ieskats speciālajā pedagoģijā

Ieskats speciālajā pedagoģijā

Garīgās attīstības traucējumi

Cilvēka vērtība mūsdienu sabiedrībā

• Humānā skatījuma kodols – cieņa pret cilvēka vērtību – nozīmē, ka ikvienu sabiedrības locekli uztver kā personu, kam ir vērtība. Visu cilvēku vērtība ir vienāda. Humānas sabiedrības pamatidejai būtu jābūt – cilvēks ir mērķis, nevis cilvēks ir līdzeklis.

• Cilvēka vērtības ētiskais pamats ir neatkarīgs no viņa nopelniem vai ierobežojumiem. Cilvēka vērtība nav apšaubāma tāpat kā viņa tiesības uz cieņu. Šis ir neapstrīdams pamatprincips rīcībai un aktivitātēm, neskatoties uz to, ka cilvēka vērtību ne visur pasaulē ievēro un ciena.

2

Īpašo vajadzību veidiĪpašo vajadzību veidi• Mācību traucējumi: akalkulija, agrafija, aleksija, grafisku zīmju uztveršanas

traucējumi, vizuālās uztveres traucējumi, valodas signālu apstrādes traucējumi, attīstības traucējumi, valodas traucējumi, u.c.

• Fiziskās attīstības traucējumi: kustību traucējumi, vājredzība, neredzība, vājdzirdība, nedzirdība.

• Garīgās attīstības traucējumi: viegli, vidēji, dziļi.

• Garīgās saslimšanas: mānijas, fobijas, šizofrēnija, depresija, agresija u.c.

• Somatiskās saslimšanas.

• Uzvedības traucējumi: pedagoģiskās ielaistība, ar audzināšanas ietekmi saistītie personības traucējumi.

• Komunikācijas traucējumi: autisms, Aspergera sindroms, Reta sindroms, Indigo bērni.

• Apdāvinātība.

3

Smadzeņu zonas

5

Domājošs bērns

• Bioloģiskais – fiziskais bērns

• Socioloģiskais – sociālais bērns

• Psiholoģiskais – emocionālais bērns

• Filozofiskais bērns – bērns, kas spriež

6

Attīstības traucējumu kategorijas


primārie sekundārie turpmākie

Garīgās attīstības traucējumi (GAT)

Psihiskās attīstības traucējumi (PAA)

Valodas sistēmas nepietiekama attīstība (VSNA)

Pedagoģiskā ielaistība

Mācīšanās traucējumi

Redzes traucējumi

Dzirdes traucējumi

Kustību traucējumi

7



primārie sekundārie turpmākie


CNS organiski bojājumi


Galvas smadzeņu darbības disfunkcija, attīstības kavēšanās


Valoda

Pedagoģiskā ielaistība Sociālās uzvedības traucējumi

Mācīšanās traucējumi Psihisko funkciju attīstības traucējumi

Redzes traucējumi Redzes traucējumi

Dzirdes traucējumi Dzirdes traucējumi

Kustību traucējumi CNS organiski bojājumi vai funkcionāli kustību traucējumi

8

Attīstības traucējumu kategorijasAttīstības traucējumu

kategorijas primārie sekundārie turpmākie


CNS organiski bojājumi Izziņas darbība (domāšana, valoda, sociālā uzvedība), motorā sfēra



Izziņas darbība (domāšana, sociālā uzvedība), valoda, kustības


Valoda Izziņas darbība (domāšana, sociālā uzvedība), motorā sfēra


Izziņas darbības traucējumi (viegli)


Mācīšanās grūtības, mācību motivācija, orientēšanās darbībā

Redzes traucējumi Redzes traucējumi Izziņas darbības traucējumi, kustības, valoda

Dzirdes traucējumi Dzirdes traucējumi Izziņas darbības traucējumi, kustības, valoda


Izziņas darbības traucējumi, kustības, valoda

9

Attīstības traucējumu kategorijasAttīstības traucējumu

kategorijas primārie sekundārie turpmākie


CNS organiski bojājumi Izziņas darbība (domāšana, valoda, sociālā uzvedība), motorā sfēra

Personības traucējumi, emocionālie, jūtu, neirodinamikas traucējumi



Izziņas darbība (domāšana, sociālā uzvedība), valoda, kustības

Mācību motivācija, personības traucējumi


Valoda Izziņas darbība (domāšana, sociālā uzvedība), motorā sfēra

Mācību motivācija, personības traucējumi


Izziņas darbības traucējumi (viegli)

Uzvedības deprivācija, mācību motivācija


Mācīšanās grūtības, mācību motivācija, orientēšanās darbībā

Personības traucējumi

Redzes traucējumi Redzes traucējumi Izziņas darbības traucējumi, kustības, valoda

Personības traucējumi, nepilnvērtības komplekss

Dzirdes traucējumi Dzirdes traucējumi Izziņas darbības traucējumi, kustības, valoda



Izziņas darbības traucējumi, kustības, valoda


10

Traucējumu rašanās iemesli

• Iedzimtība• Sociālais faktors• Biosfēras ķimizācija• Sociālās vides izraisītais stresa faktors• Alkoholisms, narkomānija• Saglabājot spēju izdzīvot, medicīna nenodrošina prāta un fizisko

spēju attīstību

11

Mūsdienīga izpratne par iekļaujošo izglītību ietver piecus pieņēmumus:

• akcents tiek likts nevis uz diagnozi, ko bērns nevar mācību procesā, bet gan uz viņa individuālo potenču izpēti:

kā tieši viņš var vislabāk iemācīties („iespēja nevis iemesls”), kādi ir viņa individuālie resursi (bērnam ar vienādām medicīniskajām diagnozēm tie var būt atšķirīgi: vienam, piemēram, ir izteikts vērīgums uztveres procesos, citam nē; viens spēj darboties ilgstoši, pacietīgi, otrs nē) /vajadzīgs labs psihologs/;

• mācīšanās process ir prioritārs, salīdzinot ar rezultāta sasniegšanas termiņiem un kvalitāti („process”, nevis „progress”):

svarīgāk ir, lai jebkurš bērns neapstātos mācīšanās procesā tāpēc, ka radušās grūtības vai arī viņa reālais potenču līmenis neatbilst programmas vai standartu prasībām;

• izpratne par to, ka veiksmīgāk bērns var iekļauties mācību procesā, ja sadarbojas visi pieaugušie, kuriem var būt kāda loma pedagoģiskajā procesā: vecāki, skolas administrācija, mediķi, sociālie darbinieki, psihologi, u.tml., pie tam katram skaidri iezīmējot, kas tieši no viņa ir atkarīgs bērna liktenī;

12

• skolotāja izpratne, ka katrs bērns mācās citādi un ka JEBKURAM bērnam mācību procesā var rasties grūtības, kad nepieciešama palīdzība (neatkarīgi no tā, vai šim bērnam ir uzstādīta diagnoze vai nav).

Tas nozīmē to, ka skolotājam nepieciešamas zināšanas un izpratne par daudzveidīgajām īpašajām vajadzībām, kādas varētu būt mācību procesā (metodikas); lai skolotājs patiešām varētu koncentrēties uz optimālu katra bērna mācīšanās procesa vadīšanu, tad par skolotāja darba kvalitātes galveno rādītāju uzlūkojama nevis skolēnu darba rezultātu atbilstība noteiktiem vispārējiem rādītājiem, bet gan individuālais progress, ko vadījis konkrētais skolotājs;

• tiek akcentēta visas klases/ bērnu grupas kā sociālas vienības kopdarbība mācību procesā:

tas nozīmē, ka klases skolēni gan palīdz viens otram tikt galā ar grūtībām, gan arī to, ka skolotājs mērķtiecīgi vada darbu klasē tā, lai katrs neatkarīgi no spēju līmeņa varētu justies nozīmīgs, ieguldījis savu artavu klases kopīgajā mācīšanās procesā. Skolotājs katram atrod iespēju justies noderīgam, zinošam un varošam kaut kādā aktivitāšu sfērā.

13

Pedagoga darbības pamatuzdevmi speciālajā izglītībā

Prast saskatīt visu cilvēcisko bērnā ar attīstības

traucējumiem

Nodrošināt veselības stāvokļa saglabāšanu

Sniegt atbalstu un palīdzību ikdienas aktivitāšu veikšanā

Radīt apmācošas situācijas ikdienas aktivitāšu

apgūšanai

14

Profesionālās ētikas pamatprincipi

• Cilvēkmīlestība• Empātija• Godīgums• Zināšanas/ prasmes• Koleģialitāte• Sadarbība

15

Korekcijas – kompensācijas virzieni mācību un audzināšanas procesā:

• jutekliskās un verbālās pieredzes precizēšana, paplašināšana un sistematizēšana;

• traucējumu novēršana emocionālajā, gribas un sociālās uzvedības motivācijas sfērā;

• sabiedrības prasībām atbilstošas sociālo vajadzību, kā arī materiālo, intelektuālo, ētisko un estētisko vērtību sistēmas izveide;

• domāšanas operāciju (analīzes un sintēzes, vispārināšanas, abstrahēšanas un konkretizēšanas u.c.) attīstīšana;

• valodas attīstīšana;

• iekšējā intelektuālās darbības plāna veidošana;

• ierastās intelektuālās darbības stereotipu pārvarēšana;

• individuālās traucējuma struktūras ainai raksturīgo izziņas darbības traucējumu pārvarēšana un kompensēšana;

• kustību koordinācijas, konkrētos darbības veidos nepieciešamās ritma izjūtas (un tml.) attīstīšana.

16

Pedagoģiskie nosacījumi sekmīgai mācību darbībai

1.posms 2.posms 3.posms

Optimālo apstākļu nodrošināšana aktīvai, patstāvīgai domāšanas

un iztēles darbībai

Analītiski – sintētiskās domāšanas darbības organizēšana jauno zināšanu apgūšanai

Skolēnu izziņas darbības komponentu nostiprināšana

un automatizēšana

•Izvēdināta telpa•Laba redzamība, dzirdamība•Sagatavots viss stundā nepieciešamais•Skolotāja zināšanas par skolēnu noskaņojumu un darba spējām dotajā posmā•Emocionālais komforts•Mērķa apzināšanās•Skolēnu gatavība pakļauties skolotāja vadībai

•Skolotāja kontakts ar skolēniem•Skolēnu uzticība skolotājam•Pareiza materiāla atlase•Jauno zināšanu pareiza dozēšana•Pārvaramu grūtību klātbūtne•Izpratnes nodrošināšana•Skolēni saskata veicamā nozīmību

•Patstāvīgs darbs skolotāja vadībā•Katra skolēna kontrole•Korekcijas darba organizēšana. Kompensatoro iespēju izmantošana•Skolēnu paškontroles iemaņu veidošana•Skolēnu savstarpējā palīdzība•Diferencēta skolotāja palīdzība•Skolēna apziņa, ka strādājis godīgi un guvis rezultātus

17

Atbalsta pasākumi vides iekārtojumam

18

Pielāgojumi Piemēri

Individuāla darba vieta Atsevišķa telpa, vienvietīgs sols, norobežota darba vieta,

Individualizēta darba vieta Ar palīgierīcēm, papildus apgaismojums, tuvāk skolotājam, dators, audio vai vizuālie stimuli, ciparu/ burtu rinda uz sola; nodrošināti darba materiāli, lapas ar spilgtām līnijām

Relaksācijas vieta Dīvāns, pufs, rotaļu stūrītis, norobežota “kabīne”, mūzikas centrs

Laika limits Dienas, stundu ritms (režīms), precīza darba (stundas/ nodarbības) uzsākšana, pulkstenis redzamā vietā

Noteikumi Vizualizēti darbības pašregulācijas noteikumi ar bildītēm, fotogrāfijām, piktogrammām

Veselības stāvokļa regulatori Ūdens, ierastas lietas, rituālu priekšmeti

Atbalsta personāls Asistents pašapkalpošanās darbību veikšanai, palīgskolotājs darba tempa un uzvedības regulēšanai, skolotāja pastāvīga klātbūtne

Atbalsta pasākumi mācību darbības vadīšanai

19


Biežāki pārtraukumi Darbības pārtraukšana pirms noguruma vai uzvedības maiņas, darbības veidu maiņa

Pielāgots mācību saturs, mācību paņēmieni

Atlasīt nepieciešamo, pieejamo skolēnam šajā brīdī, speciālas darba lapas, kļūdu uzskaites diferencēšana, pirms uzdevuma veikšanas izstrādā jautājumus par procesa veikšanu

Vienkāršoti uzdevuma nosacījumi

Zīmējumi, attēlu papildinājumi, samazināt uzdevumu skaitu, nepieprasīt glītrakstīšanu, rakstot runāt līdzi balsī

Lasāmo tekstu pārveidošana

Priekšā lasīšana, teksts vienkāršajā valodā, izcelti galvenie vārdi, vārdnīcas, atbalsta vārdu kartītes, lasa skolotājs un skolēns pa kārtai, rindu trafarets

Alternatīvi pārbaudes veidi Rakstu darbu aizstāšana ar mutiskām atbildēm, mutisko atbilžu aizstāšana ar rakstiskām vai zīmējumiem, grafikiem, tabulām, atbildot izmantot paša veidotu plānu, individuālās atbildes “viens pret vienu”

Darba tempa un apjoma regulēšana

Saīsināts stundas/ nodarbības laiks, saīsināta mācību diena, nemācīties no galvas pilnu uzdevumu

Informācijas apstrādes pielāgojumi

Verbālie, vizuālie, personiskie, sociālie, muzikālie, praktiskie

Atbalsta pasākumi sociālo iemaņu veidošanai

20


Skolotāja disciplīnas piemērs Savlaicīgi sākta stunda/ nodarbība, sagatavotas stundas

Noteikumi Individuālie noteikumi skolēnam dienai, stundai

Pamudinājumi, uzslavas Atgādinājumi par situāciju pēc rezultāta sasniegšanas, balva – uzlīmes, atzīme, atļauja kaut ko darīt

Sodi Reāli aizliegumi, ierobežojumi

Ikdienas dzīves iemaņas Organizēt savu ārējo izskatu, darba vietu, klasi

Darbības veikšana līdz galam Pieprasīt uzdevuma pabeigšanu, neatstāt nepadarītu uzdevumu, pārliecināties par rezultāta sasniegšanu

Darbības regulēšana Pastāvīga kontrole un uzraudzība, “Vajag, var, nedrīkst” izpratnes veidošana

Garīgās attīstības traucējumi

DSM – IV – TR sistēmas kritēriji garīgās attīstības traucējumu noteikšanai

• 1. Intelektuālās darbības funkcionēšana ir izteikti zemāka par normu: zem 70 pēc IQ testiem.

• 2. Paralēlie traucējumi adaptīvajā darbībā vai to deficīts vismaz 2 no sekojošām sfērām:

• komunikācija,• pašapkalpošanās,• ģimenes dzīve,• sociālās iemaņas,• sociālās vides resursu izmantošana,• paškontrole,• akadēmiskās spējas,• darbs,• brīvais laiks,• veselība un drošība.

• 3. Traucējumi radušies pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

22

Garīgās attīstības traucējumu pakāpes Ļ.Vigotskis raksturo sekojoši:

• bērni ar dziļiem garīgās attīstības traucējumiem, kuru attīstības līmenis nepārsniedz divus gadus veca (normāli attīstīta) bērna līmeni, nespēj lietot instrumentus, darbības līdzekļus, apgūt valodas iemaņas;

• bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri parasti atrodas 2 –7 gadus vecu bērnu līmenī, spēj apgūt vienkāršus darba elementus un sākotnējās akadēmiskās zināšanas valodā un aritmētikā, kā arī sociālās prasmes un iemaņas, tomēr nevar dzīvot patstāvīgi;

• bērni ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem, kuri spēj apgūt nosacīti lielu zināšanu daudzumu, tomēr viņiem raksturīga psihisko funkciju darbības un attīstības palēnināšanās, un parasti viņiem raksturīgas 12 gadus vecu bērnu psiholoģiskās iezīmes visas dzīves laikā.

23

Viegli garīgās attīstības traucējumi

Sajūtas Sajūtas attīstītas samērā labi, atbilst situācijām. Uztvere fragmentāra, ja ir pietiekoša pedagoģiskā iedarbība, uztvere kļūst apzināta, skolēni uztverto izprot, iespējama tālāka attīstība.

Uzmanība Mācību darbā ir iespējams balstīties gan uz tīšo, gan netīšo uzmanību

Atmiņa Vienlīdz veiksmīgi notiek mācību materiāla iegaumēšana, saglabāšana un reproducēšana. Atmiņa balstās uz loģiskām saiknēm.

Valoda Runā labi, mēdz būt skaņu izrunas traucējumi, daļēji agramatismi.

Domāšana Pedagoģiskās korekcijas ietekmē nosacīti veidojas visi domāšanas procesi, balstoties uz uzskatāmi – tēlaino domāšanu.

Iztēle Jaunrades elementi bez pedagoģiskā atbalsta veidojas reti, jaunizveidotie tēli neatbilstoši īstenībai un situācijai.

Emocijas Emocijas veidojas atbilstoši situācijām, tās mēdz būt pārspīlētas. Raksturīgas impulsīvas emocionālas izpausmes, kuras pedagoģiskās darbības ietekmē var mazināt. Nav kautrīgi.

Griba Griba pakārtota individuālajām situāciju nosacītajām morālajām vērtībām.

Motorika Skolēnu motorās spējas ir kompensators intelektuālajām darbībām, tāpēc pedagoģiskais korekcijas darbs balstās uz tām un mācību saturam ir praktisks virziens.

24

Vidēji un vidēji smagi garīgās attīstības traucējumi

Sajūtas Sajūtas ir neatbilstošas situācijai. Sajūtas jātrenē, to veikt vēlams konkrētā situācijā,

uztvere bez pedagoģiskā atbalsta neveidojas. Uzmanība Uzmanība attīstās spilgtu iespaidu ietekmē, dominē netīšā uzmanība.

Atmiņa Pietiekošā līmenī attīstīta mehāniskā atmiņa, atmiņa balstās uz asociatīvām izjūtām.

Valoda Vispārējā valodas sistēmas nepietiekama attīstība, būtiski izrunas traucējumi, agramatismi.

Domāšana Pedagoģiskās darbības rezultātā veidojas atsevišķi domāšanas procesi, balstoties uz uzskatāmi - praktisko domāšanu.

Iztēle Jauni tēli veidojas uz konkrētas situācijas un konkrētu piemēru, priekšmetu pamata.

Emocijas Emocijas pakārtotas sajūtām un stereotipiem. Impulsīvās emociju izpausmes grūti ietekmēt. Dažreiz emocijas neadekvātas situācijām.

GribaGriba pakārtota situatīvu vajadzību un vēlmju apmierināšanai.

Motorika Traucējumi visā psihomotorajā sfērā. Psihiskie traucējumi izraisa elementāro funkciju norises (praksis, gnozis) traucējumus, nepilnības ir gan mikro

gan makro kustību kvalitātē.

25

Smagi un dziļi garīgās attīstības traucējumi

Sajūtas Sajūtas ir primitīvas, nav iespējama tālāka attīstīšana, uztveres spējas neattīstītas.

Uzmanība Uzmanības nav, jo neveidojas saikne ar apkārtni.

Atmiņa Atmiņas nav, ir refleksi.

ValodaNerunā. Runājošo valoda neatbilst situācijai.

Domāšana Domāšanas operācijas neveidojas.

Iztēle Iztēles nav.

Emocijas Emociju nav, jo trūkst saites ar realitāti.

Griba Gribas nav, ir refleksi.

Motorika Raksturīgs hospitālisms, neapzinātas kustības.

26

Primāro garīgās attīstības traucējumu pazīmes

• Nabadzīgs vārdu krājums, daudzi vārdi tiek lietoti ar aptuvenu nozīmi; trūkst vispārinātu jēdzienu, esošie nediferencēti, primitīvi.

• Intelektuālajā darbībā – palēnināta orientēšanās spēja, inertums, sprieduma konkrētības trūkums.

• Sarežģītas mutvārdu un rakstiskās instrukcijas, kas satur vairākas secīgas darbības, tiek izprastas vāji.

• Pazeminātas spējas artikulācijas atdarināšanā, grūti veikt vārda fonētisko analīzi (atšķirt atsevišķas skaņas); ne vienmēr spēj secīgi noteikt vārdu kārtību teikumā.

• Rakstītprasme gandrīz vienmēr traucēta, jauc īsos un garos patskaņus, balsīgos un nebalsīgos līdzskaņus, neraksta vārdu galotnes, izlaiž zilbes, burtus utt.

• Valoda monotona, neizteiksmīga, vienveidīga un neprecīza.

27

Bērna ar garīgās attīstības traucējumiem raksturīgākās valodas un vispārējās attīstības iezīmes (no 5 gadu vecuma)

• Domāšana konkrēta un vāji attīstīta

• Traucēta precīzi koordinētu kustību norise

• Mīmika neizteiksmīga

• Izziņas darbā trūkst spriedumu, uzskatu un rīcības patstāvības

• Izprot vienkāršus mutvārdu norādījumus, lēna uztvere

• Izprot vienkārša attēla saturu, par to var veidot elementāru stāstījumu, bez attēla abstraktās domas izpratne sagādā grūtības, dažkārt palīdz ierosinošie jautājumi

• Paradoksālus attēlus neizprot, pēc izskaidrošanas apjēdz kādu fragmentu, tiešas reakcijas, smieklu parasti trūkst

• Domāšana, vispārināšana konkrēta, grūtības kopīgā un atšķirīgā diferencēšanā; pat apgūstot vispārināšanas, klasificēšanas iemaņas, neprot tās adekvāti lietot citā situācijā

28

Bērna ar garīgās attīstības traucējumiem raksturīgākās valodas un vispārējās attīstības iezīmes (no 5 gadu vecuma)

• Neizprot pārnestā nozīmē izteiktus vārdus, arī sakāmvārdus un parunas, tās izskaidro konkrēti un primitīvi, tieši konkrētās situācijas ietvaros

• Pazīst pamatkrāsas, bet krāsu nianšu uztvere ir apgrūtināta

• Spēj analizēt konkrētu praktisku situāciju, bet neievēro laika un telpas, cēloņu un seku sakarības

• Vāji orientējas burtnīcā, neievēro un pazaudē līnijas vai rūtiņas, burtus raksta izkropļoti

• Valoda primitīva, nereti agramatiska, daži labās mehāniskās atmiņas dēļ var lietot diezgan sarežģītas frāzes, tās neizprotot

• Inerta psihes procesu norise (domāšanas gausums, patvaļīgās uzmanības vājums, grūtības pārslēgties no viena darbības veida uz citu

29

Stāvokļi, ar kuriem var sajaukt GAT

• Valodas traucējumi• Dzirdes traucējumi• Redzes traucējumi• Pedagoģiskā ielaistība• CNS izcelsmes PAA• Psihoneiroloģiskās saslimšanas (īslaicīgi)

Psihiskās attīstības aizture (PAA)

Aizture - aktīvs, psiholoģisks, ar ierosu cieši saistīts nervu centru reakcijas (atbildes darbības) bremzēšanas process.

Psihiskās attīstības aiztures klīniskā klasifikācija:

– konstitucionālas izcelsmes,– somatogēnas izcelsmes,– psihogēnas izcelsmes,

– cerebrāli organiskas izcelsmes.

31

PAA (cerebrāli organiskās izcelsmes) un GAT (viegli) atšķirības

• Pieņem un izmanto pedagoģisko palīdzību

• Pozitīva dinamika• Neviendabīga bērnu grupa,

vērojamas individuālas atšķirības.

• Psihiskās attīstības aiztures iemesli kompleksi: bioloģiskie un sociālie faktori

• Nepieņem un neprot izmantot pedagoģisko palīdzību

• Dinamikai ir robežas• Viendabīga bērnu grupa.• Iemesli garīgās attīstības

traucējumiem: totāli, organiski, pastāvīgi centrālās nervu sistēmas bojājumi

32

PAA• Ātri nogurst.• Izvairās no intelektuālas

piepūles.• Pazeminātas darba spējas.• Nepieciešami optimāli apstākļi:

– lēnāks zināšanu apguves temps;

– papildus skaidrojumi;– grūtāku un vieglāku

uzdevumu maiņa;– individuāls dienas režīms;– dozēta mācību slodze.

GAT• Darbības inertums.• Kustību un valodas stereotipi.• Biežas atkārtošanas

nepieciešamība. Bez regulāras atkārtošanas aizmirst zināšanas un apgūtās iemaņas.

• Nepieciešamas maksimāli vienkāršas verbālās instrukcijas.

• Veiksmīgi apgūst ikdienas dzīves sastāvdaļas.

33

PAA• Nav domāšanas operāciju

veidošanās priekšnoteikumu (maz priekšstatu, neattīstītas sajūtas).

• Intelektuālās attīstības

nevienmērīgums (lēcieni).• Aktīva valodas lietošana

sekmē intelektuālo attīstību.• Pakāpeniski apgūst iemaņas

domāšanas operāciju izmantošanā patstāvīgai uzdevumu risināšanai (atgādnes, atbalsta materiāli).

GAT• Būtiski domāšanas traucējumi.

Domāšanas attīstības “robežas” (IQ < 70).

• Intelektuālās attīstības traucējumiem ir vispārējs raksturs.

• Valoda nepilda darbības regulējošās funkcijas.

• Apgūst noteiktus domāšanas paņēmienus.

• Domāšanas paņēmienu lietošana nav elastīga.

• Domāšanas stereotipi.• Domāšanas operāciju aktivizēšanu

sekmē ārējā stimulēšana.

34

PAA• Valoda var būt labi attīstīta.• Pirmsskolas periodā

nepieciešama logopēdiskā palīdzība.

• Pedagoģiskās ielaistības gadījumos ierobežots vārdu krājums.

• Ne vienmēr zina lietoto vārdu nozīmi.

• Korekcijas līdzeklis – paša intelektuālās darbības verbalizācija.

GAT• Pirmajos dzīves gados var

aktīvi neizmantot valodu. “Bezvalodas” periods var ieilgt līdz 4 gadiem.

• Valoda ilgi nekļūst par komunikācijas līdzekli.

• Ekspresīvās valodas stereotipi.• Vārdu krājums ierobežots.• Darbības verbālā regulācija

veidojas grūti.

35

PAA

• Mācībās no vieglākā uz sarežģīto.

• Kognitīvo grūtību dozēšana.• Pozitīvas sekmes – mācību

motivācijas garants.• Mācību materiāla

pasniegšanas iespējas daudzveidīgas.

• Vienveidīgi uzdevumi, šabloni mācību darbā veicina izziņas intereses zušanu.

GAT

• Korekcijas darba efektivitāti nodrošina pastāvīgums, vienveidīgums, intelektuālo darbību pastāvīga atkārtošanās.

• Nav nepieciešami dažādi didaktiskie paņēmieni mācību materiāla pasniegšanā.

• Mācību materiāla un bērna ikdienas pieredzes saistība.

36

Literatūra.

• I.Jakimanskis. Attīstītājmācīšana, R. Zvaigzne, 1983.• J.Riņķis. Mācīšanās spēju attīstīšana. R. Pētergailis, 2002.• T.Bazens. Efektīvas mācīšanās rokasgrāmata. Jāņa Rozes apgāds,

2008.• S.Rimma. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Jumava, 2000.• R.Fišers. Mācīsim bērniem domāt. RAKA, 2005.• R.Fišers. Mācīsim bērniem mācīties. RAKA, 2005.• E.Smits. Paātrinātā mācīšanās klasē. Pētergailis, 2000.• Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. V.Avotiņa red. Zvaigzne,

1987.

37

ieskats speciālajā pedagoģijā

Documents