hanskamstrup vogt - gfsis · 2020. 9. 22. · mecnierebi: ilia abulaze, akaki sanize da varlam...

6
16 im dros parizSi cxovrobda hansis mamida, maia fugti, romelic cnobili qarTveli mecnie- ris, politikosis, erovnul-demokratiuli partiis damfuZneblis – zurab avaliSvilis meuR- le iyo. rogorc Cans, maia Zalian gonebagaxsnili da progresuli adamiani iyo, colad gahyva kacs Soreuli qveynidan, cxovrebis umetesi nawili sazRvargareT gaatara da Zalian dramatul politikur procesebSic miiRo monawileoba. oslos nacionalur biblioTekaSi, fritiof nan- senis arqivSi, inaxeba werili, romelic maia fugt-avalovma 1922 wels aSS-Si myof nansens gaug- zavna norvegiidan. nanseni im dros ruseTSi SimSilobis daZlevis sakiTxze muSaobda da amerike- lebisagan didi raodenobiT marcvleulis mopoveba moaxerxa moSimSileebisTvis gasagzavnad. norvegieli enaTmecnieri, qarTvelologi da kavkasiologi hans kamstrup fugti daibada 1903 wlis 1 ivniss q. fredrikstadSi. 1921-1928 wlebSi swavlobda oslos (im dros – qristiania) universitetSi. 1924-1925 wlebSi parizSi gaemgzavra, sadac im drois yvelaze cnobili frangi lingvistebis leqciebs eswreboda. 1928 wels ki oslos universitetSi Seudga laTinuris swav- las. Tumca, rogorc Cans, hanss yvelaze metad parizSi frang lingvistebTan swavla moswonda, radgan 1929 wels osloSi, magistraturis dasrulebis Semdeg, nansenis fondis stipendiiT pa- rizSi dabrunda somxuri filologiis Sesaswavlad da yvelaferi iq daiwyo. saqarTvelos megobrebi nino axvlediani saqarTvelos Soreuli megobari hans fugti Hans Kamstrup Vogt

Upload: others

Post on 08-Feb-2021

2 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

  • 16

    im dros parizSi cxovrobda hansis mamida, maia fugti, romelic cnobili qarTveli mecnie-ris, politikosis, erovnul-demokratiuli partiis damfuZneblis – zurab avaliSvilis meuR-le iyo. rogorc Cans, maia Zalian gonebagaxsnili da progresuli adamiani iyo, colad gahyva kacs Soreuli qveynidan, cxovrebis umetesi nawili sazRvargareT gaatara da Zalian dramatul politikur procesebSic miiRo monawileoba. oslos nacionalur biblioTekaSi, fritiof nan-senis arqivSi, inaxeba werili, romelic maia fugt-avalovma 1922 wels aSS-Si myof nansens gaug-zavna norvegiidan. nanseni im dros ruseTSi SimSilobis daZlevis sakiTxze muSaobda da amerike-lebisagan didi raodenobiT marcvleulis mopoveba moaxerxa moSimSileebisTvis gasagzavnad.

    norvegieli enaTmecnieri, qarTvelologi da kavkasiologi hans kamstrup fugti daibada 1903 wlis 1 ivniss q. fredrikstadSi. 1921-1928 wlebSi swavlobda oslos (im dros – qristiania) universitetSi. 1924-1925 wlebSi parizSi gaemgzavra, sadac im drois yvelaze cnobili frangi lingvistebis leqciebs eswreboda. 1928 wels ki oslos universitetSi Seudga laTinuris swav-las. Tumca, rogorc Cans, hanss yvelaze metad parizSi frang lingvistebTan swavla moswonda, radgan 1929 wels osloSi, magistraturis dasrulebis Semdeg, nansenis fondis stipendiiT pa-rizSi dabrunda somxuri filologiis Sesaswavlad da yvelaferi iq daiwyo.

    saqarTvelos megobrebi

    nino axvlediani

    saqarTvelos Soreuli megobari

    hans fugti

    Hans�

    �Kamstrup�

    �����Vogt

  • 17

    hans fugti

    zurab avaliSvili (1874 (an 1876)-1944) – gamoCenili qarTveli iuristi, istorikosi, literaturaTmcodne, diplomati, publicisti, politikuri da sazogado moRvawe. 1918 wlis saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideb-lobis aRdgenis aqtisa da 1921 wlis saqarTvelos konstituciis avtori, sa-qarTvelos erovnul-demokratiuli partiis erT-erTi fuZemdebeli (1917). monawileobda saqarTvelos eklesiis avtokefaliis aRdgenaSi, didi wvlili miuZRvis qarTuli universitetis daarsebaSic. ganaTleba miiRo peterburg-sa da parizSi. zurab avaliSvili, romelmac SesaniSnavad icoda rusuli da ev-ropuli enebi (franguli, inglisuri, germanuli) iyo saqarTvelos demokra-tiuli respublikis diplomatiis uSualo Semoqmedi – saqarTvelos damouki-deblobis gamocxadebis Semdeg dainiSna saqarTvelos demokratiuli respub-likis mTavrobis mTavar mrCevlad sagareo politikis dargSi. ruseTis mier saqarTvelos okupaciisa da faqtobrivi aneqsiis (1921 wlis Teberval-marti) Semdeg zurab avaliSvili politikuri emigranti gaxda. moRvaweobda safran-geTsa (1921-1940) da germaniaSi (1940-1944). 1922 wlis 6-12 ianvars kanSi antantis umaRlesi sabWos wevri qveynebis Sekrebaze qarTulma delegaciam, sadac zu-rab avaliSvilic Sedioda, Sekrebas gadasca saqarTvelos mTavrobis nota, romliTac saqarTvelodan ruseTis jarebis gayvanasa da eris samarTlia-ni uflebebis aRdgenas moiTxovda. diplomatiur saqmianobasTan erTad z. avaliSvili aqtiur politikur da sazogadoebriv saqmianobasac ewe-oda. monawileoba miiRo safrangeTSi gatanili erovnuli saganZuris gadarCenaSi. igi eqvTime TayaiSvilsa da ioseb eligulaSvils mar-selSi daxvda mTavrobis saqmeTa rwmunebul andria dekanoziSvil-Tan erTad da ganZis marselis bankSi dabinavebaSi daexmara. zurab avaliSvils ekuTvnis qarTul, rusul, inglisur, frangul da germanul enebze gamocemuli ramdenime fundamenturi gamokv-leva saqarTvelos istoriisa da Zveli qarTuli mwerlobis sakiTxebze, agreTve, uamravi werili Tu SeniSvna qarTul emigrantul Jurnal-gazeTebSi. 1940 wels zurab avaliSvi-li da misi norvegieli meuRle, maia fugti, sacxovreblad miunxenSi gadavidnen. maT STamomavloba ar darCeniaT. me-uRlis gardacvalebis Semdeg zurab avaliSvili al. ni-kuraZis ojaxSi cxovrobda da iqve gardaicvala 1944 wels. is daasaflaves qalaq SvandorfSi. 1993 wlis 22 maiss zurab avaliSvilis neSti saqarTveloSi gadmo-asvenes da 25 maiss mweralTa da sazogado moRvaweTa didubis panTeonSi dakrZales.

    maia wers, rom misi meuRlec (zurab avaliS-vili) vaSingtonSia da sTxovs nansens, rom mas herbert huverTan SexvedraSi daexma-ros, raTa marcvleulis raRac nawilis gag-zavna saqarTveloSic moxerxdes. aqve is mad-lobas uxdis did mogzaursa da filanTrops saqarTvelosa da misi damoukideblobis mxardamWeri sityvisaTvis JenevaSi 1920 wels da gamoTqvams imeds, rom nanseni amje-radac gamoucxadebs Tanadgomas am patara da mamac ers.

    swored avaliSvilebis saxlSi moxvda hans fugti qarTveli emigrantebis wreSi da aqve daiwyo qarTuli enis Seswavlac.

    fugti Tavis mogonebebSi wers: „mamaCem-is biZaSvili, maia avalovi (avaliSvili), nils kolet fugtis – norvegieli poetis da gaxldaT qarTveli emigrantis, Zveli Tao-bis gamorCeuli didgvarovnis, Tavad zurab

    avalovis (qarTulad – avaliSvili) meuRle. avaliSvilebis ojaxSi gavicani qarTvel em-igrantTa wre da bevri megobaric gaviCine: babeta erisTavi, eka CerqeziSvili (romelic inglisSi cxovrobda, mogvianebiT qarTul-inglisuri leqsikonis avtori), vera faRava (SemdgomSi cnobili mxatvari. im wlebSi Tavs qsoviT irCenda), agreTve RambaSiZeebi-sa da nikolaZeebis ojaxebi, viqtor nozaZe. babeta erisTavi gaxda qarTuli enis Cemi pirveli maswavlebeli. swored am dros gave-cani akaki SaniZis pirvel qarTul gramati-kas da gerhard deetersis SesaniSnav naS-roms ̀ Das Kartwelische Verbum“.

    amis Semdeg hans fugts SesTavazes sti-pendia, raTa samxreT kavkasiaSi kavkasiuri enebi Seeswavla. gansakuTrebuli aqcenti iyo qarTuli enis kvlevaze. man miiRo es Se-Tavazeba da 1932 wels TbilisSi gaemgzavra.

  • TbilisSi hans fugtma gaicno Tbilisis universitetis lingvistebi, romlebsac umaRlesi donis profesionalebad moixseniebda. mis maswavleblebs Soris iyvnen gamoCenili qarTveli mecnierebi: ilia abulaZe, akaki SaniZe da varlam Tofuria. fugtis sadoqtoro disertacia ‘Grammaire de la lang Géorgien’ SemdgomSi ramdenjerme gamoica frangulad da qarTuladac iTargmna. 1971 wlis mniSvnelovnad Sevsebuli gamocema man Tavisi megobrisa da maswavleblis – ilia abulaZis xsovnas miuZRvna.

    mogonebebSi hans fugti wers, rogori mZime dro iyo saqarTveloSi, rogor uWirdaT, rogo-ri deficiti iyo yvelafris. aRwers purisa da navTis rigebs da aRniSnavs, rom zamTarSi palto-Ti Zili uxdeboda. TbilisSi igi filosofos kita megreliZis ojaxSi cxovrobda. fugti ise da-uaxlovda Tavis maspinZlebs, rom maTi patara Svilis naTliac gaxda. urTierToba naTlulsa da naTlias Soris mTeli cxovreba gagrZelda. werilebs da baraTebs erTmaneTs qarTulad swerd-nen.

    vera faRava (1907-1988) babeta erisTavi

    enaTmecnieri da filologi, akademikosi mzeqala SaniZe (akaki SaniZis qaliSvili) ixsenebs: „me maSin Zalian patara vi-

    yavi, is rom Camovida, sul eqvsi wlis. maxsovs misi saxe rogo-ri iyo, Zalian keTili gamometyveleba hqonda, xSirad modio-

    da CvenTan da yovelTvis vamCnevdi, rogori pativiscemiT da rogori siyvaruliT ekideboda mamaCems da, sazogadod, qarT-vel megobrebs. wynari da Zalian simpaTiuri kaci iyo. erTxel

    alaverdobaze wavidnen kaxeTSi da SuaRamisas daikarga kaci. Sewuxdnen Zalian, dauwyes Zebna. maSin urmoba iyo kidev,

    Cardaxiani urmebiT iyo xalxi Camosuli soflebidan. bo-los romeliRaca aseT Cardaxian uremSi ipoves, xalxSi

    Camjdari laparakobda“.

    1932 wlis SobisTvis, saqarTveloSi Camosvlidan sami Tu oTxi Tvis Semdeg, fugts SeeZlo azris gamoTqma qar-

    Tulad da esmoda, rasac sxvebi eubnebodnen, Tu pirdapir mas mimarTavdnen. erTi wlis Semdeg ki ukve Tavisuflad flobda qarTuls.

    cota xnis Semdeg fugti dimitri SevardnaZis wreSi Sevida. Se-vardnaZes xelovnebis muzeumis sardafSi hqonda bina. swored iq ikribebodnen qarTveli inteleqtualebi yovel kviras. fugti wers, rom Tavisuflad laparakobdnen yvelaferze, magram cdi-lobdnen Tavi aeridebinaT politikisTvis. am saRamoebze sagan-

    gebod aravis epatiJebodnen, SeiZleboda erTi-ori megobris miyvanac. karze yoveli dakakunebis eSinodaT, magram Sekrebebs ar wyvetdnen.

    18

    akaki SaniZe(1887-1987)

    saqarTvelos megobrebi

  • dimitri SevardnaZe (1885-1937) – qarTveli fermweri, Teat-risa da kinos mxatvari, sazogado moRvawe, erovnuli samxatvro galereis fuZemdebeli. didi muSaoba gaswia xelovnebis saxelm-wifo muzeumisa da samxatvro akademiis daarsebisTvis. gansakuT-rebuli Rvawli miuZRvis XVIII-XIX saukuneebis qarTuli portre-tuli mxatvrobis nimuSebis da niko firosmanis suraTebis Tav-moyraSi, gamofenaSi, Seswavlasa da popularizaciaSi. misi Taos-nobiT 1916 wels daarsda „qarTvel xelovanTa sazogadoeba“, ro-melic mxatvarTa pirveli profesiuli organizacia iyo saqarT-veloSi. aqtiurad monawileobda saqarTvelos saistorio da sa-eTnografio sazogadoebis saqmianobaSi. Seewira sabWoTa repre-siebs – daxvrites 1937 wlis dekemberSi.

    megobrebTan erTad saqarTvelos bevri cnobili adgili moinaxula. gadaiRo Zalian bevri foto. samoyvarulo kinokamerac hqonda da TavisTvis saintereso movlenebs asaxavda. am kamerasTan dakavSirebiT hqonda problema sabWoTa sasazRvro jarebTan, ro-desac sabWoTa kavSirs tovebda. mesazRvre-ebma SeniSnes, rom qveyanaSi Semosvlisas fo-to da kinoaparatura Semoitana, ukana gzaze ki Tan ar hqonda. fugtma upasuxa, rom apara-tura TbilisSi mopares da qurdobis yvela detali dawvrilebiT gaacno. mas ar dauje-res, CaTvales, rom gayida. sinamdvileSi es aparati man muzeumis fotografis asis-tents, elo erisTavs dautova – fotografs fotoaparati unda hqondeso.

    devid langi, levan menabde da hans fugti rusTavelis kabinetSi

    mzeqala SaniZe (dab.1926)

    19

    hans fugti

    elo erisTavi

  • 20

    1933 wlis Semodgomaze hans fugtma vi-zis gagrZeleba iTxova, razec sabWoTa xe-lisuflebam uari uTxra da dekemberSi iZu-lebuli gaxda saqarTvelodan norvegiaSi dabrunebuliyo.

    bevri nivTis waReba mouxda – wignebi, Ca-nawerebi, maT Soris qeTevan maRalaSvilis daxatuli misi ferweruli portreti, rome-lic mxatvarma, ukve CarCoSi Casmuli, swo-red matarebelSi asvlisas miurbenina sad-gurze. ase, iRliaSi amodebuli naxatiT ga-iara mTeli evropa. es portreti dResac ki-dia misi vaJis – piter fugtis saxlSi, dra-menSi.

    didi xani ar iyo gasuli, rodesac hansma SeamCnia, rom visac ki saqarTveloSi werili miswera, baraTi an mokiTxva gaugzavna, yve-las, uklebliv, didi Tu patara problema

    qeTevan maRalaSvili (1894-1973) – cnobili qarTveli mxatvari portretisti, dimitri Se-vardnaZis meuRle.

    1915 wels swavla ganagrZo moskovis ferweris, Zerwvisa da xuroTmoZRvrebis skolaSi. 1917 wels dabrunda samSobloSi da muSaoba daiwyo biblioTekarad. aq igi Sexvda dimitri Sevardna-Zes, romlis rCeviTac dainteresda qarTvel moR-vaweTa portretebis SeqmniT.

    qeTevan maRalaSvili iTvleba pirvel qarTvel portretist qalad.

    1923 wels saqarTvelos ganaTlebis komisariatma safrangeTSi gaagzavna mxatvruli xelovnebis dasaxvewad. 1926 wels qeTeven maRalaSvili sam-SobloSi dabrunda da muSaoba daiwyo xelovne-bis muzeumSi, sadac saqarTvelos sxvadasxva ta-ZarSi Zveli qarTuli freskebis da mozaikebis pi-rebs iRebda.

    saSualo ganaTleba TbilisSi miiRo. 1911 wels Sevida saxviTi xelovnebis wamaxalisebeli kavka-siis sazogadoebis skolaSi, sadac mas aswavlid-nen mose ToiZe da iakob nikolaZe.

    qeTevan maRalaSvili da elene axvlediani

    Seeqmna. kita megreliZe da misi meuRle So-reul aRmosavleTSi, gulagSi, gadaasaxles, saidanac kita aRar dabrunebula. sxvebi, zogi metad, zogi naklebad, magram evropu-li gadmosaxedidan friad sagulisxmo Se-viwroebas ganicdidnen. da hans fugtma, zia-ni rom aravisTvis mieyenebina, yovelgvari urTierToba gawyvita qarTvel megobreb-Tan.

    1930-iani wlebis Semdeg, mxolod e.w. „ottepelis“ (stalinizmis periodis Semd-gomi daTbobis) pirobebSi, 1960-ian wlebSi gaxda SesaZlebeli zogierTi kontaqtis aR-dgena. erT mSvenier saRamos hans fugtis saxlSi gaisma telefonis zari, rekavda fug-tis qarTveli naTluli manana megreliZe, romelic osloSi turistul jgufTan er-Tad iyo Casuli. sul raRac saaT-naxevriT miirbina manana megreliZem Tavis naTlias-Tan stumrad. fugtis Svilebi ixseneben am stumrobas. saqarTveloSi am ambis sxva mxa-res gviamboben. yvela sabWoTa turistul jgufs uTuod axlda sus-is warmomadgene-li. mananas megobarma Turme es sus-is warmo-madgeneli kinoSi dapatiJa da amiT misca me-gobars dro – saaT-naxevari – naTliasTan stumrobisTvis.

    qarTvel lingvistebTan hans fugtis pirveli kontaqti 1960 wels aRdga, rodesac moskovSi orientalistebis kongress daesw-ro. am kongresis Sesaxeb swerda ilia abula-Zes, uxaroda, rom bolos da bolos Sexvde-boda Tavis „oxCumos da maswavlebels“ (erT-erT werilSi, sadac abulaZes mimarTavs „Ce-mo oxCumo“, bolos wers „Tu sityva oxCumi ar iciT, rac warmoudgenelia, waikiTxeT griSaSvilis wigni saiaTnovas Sesaxeb (Tbi-

    hans fugti da akaki SaniZe kongresze moskovSi

    saqarTvelos megobrebi

  • fugti am dReebs aRwerda, rogorc Tavisi cxovrebis Zalian mniSvnelovan movlenas. rusTa-velis TeatrSi iyo didi sxdoma, sadac sxvadasxva qveynis warmomadgenlebi gamodiodnen sity-viT. mis gamosvlamde yvela, sul yvela, rusulad laparakobda. arc erTi sityva ar iyo naTqvami qarTul enaze. hansma ki sityva qarTulad Tqva. didxans absoluturi siCume iyo da bolos taSma iquxa. meore dRes hans fugtis sityva gazeT „komunistSi“ daibeWda. man qarTulad misca inter-viu qarTul radios da, rogorc misi Svili ambobs, Sexvda „pionerfilmis“ wevrebs.

    „Cven saxlSi gvqonda qarTuli wignebi, Zalian ucnauri asoebiT. me da Cems das saqarTvelo zRaprul qveynad warmogvedgina“, – ambobs hans fugtis vaJiSvili, piter fugti. misi da, eli, misgan gansxvavebiT, arasdros yofila saqarTveloSi. ambobs, ar mivdiodi, zRaprad mindoda darCeniliyoo.

    hans fugti gardaicvala1986 wlis seqtemberSi.

    1966 wels saqarTveloSi da mTel sabWoTa kavSirSi SoTa rusTavelis 800 wlis iubiles aR-niSnavdnen. hans fugti, rogorc oslos universitetis reqtori, sagangebod miipatiJes sazeimo dReebze TbilisSi. ilia abulaZis STamomavlebi yvebian, rom rodesac hans fugtma mis Sesaxved-rad misuli ilia abulaZe dainaxa, qarTulad dauZaxa: „iliko, Sen isev is qudi gaxuravs?!“

    nekrologSi, romelic gazeT „samSoblos“ 1986 wlis dekembris nomerSi fugtis gardacvale-bis Semdeg daibeWda, avtors mohyavs misi sityvebi:

    lisi 1918)!)“ /oxCumi = Zmadnafici/ ilia abulaZe moskovSi ar Cavida. etyoba, ar gauSves. qarT-velma kolegebma hans fugts SesTavazes konferenciis Semdeg ori kviriT saqarTvelos stum-roboda, magram sabWoTa xelisuflebam hans fugts 1960-ian wlebSic uari uTxra vizis gagrZe-lebaze.

    „�dx�s vicxovre saf�ngeT�, guliTa� �g�

    �i v� gaviCine; ��r�iT cota x�s

    vicxovre saq�Tv�o�, �g�r�iT gavm�dr�, �

    c �� ki �a, q�Tv�i xalx�

    �dbun�ovn�� un� �ew�os“.

    21

    ilia abulaZe(1901-1968)

    hans fugti(1903-1986)

    hans fugti