GADSK!RTU UN GODUPAS!KUMU ORGANIZ"#ANA

ROKASGR!MATA

Rokasgr!mata lauku t"rismauz#$m$jiem

Rokasgrāmatas autori:Inese Roze, Amatas novada folkloras kopas “Ore” vadītāja, Tradicionālās kultūras iniciatīvu centra “KasTe” vadītāja, Amatas novada Amatu mājas vadītāja.Aelita Vilde Batņa, pirtniece un pirts skolas „Lielzemenes” vadītājaJuris Batņa, psihoterapeits un pirtnieks, biedrības „Lauku Pirtnieki” vadītājs

Paldies par fotogrā%jām:Inesei RozeiLLTA “Lauku ceļotājam”: Jurim Smaļinskim, Elīnai KalējaiAnnai Palelionei un tradīciju kopai „Pērkonieši”Viesu mājai “Purmaļi” un fotogrāfam Vilnim SlūkamPirtīm “Lielzemenes” un “Piekūni”“Pirtlietu darbnīcai”“Priedes krogam”

Rokasgrāmatas ir izstrādātas projekta "Heritage Tourism" ietvaros, kas %nansēts ar daļēju Centrāl - Baltijas  INTERREG IV A programmas atbalstu 2007-2013.

Publikācijas saturs atspoguļo autora uzskatus un Vadošā Iestāde nav atbildīga par projektu partneru publicēto informāciju.

Izdošanas gads 2014.

SATURSIevads 2

1 GADSK!RTU PAS!KUMU ORGANIZ"#ANA 3K! T$RISMA PRODUKTSZiemassv!tki 4Mete"i 8Liel# diena 10$si"i 12J#"i – vasaras saulgrie%i 14Apjum&bas - mi'e(i 17M#rti"i 18

2 CILV"KA M$%A GODU ORGANIZ"#ANA 19 K! T$RISMA PRODUKTS Krustabas 20Ved&bas 22Bed&bas 24

3 LATVISKIE PIRTS RITU!LI UN 25TRAD&CIJAS K! T$RISMA PRODUKTS Pirts k# gara un miesas att&r&)an#s vieta 26Latvie)u pirts trad&cijas v!sturiski un m*sdien#s 27 4 GALVENIE PRINCIPI UN PRIEK#NOTEIKUMI 31VEIKSM&GA T$RISMA PRODUKTA IZVEID" Noder&gas saites un avoti 32

5 KONSULT!CIJAS PROGRAMMAS 33LAUKU SAIMNIEC&BU PIEM"RI Ziemas Saulgrie%i “Purma(os” 34Izmantot# literat*ra 43Masku gatavo)anas programma/ 44M#rti"i/ Ziemas saulgrie%i/ Mete"iIzmantot# literat*ra 49Liel#s dienas svin!)ana Laumu dabas park# 50Izmantot# literat*ra 62Ved&bas „Ku+uru Dzirnav#s” 62Izmantot# literat*ra 73

IEVADS,& rokasgr#mata ir viena no trim „Lauku ce(ot#ja” izdotaj#m rokasgr#mat#m lauku t*risma uz"!m!-jiem par latvisk# mantojuma pielieto)anu lauku t*risma pied#v#jum#:

GADSK!RTU UN GODU PAS!KUMU ORGANIZ"#ANA

LATVIE#U VIRTUVE

LATVISKA ARHITEKT$RA, INTERJERS UN AINAVA

Visas rokasgr#matas ir da(a no pla)#ka pas#kumu kopuma projekta „Kult*ras mantojuma v!rt&bu

un potenci#la veicin#)ana Latvijas lauku t*rism#” ietvaros (www.kultura.celotajs.lv ). Projekta m!r'is - inici!t uz latvisk# mantojuma balst&tus lauku t*risma produktus, pal&dzot lauku t*risma uz"!m!jiem tos veidot profesion#lus un konkur!t-sp!j&gus. Latviskais mantojums projekta izpratn! ir paaudz!s p#rmantot#s un joproj#m dz&v#s trad&cijas gan sadz&v!, sv!tkos, virtuv!, !ku b*v!, m#jas un d#rza iek#rtojum#, gan cit#s dz&ves jom#s – kuras, sak"ojoties pag#tn!, veido m*su )odienas latvisko identit#ti.

Rokasgr#matas ietver ar& projekta konsult#ciju programmas pieredzi. Konsult#ciju programmai no pieteiktaj#m tika izv!l!tas 15 saimniec&bas, kas izmantoja profesion#(u ieteikumus, lai sav# saim-niec&b# izveidotu vai uzlabotu latvisk# mantojuma t*risma produktu.

Kult*ras mantojums – cilv!ka rado)#s darb&bas re-zult#ts, kas izpau%as materi#l# un nemateri#l# form#. Aptver kult*rv!sturiskas vietas, !kas, kult*rainavu, m#kslas darbus, senlietas, valodas, para%as, trad&cijas, tradicion#l#s prasmes un pieredzi, simboliskas un ga-r&gas v!rt&bas. Kult*ras mantojuma v!rt&bu nosaka t# autentiskums. Eiropas Savien&b# ar kult*ras mantojumu tiek sa-prasts kustamais un nekustamais mantojums (muze-ji, kolekcijas, bibliot!kas, arh&vi), arheolo-iskais un ar-hitekt*ras mantojums, dabas mantojums (ainavas un dabas skati), lingvistiskais un gastronomiskais man-tojums, k# ar& tradicion#l#s profesijas. Kult*ras man-tojums veicina gan kult*ras identit#ti, gan ekonomis-ko att&st&bu.

21.gadsimt# latvie)u nemateri#l# kult*ras mantoju-ma, sevi)'i etnisk#s kult*ras izpausmju saglab#)ana k(*st arvien apdraud!t#ka, jo samazin#s nemateri#-l# kult*ras mantojuma funkcion#l# nepiecie)am&ba un lietder&ba, l&dz ar to sadz&v! nemateri#l#s kult*ras prasmes zaud! savu aktualit#ti. Samazin#s meista-ru un prasmju p#rmantot#ju skaits, &pa)i no paaudzes paaudz!, kas saist&ts ar to, ka straujais dz&ves ritms un ekonomisk# situ#cija nosaka jaunajai paaudzei daudz #tr#k atst#t savas -imenes un k(*t patst#v&gai, l&dz ar to sa&sinot laika interv#lu, kad iesp!jams rad&t intere-si un iesp!ju apg*t un p#rmantot zin#)anas un pras-mes. Samazin#s ar& to cilv!ku skaits, kuri v!las apg*t )&s prasmes un iema"as.

T#p!c m*sdien#s nemateri#lais kult*ras mantojums ne tikai atspogu(o nacion#l#s un viet!j#s kult*ras

savdab&bu, bet ir ieguvis jaunu noz&mi – tas veicina sabiedr&bas toleranci pret kult*ru daudzveid&bu un rosina cilv!ka rado)o darb&bu. Globaliz#cijas laikme-t# at)'ir&gais un da%#dais ieg*st arvien liel#ku v!r-t&bu, t#p!c mantojumu var izmantot gan k# instru-mentu nacion#l#s kult*ras kopainas atspogu(o)anai un nacion#l#s pa)apzi"as veido)anai, bet ar& k# resur-su tautsaimniec&bas nozaru att&st&)anai, ar& lauku t*-risma, tai skait# kult*ras t*risma att&st&)anai.

L&dz ar to nemateri#lais kult*ras mantojums var kal-pot ne tikai k# pe("as avots lauku t*rism# un uz"!-m!jdarb&b#, bet, ar&, izmantojot to k# „produktu”, tas tiek m!r'tiec&gi saglab#ts, populariz!ts, t# v!rt&bas tiek nostiprin#tas, tiek veicin#ta t# t#l#knodo)ana, at-jauno)ana un atdz&vin#)ana m*sdienu kult*rvid!. Tradicion#l#s kult*ras mantojums var k(*t par noz&-m&gu resursu Latvijas lauku t*risma att&st&b#. Svar&gu nemateri#l# kult*ras mantojuma da(u vei-do latvie)u gadsk#rtu sv!tki un -imenes godi, kas sa-vuk#rt ietver (oti pla)as pas#kumu organiz!)anas ie-sp!jas lauku t*rism# – te iesp!jams veikt gan ritu#las darb&bas, kas saist&tas ar dzied#)anu, dejo)anu un ie-)anu rota(#s, gan veikl&bas un atjaut&bas sp!les, gan „sacens&bas”, m#c&ties z#(u sievu gudr&bas un pirts zi-n&bas, rokdarbus, amatus, saimniec&bas un kulin#-r#s prasmes.

,& rokasgr#mata dom#ta lauku t*risma uz"!m!jiem, kuri v!las t*ristiem pied#v#t kult*rt*risma program-mas ar akt&vu l&dzdarbo)anos, kas balst&tas latvie)u tradicion#l#s kult*ras daudzveid&gaj#s izpausm!s.

GADSK!RTU PAS!KUMU ORGANIZ"#ANA

K! T$RISMA PRODUKTS

1

Pasaules kult*ru daudzveid&bas iepaz&)anas process s#kas ar zin#)an#m, prasm!m un pozit&vu attieksmi pret konkr!tas kult*rvides savdab&bu un t#s kult*ru.Latvie)u gadsk#rtu sv!tku un to svin!)anas j!ga ir v!l!t labu kaimi"iem, savai saimei, saska"# ar trad&-cij#m veikt ritu#lus, kas nodro)ina augl&bu un saimes dz&ves sekm&gu dz&ves gaitu turpm#k, kopt savstar-p!j#s attiec&bas, izr#d&t sevi goda dr!b!s, kas papildi-n#tas vai darin#tas iepriek)!j#s ziemas rokdarbu se-zon#, paskat&ties uz citiem.

T# k# visi gadsk#rtu sv!tki vislab#k svinami laukos un #r#, tad lauku s!tas ir &sti piem!rotas, lai aicin#tu vie-sus – viet!jus un t#l#kus ce(ot#jus, lai m#c&tu un r#d&-tu vi"iem, k# m!s kop# varam k#rt&gi nosvin!t sv!t-kus. T*risma programm#s ir iesp!jams iek(aut )#das

Ziemassv!tki atn"ku#i , Pastali$u pl!s!ji$i: Tr%s dieni$as, tr%s naksni$as,Ne miedzi$a negul!ju.

Ziemas Saulgrie%us parasti svin starp 20. un 23.de-cembri, kad diena ir k(uvusi vis&s#k# un nakts – vis-gar#k#. Aktu#las k(*st gaismas un tumsas, )&s saules un vi"saules, kosmosa un haosa, pasaules rad&)a-nas t!mas. Tas astronomiski iez&m! ziemas s#kumu, ta+u latvie)iem iez&m!ja ziemas vidu, jo saimniecis-k# zi"# ziema s#kas M#rti"os un ilgst l&dz Mete"iem. Svin&b#s notiek iepriek)!j# laika posma kopsavilku-ma aktualiz!)ana, piemin pag#ju)# gada gr*tumus, veic ma-iskas darb&bas, lai no tiem atbr&votos, un no-dro)in#tu druvu augl&bu un izdo)anos n#kamaj# gad#, priec#jas par gaismas atgrie)anos.

Ziemassv!tki un to gaid&)anas laiks saist#ms ar da%#-d#m para)#m un ritu#liem, ko var izmantot par pa-matu t*risma programmu izveido)anai – dan+i ro-ta(as, z&l!)ana, m&klu min!)ana, dzied#)ana, st#stu st#st&)ana, tradicion#lo rot#jumu gatavo)ana, masku gatavo)ana, Ziemassv!tku !dienu gatavo)ana, mas-ku g#jieni, blu'a vilk)ana, pirt& ie)ana u.c.

gadsk#rtas un svinam#s dienas: Ziemassv!tki jeb Ziemas saulgrie%i, Mete"i, Lieldienas, $si"i, Vasaras saulgrie%i jeb J#"i, Mi'e(i, M#rti"i un ar tiem saist&t#s para)as. Veidojot t*risma programmas, ieteicams iz-mantot savam novadam rakstur&g#s para)as, kas pie-d#v#jumu padara unik#lu un &pa)u starp citiem. Lai izzin#tu apvidum rakstur&g#s trad&cijas, var s#kt ar gados vec#ku radinieku, kaimi"u, iedz&vot#ju iztauj#-)anu – par to, k# da%#di sv!tki svin!ti vi"u b!rn&bas gados, v!l lab#k, ja ir k#di sen#k p#rmantoti st#sti par da%#d#m para)#m. Trad&ciju apzin#)an#, k# ar& prog-rammu &steno)an# pal&dz&bu var l*gt tuv!j#m folklo-ras kop#m, k# ar& mekl!t inform#ciju Latvijas folkloras kr#tuv!, da%#d# izzino)# literat*r#, novadp!tniec&bas un v!stures muzejos, utt.

ZIEMASSV"TKI

Tipiska Latvijas ziemas ainava

4

MASKO#AN!S, MASKU G!JIENI

Ziemassv!tkos notiek visintens&v#k#s 'ekatnieku iz-dar&bas. Augl&bas veicin#)ana iesp!jama tikai paliekot nepaz&tam. Jo raib#ks un d&vain#ks izskat#s masko-tais, jo liel#ks ir vi"a ma-iskais sp!ks. Maskotie (au-dis nes m#jai sv!t&bu, augl&bu, aizsarg# to no (auniem gariem, masku g#jieni Ziemassv!tkos ir jautri un trok-)"aini – tiek grabin#ti, skandin#ti un sp!l!ti visi iesp!-jamie instrumenti – grabu(i, klabatas, katla v#ki, d*-das, u.c.

Tradicion#lo Ziemassv!tku masku grup# ietilpst )#-das maskas: L#cis – L#+a d&d&t#js, Zirgs, Dz!rve, Vilks, Kaza, N#ve, .ig#niete, Gar# sieva, Mazais v&ri"), Z&ds, Siena guba, Slota, K*l&tis, Jaunais p#ris, kad liels gar) t!vainis tiek p#r-!rbts par br*ti, bet maza smalka d#ma par br*tg#nu u.c. Pirms masku gatavo)anas ie-paz&stiet sava apvidus tradicion#l#s maskas. „L#cis” aizbaida (aunos garus. „Dz!rve” masku g#jien# sim-boliz! gudr&bu, apdom&bu un pr#tu, „Vilks” simboliz! (aunumu un tumsu, „Kaza „– gaismu, sauli, utt.

Tradicion#lo masku gatavo)anai ieteicams izmantot tradicion#los materi#lus – linu pakulas, vilnas k#rsu-mu, skaidas, ka%ok#das, dzijas, ogles, bietes, milti, vil-nas, lina audumi, plu+u dzija, pogas, ka%oki, veci gro-zi, k#(u zobi, burk#ni, s&poli, vilnas ze'es, vilnas cimdi,

zv#rgu(i utt. Ar pa)u gatavotaj#m mask#m var sat!rp-ties un doties masku g#jien#.

Masko)an#s trad&ciju var izmantot ar& jau iepriek) iz-gatavojot maskas, iepaz&stinot viesus ar masku no-z&mi un katras maskas &pa)aj#m darb&b#m, p!c tam pied#v#jot sat!rpties mask#s un doties masku g#jien#.

Svin!)anu var bag#tin#t ar iepriek) sagatavotiem ska"u r&kiem, vai ar& iek(aujot ska"u r&ko gatavo)anu k# vienu no aktivit#t!m.

/ekatnieki pirms do)an#s masku g#jien#

da%#dus m#j#s pieejamus materi#lus

Masku darin#)an# izmantoja

5

BLU'A VILK#ANA

Blu'a vilk)ana ir rakstur&g#k# Ziemassv!tku trad&ci-ja un centr#lais notikums, tas tiek vilkts, lai atz&m!-tu saules pagrie)anos uz pavasara un gaismas pusi un v!l!)anos saulei )o uzdevumu atvieglot, lai no-dro)in#tu augl&bu n#kamaj# gad#, ar& k# aizg#ju)# gada gr*tumu un nedienu sav#k)anu un simbolisku sadedzin#)anu.

Masku g#jienu papildina blu'a vilk)ana. ,o trad&ci-ju iesp!jams izmantot gan iesaistot viesus blu'a z#--!)an#, gan izveidojot &pa)u pa)u rad&tu ritu#lu, k#d# veid# tiek blu'& tiek „ieliktas” slikt#s domas, nelaimes un b!das, piem!ram katram viesim iec!rtot vienu cir-tienu blu'&, uzrakstot un pietinot kl#t savu „nelaimi”, blu'i velk ap m#j#m un beig#s sadedzina ugunskur#.

ROT!JUMI

Ruden& sav#c un sag#d# dabas materi#lus – salmus, niedres, smilgas, ar& dzijas, spalvas, u.c. un gatavo pu-zurus, 'istus, saul&tes, va%as.

Saul&tes Iepriek) sagatavo nelielus, apa(us kartupel&)us, sau-sas smilgas ar pu)'iem galos, sausos ziedus, spal-vas, v#rpas. Sasprau% visu to smukumu kartupel& – un saul&te gatava – var karin#t pie griestiem vai egl&t!.

/isti Var gatavot no salmiem vai ar& no krustiski saliktiem koci"iem vai niedr!m, kas simetriski not&ti ar da%#du kr#su dzij#m.

Puzuri Puzuri ir visgrezn#kie un interesant#kie rot#jumi /bet, prasa ar& visvair#k laika un paciet&bas/, ko paras-ti gatavo no rudzu vai kvie)u salmiem, ar& no nied-r!m, smilg#m, tie rot#ti ar ol#m, zosu spalv#m, kr#sai-niem dziju galiem.

Rot#jumus gatavo ar& no skaid#m, sen#k izmantoju)i apses. Apses skaidas izn#k gludas un sp&d&gas. Da%#das virtenes no salmiem un kr#sainiem pap&r&)iem.

Maskas piem!rs

Vainagu dedzin#)ana ugunskur#

Kartupe(u saul&te

6

Z&L"#ANA

Z&l!)ana ir neat"emama katru gadsk#rtu sv!tku sa-st#vda(a. Ziemassv!tkos vispopul#r#k# ir laimes lie-)ana. Met#la kausi"#, kaus! svinu /var m!-in#t ar& vasku/, turot virs uguns, kad )'idrs, strauji lej *den& /paliel# met#la vai emalj!t# b(od# ieliets *dens/. K#ds “iztulko” izliet#s laimes. Tulkojot saka to, kas, pirmo reizi apskatot “l!jumu”, ie)aujas pr#t# – tas ar& ir vispa-reiz#kais. Var z&l!t izmantojot da%#dus priek)metus, ko izvelk no apsegta trauka – maize noz&m! p#rtic&-bu, atsl!gas – jauns &pa)ums, nauda – bag#t&bu utt.

Var izm!-in#t ar& citus z&l!)anas pa"!mienus: n�Ziemassv!tku priek)vakar# j#ielej b(od# *dens, j#iepilina divi pilieni sve+u tauku un j#samaisa; ja pi-lieni saiet kop#, tad p#ris precas, ja ne, tad )'iras.o�Meitas nos!%as ar muguru pret durv&m un svie% kurpi durv&s; kuras meitas kurpes tr#pa durvis, t# tiks izprec!ta.p�Meitas iet tums# no aug(u kokiem lauzt zari"us. Kurai jauns zari"), tai b*s jauns v&rs bez mantas; kurai aps*nojis, tai bag#ts v&rs; kurai pusnokaltis, tai pus-m*%a, bet, kurai aps*nojis un nokaltis, tai vecs un ba-g#ts v&rs.

q�Meitas 'er zede"us, ja sa'er p#ri, tad apprec!-sies, ja nep#ri, tad ne.r�Ja Ziemassv!tku nakt& tr&s reizes apskrien ap m#ju bas#m k#j#m, tad n#kamgad nes#p!s zobi. s�Saliek siena stiebri"us uz galda, apsedz ar gal-dautu. Kur) izvelk gar#ko stiebri"u, tas visilg#k dz&vos. t�Paskat#s debes&s – j# t#s zvaig%"otas, tad b*s laba ra%a, t#tad ar& labs un augl&gs gads.

DAN(I, ROTA)AS, DZIESMAS UN CITAS TRAD&CIJAS

Dan+i, Saulgrie%u rota(as, dziesmas un m&klas var b*t gan k# atsevi)'a programma Saulgrie%u laik#, gan k# papildin#jums un izgreznojums ikvien# ar Ziemas saulgrie%iem saist&taj# programm#. Var organiz!t dan+u un rota(u vakarus, kuros tautas muzikantu pa-vad&jum# tiek apg*ti tradicion#lie dan+i un rota(as. Dziesmu izmanto)anai var sagatavot dziesmu gr#-mati"as. M&klas ir interesanta trad&cija, ko var iep&t da%#dos pas#kumus, gan apbalvojot veikl#kos m&k-lu min!t#jus, gan liekot izpirkt '&las ne tik veiksm&ga-jiem. Ar& visas iepriek)min!t#s sv!tku darb&bas ir ie-sp!jams izmantot gan k# atsevi)'as programmas,

Foto no „Priedes kroga” arh&va

7

gan lieliski papildinot cita citu k# kop&gas program-mas da(as. Saulgrie%u programm#s var iek(aut ar& tra-dicion#las virtuves darbn&cas - v#ra zir"us, gatavo zir-"u pikas, cep p&r#gus vai k#dus citus Ziemassv!tku !dienus. Jo r*p&g#k b*siet apzin#ju)i savas lok#l#s trad&cijas un p!c iesp!jas prec&z#k izzin#ju)i t#s, jo emocion#liem p#rdz&vojumiem bag#t#ka b*s pie-d#v#t# programma, (aujot viesiem iepaz&t latvie)u

Ir da%#di viedok(i, kad svinami Mete"i – vieni uzskata, ka Metenis svinams tie)i Saules pusce(# starp Ziemassv!tkiem jeb Ziemas saulgrie%iem (ap 21. decembri) un Lieldien#m jeb Pavasara saulst#v-jiem (ap 21. martu), otri, ka Mete"i ir otraj# jaunaj# m!nes& p!c Ziemas saulgrie%iem. Mete"i ievada pa)u pavasara s#kumu un ar& jaun# saimniecisk# gada s#kumu. L&dz ar to visas sv!tku izdar&bas v!rstas uz to, lai „modin#tu” zemi, nodro)in#tu augl&gu un veiksm&gu gadu.

kult*ru un trad&cijas, sa"emt gar)as, redzes, l&dzdar-bo)an#s pieredzi.

Pla)#ku aprakstu par Ziemas saulgrie%u trad&cij#m var atrast )eit: http://pnc.lv/ziemassvetki/ziemassvet-ki_fakti/28112010-ziemassvetku_tradicijas_latvija_un_citur_

METE*I

Mete"i ir &sti piem!roti, lai „dotos pasaul!”, izkust!tos un izjokotos, r&kotu veikl&bas un atjaut&bas sp!les, v#rt&tos pa sniegu, ripin#tos no kalna, vizin#tos ar ragavi"#m. Mete"i ir tie sv!tki, kad visvair#k izdar&bu, kas labi „der” b!rniem. Citiem v#rdiem sakot – rikt&gi „sportiska” diena, kad izdz&voties pa #ru.

Galven#s Mete"u aktivit#tes:Sp!ko)an#s, veikl&bas un izveic&bas sp!les – n�Virves vilk)ana,

Mete"u smuk#s „Meitas”

8

o�L!k)ana ar maisiem p�Sniega bumbu vilk)ana, kam liel#ka sniega bumbaq�Brauk)ana no kalna, kur) t#l#k aizbrauc r�Pot&)skreja – „"em rok#s” katrs savas pot&tes, aizskrien l&dz noteiktai vietai un atpaka(.s�Mugurlece - sa'eras pa divi elko"os ar mugu-r#m kop# un lec.t�Atpaka(r#pe – r#po atmuguriski, kur) #tr#k /var sadal&ties komand#s/u�,ekumskreja – sa'eras rind#, sadodot rokas caur k#jstarpi un skrien.v�„Za'a )au)ana”/ja ir jauni vai sprauni dal&bnieki/:Uztaisa )*poles - stri'u cilp#s iemauc malkas gabalu – taj#s s!%as visi p!c k#rtas. Viens ies!%as, otrs atstumj un lai% va(#. Pret!j# pus! nost#da no salmiem iztais&tu tr&sk#ju za'i. ,is za'is iek)# s!d!t#jam j#no-g#% gar zemi. Ja tr&s reizes no vietas k#dam izdevies za'i „no)aut”, tad n#kamaj# gad# viss laim!sies.w Grieztavas /pie d&'& iesalu)a mieta piestiprin#ta k#rts, kuras gal# piestiprin#tas ragavas/, visi p!c k#rtas izgrie%as grieztav#s.

B!rnu me)ana – b!rnus met p#r s!tu snieg#, var mest gan t# pat, gan maisos

Masko)an#sL&dz&gi k# Ziemassv!tkos, var gatavot maskas, iet masku g#jienos "emot v!r# masku at)'ir&bas da%#dos sv!tkos – )oreiz galven# masku grupa ir pui)i un meitas - pui)i p#r-!rbjas par meit#m un otr#di, darbojas ar& bud!(i.

Liel&)an#s,& ir visgr*t#k iedz&vin#m# trad&cija. Liel#s ar visu, kas n#k pr#t# vai izv!las k#du noteiktu t!mu, par ko liel&-sies – izskatu, smukumu, acu „gai)umu” /”varu tr#p&t

mu)ai, kas s!% uz Doma bazn&cas jumta, utt./, saviem roku darbiem, kulin#rijas prasm!m, u.c. Var m!-in#t viesus dal&t grup#s, kad vieni liel#s pret otriem.

Kurmju m&)anaMin kurmjus /lai n#kamgad neizcil# laukus un p(avas/ – viens skaita kurmju v#rdus, citi atk#rto, lec un minas.

„Mete"a m&ziens” Interesanta Mete"u trad&cija, &pa)i pat&k b!rniem. „Metenis” uzk#pj b!ni"os, otraj# st#v#, kaln#, vai k#d# cit# augst#k# viet#, viesu uzman&ba tiek v!rsta, ka nu b*s p#rsteigums, tiks mesta zelta poga. Visi sapulc!jas nor#d&taj# viet#. Metenis ber p&r#gus, kon-fektes, zelta pogu, visi 'er, laim&g#kais, tas, kam zelta poga. Nosl!gum#, kad visi aizr#vu)ies ar „labumu” mekl!)anu pa sniegu, Metenis visus negaid&ti, krietni un augl&gi ap)(aksta ar *deni.

Mete"u trad&ciju aprakstu var atrast: http://www.piltinkalns.lv/tradicijas/tradicijas

Salmu lelles dedzin#)ana

Grieztavas

gr*bu putra ar c*kas ausi „Vienko+u park#”Mete"u cienasts,

9

Apsa"vu baltas k"jas,Sasuk"ju gludu galvu:Liel"s dienas r%ti$# bija,Tad grib!ju smuka b&t.

Lielo dienu parasti svin 21. mart#, kad ir pavasara saulgrie%i un diena ar nakti ir vien# garum# un, kas astronomiski iez&m! pavasara s#kumu. Dienas s#k augt garum#, dar#mie darbi ar& aug vairum#. S#kas laiks, kad darbs dzen darbu un j#pasp!j tikt l&dzi dabas un darba ritmam. Viss j#pasp!j, bet – bez steigas, iek(aujoties latvie)a pasaules k#rt&b#. Lai gan Liel# diena ir viena no noz&m&g#kaj#m gadsk#rt#m, l&dz m*sdien#m ir saglab#ju)#s sal&dzino)i nedaudz trad&cijas. Ta+u t#s, kas ir saglab#ju)#s, ir veiksm&gi iek(aujamas pas#kumu un aktivit#)u programm#s.

LIEL!S DIENAS R&TS

Ce(as agri, pirms saules, sagaida un apdzied saul-l!ktu, mazg# muti un k#jas teko)# avota *den&, lai

LIEL! DIENA

Liel#s dienas svin&b#s Z/s „Vaidelotes”Olu ripin#)ana

10

g*tu vesel&bu un skaistumu. 0d dz!rvenes skaistuma nostiprin#)anai.

Izper viesus ar p*polu, b!rzu vai kadi'u zariem – vesel&bas v!l!)anai.

Svar&ga Liel#s dienas trad&cija ir )*po)an#s – )*po(u appu)'o)ana, )*po)an#s, apdzied#)an#s. Parasti pui)i )*po meitas, par )*po)anu meitas dod olu.

OLU KR!SO#ANA

S&polu mizas dod vid!ji vai tum)i dzeltenu, br*nu kr#su, alk)"u mizas – sarkanbr*nu, kumel&tes gai)i dzeltenu, b!rzu lapas, m!tras – dzeltenza(u, rudzu zelmenis – ko)i za(u, sarkanie k#posti – zilu, utt.. Vien#di nokr#sot# ol# ar na%a galu vai datu ieskr#p! rakstus.

CITI LIEL!S DIENAS RITU!LI

n�Ap!d katrs pa olai ar s#li – lai nemelotu.o�Olu kaujas – sitas pa divi ar ol#m, kuram sapl&st, tas atdod olu uzvar!t#jam. Kam stipr#ka ola, tas dz&vo)ot ilg#ku m*%u.p�Da%reiz k#ds )maucas ar koka olu, kam!r k#ds

cits bl!d&bu pamana.q�Olu krusts – olas saliek krust# uz gr&das vai z#l!. Nepiecie)amas vismaz piecas olas. Olu krusts ir sacens&bu deja – lec k# skalu danci. Ja k#ds olu sasit, tad viet# liek citu.r�Olu ripin#)anas – izmanto sl&pu vai taisnu virsmu, var speci#li izgatavot ren&ti. J#izskaita, kur) pirmais ripin#s olu. Katrs n#kamais cen)as savu olu uzripin#t iepriek)!j#m. Visas skart#s olas ripin#t#js sav#c. Ja nepieskaras, tad atst#j sav!jo olu.s�Olu ne)ana karot! – sadal#s vair#kos pulkos. Olas j#aiznes l&dz k#dai norun#tai vietai vai apk#rt k#dai !kai, nodod karoti katram n#kamajam no rokas rok#. Uzvar tas, kur) vis#tr#k to ir paveicis un visret#k nometis olu zem!.t�Olu ripin#)ana un me)ana – da%#das sacens&bas ar ol#mJ�Olu me)ana p#r )*po(u k#rti – met viens otram pret& divi dal&bnieki – met abi reiz! un abi reiz! sa'er. Var noskaidrot, kur) met!ju p#ris ir izveic&g#kais.

Inform#ciju par Liel#s dienas trad&cij#m j*s varat atrast )eit: http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/lieldienas0/http://www.pilti"kalns.lv/tradicijas/lieldienas-latvija

Daira un Arnolds J#tnieki, Z/s „Vaidelotes” saimniekiLiel#s dienas svin&bu organizatori

11

$si"a zirgi ved Sauli ratos – to varot saskat&t Andromedas zvaigzn#j# un Pegaza kvadr#ta zvaigzn!s. $si"), Jur-is ir viena no t#m latvie)u mito-lo-iskaj#m b*tn!m, kuras skaidrojumos ir visliel#kais hipot!%u skaits: lopu patrons, gaismas diev&ba, bi)u dievs, m#jas dievs. Tom!r visbie%#k tas tiek uzskat&ts par zirgu sarg#t#ju, ret#k – aitu. $si") ir pavasara un gaismas atgrie)an#s v!stnesis. $si"i ir pirm# ganu diena, pirm# nakts piegu(#. Visas iera%as un ritu#li, kas tiek dar&ti )ai laik#, tiek dar&ti ar domu – k# es daru, t# ar& b*s. $si") r*p!jas par lopiem un (aud&m vasar#.

$si") esot t#ds pats k# zirgs, tikai mazi") un dz&vojot zem zirgu sil!m, un nakt&s barojot zirgus.

$SI*U GALVEN!S AKTIVIT!TES

Da%#di ritu#li, lai nodro)in#tu augl&bu, lai sasietu, aizsl!gtu, nost#din#tu vai cit#di aptur!tu (aunumu.n�Ziedo)ana $si"am, k#d# &pa)# viet# pie lieliem akme"iem, di%kokiem, vai citur liek ziedojumus. o�Rumul!)an#s – k#rt&ga laist&)an#s ar *deni, lai nodro)in#tu sev labkl#j&bu visa gada garum#. p�Katram iedod dzijas )'ipsni"u, kas p!c tam visiem j#sasien kop# un j#satin vien# kamol#. Tas kamols p!c tam j#paglab#, lai -imene, draugi vai k#da cita cilv!ku grupa tur!tos kop#. K#dreiz to pirmaj# ganu dien# dar&ju)i gani un kamolu liku)i k*t& zem siles, tad visu vasaru lopi turas kop#.

$SI*I

$si") – pavasara v!stnesis un zirgu aizg#dnis

12

q�J#skaita vilku v#rdi, lai nodro)in#tos pret vilkiem un cit#m nelaim!m.

Liela, gara, sausa egleP"r celi$u nol&zuse.Lai tik gar# vilka ce'#K" #is egles augumi$#,Lai sakalst vilkam zobiK" sausie egles zari.

r�Aizsardz&bai "em p&l#d%a zaru un taj# iegrie% devi"us krustus. T#du liek zem k*ts vai k#das citas noz&m&gas !k#s sliek)"a vai cit# viet#. s�L&bie)u ciemos bija ganu r&kstes pu)'o)anas tra-d&cija. No ganiem p#rn#kot, to apsien ar kr#sainiem vilnas dz&pari"iem un bant&t!m. t�$si"os ar& kr#so olas, pamat# melnas, nokr#-sot#s olas ziedo, to ielai% zem! izsist# caurum#, lai nodro)in#tu augst#ko sp!ku labv!l&bu. u�Ap )o laiku daudz dzied – gavil!. Cik t#lu sniedzas ganu balss, tik t#lu aizsardz&ba pret vilkiem un mo)'iem. T#p!c, lai sev nodro)in#tu aizsardz&bu vis#s jom#s, var organiz!t gavil!)anu, sadzied#)anos.

Tradicion#lais $si"u dienas !diens ir pant#gs. Tas ir olu !diens, ko gatavo ugunskur# – +uguna pann# vai katl#. Pann# var apcept spe'i, liek kl#t olas, pienu, *deni, s#li, gar)vielas un maisot cep. Ir da%#di tic!jumi un para)as, kas saist&tas ar pant#ga gatavo)anu un !)anu.

Piegu(nieku nakts /$si"os lai% zirgus pirmo reizi piegu(#/Sapulc!jas br&v# dab#, lai dziedot, kurinot uguni, gatavojot pant#gu, izbaudot pasauli un sevi pasaul! pavad&tu nakti #r#, neatkar&gi no t# vai zirgi taj# br&d& mums ir vai nav. Sapl*st ar dabu. Ziedo $si"am, veic da%#dus ritu#lus un izdar&bas, kas nodro)ina veiksmi, izdo)anos un apst#dina vis#da veida (aunumu. Sadal#s grup#s uz tuv!jiem pakalniem, dzied, sasaucas un gavil!, st#sta st#stus. Dzied un danco visu nakti.

Par $si"iem vair#k var uzzin#t )eit: http://ww w.dzivotprieks.lv/2012/04/9-maijs-usini/

Pant#ga gatavo)ana

Piegu(nieki muzic! pie ugunskura

13

J#"i jeb vasaras saulgrie%i tiek svin!ti vasaras kulmin#cijas laik#, kad visgar#kajai dienai seko vis&s#k# gada nakts. J#"i ir visvair#k tautas dziesm#s apdzied#t# gadsk#rtu svin!)ana. Vasaras saulgrie%u svin!)ana neaprobe%ojas tikai ar sv!tku kulmin#ciju gada &s#kaj# nakt&, bet, ietver pas#kumu kopumu ilg#k# laika posm#.

GATAVO#AN!S J!*IEM

Gatavojoties J#"iem var organiz!t J#"u darbn&cas – v#kt un iepaz&t #rstniec&bas augus, m#c&ties p&t vainagus, )*t kreklus, darin#t jostas, lai ir ar ko pu)'oties J#"u dien#. M#c&ties siet sieru, apg*t alus gatavo)anas gudr&bas, degust!t alu, iet Saulgrie%u pirt&. M#c&ties J#"u dziesmas un rota(as. Gatavot J#"iem rakstur&gos !dienus, izzin#t s!tas pu)'o)anas trad&cijas. Katru )o norisi var izveidot k# atsevi)'u programmu, izmantojot sav# s!t# eso)os resursus, piem!ram:

Siera sie)anaJa m#j#s ir lopi, un ir k#da t*ristiem draudz&g#ka govs, viesus var vest ciem# pie Br*na(as, tad kop&gi v#r&t sieru p!c „dzimtas receptes”, var v#r&t vair#kus un sal&dzin#t, vai ar& v#ra vienu visi kop#, bet, katrs piemet )'ipsni"u – p!c saviem ieskatiem – k#du v!rt&gu z#l&ti, k#du labu domi"u…Sanes jau gatavus, m#j#s gatavotus sierus – gar)o, sal&dzina, dal#s ar recept!m.

Rota(u, dan+u un dziesmu m#c&)an#s darbn&cas ar pa)u gatavot#m dziesmu gr#mati"#m, vai kop# ar k#du folkloras kopu.

J#"u z#(u las&)anas un iepaz&)anas darbn&c# var gan sav#kt v!rt&g#s t!ju z#les, gan kop&gi apg*t da%#dos vainagu un v&t"u darin#)anas pa"!mienus. To visu nosl!dzot ar sv!tku vietas izpu)'o)anu.

J!*U NAKTS NORISE

Ar& pa)u J#"u svin!)anu var s#kt ar gatavo)anos, t#d!j#di (aujot ikvienam l&dzdarboties. n�Meitas un sievas pin vainagus un v&tnes, v&ri c!rt meijas, kop# ar saimniekiem izpu)'o s!tu. o�Izstaig# lauku s!tas p(avas un sav#c t!ju z#les. p�Sagatavo uguns ratu – ar sienu un salmiem

J!*I + VASARAS SAULGRIE%I

J#"u b!rnus cien# ar tikko sasietu sieru

liekot kubul# ugunskur# sakars!tus akme"usTiek dar&ts J#"u alus – misu kars!,

Foto no trad&ciju kopas „P!rkonie)i” arh&vaJ#"u dziesmas un rota(as.

14

Foto no viesu m#jas „Purma(i” arh&vaJ#"u z#(u las&)ana.

apv&tu ratu riteni, ko k#d# no nakts tum)aj#m stund#m aizdedzina un lai% no kalna lej#. Ja tuvum# ir *de"i – ezers vai upe – sagatavo uguns plostu. q�Sagatavo un appu)'o ugunskura vietu. Var gatavot ar& p*deli – uguns mucu k#rts gal#. Dara visu, lai nakt& ne mirkli nepaliktu tums# un, uguns p!c iesp!jas t#l#k apsp&d!tu apk#rt!jos laukus.r�Pavada sauli ar dziesm#m, s#k kurin#t uguni. Ja kaimi"i atbalsta lauku t*rismu, iet apl&got kaimi"us, apl&go s!tu. s�Organiz! rota(as, dan+us, dzied l&dz saules l!ktam.t�Veic ar uguni saist&tos ritu#lus – kurina ugunsku-ru, aizdedzina p*deli, lai% no kalna uguns ratu, iet ar l#p#m uz ezeru, upi vai d&'i, palai% uguns plostu.u�Peldas kaili, r&tausm# v#rt#s pa rasu, ja iesp!jams, v#c rasu linu dvie(os, ko p!c tam izmanto dziedniec&bai.v�Meitas z&l! – metot vainagus koku zaros, lai%ot vainagus *den& utt, lai uzzin#tu vai izies pie v&ra. w�Pui)i ar meit#m un v&ri ar siev#m lec p#ri ugunskuram – uguns att&ra un )'&st&.

Sagaida sauli ar dziesm#m. Mazg#jas ras#.

Aprakstus par J#"u ritu#liem var atrast )eit:http://www.piltinkalns.lv/tradicijas/jani-latvijahttp://www.maminuklubs.lv/mk/20120827-jani-laiks-kad-but-tuvak-sev-dabai-un-cilvekiem/

Saules pavad&)ana ar dziesm#m.Foto no viesu m#jas „Purma(i” arh&va

J#"u cienastu galds.Foto no viesu m#jas „Purma(i” arh&va

16

Tr%s Mi(e'i bungas sita v"rtu staba gali$";N"kat, meitas, skat%ties, Kur sit"s maizes t!vi.

Laika gait# rudens saulgrie%i piesaist&ti Mi'e(dienai un tiek svin!ti 29. septembr&. ,os sv!tkus sauc ar& par App(#v&b#m, jo lab&bai ap )o laiku j#b*t nop(autai un savestai zem jumta. Tiek lietots ar& nosaukums Apjum&bas, jo p(au)anas beig#s notiek Jumja dz&)ana un 'er)ana – Jumis tiek no'erts un paglab#ts citam gadam, lai nodro)in#tu augl&bu un labu ra%u. Ar Mi'e(dienu ziemai esot „v#rti va(#”. T# ir ar& tirgus diena. Da%os novados )os sv!tkus sauc par Ruden#jiem. Mi'e(os k# jau sv!tkos, kas saist&ti ar ra%as nov#k)anu, daudz !d un dzer.

Mi'e(i ir &stais laiks rudens tirgiem un da%#d#m izdar&b#m, kas saist&tas ar ra%u.

Mi'e(i ir ar& l&gavu der&bu laiks.

Sv!t%, Dievs, to vieti$u, kur !d"m, kur dz!r"m;Audz!, Dievs, div’ v"rpi$as viena salma gali$"!

APJUM&BAS , MI'E)I

Mi'e(tirgusKatr# s!t# var r&kot savu viet!jo Mi'e(tirgu – p#rdod vai main#s ar to, ko katrs izaudz!jis d#rz# vai sagata-vojis ziemai. Katrs slav! savu preci, m!-ina iemain&t pret kaut ko „gar)&gu” no kaimi"a pagraba.Var p#rdot vai main&ties ar rokdarbiem.

„Cirvja” zupas v#r&)ana sanes visi labumus no sava d#rza, ieliek katl# „cirvi” un v#ra, v#ra, ber tik kl#t v!l vienu 'irb&ti, v!l k#du kabac&ti, utt., kam!r katls ar „kaudzi” un – zupa gatava! Jo vair#k v#r&t#ju, jo gard#ka zupa! Kam nav neviena d#rze"a, ko likt katl#, tas piedal#s ar uguns-kura kurin#)anu, labiem padomiem, mais&)anu, utt. Kad zupa gatava, to var p#rdot vai main&t pret k#du Mi'eldienas st#stu vai anekdoti.

D#rze"u sagatavo)ana „Cirvja” zupai

Mi'e(u gai(i - darin#ti no #boliem „Cirvja”zupa gatava!

17

Umurkumurs Senos laikos zin#ma tirgus trad&cija – staba gal# sakar da%#dus labumus, kli"-erus un gardumus. Pui)i /varb*t ar& k#da meita/ izm!-ina sp!kus r#pjoties stab# – kuram izdodas– tas salasa visus labumus.

Pa)br*v!jumu pla+i – Zaptes – Sievu zaptes /sald#s/ un V&ru zaptes /s#(#s/ – saimnieces izr#da, dod pagar)ot visu, ko sav#r&ju)as, sabr*v!ju)as, sas#l&ju)as, u.c. ziemai.

M!RTI*I

M#rti"i ir rudens beigu un ziemas s#kuma diena, tas ir saimniecisk# gada nosl!gums, ganu un piegu(as laika beigas. M#rti"dien# l#cis uzmekl! un ap!d t#das z#les, no kuram dr&z aizmieg un visu ziemu negrib !st. L&dz M#rti"iem j#apar zeme, jo p!c M#rti"dienas t# dodas atp*t#, ja to trauc! miera period#, tad n#kamaj# gad# nav gaid#ma nek#da ra%a. M#rti"i ir laiks, visiem lauku darbiem j#b*t padar&tiem: laukiem nokoptiem, zemei apartai. Cilv!ki )aj# br&d& var velt&t laiku sev, savai gara pasaulei – piev!rsties m&klu min!)anai, da%#du lietu izgatavo)anai, vai

Main#s recept!m.

Mi'e(dienas darbn&casLai gan kasta"u, p&l#d%u, ozolz&(u un citu rudens vel)u rotas lietu un cilv!ci"u gatavo)ana ir sam!r# jauna ar Mi'e(iem saist&ta trad&cija, bet k#p!c gan lai nebag#tin#tu pas#kumu ar rudens kre((u v!r)anu, kartupe(u, burk#nu, z&(u v&ri"u un sievi"u gatavo)anu. 1pa)s prieks par to b*s b!rniem.

kop&gai dzied#)anai v!los rudens vakaros.

M#rti"u masku trad&cijasM#rti"os s#kas masku g#jienu laiks. L&dz&gi k# Ziemassv!tkos, var organiz!t masku darb-n&cas un masku g#jienus. P#rsvar# zv!ru un putnu maskas, l&dz&gas Ziemassv!tku mask#m. „M#rti"b!rni”, ejot masku g#jienos, dzied un dejo, veic augl&bas ritu#lus.Masku g#jiens saist#s ar lielu jautr&bu, troksni, dzied#)anu, danco)anu un z&l!)anu.

Par masku trad&cij#m ruden& var izlas&t )eit:http://www.dzivotprieks.lv/2014/02/latviesu-maskosanas-tradicijas-rudeni/Ieteikumi Masku gatavo)anas programmai Vienko+u park# – pielikum#. M#rti"a desu un citu !dienu darbn&casM#rti"os j#taisa desas, tad c*kas labi barojas, t#p!c var organiz!t desu darbn&cu, vai k#du citu tradicion#lo !dienu darbn&cu – p&r#gu cep)anu, zir"u piku vel)anu.

Z&l!)ana un laika pare-o)anaM#rti"i ir (oti piem!rots laiks z&l!)anai – M#rti"os pare-otais parasti piepild#s.Samekl! tic!jumus un izm!-ina praks!.Jaunas meitas z&l! n#kotni un iesp!jamos preciniekus.Var izz&l!t ra%u un lopu augl&bu.

Par M#rti"dienas trad&cij#m var izlas&t:http://www.piltinkalns.lv/tradicijas/martini-latvijahttp://www.piltinkalns.lv/dziesmas/martindienas-dziesmashttp://www.nacionalisti.lv/raksts/550/kultura-tradicijas/martindiena-latviesu-tautas-tradicijas/

M#rti"os laiks darin#t ap-!rbu –ce(u jostas au)ana

CILV"KA M$%A GODU ORGANIZ"#ANA

K! T$RISMA PRODUKTS

2

Latvie)u -imenes galvenie m*%a godi ir krustabas, ved&bas un bed&bas. Laika gait# godu ritu#li, kaut ar& main&gi, tom!r ir past#v!ju)i un saglab#ju)ies. Kop&ga Godu svin!)ana stiprina -imeni un dzimtu un, rezult#t# ar& valsti.

Katri godi iez&m! citu cilv!ka m*%a posmu un tiek svin!ti cit#di, bet, tom!r to svin!)an# ir ar& vair#kas kop!jas iez&mes:

Notiek ritu#las darb&bas, kas vienm!r noris dziedot un dejojot. Starp da%#d#m svin&bu dal&bnieku grup#m notiek apdzied#)anas vai dialogs jaut#jumu un atbil%u form#. Ritu#las dejas ar& ir neat"emama svin&bu sast#vda(a.

Pirmais un viens no svar&g#kajiem cilv!ka m*%a godiem ir krustabas – godi, kad b!rns dab* v#rdu un tiek uz"emts dzimt#.

Visu ritu#lu galvenie izpild&t#ji ir di%ie k*mas. K*mu izv!le ir (oti svar&ga – ja b!rns zaud! vec#-kus, k*mas ne tikai k(*st par b!rna aizbild"iem, bet k*mas ar& liel# m!r# nosaka b!rna n#kotni. Par k*m#m jeb krustvec#kiem izv!las krietnus, str#d&gus, iznes&gus (audis ar labu slavu –k*mu izskats, raksturs un ap-!rbs iespaido to, k#ds izaugs b!rns. K*mas velk greznas dr!bes, lai b!rnam grezna dz&ve. Meitenei parasti ir divas krustm#tes un krustt!vs, puikam – divi krustt!vi un viena krustm#te.

KRUSTABU NORISE

Sagaida k*mas, sa-!rbj p#di /krust#mo b!rnu/ un di%k*mas ar p#di dodas uz M#ras bazn&cu /dabas sv!tvietu vai k#du &pa)u vietu dab#, kas iepriek) nol*kota/ v#rdu mekl!t – di%koks, di%akmens, avota izteka, vai k#da cita &pa)a vieta.P!c tam notiek dzimtas apspriede, k#du v#rdu b!rnam dos /bie%i dod k#das k*mas v#rdu/ Tad notiek p#des d&d&)ana – viens no svar&g#ka-jiem krustabu ritu#liem, ritu#la deja, kad visas k*mas /di%#s un citi radi/ katrs "em rok#s p#di, dejo un dziedot izsaka nov!l!jumus.

Seko krustabu mielasts. Mielasta gald# liek baltus !dienus /piens, balta maize, siers/, lai gai)a dz&ve,

Pirms godiem visa saime tiek iesaist&ta priek)dar-bu veik)an# – s!tas kop)an#, m#jas pu)'o)an#, !dienu gatavo)an#, alus br*v!)an# un tml.

Godos tiek aicin#ti radi – dzimtas pieder&gie, kuriem piedal&)an#s )#d#s svin&b#s ir gan pien#kums gan ar& liels pagodin#jums. L*gtie viesi vienm!r "em l&dzi ciema kukuli – !damo un dzeramo. 1pa)u uzdevumu veik)anai svin&b#s aicina &pa)i izraudz&tus viesus – dzimtas locek(us, piem!ram, k*mas krustab#s.

Svin!t ved&bas /k#zas/, krustabas un bed&bas tra-dicion#li nav iesp!jams pils!t#, tam ir vajadz&ga lauku s!ta, kur# trad&cijas &stenot.

!dot viesi st#v cie)i kop#, lai b!rnam aug cie)i zobi, !d #tri, lai b!rns aug +akls.

Tad notiek )*pu(a k#r)ana, p#des apd#vin#)ana. Par krustabu trad&cij#m var izlas&t )eit:http://www.mammamuntetiem.lv/articles/994/latviesu-krustabu-tradicijas/

KRUSTABAS

Krustm#te d&da p#di

20

Foto no trad&ciju kopas „P!rkonie)i” arh&vaPad&tes apdzied#)ana.

Foto no trad&ciju kopas „P!rkonie)i” arh&vaPad&tes radu b!rni.

VED&BAS Otri svar&gi m*%a godi, kur parasti piedal#s visa dzimta ir ved&bas jeb k#zas – cilv!ka dz&v! s#kas jauns posms, kad no neprec!to k#rtas p#riet prec!to k#rt#.

Ved&bas aptver da%#das norises, s#kot ar l&gavas nol*ko)anu l&dz ve)anai tautie)a s!t#.P!c l&gavas nol*ko)anas, sekoja prec&bas – l&ga-vainis pats taj#s nepiedal&j#s, bet, uz l&gavas m#ju s*t&ja preciniekus, parasti k#dus radus, kuri tad nu sola un pierun# vec#kus un br#(us izdot meitu, kad tas izdevies, tad bildina meitu, visi sadzer un norun# der&bu dienu.

Der&b#s tautietis pats ar ved!jiem ierodas l&gavas s!t#, kur notiek der&bu nosl!g)ana un der&bu mielasts. Sader!tie viens otru apd#vina.Pa)as ved&bas parasti tika svin!tas ruden&. Svar&g#kie ved&bu ritu#li, ko m*sdien#s var!tu pied#v#t k# t*risma produktu lauku s!t#.

L&DZIN!#ANA

Par l&dzin#)anu dain#s un rakstos daudz liec&bu nav, zin#ms, ka tas notiek, tikl&dz l&gava ierodas tautu s!t#. Tas ir ritu#ls, kura laik# liecinieku kl#tb*tn! p#ris tiek savienots kop!jam dz&ves ce(am un ap"emas b*t l&dzv!rt&gi m*%a garum#, tiek m&ti gredzeni.

Aicina k#du cien&jamu prec!tu p#ri, kas var veikt l&dzin#)anas ritu#lu, parasti to dara #r# k#d# sv!tvie-t#, jaunajiem ritu#la laik# liekot k#jas uz akmens.

Vair#k par l&dzin#)anu var atrast: http://www.dievturi.org/lidzinasana.htm

M!RTO#ANA JEB MI(O#ANA

M#rto)anas laik# l&gava atvad#s no sav#m m#s#m, neprec!t#m meit#m un saviem br#(iem un l&gavai"a radu pui)iem. L&gavainis atvad#s no sav#m m#s#m un l&gavas radu meit#m. Tad l&gavai no"em vainagu un uzliek galvasautu vai mici – vi"a tiek uz"emta sievu pulk#. M#rto)anas ritu#l# var ietvert dan+us, k#zu rota(as, dziesmas, jaun# p#ra deju, ziedo)anas ritu#lus – atkar&b# no t#, kur svin&bas notiek, sav# m#j# – var ziedot pavardam, vis#m svar&gaj#m m#jas viet#m, viesu m#j# – ugunij, utt.

APDZIED!#AN!S

Ved&b#m rakstur&ga trad&cija ir apdzied#)an#s, kad abas puses dziedot izzobo un kaitina viena otru. To parasti dara vec#kas sievas.

Iepriek) uzaicina k#du priek)dzied#t#ju, var sagatavot dziesmu tekstus, iesaist&t k#zu viesus, r&kot abu radu pu)u dziesmu sac&ksti.

Diena beidzas ar guldin#)anu, kad ar ritu#liem un dziesm#m jaunais p#ris k#dreiz tika guldin#ts kl!t&, m*sdien#s k#d# cit# piem!rot# viet#, parasti aizsl!dza un nolika sargus pie durv&m l&dz r&tam, kad notiek modin#)ana, vainaga dancin#-)ana, jaun# p#ra mazg#)an#s.

P*ra velt&)ana, svar&ga ved&bu norises sast#v-da(a, kad l&gava apd#vina jaunos radus ar pa)as

Jaunais p#ris dodas izbraukum# ar laivu

Foto no trad&ciju kopas „P!rkonie)i” arh&vaTautie)a saimnieko)anas prasmju p#rbaude.

22

darin#tiem rokdarbiem vai no sirds izv!l!t#m m&(#m d#van#m.

P!c ned!(as r&ko atk#zas, kad jaun# sieva ar v&ru dodas uz savu vec#ku m#j#m – san#k radi, draugi, kaimi"i, kas nav piedal&ju)ies k#z#s. L&gava v!lreiz atvad#s no saviem radiem.

2oti pateic&ga trad&cija izmanto)anai k#zu „t*rism#” ir k#zu +ig#ni jeb k*jinieki.

Ierodas p#r-!rbu)ies nel*gti viesi – tradicio-n#li sievas p#r-!rbjas par v&rie)iem un v&ri par sieviet!m. Te var rado)i izpausties – var izsp!l!t da%#dus scen#rijus, z&l!t n#kotni, main&t „zirgus” , m!-in#t atrun#t l&gavu vai l&gavaini no prec&b#m,

pied#v#t vec#s br*tes, utt., kam!r j*t, ka pietiek, dab* cienastu un dodas prom.

M*su dien#s nav iesp!jams sekot trad&ciju aprakstiem piln&b#, nav ar& iesp!jas svin!t k#zas daudzas dienas, t#p!c j#izv!las jaunajam p#rim b*tisk#k#s norises.

Piem!ri un padomi Latvisko k#zu organiz!)an#:http://e-lietas.lv/2008/08/16/maza-latviesu-kazu-fotodienasgramata-070808/http://www.precos.lv/kazas/kazu-tradicijas/latviesu-kazu-tradicijas/kazas-vedibas/article.php?article_id=2220379Ieteikumi k#zu svin!)anai „Ved&bas Ku+uru dzirnav#s” – pielikum#.

Ved&bu mielasts.Foto no trad&ciju kopas „P!rkonie)i” arh&va

23

Bed&bas ir p!d!jie godi cilv!ka m*%#, jau cilv!-kam pa)am kl#t neesot. Tie ir godi, kas nosl!dz cilv!ka m*%u )aj# saul! un palic!ji vi"u pavada uz vi"sauli.

Nav prec&zu pierakstu par latvie)u seno bed&bu norisi, bet, visvair#k par bed&bu trad&cij#m var spriest, p!tot arheolo-isko izrakumu materi#lus un dainu tekstus.

Bed&bu noris! ietilpst sagatavo)an#s bed&b#m – v#'!)ana un miru)# izvad&)ana.

V#'!)ana notiek nakt& pirms izvad&)anas, kad sapulc!jas miru)# pieder&gie un piemin aizg#j!ja m*%u un darbus, ar& dziedot un ejot bed&bu rota(#s.

Otr# dien# notiek miru)# izvad&)ana. Viss notiek grezni, "emot v!r# miru)# p!d!j#s v!l!)an#s. P!c tam s!tas v#rtus aizsl!dz, lai miru)# velis nen#k atpaka(. Ve(us aicina ciemos tikai ve(u laik#, kad tos mielo ar speci#li tiem gatavotu mielastu.

Div!j"di Saule tek, tek kaln", tek lej":Div!j"ds man m&)i$# ar to vienu dv!sel%ti. *ai saul!, #ai zem!, #e atn"cu ciemoties:Vi$a Saule, vi$a zeme, t" visam m&)i$am.

Godu aprakstus var atrast )eit: http://www.marasloks.lv/public/?id=157&..

BED&BAS

Ve(u mielasts

Ziedojums ve(iem

24

LATVISKIE PIRTS RITU!LI UN TRAD&CIJAS K! T$RISMA PRODUKTS

3

Latvij# daudzi pils!tnieki p#rce(as uz dz&vi laukos. Daudziem pie lauku m#jas tiek b*v!ta pirti"a. Pirts m*su sen+iem ir vienm!r god# tur!ta.Pirts bija vieta, kur mazg#j#s un att&r&ja sevi gan 3ziski, gan gar&gi. T# bija vieta, kur dziedin#ja 'ermeni un dv!seli.

M*sdien#s pirts ir vair#k gar&ga att&r&)an#s, relaks!)an#s un dziedniec&bas vieta.M!s esam unik#la tauta, jo m!s esam vien&gie, kas pirt& aicina Dievu.

PIRTS K! GARA UN MIESASATT&R&#AN!S VIETA

Latvietis pirt& satik#s ar Dievu, Laimu, M#ru un tur!ja liel# god# pirts gari"u, pirts augus un pirts slotas. Pirtniec&bai ir vajadz&gas daudz zin#)anas un sapra)anas un labs pirtnieks dz&vo saska"# ar dabu un saules ritu. Laba pirtnieka rok#s pirts p#rv!r)as par v#rtiem uz citu, senu pasauli, kur m!s pa)i varam k(*t citi, - br&v#kas un laim&g#ki.Latvie)i ir saules tauta, gaismas cilv!ki un &pa)i ir tie, kuri ik ned!(u iet pirt& p!rties. Svar&gi iet pirt& ar &pa)u nol*ku, tad pirts ritu#lam ir liel#ka v!rt&ba. Pirts ir t# vieta, kur apst#jas laiks. Laiks sev, sarun#m ar savu dv!seli ar Dievu.

Foto no pirts „Lielzemenes” arh&va

26

LATVIE#U PIRTS TRAD&CIJAS V"STURISKI

Latvie)i ilgu laiku dz&voja no)'irti no Rietumeiropas un Austrumzem!m, bet, toties ir daudz kop!ja ar Zieme(eiropas taut#m. Viens no kop&giem paradumiem ir p!r)an#s pirt& ar pirtsslot#m. Gr*ti teikt, kurai tautai pirts ir s#kot-n!ja, kurai aiz"emta. Vien#dos klimatiskos un da-bas apst#k(os izveidojas l&dz&gas trad&cijas indoei-ropie)u tautu kop&b#. To nor#da ar& nosaukums ar vienotu sakni – latvie)iem – pirts, somiem – pirtti, lietuvie)iem – pirtis. Arheolo-iskajos izrakumos uziet#s prasm&gi sakraut#s akmens kr#snis no 6 – 7 gs. Liek dom#t, ka pirtis ir biju)as iev!rojami agr#k nek# rakst&tajos avotos. Pirm#s rakst&t#s zi"as sniedz Livonijas hronika ap 1196. – 1198.g. par Daugavas l&bie)u pirti.

DARB&BAS, KAS VEICAMAS PIRT&

Pirts vienm!r k# daudzfunkcion#la !ka:n�Latvietes dzemd!)anas vieta;o�Pirt&%u ritu#la vieta – b!rni"a pirm# mazg#)a-na kop# ar mielastu;p�Dziedniec&bas vieta, kur ar brauc&)anu (mas#%u), v#rdo)anu, da%#d#m z#l&t!m aizdzina slim&bas;q�Pirt& norit!ja mazg#)an#s, p!r)an#s visiem saimes (aud&m;r�Pirts bija k# dz&vojamais nams va(iniekiem;s�Pirts bija %#v!tava lab&bai, liniem, ka"ep!m, tur k*pin#ja ga(u, diedz!ja iesalu;t�Veica citus saimniec&bas darbus – sutin#ja, lieca kamanu slieces, u.c.;u�T# bija vieta, kur nodarboj#s ar ma-iju, n#-kotnes z&l!)anu. Vieta, kuru apmekl!ja gari, velni, raganas. L&dz ar to ir daudzi tic!jumi, para)as, ieteikumi, aizliegumi.

Nereti )odien pirtis ir zaud!ju)as savu daudz-kr#sain&bu un daudziem asoci!jas pamat# ar saietiem un vies&b#m, t# pie)'irot vietai, kas tradicion#li saist#s ar dievnamu, krogus funkcijas.

Apzinot latvie)u bag#to tautas dziesmu, tic!jumu, m&klu, parunu, pasaku, buramv#rdu p*ru folkloras pierakstos, k# ar& arheolo-iskos un v!sturiskos materi#lus, uzsvaru gribam likt uz pirts ritu#la aprakstu.

UN M$SDIEN!S

Foto no „Pirtslietu darbn&cas” arh&va

Foto no pirts „Lielzemenes” arh&va

27

PIRTS V"STURISKAIS IEK!RTOJUMS

Pirts centr#l# vieta ir kr#sns, kura bija nevis m*r!ta, bet sakrauta no apa(iem akme"iem. Lai pan#ktu vajadz&go karstumu, uzmet garu uz kr#sns akme"iem. Vienu no vec#kajiem latvie)u pirts ritu#la aprakstiem sniedz #rsts R.Lentlijs (1680.g.):

„Pirt% vi$i mazg"jas jo bie)i, gandr%z katru sept%to dienu. Te vi$i nes!)as &den%, bet k"pj l"v" un nogu'as uz muguras pa liel"kai da'ai kaili un liel"k" m!r" sv%zdami. Turpat ir ar% kalpone (ac%m redzot, laist%t"ja), kas sasietu b!rza zari$u slotu papriek# m!rc! karst" &den% vai s"rm" un tad ar to viegli visp"r sit l"v" vispirms uz muguras, p!c tam uz v!dera gulo#us, ko sauc „p!rties”. Un, tas nav nevienam par kaunu, jo t"da ir iera)a. Zemnieki, kad tie krietni sakarsu#i, metas no pirts t&li$ l%dz kaklam gar"m teko#" &den% (jo pirtis pa liel"kai da'ai top b&v!tas strautu vai upju mal"s) vai ziemas laik" v"rt"s snieg" un to dara par 3 reizes no vietas, bez k"das kaites: #"d" k"rt" esmu pats redz!jis drudzi aizdzenam.”

PIRTS K! ATVESE)O#AN!S VIETA

M*sdien#s pirts kalpo par vislab#ko slim&bu pro3lakses, relaks#cijas un atvese(o)an#s vietu. Ar atvese(o)anos pirt& agr#k nodarboj#s pirts sievas – brauc&t#jas, laist&t#jas, kuras atvese(oja ar brauc&)anu (mas#%u). „Kad k#ds bija „saraust&jies” jeb „nabu atstiepis”… brauc&t#ja sameta labu garu, "!ma slotu rok#, labi izp!ra un tad s#ka brauc&t. Pa priek)u s#ka no kakla, tad brauc&ja citus locek(us un visp!d&gi v!deru…” . Pirt& lika ra-gus jeb bankas, elpoja #rstniec&bas augu tvaikus, cirta #deres jeb nolaida asinis. Slim&bas cent#s aizdz&t ar v#rdo)anu, jo uz katru slim&bu raudz&j#s k# uz dz&vu rad&bu, kuru var aizdz&t uz citurieni, aizvietojot tuk)o vietu ar vesel&bu: „Slim%ba "r", vesel%ba iek#"!”

Foto no pirts „Lielzemenes” arh&va

28

TIC"JUMI PAR PIRTI

Lai pirt& g#j!ji nomazg#tos balt#ki, pirts *den& iemet l!pju lapas.

Pirts vakara p!d!jais *dens ir liela z#le, t# der vis#m kait!m.

Ar gara metamo *deni nav br&v acis mazg#t – t#s s#p!s.

TIC"JUMI PAR PIRTSSLOT!M, KURAS AKT&VI AIZSARG! CILV"KA VESEL&BU.

Meit#m j#peras ar paeg(u slotu, ja negrib, lai br*tg#ns aiziet.

Pie kailas miesas pielipu)as slotas lapas izmantoja m&lest&bas ma-ij#.

Pirt& g#ja ceturtdienas un sestdienas vakaros, jo tiem bija ma-isks sp!ks.

Agr#k mazg#)an#s no vis#m pirts funkcij#m ie"!-ma visliel#ko lomu, jo tika uzskat&ta par vislab#ko l&dzekli cilv!ka vesel&bas uztur!)anai.

PIRTS FUNKCIJAS M$SDIEN!S

Pirts ir vair#k k# siltuma detoksik#cijas vieta, kur sevi att&r&t no konservantiem, e – viel#m, pestic&diem, herbic&diem, kuru liel#k# da(a radusies tikai 20.gadsimt# un, par kuru ietekmi uz vesel&bu nebija j#uztraucas agr#k. ,obr&d 9 no 10 #rsta apmekl!jumiem ir saist&ti ar p#rm!r&gu stresu. Pirts ritu#ls „atstreso” no ikdienas steigas un p#rslodzes.

Latvie)u tradicion#l# pirts bija vieta, kur ar cie"u iztur!j#s pret veciem – „jauniem bija j#noper veciem mugura”.

PIRTS GARS

Mazg#)an#s pirt& ie"em vietu ar& cilv!ka gar&gaj# dz&v!, ja ar to saprotam tic&bu gariem. Piem!ram: ar cie"u izturoties pret pirts gari"u, j#dom# par pareiziem v#rdiem un uzved&bu. Pats v#rds gars apz&m! k# gar&gu b*tni, t# ar& garu, ko uzmet uz akme"iem. Nomazg#)an#s ir svar&ga ne tikai t&r&bas zi"#, bet, ar&, lai atz&m!tu vec# beigas,

jauna s#kumu. Jauno gadu sagaidot, j#iet uz pirti un j#nomazg# vec# gada net&rumi, lai Jaun# gad# b*tu lab#ka dz&ve, lai neb*tu j#iet vecie ce(i un j#n!s# l&dzi vecie net&rumi. Daudzu cilv!ku apzi"# somu sauna un krievu ba"a ir kaut kas atz&t#ks un popul#r#ks, bet ir latvie)u tautas gadsimtu p#rbaud&t#s un atz&t#s tradicion#l#s pirtis ar at)'ir&go pirts ritu#lu.

Foto no „Pirtslietu darbn&cas” arh&va

Foto no pirts „Lielzemenes” arh&va

29

LATVIE#U PIRTS + SIEVIE#U PASAULE

Pirt& kop# iet saime, t#tad nedaudzi cilv!ki. Kop# iet abi dzimumi. Latvie)u pirtis ir vair#k sievie)u pasaule, kur agr#k norit!ja dzemd&bas, pirt&%as, dziedniec&ba.

Pirt&%as un dziedniec&ba pirt& k(*st arvien popul#r#kas ar& m*sdien#s. M*sdien#s ir saglab#jies pirts ritu#ls, kur# nelieto augstas temperat*ras (parasti 60 – 80C), tur nav vietas sacens&bai, kur) par kuru p#r#ks, kur) var iztur!t augst#ku temperat*ru. Pirt&s agr#k bija laist&t#jas, brauc&t#jas, kuras )odien saucam par pirtniec!m un masier!m. Pirts process balst#s uz dabas l&dzek(u lieto)anu, taj# nav vietas '&mijai. Somu saunas, krievu ba"as vair#k ir v&rie)u valst&ba, kur sacensties, kur) var iztur!t stipr#ku garu, kas ir pretrun# ar m*sdien#s popul#ro SPA koncepciju, kura ir v!rsta uz relaks#ciju, dz&v&bas sp!ka atjau-no)anu, atp*tu, atvese(o)anos, lietojot holistisku vienotu iedarb&bu.

Vair#k par pirt&m un pirtszin&b#m varat uzzin#t )eit:www.pirtsskola.lvwww.lielzemenes.lvwww.latvijaspirts.lv

Foto no pirts „Piek*ni” arh&va

30

GALVENIE PRINCIPI UN PRIEK#NOTEIKUMI

VEIKSM&GA T$RISMA PRODUKTA IZVEID"

4

Galvenie avoti inform#cijas ieg*)anai par latvie)u gadsk#rtu sv!tku un m*%a godu svin!)anu m*sdien#s ir rakst&tais v#rds – gr#matas, %urn#li, k# ar& interneta resursi. Bet, izmantojot tikai )os resursus, gatavais „produkts” var izn#kt sam!r# vienveid&gs un bezpersonisks. Visi m!s zin#m, ka Lieldien#s kr#so un ripina olas un J#"os pin vainagus un sien sieru, Ziemassv!tkos velk blu'i – rezult#t# pat da%#d#s Latvijas mal#s gadsk#rtu sv!tki tiek svin!ti l&dz&gi, lai neteiktu – vien#di.

Ko dar&t, lai katr# lauku s!t# r&kotie sv!tki ieg*st „savu seju”?

n�Iztauj#t vecm#mi"as, vec#ka gadag#-juma radus, sav#kt dzimtas st#stus – kas rakstur&gs tie)i j*su dzimtai vai ar& )aj#s m#j#s k#dreiz mitu)ajiem – k#das trad&cijas biju)as, k# un k#dus sv!tkus svin!ju)i, k#dus amatus pratu)i, k#dus !dienus gatavoju)i, k#das dziesmas dzied#ju)i, utt.o�Atcer!ties b!rn&bas atmi"as – katram noteikti atrad&sies aiz'!ries k#ds „veco laiku” kriks&tis;p�Parun#t ar kaimi"iem – vi"iem ar& var atrasties atmi"u p*r# kas interesants;q M#c&ties, sadarboties un programmu &steno)an# piesaist&t viet!j#s folkloras kopas, vai apg*stiet rota(as, dan+us un dziesmas folkloras semin#ros un nometn!s /par t#m var interes!ties Latvijas Folkloras biedr&b#/, dan+u vakaros utt. r V#kt materi#lus Latvijas folkloras kr#tuv!. s Ja rodas iesp!ja, apmekl!t folkloras fes-tiv#la „Baltica” un, sevi)'i b!rnu un jaunie)u folkloras sv!tku „Pulk# eimu, pulk# teku” pas#kumus, kuros tiek p!t&tas un demons-tr!tas visda%#d#k#s novadu trad&cijas;t Pas#kum# izmantot p!c iesp!jas autentiskus, sv!tkiem vai godiem atbilsto)us rekviz&tus;u Atrast savas dzimtas recepti, dzimtas dziesmu, citur nedzird!tu trad&ciju;v Sav#kt pa drusci"ai to &pa)o, kas, (aus „manus sv!tkus” at)'irt no „taviem sv!tkiem”!

NODER&GAS SAITES UN AVOTI

http://www.dzivotprieks.lv/tag/aida-rancane/ /par masko)an#s trad&cij#m/

www.lnkc.lv – / Nacion#lais kult*ras centrs/

www.folklorasbiedriba.lv – /Latvijas Folkloras biedr&ba/www.lfk.lv – /Latvie)u folkloras kr#tuve/

http://valoda.ailab.lv/folklora/

www.dievturi.org

htpp://dievturi.blogspot.com

www.precos.lv

www.suitunovads.lv

Biruta Senkevi+a “Latvie)u -imenes godi”, J#"a ,'imanta apg#ds, 1957

Mar-eris un M#ra Gr&ni “Latvie)u gads, gadsk#rta un godi”, “Everest”, R&ga, 1992.

Aina un Gvido Tobji “Saules gads”, “Jumi”, R&ga, 1998.

“3x3 J#"i”, sak#rtojusi 0. M#ldere, apg#ds Zvaigzne ABC, R&ga.

“3x3” Ziemassv!tki”, sak#rtojusi 0. M#ldere, apg#ds Zvaigzne ABC, R&ga.

“M#rti"i”, sak#rtojusi Baiba Dzedule.Zvaigzne ABC.

Ilga Reizniece “Rokasgr#mata folkloras m#c&)an#”, Zvaigzne ABC

Ed&te Olupe “Latvie)u gadsk#rtu iera%as”, R&ga, Avots, 1992.

Daina Klints “Sv!ku gr#mata -imenei”, R&ga, Zvaigzne ABC, 2005.

Valdis Muktup#vels “Dindaru, dandaru. Latvie)u rota(as un sp!les”, R&ga, Avots, 1989.

V. Muktup#vels, M. Mell!na, E. Sp&+s, I. Irbe “Gadsk#rtu gr#mata”, R&ga, Madris, 2004.

32

KONSULT!CIJAS PROGRAMMAS LAUKU SAIMNIEC&BU PIEM"RI

5

http://www.celotajs.lv/lv/e/purmali

VISP!R&GI IETEIKUMI ZIEMAS SAULGRIE%U SVIN"#ANAI

Ziemassv!tki atn"ku#i, Pastali$u pl!s!ji$i:Tr%s dieni$as, tr%s naksni$as,Ne miedzi$a negul!ju.

Ziemas Saulgrie%us parasti svin starp 20. un 23.decembri, kad diena ir k(uvusi vis&s#k# un nakts – visgar#k#. Tas iez&m! astronomisko zie-mas s#kumu, ta+u daudz#m Eiropas taut#m, ar& latvie)iem iez&m!ja ziemas vidu, jo saimniecisk# zi"# ziema s#kas M#rti"os un ilgst l&dz Mete"iem.

Sen# kalend#ra p!tnieks Viktors Gr#v&tis raksta, ka 12 dienas p!c Ziemassv!tkiem /l&dz Zvaigznes dienai/ latvie)i sauku)i par sv!tajiem vakariem jeb jautro laiku. 2audis tad vakar!ju)i – dzied#ju-)i, min!ju)i m&klas, nestr#d#ju)i un nev!rpu)i, ar& g#ju)i mask#s. Stenders min!jis, ka latvie)i iedala gadu da(#s p!c jauna M!ness par#d&)an#s, t#d!( l#giem j#skaita 13 )#di M!ness m!ne)i gad#. Lai cik gar) neb*tu )is periods – miru)o un dz&vo pa-saules taj# sapl*st kop#, iest#jas haoss, kam seko pasaules rad&)ana ar tai piedero)o k#rt&bu, formu un aizliegumiem. Ziemas saulgrie%u centr#lais notikums ir kosmisk#s norises, kas iez&m! gada vis&s#ko dienu un visgar#ko nakti. Aktualiz!jas gaismas un tumsas, )is saules un vi"saules, kosmosa un haosa, pasaules rad&)anas t!mas.

Ziemassv!tku period# notika iepriek)!j# laika posma kopsavilkuma aktualiz!)ana, pare-o)ana un ma-iskas darb&bas n#kam# gada izdo)an#s nodro)in#)anai. Krievu p!tnieks Ribakovs izvirza hipot!zi, ka masku t!lus un ar tiem saist&tos ritu#lus var attiecin#t uz da%#du gada m!ne)u iera%#m, piem!ram, K*l&tis saist#ms ar p(aujas darbiem august#, Siena guba ar siena p(auju j*lij#, L#cis ar martu, Zirgs ar apr&li. K#zu, b!ru un rad&bu izsp!l!)ana saist&ta ar )o ritu#lu veiksm&gu norisi n#kamaj# gad#. T#tad 12 dienu masku g#jienos sastopami elementi no vis#m iera%#m, kas b*s j#veic n#kamaj# gad#.

ZIEMAS SAULGRIE%I “PURMA)OS”

Ziemassv!tku rot#jumi - kartupe(u saul&te

Puzuru gatavo)ana

Ziemassv!tku maska

34

Svar&gs Ziemas sv!tku elements ir rot#jumi.

Pla)#k zin#mie ir puzuri un 'isti, saul&tes, ko gatavo no kartupe(iem, tajos sasprau%ot salmus ar v#rp#m gal#, smilgas.

Puzuri ir gatavoti no salmiem – parasti rudzu vai kvie)u, ar& no niedr!m, smilg#m, tiek rot#ti ar ol#m, zosu spalv#m, kr#sainiem dziju galiem. /istus gatavo no krust#m saliktiem koci"iem vai niedr!m, simetriski notinot tos ar da%#du kr#su dzij#m.

Rot#jumus gatavo ar& no skaid#m, sen#k izmantoju)i apses. No apses skaidas izn#k gludas un sp&d&gas.

Rakstur&g#k# Ziemassv!tku trad&cija ir blu'a vilk)ana, ko skaidro k# aizg#ju)# gada gr*tumu un nedienu sav#k)anu un simbolisku sadedzi-n#)anu. Blu'i velk vai nu vienas s!tas vai vair#ku s!tu (audis kop#, dziesmu un rota(u pavad&jum#. Parasti tad p!d!j# s!t# to sadedzina.

Uzskata, ka sen#kos laikos tas tika vilkts, lai atz&-m!tu saules pagrie)anos uz pavasara un gaismas pusi un v!l!)anos saulei )o uzdevumu atvieglot.Blu'a dedzin#)ana ir bijusi izplat&ta vis# Eirop#, bet, latvie)u trad&cijai &patn!ja ir blu'a vilk)ana no m#jas uz m#ju.

Ziemassv!tkos notiek visintens&v#k#s 'ekatnieku izdar&bas.

Visbie%#k sastopam#s maskas Ziemassv!tkos ir l#cis, zirgs, dz!rve, vilks, kaza, siena kaudze, gar# sieva, mazais v&ri"), +ig#ns, n#ve, dz&vais mironis. Sava vado"a – sauksim vi"u par bud!(u t!vu, vad&b# maskotie (audis ce(o no s!tas uz s!tu, nes m#jai sv!t&bu, augl&bu, aizsarg# to no (auniem gariem.

Ziemassv!tkos masko)an#s pamat# ir seni augl&bas ritu#li. Parasti mask#s att!lo tos garus, kuriem grib pielabin#ties un, kurus grib iespaidot. Senajos tic!jumos maskoties noz&m! atteikties no sava „es”, uz"emt sev& t!lojamo garu un caur vi"a darb&bu veicin#t augl&bu. Augl&bas veicin#)ana iesp!jama tikai paliekot nepaz&tam. „Bud!(t!vs”

Ziemassv!tku maska – „Muzikants uz siena kaudzes”

35

Ar& tagad par 'ekatnieka godu uzskata sp!ju palikt nepaz&tam.

Masku g#jieni Ziemassv!tkos ir jautri un trok)-"aini – tiek grabin#ti, skandin#ti un sp!l!ti visi iesp!jamie instrumenti – grabu(i, klabatas, katla v#ki, d*das, u.c.

Masko)an#s ritu#los b*t&b# tiek restaur!ts sim-boliskais haoss, kas bija pirms pasaules rad&)anas.Tas notiek t# – atgrie)an#s pie haotisk# – br&nu-mains sp!ku piepl*dums – sp!c&ga atdzim)ana.Uzskata, ka atgrie)an#s pirms rad&)anas haos# nodro)ina piek(*)anu tiem sp!kiem, kas rad&ja pasauli un, l&dz ar to ar& katra no mums iek)!jam sp!kam.

Katrai maskai ir savs uzdevums:

L#cis aizbaida (aunos garus. /„L#ci” gatavo no diviem uz #ru apgrieztiem ka%okiem – vienu uzvelk uz rok#m, otru uz k#j#m, bez tam v!l „l#ci” m!dz no rok#m l&dz k#j#m not&t ar zirn#jiem. Parasti l#cim ir pavadonis, jeb d&d&t#js.

Dz!rve masku g#jien# simboliz! gudr&bu, apdom&bu un pr#tu. Dz!rvi gatavo, apgrie%ot ka%oku uz otru pusi un, ieb#%ot vien# piedurkn! cirvi ar visu k#tu. Cirvja pietam ab#s pus!s pies!ja karotes, kas izskat&j#s p!c aus&m. V!l pielika kn#bi, kuru var!ja groz&t. Ar kn#bi parasti kn#b# citus vai ar& to trin gar zemi.

Vilks simboliz! (aunumu un tumsu;

Kaza – gaismu, sauli, utt.

Ziemassv!tkos parasti darbojas dz&vniekveid&g#s maskas /L#cis, Zirgs, Dz!rve, Vilks, Kaza, u.c./ P#rsvar# tie ir t.s. htoniskie dz&vnieki, kas veic vidut#ja funkciju starp div#m pasaul!m. Ritu#l# kontekst# )ie dz&vnieki saist&ti ar ce(o)anu uz vi"sauli p!c augl&bas un atjauno)an#s.Ir sastopamas ar& cilv!kveid&g#s maskas – Jaunais p#ris, Gar# sieva, Mazais v&ri"), 4&ds, .ig#niete, u.c. un priek)metus vai k#dus objektus atveidojo-)as maskas /Siena guba, Slota, K*l&tis, u.c./.Rakstur&gas Ziemas Saulgrie%u maskas ir „jaunais p#ris”. Par br*ti parasti p#r-!rbjas liels, b*d&gs t!vainis, par br*tg#nu – maza, s&ka sieviete. P#r!jie tad pilda ved!ju un k#zu viesu lomas.

Maska „Grozs”

„Dz&vais nedz&vo nes”

36

Bud!(t!vs parasti uzs#k sarunu ar m#jas saimniekiem: saimniecei jaut#, vai b!rni klaus&gi, vai p&r#gi izcepti; saimniekam – par alus labumu, par iesp!jamo zirgu miju. P#rl*ko istabas t&r&bu, saimniec&bas st#vokli. Viss tiek pamat&gi apdzie-d#ts. Bud!(t!vam l&dzi ir r&kste, ar ko tas izper m#jas (audis. R&kste it k# dom#ta nepaklaus&go vai slinko p#rm#c&)anai, bet, tai ir ar& dzi(#ka j!ga. Tai ir augl&bu un vesel&bu veicino)s sp!ks.Ja no Bud!(t!va nesa"em p!rienu, tad n#kamaj# gad# kod&s dunduri un odi.

Svin&b#s piemin pag#ju)# gada gr*tumus, veic ma-iskas darb&bas, lai no tiem atbr&votos, veic da%#das darb&bas, lai nodro)in#tu druvu augl&bu n#kamaj# gad#, priec#jas par gaismas atgrie)anos.

Ar Ziemas sv!tkiem beidzas m&klu min!)ana un pasaku st#st&)ana, cit#di dienai stiepjoties gar#kai, gar#ka stiepjas ar& m!le.

Ziemassv!tkiem rakstur&ga ar& z&l!)ana, parasti z&l! m*%a ilgumu, k# ar& jaunas meitas z&l! savu n#kotni saist&b# ar prec&b#m.

Ar& apdzied#)an#s ir neat"emama Ziemassv!tku svin&bu sast#vda(a.

ZIEMAS SAULGRIE%U SVIN"#ANA

Viesu sabrauk)ana, gatavo)an#s sv!tkiem.

Sabrauc viesi, vi"us sagaida m#jas saimniece, aicina iek)#, prasa, k#p!c ieradu)ies.

Viesi st#sta, ka grib svin!t Ziemassv!tkus. Saimniece saka, ka tad j#pal&dz rot#t m#ju un sagatavoties sv!tkiem.

Sadal#s pa)i – kur) b*s atbild&gs par telpu rot#)anu, kur) par gatavo)anu un galda kl#)anu, kur) par uguns kurin#)anu, utt.. Visi kop# gatavo Ziemassv!tku rot#jumus – saul&tes, 'istus vai puzurus. /iepriek) sagatavo salmus, smilgas vai niedres, kr#sainus pap&r&)us, dzijas, spalvi"as, kartupe(us, u.c./ Kam!r gatavo rot#jumus, izrun# par sv!tku noz&mi un b*t&bu.

Izrot# telpu.

Atn#k Bud!(t!vs, sveicin#s, prasa, kas te san#ku)i, ko dar&ju)i )ogad, jaut#, vai rau)i izcepti, vai v&ri pietiekami m&l!ju)i sievas, vai b!rni biju)i r#tni un labi m#c&ju)ies, apskat#s, vai istaba t&ri izslauc&ta, vai visur spodr&ba un k#rt&ba, vai slinkums nav kur pasl!pies. Nepaklaus&gos vai slinkos Bud!(t!vs p#rm#ca ar savu r&ksti. Visi gan vair#s no )#da p!riena, bet t# vair#k tikai izliekoties, jo )im p!rienam ir ma-iska noz&me – tas dod augl&bu un vesel&bu. Ar& – kur) nav dab*jis p!rienu, to n#ko)aj# vasar# !d&s dunduri un odi.

Tad Bud!(t!vs velk #r# no somas #r# maskas, /kas iepriek) sagatavotas, vai, ja laiks at(auj, gatavo uz vietas/ pied#v# p#r-!rbties…

Visi p#r-!rbjas, sa-!rbjas silti un dodas “ce(ojum#” pa s!tu. Aicina Saimnieku izr#d&t s!tu – apstaig# visu, "em iepriek) sagatavotu blu'i, iesien virv!, apvelk blu'i apk#rt vis#m !k#m!Velk blu'i apk#rt s!tai, !k#m lai t#m sv!t&ba un ilgs m*%s, dzied blu'a velkamo dziesmu. Katrs m!-ina pal&dz!t blu'a vilk)an#. Velk )aj# s!t#, bet, katrs padom# par sav#m m#j#m, dom#s velk blu'i ar& t#m apk#rt.

Kad visa s!ta izstaig#ta, maskas no"em un Bud!(t!va vad&b# dodas uz ugunskura vietu, pui)i iekur uguni. Vai pirms vilk)anas vai ar& dedzin#)a-nas, izrun#, kas tas par blu'i, k#p!c t#ds j#velk /gan varam “atdot” blu'im savas slikt#s &pa)&bas, notikumus un domas, gan ar& pal&dz!t uzvilkt sauli atkal kaln#/.

Tad var katrs pieiet pie blu'a, pielikt roku un klus#m pateikt savu sak#mo, var ar& sagatavot skalus, kur katrs uzraksta savas domas un tad vai nu sasprau% blu'&, ja blu'is )'irbains, vai ar& p!c blu'a vilk)anas iemet katrs savu skalu ugunskur#.Kad blu'is vis#s iesp!jam#s viet#s izvilkts, dodas pie ugunskura un svin&gi sadedzina. /sadedzina veco, lai b*tu vieta jaunajam, tumsas un aukstu-ma viet# n#k gaisma un siltums/.

Laimes lie)ana.

Kad blu'is k#rt&gi deg, tad 'eras kl#t laimes lie)anai.

Katrs pa"em iepriek) sagatavoto met#la kausi"u, kaus! svinu, turot virs uguns, kad )'idrs, strauji lej *den& /paliel# met#la vai emalj!t# b(od# ieliets

*dens/. Vai nu k#ds no mut&giem viesiem vai Bud!(t!vs “tulko” izliet#s laimes. Tulkojot saka to, kas, pirmo reizi apskatot “l!jumu”, ie)aujas pr#t# – tas ar& ir vispareiz#kais.

Sadedzina J#"u vainagus./ja ir pa"emti l&dzi/

Mielasts.

Dodas iek)# v#r&t “Cirvja” zupu. / grupas dal&bnie-ki pirms brauk)anas vienojas, ko kur) "ems l&dzi “cirvja” zupai/.

/var kop&gi gatavot zir"u pikas, pirms tam j#nov#-ra pel!kie zir"i, j#sa+urkstina ga(a ar s&poliem/Visi kop# piedal#s grie)an#, b!r)an#, mais&)an#, mal)an#, veido)an#, utt.

Kam!r zupa v#r#s, iet Ziemassv!tku rota(#s /”Neguli, saul&te”, “Kaza un vilks”, “Kur es savu aviti"u”, “Aiti"as m#j#s”, “Vilkam k#jas nosalu)as”, u.c./

Un, danco dan+us.

Kad zupa jau gatava, kl#j mielasta galdu, ce( gal-d# zupu, katrs dal&bnieks var celt #r# no grozi"a to cienastu, ko pa"!mis l&dzi.

P!c !)anas 'eras kl#t

M&klu min!)anai.

Piem!ram - Pakl#ju paladzi"u, pab!ru zirn&)us, izliku maizes kanci./debess, zvaigznes, m!ness/

Pirmajiem viesiem p&r#gs zem galv#m./taisot m#ju, pirmajiem ba('iem apak)# liek akmeni/

Liela, liela s!ne +etriem k#tiem. /galds/

Bieza putra ka%ok#. /putraimdesa/

Desu ritenis paslieksn!. /suns/

Sadedzina p!rnos vainagus

38

L&daka nospr#gusi, zobi dz&vi./egle un zari/

Tic!jumu apg*)anai.

Piem!ram –ja Ziemassv!tkos putenis, tad n#kamaj# gad# b*s l!ts medus.

Ja Ziemassv!tku ned!(# prusaki pa kulu r#po, tad b*s bad&ga vasara.

Kad putniem dod !st, tad ar gro%iem aptaisa ri"'i un, tur ber auzas iek)#, lai putni vasar# tur!tos pie m#jas un neietu kaimi"u lauk#./ putni tagad reti kam, bet, )ito sievas var izm!-in#t ar v&riem, vai ne?/

Ja pirms Ziemassv!tkiem garas l#stekas, tad b*s bag#ts gads.

Ja ap Ziemassv!tkiem slapj) un m&ksts, tad n#ka-m# ruden& b*s slikta rudzu ra%a, bet, ja sadz&tas kupenas, tad n#kamais gads b*s augl&gs.

Tic!jumus var ar& par#d&t – uzraksta tic!jumus uz lapi"#m, saloka, saliek groz#. Dal&bnieki sadal#s grup#s, katra izvelk vienu tic!jumu, apsprie%as un m!-ina to par#d&t ar da%#d#m kust&b#m un darb&b#m. P#r!jie uzmin, kas tas par tic!jumu.Cits variants – b!rni uzz&m! tic!jumus.

Un – z&l!)anai.

Ziemassv!tku priek)vakar# j#ielej b(od# *dens, j#iepilina divi pilieni sve+u tauku un j#samaisa; ja pilieni saiet kop#, tad p#ris precas, ja ne, tad )'iras.

Sagrie% maizi un ga(u mazos gabali"os un, liek sunim priek)#. Ja suns !d maizi pa priek)u, tad n#kam# gad# maize b*s d#rga; ja ga(u, tad ga(a b*s d#rga.

Ziemassv!tku vakar# jaunas meitas iet pie kaimi"u loga /to var dar&t ar& pie “Purma(u” loga, visi darbojas pa istabu, neprec!tas meitas pa vienai iet #r# un klaus#s/ klaus&ties. Ja meita dzird pie loga v#rdu “j#”, tad vi"a tiks izprec!ta, ja dzird v#rdu “n!”, tad vi"a paliks m#j#.

Meitas nos!%as ar muguru pret durv&m un svie% kurpi durv&s; kuras meitas kurpes tr#pa durvis, t#

tiks izprec!ta.

Meitas iet tums# no aug(u kokiem lauzt zari"us. Kurai jauns zari"), tai b*s jauns v&rs bez mantas; kurai aps*nojis, tai bag#ts v&rs; kurai pusnokaltis, tai pusm*%a, bet, kurai aps*nojis un nokaltis, tai vecs un bag#ts v&rs.

Meitas 'er zede"us, ja sa'er p#ri, tad apprec!sies, ja nep#ri, tad ne.

Ja Ziemassv!tku nakt& tr&s reizes apskrien ap m#ju bas#m k#j#m, tad n#kamgad nes#p!s zobi.

Saliek siena stiebri"us uz galda, apsedz ar galdautu. Kur) izvelk gar#ko stiebri"u, tas visilg#k dz&vos.

Izz&l!ju)i n#kotni, visi laim&gi dodas m#jup, ejot uz ma)&nu/autobusu v!l pamet skatu debes&s – j# t#s zvaig%"otas, tad b*s laba ra%a, t#tad ar& labs un augl&gs gads.

Puzurs

39

ROTA)AS

40

41

42

IZMANTOT! LITERAT$RA

Mar-ers un M#ra Gr&ni „Latvie)u gads, gadsk#rta un godi”, „Everest”, R&ga, 1992.

Osvalds L&deks „Latvie)u sv!tki. Latvie)u svina-m#s dienas”, „Scentia”, 1991.

Sast. Maija Za+este „Masku gr#mata”, „Avots”, R&ga, 1993.

A&da Ranc#ne „Maskas un masko)an#s Latvij#”, LU Filozo3jas un sociolo-ijas instit*ts, R&ga, 2009.

J#nis Alberts Jansons „Latvie)u masku g#jieni”, R&ga, „Zin#tne”, 2010.

Di#na Kara)a „Latvisk#s sadz&ves trad&cijas un godi”, R&ga, „Zin#tne”, 1991.

Sast. Vilma Greble „Latvie)u b!rnu folklora”, „Zin#tne”, R&ga, 1973.

R&gas 800 gadu jubilejas pas#kuma „R&ga dejo” gr#mata.

M .Mell!na, V.Muktup#vels, E. Sp&+s, I.Irbe „Gadsk#rtu gr#mata”, „Madris”, R&ga, 2004.

I.Reizniece

V.Muktup#vels, E.Sp&+s

Sast. Iveta Medene „Zelta ciba”, „Spr&d&tis”, R&ga, 1996.

LU Literat*ras, M#kslas un Folkloras instit*ta Folkloras kr#tuves materi#li.

43

http://www.vienkoci.lv/

VISP!R&GI IETEIKUMI MASKO#AN!S PROGRAMM!M

Uzvelkot masku, cilv!ks transform! apzi"u, maskot#ji simboliz! gar&gu sp!ku.Maska k# ekst#zes instruments. Maskas gatavo)a-na izraisa piedzim)anas p#rdz&vojumu.

MASKU G!JIENI DA%!DOS GADSK!RTU SV"TKOS

Kop&gais masku g#jienosIr viena da(a vair#k zin#mu masku, kas parasti tiek izmantotas da%#dos gadsk#rtu sv!tkos.

Viena no paz&stam#m un pla)i izplat&t#m mask#m ir l#+a maska.

L#cis gan it k# simboliz! miegainumu un t*(&gu-mu, bet, ar savu r*k)anu un sp!ku tas aizbaida (aunos garus. „L#ci” pagatavoja no diviem uz #ru apgrieztiem ka%okiem – vienu uzvilka uz rok#m, otru uz k#j#m, bez tam v!l „l#ci” m!dza no rok#m l&dz k#j#m not&t ar zirn#jiem. Parasti l#cim ir pavadonis, jeb d&d&t#js.

Dz!rve masku g#jien# simboliz! gudr&bu, apdom&bu un pr#tu. Dz!rvi gatavo, apgrie%ot ka%oku uz otru pusi un, ieb#%ot vien# piedurkn! cirvi ar visu k#tu. Cirvja pietam ab#s pus!s pies!ja karotes, kas izskat&j#s p!c aus&m. V!l pielika kn#bi, kuru var!ja groz&t. Ar kn#bi parasti kn#b# citus vai ar& to trin gar zemi.

N#ves masku darin#ja, apsedzot baltu palagu, pagatavojot liekos zobus no r#ce"a.

Vilks simboliz! (aunumu un tumsu;

Kaza – gaismu, sauli, labos tikumus;

Za'is – bailes, li)'&bu.

Masku g#jiena saime pak(aujas bud!(t!va r&kojumiem.

M!RTI*I-ZIEMAS SAULGRIE%I-METE*I-Bud!(u uzdevums ir mudin#t (audis nepadoties tumsas un (aunuma varai, vairot prieku, nest s!t# augl&bu un sv!t&bu.

Masku g#jienam j#b*t ska(am, tuvu un t#lu dzirdamam. Trok)"a rad&)anai noder viss - katlu v#ki, pannas, bungas, zv#rgu(i, klabatas, d*das un citi ska(i instrumenti.

Bud!(i dzied, danco, sp!l! un lec. Un ar dziesm#m tie var gan nopelt, gan slav!t. /ekatu l!k#)ana un k#ju si)ana dancojot ir &pa)a (auno garu aizbaid&-)ana un sv!t&bas un augl&bas veicin#)ana.

Cilv!ks caur masku uz"em sev& t!lojamo garu un caur vi"a darb&bu veicina augl&bu.

Augl&bas veicin#)ana iesp!jama tikai paliekot ne-paz&tam – to pan#k, nokr#sojot seju ar sodr!jiem, biet!m, miltiem, ieliekot mut! r#ce"a zobus, p#rv!r)ot balsi, uzliekot uz sejas vai galv# speci#li darin#tu masku, utt.

Viens no vienk#r)#kajiem masko)an#s veidiem ir uzvilkt uz otru pusi izgrieztas dr!bes, sevi)'i ka%oku. Pie jostas var piek#rt da%#dus zvanus, zv#rgu(us, koka dunci, pannu, katla v#ku, koka karotes. Ap-!rbu var ap)*t ar daudzkr#sain#m lupati"#m, !ve(skaid#m. Seju visviegl#k nosl!pt, to aizsedzot. Visvienk#r)#kais pa"!miens – uz ac&m dzi(i uzmaukta cepure vai iet&st&)an#s liel# lakat#. Vienk#r)as sejas maskas gatavoja ar& no dr#nas, ka%ok#das gabali"a, mizas vai ze'es. Maskas mal#s var piesiet aukli"as un izgriezt caurumus ac&m, degunam un mutei.Jo raib#ks un d&vain#ks izskat#s maskotais, jo liel#ks ir vi"a ma-iskais sp!ks.

M#rti"diena ir rudens beigu un ziemas s#kuma diena, tas ir saimniecisk# gada nosl!gums, ganu un piegu(as laika beigas. M#rti"dien# l#cis uz-mekl! un ap!d t#das z#les, no kuram dr&z aizmieg un visu ziemu negrib !st.

L&dz M#rti"iem j#apar zeme, jo p!c M#rti"dienas t# dodas atp*t#, ja to trauc! miera period#, tad n#kamaj# gad# nav gaid#ma nek#da ra%a.

MASKU GATAVO#ANAS PROGRAMMA -

44

M#rti"i ir laiks, kad cilv!ki ir beigu)i lauku darbus: nokopu)i laukus, aparu)i zemi, cilv!ki )aj# br&d& var velt&t laiku sev - piev!rsties m&klu min!)anai, da%#du lietu izgatavo)anai, vai kop&gai dzied#)a-nai v!los rudens vakaros. S#kas vakar!)ana un ar& ve(u laiks.

M#rti"os – domin! cilv!kveid&g#s maskas, piem!ram, M#rti"a vec&)i vai nabagi.

Ziemas saulgrie%us svin 20. - 23.decembr&, kad diena ir k(uvusi vis&s#k# un nakts – visgar#k#. Tas iez&m! astronomisko ziemas s#kumu, bet, latvie)iem iez&m!ja ziemas vidu, jo saimniecisk# zi"# ziema s#kas M#rti"os un ilgst l&dz Mete"iem, kas jau v!sta par pavasara s#k)anos.

Svin&b#s piemin pag#ju)# gada gr*tumus, veic ma-iskas darb&bas, lai no tiem atbr&votos, veic da%#das darb&bas, lai nodro)in#tu druvu augl&bu n#kamaj# gad#, priec#jas par gaismas atgrie)anos.

Ar Ziemas sv!tkiem beidzas m&klu min!)ana un pasaku st#st&)ana, cit#di dienai stiepjoties gar#kai, gar#ka stiepjoties ar& m!le.

Ziemassv!tku masku g#jieni, sal&dzinot ar rudens periodu, k(*st trok)"ain#ki, tajos par#d#s c&"as mot&vi – gaisma c&n#s ar tumsu.

Par#d#s dz&vniekveid&g#s maskas /L#cis, Zirgs, Dz!rve, Vilks, Kaza, u.c./ P#rsvar# tie ir t.s. htonis-kie dz&vnieki, kas veic vidut#ja funkciju starp )o sauli un vi"sauli. Ritu#l# kontekst# )ie dz&vnieki saist&ti ar ce(o)anu uz vi"sauli p!c augl&bas un atjauno)an#s.

Ziemassv!tkos sastopamas ar& cilv!kveid&g#s maskas – Jaunais p#ris, Gar# sieva, Mazais v&ri"), 4&ds, .ig#niete, u.c. un priek)metus vai k#dus objektus atveidojo)as maskas /Siena guba, Slota, K*l&tis, u.c./.

Rakstur&g#k# Ziemassv!tku trad&cija ir blu'a vilk)ana.

Mete"u svin!)ana un maskas „Vienko+u park#”

45

Sprie%ot p!c veco (au%u st#stiem, blu'a vilk)ana skaidrojama k# aizg#ju)# gada gr*tumu un nedienu sav#k)ana un simboliska sadedzin#)ana. Blu'i vilka vai nu vienas s!tas vai vair#ku s!tu (audis kop#, dziesmu un rota(u pavad&jum#. Parasti tad p!d!j# s!t# to sadedzin#ja.

Sen#kais sl#nis Blu'a vilk)anas iera%#s var!tu b*t, kas tas tika vilkts, lai atz&m!tu saules pagrie)anos uz pavasara un gaismas pusi un v!l!)anos saulei )o uzdevumu atvieglot.

K"p!c visp"r cilv!ki iet masku g"jienos?

n�Lai veicin#tu augl&bu;o�Maskojas, lai aizsarg#tos no (aunajiem sp!kiem, lai tos padz&tu;p�Maskojas, lai izklaid!tos;q�Maskojas, lai baid&tu b!rnus./ lai tie augtu paklaus&gi, str#d&gi, labi m#c&tos/

Tradicion#la maskoto (au%u darb&bas „program-ma” parasti ir )#da:

n�Iera)an#s konkr!taj# m#j# vai s!t#;o�M#jinieku pratin#)ana jeb p#rbaud&)ana, 'ircin#)ana un apdzied#)ana;p�„Bud!(u koncerts” – ar joc&giem da%#du m#jas un lauka darbu paka(darin#jumiem;q�M#jas apsv!p!)ana ar d*miem;r Danco)ana;s Mask#s t!rpto joki un sp!les;t Sv!tku mielasts;u Do)an#s uz n#kamo s!tu/vai masku no"em-)ana un rota(u turpin#)ana.

MASKU G!JIENA PROGRAMMA VIENKO(U PARK!

Masku gatavo)ana.

Ierodas viesi, saimnieks/ pas#kuma vad&t#js/ vi"us sagaida, vedina iek)# nam#.

Saimnieks izst#sta, ko te visi kop# dar&s, izst#sta par masko)an#s b*t&bu, kam un, k#p!c j#maskojas, k#das un no k# t#s gatavo. Sadala “lomas” – kur) par ko p#r-!rbsies. Tad atbilsto)i savai ” lomai” katrs izgatavo sev masku. /masku gatavo)anai sag#d#ti da%#di materi#li – kn#bji, astes, ausis – auduma, ka%ok#du gabali, cimdi vai ze'es, k#di zaraini koki, maisa audums, ze'ubikses – biz!m, koka -&mji, ar& l&dzek(i sejas kr#so)anai – kv!pi, milti, bietes, u.c./.

Ja nav iesp!jams maskas izgatavot, tad ar k#du rota(u katrs „izloz!” iepriek) sagatavotas maskas.Gatavo ska"u r&kus /koka zvani, tark)'i, robd!lis, klabatas/, ko p!c tam izmanto g#jien#.

M#c#s dziesmas, ko dzied#s masku g#jiena laik#. /pirms tam sagatavo dziesmu v#rdus/. Izm!-ina dzied#)anu kop# ar r&bin#)anu, klabin#)anu, zvan&)anu, utt.

Kad k#rt&gi sagatavoju)ies /varb*t j#iedzer t!ja, lai #r# nesalst/ , tad visi dodas Masku g#jien# pa Vienko+u parka tak#m.

Maskotos (audis sagaida Saimnieks. Izrun#jas vis#di – kas tie t#di !rmi san#ku)i, ko te dara. “0rmi” mask#s – jokojas un atbild, var apdzied#t vietas Saimnieku.

Pa)darin#ta maska „Bud!lis”, „Vienko+u park#”

„Kaza” – darin#ta no viena koka, „Vienko+u park#”

46

Saimnieks izr#da savu „m#ju” – Vienko+u parku, vis#di slav! un liela to. Maskotie savuk#rt cen)as visur atrast vis#das vainas.

Iet no punkta /objekta/ uz punktu.

Saimnieks katr# viet# uzdod veikt k#du uzdevumu:

Pie Mui%i"as – Z&l!)ana.

T#m, kas grib iziet pie v&ra /var m!-in#t ar& tie, kas grib tikt pie sievas/ Uzliek zede"u s!tu – 'er zede"us – ja meita sa'er p#ri, tad )ogad izies pie v&ra, ja nep#ri, tad v!l j#gaida. Vai ar& 'er zede"us, lai izz&l!tu, cik ilgi dz&-vos – cik zede"u, tik gadu desmiti v!l paredz!ti. Velk salmus vai z#les stiebrus – kur) izvelk visgar#ko, tas n#kamgad vist#l#k brauks. /vai tam visgar#kais m*%s paredzams – var vari!t/.

Iet t#l#k dzied#dami un trok)"odami. Iet l&kum l&kumiem pa parka tak#m, l&dz non#k pie Kl!ti"as. Tur atkal izjokojas un izsmejas, Saimnieks uzdod k#du p#rbaud&jumu, )oreiz t#s ir m&klas.

Ruden& piedzimst, pavasar& nomirst./ledus/

Kad ieiet pa durv&m, var redz!t; izejot - nevar. /sals/

Mazas, mazas stell&tes, vadmala virs*. /aita/

Viena m#sa no-!rbjas, otra m#sa ap-!rbjas. /diena un nakts/

Kad mani redz, tad neredz nek#, bet, kad mani neredz, tad tom!r redz ko. /tumsa/

Tad dodas t#l#k uz otru Kl!ti"u.

Tur Saimnieks r#da koka apstr#des r&kus un tad var p#rbaud&t maskoto (auti"u pr#ta asumu, uzdot jaut#jumus par koku cir)anu, piem!ram, ka malkai kokus c!rt vec# m!nes&, lai lab#k iz%*st un lab#k deg. M#ju b*vniec&bai nekad neizmanto zibens spertu koku, lai zibens m#j# neiespertu., utt.

Ar& m&klas par koka apstr#des r&kiem /jaut# par tiem, kas redzami apk#rt/, piem!ram:

Iet uz me%u, skat#s uz m#j#m, iet uz m#j#m, ska-t#s uz me%u. /malkas cirt!js ar cirvi p#r pleciem/

Saimniekam viens auns – vair#k cirtienu k# gadu. /malkas c!rtamais blu'is/

Akmens zirgs, t!rauda j#tnieks. /tecila/

Galva ir, k#ju nav. /nagla/

Jo dzen, jo lien, jo sit, jo pl!). /'&lis/

Pa koku skrien un z&du tin./!vele un skaidas/

Uz zemi !zdams, Uz aug)u l!kdams./sv#rpsts/

Simts iet turp, simts n#k )urp, bet ce() nav ne pirksta platumu. /z#-is/

„Dz!rves” maska „Vienko+u park#”

47

Te Rihards var likt liet# savu „koka” zin#)anu un prasmes.

Kad visi paasin#ju)i pr#tu, dodas t#l#k uz punktu X, kur iziet rota(u, piem!ram – „Sasalsti”

Viens ir Sals, tas staig# apk#rt, p#r!jie sp!l!t#ji l!k#. Sals p!k)"i nor#da uz k#du sp!l!tu un saka: ”Sasalsti!”. Tam j#sastingst un j#st#v nekustoties. Sals cen)as to sasm&din#t, iesaist&t sarun#, pakuti-n#t vai k# cit#di ietekm!t, lai sastingu)ais pakus-t!tos. Ja tas neizdodas, Sals saka: „Atlaidies!” Ja izdodas, zaud!ju)ais izst#jas no sp!les. Kur) zaud!, tam j#izp!rk '&la.

Kad ar mask#m jau piekusu)i, k#d# no „punk-tiem” izdanco v!l „N#ve, n#ve, n#c jel dr&z” – lai sprauni un dz&v&gi visu n#ko)o gadu, "em maskas nost, liek mais# un t#l#k dodas ar saviem -&mjiem.

Tad dodas t#l#k uz p(avu, kur gaida Saimniece ar lielo zupas katlu./var v#r&t ar& cirvja zupu – t.i. sarun#, ko katrs pa"ems l&dzi/. Saimniece saka, ka dos jau dos zupu – v!l tik drusku j#pav#ra, bet pa to laiku v!l var iziet k#du rota(u, piem!ram, „Aiti"as, m#j#s”, „Ganu es aiti"as”, „P(#v!jus”, utt. vai danci - „L#ci, l#ci, mazg# muti”, u.c.

Rota(as un dan+i – skat&t Pielikum#.

Tad sacen)as veikl&b# – uzvelk sniega kurpes, un – kur) pirmais aizskries l&dz k#dam norun#tam punktam.

Velkas ar virv!m.Uzvar!t#ji pirmie dab* pa zupas kausam.

Kad visi pamieloju)ies ar zupu, s#kas laimes lie)ana.

Kausi"# virs ugunskura katrs izkaus! alvu, tad strauji lej aukst# *den&. Izlieto „laimi” apl*ko un, k#ds mut&g#ks cilv!ks iztulko, kas katram gaid#ms n#kamaj# gad#.

METE*OS + Bez t#, kas jau min!ts iepriek), v!l:

Visi dodas uz d&'i, kur ier&kotas grieztavas /pie d&'& iesalu)a mieta piestiprin#ta k#rts, kuras gal# piestiprin#tas ragavas/, visi p!c k#rtas izgrie%as grieztav#s.

Vai brauc ar ragav#m – kur) t#l#k aizbrauc, tas n#kamgad t#l#k ce(os /vai ilg#k dz&vos/

Mete"u liel&)an#s.

Sacen)as, kur) varen#k izliel&sies: „Manam t!vam gari lini – manam v!l gar#ki – l&dz jumta korei, utt..un tjpr.”

Var m!-in#t iziet „Za'a )au)anu”!/ja ir jauni vai sprauni dal&bnieki/:

Uztaisa )*poles - stri'u cilp#s iemauc malkas gabalu – taj#s s!%as visi p!c k#rtas. Viens ies!%as, otrs atstumj un lai% va(#. Pret!j# pus! nost#da no salmiem iztais&tu tr&sk#ju za'is. ,is za'is iek)# s!-d!t#jam j#nog#% gar zemi. Ja tr&s reizes no vietas k#dam izdevies za'i „no)aut”, tad n#kamaj# gad# viss laim!sies.

Ja var savelt – ve( lielas, cietas sniega bumbas – sacen)as, kuram liel#ka un ciet#ka – tam b*s visliel#k#s un ciet#k#s k#postgalvas!

Mete"u sp!les – sp!ko)an#s, vilk)an#s ar virv!m, ie)ana ar sniega kurp!m. Visas veikl&bas un sp!ka sacens&bas.

Min kurmjus /lai n#kamgad neizcil# laukus un p(avas/ – viens skaita kurmju v#rdus, citi atk#rto un c&t&gi lec un minas.

Kad visi k#rt&gi nomaskoju)ies, izdzied#ju)ies, izleku)ies un pamieloju)ies – saka paldies Saimniekam – un, uz redz!)anos l&dz citai reizei!

48

IZMANTOT! LITERAT$RA

Mar-ers un M#ra Gr&ni „Latvie)u gads, gadsk#rta un godi”, „Everest”, R&ga, 1992.

Osvalds L&deks „Latvie)u sv!tki. Latvie)u svina-m#s dienas”, „Scentia”, 1991.

Sast. Maija Za+este „Masku gr#mata”, „Avots”, R&ga, 1993.

A&da Ranc#ne „Maskas un masko)an#s Latvij#”, LU Filozo3jas un sociolo-ijas instit*ts, R&ga, 2009.

J#nis Alberts Jansons „Latvie)u masku g#jieni”, R&ga, „Zin#tne”, 2010.

Di#na Kara)a „Latvisk#s sadz&ves trad&cijas un godi”, R&ga, „Zin#tne”, 1991.

Sast. Vilma Greble „Latvie)u b!rnu folklora”,

„Zin#tne”, R&ga, 1973.

R&gas 800 gadu jubilejas pas#kuma „R&ga dejo” gr#mata.

M .Mell!na, V.Muktup#vels, E. Sp&+s, I.Irbe „Gadsk#rtu gr#mata”, „Madris”, R&ga, 2004.

I.Reizniece, „Rokasgr#mata folkloras m#c&)an#”, „Zvaigzne ABC”, R&ga.

V.Muktup#vels, E.Sp&+s „Latvie)u rota(as un sp!les”, „Avots”, R&ga, 1989.

Sast. Iveta Medene, „Zelta ciba”, „Spr&d&tis”, R&ga, 1996.

LU Literat*ras, M#kslas un Folkloras instit*ta Folkloras kr#tuves materi#li.

Mete"u dancis Vienko+u park#

49

LIEL!S DIENAS SVIN"#ANA

http://www.laumas.lv/

Pavasara saulgrie%i – diena un nakts vien# garum#. Piln&ga gaismas uzvara p#r tumsu un Saules atmoda.

Sen#k Lieldienas svin!tas veselu ned!(u, tad ierobe%otas ar trim dien#m.

Dienas s#k augt garum# un dar#mie darbi ar& aug vairum#.

S#kas laiks, kad darbs dzen darbu un j#pasp!j tikt l&dzi dabas un darba ritmam.

Viss j#pasp!j, bet- bez steigas, iek(aujoties latvie)a pasaules k#rt&b#.

Apsa"vu baltas k"jas,Sasuk"ju gludu galvu:Liel"s dienas r%ti$# bija,Tad grib!ju smuka b&t.

Liel#s dienas svin!)an#, t#pat k# citos gadsk#rtu sv!tkos, sv!tku j!ga ir v!l!t labu tuviem un t#liem kaimi"iem, savai saimei, saska"# ar trad&cij#m veikt ritu#lus, kas nodro)ina augl&bu un saimes dz&ves sekm&gu dz&ves gaitu turpm#k, kopt savstarp!j#s attiec&bas, izr#d&t goda dr!bes, kas papildin#tas vai darin#tas iepriek)!j#s ziemas rokdarbu sezon#.

GATAVO#AN!S SV"TKIEM

Ierodas viesi, saimniece vi"us sagaida, aicina pagalm#.

Ja svin!t#ji +akli un c!lu)ies pirms saules, tad visi kop# sagaida saull!ktu un nomazg# mutes avot#, vislab#k uz r&tiem teko)# avota *den&. Izst#sta, k#p!c tas j#dara. /lai b*tu vesels, skaists, lai b*tu gai)s pr#ts/. Ja k#jas t#d# nomazg#, tad nes*t k#jas.

Pret r&tiem teko)am *denim Lieldienu r&t# ir dziedino)s sp!ks.

Ja pasp!j muti nomazg#t l&dz saules l!ktam teko)# *den&, tad vasaru nen#k miegs.

Ja k#ds piece(as v!l#k par l#ci, tad l#cis tam atdod visu miegu.

Kad mutes nomazg#tas, dodas gatavoties sv!tkiem – ja nav uzk#rtas, kar )*poles, izrot# t#s.K#d# br&d& saimnieks vai saimniece noper san#ku)os – lai visi veseli un slim&ba #r#!

Perot run# l&dzi:Lieldienas, Lieldienas!Slim%ba lauk",Vesel%ba iek#"!Veseli, veseli!

Apa'# k" p&pols,Mud%gs k" skudra!Apa'# k" p&pols,Lunkans k" )agars!

Visi kop# kr#so olas – #r# virs ugunskura liels katls ar iepriek) sagatavot#m s&polu miz#m /var pirts slotu lap#m, alk)"u miz#m, izmanto dab&gos materi#lus/.

S&polu mizas dod vid!ji vai tum)i dzeltenu, br*nu kr#su, alk)"u mizas – sarkanbr*nu, kumel&tes gai)i dzeltenu, b!rzu lapas, m!tras – dzeltenza(u, rudzu zelmenis – ko)i za(u, sarkanie k#posti – zilu, utt..

Dodas „Laumu” me%# mekl!t lapi"as, s*nas, utt,. ar ko katrs grib „izrot#t” savu olu, pietin kl#t olai, liek katl# un v#ra. Kad gatavas, "em #r#, iztin un skat#s, un sal&dzina, kas kuram izn#cis. Var apslap!tai olai piet&t putraimus, atsevi)'as s&polu mizas, var ar& nosiet ar diegu vair#k#s viet#s, lai ieg*tu sv&trainu un krustainu olu. Vien#di nokr#sotu olu var izrot#t, ar na%a galu vai adatu iekasot da%#dus rakstus.

Katrs v#ra vair#kas – jo k#da var tikt zaud!ta olu kauj#s vai ripinot olas, k#da d#vin#ta tam, kur) )*pos.

LAUMU DABAS PARK!

50

Lieldienu )*pol!s

V#rot olas, nedr&kst guni p*st, nedr&kst run#t un smieties, lai t#s nesaspr#gtu.

Lai olas b*tu sp&d&gas, t#s p!c kr#so)anas apsm!r! ar spe'a #di"u vai sviestu.

Kam!r olas v#r#s, visi sapulc!jas un m#c#s dzies-mas – ko dzied#s pie )*pol!m, k# apdzied#s viens otru./var iepriek) sagatavot dziesmu v#rdus/

Ap!d katrs pa olai ar s#li – lai nemelotu.

Tad s#kas sacens&bas un sp!les ar ol#m.

Olu kaujas – sitas pa divi ar ol#m, kuram sapl&st, tas atdod olu uzvar!t#jam. Kam stipr#ka ola, tas dz&vo)ot ilg#ku m*%u.

K#ds no m#jiniekiem var m!-in#t )maukties ar koka olu – kam!r k#ds ac&gs sv!tku dal&bnieks pamana bl!d&bu.

Olu ripin#)ana.Izmanto sl&pu vai taisnu virsmu, var speci#li olu izgatavot ren&ti. J#izskaita, kur) pirmais ripin#s olu. Katrs n#kamais cen)as savu olu uzripin#t iepriek)!j#m. Visas skart#s olas ripin#t#js sav#c. Ja nepieskaras, tad atst#j sav!jo olu.

Olu ne)ana karot!.Var sadal&ties vair#kos pulkos. Olas j#aiznes l&dz k#dai norun#tai vietai vai apk#rt k#dai !kai, nodod karoti katram n#kamajam no rokas rok#. Uzvar tas, kur) vis#tr#k to ir paveicis un visret#k nometis olu zem!.

Olu me)ana p#r )*po(u k#rti.Met viens otram pret& divi dal&bnieki – met abi reiz! un abi reiz! sa'er. Var noskaidrot, kur) met!ju p#ris ir izveic&g#kais.

Olu krusts.Olas saliek krust# uz gr&das vai z#l!. Nepiecie)amas vismaz piecas olas. Olu krusts ir sacens&bu deja – lec k# skalu danci. Ja k#ds olu sasit, tad viet# liek citu./skat. pielikum#/

Olu ripin#)ana Z/s „Vaidelotes”

52

Ja ir pietiekami lieli cilv!ku /„saimes (au%u”/ resursi, k# ar& "emot v!r# „Laumu” skaist#s dabas takas, var uz Lieldien#m izveidot „Olu sacens&bu taku” – da%#d#s viet#s k#ds no „saimes” sagaida un uzdod veikt k#du uzdevumu vai organiz!, piem!ram, olu ripin#)anu, utml..

Izrun# un „izsp!l!” tic!jumus.Piem!ram – Lielas dienas r&t#, skatoties caur z&da dr!bi, var Laimu redz!t. M!-ina visi skat&ties caur z&da dr!bi un saprast, kas tur redzams.

Kas negrib, lai k#jas lielas, Lielas dienas r&t# kail#m k#j#m uzk#pj uz akme"a. /lab#k, ja to izdodas izdar&t priek) saules/

Lielas dienas r&t# bites j#ku( ar %agariem, lai t#s l&dz vasarai laistu b!rnus.

Lieldienas r&t# j#purina #beles, lai b*tu daudz #bolu.

Paskat#s, vai vardes neiet p#r ce(u – ja Lieldien#s iet, tad b*s lietaina vasara.

Lai m#j# /vai ar& s!t#/ neb*tu mu)u un kni)(u, noslauka druskas no galda un p#rnes p#r robe%u.

Lieldienas r&t# j#iet gavil!t – no kuras puses atskan atbalss, no turienes gaid#mi precinieki.

Lieldienas r&t# j#ap!d vismaz 12 dz!rvenes, tad tai gad# b*s s#rti vaigi.

Meita var ie!din#t ar olu puisi, pirm# Lieldienu r&t#: ola vi"ai j#ap"em ap kreis#s k#jas gurnu un, j#iedod puisim, vi"am nezinot.

Lieldienu r&t# pirms saules l!kta j#k#pj kaln#, lai redz!tu, k# saule )*pojas – kas to redz, b*s visu gadu b*s bag#ts un laime pavad&s visos darbos.

Kurus nevar „izdar&t”, tos izst#sta, lai m!-ina pa)i:

Lieldienas r&t# priek) saules l!kta j#mazg# c*ka d&'&, kura j#velk atmuguriski *den&, tad visu gadu b*s m#j#s t&r&ba, ar& zirnek(i tad neappel!kos griestus.

Ja Lieldienas nakt& pulksten 12 nos*kst& melna ka'a nov#r&tus kauli"us, tad varot zagt dienas

laik#, neviens nevarot no'ert!

Putnu dz&)ana.Kurzem! pierakst&ta trad&cija – putnu dz&)ana. /veic pirms saules l!k)anas/

Jau pirms sv!tkiem uztaisa 1 – 2 p!das garas )autras, kas ar& izrot#tas. Lieldien#s dodas uz k#du kalnu /k#ds zin#ms uzkalns – turpm#k putnu kalns/.

Vispirms apsveic putnu kalnu:Labr%t, labr%t,P!rn" vieti$a,Ar labi vesela,K" p!rn pameta.

Pirmie, kas ieradu)ies, apdzied v!l#k atn#ku)os: Redzenieku vecas meitasIlgi gu' midzen%;Pasierkstnieku mazas meitasAgri putnu dzin!ji$as.

No kalna aug)as svie% )autras me%# kliegdami:”Ti# me)"! Prom me)"! No m"j"m "r"!”

Dzied putnu dzenam#s dziesmas: „N"kat, putnu dzin!ji$i, #&vo, #&vo”.

P!c tam putnu dzin!ji sasien pa vair#k#m kop# k#rklu kl*dzi"as vai b!rzu zarus un dzied:M!s skau+a r%kl%ti Aizkabin"j"m.Lai m&su lopi$iBez gana auga.

P!c tam putnu dzin!ji nomazg#jas, noslauk#s un !d azaidu, dodami cits citam no sava.

Putnu „balsi”.Var iem#c&ties run#t putnu pantus:

Balodis:Mu'(is v%-%-%-%-%-rs zir$us kaisa!Es bi’gudrs, sa-la-s%-juPa vienam graudi$am!

Bezdel&ga:Kas liel"ks, tam liel"ks,Kas maz"ks, tam maz"ks!Kas ne$em – nedod pavisam, ,$irgs!

53

C&rulis:Manam t!vamSimts, simts sv%(urb’, Vi$# urbj t%ri, vi$# urbj t%ri!

Dzilna:Tpr&, tpru, tpru, tpru, tpru!P%-%-%, vilks ap!da!Utt.

Sadal#s putnu grup#s – iem#c#s savu run#jamo un tad „dzied” visi reiz!, kam!r saj*k, piek*st vai j#smejas!

Tad dodas uz )*pol!m!

Visi dal&bnieki ar dziesmu sauc!ju iet r&s reizes apk#rt )*pol!m, dzied#dami:Labr%t, labr%t, p!rn" vieti$a!Ar labi vesela, k" p!rn pameta?Veselu pameta, veselu atrada.

Pirmos iz)*po saimnieku un saimnieci – par ko sa"em samaksu – olas, cimdus, alu, u.c.

Tad )*pojas p#r!jie.

Pui)i )*po jaun#s meitas, par ko dab* d#van# skaisti kr#sotu olu.

Ikvienu, kas ies!%as )*pol!s, apdzied:*&pojies, tautu meita, Lieldien%#u #&pol!s.Ie#&posi govis, aitas, Stall% b!rus kumeli$us.Stall% b!rus kumeli$us,Sev ra)enu ar"ji$u.

Meitas apdzied pui)us:Ie#&poja, iel%goja,Kas iek"pa #&pol!s.*(%bu vagu dzin!ji$is,Tas iek"pa #&pol!s.

Pui)i meitas:Ie#&poja, iel%goja,Kas iek"pa #&pol!s.Svina muca, dra$(a muca,T" iek"pa #&pol!s.

P#r )*po(u koku met p#ri olas – ja nokr&t veselas, tad var cer!t uz labu gadu.

Ar )*po)an#s kust&b#m veicina augl&bas sp!ku. Jo augst#k )*pojas, jo lab#ka ra%a. Lai lini labi p#r-zied!tu, augtu gari un l&dzeni, nesakristu veldr!, )*poles nedr&kst aptur!t, t#m j#apst#jas pa)#m.

Katram, kas k#dreiz k#ris )*poles, t#s j#kar katru gadu, ja t# nedara, tad gari atriebjas pie vi"a lopiem.

,*pojas v!l ned!(u p!c Lieldien#m, tad, pieaicinot kaimi"us, )*poles izjauc un svin&g# ceremonij# sadedzina, lai neb*tu ragan#m, kur )*poties.

Nevien#s gadsk#rt#s neiztikt bez Rota(#m.

„Juku, juku s&ki putni”,„Z&l&te, %ub&te audeklu meta”,„Bag#tais koks”, „/ert dz!rves b!rnus”, u.c. – skat. pielikum#.

Un dan+iem -

Eja ar Dievu, Liela diena, M!s tev’ skaisti vad%sim;N"c atkal citu gadu,M!s tev’ skaisti sa$emsim.Instrumenti gaida muzikantus

54

ROTA)AS

55

56

57

58

59

DZIESMAS

60

61

IZMANTOT! LITERAT$RA

Mar-ers un M#ra Gr&ni „Latvie)u gads, gadsk#rta un godi”, „Everest”, R&ga, 1992.

Osvalds L&deks „Latvie)u sv!tki. Latvie)u svina-m#s dienas”, „Scentia”, 1991.

Sast. Maija Za+este „Masku gr#mata”, „Avots”, R&ga, 1993.

Di#na Kara)a „Latvisk#s sadz&ves trad&cijas un godi”, R&ga, „Zin#tne”, 1991.

Sast. Vilma Greble „Latvie)u b!rnu folklora”, „Zin#tne”, R&ga, 1973.

http://www.kucuri.lv/

Viens no svar&gajiem m*%a godiem latvie)iem ir ved&bas jeb k#zas – cilv!ka dz&v! s#kas jauns posms, kad no neprec!to k#rtas p#riet prec!to k#rt#.

Pirmais s!t# /svin&bu nam#/ ierodas puisis, kas nes egl&ti /no egl&tes galotnes gatavots rot#jums, aptuveni 40 cm gar), zari noloc&ti un piesieti pie stumbra, izgreznoti lent&t!m, p!rl&t!m, spalv#m, skaid#m, k# ar& zv#rgu(iem un zvani"iem/ ko aizspraust aiz m#jas jumta. /slietenis – 4/. P!c tam steidzas atpaka( un kop# ar visiem brauc uz m#ju. Tas j#izdara t#, lai neviens nepamana. P!c egl&tes tiek spriests par l&gavu.

Ved!ju tuvo)anos dzird jau izt#l!m. Ved!ji dzied dziesmas un p*) taures, sit bungas.

Iebraucot s!t#, jaunais p#ris piebrauc pie v#rtiem /Nr.5/.

Br*tei un br*tg#nam liek k#dus )'!r)(us – piem!-ram, aizvelk v#rtiem priek)# jostu un nelai% iek)#, kam!r kaut ko iedod /parasti – cimdus/.

Sievas m#te pakl#j villaini, lai, k#pjot #r# no ma-)&nas, nav j#k#pj uz plikas zemes, tad b*s bag#ta dz&ve. Br*te nek#pj no ma)&nas – gaida, kam!r

R&gas 800 gadu jubilejas pas#kuma „R&ga dejo” gr#mata.

M .Mell!na, V.Muktup#vels, E. Sp&+s, I.Irbe „Gadsk#rtu gr#mata”, „Madris”, R&ga, 2004.

I.ReiznieceV.Muktup#vels, E.Sp&+s

Sast. Iveta Medene „Zelta ciba”, „Spr&d&tis”, R&ga, 1996.

LU Literat*ras, M#kslas un Folkloras instit*ta Folkloras kr#tuves materi#li.

VED&BAS „KU(URU DZIRNAV!S” v&ra br#lis izce( – par to vi"am dod cimdu p#ri. Sievas apdzied br*ti:Lec pate pedere,No ratiem lauk".Negaidi m&s br"'us,Tevi ce'am.

Zirga j*dz!jam /ma)&nas )oferim/ par ve)anu ar& dod cimdus.

Pirms l&gava ieiet pa v#rtiem /5/, ved!js v#rtos c!rt krustu ar zobenu vai p#tagu. Sit krustu, met krustu,T!rauda zobenu, Lai skau+i #(iras No m"sas k"j"m..

Vedot pa v#rtiem pagalm#, br*tei apsedz galvu, lai neredz ce(u atpaka(.

Vi"pus v#rtiem /simbolisks slieksnis/ ar& l&gava nesper k#ju uz plikas zemes, bet, tai pakl#j baltu villaini, jo zem sliek)"a Laima gu( un tai j#par#da gods.

Saimniece /v&ra m#te/ iet pret& ar *dens kr*zi, maizi un s#li, jaunais p#ris lau% maizi, apm!rc! s#l&, !d un uzdzer *deni – lai visu m*%u netr*kst maizes, s#ls un *dens.Pa to laiku ieradu)ies br*tes radi – pan#ksnieki. Vi"i l*dz nakts m#jas pret labu samaksu. Bet,

62

v#rti ir ciet un iek)# tos nelai%, kam!r ved!jiem /br*tg#na radiem/ neuzr#da pases. Pan#ksnieki velk #r# vis#dus pap&rus, ko r#da par pas!m, parasti jau iepriek) vis#das „pases” sarakst&ju)i. Ved!ji nav mier# un prasa t#das pases, ko var ar zobiem las&t. Pan#ksnieki dod kara)as, sieru, utml. Bet, tas ar nav diezgan, ved!ji prasa pasi, kas v!der# paglab#ta, galv# tiek. Kad atrodas t#da pase /brandav&na pudele/, tad ved!ji lai% pan#ksniekus pagalm#.

MIELASTS + KL"T&.

Kad visi nu sabrauku)i un tiku)i iek)# pa v#rtiem, m*zikas pavad&b# dodas uz mielastu kl!t&.

L&gavu un l&gavaini s!dina galda gal#, kur visa siena tiek izpu)'ota ar pu'!m. Pan#ksnieki s!%as pie t# galda, kur l&gavainis ar l&gavu, k#ziniekiem savs atsevi)'s galds.

Ved!jm#te nogrie% maizes kukul&tim galu, p#rgrie% uz pus!m un dod pusi br*tg#nam, pusi br*tei – kur) pirmais pa!d, tas vinn! otru dz&vodams.

P!c !)anas laiku pavada dancojot un apdziedoties.

V&ra br#lis /vai k#ds no v&ra radiem/ pirmais "em br*ti dancot – par to vi"a dod cimdu p#ri.

Visu laiku, kam!r br*te nav nomi+ota, br*tes br#(i pan#ksnieki izturas lielman&gi, danco p#ri soliem, dzer un dzied:Lust!jies, b"leli$i,Nu m"si$a vainag",Kad no$ems vainadzi$u,Neb&s vairs j&su va'a.

Kad br*te nomi+ota, br*tes br#(i paliek klus#ki.Ved!jm#te parasti ir k#da vec#ka sieva, liela ru-n#t#ja, radiniece. Ved!jm#tes „draudze” ir l&gavas m#sas, ved!jm#tes un l&gavas m#su uzdevums ir apdzied#t l&gavaini, vi"a k#ziniekus un aizst#v!t l&gavu, kad pret!j# puse to ar dziesm#m zobo.

MI(O#ANA.

Tuvojoties mi+o)anai, visi dodas pagalm#, l&gava izdancina visas jaun#s meitas, nobu+o un atvad#s.

L&gavainis savuk#rt izdanco ar jaunajiem pui)iem.Ved!ji aicina pie blu'iem /2/, kur l&gavainis sa-grie% skalus un abi ar l&gavu dodas iekurt kop!jo savas dz&ves uguni – simbolisko pavardu /1/. Visiem dziedot, vi"i ziedo ugunij maizi, s#li un *deni, lai t# visa netr*ktu vi"u turpm#kaj# -imenes dz&v!.

Sievas l&gavu s!dina uz kr!sla /2//pie blu'iem nolikti divi kr!sli/, bet meitas nog#% nost. Sievas atkal uzce( atpaka( – t.i. uz"em vi"u sav# vid*.

V&ra m#te n#k ar mici un dzied:Dz%vojat, jaunas meitas, Sargat savus cekuli$us,Te staig" vecas b"bas,Mic%t’ nesa padus!.

K#zu muzikanti

Dancis k#z#s – Suiti")

63

L&gavainis no"em l&gavai vainagu, v&ram#te liek vispirms „metamo” mici, to l&gava divas reizes svie% proj#m, tre)o reizi liek &sto mici. Vainagu uzliek l&gavas m#sai.

Pa mi+o)anas laiku dzied:Mi-ojiet, mi-ojiet,Abi gali mi-ojiet,Kad galvi$a nomi-ota, Tad mi-oja paka'i$u.

L&gavainim uzliek appu)'otu cepuri.V&ram#tei par mi+o)anu vedekla sedz sag)u /divas villaines kop#/.

P$RA VELT&#ANA.

Visi dodas uz vietu /2/, kur notiek p*ra velt&)ana. L&gavas br#lis – /&stais vai k#z#m izv!l!tais/ „'eimeriem” vien stiepj „p*ra l#di”, vis#di izr#dot, cik t# smaga. Pan#ksnieki pal&dz un no muguras stumj l#di.

Pan#ksnieces apdzied p*ru, to cildin#damas un v&ram#ti zobodamas. K#zinieces dzied p*ru

sm#d!damas:Pieci gadi ganos g"ju, V%ra m"tei p&ru kr"ju. Kur vilci$# kas%j"s,Tur pinci$a nokrit"s.

L&gava dod visiem v&ra radiem d#vanas – kreklus, cimdus, ze'es, jostas. Kur) tiek pavelt&ts, tas izdanco. V&ra t!vam parasti dod ze'es, jostu, br#lim kreklu, cimdus – pirkstai"us, v&ra m#s#m – kreklus, cimdus, vair#k ze'es.

PAV!RN&CAS NODO#ANA.

Muzikantiem sp!l!jot, visi dodas uz Slieteni /4/. Vec# saimniece aps!%as ar pav#rn&cu un v#li uz kr!sla, to k#zinieki nog#%, tad uzs!dina jauno sievu. V&ra m#te tai iedod rok# v#li un pav#rn&cu, dzied#dama:*e meiti$a, v"le mana,*e nu mana pav"rn%ca, Neturi nu man d!li$u,Ni nu melnu, ni ne!du#u.

b!rniem sava rota(u istaba, Kam!r vec#ki lust!jas k#z#s,

viesu nam# „Kur+uru dzirnavas”

64

PAGASTA ME#ANA.

Kad l&gava nomi+ota – turpat /4/ sauc viesus „mest pagastu” – mest naudu. L&gavainis ar l&gavu aizs!%as aiz galda, pan#ksnieces dzied un izsauc visus p!c k#rtas uz naudas me)anu. Naudu met uz galda noliktos, )im gad&jumam uztais&tos koka traukos.Joku p!c da%i tiel!jas, met pa kapeikai, mekl! vis#s kabat#s un nevar vien atrast.

Sievietes d#vina l&gavai ar& dr!bes, ze'es, cimdus, villaines.

Kur) savu tiesu samaks#jis – to „pieraksta” – pacien# ar brandav&nu.

Uz r&ta pusi pav#renes iet ri"'& pie k#ziniekiem ar pav#rn&c#m rok#, lasa naudu un dzied:Metiet, metiet pav"rn!m,Liela sk"de notikuse:Pav"rn!m, nabag"mLecamie (elder%#iGar uguni nosvilu#i.

GULDIN!#ANA.

Uz r&ta pusi vada jauno p#ri gul!t ar jokiem un dziesm#m:Gul!t irbe, gul!t sloka, Gul!t skr!ja vanadzi$#,Ej gul!t , tautu meita,Vedi manu b"leli$u.

Jaunie pui)i iet un slepus liek gult# cirvi – lai pirmais d!ls dzimst un vel!jamo v#li – lai meita ir.

CEL#ANA.

Kur) pirmais no r&ta piece(as, tas pasl!pj citiem dr!bes, lai ir liela mekl!)ana.

Tad iet celt jauno p#ri ar dziesm#m un, ja nav m*zikas, tad sit traukus, spai"us un karotes.Visi n#k pagalm#, v&ra m#te pienes *deni un dvieli, lai jaunais p#ris nomazg#jas. Mazg#jas katrs sav# *den&, p!c tam apslaka viens otru, slauk#s vien# dviel&.

Par *dens ne)anu vedekla v&ram#tei dod ze'u p#ri, ar& gultas kl#j!jam atst#j ziedu.Tad visi dodas pie )*pol!m /3/, kur l&gavainis

ie)*po jaunaj# dz&v! l&gavu, l&gava – l&gavaini.

Saimniec&bas velt&)ana. /ziedo)ana/

V&ra m#te ved vedeklu pa vis#m viet#m pagalm#, kas j#apvelt& – t#s ir vietas, kur vi"ai b*s j#staig# vai j#str#d# turpm#k#s dz&ves gait#s, v#rti, pa kuriem ien#kusi )aj#s m#j#s, vietas, kur s!d!jusi /piem!ram mi+o)anas laik#/, pavardam. /)aj# gad&jum# tas notiek simboliski, dom#jot par savu m#ju, kur dz&vos, )&s darb&bas var ar& atk#rtot p!c k#z#m taj# viet#, kur jaunais p#ris dz&vos /. Parasti ziedo cimdus, ze'es, lielsai)'us /ze'u vai autu sietavas/.

Uzlikt#s veltes v&ra m#te vai m#sa uzlasa.

M!JUP BRAUK#ANA.

Beig#s v#ra k#postus /4/ lai viesi iet proj#m. Tie negrib iet prom, m!-ina nozagt k#postus. Ja izdodas k#postus un ga(u atrast, tos nosl!pj un izdod tikai pret labu samaksu. Ja attopas tikai tad, kad k#posti jau katl#, tad jaunie pui)i k#pj uz jumta, aizb#% skursteni, lej kr#sn& un katl# saltu *deni, l&dz beidzot (auj k#postus v#r&t.

Pirmie no k#z#m brauc prom pan#ksnieki.

Prombraucot vi"i zog no br*tg#na m#jas visu, ko tik var dab*t, savuk#rt ved!ji krauj tiem ratos/ma)&n#s/ akme"us, m!-ina pie)*t uz muguras pastalas /kurpes/. P!d!jo malt&ti !dot, vi"us apdzied:.diet ga'u, pan"ksnieki, Lejiet zupu z"bakos, Kuru ciemu daiedami:Ciema su$us lacinat.P!c ned!(as aicina tuv#kos radus un kaimi"us uz atk#z#m l&gavas m#j#.

/Ja k#zas tiek svin!tas vienu dienu, tad velt&)anu veic pirms vai p!c mi+o)anas taj# pa)# dien#/.

65

ROTA)AS

66

67

68

69

70

71

72

IZMANTOT! LITERAT$RA

Mar-ers un M#ra Gr&ni „Latvie)u gads, gadsk#rta un godi”, „Everest”, R&ga, 1992.

Di#na Kara)a „Latvisk#s sadz&ves trad&cijas un godi”, R&ga, „Zin#tne”, 1991.

R&gas 800 gadu jubilejas pas#kuma „R&ga dejo” gr#mata.

M .Mell!na, V.Muktup#vels, E. Sp&+s, I.Irbe „Gadsk#rtu gr#mata”, „Madris”, R&ga, 2004.

I.Reizniece, „Rokasgr#mata folkloras m#c&)an#”, „Zvaigzne ABC”, R&ga.

V.Muktup#vels, E.Sp&+s „Latvie)u rota(as un sp!les”, „Avots”, R&ga, 1989.

Sast. Iveta Medene „Zelta ciba”, „Spr&d&tis”, R&ga, 1996.

LU Literat*ras, M#kslas un Folkloras instit*ta Folkloras kr#tuves materi#li.

73

Kult*ras z&me Latviskais manto jums tiek pasniegta Latvijas t*risma uz"!m!jiem, kuri saglab# un daudzi-na latvisko kult*ras mantojumu, r#dot to apmekl!t#jiem. Z&me izveidota p!c „Lauku ce(ot#ja” iniciat&vas, lai godin#tu un r#d&tu latvisk#s kult*ras un sadz&ves mantojumu, kas dz&vo m*sdien#s. P!c )&s z&mes varat paz&t vietas, kur saimnieki apmekl!t#jiem ir gatavi r#d&t un st#st&t, cien#t ar latviskiem !dieniem, m#c&t amatus un prasmes, svin!t latviskos sv!tkus. Latvisk# mantojuma z&mi sa"em saimnieki – naktsm&tnes, lauku saimniec&bas, amatnieki, lauku krodzi"i, latvisko trad&ciju pas#kumu r&kot#ji un vad&t#ji, muzeji, kolekciju, prasmju un arodu zin#t#ji. Latvisk# mantojuma z&me tiek pie)'irta kop) 2013. gada sadarb&b# ar LR Kult*ras ministriju un Latvijas Pa)vald&bu savien&bu.

PRETENDENTUS Z&MES SA*EM#ANAI IZV"RT" KOMISIJA:

Juris Dambis, Valsts kult*ras pieminek(u aizsar-dz&bas inspekcija

Signe Puj!te, Latvijas Nacion#lais kult*ras centrs

Jan"na Kurs"te, Latvijas Universit#te

M!ra Mell#na, etnopsiholo-e

Ieva $varca, UNESCO Latvijas Nacion#l#s komisija

Jolanta Treile, LR Kult*ras ministrija

M!rti%& Kuplais, Latvijas Etnogr#3skais br&vda-bas muzejs

Valdis Muktup!vels, Latvijas Universit#te

Andris Kapusts, Latvijas Folkloras biedr&ba

M!ra Z!l"te, dzejniece un dramatur-e

Gatis M'rnieks, z&molvedis, XXV Dziesmu un XV

Deju sv!tku rado)ais direktors

Sniedze Spro(e, Latvijas Pa)vald&bu savien&ba

Armands Slokenbergs, T*risma att&st&bas valsts a-ent*ra

Dace Ziemele, LR Kult*ras ministrija

Asn!te Ziemele, LLTA „Lauku ce(ot#js”

Vair#k par Latvisk# Mantojuma z&mi var uzzin#t „Lauku ce(ot#ja” m#jas lap#: www.kultura.celotajs.lv.

74

KULT$RAS KVALIT!TES Z&MES T$RISM! “LATVISKAIS MANTOJUMS” SA*"M"JI - 2013., 2014. GADS

Sudrabu (imenei - Mekes krogsPar latviskiem !dieniem un ainavuwww.meke.lv

D)enetai Marinskai - Saimniec"ba „*&i”Par latviskiem !dieniem – sklandrau)iwww.kolka.info

Rucavas siev!m - Trad"ciju nams „Zvan"t!ji”Par latvisku trad&ciju kop)anu, !dieniem un !kuwww.celotajs.lv/zvanitaji

Valmiermui)as alus dar"tavas kolekt"vamPar latvisk#s alus kult*ras daudzin#)anuwww.valmiermuiza.lv

J!nim un Dzidrai Gr"nbergiem - Z/s „Adzelvie&i” Par latvisku amata prasmi - ka"epju aizdarswww.adzelviesi.lv

Rihardam Vidzickim - Vienko+u parksPar latviskas amata prasmes daudzin#)anu – kokamatniec&ba www.vienkoci.lv

L"gai un ,rikam Kondr!tiem - Ludzas Amatnieku centrsPar latvisku amata prasmju daudzin#)anu, !dieniem un trad&ciju kop)anuwww.ludzasamatnieki.lv

Aleksandram Rozen&teinam - Salacas 1. n#(u ta+iPar latvisku amata prasmi - n!-u zvejawww.celotajs.lv/salacasnegutaci

Palelio%u (imenei - Lauku m!jas „Dzirnupes”Par latvisku dz&veszi"uwww.dzirnupes.lv

Dairai un Arnoldam J!tniekiem - Z/s VaidelotesPar latvisku trad&ciju kop)anu un !dieniemwww.vaidelotes.lv

Brie)u (imenei - Lauku m!jas „Donas”Par latvisku amata prasmi - maizes cep)ana un !dieniemhttp://maizesdarbnica.blogspot.com/

Saimniekiem - Viesu nams „Lantus” Par latvisku vidiwww.laukumaja.lv

Ilzei Stabulniecei - Klajumi Z/SPar zirgkop&bas trad&cijas uztur!)anuwww.klajumi.lv

Medi%u (imenei - Ausek-u dzirnavasPar latvisku trad&ciju un amatu prasmju daudzin#)anu un latvisko darbar&ku kolekcijas uztur!)anuwww.ausekludzirnavas.lv/

Lidijai un Jurim Lub!niem - Z/s JuriPar latvisku vidi, !dieniem – siera gatavo)anawww.celotajs.lv/zs_juri

Dainim Raksti%am un Ilonai Gru&evai - IK Kolnas!taPar Latviskiem dz!rieniem – Latgales aluswww.celotajs.lv/latgales_alus_kolnasata

Vijai Kudi%ai - Aglonas maizes muzejsPar maizes kult*ras daudzin#)anuwww.celotajs.lv/aglonas_maizes_muzejs

Gun!ram Igaunim - Senlaiku m'zikas instrumentu darbn"caPar tradicion#l#s muzic!)anas un m*zikas instrumentu daudzin#)anuwww.celotajs.lv/muzikas_instrumentu_darbnica

M!rai un Aivaram Liepi%iem - L"+"&i LtdPar kazkop&bas trad&ciju uztur!)anu un par latviskiem !dieniem – siera gatavo)anawww.licisi.lv

Zanei un Andrim Vaivodiem, Mielasts zvejnieku s#t!Par piekrastes zvejnieku trad&ciju uztur!)anuwww.rojahotel.lv

Aivaram U&pelim - Latgales podnieksPar tradicion#las amata prasmes uztur!)anu - podniec&bawww.celotajs.lv/aivars_uspelis

75

Mikj!%u s#tas saimniekiem - Mikj!%u s#taPar latvisku s!tu un arhitekt*ru, par latviskas amatu prasmes uztur!)anu – niedru jumta lik)anamikjanji.wordpress.lv

.!kuru (imenei - /o%u dzirnavasPar tradicion#lo amatu prasmju uztur!)anuwww.konudzirnavas.lv

Slavinsku (imenei - Sp#lma%u krogsPar suitu !dienu un trad&ciju daudzin#)anu www.spelmanukrogs.lv

Vainovsku (imenei - Kr#slinieku s#ta, „Lejas Breg)i”Par latvisku ainavu un tradicion#lu amatu prasmju daudzin#)anuwww.celotajs.lv/lejas_bregzi

Dagdas folkloras kopai „Ol'te%i” un vad"t!jai Intai Vi-umaiPar latgalie)u sv!tku un godu trad&ciju daudzin#)anuwww.dagda.lv/kultura/folklora/oluteni.html

Ingr"dai 0agatai - IK Rado&! darbn"ca Cep-iPar latviskas podniec&bas trad&ciju att&st&)anuwww.cepli.lv/

Ir#nai Baufalei - Zemnieku saimniec"ba "Apkalnm!jas"Par tradicion#las amata prasmes uztur!)anu - zirgu lietaswww.apkalnmajas.lv

J!zepam .er%avskim un J!zepam CaicamPolikarpa .er%avska keramikas m!jaPar tradicion#las amata prasmes uztur!)anu – Latgales podniec&bawww.celotajs.lv/lv/e/polikarpacernavska

Ivetai un Oskaram Celkartiem - Zvejnieku s#ta „Dieni%as”Par piekrastes zvejnieku trad&ciju uztur!)anuwww.dieninas.com

Linardam Libertam - BIO B#rzu sulas produkti no Libertu (imenesPar latvisko trad&ciju m*sdien&gu att&st&buwww.sula.lv

Sotnieku (imenei - Skr"veru m!jas sald#jumsPar latvisku gar)u ievie)anu sald!juma gatavo)an#www.majassaldejums.lv

J!nim Granti%am - Dz"vesprieka akad#mija „Liela mui)a”Par tradicion#las amata prasmes uztur!)anu – mucu gatavo)anawww.muca.lv

Kerami1im Valdim Pauli%amPar tradicion#las amata prasmes daudzin#)anu – podniec&bawww.celotajs.lv/lv/e/valdis_paulins

Ceptuves saimei - Ceptuve “L!+i”Par maizes kult*ras daudzin#)anuwww.laci.lv

Ligitai Har+evskai - Zirgu s#ta “Untumi”Par zirgkop&bas trad&ciju uztur!)anuwww.untumi.lv

L"gai un Aivaram Gri1iem - Pirtslietu darbn"caPar tradicion#las amata prasmes uztur!)anu – pirts lietaswww.pirtslietudarbnica.lv

KARTE AR 40 LATVISK! MANTOJUMA SA*"M"JU SAIMNIEC&B!M LATVIJ!.

http://www.celotajs.lv/lv/p/view/LatvianHeritageMap2014

76

“LAUKU CE!OT"JS”Kalnciema iela 40, R!ga, LV-1046, LatvijaT: +371 67617600, F: +371 67830041E: lauku@celotajs.lv, www.celotajs.lv