numurs, izdevējiestāde un datums 11. Adreses valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta un adrese valstī

V Citi darījuma dalībnieki Informācija par citu darījuma dalībnieku

Nr.1

 Informācija par citu darījuma dalībnieku

Nr.2 Banka

(ja darījums

notiek bankā)

 1. Bankas SWIFT kods (BIC kods)

 2. Bankas konta numurs

 Cita juridiskā persona – darījuma dalībnieks

 3. Loma darījumā (patiesais labuma guvējs, organizators u.c.) 4. Nosaukums ar komercdarbības veida saīsināto nosaukumu(SIA, AS, IK u.c.) beigās 5. Reģistrācijas numurs 6. Reģistrācijas valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta 7. Adreses valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta un adrese valstī 8. Piezīmes

 Cita fiziskā

persona – darījuma dalībnieks

vai juridiskās personas

pilnvarotā persona

 9. Loma darījumā (patiesais labuma guvējs, organizators u.c.) 10. Vārds(-i) 11. Uzvārds 12. Personas kods vai dzimšanas datums (formātā ddmmgg) 13. Personu apliecinoša dokumenta valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta,

5

numurs, izdevējiestāde un datums 14. Adreses valsts 2-burtu kods pēc ISO standarta un adrese valstī 15. Piezīmes

VI Paskaidrojošās piezīmes Īsās piezīmes (līdz 16 simboliem, ieskaitot tukšumus).Norāda tikai vienu būtiskāko: ziņojumā apvienoto darījumu skaitu vai valūtu, uz kuru maina naudu, vai speciālas profesijas pārstāvja (advokāta, notāra u.c.) konta tipu (privātais vai darba) u.tml.

 Paskaidrojošs teksts(papildina veidlapas laukos

norādītās ziņas, neatkārtojot tās)

VII Pielikumi

 Pielikumu veids  Papīra formāts

 Excel formāts

 Skenēts dokuments

 Lapu skaits

 Personu apliecinoša dokumenta kopija Vadītāja apliecības kopija Reģistrācijas apliecības kopija Konta izraksts Līguma kopija Cits _____________________

7.pielikums2.pielikums

Ministru kabineta2008.gada 22.decembra

noteikumiem Nr.1071

Ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu(iesniedzams elektroniski)

                                                                                                                  Darījumu informācijaZiņojuma reģistrācijas dati

 Ziņas par darījumu kontroles dienesta dati  pie likuma subjekta

 Kon

trol

es d

iene

sta

gads

(gg/

..)

 Kon

trol

es d

iene

sta

num

urs

 Kon

trol

es d

iene

sta

reģi

strā

cija

s dat

ums

(dd.

mm

.ggg

g)

 Kod

s, ko

kon

trol

es d

iene

sts p

iešķ

īris

ziņ

otāj

am

 Ziņ

ojum

a ga

ds (g

g/..)

 Ziņ

ojum

a nu

mur

s

 Ziņ

ošan

as d

atum

s (dd

.mm

.ggg

g)

 Dar

ījum

a vi

etas

nos

auku

ms (

iest

āde)

(2-b

urtu

kod

s vai

SW

IFT)

 Dar

ījum

a st

āvok

lis

 Dar

ījum

a da

tum

s (dd

.mm

.ggg

g)

 Pēd

ējā

darī

jum

a da

tum

s (dd

.mm

.ggg

g)

 Dar

ījum

a ve

ida

kods

(101

– sk

aidr

as n

auda

s ie

mak

sa;

102

– sk

aidr

as n

auda

s izm

aksa

; 10

7 –

pārs

kaitī

jum

s) N

epar

asta

dar

ījum

a pa

zīm

es n

umur

s atb

ilsto

ši

Min

istr

u ka

bine

ta 2

008.

gada

22.

dece

mbr

a no

teik

umie

m N

r.10

71

 Aiz

dom

īgum

a pa

zīm

e

 Val

ūta

(3-b

urtu

kod

s)

 Dar

ījum

a su

mm

a (0

0 00

0,00

)

 1  2  3  4  5  6  7  8  9  10  11  12  13  14  15  16

2

3

 

 Nosūtītājs (darījumos, kuros ir naudas kustība) vaidarījuma veicējs (darījumos, kuros nav naudas kustības)

 banka  juridiskā persona  fiziskā persona (nosūtītājs vai darījuma veicējs, vaijuridiskās personas pilnvarotā persona)

 1. B

anka

s SW

IFT

kod

s (B

IC k

ods)

 1. B

anka

s kon

ta n

umur

s

 1. J

urid

iskā

s per

sona

s nos

auku

ms a

r ko

mer

cdar

bība

s vei

da sa

īsin

āto

nosa

ukum

u(S

IA, A

S, IK

u.c

.) be

igās

 1. J

urid

iskā

s per

sona

s reģ

istr

ācija

s num

urs

 1. J

urid

iskā

s per

sona

s reģ

istr

ācija

s val

sts

(2-b

urtu

kod

s pēc

ISO

stan

darta

)

 1. J

urid

iskā

s per

sona

s adr

eses

val

sts

(2-b

urtu

kod

s pēc

ISO

stan

darta

)

 1. J

urid

iskā

s per

sona

s adr

ese

 1. F

izis

kās p

erso

nas v

ārds

(-i)

 1. F

izis

kās p

erso

nas u

zvār

ds

 1. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nas k

ods v

ai

dzim

šana

s dat

ums (

ddm

mgg

– b

ez p

unkt

iem

)

 1. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nu a

plie

cino

ša

doku

men

ta n

umur

s

 1. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nu a

plie

cino

ša

doku

men

ta iz

devē

ja v

alst

s (2-

burtu

kod

s pēc

IS

O st

anda

rta)

 1. F

izis

kās p

erso

nas a

dres

es v

alst

s(2

-bur

tu k

ods p

ēc IS

O st

anda

rta)

 1. F

izis

kās p

erso

nas a

dres

e

 17  18  19  20  21  22  23  24  25  26  27  28  29  30

4

  Saņēmējs Piezīmes

 banka  juridiskā persona  fiziskā persona(saņēmējs vai juridiskās personas pilnvarotā persona)

 2. B

anka

s SW

IFT

kod

s (B

IC k

ods)

 2. B

anka

s kon

ta n

umur

s

 2. J

urid

iskā

s per

sona

s nos

auku

ms a

r ko

mer

cdar

bība

s vei

da sa

īsin

āto

nosa

ukum

u(S

IA, A

S, IK

u.c

.) be

igās

 2. J

urid

iskā

s per

sona

s reģ

istr

ācija

s num

urs

 2. J

urid

iskā

s per

sona

s reģ

istr

ācija

s val

sts

(2-b

urtu

kod

s pēc

ISO

stan

darta

)

 2. J

urid

iskā

s per

sona

s adr

eses

val

sts

(2-b

urtu

kod

s pēc

ISO

stan

darta

)

 2. J

urid

iskā

s per

sona

s adr

ese

 2. F

izis

kās p

erso

nas v

ārds

(-i)

 2. F

izis

kās p

erso

nas u

zvār

ds

 2. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nas k

ods v

ai

dzim

šana

s dat

ums (

ddm

mgg

– b

ez p

unkt

iem

)

 2. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nu a

plie

cino

ša

doku

men

ta n

umur

s

 2. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nu a

plie

cino

ša

doku

men

ta iz

devē

ja v

alst

s(2

-bur

tu k

ods p

ēc IS

O st

anda

rta)

 2. F

izis

kās p

erso

nas a

dres

es v

alst

s(2

-bur

tu k

ods p

ēc IS

O st

anda

rta)

 2. F

izis

kās p

erso

nas a

dres

e

 Īsas

pie

zīm

es

 Pas

kaid

rojo

šs te

ksts

 31  32  33  34  35  36  37  38  39  40  41  42  43  44  45  46

 

5

 Cits dalībnieks (norādīt tikai vienu personu)

 banka  juridiskā persona  fiziskā persona

 3. L

oma

darī

jum

ā(p

atie

sais

labu

ma

guvē

js –

labu

ma

guvē

js v

ai

cita

)

 3. B

anka

s SW

IFT

kod

s (B

IC k

ods)

 3. B

anka

s kon

ta n

umur

s

 3. J

urid

iskā

s per

sona

s nos

auku

ms a

r ko

mer

cdar

bība

s vei

da sa

īsin

āto

nosa

ukum

u (S

IA, A

S, IK

u.c

.) be

igās

 3. J

urid

iskā

s per

sona

s reģ

istr

ācija

s nu

mur

s

 3. J

urid

iskā

s per

sona

s reģ

istr

ācija

s val

sts

(2-b

urtu

kod

s pēc

ISO

stan

darta

)

 3. J

urid

iskā

s per

sona

s adr

eses

val

sts

(2-b

urtu

kod

s pēc

ISO

stan

darta

)

 3. J

urid

iskā

s per

sona

s adr

ese

 3. F

izis

kās p

erso

nas v

ārds

(-i)

 3. F

izis

kās p

erso

nas u

zvār

ds

 3. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nas k

ods v

ai

dzim

šana

s dat

ums (

ddm

mgg

  – b

ez

punk

tiem

)

 3. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nu a

plie

cino

ša

doku

men

ta n

umur

s

 3. F

izis

kās p

erso

nas p

erso

nu a

plie

cino

ša

doku

men

ta iz

devē

ja v

alst

s (2-

burtu

kod

s pē

c IS

O st

anda

rta)

 3. F

izis

kās p

erso

nas a

dres

es v

alst

s(2

-bur

tu k

ods p

ēc IS

O st

anda

rta)

 3. F

izis

kās p

erso

nas a

dres

e

 47  48  49  50  51  52  53  54  55  56  57  58  59  60  61