Ieguldījumi Latvijas pētniecībā un attīstībā. Ko par to stāsta dati?

Agnese Rutkovska

24.04.2015

Globālais inovācijas indekss – top 40 dominē Eiropas valstis

2

Globālais inovācijas indekss 2014. gadā

Avots: Avots: Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) sadarbībā ar Cornell University un INSEAD (Pasaules Biznesa

skola)

0

10

20

30

40

50

60

Šv

eice

Lie

lbri

tān

ija

Zv

ied

rija

So

mij

a

Nīd

erla

nd

e

AS

V

Sin

ga

pū

ra

Dā

nij

a

Lu

kse

mb

urg

a

Ho

nk

on

ga

Īrij

a

Ka

nā

da

Vā

cija

No

rvēģ

ija

Izra

ēla

Ko

reja

Au

strā

lija

Ja

un

zēl

an

de

Isla

nd

e

Au

stri

ja

Ja

pā

na

Fra

nci

ja

Beļ

ģij

a

Iga

un

ija

Ma

lta

Čeh

ija

Sp

ān

ija

Slo

vēn

ija

Ķīn

a

Kip

ra

Itā

lija

Po

rtu

gā

le

Ma

laiz

ija

Latv

ija

Un

gā

rija

AA

E

Slo

vā

kij

a

Sa

ūd

a A

rāb

ija

Lie

tuv

a

Ma

urī

cija

ES vājās puses/izaicinājumi

• nepietiekami ieguldījumi mūsu zināšanu bāzē. Citas valstis, piemēram,

ASV un Japāna, iegulda zināšanās daudz vairāk nekā mēs, un tām strauji

tuvojas arī Ķīna,

• neapmierinoši pamatnosacījumi: apgrūtināta piekļuve finansējumam,

augstas intelektuālā īpašuma tiesību izmaksas, gausa standartizācija

un neefektīva publiskā iepirkuma izmantošana. Tas ir nopietns

trūkums apstākļos, kad uzņēmumi var izvēlēties veikt ieguldījumus un

pētniecību daudzviet citur pasaulē,

• pārmērīga sadrumstalotība un dublēšanās, kas dārgi maksā. Mums

racionālāk jātērē savi resursi un jāsasniedz kritiskā masa.

3

EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0546:FIN:LV:PDF#page=2

Lielākie ieguldījumi P&A Izraēlā un D-Korejā, strauji aug arī Ķīnā.

IKP pēc PPS uz vienu iedzīvotāju, tūkst.

starptautiskie dolāri

Ieguldījumi P&A, % no IKP

Avots: SVF dati un prognozes ,*izņemot Honkongu 4 Avots: Eurostat, OECD, *izņemot Honkongu

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

4.5

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Izraēla

D-Koreja

Japāna

ASV

EZ-19

ES-28

Ķīna*

Krievija

Latvija

0

10

20

30

40

50

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

ASV

Japāna

ES-28

D-Koreja

Izraēla

Krievija

Latvija

Ķīna*

Eiropas un Latvijas stratēģiskie mērķi

• Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta

2020. gadā, mērķtiecīgi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi,

pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās izglītības, zinātnes un privātā

sektora sadarbību, kā arī pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā

• Europe 2020 Strategy sets out a vision of Europe's social market economy for

the 21st century and notably retained the 3% R&D intensity goal as one of the

five headline targets to be achieved by the EU by 2020

Europe 2020 Strategy

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam

5

Pēc EK novērtējuma ES ieguldījumi P&A līdz 2020. gadam varētu sasniegt vien 2.2%, kas krietni atpaliek no plānotā 3.0% no IKP.

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

So

mij

a Z

vie

dri

ja

Dān

ija

Vāc

ija

Au

stri

ja

Slo

vēn

ija

Beļ

ģij

a F

ran

cija

N

īder

lan

de

Čeh

ija

Igau

nij

a L

ielb

ritā

nij

a Īr

ija

Un

gār

ija

Po

rtu

gāl

e It

ālij

a S

pān

ija

Lu

kse

mb

urg

a L

ietu

va

Mal

ta

Po

lija

S

lov

ākij

a H

orv

ātij

a G

rieķ

ija

Bu

lgār

ija

Lat

vij

a K

ipra

R

um

ānij

a

Kopējais finansējums

Valsts mērķis

6

Ieguldījumi P&A 2013. gadā un valstu mērķi 2020. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat, EK. Piezīme: Lielbritānija un Čehija nav izvirzījusi mērķus (Čehija tikai sabiedriskajam sektoram)

7

ES dalībvalstu rezultāti inovācijas jomā (indekss no 0 līdz 1) un novērtējuma vidējais gada pieaugums 2006. - 2013. gadam (%)

Avots: EK Innovation Union Scoreboard 2014 http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/files/ius/ius-2014_en.pdf

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

0.0

0.1

0.2

0.3

0.4

0.5

0.6

0.7

0.8

Zvie

dri

ja

Dān

ija

Vāc

ija

Som

ija

Lukse

mburg

a N

īder

lande

Beļ

ģij

a L

ielb

ritā

nij

a Īr

ija

Aust

rija

F

ranci

ja

ES

-28

Slo

vēn

ija

Igau

nij

a K

ipra

It

ālij

a Č

ehij

a S

pān

ija

Port

ugāl

e G

rieķ

ija

Ungār

ija

Slo

vāk

ija

Mal

ta

Ho

rvāt

ija

Lie

tuva

Poli

ja

Ru

mān

ija

Lat

vij

a B

ulg

ārij

a

Pieaugums, % (labā ass)

Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis – neapmierinošs

1

14

(10%)

35 (25%)

67 (48%)

23 (16%)

5 punkti - spēcīgs starptautisks spēlētājs, līderis savā jomā

(lielisks sniegums, darbība turpināma)

4 punkti – spēcīgs starptautisks spēlētājs (labs sniegums, darbība

turpināma);

3 punkti – spēcīgs vietējais spēlētājs, kas guvis zināmu

starptautisku atzinību (jāstiprina institūcijas kapacitāte);

2 punkti – apmierinošs vietējais spēlētājs (jāizvērtē apvienošana

ar citām institūcijām);

1 punkts punkti – vājš vietējais spēlētājs (finansēšana no valsts

budžeta nav lietderīga).

8

Zinātnisko institūtu novērtējums

Avots: http://izm.izm.gov.lv/ZI-novertejums.html

Latvija pētnieciskās ekselences novērtējuma skalā – pēdējā vietā ES

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Nīd

erla

nde

Dān

ija

Zv

ied

rija

S

om

ija

Vāc

ija

Beļ

ģij

a L

ielb

ritā

nij

a A

ust

rija

F

ran

cija

It

ālij

a Īr

ija

Sp

ānij

a G

rieķ

ija

Un

gār

ija

Čeh

ija

Kip

ra

Slo

vēn

ija

Po

rtu

gāl

e Ig

aun

ija

Bu

lgār

ija

Po

lija

L

uk

sem

bu

rga

Ru

mān

ija

Slo

vāk

ija

Mal

ta

Lie

tuv

a H

orv

ātij

a L

atv

ija

ERC granti pret sab.sekt.

ieguldījumiem P&A

Patentu pieteikumi pret

milj.iedzīvotājiem

Labākās augstskolas &pētnieciskie

institūti pret ieguldījumiem P&A

Bieži citētās publikācijas pret kopējām

publikācijām

Kopējais pētniecības ekselences

novērtējums

9

Pētnieciskās ekselences novērtējums 2010.gadā (indekss)

Avots: Eiropas Savienības apvienotā pētniecības centra (JRC) aprēķini, autores pārrēķins tikai ES-28 valstīm.

Piezīme: Ekselences novērtējums tiek aprēķināts kā vidējais ģeometriskais rādītājs no četriem komponentiem. Komponentes ir

normalizētas no 0 līdz 25. http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC83723/lbna26093enn.pdf

Nevienā ES valstī valsts finansējums nesasniedz 1% no IKP. Latvijā ir zema privātā sektora līdzdalība P&A.

3.6

3

3.4

9

2.8

4

2.7

4

2.6

6

2.2

0

2.0

6

1.9

5

1.9

2

1.7

4

1.5

2

1.4

9

1.4

9

1.4

7

1.2

9

1.2

8

1.2

1

1.1

2

0.8

4

0.8

3

0.7

0

0.6

6

0.6

4

0.6

1

0.6

0

0.5

4

0.4

7

0.4

6

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

So

mij

a Z

vie

dri

ja

Dān

ija

Vāc

ija

Au

stri

ja

Fra

nci

ja

Beļ

ģij

a S

lov

ēnij

a N

īder

lan

de

Lie

lbri

tānij

a Ig

aun

ija

Čeh

ija

Lu

kse

mb

urg

a Īr

ija

Po

rtu

gāl

e S

pān

ija

Itāl

ija

Un

gār

ija

Lie

tuv

a H

orv

ātij

a P

oli

ja

Mal

ta

Gri

eķij

a S

lov

ākij

a L

atv

ija

Bu

lgār

ija

Ru

mān

ija

Kip

ra

Ārvalstu finansējums

Privāto bezpeļņas iestāžu

finansējums

Augstskolu finansējums

Uzņēmumu finansējums

Valsts finansējums

Kopējais finansējums

10

Ieguldījumi P&A, un to finansējums pa sektoriem (% no IKP, vidēji 2004.-2013.gadā)

Avots: Eurostat, autores aprēķini un novērtējumi

Tieši privātā sektora līdzdalība visbūtiskāk atpaliek stratēģiskā plāna izpildē, tā apdraudot arī 1.5% no IKP mērķa sasniegšanu 2020. gadā

0.4

1

0.4

2

0.3

8

0.4

2

0.5

6

0.7

0

0.6

0

0.6

2

0.4

6

0.6

0

0.7

0

0.6

6

0.6

0

0.8

0

1.0

0

1.2

0 1

.50

3.0

0

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

20

01

20

02

20

03

20

04

20

05

20

06

20

07

20

08

20

09

20

10

20

11

20

12

20

13

20

14

NA

P

20

15

ES

20

20

20

17

NA

P

20

20

NA

P

20

30

NA

P

Ārvalstu finansējums

Augstskolu finansējums

Uzņēmumu finansējums

Valsts finansējums

Kopējais finansējums

11

Ieguldījumi zinātnē un attīstībā Latvijā, un to finansējums pa sektoriem (% no IKP)

Avots: Eurostat, Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) un Latvijas nacionālā reformu programmas

„Eiropa 2020” stratēģijas mērķi, autores aprēķini un novērtējumi (NAP mērķos ir norādīti kopējie ieguldījumi no IKP un

privātā sektora īpatsvars, autore sadalījusi pārējās pozīcijas atbilstoši to īpatsvaram 2012.gadā)

Vidējie un lielie uzņēmumi ir produktīvāki..

-10

0

10

20

30

40

50

-10

0

10

20

30

40

50

Mediāna 25. procentīle 10. procentīle

90. procentīle 75. procentīle

• Uzņēmumu ar >250 darbiniekiem

vidējais ražīgums 2012. gadā bija

14.2 tūkst. eiro uz vienu nodarbināto,

vienlaikus mazo (1-9 darbinieki)

uzņēmumu vidējā produktivitāte –

tikai 4.5 tūkst. eiro uz vienu

nodarbināto).

Protams, ir atsevišķi mazie uzņēmumi,

kuri ir produktīvi

Mikro uzņēmumu produktivitāte ir ļoti

zema

Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,

tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

Avots: LB aprēķini – balstīti uz CSP mikrodatiem

Vidējie un lielie uzņēmumi ir arī inovatīvāki

• Inovatīvi aktīvi Latvijā 2010. - 2012. gadā bija:

o 64.6% lielo (>250 strādājošie) uzņēmumu,

o 43.2% vidējo (50-249 strādājošie) uzņēmumu,

o 26.5% mazo (10-49 strādājošie) uzņēmumu.

• No uzņēmumu finansētajiem ieguldījumiem P&A Vācijā,

Luksemburgā, Somijā un Zviedrijā vairāk nekā 80% nodrošina

lielie uzņēmumi (>250 strādājošie),

Latvijā, pēc Eurostat datiem, šādu uzņēmumu finansējums veido

tikai 31% no ieguldījumiem.

Industrializācijas citadelē Vācijā 74-78% no ieguldījumiem P&A

nodrošina uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 1000 strādājošos.

13

LV vājās puses/izaicinājumi

• Latvijas vājais sniegums inovāciju jomā joprojām nelabvēlīgi ietekmē valsts konkurētspēju. Nerisinot

iepriekš minētās problēmas pēc būtības, Latvijai būs arvien grūtāk konkurēt starptautiskajā līmenī.

Neproporcionāli zems bāzes finansējuma īpatsvars (2010.gadā tikai 21% no nepieciešamā, 2013.gadā

25% no nepieciešamā) veicina nestratēģisku, „no projekta uz projektu” orientētu pieeju zinātnes

attīstībā un finanšu resursu sadrumstalotību. Tāpat samazinātais valsts programmu finansējums nav

pietiekams zinātnisko spēku apvienošanai kopēju problēmu risināšanai, kā arī nav stimulējošs privātā

finansējuma piesaistei.

• ilgstoši nepietiekams nozares finansējums;

• mazs nodarbināto skaits zinātnē, pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijā un nepietiekama šajās

jomās iesaistītā personāla atjaunotne;

• fragmentēta zinātnisko institūciju struktūra un pārvaldības funkciju dublēšanās;

• pētījumu rezultātu vājš komercializācijas potenciāls, nepietiekama sadarbība un koordinācija starp

zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju institūcijām, augstāko izglītību un rūpniecības sektoriem;

• nepietiekami attīstīta starptautiskā sadarbība;

• Latvijas biznesa struktūru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes

investēt R&D, un vidēji zems augsto tehnoloģiju sektors.

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014. – 2020.g.

EK Inovācijas savienības rezultātu pārskats

Avots: Latvijas nacionālā reformu programma „Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai. Progresa ziņojums (2014)

14

15