hronisks fascialas telpas sindroms
TRANSCRIPT
1
Hroniskas pārpūles izraisīta apakšstilba priekšējās muskuļu fasciālās telpas sindroms
Kaspars Deičmanis MF V
2
Parasti skar jaunus cilvēkusRiskam visbiežāk pakļauti skrējēji, basketbolisti,
futbolisti, slēpotājiVeidojas palielinoties spiedienam fasciālajā telpā.
Līdzīgi varianti iespējami arī citviet ķermenī, bet apakšstilba priekšējā daļā tas ir visbiežāk.
Hroniskas pārpūles izraisīta apakšstilba priekšējās muskuļu fasciālās telpas sindroms (HFTS)
Barnes M. Diagnosis and management of chronic compartment syndromes: a review of the literature. Br J Sports Med 1997; 31:21.www.uptodate.com
3
"Having compartment surgery changed my life. I was always in so much pain and unable to do the proper training that I needed. I had compartment surgery twice. I had it on both legs in 1999 on my lateral and anterior compartments and again in 2005 on my right posterior calf. Both times it was a huge success for me. As soon as the stitches came out and the wound healed, I was able to run pain free for the first time in years."
Runner's World. Runner's World Magazine. 2015
Kara Goucher
4
Precīza prevalence nav zināmaCilvēki ar HFTS reti meklē palīdzību, jo bieži vien
maina dzīvesstilu un aktivitātesSalīdzinoši sarežģīta, invazīva diagnostika
Epidemioloģija
Detmer DE. Diagnosis and management of chronic compartment syndrome of the leg. Semin Orthop 1988; 3:223.
5
Retrospektīvā pētījumā ASV armijā – 2006-2011 periodā 4100 gadījumi. Incidences biežums 0.49 gadījumi uz 1000 personu gadiem.
2x biežāk kareivjiem virs 40 gadiem nekā tiem, kas jaunāki par 20
Waterman BR, Liu J, Newcomb R, et al. Risk factors for chronic exertional compartment syndrome in a physically active military population. Am J Sports Med 2013; 41:2545.
6
Visbiežāk publikācijas apraksta gadījumus sportistos, sevišķi skrējējos
Nav novērota atšķirība biežumā starp dzimumiem
Pedowitz RA, Hargens AR, Mubarak SJ, Gershuni DH. Modified criteria for the objective diagnosis of chronic compartment syndrome of the leg. Am J Sports Med 1990; 18:35
7
Grūti definēt faktorus, kas veicinātu HFTS, jo bieži tiek nepareizi vai novēloti diagnosticēts
Riska faktori
8
Fiziska slodze izraisa palielinātu asins pieplūdiMuskuļi palielināsPaaugstinās spiediens fasciālajā telpāFascija nespēj izplestiesTiek nospiesti asinsvadi, veidojas išēmija un sāpes,
kad muskuļiem metaboliskās vajadzības netiek sniegtas
Muskuļu hipertrofija(?)Mikrotraumu rezultātā, fasciālajā telpā mainās
osmolaritāte (?)
Patofizioloģija
Shah SN, Miller BS, Kuhn JE. Chronic exertional compartment syndrome. Am J Orthop (Belle Mead NJ) 2004; 33:335.
9
10
11
12
Sāpes, ko raksturo kā krampjainas, spiedošasSākas slodzes laikā pēc vairākām minūtēmSāpes parasti pāriet 10-20 minūšu laikā pēc slodzesHFTS bieži vien novērojams bilaterāliRetāk novērojami arī neiroloģiski simptomi –
parestēzijas, nejūtīgums
Klīniskās izpausmes
Bong MR, Polatsch DB, Jazrawi LM, Rokito AS. Chronic exertional compartment syndrome: diagnosis and management. Bull Hosp Jt Dis 2005; 62:77.www.uptodate.com
13
Miera stāvoklī izmeklēšanas laikā parasti simptomus nevar novērot
Diagnozi apstiprināt var palīdzēt fiziskas slodzes veikšana
Pacientiem mēdz būt lieli ikru muskuļiPulsa izmaiņas parasti netiek novērotas
Diagnostika
14
Invazīva intramuskulāra spiediena mērīšanaNeinvazīvas metodes nav sevišķi noderīgasPotenciāli – P-kodolmagnētiskās rezonanses
spektroskopija, MIBI perfūzija, magnētiskā rezonanse, ultraskaņa
Diagnostika
Balduini FC, Shenton DW, O'Connor KH, Heppenstall RB. Chronic exertional compartment syndrome: correlation of compartment pressure and muscle ischemia utilizing 31P-NMR spectroscopy. Clin Sports Med 1993; 12:151.
15
16
Nav vienots viedoklis vai obligāti nepieciešams mērījums, lai uzstādītu diagnozi
Visbiežāk pielietotie kritēriji (pēc Pedowitz et al)Pirmsslodzes spiediens - ≥15 mmHg1 minūti pēc - ≥30 mmHg5 minūtes pēc slodzes - ≥20 mmHg
Fasciālās telpas spiediena mērīšana
Roscoe D, Roberts AJ, Hulse D. Intramuscular compartment pressure measurement in chronic exertional compartment syndrome: new and improved diagnostic criteria. Am J Sports Med 2015;
17
TendinopātijaDziļo vēnu trombozeLumbāra radikulopātijaPerifēro nervu nospiedumsMiopātijaPeriostītsTibia stresa lūzumsKaula audzējs
Diferenciāldiagnoze
http://emedicine.medscape.com/article/88014-differential
18
Daudzas patoloģiju simptomātika var būt līdzīga, tādēļ precīzu diagnozi uzstāda ar invazīvu spiediena mērīšanu.
Izmeklē citas iespējas, kas varētu izsaukt slodzes izraisītos simptomus, kā arī veic konservatīvu terapiju pirms veic mērījumu.
Terapija
19
Skriešana uz mīkstākām virsmāmLietojot labākus skriešanai piemērotus apavusSamazinot treniņu slodzi vai veicot citus
vingrinājumusLedus uz skartās vietas pēc treniņa Pārtraucot treniņus, sāpes pilnībā pāriet, bet
daudziem sportistiem šāda iespēja neder
Konservatīva terapija
20
Tiek veikta fasciotomija vai fasciektomijaLabāki rezultāti priekšējai un laterālajai telpai nekā
aizmugurējaiRezultāti sliktāki mēdz būt sievietēm sportistēm
Ķirurģiska ārstēšana
21
Daļa autoru uzsver, ka fasciektomija ir ar labāku prognozi nekā fasciotomija.
109 pacienti ar fasciektomiju un 100 fasciotomiju
2% pret 11% pieredzēja sāpju atgriešanos
Turnipseed W, Detmer DE, Girdley F. Chronic compartment syndrome. An unusual cause for claudication. Ann Surg 1989; 210:557.
22
Ja netiek veikta operācija un pārtrauktas aktivitātes – prognoze slikta
Ķirurgiskā iejaukšanās palīdz 90% pacientu3-10% veic atkārtotu operāciju
Prognoze
Detmer DE, Sharpe K, Sufit RL, Girdley FM. Chronic compartment syndrome: diagnosis, management, and outcomes. Am J Sports Med 1985; 13:162.
23
24
40 gadus vecs vīrietis darbā ar presi guva labā apakšdelma saspieduma traumu
2 dienas novērošana, ekstremitātes pacelšanaNebija sāpes, atgriezās darbāNerva pārvadīšanas ātrums noteikts ar
elektromiogrāfu - 77 m/sek (kr.) un 62mm/sek (labajā rokā)
Klīniskais gadījums
25
6 mēnešus pēc traumas pacients atgriežas pie ārstaSūdzības 2 mēnešus par nejūtīgumu virs apakšdelma
radiālajā pusēNevar iztaisnot pirkstus pēc fiziskas slodzes
26
Nerva vadīšanas ātrumi (skartajā pusē) 67.5 m/s, pēc slodzes 53 m/s/
Lai gan lēns vadīšanas ātrums tiek uzskatīts zem 50m/s, tika novērota būtiska starpība pēc slodzes
Izmērīts fleksoru fasciālas telpas spiediens – 23mm/hg pirms un 40.5mm/hg pēc 30min slodzes
27
Tika nolemts veikt fasciotomiju (8 mēneši pēc traumas)
Pēc operācijas nerva vadīšanas ātrums – 66m/sek (nemainoties slodzes ietekmē)
Spiediens -11mm/hg pirms, bet pēc 15mm/hg pēc 30min slodzes
28
Pacients atgriezās darbā un atguva iepriekšējo aktivitāšu līmeni
Visticamāk, ka traumas rezultātā veidojās tūska, rētošanās un fibroze mīkstajos audos, kas rezultātā samazināja fasciālās telpas tilpumu
29
Paldies par uzmanību!