1

LATVIJAS ZIN�T�U AKAD�MIJAS EKONOMIKAS INSTIT�TS Bezpe��as organiz�cija sabiedr�ba ar ierobežotu atbild�bu, re�.nr. 40003324342

Akad�mijas laukums 1, LV-1050, R�ga, Latvija; tel.7222830, fax/tel 7820608, e-pasts: raimara@lza.lv

Filmu industrijas att�st�bas iesp�jas Latvij�

Dr.econ. Raita Karn�te M�ris K�ava

P�t�jums veikts p�c LR Kult�ras ministrijas pas�t�juma

R�g�, 2001

2

Saturs

Ievads 3

1. �ss filmu nozares v�stures apskats 6

2. M�sdienu filmu industrijas b�t�ba un tirgus nosac�jumi 7

3. Filmu industrijas piem�ri maz�s valst�s 9

3.1. ES filmu nozares anal�ze (1997) 9

3.2. Filmu nozare Lielbrit�nij� 12

3.3. Filmu nozare �rij� 13

3.4. Filmu nozare ehij� 14

3.5. Somijas filmu nozare 15

4. Filmu industrijas resursi un iesp�jamais modelis Latvij�/Baltijas valst�s 15

4.1. Filmu industrijas resursi Latvij� 17

4.1.1. Tehniskie resursi 17

4.1.2. Finansu resursi 18

4.1.3. Person�ls 23

4.2. Filmu industrijas iesp�jamais modelis Latvij�/Baltijas valst�s 24

4.2.1. Nozares strukt�ra 24

4.2.2. Valsts p�rvald�ba 28

4.2.3. Apkalpojoš� infrastrukt�ra 30

4.2.4. Filmu industrijas att�st�bas perspekt�vas Latvij� 30

4.2.4.1. Nozares finans�juma uzlabojums 31

4.2.4.2. Finansu piesaistes instrumenti 32

4.2.4.3. Tirgus 33

4.2.4.4. Valsts atbalsts 35

5. Latvijas filmu industrijas konkur�tsp�jas aptuvens nov�rt�jums 38

Nobeigums 40

Atsauces 42

Statistiskais pielikums 44

3

Ievads

Š� p�t�juma objekts ir Latvijas filmu industrija.

J�dziens filmu industrija literat�r� nav prec�zi izskaidrots. Alberts Mor�ns uzskata, ka, t� k� filmas izgatavošana ir saist�ta ar ražošanu, katra filmas izgatavošana vispirms ir “industrija”, un tikai p�c š�s f�zes filma k��st par savdab�gu lietu – vienlaic�gi preci un m�kslas priekšmetu (Mor�ns, 1996). Š�ds uzskats domin�, ja filmu nozari uztver tikai k� kult�ras priekšmetu rad�t�ju, m�kslas veidu. M�sdien�s nozares raksturs main�s. Filmas tiek ražotas ne tikai kult�ras m�riem, bet ar� izteikti komerci�liem, pe��as g�šanas m�riem, ne tikai k� radošo person�bu izteiksmes l�dzek�i, bet k� masveida priekšmeti. Ražojot masveid�, industri�l� sast�vda�a s�k domin�t p�r radošo, filmu ražošan� radošos m�rus aizst�j rut�na.

T�p�c j�dzienu filmu industrija ir nepieciešams defin�t prec�z�k.

V�rdam industrija ir vair�kas noz�mes – ar šo v�rdu var apz�m�t pre�u ražošanu, bet ar� nozari, tas ir vienveid�gu pre�u ražošanu. Oksfordas v�rdn�ca defin� j�dzienu industrija k� organiz�tu darb�bu, kur� iesaista darbu un kapit�lu, lai ražotu preces (“The Oxford Dictionary For The Bussiness World” (1993), 413. lpp), un j�dzienu kino k� filmu rad�šanas m�kslu vai industriju (“The Oxford Dictionary For The Bussiness World” (1993), 145 lpp.), kas diferenc� filmu produkcijas divus atšir�gus m�rus – m�kslas priekšmetu un tirgus preces rad�šanu.

Šaj� p�t�jum� ar filmu industriju saprot kinofilmu uz�emšanu un citu ar filmu ražošanu saist�tu darb�bu veikšanu speci�li p�rdošanai (t.i. pre�u ražošana ar nodomu).

P�t�jum� lietots ar� j�dziens filmu nozare. J�dziens filmu nozare ir plaš�ks, tas ietver produkta ražošanu ne tikai tirgum, bet ar� citiem (kult�ras, soci�liem) m�riem. Filmu nozare ietver: • filmu produc�šanu, t.sk.,

- sp�les filmu (pilnmetr�žas un �smetr�žas), - dokument�lfilmu, - anim�cijas filmu (le��u un z�m�to) produc�šanu;

• filmu izplat�šanu • filmu demonstr�šanu; • filmu saglab�šanu; • nozares administr�šanu.

Var teikt, ka filmu industrija ir filmu nozares iedom�ti noširta da�a, kas izmanto filmu nozares infrastrukt�ru – gan fizisko, gan institucion�lo (administr�ciju). Filmu industriju no filmu nozares atšir m�ris – filmu industrijas m�ris ir izteikti komerci�ls, filmu nozare kop� kalpo gan m�kslas, gan komerci�liem m�riem.

�rzemju literat�r� (ang�u valod�) parasti filmu nozare un filmu industrija netiek širotas – tas visticam�k izskaidrojams ar valodas nabadz�bu, jo ang�u valod� v�rds “industry” apz�m� gan nozari, gan r�pniecisku ražošanu t�du.

Filmu nozar�, tai skait� filmu industrij� skaidri izdal�s tr�s atseviši darb�bas veidi: ražošana, sadale un demonstr�šana. P�d�j� laik� sakar� ar video tehnikas par�d�šanos, k� atsevišs darb�bas veids k�uvis kino un videofilmu kop�šana. Kopš divdesmit� gadsimta otr�s puses filmu nozares un filmu industrijas att�st�bu b�tiski ietekm� telev�zija (TV), s�kum� k� filmu demonstr�t�js, bet p�d�j� laik� ar� k� to ražot�js, vai ražošanas l�dzfinans�t�js (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�” (2001)).

4

J�dzienu “filmu industrija” lieto ar� plaš�k� noz�m�. Piem�ram, “Zviedrijas filmu l�gum�” (When Audiovisual meets Finance, Addendum to the broshure, 3rd Edition) ar j�dzienu “filmu industrija” apz�m�ta l�gumsl�dz�ja puse, kas ietver Zviedrijas filmu demonstr�t�ju asoci�ciju, arodbiedr�bu, Attur�bnieku centru asoci�ciju, Zviedrijas filmu izplat�t�ju asoci�ciju, Zviedrijas filmu ražot�ju asoci�ciju.

Šaj� p�t�jum� nav �paši uzsv�rta atšir�ba starp j�dzienu filmu nozares produkcija un audiovizu�l� produkcija (nav �emta v�r� filmu nozares transform�cija video produkcijas intervences rezult�t�). Abi j�dzieni lietoti, lai apz�m�tu filmu nozares produkciju.

Latvij� filmas paz�st kopš 1896. gada, uz�em kopš 1910. gada. L�dz 1990. gadam Latvijas filmu produkciju baud�ja plašs skat�t�ju loks, t� bija konkur�tsp�j�ga sev pieejamajos tirgos. P�c 1990. gada filmu Latvijas filmu nozar� s�kuš�s lielas p�rmai�as, v�rda tieš� noz�m� sagr�ve, kuras c�lo�i un redzam�s sekas aprakst�ti p�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu Latvija tautsaimniec�b� (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�” (2001)). Neskatoties uz gr�t�b�m, Latvij� filmu nozare nav zudusi, t�p�c jaut�jums par t�s t�l�k�s att�st�bas iesp�j�m, tai skait� par filmu industrijas att�st�bu, ir dabisks un atbilde uz to nepieciešama.

Filmu nozares tautsaimniecisk� v�rt�ba un �paš� attieksme pret to izriet no nozares savdab�bas – t� ir vienlaikus m�ksla un industrija, pat�kama darba vieta izgl�totiem cilv�kiem, t� var b�t ienes�ga ražotne, bet t� darbojas jau sadal�t� tirg� skarbas konkurences apst�k�os. Filmu nozarei ir pieaugoša soci�l� funkcija, galvenok�rt t�p�c t� past�v vis�s valst�s bez iz��muma.

Nacion�l� programm� “Kult�ra” nosaukti objekt�vi apst�k�i, kas nosaka filmu nozares past�v�šanas un �pašas attieksmes pret to nepieciešam�bu, �paši valst�m ar nelielu iedz�vot�ju skaitu un ierobežotu valodas are�lu: • filmu nozare valst� ir nepieciešama, lai valsts sp�tu ar moderniem l�dzek�iem apliecin�t savu nacion�lo identit�ti starptautiskaj� ar�n�, • �pašu attieksmi pret filmu nozari nosaka:

a) nepieciešam�ba ietekm�t filmu ražošanu atbilstoši sabiedr�bas interes�m, b) neliels skat�t�ju skaits un pagaid�m visai ierobežota iedz�vot�ju maks�tsp�ja, c) �rzemju filmu, p�rsvar� amerik��u, konkurence, reiz�m negod�ga, d) valsts ekonomiskais st�voklis kopum�.

Filmu nozare past�v vis�s valst�s, bet veids un nosac�jumi, uz k�diem tas ir iesp�jams, atširas. Atširas ar� pak�pe, k�d� filmu nozare ir industrializ�ta. Valst�s, kur industrializ�cijas pak�pe ir augst�ka, filmu nozare sp�j dod produktu ar augstu pievienoto v�rt�bu, kas tirg� ir pietiekoši labi apmaks�ts, un papildina filmu nozares finans�jumu. Valst�s, kur nozares industrializ�cijas pak�pe ir zem�ka, nozares komerci�l� ienes�ba ir atkar�ga no produkta m�ksliniecisk�s v�rt�bas, nacion�lo un glob�lo interešu sakrit�bas un radoš�s veiksmes, un visbiež�k nav p�r�k augsta.

Jo augst�ka industrializ�cijas pak�pe, jo zem�ks ir valsts l�dzek�u �patsvars nozares kop�j� finans�jum�. T� k� valsts budžeta l�dzek�i vis�m valst�m ir ierobežoti, att�stot filmu industriju ir viegl�k uztur�t filmu nozarei nepieciešamo infrastrukt�ru. Teor�tiski filmu nozare var past�v�t ar nepiln�gu infrastrukt�ru. V�l vair�k, bez filmu industrijas uztur�t piln�gu filmu nozares infrastrukt�ru gandr�z nav iesp�jams. Turpret� filmu industrija intens�vi izmanto filmu nozares infrastrukt�ru, un bez t�s nevar past�v�t. Filmu industrija valst�s var b�t un var neb�t, bet, tur kur t� ir, ir iesp�jams ieg�t siner�isku efektu no m�ksliniecisk� un komerci�l� filmu nozares novirzienu mijiedarb�bas. Tas nosaka š� p�t�juma �pašo interesi par filmu industriju

5

P�t�juma pamat� ir hipot�ze par filmu nozares un filmu industrijas mijiedarb�bas pozit�vo ietekmi uz filmu nozares att�st�bu un past�v�šanas iesp�jam�bu. Filmu nozare piln�g� komplekt�cij� ietver tehniski sarež��tu un resursu ietilp�gu infrastrukt�ru, kuras uztur�šanai maz� valst� parasti nepietiek l�dzek�u. Tieši t�p�c maz� valst� un br�va tirgus apst�k�os filmu nozares iesp�jas sv�rst�s no neesam�bas, l�dz da��jai past�v�šanai, vai past�v�šanai piln� komplekt�cij�. Past�v�šana piln�g� komplekt�cij� iesp�jama tikai tad, ja ir sasniegts noteikts ražošanas apjoms, kas iepriekš min�to apsv�rumu d�� ir iesp�jams, ja darbojas filmu industrija.

Maz� valst� filmu nozarei, ar� filmu industrijai, piem�t vair�kas �patn�bas, kas j�noskaidro pamat�g�k:

• maz� valst� filmu nozares are�ls (tehnolo�isk�s �des, tirgus, pas�t�t�js, pat�r�t�js) p�rsniedz valsts robežas – j�noskaidro kad un k�d� veid� tas iesp�jams,

• nozare darbojas s�vas glob�l�s konkurences apst�k�os – j�noskaidro, k�di ir konkur�tsp�jas faktori filmu nozar�,

• filmu nozar� iesp�jams izdal�t divas nosac�ti patst�v�gas sast�vda�as – person�ls un tehnika, kas maz� valst� non�k konflikt� (ir pietiekošs person�ls, bet nav iesp�jams uztur�t atbilstošu tehnisko nodrošin�jumu) – j�noskaidro, k� šo probl�mu var atrisin�t,

• filmu nozares produkts ir ne tikai filmas, bet ar� pakalpojumi – j�izp�ta piem�ri, kad, manipul�jot ar abiem produkcijas veidiem, ir pan�kta sekm�ga att�st�ba,

• iesp�jams, ka maz� valst� filmu nozari ir iesp�jams uztur�t da��ji, piem�ram, tikai person�la komponenti, organiz�jot filmu uz�emšanu �rpus Latvijas (j�izp�ta š�da mode�a priekšroc�bas un tr�kumi), bet tikpat iesp�jams ir sniegt tehniskos pakalpojumus citu valstu filmu nozar�m – j�noskaidro, k� tas ietekm� filmu industriju,

• ir nepieciešams atrast optim�lu person�la un tehnisk�s komponentes proporciju un starpvalstu sadarb�bas modeli filmu nozar� Latvij�.

Filmu nozares v�lam� att�st�ba ir iez�m�ta Nacion�laj� programm� “Kult�ra”, tom�r programmas ietvaros nav atrisin�tas visas nozares probl�mas. Nacion�laj� programm� gandr�z nav skartas filmu industrijas probl�mas.

Projekta izpildes rezult�t� pas�t�t�js sa�ems atbildes uz š�diem jaut�jumiem: 1) m�sdienu filmu industrijas b�t�ba un tirgus nosac�jumi, 2) filmu industrijas piem�ri maz�s valst�s, 3) filmu industrijas resursi un iesp�jamais modelis Latvij�/Baltijas valst�s, 4) Latvijas filmu industrijas konkur�tsp�jas aptuvens nov�rt�jums.

P�t�juma pamat� b�s Latvijas filmu nozares detaliz�ta anal�ze un �rvalstu pieredzes izp�te (pag�tn� un n�kotn�). P�t�juma autori apmekl�ja gandr�z visas noz�m�g�k�s filmu studijas un interv�ja to vad�t�jus un speci�listus.

P�t�jums ir iepriekš veikt� p�t�juma “Filmu nozares potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�” turpin�jums.

P�t�juma rezult�ti tiks izmantoti Nacion�l�s programmas “Kult�ra” �stenošan�, Nacion�l� att�st�bas pl�na r�pniec�bas jaut�jumu izstr�d�, LR Kult�ras ministrijas un Nacion�l� filmu centra darb�, risinot filmu nozares att�st�bas jaut�jumus.

P�t�jumu veica LZA Ekonomikas instit�ta p�tnieki Dr.ekon. Raita Karn�te un M�ris K�ava.

6

1. �ss filmu nozares v�stures apskats Pirmo filmu Latvij� par�d�ja 1896. gad� (Padomju Latvijas enciklop�dija (1985)).

Latvijas kinom�kslas pirms�kumi ir mekl�jami 19. gs. s�kum�. Pirmos dokument�los kadrus Latvij� uz��ma Aleksandrs Stanke –1910. gad� operators fiks�ja kinolent� P�tera Pirm� pieminek�a atkl�šanas br�di R�g� (Padomju Latvijas enciklop�dija (1985), 694. lpp.). Eduards Tisse 1913. gad� film�ja dabu un iedz�vot�jus Liep�j�, 1914. gad� vi�š uz��ma v�cu kara flotes ien�kšanu Liep�jas ost�. Kinolent�s iem�žin�ta ar� Daugavpils aizst�v�šana 1. Pasaules kara laik�, citi v�sturiski notikumi. Kino iekaroja skat�t�ju uzman�bu, l�dz 1914. gadam kinote�tru skaits Latvij� strauji pieauga.

1913.- 1914. gados Latvij� uz�emtas tr�s m�kslas filmas (viena Ventspil�, divas – R�g�). K� liecina v�sture, š�s filmas izr�d�ja Krievij� un pat �rvalst�s (Padomju Latvijas enciklop�dija (1985), 694. lpp.).

Neatkar�gaj� Latvij� 30-tajos gados kinom�ksla k�uva par noz�m�gu m�kslas un ekonomikas par�d�bu (Padomju Latvijas kinom�ksla (1989), 8.-10 lpp., Interneta resursi). Tika nodibin�ts Sabiedriskais Kult�ras Departaments (SKD), kas bija atbild�gs par kult�ras politiku kinom�kslas sf�r�.

1920. gad� aktieris un režisors Vilis Segli�š uz��ma pusstundu garu filmu “Kar� aizejot”. 1920. gad� R�g� izveidota a/s Latvju filma. 1921. gad� Latvju filma atv�ra kinoaktieru kursus, kurus vad�ja krievu režisors Pjotrs ardi�ins un Vilis Segli�š. 1921. gada laik� ardi�ins uz��ma tr�s filmas, bet 1922. gad� v�l vienu. Filmu kvalit�te nebija augsta, tom�r to uz�emšan� piedal�j�s Latvijas aktieri un speci�listi. 1923. gad�, kad ardi�ins atgriez�s Krievij�, akciju sabiedr�ba Latvju filma izjuka.

Divdesmitajos gados aktieris un režisors Roberts Vizbulis uz��ma divas pilnmetr�žas kom�dijas, bet 1993. gad� uz�emta pirm� Latvijas ska�u filma “Daugava”. 1935. gad� uz�emta etnogr�fiska filma “T�vija sauc” p�c Vi�a L��a scen�rija, un t�s ieska�ošan� izmantota VEF izgatavota aparat�ra. V�rt�g�k� pirmskara Latvij� uz�emt� sp�lfilma ir rom�na “Zvejnieka d�ls” ekraniz�cija. Film� piedal�j�s daudzi t�laika iev�rojami aktieri.

Dokument�l�s filmas uz��ma p�c iest�žu un organiz�ciju pas�t�juma vai p�c priv�tpersonu pas�t�juma. Filmu uz�emšanu finans�ja pas�t�t�js. Piem�ram, 1930. gad� p�c Latgales Lauksaimniec�bas biedr�bas pas�t�juma uz�emta dokument�la pilnmetr�žas filma “Š� ir m�su zeme”. M�m� kino period� Latvij� darboj�s fotomeistara M�rti�a Lapi�a kinofotoatelje, kas atbalst�ja dokument�l� kino, kas atspogu�o kult�ras notikumus, uz�emšanu.

Uz�emt�s filmas nebija pe��u nesošas. Neskatoties uz to SKD turpin�ja projektu atbalstu, sevišu v�r�bu piev�ršot film�m, kuras tika uzskat�tas par �oti nepieciešam�m. Latvijas Padomju enciklop�dij� atz�m�tas vair�kas š�das filmas, piem�ram dokument�l� filma “Gauja” (scen�rija autors un režisors – aktieris Kristaps Linde), režisora Voldem�ra Puces filmas “M�su d�rgais pel�kais akmens”, rekl�mas filma “C�sis” un kult�rfilma “Latvieši, dodieties j�r�” (pabeigta 1940. gad�).

1940. gada 26. septembr� filmu nozares p�rvald�ba p�rg�ja LPSR TKP M�kslas lietu p�rvaldes pak�aut�b�. Jau 1940. gad� rad�ta R�gas kinostudija. Režisori turpin�ja ies�kto darbu, Voldem�rs Puce 1940 gad� pabeidza v�rien�gu filmu par Kauguru sacelšanos 1802. gad�, kur� piedal�j�s apm�ram 40 aktieru un vair�k k� 300 statistu. Kopš 1940. gada regul�ri uz��ma kinožurn�lus. Kopš 1940. gada kino k�uva par sp�c�gu ideolo�isku ieroci. R�gas kinostudij� kop� ar Latvijas kinematogr�fistiem str�d�ja Maskavas kinematogr�fisti. Da�u no ies�ktajiem projektiem p�rtrauca II pasaules karš.

7

P�c kara, tika nodibin�ta R�gas dokument�lo un hronik�lo filmu studija, kur� pamat� darboj�s bijušie kara operatori. Studiju vad�ja frontes operators, kinorežisors Hermanis Šu�jatins. R�gas kinostudij� uz��ma patriotiskas vai ideolo�iski “pareizas” filmas. Latvijas kinematogr�fisti str�d�ja kop� ar Maskavas vai e�ingradas režisoriem (Lenfilm (Eduards Tisse), J�liju Raizmanu, M.Gorkija kinostudija). Latvijas filmu nozare pirmajos p�ckara gados tika piln�gi integr�ta PSR filmu nozar�, gan institucion�li, gan ideolo�iski un saturiski (administrat�vie vad�t�ji un režisori – PSRS vadoši kinematogr�fisti), gan tehnolo�iski un profesion�li. Latvijas labums no š�da st�vok�a bija tehniskie un profesion�lie ieguvumi.

50-o gadu vid� un otraj� pus� Latvijas kino piev�rs�s sen�kas un nesen�kas v�stures t�m�m un sp�ja atgriezties latvisk�k� gaisotn�. Š�das filmas uz��ma latviešu režisori, lomas izpild�ja latviešu aktieri. 1955. gad� R�gas kinostudij� s�ka str�d�t pirmie profesion�lie latviešu kinematogr�fisti, kuri bija ieguvuši izgl�t�bu Krievij�, Vissavien�bas kinematogr�fijas instit�t�.

Latvijas kinom�ksla savu est�tisko kvalit�ti atguva tikai 1960-tajos gados (Padomju Latvijas kinom�ksla, 1989). Šaj� laik� savu darb�bu s�ka jauna filmu veidot�ju paaudze. Padomju ideolo�ijas pl�not�ji apzin�j�s filmu b�tisko ietekmi uz pozit�va valsts t�la rad�šanu, t�p�c filmu ražot�ji sa��ma d�snu finansi�lu atbalstu savai darb�bai. Asto�desmitajos tika uz�emtas vid�ji 8 sp�lfilmas gad�, k� ar� dokument�l�s un popul�rzin�tnisk�s filmas. Latvijas filmu nozares tehnolo�iskais un organizatoriskais l�menis bija sal�dzinoši augsts. Filmas ie��ma noz�m�gu vietu Latvijas sabiedr�bas kult�ras dz�v�. Filmu nozari piln�b� finans�ja valsts. R�gas kinostudij� ražot�s filmas bija finansi�li ienes�gas, jo bija plašs kinote�tru t�kls, filmas skat�t�jiem patika un t�s tika izr�d�tas ar� cit�s Padomju Savien�bas republik�s.

Filmu industrijas strukt�ra sabruka kop� ar Padomju Savien�bu. Neskaidr�s finansu situ�cijas d�� kritiski samazin�j�s uz�emto filmu skaits. Valst� liel�ku v�r�bu pieš�ra cit�m nozar�m, kuras uzskat�ja par svar�g�k�m nek� filmu nozare. 1992. gad� nozarei pieširtais finans�jums l�dzin�j�s l�dzek�iem, kurus agr�k pieš�ra �sfilmu ražošanai. Rezult�t� sp�lfilmu ražošana gandr�z apst�j�s.

K� liecina ekspertu intervijas un nozares uz��mumu apmekl�jumi, pašlaik Latvijas filmu nozare veidojas no jauna. Š�s anal�zes m�ris nav populariz�t Latvijas kinom�kslu, bet gan par�d�t, ka Latvij� kino nozares att�st�ba vienm�r ir bijusi gan svar�ga, gan iesp�jama. Visos laikos, s�kot no pag�juš� gadsimta s�kuma, Latvij� ir atradušies cilv�ki, kas v�l�jušies str�d�t ar moderniem audio-vizu�l�s izteiksmes l�dzek�iem, k�ds ir kino.

2. M�sdienu filmu industrijas b�t�ba un tirgus nosac�jumi P�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu Latvijas tautsaimniec�b� (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�” (2001)) konstat�ts, ka filmu nozarei ir du�ls raksturs: no vienas puses t� ir uz pe��u orient�ta nozare, no otras, t�s uzdevums ir pild�t soci�l�s apr�pes, izgl�tojošas un kult�ras dabas funkcijas, sa�emot finansi�lo nodrošin�jumu no sabiedr�bas kop�jiem resursiem. J�r�in�s ar� ar cit�m, zem�k da��ji uzskait�t�m, filmu nozares �patn�b�m (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�” (2001)).

1. Filmu, jeb kino nozari veido tr�s savstarp�ji saist�ti uz��m�jdarb�bas veidi: filmu ražošana (1), to izplat�šana (2) un demonstr�šana (3).

2. Izgatavot� filma, neatkar�gi no t�s materi�l�s formas (kino- vai video lente, video disks), no ekonomisk� viedok�a ir prece. K� jebkuras preces ar� filmas ražošana saist�ta ar materi�lo resursu un darba pat�ri�u. To apjoms un kvalitat�vais sast�vs veido filmas ražošanas

8

izmaksas. Filmas realiz�cijas, jeb pat�ri�a veids ir t�s demonstr�šana skat�t�jiem kinote�tros, TV ekr�nos, vai dz�vok�os. T�s izlietojuma efekts, jeb der�gums ir pat�r�t�ju (skat�t�ju) gar�go, jeb kult�ras vajadz�bu apmierin�šana. Š�s vajadz�bas, atšir�b� no cilv�ka biolo�isk�m vai fizisk�m (uztura, ap��rba, m�jok�a un tml.) nav neatliekamas un pat�r�t�js pats lemj skat�ties k�du konkr�to filmu, vai neskat�ties, citiem v�rdiem bag�tin�t sevi ar t�m atzi��m, ko iecer�juši sniegt filmas rad�t�ji, vai ar� t�s ignor�t.

3. T� k� filma ir tikai viens no l�dzek�iem cilv�ka kultur�lo vajadz�bu apmierin�šanai skat�t�jam nav oblig�ti j�pie�em k�da no pied�v�t� skaita. Ja neviena no t�m neatbilst indiv�da v�lm�m, vi�š t�s neskat�s un savu atp�tai paredz�to laiku izmanto cit�di: kult�ras rakstura pas�kumu apmekl�šanai, TV raid�jumu skat�šanai, sportam, daž�d�m sarun�m (p��p�šanai), atp�tai un tml. darb�b�m. No šejienes izriet, ka filmu nozare t�s produkta izlietojuma sf�r� konkur� ar p�r�j�m kult�ras, sporta un sadz�ves sf�ras nozar�m.

4. Divdesmit� gadsimt� filmu ražošana koncentr�j�s atseviš�os glob�la m�roga centros, kuri veido kop�jo situ�ciju pasaules filmu tirg�. Lai palielin�tu produkcijas konkur�tsp�ju, producenti tiecas pied�v�t arvien sarež��t�kus sižetus, kuru ražošana saist�ta ar liel�k�m izmaks�m. T�s var at�auties tikai lielie filmu ražot�ji. Š�das filmas parasti orient�tas ne tikai uz savas valsts, bet ar� un pat liel�k� m�r� uz visas pasaules auditoriju. Starptautiskaj� tirg� vissekm�g�k darbojas to valstu filmu ražot�ji, kur�s ir sam�r� plašs viet�jais kinofilmu demonstr�šanas t�kls.

5. T� k� filmu ražošan� j�iegulda lieli finansu resursi, lai tie atmaks�tos, ir nepieciešams atbilstošs noieta tirgus, respekt�vi skat�t�ju auditorija. Iedz�vot�ju skaita zi�� nelielo valstu filmu nozares kop�j�, objekt�v� probl�ma ir mazs skat�t�ju skaits. To sašaurina ar� plaš� cit�s valst�s ražoto filmu konkurence. T�d�� filmu ražošana maz�s valst�s tiek realiz�ta ar valsts finansi�lu atbalstu.

Kinofilma nav parasts pat�ri�a priekšmets - t� pilda skat�t�ju izklaides, izgl�t�bas un kult�ras l�me�a paplašin�šanas un pasaules uzskata veidošanas funkcijas. Vienlaic�gi izmantojot vizu�los un ska�as l�dzek�us kino ir viens no visiedarb�g�kajiem inform�cijas veidiem. Ar t� pal�dz�bu var pak�peniski ietekm�t iedz�vot�ju kult�ras l�me�a un pasaules uzskata att�st�bas virz�bu.

Nacion�l� programm� “Kult�ra” teikts “Filmu nozare ir �pašs industrijas atzars, kura gala produkts ir vienlaic�gi m�kslas darbs un prece. T�s p�rraudz�ba prasa uzman�gu uz��m�jdarb�bas interešu l�dzsvarošanu ar valsts soci�laj�m, izgl�t�bas, kult�rpolitiskaj�m interes�m” (Nacion�l� programma “Kult�ra” (2001)). Teiktais attiecas galvenok�rt uz filmu ražošanu kult�ras, izgl�t�bas un citiem soci�li noz�m�giem m�riem, bet ar� uz filmu industriju (r�pniec�bu) š� p�t�juma izpratn�.

M�sdienu filmu industrijas galven�s iez�mes ir:

• filmu industrija ir lab�k att�st�ta liel�s valst�s,

• filmu nozar� kopum� un filmu industrij� notiek straujš tehniskais progress,

• tehnisk� progresa ietekm� nozar� notiek gan koncentr�cijas, gan specializ�cijas procesi, uz��mumi apvienojas gan vertik�li, gan horizont�li,

• atbilstoši filmu nozares industrializ�t� da�a veidojas k� produkta (filmu) ražošana tirgum vai rut�nas proced�ru (pakalpojumu) sniegšana tirgum,

• filmu industrijas “pre�u” (gatavo filmu) tirgus ir sadal�ts starp lielajiem ražot�jiem, tirg� domin� ASV filmu industrija,

9

• filmu industrijas pakalpojumu (atsevišu filmu ražošanas proced�ru veikšana) tirgus v�l tikai veidojas, tas atspogu�o starptautisko darba dal�šanu filmu nozar�, un v�l nav pies�tin�ts,

• filmu industrij� domin� ang�u valoda, jo filmas tiek gatavotas eksportam,

• jebkura filma satur gan m�ksliniecisko (vismaz izteiksmes) gan industri�lo komponenti, neatkar�gi no t�, vai filma ražota tirgum vai kult�ras m�riem (jo ar� kult�ras m�riem ražotu filmu kop�, filmas uz�emšan� ir gan radošas, gan rut�nas proced�ras, utt.),

• industri�li ražot� filmu produkcija parasti ir m�kslinieciski maz�k v�rt�ga, bet komerci�li ienes�g�ka, t�p�c past�v kompromiss starp filmu nozares un filmu industriju – t�s viena otrai gan pal�dz, gan kait�,

• filmu industrijas produkta pat�r�t�js ir gan indiv�ds, gan telev�zija, un p�d�j�s loma pieaug,

• TV lomas palielin�šan�s v�l vair�k pa�trina tehnisko progresu filmu industrij�,

• pastiprin�s starptautiska sadarb�ba, bet pastiprin�s ar� protekcionisms – gan atkl�t�, gan sl�pt�s form�s,

• filmu nozares lob�šan� piedal�s ne tikai atbild�g�s instit�cijas, bet ar� vald�bas un starptautisk�s instit�cijas (piem�ram, pras�ba par ASV kinoprodukcijas ierobežošanu Eiropas kino tirg�),

• ja ir pie�aujama protekcionisma politika starpvalstu m�rog�, t� var tikt piekopta ar� atseviš�s valst�s,

• filmu nozare tiek subsid�ta vis�s Eiropas Savien�bas valst�s, bet filmu industrija princip� netiek subsid�ta.

P�t�jum� konstat�ta b�tiska sakar�ba starp filmu ražošanu un demonstr�šanu - starptautiskaj� tirg� vissekm�g�k darbojas to valstu filmu ražot�ji, kur�s ir sam�r� plašs viet�jais kinofilmu demonstr�šanas t�kls, ta�u nav pier�d�ts, kura sakar�bas puse ir c�lonis, kura sekas. Tas ir, vai viet�jais tirgus jebk�d� veid� ietekm� filmu nozares, bet it �paši, filmu industrijas att�st�bu.

K� min�ts, š� p�t�juma m�ris ir noskaidrot, vai Latvij� ir iesp�jams att�st�t filmu industriju (r�pniec�bu), lai ar t�s pal�dz�bu var�tu atvieglot un uzlabot filmu ražošanu kult�ras, izgl�tojošiem un citiem soci�li noz�m�giem m�riem.

3. Filmu industrijas piem�ri maz�s valst�s

3.1. ES filmu nozares anal�ze (1997) Filmu nozare ir non�kusi digit�laj� laikmet�. Gan š�, gan tehnolo�iju sapl�šanas rezult�t�, pasaul� run� par audiovizu�lo industriju, kas ietver gan tradicion�lo filmu nozari, gan telev�ziju.

Past�v tr�s lieli audiovizu�lie tirgi: Eiropa, ASV un Jap�na. Laika period� no 1994.-1995. gadam visstrauj�k ir audzis tieši Eiropas audiovizu�lais tirgus (par 13.1%). Tom�r ASV joproj�m pieder 51% no visa filmu produkcijas tirgus, kam�r Eiropas valst�m - tikai 31%.

Atseviši izdal�s tr�s lieli filmu tirgi – Zieme�amerika, Eiropa, un Jap�na/Honkonga. Eiropas tirgus ir uz pusi maz�ks nek� ASV tirgus. 16% no visa audiovizu�l� tirgus apgroz�juma sast�da video tirgus.

10

Eiropas filmu nozare pieaug ar katru gadu, nozar� non�k arvien vair�k invest�cijas. Lai nodrošin�tu stabilu Eiropas audiovizu�l�s nozares darb�bu:

• j�rada lab�ki sakari starp filmu ražot�jiem un izplat�t�jiem, t�d� veid� nodrošinot lab�ku m�rketingu un audiovizu�l�s produkcijas izmantošanu,

• vair�k naudas j�iegulda filmu rad�šan� un m�rketing�.

Ar� Eirop� nov�rojama arvien intens�v�ka uz��mumu apvienošan�s. Notiek gan vertik�l�, gan horizont�l� uz��mumu sapl�šana, neatkar�gi no uz��muma lieluma.

Eiropas audiovizu�lajai nozarei ir liels darba vietu rad�šanas potenci�ls, kuru t� cent�sies sekm�gi izmantot.

Paredzams, ka m�jsaimniec�bu pat�ri�š nozarei pieaugs. Att�stoties tehnolo�ij�m arvien vair�k par�d�s jauni telev�zijas kan�li, kuriem ir nepieciešamas filmas un programmas ar kur�m notur�t skat�t�ju interesi. Š�d� situ�cij� sp�lfilmu loma kop�j� audiovizu�laj� nozar� turpina pieaugt. Pieaug invest�ciju apjoms nozar�, it �paši no telev�zijas kan�liem. Main�s ar� filmu noz�me, t�s izmanto apm�c�bai, izgl�tošanai, inform�šanai un tirdzniec�bai.

1. tabula

Filmu piepras�juma strukt�ra ES un ASV 1988. un 1996. gad�, %

ES, 1988 ES, 1996 ASV, 1988 ASV, 1996

Kinote�tri 41.0 31.3 36.7 23.9

Video noma 39.9 14.2 26.4 32.4

Video tirdzniec�ba

5.1 20.4 5.3 19.7

Maksas TV 13.9 34.0 31.6 21.9

Avots: The European Film Industry under Analysis. http://www.europa.eu.int/ (avots izmantots 12.11.2001)

K� redzams 1. tabul�, filmu piepras�juma strukt�ra ES tirg� un ASV atširas, un atširas ar� piepras�juma strukt�ras izmai�as dinamika. Abos tirgos liel�kais �patsvars piepras�juma strukt�r� ir kinote�triem, abos tirgos kinote�tru piepras�juma �patsvars pieaug, bet ES valst�s kinote�tru �patsvars piepras�juma strukt�r� ir un paliek augst�ks k� ASV. Otrs liel�kais filmu nozares produkta pat�r�t�js ES valst�s ir videonoma, un t�s �patsvars piepras�juma strukt�r� pieaug no zema (zem�ka k� ASV) l�dz augstam, turpret� ASV – maksas TV, un t� �patsvars pieaug no zem�ka k� ES uz augst�ku. ES valst�s maksas TV �patsvars filmu piepras�juma strukt�r� ir samazin�jies vair�k k� divas reizes.

2. tabul� redzams audiovizu�l�s nozares ie��mumu strukt�ras sal�dzin�jums pasaul�, ASV un Eiropas Savien�bas valst�s.

Gandr�z pusi audiovizu�l�s nozares ie��mumu dod rekl�mas nol�kam rad�tais produkts.

Da�a nozares ie��mumu rodas no telev�zijas kan�liem p�rdotaj�m licenc�m. Ie��mumi no filmu r�d�šanas kinote�tros ir tikai maza da�a no kop�jiem ie��mumiem. Pl�nots, ka 2020. gad� box-office ie��mumi sast�d�s tikai 5% no kop�jiem ie��mumiem. Daudzi uz��mumi rada papildus ie��mumus, ražojot ar film�m saist�tas videosp�les un suven�rus. Paredz�ts, ka TV loma filmu nozares ie��mumos palielin�sies ar katru gadu.

Nozar� p�rsvar� darbojas mazi uz��mumi. Apm�ram 80% no uz��mumiem ražo vienu filmu gad�. Daudzi Eiropas filmu ražot�ji sav�s film�s lieto ang�u valodu, kas nodrošina filmai starptautisku izplat�bu.

11

2. tabula

Audiovizu�l�s nozares ie��mumu strukt�ra, %

Ie��mumu avots

Pasaule Pieaugums 94.-95.g

ASV Pieaugums 94.-95.g

Eiropa Pieaugums 94.-95.g

Rekl�ma 46.9 9.1 46.7 4.2 42.5 15.8

Video 15.6 4.2 18.6 1.3 10.9 7.8

Kabe�telev�zija 13.1 12.2 20.6 10.0 7.7 23.0

Maksa par licenc�m

10.7 3.5 0.4 3.0 21.4 2.8

Kinote�tri (box-office)

6.3 4.5 6.5 1.8 7.2 9.5

Maksas TV 7.4 14.7 6.2 4.4 10.7 22.8

Avots: The European Film Industry under Analysis. http://www.europa.eu.int/ (avots izmantots 12.11.2001)

Laik� no 1987.-1997. gadam strauji ir palielin�jušies ie��mumi no kabe�telev�ziju abonentiem un maksas telev�zij�m, un ar� tabul� analiz�taj� period� ie��mumi no kabe�telev�zijai sniegtajiem pakalpojumiem pieauguši visstrauj�k – gan Eirop�, gan ASV.

1996. gad� pie�emt� Media II programma koncentr�jas uz tr�s galvenaj�m sf�r�m: apm�c�ba, sekm�gu ražojumu att�st�šana un starptautisku filmu un audiovizu�lo programmu izplat�šana. Tiek uzsv�rta nepieciešam�ba p�c liel�kas sadarb�bas ar TV, k� ar� Eiropas programmu kataloga izveide. Visizplat�t�kais filmu žanrs Eiropas tirg� 1996. gad� bija sp�lfilmas (43%), it �paši amerik��u, tad seko anim�cijas filmas b�rniem (37%). P�r�jos 20% sast�da dokument�l�s filmas, sporta, m�zikas un izklaides programmas. Filmu festiv�li ir alternat�va filmu izplat�šanas metode. Tiem ir liela loma kult�r�.

Kopš 1985. gada sp�lfilmu budžeti past�v�gi pieaug. Pasaul� notiek b�tiskas izmai�as audiovizu�l�s nozares finans�šan�, jo arvien cieš�ka ir saist�ba starp kino un telev�zijas ražošanu un izplat�šanu. Filmu izplat�t�ji k��st arvien zinoš�ki un s�k invest�t filmu ražošan�. Savuk�rt producenti s�k apzin�ties integr�tas filmu ražošanas, izplat�šanas un izmantošanas noz�mi sekm�g� darb�b�. P�rsvar� tiek subsid�tas mazu budžetu filmas, nevis lieli un ambiciozi projekti. No kop�j� Eiropas filmu ražošanas finans�juma no nacion�liem l�dzek�iem n�k 25%. Savu atbalstu audiovizu�lajai nozarei s�kušas sniegt bankas, kas ir izveidojušas šai nozarei paredz�tas kred�tl�nijas. Vien�gi Lielbrit�nijas, It�lijas un Francijas vald�bas ir pie��mušas likumus par to, ka telev�zijas kan�liem oblig�ti j�invest� filmu nozar�. Valst�s, kur�s š�da likuma nav, TV ieguld�jums filmu nozar� �paši neatširas.

Avots: http://www.europa.eu.int/ (avots izmantots 12.11.2001)

12

ES audiovizu�l� politika Eiropas Savien�bas audiovizu�l� politika ir v�rsta uz Eiropas audiovizu�lo darbu ražošanas un izplat�šanas veicin�šanu. Š� m�ra �stenošanai ir j�rada atbilstoša tiesisk� vide un piem�roti atbalsta meh�nismi.

Ir gaid�mas jaunas audiovizu�l� satura formas, kas b�s dom�tas, lai inform�tu un izgl�totu. Tiks lietota atseviša politika, lai regul�tu audiovizu�l� satura raid�šanu un audiovizu�l� satura b�t�bu. Tiks nodrošin�tas t�das sabiedr�bas intereses k�: v�rda br�v�ba, ties�bas uz atbildi, autora un vi�a darbu aizsardz�ba, klientu aizsardz�ba, minorit�šu aizsardz�ba, valodu un kult�ras daž�d�ba. Audiovizu�l� sektoru regul�jošai instit�cijai ir j�b�t neatkar�gai no vald�bas un operatoriem (TV). Digit�lais laikmets rada jaunas iesp�jas ražot�jiem un izplat�t�jiem. Tiks nodrošin�ts atbalsts projektiem, kuri sev� ietver audiovizu�lo mantojumu un kuru rad�šan� tiks izmantotas jaunas tehnolo�ijas. Ir nepieciešams izveidot sadarb�bas t�klu starp nozares uz��mumiem.

Avots: http://www.europa.eu.int/ (avots izmantots 12.11.2001)

3.2 Filmu nozare Lielbrit�nij� Devi�desmito gadu s�kum� arvien biež�k par�d�j�s satraukums par Lielbrit�nijas filmu nozares sekm�gu past�v�šanu. Samazin�j�s filmu budžeti un saražot�s produkcijas daudzums. Lielbrit�nijas kinote�tros un video tirg� domin�ja ASV uz�emt�s filmas, nodrošinot vair�k nek� 90% no kinote�tru kases ie��mumiem 1992. gad�. Š�da st�vok�a rašanos veicin�ja vald�bas neitr�la politika pret filmu nozari.

N�kot pie varas konservat�vo vald�bai, septi�desmito gadu beig�s, tika aizmirsti pl�ni par valsts atbalsta palielin�šanu nozarei un nozares atz�šanu ne tikai komerci�l�, bet ar� kult�ras aspekt�. Vald�ba uzskat�ja, ka t�s iejaukšan�s nozares darb�b� nav nepieciešama un atbalst�ja br�v� tirgus apst�k�us. Tika likvid�tas kvotas, kas noteica kinote�triem, cik no vis�m r�d�taj�m film�m ir j�b�t uz�emt�m Lielbrit�nij�. Vald�ba atc�la ar� nodokli kinote�tru kases ie��mumiem. Šis nodoklis p�c t� iekas�šanas non�ca filmu veidot�ju r�c�b�. 1948. gad� tika izveidota specializ�ta banka, kuras m�ris bija atbalst�t filmu uz�emšanu Lielbrit�nij� un to izplat�šanu. Konservat�vo vald�ba samazin�ja atbalstu šai bankai, liekot tai vair�k nodarboties ar biznesa finans�šanu. Banka tika privatiz�ta. Vald�ba pieš�ra l�dzek�us, lai t� var�tu turpin�t savu darb�bu un n�kotn� k��t finansi�li neatkar�ga. Šaj� laik� vien�gais noz�m�gais valsts atbalsts filmu nozarei bija l�dzek�i, ko katru gadu pieš�ra šai bankai. Lai gan banka darboj�s sekm�gi, tai neizdev�s k��t finansi�li neatkar�gai. Atbalstot br�v� tirgus apst�k�us, vald�bai neizdev�s izveidot pamatus komerci�li sekm�gai filmu nozarei.

Tom�r, pamatojoties uz 1998. gada zi�ojumu par filmu nozares att�st�bu, vald�ba ir izmain�jusi savu politiku. Zi�ojums atkl�ja galveno nozares v�j�bu: izplat�šanas infrastrukt�ras tr�kumu. Kult�ras, m�diju un sporta departaments, kas ir atbild�gs par filmu nozares finans�šanu, k� ar� par vald�bas politiku, ir izvirz�jis m�ri – rad�t sp�c�gu un veiksm�gu filmu nozari. Liel�k� da�a no vald�bas finans�juma nozar� non�k caur Filmu Padomi, kas dibin�ta 2000. gada 1. apr�l� un kuras m�ri ir:

• att�st�t sp�c�gu Lielbrit�nijas filmu nozari,

• att�st�t Lielbrit�nijas filmu kult�ru, uzlabojot pieeju tai un izgl�t�bu par to.

Ar Filmu Padomes dibin�šanu ir pan�kts, ka valst� par vienotas filmu nozares att�st�bas strat��iju atbild viena, nevis vair�kas organiz�cijas. T� nodarbojas ar� ar loteriju administr�šanu, kas dod papildus finans�jumu filmu uz�emšanai.

13

Lai palielin�tu kino apmekl�t�ju skaitu un uzlabotu attieksmi pret film�m, tika nodibin�ta �paša darba grupa. Darba grupas pien�kumos ietilpst zinoša skat�t�ja rad�šana un izgl�tošana.

Nozar� str�d�jošo prasmju un iema�u uzlabošanai tika izveidots fonds, kas finansi�li past�v no filmu ražot�ju br�vpr�t�giem ieguld�jumiem. Katrs ražot�js fond� iegulda aptuveni 0,5% no filmu ražošanas budžeta. Fonds izstr�d� apm�c�bas strat��iju iema��m kur�m ir seviši augsta priorit�te.

Par �rvalstu filmu ražot�ju piesaisti atbild Britu filmu komisija. Komisija str�d� pie Lielbrit�nijas k� film�šanas vietas, populariz�šanas.

Saist�b� ar Britu filmu komisiju darbojas Jorkširas Ekr�na komisija (Yorkshire Screen Commission – YSC, dibin�ta 1993. gad�) – savdab�gs kinoindustrijas biznesa centrs (inkubators). YSC ir bezpe��as organiz�cija, to finans� rajona pašvald�bas – gandr�z visas Jorkširas re�iona pašvald�bas ir komisijas dal�bnieki. Komisija sa�em finans�jumu ar� no Eiropas re�ion�l�s att�st�bas fonda, finans�juma sa�emšanas pamats ir Biznesa att�st�bas programma Take 3. Citi finans�t�ji ir ar� Jorkširas telev�zija un citas nozares organiz�cijas. Komisija sadarbojas ar vis�m rajona kult�ras instit�cij�m.

Komisijas darb�bas m�ris ir izveidot Jorkširu par film�šanas centru, kur filmas uz�emtu producenti no Lielbrit�nijas un cit�m ES un pasaules valst�m. Komisija r�p�jas par to, lai šaj� viet� b�tu atbilstošs pakalpojums – film�šanas vietas, aparat�ra un iek�rtas, tehnisk� pal�dz�ba TV un film�m. Papildus savam person�lam, komisija pied�v� klientam vair�kas datu b�zes – par speci�listiem, apmešan�s un film�šanas viet�m, k� ar� organizatorisku pal�dz�bu attiec�b�s ar pašvald�b�m un k�rt�bsarg�još�m instit�cij�m, biroja telpas un aparat�ru. Komisijas datu b�z� pied�v� film�šanai nepieciešamus atrib�tus, piem�ram – filmu un TV a�ent�ras, film�jamus dz�vniekus un dres�t�jus, film�šanas aparat�ru, �din�šanas uz��mumus, ap��rbu nomas uz��mumus inform�cijas dienestus, laboratorijas, juridiskos, kop�šanas, tulkošanas pakalpojumus un citus.

Komisijas dev�ze ir: “Katrai filmai, kas var b�t uz�emta Lielbrit�nij�, ir j�b�t uz�emtai Lielbrit�nij�”.

Avots: http://www.culture.gov.uk/ (avots izmantots 09.09.2001)

3.3 Filmu nozare �rij�

Par filmu nozari atbild�g� departamenta strat��ij� ir defin�ts, ka galvenais m�ris ir veicin�t, uzraudz�t un nov�rt�t integr�tu politiku, kas �autu att�st�ties stabilai �rijas filmu industrijai. N�kotn� ir paredz�ts dibin�t nozares nov�rošanas komisiju, kas kontrol�s darb�bas nozar�, k� ar� uzraudz�s nodok�u sist�mas darb�bu nozar� un sniegs finansi�lu atbalstu filmu projektiem. �paša uzman�ba tiks velt�ta �rijas producentu kopprodukcijai ar telev�ziju.

Pašlaik par filmu nozari ir atbild�ga �rijas Filmu padome. Viens no �rijas Filmu padomes m�riem ir rad�t pašp�rliecin�tu viet�jo filmu nozari. Padomes funkcijas:

• veicin�t filmu uz�emšanu valst�,

• att�st�t valst� industriju, kas b�tu sp�j�ga sekm�gi ražot filmas,

• rad�t apst�k�us, lai ar filmu pal�dz�bu tiktu atainota valsts kult�ra,

• piedal�ties �rvalstu sadarb�bas projektos.

14

Padome ir pieš�rusi finans�jumu organiz�cijai, kas nodarbojas ar filmu nozares prasmju att�st�bu. �rija ir ratific�jusi Eiropas Konvenciju par kinematogr�fijas kopprodukciju, kas nodrošin�s viet�jiem filmu producentiem atbalstu sadarb�bai ar producentiem no cit�m Eiropas valst�m. 1997. gad� tika pie�emts Nodok�u Konsolid�cijas Akts, kura m�ris bija veicin�t nodok�u maks�t�ju ieinteres�t�bu invest�t filmu ražošan�. Šis l�mums pozit�vi ietekm�ja filmu nozares st�vokli.

Avots: http://www.gov.ie/ealga/ (avots izmatots 12.09.2001)

3.4 Filmu nozare ehij� ehijas filmu nozare 2000. gad� ir devusi 20 jaunas sp�lfilmas, no kur�m viena gandr�z ir sa��musi Oskara balvu. Akt�vi notiek sadarb�ba ar Slov�kijas filmu ražot�jiem, k� ar� tiek veidoti sakari ar citu Eiropas valstu filmu nozares p�rst�vjiem. Filmas veiksm�gi tika izr�d�tas �rzem�s notiekošajos filmu festiv�los.

Par filmu nozari valst� atbild Kinematogr�fijas Fonds. Fonda ie��mumi p�d�jos gados ir palielin�jušies, kas nodrošina l�dzek�us filmu uz�emšanai. Valsts telev�zija ir galvenais viet�j�s kinematogr�fijas atbalst�t�js. Lielu atbalstu ražošanai dod no priv�t� sektora n�kuši l�dzek�i. 2000. gad� ir palielin�jies kinote�tru apmekl�t�ju skaits un kases ie��mumi. ehij� ir notikuši apm�ram 40 filmu festiv�li, skates un semin�ri, kas piesaista daudz cilv�kus, it seviši jaunus.

Barandovas studija ir ieguvusi jaunu �rvalstu investoru.

Valst� izn�k 2 žurn�li par filmu nozari. Tom�r tiek atz�ts, ka tr�kst sistem�tiska, patst�v�ga un pietiekama atbalsta no valsts un pašvald�bu l�dzek�iem. Audiovizu�l�s nozares likumi tiek pie�emti ar nokav�šanos.

Tiek izstr�d�ts likumprojekts par ehijas Audiovizu�l� Centra dibin�šanu. Centra uzdevums b�tu atbalst�t viet�j�s filmas, gan viet�j�, gan starptautisk� l�men�, k� ar� sniegt pal�dz�bu �rvalstu uz��mumiem, kas nol�muši ien�kt ehijas audiovizu�laj� tirg�. Centrs ir pl�nots k� valsts organiz�cija, kura dibin�t�js un finans�t�js ir Kult�ras ministrija. Tas nodrošin�tu iesp�ju sadarboties ar l�dz�g�m organiz�cij�m cit�s valst�s, �pašu uzsvaru liekot uz ES valst�m, kur�m pagaid�m ehij� nav piem�rota sadarb�bas partnera.

Lai veicin�tu kinoskat�t�ja veidošanos, ehij� tiek dibin�ti filmu klubi. 2000. gada beig�s valst1� bija apm�ram 116 š�di klubi ar aptuveni 31000 dal�bniekiem. Klubi sekm�gi darbojas gan lielaj�s, gan mazaj�s pils�t�s. ehijas Filmu Klubu Asoci�cijas r�ko “Vasaras Filmu Skolu” k� ar� daž�dus izgl�tojošus semin�rus. Seviši liels atbalsts klubiem ir pils�t�s, kur ir daudz studentu. Klubos tiek r�kotas filmu skates.

Euroimage ietvaros notiek sadarb�ba ar Slov�kijas, Francijas un V�cijas partneriem, 2000. gad� tika uz�emtas 4 kopprodukcijas. Tiek uz�emtas filmas, kas dom�tas tieši b�rniem. Lai gan Barandovas studijas ieguld�jums kop�j� filmu ražošan� ir tikai da��js, t� tom�r ir ehijas pašm�ju audiovizu�l�s nozares strat��iskais st�rakmens. Apm�ram pusi no studijas ikgad�j� apgroz�juma veido sadarb�ba ar �rzemju partneriem. Studijas past�v�šana ir svar�ga t�p�c, ka taj� atrodas liel�kie filmu ražošanas uz��mumi. Past�v�gi pieaug �rvalstu filmu un TV ražot�ju interese par iesp�j�m str�d�t ehij�. V�r� �emams ir valsts ieguvums no pakalpojumiem, kas tiek sniegti �rvalstu klientiem. Valsts filmas ir apmekl�juši 23% no kop�j� apmekl�t�ju skaita.

Avots: http://www.mkcr.cz/ (avots izmantots 06.10.2001)

15

3.5 Somijas filmu nozare Somijas filmu nozari p�rrauga Somijas Filmu Fonds. 2000. gada 1. mart� likumdošana main�ja fonda statusu, k� rezult�t� palielin�j�s t� loma filmu finans�šan�. Nozares finans�šanas apjomi 2000. gad� neatš�r�s no 1999. gada apjomiem. 2000. gad� tika iesniegta programma, kas paredz finans�juma palielin�šanu filmu ražošanai par 32 milj FIM (2,9 milj. Ls). 2001. gad� ir paredz�ts palielin�t finans�jumu telev�zijas raid�jumu ražošanai un atbalsta rad�šanai filmu ražošanas uz��mumiem. Savuk�rt 2001. gad� tiks palielin�ts finans�jums filmu ražošanai, telev�zijas raid�jumu ražošanai, m�rketingam un filmu kopiju izgatavošanai. 2000. gad� viet�j�s filmas palielin�ja savu da�u kinote�tru kases ie��mumos l�dz 15%, k� ar� piesaist�ja lielu skaitu TV skat�t�ju. Digit�l� telev�zija filmu nozarei rada jaunas iesp�jas kvalit�tes un apjoma zi��. Somijas Filmu fonds un tr�s nacion�lie TV kan�li ir vienojušies par kop�gu sadarb�bu. Pieaugot producentu un filmu veidot�ju profesionalit�tei, izdodas uz�emt arvien veiksm�g�kas filmas. Ir k�uvusi stipr�ka izplat�šanas un m�rketinga sist�ma. Fonds stingri uzsver sadarb�bas nepieciešam�bu nozar�. Pašlaik Fonds akt�vi str�d�, lai sagatavotos digit�l�s izplat�šanas metod�m. Tiek dom�ts par to k�das izplat�šanas un r�d�šanas sist�mas b�s j�veido n�kotn�.

Fondam finansu l�dzek�us piešir Izgl�t�bas ministrija. 2000. gad� finans�jums tika izlietots sekojošiem m�riem:

• 75% - pašm�ju filmu, TV un video produkcijas ražošanai,

• 10% - filmu un video izplat�šana pašm�ju tirg� un �rvalstu tirg�,

• 12% - fonda uztur�šanai,

• 3% - nacion�lo filmu festiv�lu r�košanai.

No filmu ražošanai paredz�t� finans�juma 80% tika velt�ti sp�lfim�m, 20% �sfilm�m un dokument�laj�m film�m.

Lai uzlabotu kinote�tru tehnisko apr�kojumu, tiek pieširtas papildus subs�dijas.

Akt�vi tiek finans�ta Somijas filmu piedal�šan�s �rvalstu filmu festiv�los, lai nodrošin�tu filmu tirdzniec�bu �rvalst�s, k� ar� lai iepaz�stin�tu citas valstis ar savu kult�ru. Lai dotos uz �rvalstu filmu festiv�liem, filmu veidot�ji var sa�emt grantus,. Fonds finans� filmu tulkošanu cit� valod�. Daudz�s valst�s tiek r�kotas “Somijas filmu ned��as”.

Skandin�vijas filmu fondi ir apvienojušies kop�g� organiz�cij�, kuras m�ris ir veicin�t viet�jo filmu izplat�šanos Skandin�vij�, k� ar� to eksportu uz �rvalst�m.

Avots: http://www.ses.fi/frontp01.htm (avots izmantots 05.11.12)

4. Filmu industrijas resursi un iesp�jamais modelis Latvij�/Baltijas valst�s Filmu industrija Latvij� pagaid�m netiek uztverta k� filmu nozares nosac�ti atseviša un savdab�ga sast�vda�a, t�p�c nevien� no l�dz šim sp�k� esošajiem strat��iskajiem dokumentiem nav nor�des par vald�bas nodomiem t�s att�st�b�. Ir tikai abstrakti izteiktas nor�des par filmu industrijas noz�mi Latvijas sabiedr�bai, kas visbiež�k attiecas nevis uz filmu industriju, bet uz filmu nozari k� t�du.

Ar� Nacion�l�s programmas “Kult�ra” galvenie virzieni praktiski neskar filmu industriju. Tie ir: • sagatavot izmai�as likumdošan� un izveidot t�du p�rvaldes strukt�ru, kas veicin�tu

nozares (dom�ts: filmu nozares) att�st�bu;

16

• sadarb�b� ar cit�m atbild�gaj�m ministrij�m izveidot filmu nozares finans�šanas sist�mu, kur� l�dztekus valsts finansu atbalstam piedal�tos priv�tais un �rvalstu kapit�ls;

• sagatavot t�du politisku un saimniecisku l�mumu pie�emšanu starptautiskaj� l�men�, kuri veicin�tu Latvijas strauj�ku iek�aušanos re�ion�laj�s un Eiropas sadarb�bas strukt�r�s;

• pilnveidot profesion�lo izgl�t�bu nozar�, k� ar� iek�aut zin�šanas par filmu nozari visp�r�j� izgl�t�b�;

• apg�t inform�cijas tehnolo�ijas; • izstr�d�t un ieviest sadarb�bas principus starp valsts, pašvald�bu un sabiedriskaj�m

instit�cij�m; • veidot savstarp�ji ieinteres�tu sadarb�bu starp filmu nozari un telev�ziju; • sadarb�b� ar masu medijiem populariz�t filmu m�kslu.

Atg�din�sim, ka šaj� p�t�jum� filmu industrija tiek uzskat�ta par filmu nozares sast�vda�u, un ar to apz�m� filmu produkta ražošanu tirgum un ar filmu ražošanu saist�tu pakalpojumu sniegšanu. Papildus filmu industrijai, filmu nozare ietver filmu produkta ražošanu kult�ras m�riem. Ar� kult�ras m�riem ražota filma visbiež�k tiek p�rdota, bet t�s ražošanas m�ris nav tirgus.

Filmu industrija aptver filmu ražošanu, filmu izplat�šanu un filmu izr�d�šanu. Filmu industrijai nepiekr�t kino un video tehnikas izp�rdošana, bet piekr�t kino un videofilmu kopiju ražošana. Diskut�jams ir jaut�jums par audiovizu�l� produkta nomas un p�rdošanas piekrit�bu filmu industrijai, un telev�zijas piekrit�bu (piln�gi vai da��ji) filmu industrijai.

Jau min�ts, ka filmu industrijas defin�jum� v�l ir daudz neskaidr�bu – da��ji t�p�c, ka nozare ir jauna, t�s produkts specifisks un t�s integr�cija cit�s nozar�s ir sam�r� augsta, bet ar� t�d��, ka kult�ras ekonomika, kas risina nozari identifik�cijas jaut�jumus, ir pavisam jauns ekonomisk�s zin�tnes virziens.

K� jau min�ts, filmu industrijas pamats b�s Latvijas filmu nozare.

Filmu industrija ir filmu nozares b�tiska sast�vda�a, un t�s galven� misija ir sekm�t filmu nozares infrastrukt�ras uztur�šanu. No š� izriet, ka vismaz s�kum� kult�ras m�riem un tirgus m�riem orient�t�s filmu nozares sast�vda�as izmantos vienu un to pašu infrastrukt�ru, bet filmu industrijai att�stoties, t� pati saviem l�dzek�iem izveidos savu, plaš�ku infrastrukt�ru. Izveidojusi sev nepieciešamo tehnisko b�zi filmu industrija var�s apkalpot filmu studijas, kuras nodarbojas ar filmu uz�emšanu kult�ras m�riem. Š�das kooper�cijas rezult�t� filmu nozares produkta ražošanas izmaks�m vajadz�tu samazin�ties.

P�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu tautsaimniec�b� uzskat�mi pier�d�ts, ka tikai daž�m bijušaj�m soci�listisk�s nometnes valst�m izdodas izveidot kaut ko l�dz�gu filmu industrijai (Polija, ehija, Ung�rija ražo 17 – 24 filmas gad�) un t�s visas ir lielas valstis. Filmu nozares stabilit�te atkar�ga no valsts ekonomisk�s labkl�j�bas l�me�a (piem�ram, Slov�nij� gad� uz�em vair�k filmas k� Bulg�rij�).

No t� izdar�ts secin�jums (P. Gu��ns), ka mazas valsts filmu producentiem v�lams orient�ties vispirms uz viet�jo auditoriju, risin�t tai aktu�las probl�mas, k� kult�ras mantojuma t� ar� pašreiz�jo aktualit�šu jom�. Tas neizsl�dz iesp�ju risin�t ar� glob�la rakstura jaut�jumus, orient�ties uz auditoriju �rpus valsts robež�m, akt�vi iesaist�ties re�ion�laj� un v�l lab�k glob�laj� filmu tirg�, ja ir atbilstošs intelektu�lais potenci�ls (scen�risti, režisori un lomu t�lot�ji) un iesp�ja ieg�t nepieciešamos finansu resursus, lai ražotu konkur�tsp�j�gu produktu (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.” (2001)).

Savuk�rt filmu industrijas m�ris nav ražot viet�jam tirgum, bet gan eksportam. Filmu industrija t�d� noz�m�, k� defin�ts šaj� p�t�jum�, ir b�tisks filmu nozares paplašin�jums, kas tehnolo�iski papildina nacion�lo filmu nozari, bet kuras saturam var b�t, bet var ar� neb�t nacion�la v�rt�ba.

17

4.1. Filmu industrijas resursi Latvij� Resursu nov�rt�jums veikts visai filmu nozarei un iev�rojot š�das �patn�bas:

• pie�emts, ka filmu industrija s�kum� izmantos filmu nozares kop�jos resursus, un tikai nozarei att�stoties (ja tas notiks) izveidosies specifiska filmu industrijas infrastrukt�ra,

• resursu nov�rt�jums veikts pieejam�s (skaitliski �oti ierobežotas) inform�cijas ietvaros, galvenok�rt kvalitat�v� izteiksm�,

• resursu pietiekam�ba un atbilst�ba koment�ta filmu industrijas att�st�bas aspekt�.

4.1.1. Filmu ražošanas tehniskie resursi Nacion�l� programm� “Kult�ra” uzsv�rts, ka “film�šanas tehnikas b�ze Latvij� ir mor�li un fiziski novecojusi. Kopš PSRS sabrukuma nozare nav sa��musi invest�cijas materi�l�s un tehnisk�s b�zes atjaunošanai. Š� iemesla d�� aptuveni 30-45 % no filmas (sp�lfilmas) budžeta j�t�r� par pakalpojumiem �rvalst�s - ehij�, V�cij�, Somij�, Zviedrij�, Baltkrievij�.”

Filmu studiju apmekl�jumos noskaidroj�s, ka uz��mumu tehniskais nodrošin�jums ir daž�ds – s�kot no fiziski un mor�li novecojuš�m iek�rt�m, kas palikušas lietošanas k�rt�b� R�gas kinostudij�, l�dz pat Baltijas valst�s modern�kai HD form�ta film�šanas iek�rtai, kas ir filmu studijas “Platforma” r�c�b�. Filmu studiju apmekl�jumos konstat�ts, ka tehniskais nodrošin�jums ir lab�ks videofilmu uz�emšanai, slikt�ks kinofilmu uz�emšanai.

Att�stoties filmu uz�emšanas tehnolo�ij�m, tehnolo�iju izv�le paplašin�s un daž�du tehnolo�iju pielietošanas rezult�ts tuvin�s, t�p�c vair�ki filmu nozares speci�listi uzskat�ja, ka tuv�kaj� n�kotn� neb�s atšir�ba, vai filma uz�emta video form�t� vai 35 mm lentas form�t�. Turpret� citi bija p�rliecin�ti, ka �st� kinofilma ir tikai t�, kas uz�emta uz 35 mm kinofilmas, un kinofilmu izmantošana ir vien�gais veids, k� saglab�t filmas arh�vos.

P�t�juma gait� apstiprin�jies nov�rojums, ka tuv�kaj� n�kotn� tehnolo�iju att�st�ba b�tiski iespaidos filmu nozares tehnisko b�zi. K� visos straujos tehnolo�iju att�st�bas procesos ieg�st tas, kurš tehnolo�ijas ieg�d�jas v�l�k - teor�tiski to sauc par “atpalic�bas priekšroc�bu”. Tas noz�m�, ka Latvijas filmu industrija, att�stoties no gal�ji atpalikušas tehnisk�s b�zes, var dabisk� ce�� ieg�t konkurences priekšroc�bas.

Izv�loties filmu uz�emšanas tehnolo�iju (un atbilstoši – iek�rtu) ir j�r�in�s ar notikumiem filmu demonstr�šanas jom�. T� k� Latvija nav izol�ta, un filmu nozarei agr�k vai v�l�k (lasi: jo �tr�k, jo lab�k) b�s j�izmanto citu valstu tirgus, j��em v�r�, ka pasaul� filmu demonstr�šanai arvien vair�k tiek izmantotas digit�l�s tehnolo�ijas, kas filmu izplat�bu un demonstr�šanu padara viegl�ku un l�t�ku. Digit�lo tehnolo�iju ekonomisk�s priekšroc�bas ir tik b�tiskas, ka to att�st�ba nenoliedzami turpin�sies. T�s ir: • l�t�ka filmu transport�šana demonstr�cijai (to p�rs�ta k� jebkuru elektronisku s�t�jumu,

nav nepieciešams fiziski p�rvietot filmu bundžas), • demonstr�jot filmas praktiski nenolietojas, • filmu izplat�šanu var organiz�t ar elektronisku t�klu pal�dz�bu, ietaup�s maksa par pasta

s�t�jumiem, • filmu glab�šanas form�ts ir iev�rojami maz�ks un �rt�ks.

Lai izmantotu digit�lo izplat�šanas tehnolo�iju priekšroc�bas, filmu demonstr�t�ji jau tagad p�rveido 35 mm kinofilmu form�t� uz�emt�s filmas. Digit�l�s tehnolo�ij�s str�d� ar� TV, kas veido filmu nozarei augošu piepras�jumu un t�p�c nevar b�t ignor�ts.

Latvij� kopum� v�rojama tendence, ka v�l�k izveidot�s filmu studijas tehnikas ieg�dei piešir prim�ru noz�mi (t.i., studija s�kas ar tehnikas ieg�di), bet 90-o gadu s�kum� izveidot�s liel�ku uzman�bu velta produktam un uzskata, ka tehnikas nodrošin�šana ir �rpus vi�a uz��muma

18

esoša probl�ma (prec�z�k, par to j�dom� valstij un j�iedod studijai, parasti priv�tai, nepieciešamie l�dzek�i). Uzkr�jumi tehnikas ieg�dei š�dos uz��mumos parasti netiek veidoti, un esoš� projektu finans�šanas k�rt�ba uzkr�jumu veidošanu praktiski nepie�auj. Uz��mumos, kurus vada profesion�li vad�t�ji, š�da probl�ma nepast�v, tehnikas ieg�de tiek organiz�ta m�rtiec�gu, uzkr�jot ien�kumus.

Projektu realiz�cijai nepieciešamos tehniskos pakalpojumus sniedz gan Latvij�, gan �rzem�s esošie pakalpojumu sniedz�ji. �rzem�s izmantoto pakalpojumu apjoms pieaug, jo tie Latvij� vairs nav pieejami (piem�ram, filmu att�st�šana u.c.).

Nacion�l� programm� “Kult�ra” paredz�ts, ka n�kotn�, realiz�jot citu valstu pieredzi, iecer�ts paplašin�t Latvij� pieejamo pakalpojumu loku, piem�ram, piedal�ties laboratorijas un ska�u studijas izveid�. T�l�k� n�kotn�, kop�gi apvienojoties, Baltijas valst�m b�tu lietder�gi izveidot vienotu filmu tehnisko pakalpojumu centru. Turpret� aptauj�to filmu studiju domas par š�du strukt�ru izveidošanu dal�j�s – vairums uzskat�ja, ka t� nav nepieciešama, jo filmu ražošanas apjoms ir p�r�k mazs un jaunai laboratorijai b�s gr�ti iztur�t esošo laboratoriju konkurenci, tom�r atz�m�ja, ka att�lin�tu laboratorijas pakalpojumu izmantošana kav� filmas uz�emšanas procesu. No t� j�secina, ka laboratorijas izveidošana k��s aktu�la, ja att�st�sies filmu industrija. Laboratorijas izveidošana var�tu attaisnoties, ja tiktu izveidota tehnolo�iski “n�kotnes” laboratorija. Jauno filmu studiju r�c�b� ir moderna ska�u ierakstu un filmu mont�šanas tehnika, kas tiek izmantota gan videofilmu, gan 35 mm kinofilmu ražošan�. Filmu studijas kooper�jas tehnikas izmantošan�, t� atvieglojot tehnikas �pašniekam t�s uztur�šanu. Visticam�k, ka kinoindustriju apkalpojošais centrs izveidosies uz k�das esoš�s studijas b�zes, paplašinot tehnikas iz�r�šanas pakalpojumu un uz ie��mumu b�zes ieg�d�joties vair�k jaunas tehnikas.

Latvijas filmu nozares n�kotnes v�zij� joproj�m �paši tiek izdal�ta R�gas kinostudija k� tradicion�li galven� pakalpojumu sniedz�ja. K� pier�d�ts p�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu Latvijas tautsaimniec�b�, R�gas kinostudijas noz�me ir praktiski zudusi, to vairs nevar uzskat�t par filmu nozares sast�vda�u. Kinostudijas sabrukuma galvenais iemesls ir neizpratne par privatiz�cijas sek�m tirgus apst�k�os. K� atz�m�ts p�t�jum�, valsts, privatiz�jot savu �pašumu, nenoteica t� turpm�k�s izmantošanas noteikumus, un ar� valsts pilnvarnieks, kura atbild�ba un ties�bas atbilst 30% valsts akciju da�ai, nesp�ja nodrošin�t �pašuma apsaimniekošanu atbilstoši valsts interes�m.

�emot v�r�, ka R�gas kinostudij� 30% akciju joproj�m pieder valstij, t�s loma filmu nozar� var�tu main�ties – kinostudija var�tu k��t par b�zi filmu industrijas att�st�bai Latvij�, darbojoties p�c “tehnolo�isk� parka” principa. Par š�du R�gas Kinostudijas att�st�bas strat��iju j�izširas �tri, jo pret�j� gad�jum� filmu ražošanas pakalpojumu sniegšanas uz��mumi izveidosies (jau s�k veidoties) citur. Kinostudijas uzdevums b�tu nodrošin�t filmu studij�m telpu, uz��m�jdarb�bas infrastrukt�ru un filmu uz�emšanas paviljonus (jo kinostudijas tehnisko b�zi visticam�k nav v�rts atjaunot – k� min�ts Nacion�laj� programm� “Kult�ra” - laboratorija sl�gta sakar� ar novecojušu tehnolo�iju un nesp�ju p�riet uz modernu, m�sdienu pras�b�m atbilstošu; ska�u cehs - to pašu iemeslu d��). R�gas kinostudija var�tu apg�d�t maz�k�s filmu studijas ar ret�kiem speci�listiem un vid�jo tehnisko person�lu.

Tehnisko pakalpojumu sniegšanai ir izveidojušies ar� vair�ki mazi uz��mumi, kas pied�v� iz�r�šanai film�šanas, apgaismošanas, skanu ierakstu, mont�žas un citu tehniku. Tom�r šobr�d Latvij� nav iesp�jams nodrošin�t pilnu filmas ražošanas ciklu.

4.1.2. Finansu resursi

Latvijas filmu nozarei rakstur�ga pa�aušan�s uz valsts budžeta finans�jumu. Ja nepast�v filmu industrija, patieš�m, valsts budžeta finans�jums ir galvenais filmu ražošanas finans�jums. Saprotams, ka valsts budžeta l�dzek�i nevar tikt izmantoti pe��as g�šanai, k�ds ir filmu industrijas m�ris. T�p�c, ja filmu industriju neuzskata par nepieciešamu filmu nozares past�v�šanai, t� vienk�rši neizveidojas. Tom�r, ja valst� past�v valsts subsid�ta filmu nozare, uz t�s b�zes filmu industrijai ir viegl�k izveidoties.

19

K� uzsv�rts nacion�l� programm� “Kult�ra”: valsts finans�juma apjoms ir nenoteikts, atkar�gs no k�rt�j�s vald�bas lab�s gribas. Tas ne�auj LNKC prognoz�t nozares att�st�bu nacion�l� l�men� un katram producentam pl�not savas studijas darbu. T� k� filmu produc�šana ir pl�nveid�ga, nepieciešams, lai valsts atbalsts nozarei, liels vai mazs, b�tu stabils, ar likumu noteikts, lai ar to var r�in�ties.

Nacion�l� programm� “Kult�ra” valsts finans�jums ar� turpm�k iecer�ts k� galvenais finans�jums. Atbilstoši Programmai, Latvijas filmu finans�šanas meh�nisma uzdevums ir nodrošin�t filmu ražošanu atbilstoši industrijas potenci�lam (ar to dom�ts noteikts apgroz�jums) un �patn�b�m, k� ar� paaugstin�t filmu finansi�lo rentabilit�ti. Paredz�ts, pieširot finans�jumu konkursa k�rt�b�, da�u finans�juma noširt kult�rai un sabiedr�bai noz�m�giem priorit�riem projektiem un ieviest autom�tisko subs�diju meh�nismu.

K� p�t�juma autori uzzin�ja no filmu studiju vad�t�jiem, vairums no tiem uzskata, ka valsts budžeta finans�jumam j�nodrošina t�ds nozares apgroz�jums, kas attaisnotu d�rg�s infrastrukt�ras uztur�šanu, tas ir, ne maz�k k� apm�ram sešas l�dz desmit sp�lfilmas gad� plus dokument�l�s un anim�cijas filmas.

P�c ekspertu v�rt�juma minim�lais finans�jums no valsts budžeta Latvijas kino izdz�vošanai un radošo resursu uztur�šanai, �stenojot pietic�gu mazbudžeta filmu ražošanas programmu var�tu b�t:

3. tabula

Minim�lais finans�jums no valsts budžeta filmu nozares uztur�šanai Latvij� (eksperta nov�rt�jums) Filmu veids Filmas laika

m�rogs, min Filmu skaits

Vienas filmas budžets, t�kst Ls

Finans�jums no valsts budžeta, t�kst Ls

Sp�lfilmas 2000 Pilnmetr�žas 90 3 500 1500 �smetr�žas 26 5 100 500 Dokument�l�s filmas 330 Pilnmetr�žas 52 3 80 240 �smetr�žas 10 10 9 90 Anim�cijas filmas b�rniem 420 Pilnmetr�žas 52 1 150 150 Vid�jas metr�žas 26 3 60 180 �smetr�žas 10 5 18 90 Visu veidu kopražojuma projektiem

500

Gada finans�jums kop� 3250 Avots: intervija ar kino ekspertu.

Finans�juma atbilst�bas nov�rt�jumam izmantota p�t�juma “Kino nozares potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�” (2001) 9. tabula. K� redzams, p�c ekspertu dom�m minim�lais nepieciešamais budžets sešas reizes p�rsniedz valsts budžeta finans�jumu filmu nozarei 2000. gad�.

20

4. tabula Filmu nozares finans�jums un t� izlietojums, Ls

Finans�juma avots 1998 1999 2000 Valsts budžets 682068 548065 525403 Kult�rkapit�la fonds 85577 267523 250099 Kop� 767645 815588 775502 Procentos no IKP 0.021 0.021 0.018 Izlietots: LN Kinomatogr�fijas centram

67412

65099

63188

Filmu uz�emšanai 431845 500033 442128 Citi projekti (m�c�bas, piedal�šan�s festiv�los, to organiz�šana un tml.)

268388 250456 270186

Avots: Kinomatogr�fijas nacion�lais centrs. Kult�rkapit�la fonds un Latvijas Statistikas Gadagr�mata 2001.

P�rpublic�ts no p�t�juma “Filmu nozares potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�”, LZA Ekonomikas instit�ts, R�g�, 2001.

P�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu tautsaimniec�b� secin�ts, ka valsts resursiem ir noteicoš� noz�me filmu ražošanas finans�šan� – pilnmetr�žas film�m t� veido 71.3% no kop�j� filmu finans�juma, un š�m film�m izlieto 71% no valsts finans�juma. Lo�iski, ka finansu ierobežojumu d��, gad� vid�ji tiek uz�emtas tikai p�ris pilnmetr�žas filmas.

Š� p�t�juma autori aizst�v domu, ka valstij nav j�nodrošina visa filmu nozarei nepieciešam� nauda – da�u no t�s var�tu dot filmu tirgus ie��mumi, filmu industrija (t� pal�dz�tu uztur�t nepieciešamo ražošanas apjomu), sponsor�jumi un ziedojumi un kopprojekti. Ar� �rvalst�s valsts finans�jums filmu nozarei, kaut gan absol�tos skait�os iev�rojami p�rsniedz valsts budžeta finans�jumu Latvij�, nesedz visu filmu nozares finans�jumu un visticam�k nav paredz�ts filmu industrijas finans�šanai. P�t�juma autori tom�r piekr�t, ka valsts finans�jums filmu nozarei absol�tos skait�os Latvij� ir p�r�k mazs. Ja pie�emtu, ka valsts budžets veido ceturto da�u no nozarei nepieciešam�, k� tas paredz�ts Nacion�l� programm� “Kult�ra” un k� tas ir vid�ji Eirop�, tad finans�jumam no valsts budžeta (vai citiem valsts noz�mes avotiem) b�tu j�b�t vismaz 812 t�kstoši latu (pašlaik filmu uz�emšanai t�r� 442 t�kstošus latu).

Nozares �patsvars kult�ras finans�jum� pašlaik ir �oti neliels – tikai 3% no kop�j� kult�ras finans�juma no LR Kult�ras ministrijas budžeta (5. tabula).

Valsts budžeta finans�jums paredz�ts tikai filmu ražošanai, bet, to pieširot, netiek stingri v�rt�ts vai filma tiek ražota komerci�liem m�riem, vai kult�ras m�riem (š�da v�rt�juma krit�riji nav zin�mi). Noklus�jot tiek pie�emts, ka Latvij� visas lielmetr�žas filmas tiek ražotas kult�ras m�riem (parasti t�ds ir s�kotn�jais nodoms).

�rvalstu finans�jums pagaid�m nav p�r�k liels – 19.7%, bet, mazai un jaunai filmu nozarei, tas nav ar� p�r�k mazs. 68.6% no t� izlieto pilnmetr�žas sp�lfilmu finans�šanai – vienai vai div�m.

Interv�tie uzskat�ja, ka �rvalstu finans�juma piesaist�šana var�tu kait�t nozares att�st�bai, jo �rvalstu partneri var�tu uzst�d�t savas pras�bas par resursu izmantošanu, filmas t�mas un aktieru izv�li, t� novirzot no nacion�l� kino tematikas. Š�m baž�m var piekrist, tom�r maz�s valst�s, kur filmu nozares past�v�šana ir objekt�vi apgr�tin�ta (tirgus un ražošanas maz� m�roga d��), past�v�šanas v�rd� ir j�mekl� kompromiss starp v�lamo un iesp�jamo.

21

5. tabula Kult�ras ministrijas un KKF budžets 2000. gad� (Ls)

KM % no "KM kop�" KKF* KM + KKF

% no KM + KKF

KM kop� 17 418 629 100 2 129 988 19 548 617

Programma "Kult�ra" 11 114 538 63.8 % no progr.

"Kult�ra" 1 797 397 12 911 935

Muzeju nozare un Muzeju valsts p�rvalde 3 437 716 19.7 30.9 30 362 3 468 078 17.7 Bibliot�ku nozare 1 411 067 8.1 12.7 32 097 1 443 164 7.4 Te�tru nozare 1 067 575 6.1 9.6 272 016 1 339 591 6.9 M�zikas un dejas nozare 3 768 803 21.6 33.9 299 237 4 068 040 20.8 Tradicion�l�s kult�ras nozare; VTMC 139 983 0.8 1.3 2583 924 393 907 2.0 Kult�ras mantojuma nozare, VKPAI un kult�ras piemin. gl�bšanas programma 614 593 3.5 5.5 260 520 875 113 4.5

Literat�ras nozare 87 468 0.5 0.8 308 221 395 689 2.0 Vizu�l�s m�kslas nozare ** 325 002 325 002 1.7 Kult�ras pas�kumi un programmas, radoš�s savien�bas, Eiropas kult�ras m�nesis, UNESCO

587 333 3.4 5.3 16 018 603 351 3.1

Programma "Izgl�t�ba" 5 241 592 30.1 % no progr.

"Izgl�t�ba" 34 934 5 276 526 27.0

Profesion�l� izgl�t�ba 3 041 476 17.5 58.0 3 041 476 Augst�k� izgl�t�ba 1 769 050 10.2 33.8 1 769 050 Profesion�l�s ievirzes interešu izgl�t�bas programmas 387 201 2.2 7.4 387 201

Kult�rizgl�t�bas nozares p�rvalde 43 865 0.3 0.8 43 865 LMA �kas da�as remonts 0 0.0 0

Programma "Filmu nozare" 525 403 3.0

% no programmas "Filmu

nozare"

297 657 823 060 4.2

Hronik�lo �sfilmu uz�emšana 45 435 0.3 8.6 45 435 Pilnmetr�žas sp�lfilmu uz�emšana 230 700 1.3 43.9 230 700 Filmu nozares p�rvaldes iest�de, filmu uz�emšana un pas�kumi 249 268 1.4 47.4 249 268

Progr. "Kult. lietu p�rv. un vad�ba" 478 596 2.7 478 596 Centr�lais apar�ts 341 881 2.0 341 881 Valsts kult�ras inspektori 67 987 0.4 67 987 Valsts noz�mes datu p�rraides t�kls 39 128 0.2 39 128 L�dzdal�ba ES programm� "Leonardo da Vinci" 9 900 0.1 9 900

Siltin�šanas projekta izstr�de Pasaules Bankas invest�ciju piesaistei 19 700 0.1 19 700

Programma "Barik�žu desmitgades atz�m�šanas pas�kumi" 58 500 0.3 58 500 * KKF bez finans�juma programmai "M�ža stipendijas", izmaks�m KKF administr�cijai un �rk�rtas izmaks�m ** M�kslas darbu valsts iepirkumu realiz� valsts m�kslas muzeji

Avots: KM Inform�cijas un anal�zes noda�as dati

22

ES š� probl�ma ir apzin�ta, un pie�emta Eiropas Konvencija par kinematogr�fijas kopprodukciju (Council of Europe’s Co-production Convention), kuras uzdevumos ietilpst Eiropas un nacion�l�s identit�tes saglab�šana kopprojektos.

Interv�tie p�rsvar� gad�jumu neuzskat�ja, ka vi�u uz��mumu ekonomisko st�vokli var�tu uzlabot industri�las darb�bas un nedom�ja š�das darb�bas uzs�kt, tom�r nor�d�ja, ka Latvij� ir š�di piem�ri (piem�ram, anim�cijas filmu z�m�šanas pas�t�jumu izpilde cit�m filmu studij�m).

Visi interv�tie uzsv�ra, ka ieg�t �rvalstu finans�jumu vai pas�t�jumu ir �oti gr�ti. Tom�r starp interv�taj�m atrad�s filmu studija, kuras vad�t�js – ekonomists, past�st�ja par sadarb�bu ar Rietumvalstu telev�zijas studij�m. Šis speci�lista st�st�ja, ka ir pieejami katalogi, kas sniedz inform�ciju par Rietumvalstu telev�zijas piepras�jumu, v�l vair�k, Rietumvalstu telev�zijas labpr�t sadarbotos ar Latvijas filmu studij�m.

Interv�tie atzina, ka �rvalstu finans�juma ieg�šanai un kopprojektu organiz�šanai b�tiski ir piedal�ties starptautiskajos festiv�los, kur iesp�jams iedibin�t personiskus kontaktus ar �rvalstu filmu nozares p�rst�vjiem. Nekl�tien� š�dus kontaktus iedibin�t ir gr�t�k, jo �rvalstu speci�listiem bieži vien nav priekšstata Latviju, Latvijas ekonomisko att�st�bu un filmu nozares att�st�bu.

Interv�tie atzina, ka �rvalstu finans�juma ieg�šana ir saist�ta ar lielu birokr�tisko proced�ru, tai skait� pieteic�ja personisku piedal�šanos projekta apspriešan�, kam nepieciešami br�vi finansu l�dzek�i. Liel�kai da�ai mazo studiju š�du l�dzek�u nav.

Daž�m studij�m izdodas filmu ražošanai piesaist�t priv�to kapit�lu, bet tas nav viegli. P�c filmu speci�listu dom�m, esoš� likumdošana neveicina priv�t� kapit�la l�dzdal�bu filmu ražošan�. Turpret� filmu nozares tehnisk�s b�zes moderniz�cija notiek galvenok�rt izmantojot priv�tos (studiju �pašniekiem piederošos) l�dzek�us.

Tirgus ie��mumi no Latvij� ražotu filmu p�rdošanas p�t�jum� (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.” (2001)) nav izdal�ti, bet tie veido da�u no sada�as “Priv�tais” – t�tad da�u no 13.5%. Ar t�diem ien�kumiem nepietiek sp�c�gas filmu industrijas iedibin�šanai.

Tehnisk�s b�zes nostiprin�šanai filmu studijas izmanto kred�tus, bet tos atdot ir �oti gr�ti, it �paši, ja studija orient�jas tikai uz kult�ras produkta ražošanu. Studijas industrializ�cija sekm� gan kred�tu pieejam�bu (rada bankai dz�votsp�j�gas uz��muma iespaidu), gan t� atdošanu. Visticam�k, ka kred�tu resursu pieejam�ba nozares izveidošanai ir ierobežota (jo uz��mumi ir mazi, to perspekt�vas – nenoteiktas, garantijas – specifiskas).

�rvalstu invest�cijas filmu nozar� nav uzr�d�tas, ta�u citi inform�cijas avoti nosauc dažus kopuz��mumus, piem�ram, ABOOM, Latvijas D�nijas kopuz��mums, Eesti Reklaamfilm – Riga. �rvalstu invest�cijas, neapšaub�mi, ir viens no perspekt�v�kajiem un vismaz�k izmantotajiem finansu avotiem filmu industrijas izveidošan� Latvij�.

Par videoierakstu tirdzniec�bu un nomu kop� 1999. gad� ie�emti 1.2 miljoni latu, 2000. gad� 1.7 miljoni latu – 2-3 reizes vair�k k� valsts finans�jums filmu nozarei (LNKC dati).

Valsts finans�juma sadales principi Latvij� pašreiz past�v divas valsts finans�juma sh�mas - tiešais nozares finans�jums no valsts budžeta, ko sadala LNKC, un papildfinans�jums - Kult�rkapit�la fonds ar saviem atlases krit�rijiem un strukt�ru (kopš 1998.gada).

Projektus sagatavo neatkar�gie filmu režisori, scen�risti, producenti un iesniedz tos LNKC caur neatkar�gaj�m filmu studij�m. Noteikumi paredz, ka projektus iesniedz gan fizisk�s, gan juridisk�s personas. Finans�jumu sa�em tikai juridisk�s personas. Neatkar�gie profesion��i var sadarboties ar� ar Latvijas un �rzemju filmu un TV studij�m.

23

Atsevišiem projektiem izdodas piesaist�t valsts vai starptautisku instit�ciju finans�jumu – galvenok�rt izgl�tojošu vai inform�jošu filmu veidošanai (VID, Labkl�j�bas ministrija, Sorosa fonds). Š�du filmu m�ksliniecisk� v�rt�ba nav augsta, bet tie �auj nodarbin�t tehnisko person�lu m�kslinieciski radoša darba starplaikos. L�dz�gu pas�t�jumu izpilde ir vair�k filmu industrijas k� kult�ras m�riem dom�tas film�šanas subjekts.

4.1.3. Person�ls Filmu speci�listus Latvij� sagatavo Kult�ras akad�mija. N�kotn� pie LNKC paredz�ts izveidot praktisk�s apm�c�bas darbn�cu.

P�t�juma laik� nebija iesp�jams ieg�t prec�zus datus par audiovizu�l�s nozares speci�listu skaitu un to atbilst�bu nozares vajadz�b�m.

Intervij�s noskaidrots, ka filmu nozares maz� apjoma d�� ir probl�mas ar reto kino profesiju speci�listu nodarbin�t�bu. Filmu nozarei nepieciešam� speci�listu komplekta uztur�šana (vienai studijai vai vair�k�m kooper�joties), ir viens no b�tisk�kajiem argumentiem, pamatojot noteikta nozares apgroz�juma (uz�emto filmu skaita) nepieciešam�bu. Gandr�z vien�g� iesp�ja, k� pan�kt speci�listu nodarbin�t�bas uzlabojumu, ir att�st�t filmu industriju. T� k� speci�listu nodarbin�t�bai ir valstiskas probl�mas raksturs (t� apdraud filmu nozares past�v�šanu, bet nozare ir vajadz�ga), t�s atrisin�šan� (tas ir, filmu industrijas izveidošanai) ir j�sa�em valsts atbalsts – organizatorisks, institucion�ls vai finansi�ls jebkur� iesp�jam� form�.

Ja filmu industrija netiek att�st�ta, Latvijai j�gatavojas piedal�ties filmu kopprojektos k� intelektu�l� potenci�la avotam, jo tad diez vai b�s iesp�jams, ka Latvijas producenti vieni, bez �rvalstu partneriem var�tu �stenot v�rien�gus projektus. Š� ir iesp�ja, k� atrisin�t p�t�juma ievad� identific�to filmu nozar� rakstur�gu par�d�bu, ka ir iesp�jams izdal�t divas nosac�ti patst�v�gas sast�vda�as – person�ls un tehnika, kas maz� valst� non�k konflikt� (ir pietiekošs person�ls, bet nav iesp�jams uztur�t atbilstošu tehnisko nodrošin�jumu). Ar� š� iemesla d�� ir nepieciešams sagatavot sp�j�gus un labi apm�c�tus speci�listus kino jom�.

Tom�r no intervij�m ar kinospeci�listiem un literat�ras studij�m š� p�t�juma autoriem nerad�s iespaids, ka š�d� veid� – dal�ti izmantojot - ir iesp�jams saglab�t Latvijas kino potenci�lu. Visticam�k, ka Latvijas kinospeci�listi, kuri iesaist�sies citu valstu studiju darb�, jo Latvij� to darbam neb�s tehnisku iesp�ju, atst�s Latviju pavisam.

Vair�ki aptauj�tie speci�listi uzsv�ra, ka radošo un tehnisko speci�listu nozarei nepietiek. Ja filmu industrija s�k strauji att�st�ties, speci�listu tr�kums b�s v�l vair�k j�tams. Ja past�v nodoms att�st�t Latvij� filmu industriju, j�veic apm�c�ba vis�s ar kino nozari saist�taj�s specialit�t�s. Filmu industrijai un nozarei kopum� vajadz�gi gan radošie, gan tehniskie darbinieki. Nozares vad�bas uzlabošanai nepieciešams apm�c�t vair�k producentus, menedžerus un administrat�v� l�me�a person�lu. Uz ekonomisk�s efektivit�tes apr�inu pamata ir j�izširas, k�dus speci�listus ir j�apm�ca Latvij�, k�dus �rvalst�s, apmaks�jot studiju maksas.

Pie talantu veidošanas un atlases, t�pat k� pie filmu skat�t�ja audzin�šanas ir j�str�d� jau no b�rna vecuma. Skol�s ir j�veido filmu kult�ra, j�r�da Latvij� uz�emt�s filmas, j�st�sta par uz�emšanas procesu, tehniskajiem aspektiem, radot b�rnos izpratni par liet�m, kas saist�tas ar kino. �pašs uzsvars j�liek uz n�kotnes iesp�j�m, kas atkl�sies darbojoties kino nozar�. Skol�s ir j�veido ar kino saist�tas �rpusklases nodarb�bas, pulci�i, kur ar� atkl�tos jaunie talanti. Vi�us m�rtiec�gi virzot uz augšu b�tu iesp�jamas sagatavot profesion��us, kurus atz�tu �rvalst�s.

24

J�notiek �paši talant�gu topošo speci�listu atlasei, kam j�piešir finans�jums m�c�b�m �rvalstu lab�kaj�s skol�s. Jau pašlaik ir iesp�ja apg�t zin�šanas �rzemju filmu skol�s, t�s k��s iev�rojami plaš�kas, pievienojoties ES audiovizu�l�s jomas atbalsta programmai MEDIA.

Lai jaunie talanti, kas apm�c�ti par valsts naudu, neaizietu str�d�t uz cit�m valst�m, ir j�izstr�d� noteikumi, kas p�c apm�c�bas beig�m b�s j�iev�ro speci�listam. Protams, valst� ir j�rada attiec�gi apst�k�i, lai jaunais speci�lists var�tu sekm�gi darboties nevis, vienk�rši eksist�jot, pamaz�m zaud�t ieg�t�s zin�šanas. Apm�c�bai �rvalst�s b�tu ar� papildus labumi t.i. kontakti ar savas profesijas p�rst�vjiem, kas noder�tu darbojoties n�kotn�.

Nacion�l� programma “Kult�ra” paredz pas�kumus speci�listu apm�c�b� – konkr�ti, atkl�t starpsektoru kult�rizg��t�bas programmu, kas ietver: • jaunu m�c�bu noda�u atv�ršanu Kult�ras akad�mij� un cit�s kult�rizgl�t�bas iest�d�s, • �rvalstu speci�listu (pasniedz�ju) nodarbin�šanu, • iesp�ju paplašin�šanu studij�m �rvalst�s.

4.2. Filmu industrijas iesp�jamais modelis Latvij�/Baltijas valst�s

4.2.1. Nozares strukt�ra Filmu industrijas pamats, t�pat k� filmu nozares pamats, ir neatkar�gie filmu režisori, scen�risti, producenti, k� ar� izplat�t�ji un demonstr�t�ji.

Filmu ražošana

Jau min�ts, ka pašlaik Latvijas filmu nozar� darbojas liels skaits mazu uz��mumu (p�c statistikas datiem – 43), kas izveidoti ar m�ri ražot filmas kult�ras m�riem vai p�c pas�t�juma ar� izgl�tojošiem un inform�jošiem m�riem. Past�v prakse, ka gandr�z katrs akt�vais režisors veido savu filmu studiju. Nozares kodolu veido apm�ram 20 uz��mumu, tie ir daž�da lieluma, bet visi mazi. Noz�m�g�kie uz��mumi darbojas neatkar�gi viens no otra, tom�r labpr�t sadarbojas un dažk�rt izmanto viens otra pakalpojumus (studijas, filmu uz�emšanas iek�rtas). Nozares industri�l� sast�vda�a ir tikai daž�s filmu studij�s (Balti, Dauka, radoš� apvien�ba Indr�ni), un ir daži uz��mumi, kas piln�b� nodarbojas ar industri�lo filmu produkcijas ražošanu (p�rsvar� rekl�mas klipu ražošanu), piem�ram, Eesti Reklaamfilm – Riga.

Tuv�kaj� n�kotn� visticam�k, filmu nozares industrializ�cija pastiprin�sies (uz to mudin�s att�st�bai nepieciešamo finansu resursu tr�kums). Filmu studijas var izv�l�ties vair�kas strat��ijas, k� nostiprin�t savus uz��mumus:

• kombin�jot augstv�rt�ga kultur�li noz�m�ga filmu produkta ražošanu un komerci�lu filmu produkta ražošanu,

• kombin�jot filmu ori�in�lprodukta ražošanu un industri�la filmu produkta (piem�ram kopiju) ražošanu vai industri�lu pakalpojumu sniegšanu (piem�ram, studijas iz�r�šana, atsevišu filmas ražošanas proced�ru izpilde utt),

• kombin�jot visus tr�s darb�bas veidus,

• specializ�joties k�da specifiska filmu produkta ražošanai, ja t� finans�šanas iesp�jas ir zin�mas (vides filmas).

Pirm�s tr�s strat��ijas ir viegli �stenojama liel�m filmu studij�m, bet ar� t�m ir j�sastopas ar pretrunu starp kult�ras produkta nopietn�bu un r�pnieciska produkta vieglo raksturu.

25

Ja filmu studijas darbojas viena ar otru nesaist�ti, to past�v�šanai kombin�t�s ražošanas strat��ija ir v�l b�tisk�ka, jo t� nodrošina daudzpus�g�ku finans�jumu. Tom�r maz�m studij�m kombin�tas ražošanas strat��iju pielietot ir gr�ti, jo t�m pietr�kst resursu, t�p�c Latvij� tikai daž�s filmu studij�s iez�m�jas m��in�jumi papildin�t kult�ras m�riem ražotu produktu ar komerci�lu vai industri�lu ražošanu.. K� likums, š�du studiju finansu situ�cija ir lab�ka.

Probl�mu var atrisin�t, ja studijas, kaut ar� nelielas, industri�l�s ražošanas jom� sadarbojas ar liel�k�m �rvalstu (jo Latvij� t�das nav) filmu studij�m. Sadarb�ba ar �rvalstu studij�m pas�t�juma izpild� dod div�ju efektu: (1) iesp�ju sevi par�d�t k� prasm�gu darba dar�t�ju, un (2) iesp�ju apg�t darba dev�ja pieredzi filmu uz�emšan�. Valsts var pal�dz�t š�du sadarb�bas partneru mekl�šan� un sakaru iedibin�šan�. Sadarb�ba ar �rvalstu studij�m pakalpojumu izpild� �auj, manipul�jot ar abiem filmu industrijas produkcijas veidiem, pan�kt sekm�gu att�st�bu.

Cits veids, k� atrisin�t mazu uz��mumu probl�mas, ir studiju kooper�cija industri�la produkta ražošan�. Š�ds ce�š ir maz�k efekt�vs, bet iesp�jams. Tom�r maz ticams, ka kooper�cija var�tu s�kties bez �r�ja ierosin�t�ja vai uzmudin�t�ja, pati no sevis.

Daudz ticam�k, ka studijas apvienosies, l�dz�gi, k� tas notiek �rvalst�s. Kaut gan aptauj�tie filmu nozares eksperti nedom�ja, ka mazi uz��mumi ir tr�kums, un ka Latvij� b�tu nepieciešama filmu nozares koncentr�cija, vairums uz��mumu bija �oti slikt� finansu st�vokl�. Tas noz�m�, ka l�dzko k�da veiksm�g�ka filmu studija s�ks paplašin�ties, t� vispirms p�r�ems sp�j�g�kos mazo studiju speci�listus, bet p�c tam ar� pašas studijas.

Latvij� ir filmu studijas, kas specializ�jas p�c filmu žanriem vai tematikas un orient�jas tikai uz m�kslinieciski augstv�rt�gu filmu ražošanu. Labs piem�rs š�das strat��ijas �stenošan� ir filmu studija Vides projekti (noteiktam m�rim dibin�ts valsts uz��mums). Ar� š�das studijas pie�auj nelielu industrializ�ciju, lai piln�g�k noslogotu tehniku un ieg�tu papildus l�dzek�us, un papildus m�kslinieciski augstv�rt�g�m film�m ražo ar� vienk�rš�ku produktu (piem�ram, film� telev�zijas p�rraižu vajadz�b�m). Ar� š�d�m studij�m n�kas pie�emt gan v�lamus, gan maz�k v�lamus pas�t�jumus, un pas�t�jumu ieg�šanas iesp�jas ir atkar�gas galvenok�rt no speci�listu kvalifik�cijas un studijas tehniskaj�m iesp�j�m.

Filmu studijas var nostiprin�ties, ieg�stot invest�cijas un dalot �pašuma ties�bas ar k�du �rvalstu filmu studiju. Š�di piem�ri aptauj�to filmu studiju vid� nebija. P�t�juma gait� rad�s saj�ta, ka par �rvalstu invest�cij�m filmu nozar�, bet it �paši filmu industrij�, Latvij� nav dom�ts, un ar šo jaut�jumu neviens nenodarbojas. T� k� kinofilmu ražošana un izplat�šana Latvij� ir atbr�votas no PVN, tiek pazemin�ts uz��mumu ien�kumu nodoklis, nodok�u slogs visp�r�gi ir iev�rojami zem�ks k� Rietumvalst�s, ir pieejams pagaid�m l�ts bet pietiekoši kvalific�ts darbasp�ks, un, att�stoties tehnolo�ij�m, ražošanas �eogr�fisk� vieta k��s mazsvar�ga, ir pamats pie��vumam, ka �rvalstu invest�cijas var�tu izveidoties par b�tisku Latvijas filmu industrijas att�st�bas faktoru. Visticam�k, ka �rvalstu invest�ciju m�ris var�tu b�t industri�l�s ražošanas p�rvietošana uz ražošanai ekonomiski izdev�gu vietu.

Intervij�s noskaidrots, ka ir bijuši m��in�jumi piesaist�t �rvalstu invest�cijas R�gas kinostudijai, bet tie bijuši nesekm�gi. Tom�r objekt�vu š�rš�u invest�ciju izvietošanai Latvijas filmu nozar� nav, t�tad visticam�k, invest�ciju piesaist�šanas strat��ija un pied�v�jums ir bijuši k��daini.

R�gas kinostudija joproj�m ir iesp�jama �rvalstu invest�ciju izvietošanas vieta.

Jau min�j�m, ka AS R�gas kinostudijas loma kinofilmu ražošan�, sakar� ar film�šanas un p�cfilm�šanas apstr�des aparat�ras mor�lo un fizisko nolietošanos nemit�gi samazin�s. Film�šanai v�l var izmantot paviljonus un kr�jum� esošos kost�mus un rekviz�tus. Kinostudijas komplekss faktiski ir p�rv�rties par telpu iznom�šanas objektu, kur� tikai neliela

26

da�a saist�ta ar filmu nozari. 2000.gad� divas trešda�as t�s ie��mumu veidoja telpu noma un komun�lie pakalpojumi un tikai vienu trešda�u - kinoaparat�ras un rekviz�tu noma kop� ar ie��mumiem no ieejas bi�et�m vien� no paviljoniem izveidotaj� skritu�slidotav�.

Pašreiz�j� situ�cija neatbilst privatiz�cijas noteikumiem, kuri paredz�ja past�v�gi saglab�t studijas darb�bas profilu. Bez noz�m�g�m invest�cij�m izpild�t to nav iesp�jams. M�sdien�gu film�šanas kameru un p�cfilm�šanas apstr�des aparat�ras ieg�de prasa lielus vienreiz�jus ieguld�jumus, kuri nav g�stami no uz��muma tekošajiem ien�kumiem. Ie��mumi no telpu �res ir niec�gi un tiek izlietoti �ku kompleksa uztur�šanas izdevumu segšanai.

Pamatkapit�la da�u sadal�jums starp akciju tur�t�jiem nevieš cer�bu, ka AS "R�gas kinostudija" var�tu p�rredzamaj� n�kotn� atjaunot darb�bu k� filmu ražošanas b�ze. AS pamatkapit�la da�as, saska�� ar privatiz�cijas noteikumiem, sadal�tas š�di: - vienam pirc�jam p�rdot� pakete 104823 (30.00%), - valsts kapit�la da�a 109409 (31.31%), - publiskaj� apgroz�jum� 134677 (38.54%), - sabiedr�bas valdes rezerve 500 (0.14%).

Publisk� apgroz�juma akcijas s�kotn�ji sadal�j�s: - darbiniekiem un pension�riem 68290 (19.55%), - publisk� pied�v�jum� p�rdodam�s 45420 (13.00%), - valsts soci�l�s apdrošin�šanas fondam 17470 (5.00%), - privatiz�cijas rezerves akcijas 3493 (1.00%).

Privatiz�cijas noteikumos ieprojekt�tais akciju sadal�jums praktiski nenodrošina nevienam da�u �pašniekam to kontrolpaketi. T�d�� re�li nav iesp�jams ar� pras�t no t� privatiz�cijas noteikumos paredz�to Kinostudijas profila saglab�šanu. Liel�k�s akciju paketes �pašnieku (neskaitot valsts da�u) ac�mredzot apmierina pašreiz�jais objekta funkcion�šanas profils, v�l jo vair�k t�d��, ka vi�a profesion�l� darb�ba, cik zin�ms, nav saist�ta ar kino nozari. Var prognoz�t, ka, turpinoties l�dzšin�jam att�st�bas procesam, iepriekš�j� period� izveidot� materi�l� b�ze izn�ks un AS R�gas kinostudij� esošie resursi kino filmu ražošan� izmantoti netiks.

Vai iesp�jams cits risin�jums?

Lai izmantotu AS R�gas kinostudij� v�l saglab�tos resursus un nodrošin�tu to ar atjaunin�tu kino ražošanai nepieciešamo aparat�ru nepieciešams mekl�t iesp�ju piesaist�t filmu nozares att�st�b� ieinteres�tu investoru, nodrošinot iesp�ju ieg�d�ties sabiedr�bas akciju kontrolpaketi. To iesp�jams sasniegt p�rdodot tam valsts kapit�la da�u (ar atvieglotiem noteikumiem) un pan�kot vienošanos ar p�r�jiem akcion�riem par to da�u p�rdošanu. T� k� akcijas dividendes nedod, š�da vienošan�s, šiet, nav neiesp�jama. Turkl�t l�dzšin�jie akcion�ri, k� min�ts nepilda vienu no privatiz�cijas noteikumiem.

Otrs variants var�tu b�t akciju kapit�la palielin�šana, izdarot akciju emisiju, ar m�ri piesaist�t strat��isko investoru.

Min�tie pas�kumi kontrolpaketes nodrošin�šan� ir viegl�k� š� procesa da�a. Sarež��t�k ir atrast t�du investoru, kuram b�tu interese iesaist�ties šaj� proces�.

B�tisk�kais ieguvums no �rvalstu invest�cij�m Latvijas filmu industrij� b�tu tirgus. �rvalstu invest�cijas un sadarb�ba ar �rvalstu audiovizu�l�s nozares uz��mumiem atrisina probl�mu, ka maz� valst� filmu nozares are�ls (tehnolo�isk�s �des, tirgus, pas�t�t�js, pat�r�t�js) p�rsniedz valsts robežas.

P�t�jumu uzs�kot, bija paredz�ts izp�t�t nozares att�st�bas variantu, ka nozari uztur tikai da��ji, piem�ram, tikai person�la komponenti, organiz�jot filmu uz�emšanu �rpus Latvijas, vai tikai tehnisko komponenti un sniegt tehniskos pakalpojumus citu valstu filmu nozar�m. P�t�juma

27

gait� noskaidroj�s, ka š�di nozares mode�i nav ieteicami, iesp�jams, nav dz�votsp�j�gi. Uzturot tikai person�lu, tam nav iesp�jas radoši str�d�t un pilnveidoties, t�p�c speci�listi atst�s Latviju.

P�c š�da secin�juma, mekl�t optim�lu person�la un tehnisk�s komponentes proporciju un starpvalstu sadarb�bas modeli filmu nozar� Latvij�, ja t� tiek izveidota k� da��ji nokomplekt�ta, nebija nepieciešams.

Filmu izplat�šana

Nacion�l� programm� “Kult�ra” izdal�ti divi virzieni filmu izplat�šan�: • izplat�šana, piedaloties festiv�los un filmu tirgos (ko svešv�rd� d�v� par promotion); • izplat�šana kinote�tros, telev�zij�, kaset�s, CD, DVD utt. (ko sauc par distribution un

exhibition).

Filmu industrijas produkts visbiež�k nav paredz�ts izplat�šanai, piedaloties festiv�los, tom�r valsts kinematogr�fistu piedal�šan�s starptautiskos festiv�los un starptautisku festiv�lu organiz�šana Latvij� neapšaub�mi veicina filmu industrijas produkta izplat�šanu.

Nacion�l� programm� “Kult�ra” teikts “lai filma sasniegtu skat�t�jus, darbojas neatkar�gie filmu izplat�t�ji un demonstr�t�ji gan Latvij�, gan �rzem�s. Notiek sadarb�ba ar TV Latvij� un �rzem�s. N�kotn� iecer�ta regul�ra sadarb�ba ar Nacion�lo Radio un telev�zijas padomi.”

K� konstat�ts p�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu Latvijas tautsaimniec�b�, saist�ba starp filmu ražošanas un izplat�šanas uz��mumiem ir v�ja. Filmu izplat�šanas uz��mumu darb�bu vada ekonomiski mot�vi. Izplat�t�ji izplata filmu produktu Latvij�, bet darbojas glob�l� m�roga ekonomisko tenden�u ietvaros. Atbilstoši t�m Latvij� ražotu filmu izplat�šana nav izdev�ga, jo, maza p�rdošanas apjoma d�� to p�rdošanas cena ir augsta (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.” (2001.))

P�t�juma autori neatrada faktus, ka Latvij� str�d�jošie filmu izplat�t�ji nodarbotos ar Latvij� ražotu filmu izplat�šanu �rvalst�s. Visbiež�k ar filmu izplat�šanu �rvalst�s nodarbojas filmu producenti. Daž�s studij�s filmu producenti ir �pašas personas, bet �oti bieži filmu producents, režisors un filmu studijas �pašnieks ir viena un t� pati persona. Nodarbošan�s ar filmu izplat�šanu atrauj režisoru no radoš� darba.

Filmu industrijai ar esošo filmu izplat�šanas sist�mu nepietiek. Filmu izplat�šanas efektivit�te b�s noteicoš� filmu industrijas att�st�b�. T� k� studijas ir nelielas un daudz, t�m neb�s viegli atrast filmu izplat�t�jus, kas realiz�tu industri�lu produktu �rvalst�s. Visticam�k, ka b�s j�veido filmu izplat�šanas t�kls, l�dz�gi, k� tas bija “padomju laikos”.

Filmu izplat�šanas t�klu var veidot, kooper�joties filmu industrijas uz��mumiem, bet, ja valsts v�las att�st�t filmu industriju, tad s�kumposm� š�ds izplat�šanas t�kls j�veido ar valsts un pašvald�bu l�dzdal�bu (finansi�la ieguld�juma veid� darb�bas uzs�kšanai un instit�cijas nostiprin�šanai), cikt�l to at�auj likums par valsts atbalsta kontroli. T� k� izplat�šanas uz��mums visticam�k b�s MVU, valsts atbalsta iesp�jas ir diezgan plašas.

J�atjauno filmu izplat�šanas t�kls Krievij�, kas 50 gadus bija b�tiska Latvijas filmu izplat�šanas telpa. Lo�iski, ka filmu izplat�šanas t�klus var�s izmantot ar� kult�ras m�riem ražotu filmu izplat�šanai.

Ar� tad, ja nozare paliek pašreiz�j� veid�, filmu izplat�t�ju dienestu ir j�veido, ražot�jiem apvienojoties, un j�finans� da��ji no ie��mumiem no filmu p�rdošanas viet�j� vai �r�j� tirg�, un da��ji no filmu ražot�ju l�dzek�iem, novirzot izplat�t�jiem da�u no filmas uz�emšanai paredz�tajiem l�dzek�iem. Šaj� gad�jum� valsts vai pašvald�bu l�dzdal�ba ir v�l vair�k vajadz�ga.

Filmu industrijas att�st�ba bez sp�c�ga filmu izplat�šanas dienesta izveidošanas nav iedom�jama.

28

Filmu demonstr�šana Filmu demonstr�šana da�a no filmu tirgus – tas ir, vieta, kur prece tiek pat�r�ta.

No filmu industrijas viedok�a filmu demonstr�šana ir v�l maz�k saist�ta ar filmu ražošanu, k� filmu izplat�šana. Ar� filmu demonstr�šanas uz��mumi, darbojas ekonomisku interešu vad�ti, un nav nek�di stimuli, kas veicin�tu tos piev�rsties Latvijas filmu ražot�jiem un izplat�t Latvij� ražotas filmas. Šis fakts nedaudz sašaurina Latvijas filmu industrijas tirgu, jo, k� pier�da prakse, bez speci�liem tirgus aizsardz�bas pas�kumiem, viet�j�s filmu nozares produkts neiztur filmu industrijas lielvalstu spiedienu.

Filmu publiska demonstr�šana ir filmu nozares produkta p�rdošana, un t� tiek reglament�ta, lai nodrošin�tu p�rdošanas ie��mumu sadali starp ražot�ja uz��m�jdarb�bu un p�rdev�ja uz��m�jdarb�bu. Filmas izplat�šanas un publiskas demonstr�šanas k�rt�bu Latvij� pašreiz nosaka 1995.gada 31. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr. 312. Saska�� ar tiem nodarboties ar filmu izplat�šanu un publisku demonstr�šanu at�auts uz��m�jiem, kas šim uz��m�jdarb�bas veidam sa��muši LNKC speci�lu at�auju (licenci). Ar� visas filmas, kas tiek izplat�tas vai publiski demonstr�tas Latvij�, j�re�istr� LNKC Filmu re�istr�.

Liel�s izplat�šanas un demonstr�šanas firmas k� Baltic Cinema, BDG-Latvia u.c. sadarbojas ar �rzemju partneriem un str�d� p�c pasaul� atz�tiem noteikumiem. Tas nodrošina, ka uz kinote�tru ekr�niem nevar par�d�ties pir�tiska produkcija.

Filmu izplat�šanas ties�bu aizsardz�bas l�menis, sal�dzinot ar 90.gadu s�kumu, ir iev�rojami c�lies. Filmu izplat�šanas un ties�bu aizsardz�bas likumdošana nek�dus š�rš�us Latvijas filmu industrijai nerada.

Filmu tirgus potenci�ls, m�r�ts ar kinote�tru skaita un apmekl�t�ju skaita reizin�jumu, Latvij� ir iev�rojami samazin�jies. Tas var�tu noz�m�t ar� filmu industrijas tirgus sašaurin�šanos, tom�r parasti filmu industrija orient�jas uz citiem tirgus segmentiem, piem�ram, telev�ziju. Ar vai bez viet�j� tirgus, filmu industrijai j�orient�jas uz �rpasauli. Latvijas tirgus, pat ar pilnu pies�tin�jumu, filmu industrijai ir p�r�k mazs.

Pašlaik Latvij� ražot�s filmas tirg� br�vi konkur� ar �rvalst�m ražotaj�m. Filmu demonstr�šanas jom� nek�di Latvijas filmu nozares aizst�v�šanas vai veicin�šanas pas�kumi netiek pielietoti. Š�da politika ir labv�l�ga filmu industrijas att�st�bai, jo tirgus produkts ir jaunai nozarei izzi�as avots gan tehnolo�iski, gan saturiski, bet nav labv�l�ga nacion�l� kino att�st�bai. T�p�c nozares protekcionisma politiku j�veido kombin�jot nacion�l� kino un filmu industrijas intereses.

4.2.2. Valsts p�rvald�ba Valsts p�rvald�bas funkcijas kino nozar� �steno LR Kult�ras ministrijas dibin�tais un t�s pak�aut�b� esošais Latvijas Nacion�lais kinematogr�fijas centrs (LNKC). Centra darb�bas m�ris ir nacion�l�s filmu m�kslas att�st�ba un galvenie uzdevumi: atbalst�t m�kslinieciski v�rt�gu filmu ražošanu, izplat�šanu un demonstr�šanu, saglab�t kult�rv�sturiskas noz�mes filmas un materi�lus, veicin�t arodizgl�t�bu, izplat�t Latvijas filmu kult�ru �rzem�s (Nacion�l� programma “Kult�ra”. (2001.)) Viens no svar�g�kajiem centra uzdevumiem ir izstr�d�t likumdošanas aktu projektus nozares likumdošanas b�zes sak�rtošanai atbilstoši starptautiskiem standartiem un pal�dz�t nozares integr�cijai ES un EP audiovizu�l�s jomas atbalsta strukt�r�s.

K� redzams, centra tiešajos uzdevumos neietilpst r�pes par filmu industrijas k� t�das past�v�šanu, bet tikai kult�ras m�riem paredz�t�s filmu nozares past�v�šanu. K� pier�d�ts, filmu industrija sekm� kult�ras m�riem paredz�t�s filmu nozares att�st�bu, t�p�c netieši var�tu ietilpt Centra atbild�bas lok�, tom�r, ja š�da atbild�ba nav formul�ta Centra darb�bas uzdevumos, darbošan�s filmu industrijas att�st�bas jom� var�tu tikt p�rprasta. T�p�c iesak�m preciz�t LNKC darb�bas uzdevumus, nosakot par t� galveno uzdevumu r�pes par filmu nozares kompleksu att�st�bu (formul�jums iek�auj kult�ras

29

m�riem paredz�t�s un industri�l�s nozares da�as p�rraudz�bu). Tas ir b�tiski, jo filmu industrija nav ar� citu valsts strukt�ru (piem�ram, Ekonomikas ministrijas) p�rraudz�b�.

Atbilstoši noteiktajiem uzdevumiem, Latvijas Republikas Kult�ras ministrija ar LNKC starpniec�bu strat��iski vada filmu nozares att�st�bu, uztur nozares nov�rošanas sist�mu, filmu re�istru, r�p�jas par Latvijas l�dzdal�bu starptautiskaj�s instit�cij�s (starptautisk� statistika, sadarb�bas programmas) un atbalsta organizatoriski un finansi�li filmu populariz�šanas infrastrukt�ru (festiv�li) (visas min�t�s funkcijas veic LNKC). Centrs r�p�jas par valsts l�dzek�u sadali filmu nozar� (organiz� finans�juma sadales konkursus).

Pie LNKC ir izveidota LNKC Strat��isk� padome, kas risina nozares strat��iskos jaut�jumus.

Finans�juma sadalei darbojas Ekspertu komisijas (sp�lfilmu, dokument�lo, anim�cijas un citu nozaru projektu komisijas) un Ekspertu padome. Ekspertu padome sast�v no Ekspertu komisiju priekšs�d�t�jiem, kas kop�gi ar LNKC produc�šanas da�u seko projektu realiz�cijas gaitai.

K� zi�o Nacion�l� programm� “Kult�ra”, LNKC iecer�ts p�rveidot, �emot v�r� citu valstu pieredzi un piel�gojot to Latvijas apst�k�iem, Tiks sekm�ta dinamisk�ka filmu nozares att�st�ba, racionaliz�ta valsts pieširt� finans�juma izmantošana, izstr�d�tas un realiz�tas alternat�vas finans�šanas iesp�jas. Tom�r LNKC likvid�cija vai t� patst�v�bas samazin�šana nav ieteicama. K� konstat�ts �rvalstu pieredzes apskat�, vis�s valst�s past�v speci�las par filmu nozari atbild�gas instit�cijas (Filmu Padomes Lielbrit�nij� un �rij�, Filmu fonds Somij� un ehij� utt), vair�k�s valst�s pat vair�kas instit�cijas.

Ir izveidota Latvijas Kinematogr�fistu savien�ba - sabiedriska individu�lu kinematogr�fistu un vi�u profesion�lo organiz�ciju apvien�ba, kas ar sabiedrisk�s domas pal�dz�bu rosina un ietekm� valsts kult�rpolitiku nozar�. Darbojas profesion��u �ildes un asoci�cijas (režisoru, operatoru, producentu u.c.).

Visas sabiedrisk�s un profesion�l�s instit�cijas darbojas filmu nozares kult�ras m�ru �stenošanas interes�s un p�c b�t�bas norobežojas (vai vismaz cenšas norobežoties) no filmu industrijas probl�m�m. Tas liek dom�t, ka, l�dz ar filmu industrijas att�st�bu, rad�sies probl�mas ar filmu industrijas p�rvald�bu un integr�ciju kop�j� nozares strukt�r� (l�dz�gi, k� tas ir ar m�zikas industrijas p�rvald�bu).

Filmu saglab�šana un izp�te

Filmu nozares uzdevumos ietilpst ar� Kino muzeja un Kinofotofonodokumentu arh�va uztur�šana, filmu industriju š�s jomas tieši neskar.

Liel�k� da�a Latvij� ražoto filmu glab�jas Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arh�v�, kas saska�� ar 23.1 1.2000. groz�jumiem likum� Par arh�viem un 19.12.2000. groz�jumiem Ministru kabineta 08.02.2000. noteikumos Nr.49 Kult�ras ministrijas nolikums no 2001.gada 1.janv�ra atrodas LR Kult�ras ministrijas p�rraudz�b�. Likums Par arh�viem, kas regul� š�s iest�des darbu, filmu trakt� tikai k� dokumentu, nevis k� m�kslas darbu un kult�ras v�rt�bu.

Citus ar filmu nozares v�sturi saist�tos materi�lus glab� R�gas Kino muzejs.

Pagaid�m netiek uzkr�ti, apzin�ti un arhiv�ti audiovizu�lie materi�li, kas uzfilm�ti vai ierakst�ti videokaset�s un cit�s elektronisk�s vai digit�l�s form�s. Š�du probl�mu atrisin�tu vienotas sinemat�kas izveidošana.

Visticam�k, ka filmu industrijas att�st�ba filmu saglab�šanas un izp�tes k�rt�bu nemain�s. Tom�r, ja Latvij� filmu industrija s�ks att�st�ties, arh�vu dienestu slodze palielin�sies.

30

4.2.3. Apkalpojoš� infrastrukt�ra �emot v�r� filmu industrijas industri�lo (t�tad masveida ražošanas) raksturu, ir skaidrs, ka t�s apkalpojošai infrastrukt�rai ir j�b�t pat sp�c�g�kai, k� filmu nozarei kopum�.

Apkalpojošo infrastrukt�ru veido valsts, pašvald�bu un nevalstiski uz��mumi un iest�des, kas nodrošina, veicina un atvieglo filmu nozares att�st�bu

Latvijas filmu nozar� apkalpojoš� infrastrukt�ra (konsult�ciju un apm�c�bas iesp�jas, inform�cijas pakalpojumi, finansu pakalpojumi, tirgus, rekl�mas pakalpojumi u.c, laboratorijas, studijas, filmu uz�emšanas laukumi, inform�cijas sist�mas) gandr�z nepast�v.

Galvenie tr�kstošie atbalstoš�s infrastrukt�ras elementi ir tirgus inform�cijas sist�mas. Š�d�m sist�m�m b�tu j�ietver visiem filmu nozares uz��mumiem br�vi pieejamu inform�ciju par filmu produkta pas�t�jumu ieg�šanas un gatavu produktu p�rdošanas iesp�j�m viet�j�, bet galvenok�rt starptautisk� (pirmk�rt, Eiropas) tirg�. Tirgus inform�cijas sist�mu uztur�šana var�tu b�t priv�t�s uz��m�jdarb�bas subjekts, tom�r valstij j�par�p�jas par t�du izveidošanu un darb�bas uztur�šanu. Ja tirgus inform�cijas pieg�d�t�ju darb�ba izr�d�s finansi�li neizdev�ga (tas noz�m�, ka priv�tie uz��m�ji nev�l�sies darboties šaj� jom�), finans�jumu tr�kums j�sedz no valsts l�dzek�iem vai nozar� darbojošos uz��mumu iemaks�m (br�vpr�t�g�m, ja pieeja ir paredz�ta tikai tiem, kas maks� sist�m�, vai administrat�vi noteikt�m, ja noteikta br�va pieeja). V�lams nozares apkalpojoš�s infrastrukt�ras veidošan� iesaist�t pašvald�bas, k� tas ir �rzem�s, bet pagaid�m, kam�r pašvald�bu finansu iesp�jas ir �oti ierobežotas, t�s nelabpr�t uz�emas papildus saist�bas.

Nacion�l� programm� “Kult�ra” paredz�ts, sekm�t konsult�ciju un pakalpojumu uz��mumu veidošanos kult�ras infrastrukt�ras apkalpošanai, s�kum� organiz�jot š�dus uz��mumus pilotprojektu veid�, bet šis darbs v�l nav izv�rsts.

Laba iesp�ja š�du uz��mumu veidošanai, piem�ram, laukos, kur ir labas film�šanas vietas, ir ES Re�ion�l�s att�st�bas fonda ietvaros (“darb�bas virzien�” uz��m�jdarb�bas veicin�šana).

4.2.4. Filmu industrijas att�st�bas perspekt�vas Latvij� Saprotams, ka ja valst� nav filmu nozare, nav ar� filmu industrija.

Pasaules pieredze r�da, ka tikai liel�s valst�s ir iesp�jams izveidot filmu ražošanu k� pelnošu tautsaimniec�bas nozari (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.” (2001)). Citiem v�rdiem, spilgti filmu industrijas piem�ri past�v tikai liel�s valst�s, ar lielu iedz�vot�ju skaitu un augstu labkl�j�bas l�meni. Šis fakts v�lreiz apstiprina, ka, lai izveidotos filmu industrija, iepriekš j�b�t labai filmu nozarei. M�sdienu apst�k�os, palielinoties darba dal�šanai vis�s nozar�s, teor�tiski ir iesp�jama lielo filmu industrijas satel�tuz��mumu izvietošana cit�s valst�s. P�c analo�ijas ar cit�m nozar�m, tas ir filmu industrijas glob�l�s p�rveidošanas visticam�kais variants.

Latvijas filmu nozares resursu anal�ze liecina, ka t�s izveidošanai apst�k�i nav priekšz�m�gi, bet ar� nav kritiski. Galvenais, ka Latvij� ir cilv�ki, kas v�las uz�emt filmas un kam ir pietiekoši daudz iema�u š� darba veikšanai. K� jau vair�kk�rt min�ts, filmu industrijas izveidošanas visticam�kais pamats ir �rvalstu invest�cijas.

P�c Latvijas filmu nozares apsekojuma un intervij�m ar filmu speci�listiem, š� p�t�juma autoriem ir radies priekšstats, ka svar�g�kie ierobežojumi filmu nozares att�st�bai Latvij� ir:

• miglains priekšstats par filmu nozares att�st�bas n�kotni, • b�tisks finans�juma tr�kums, • pieejam� tirgus apjoma neatbilst�ba nozares produktivit�tei.

31

Ierobežojumi darbojas mijiedarb�b�, viens otru papildinot un pastiprinot. T�p�c pirmais uzdevums b�tu izstr�d�t prec�zu un profesion�lu filmu nozares att�st�bas strat�iju, kura skat�tu filmu nozari kompleksi, ar t�s kult�ras m�riem un industri�liem m�riem paredz�t�m sada��m (nevis attiektos tikai uz kult�ras m�riem paredz�to sada�u), defin�tu nozares m�rus un p�rvald�bu, m�ru sasniegšanas ce�us un finans�jumu. Š�da strat��ija var�tu papildin�t pašlaik Nacion�laj� programm� “Kult�ra” iek�auto filmu nozares sada�u. Tom�r j�r�in�s, ka š�da strat��ija p�c b�t�bas ir starpnozaru strat��ija, kas droši vien p�rsniegtu LR Kult�ras ministrijas kompetenci (kaut vai �r�jo sakaru veidošanas da��), t�p�c var izr�d�ties, ka Nacion�l�s programmas “Kult�ra” ietvars tai ir par šauru.

Nozares att�st�bas strat��ijai vienlaic�gi j�mekl� risin�jumi gan finansu, gan tirgus ierobežot�bas probl�mu nov�ršanai. Citiem v�rdiem: pas�kumi tirgus paplašin�šan� uzlabos nozares finans�šanas iesp�jas, savuk�rt lab�kas finansi�l�s iesp�jas veicin�s tirgus paplašin�šanu.

Turpm�k analiz�ti daži aspekti nosaukto probl�mu risin�šanai. Anal�ze attiecas galvenok�rt uz filmu nozares att�st�bu, bet, k� vair�kk�rt min�ts, bez att�st�tas filmu nozares nav ar� filmu industrija.

4.2.4.1.Nozares finans�juma uzlabojums Filmu nozares potenci�la izmantošanas p�t�jum� secin�ts, ka “3. ir iesp�jams uzlabot valsts pieširto l�dzek�u sadales sist�mu t�, lai sekm�tu to racion�l�ku izmantošanu, koncentr�jot tos svar�g�ko projektu atbalstam”. Šis apgalvojums ir diskut�jams.

Neapšaub�mi, efekt�v�ka un m�rtiec�g�ka pieejamo l�dzek�u sadale ir pirmais filmu nozares finans�šanas uzlabošanas virziens. Pirmk�rt, ir konceptu�li j�nolemj par valsts lomu un ieguld�jumu filmu finans�šan� (t.i., vai tai j�b�t tik lielai, k� pašlaik), it seviši sp�lfilmu finans�šan�. Princip� tas noz�m�, ka ir j�izširas, vai valsts finans� filmu uz�emšanu, vai l�dzfinans�. Abu mode�i ir vienl�dz iesp�jami, bet to pielietošanas sekas ir daž�das. Ja valsts filmu uz�emšanu finans�, uz�emto filmu skaits b�tiski nepalielin�sies, ja l�dzfinans� - ar valsts l�dz finans�jumu b�tu iesp�jams atbalst�t vair�k filmu uz�emšanu. Ar� vair�ki aptauj�tie eksperti uzskat�ja, ka valsts l�dzfinans�juma tr�kums ir b�tisks kav�klis �rvalstu finans�juma ieg�šan�.

Lai atvieglotu finans�juma pieširšanas procesu ir j�nosaka stingri bet saprotami principi, k�das filmas atbalst�t b�tu priorit�ri. Nozares att�st�bas interes�s ir stingr�k j�izv�rt� katrs pieteiktais filmu projekts un j�atlasa perspekt�v�kie. Valsts l�dzek�us j�koncentr� uz apm�c�bu un �oti kvalitat�vu filmu uz�emšanu nevis uz filmu kvantit�ti, no kur�m zin�šanu un prasmes tr�kuma d�� izdodas tikai dažas (radoš�s neveiksmes tom�r ir pie�aujamas).

Otrs virziens ir valsts budžeta l�dzek�u palielin�šana filmu nozarei. Virziena galvenais saturs ir efekt�vas lob�šanas sist�mas izveidošana, lai, izmantojot nozares sekm�gas darb�bas pier�d�jumus, sp�tu pamatot ieguld�to valsts l�dzek�u efektivit�ti.

Latvij� nav izmantotas netieša valsts budžeta finans�juma iesp�jas (nodok�u atvieglojumi par tehnikas ieg�di, nodok�u p�capmaksas, valsts pas�t�jums), kaut gan da�a filmu nozares produkta ir atbr�vota no PVN.

Lai k�di b�tu politiskie risin�jumi filmu nozares att�st�bas sakar�, valsts budžeta finans�juma apjoms var�s segt tikai da�u filmu nozarei nepieciešam� finans�juma. T�p�c filmu nozares finans�jums jau tagad ir j�diferenc� p�c produkta komercializ�cijas pak�pes. Citiem v�rdiem, ir j�defin� filmu grupas p�c to ražošanas m�ra un iesp�j�m t�s izmantot t�l�k. J�nodala: • filmas, kur�m ir izteikti komerci�la noz�me, • filmas kur�m ir komerci�la, izgl�tojoša vai kult�ras noz�me,

32

• filmas, kur�m ir izteikti kult�ras noz�me.

Valsts budžeta l�dzek�us pirmk�rt j�novirza projektiem ar izteikti kult�ras noz�mi, bet valsts var finans�t ar� projektus ar komerci�lu, izgl�tojošu un kult�ras noz�mi, ja š�dos projektos paredz�to produktu rad�šana atbilst sabiedr�bas interes�m.

Ekonomiskajai situ�cijai uzlabojoties, var�tu palielin�ties valsts pas�t�jums izgl�tojošu, inform�jošu un hronik�lo filmu uz�emšanai. �paši hronik�lo filmu uz�emšan� pašlaik ir p�rr�vums – v�sturiski notikumi tiek iem�žin�ti tikai telev�zijas report�ž�s.

Papildus valsts budžeta finans�jumam, nozarei j�ieg�st l�dzek�i citos veidos. Tie ir zin�mi: • tirgus ie��mumi, • sponsoru finans�jums, • finans�jums no �rvalst�m nacion�lu vai kopražojumu ražošanai, • priv�tie ieguld�jumi vai �rvalstu invest�cijas nozares infrastrukt�ras att�st�bai.

Tirgus ie��mumi un sponsoru finans�jumu var sa�emt gan filmas ar kult�ras noz�mi, gan komerci�las filmas, tom�r komerci�l�m film�m iesp�jas to ieg�t ir liel�kas.

Turpret� liel�kas iesp�jas ieg�t �rvalstu finans�jumu ir film�m ar kult�ras noz�mi (�rvalstu kult�ras atbalst�t�ju finans�jums), vai izgl�tojoš�m film�m (�rvalstu pal�dz�bas ietvaros daž�dos tautsaimniec�bas sektoros un probl�mu blokos).

L�dzdal�ba programm�s EURIMAGES un MEDIA paplašin�s filmu nozares finans�jumu, bet ne filmu industrijas l�dzek�us. Tai j�izmanto citi finansu piesaistes meh�nismi.

Pier�dot �rvalst�m sava intelektu�l� potenci�la esam�bu, b�tu iesp�jams piesaist�t Latvijai �rvalstu filmu projektus. Lielu uzsvaru vajadz�tu likt uz Latvijas populariz�šanu, k� vietu, kur film�t. Ieguvums no pakalpojumu p�rdošanas �rvalstu uz�emšanas grup�m b�tu pietiekami liels, lai tas b�tu ekonomiski izdev�gi. Lai palielin�tu ien�kumus no filmas parasti tiek ražoti daž�di blakus produkti – suven�ri, sp�les. Ja �rvalstu filmu uz�emšana notiktu Latvij�, tad viet�jiem uz��m�jiem pav�rtos plašas iesp�jas uzs�kt š�du produktu ražošanu, k� rezult�t� rastos jaunas darba vietas un palielin�tos nodok�os nomaks�t� summa.

Jau min�j�m, ka filmu nozares finans�šanai var izmantot ar� ES struktur�lo fondu l�dzek�us, tom�r j�r�in�s ar s�vu konkurenci no citu nozaru puses. T� k� Latvij� pašlaik nav par filmu industriju atbild�ga instit�cija, Kult�ras ministrija un LNKC vair�k r�p�jas par nozares att�st�bu m�kslinieciskiem m�riem un nozare ir sadrumstalota, tad struktur�lo fondu l�dzek�us ieg�t filmu industrijas vai filmu nozares infrastrukt�ras att�st�bai b�s gr�ti.

4.2.4.2. Finansu piesaistes instrumenti Liela noz�me ierobežoto tirgus iesp�ju p�rvar�šan� un finans�šanas b�zes paplašin�šan� ir starptautiskai sadarb�bai. 2001.gada budžet� tika iedal�ti nepieciešamie l�dzekli dal�bmaksai Eiropas Padomes kopprodukciju atbalsta fond� EURIMAGES.

Eiropas Savien�bas audiovizu�l�s jomas atbalsta programma MEDIA paredz�ta apm�c�bai, projektu sagatavošanai un izplat�šanai, piedaloties vismaz trim partneriem no trim ES dal�bvalst�m. T� atv�rta ar� ES asoci�taj�m valst�m. Piedal�šan�s programm� prasa papildus gatavošanos - piln�gu Radio un telev�zijas likuma saska�ošanu ar ES direkt�vu Telev�zija bez robež�m. Saeima ir pie��musi groz�jumus šaj� likum�, kas princip� |auj uzs�kt sarunas ar ES par piedal�šanos MEDIA..

Sadarbojoties Baltijas valstu ietvaros, Latvijai j�veido t�das attiec�bas ar kaimi�valstu partnerinstit�cij�m, lai tiktu pie�emti analo�iski likumi, kas kav� pir�tisma att�st�bu, j�saska�o autorties�bu likumi, j�pan�k bezmuitas rež�ma ieviešana u.tml. Min�tie ierosin�jumi atbilst Eiropas Savien�bas pras�b�m vis�m š�m valst�m k� iest�šan�s priekšnosac�jumi.

33

P�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu tautsaimniec�b� analiz�tas filmu nozares un telev�zijas sadarb�bas iesp�jas un konstat�ts, ka t�s kav� ekonomiski un citi faktori. Sadarb�ba ar telev�ziju ir b�tisks filmu nozares, bet �paši filmu industrijas finans�šanas avots, piem�ram, nosakot, ka telev�zija noteikti invest� filmu nozar�. K� noskaidrots intervij�s ar TV darbiniekiem, pagaid�m filmu nozare nesp�j izpild�t telev�zijas pas�t�jumu. Latvijas TV sabiedr�bas b�tu gatavas ieg�d�ties ties�bas r�d�t filmu jau projekta stadij�, t�d� veid� finansi�li piedaloties t�s veidošan�, bet studijas nav apmierin�tas ar filmu kvalit�ti un saturu. Galvenok�rt tieši š� iemesla d�� priv�t�s Latvijas TV sabiedr�bas pagaid�m nej�t nepieciešam�bu invest�t filmu nozar�, bet sabiedrisk� (valsts) TV to nevar dar�t l�dzek�u tr�kuma d��. Tom�r telev�zijas studijas uzskata, ka filmu nozares produkta kvalit�te strauji uzlabojas, un pas�t�jumi filmu studij�m pieaugs. Gan priv�t�s, gan sabiedrisk� telev�zija cenšas demonstr�t Latvij� ražotas filmas, bet TV t�s ir sal�dzinoši p�r�k d�rgas, savuk�rt filmu studij�m ie��mumi no retajiem demonstr�jumiem ir niec�gi.

Viens no finansu l�dzek�u piesaistes instrumentiem ir loterijas. Lai šis l�dzeklis darbotos ir prec�zi j�nosaka loterij� ieg�t�s naudas izmantošanas m�ri. K� blakus efektu var min�t ar� nozares populariz�šanu sabiedr�b�. Var r�kot loteriju ar m�ri sav�kt naudu jau k�da konkr�ta projekta realiz�cijai. Tas noz�m�tu bezmaksas rekl�mu projektam. Sabiedr�b� v�l pirms projekta �stenošanas jau b�tu sak�pin�ta interese par to. Protams šeit ir darbs profesion�liem m�rketinga speci�listiem, kam b�tu j�nodrošina loteriju sekm�ga norise un uzst�d�to m�ru sasniegšana.

Latvij� nepast�v nek�di kop�ja finans�juma uzkr�šanas meh�nismi. Piem�ram, speci�listu sagatavošanai un str�d�jošo kvalifik�cijas celšanai, kas ir visas nozares interes�s var�tu izveidot speci�lu fondu, kas finansi�li past�v no filmu ražot�ju br�vpr�t�giem ieguld�jumiem (Lielbrit�nijas piem�rs). Katrs ražot�js fond� iegulda aptuveni 0,5% no filmu ražošanas budžeta. Filmu fondi past�v ar� ehij� un Somij�.

Finans�šanas uzlabošanai der ar� filmu ražot�ju, izplat�t�ju un demonstr�t�ju sadarb�ba, kad gan izplat�t�ji, gan demonstr�t�ji invest� filmu ražošan�. Atv�rt� filmu izplat�šanas sist�m� sadarb�bas iesp�jas ir maz�kas, jo izplat�t�jiem un demonstr�t�jiem ir vienalga, vai Latvij� filmas tiek ražotas vai netiek. Sadarb�bai var rasties motiv�cija, ja, l�dz�gi k� daž�s �rvalst�s, izsniedzot demonstr�šanas/izplat�šanas licenci, uz��mumam tiek noteikts, k�da da�a no demonstr�taj�m/izplat�taj�m film�m ir Latvij� ražot�s filmas.

Filmu industrijai k��stot ienes�g�kai, par to s�kušas interes�ties bankas – t�s atver speci�las kred�tl�nijas. Latvij� pagaid�m filmu industrija nav sp�c�ga, uz��mumi ir mazi, t�p�c banku interese par to nav liela. Filmu industrijas kredit�šanas apst�k�u uzlabošanai j�piem�ro t�di paši nosac�jumi, k� citiem MVU, tas ir, MVU veicin�šanas ietvaros j�izveido valsts kred�tu garantiju a�ent�ra.

4.2.4.3. Tirgus Galven�s tirgus att�st�bas tendences pasaul� un ES valst�s, k� noskaidrots p�t�jum� par filmu nozares potenci�la izmantošanu Latvijas tautsaimniec�b� ir (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.” (2001.)):

• audiovizu�laj� tirg� domin�još� loma ir TV. T�s da�a turpina palielin�ties (1995.gad� 80.3%, 1999.- 82.4).

• kinote�tru ie��mumu da�a kop�j� tirgus apjom� ir sam�r� stabila -7.4% 1995. un 7.3% 1999.gad�,

• video kasešu un disku mazumtirdzniec�bas apjoms ES valst�s ac�mredzot ir tuvs optim�lajam. T� �patn�jais svars kop�j� apgroz�jum� no 12.4% samazin�j�s l�dz 9.6%. Iesp�jams, ka tas saist�ts ar� ar notiekošo tehnolo�ijas paaudžu mai�u video jom�, kasešu aizst�šana ar digit�lajiem video diskiem,

34

• l�dz ar ekonomikas att�st�bu Latvij� palielin�sies piepras�jums p�c kinote�tru pakalpojumiem, kas savuk�rt rad�s labv�l�g�ku vidi nacion�lo filmu demonstr�šanai un to ražošanas paplašin�šanai,

• gados, kad par�d�j�s jaunas latviešu sp�lfilmas, vid�jais apmekl�t�ju skaits Latvij� ražotajam bija liel�ks, nek� ievestajam no cit�m valst�m,

• Latvijas skat�t�ji izr�da sam�r� lielu interesi par Latvijas film�m, lai gan to saturs un veidot�ju pied�v�tie risin�jumi ne visiem ir piln�gi pie�emami.

• t� k� latviešu film�s tiek risin�tas p�rsvar� t�ri lok�la rakstura probl�mas, interese par t�m, pat Latvij� visvair�k skat�taj�m, �rpus Latvijas ir niec�ga..

Tirgus ir nepieciešams visai filmu nozarei, bet atšir�b� no produkta komercializ�cijas pak�pes tirgus noz�me ir daž�da:

• komerci�lais produkts ir ražots p�rdošanai, t�p�c t� piek��šana tirgum ir izširoša,

• film�m, kas rad�tas k� kult�ras noz�mes produkts, piek��šana tirgum nav tik svar�ga (svar�g�kas ir kult�ras v�rt�bas), bet, pat neb�damas tirg�, t�s kalpo tirgus iekarošanai.

Svar�gi, ka industri�lo filmu studij�m (komerci�l� produkta ražot�jiem) ir b�tiski j�maina attieksmi pret tirgu, j�saprot, ka tirgus ir filmu industrijas tikpat noz�m�ga da�a, k� filmu saturs un ražošana. V�l vair�k - filmu industrijas sektor� ir pie�aujams, ka tirgus ietekm� uz�emto filmu saturu, turpret� kult�ras m�riem rad�t�s produkcijas da�� tas nav pie�aujams. Tirgus strat��ij�m filmu industrijas da�� j�b�t r�p�gi izstr�d�t�m, visos s�kumos.

Jau min�j�m, ka komerci�laj�m film�m j�b�t sp�j�g�m piesaist�t ne tikai pašm�ju skat�t�jus, bet ar� �rvalstu skat�t�jus. Komerci�laj�m film�m vajadz�tu b�t �paši orient�tam uz �rvalstu tirgu, pie�aujams, ka t�s tirgum pied�v� vai pat uz�em ang�u valod�. Latvijas tirgus ir p�r�k mazs, lai filmu uz�emtu tikai tam. S�kum� ir j�m��ina uz�emt filmas, kas dom�tas Baltijas valstu auditorijai. Filmu izplat�šanai Baltijas valst�s b�tu j�izveido �paša organiz�cija (Skandin�vijas valstu piem�rs), kas koordin�tu filmu apmai�u starp Baltijas valst�m un apvienotu šo triju valstu sp�kus virz�bai uz �rvalstu tirgiem. Organiz�cijas pien�kumos ietilptu ar� sadarb�ba ar š�d�m instit�cij�m citur pasaul�.

Det�li j�izv�rt� veiksm�go Holivudas filmu piem�ri un tirgus strat��ijas, lai noskaidrotu šo filmu veiksmes pamatus.

J�veic atsevišu filmu tirgu p�t�jumi, lai noteiktu, k�das filmas ir piepras�tas attiec�gaj� tirg� un vadoties p�c rezult�tiem j�uz�em uz izv�l�to auditoriju virz�tas filmas.

Komerci�li izdev�gu filmu uz�emšana Latvij� pagaid�m nav iesp�jama bez �rvalstu partneru piedal�šan�s. Ir j�str�d� pie projektu izstr�des, kuri var�tu piesaist�t �rvalstu komp�niju uzman�bu.

Film�m ar kult�ras noz�mi ir j�b�t reprezent�jošam raksturam, j�par�da valsts kult�ra. Š�m film�m akt�vi j�piedal�s filmu festiv�los, t�dej�di nesot pasaul� Latvijas un Latvijas kinematogr�fa v�rdu. Ražojot kult�ras filmas j�dom� par kult�ras nevis par komerci�lo aspektu.

Tirgus strat��ij�m j�ietilpina ar� viet�j� skat�t�ja veidošana.

35

4.2.4.4. Valsts atbalsts Pl�nojot valsts atbalstu filmu nozarei, j��em v�r�, ka Latvija k��s par Eiropas Savien�bas dal�bvalsti, un b�s j�iev�ro ES pie�emtie un pie�autie valsts atbalsta meh�nismi.

Diferenc�jot filmu nozari (kaut nosac�ti) div�s da��s: filmu industrija un kult�ras m�riem orient�ta da��, ir iesp�jams pielietot pie�autos valsts atbalsta meh�nismus div�s sf�r�s:

• r�pniec�bas veicin�šanai – attiec�b� uz filmu industriju,

• kult�r� – attiec�b� uz filmu ražošanu un izplat�šanu kult�ras m�riem.

ES likumdošanas aktu kopums r�pniec�bas politikas jom� galveno uzman�bu piev�rš r�pniec�bas konkur�tsp�jas paaugstin�šanai, �emot v�r� Eiropas Kopienas dibin�šanas l�guma 157. (iepriekš 130.) pantu, kas nosaka r�c�bas virzienus, lai sasniegtu šo m�ri:

• pa�trin�t r�pniec�bas piem�rošanu struktur�laj�m izmai��m,

• nodrošin�t iniciat�vai un uz��mumu att�st�bai labv�l�gu vidi,

• nodrošin�t labv�l�gu vidi uz��mumu sadarb�bai,

• veicin�t jaunin�jumu, p�t�jumu un tehnolo�isk�s att�st�bas politikas rad�t� potenci�la lab�ku izmantojumu.

ES likumdošana pie�auj valsts pal�dz�bu r�pniec�bas ražošanas uz��mumiem (EK l�mums No. 3855/91/ECSC (darboj�s l�dz 1996. gada 31. decembrim) un No. 2496/96/ECSC, pie�emts 1996. gada 18 decembr�, sp�k� l�dz 2002. gada 22 j�lijam) š�diem m�riem:

• p�tniec�ba un eksperimenti (R&D)

• vides aizsardz�ba,

• soci�l� pal�dz�ba uz��mumu sl�gšanas gad�jum�.

L�mumi saska�oti ar Eiropas Savien�bas noteikumiem par valsts m�ra finans�jumu p�tniec�bai un att�st�bai (R&D) (public�ts avot� Official Journal of the European Communities No C 45, 1996. gada 17. febru�r�) un valsts m�ra finans�jumu vides aizsardz�bai (public�ts avot� Official Journal of the European Communities No C 72, 1994. gada 10. mart�). Vides jom�, sp�k� esošajos noteikumos ir paredz�tas liel�ki pie�aujamie valsts finans�jumi invest�cij�m (agr�k vair�k l�dzek�u pieš�ra darb�b�m, kas nepieciešamas lai piel�gotos jauniem standartiem), seviši MVU, un plaš�kas iesp�jas apgroz�mo l�dzek�u veidošanai, piem�ram, ir at�auts noteikt atvieglojumus dabas resursu nodok�u nomaks�, ja t�di past�v konkur�još�s valst�s.

Nodok�u atvieglojumi

Saska�� ar Latvijas likumdošanu filmu nozare ir da��ji atbr�vota no PVN maks�jumiem. Ar PVN neapliek:

• kino izr�des (ieejas bi�etes),

• m�kslas, dokument�l�s un anim�cijas filmas (iz�emot videofilmas VHS form�t�), ja t�s pieg�d� vai izplata Latvijas Republik� ofici�li re�istr�ts izplat�t�js vai filmu veidot�js,

• divos iepriekš�jos punktos min�to pre�u un pakalpojumu importu (LR Likums par PVN).

Nacion�l� programm� “Kult�ra” paredz�t� finans�šanas meh�nisma izstr�d� pl�noti v�l daži pas�kumi, kas saist�ti ar izmai��m nodok�u likumos vai administrat�vi noteiktiem maks�jumiem: • piesaist�t finans�jumu no priv�t� sektora, piem�rojot nodok�u atlaides ieguld�t�jiem;

36

• piesaist�t finans�jumu nozarei no l�dzek�u apgroz�juma audiovizu�laj� industrij� (kinote�tru apmekl�jums, procents no telev�zijas abonementlicences (tai tiekot ieviestai) maks�juma, apgroz�jums audiovizu�l�s tehnikas un telev�zijas rekl�mas tirg� u.c.).

Paredz�ts, ka šie meh�nismi tiks prec�zi izstr�d�ti un iek�auti Filmu likum�, kas regul�s nozares darb�bu kopum�.

Ar� filmu industriju ieg�tu, ja tiktu pie�emta norma, ka m�c�bu maksa, ko uz��m�js maks� par savu darbinieku profesion�laj�m studij�m nav apliekama ar algas nodok�iem.

Autorties�bas Autorties�bu aizst�v�bas jom� galvenais uzdevums ir nodrošin�t taisn�gu l�dzek�u sadali starp filmas rad�t�ju un izplat�t�ju. Filmu industrijas aspekt� autorties�bu attiec�bu sak�rtošana ir b�tiska nozares ie��mumu pl�smas nodrošin�šanai.

Nacion�l� programm� “Kult�ra” ir min�ti vair�ki jauni pas�kumi autorties�bu sak�rtošanas jom�.

Paredz�ts iestr�d�t Autorties�bu likum� normu par audiovizu�la darba mont�žas gal�go variantu, saska�� ar kuru producents un autors rakstiski vienojas par darba gal�go variantu. Gal�g� mont�ža (jeb final cut) noz�m�, ka producents un autori (režisors un scen�rists) rakstiski vienojas, ka š�d� veid� darbs ir gatavs un ka turpm�k to nedr�kst vienpus�gi groz�t. Tas nepieciešams autora ieceres aizsardz�bai pret komercijas spiedienu.

Likum� j�iestr�d� norma, kas pieprasa producentam atskait�ties autoram par paveikto filmas izplat�šan�, iesniedzot dokument�lu apstiprin�jumu. Š� norma nepieciešama, lai aizsarg�tu autora materi�l�s ties�bas. Lai producents var�tu veikt filmas izplat�šanu (parasti ar izplat�šanas firmu starpniec�bu), autors vi�am nodod lielu da�u savu ties�bu, k� mor�lo, t� ar� materi�lo. Tas b�tu god�gi, ja producents vismaz reizi gad� atskait�tos autoram par katru darba izplat�šanas veidu (kinoz�l�s, "zemes" (terrestrial) telev�zij�, satel�ttelev�zij�, kabe�telev�zij�, videoierakstos, DVD, CD, Internet� u.tml.) un nepieciešam�bas gad�jum� (ien�kumu deklar�cija, nodok�u maks�šana, pensijas apr�in�šana u.c.) apstiprin�tu to ar dokumentiem.

Tirgus aizsardz�ba

B�tisk�k� tirgus probl�ma pašlaik ir v�ja nacion�l� audiovizu�l� produkta konkur�tsp�ja pret liel�kajiem filmu ražot�jiem – ASV, Jap�nu, Kan�du, un kvalit�tes probl�ma, kas rodas, “industri�lajam” audiovizu�lam produktam izspiežot no tirgus “m�ksliniecisko”.

Š� probl�ma ir b�tiska ar� Eiropas valst�s, un ir atz�ts, ka t� var �paši kait�gi ietekm�t Centr�leiropas un Austrumeiropas valstu audiovizu�l�s produkcijas tirgus un atbilstoši ar� filmu nozari. K� uzsv�rts Eiropas Padomes dokumentos (http://www.coe.int/t/e/Cultural%5Fco%2Doperation/Culture/Cinema/European_Cinema/ecicime5asp#TopOPage) “ja Centr�leiropas un Austrumeiropas valstis nesa�ems pal�dz�bu tirgus aizsardz�b� pret liel�m audiovizu�l� produkta ražošanas valst�m, var gad�ties, ka šaj�s valst�s ražoto audiovizu�lo produktu visp�r neb�s iesp�jams nog�d�t tirg�.”

T�p�c ieteikti tr�s darb�bas virzieni st�vok�a uzlabošanai, kas �stenojami ES m�rog�:

• izveidot kinote�tru t�klus, kuros demonstr�tu tikai Eiropas audiovizu�lo produkciju, vai citi pas�kumi, kas nostiprin�tu Eiropas (dom�ts, ar� nacion�l�s) audiovizu�l�s produkcijas vietu tirg�,

• inform�t un apm�c�t Centr�leiropas un Austrumeiropas speci�listus par finansu l�dzek�iem, ko pied�v� ES instit�cijas nacion�l�s filmu nozares nostiprin�šanai,

• paredz�t atbalstu t�m valst�m, kuras r�p�jas par sava tirgus aizsardz�bu EURIMAGES programmas ietvaros.

37

Tom�r j�iev�ro, ka šie pas�kumi aizsarg� Centr�leiropas un Austrumeiropas valstu tirgus pret citu lielo filmu industriju valstu filmu nozares produktiem, bet ne pret Eiropas Savien�bas valstu produktiem. Dr�z�k otr�di, tie tieši veicina Eiropas Savien�bas valstu kinoprodukcijas iek��šanu it k� aizsarg�jamo valstu tirgos, un š�di kandid�tvalstu viet�j� filmu industrija joproj�m paliek apdraud�ta. T�p�c, kam�r v�l ir iesp�jams, ir j�pielieto viet�jie tirgus aizsardz�bas pas�kumi, piem�ram, jau min�tais ierobežojums par citu valstu filmu demonstr�šanu Latvijas kinote�tros.

B�tisks un at�auts tirgus aizsardz�bas pas�kums ir neleg�l�s tirdzniec�bas un neleg�l�s filmu produkcijas ierobežošana, to var pan�kt tikai un vien�gi pastiprinot ties�bu un k�rt�bu sarg�jošo instit�ciju darb�bu šaj� virzien�.

Cits valsts atbalsts

Teorij� izšir ierobežojošu, atbalstošu un visp�r�gu protekcionisma politiku (Morens (1996): 135). Ierobežojoš� politika ir, piem�ram, importa kvotas, importa tarifi un muitas nodevas. Atbalstoš� politika ir galvenok�rt valsts pal�dz�ba viet�jai filmu nozarei (banku aizdevumi un kred�ti, balvas, ražošanas subs�dijas, citas filmu ražošanas subs�dijas, pal�dz�ba �r�jo tirgu ieg�šan�, filmu nozares speci�listu apm�c�ba. Visp�r�j� politika ietver gan vienu, gan otru.

Uzskatot, ka filmu nozares b�tisk�k� probl�ma ir izplat�šana un tirgus aizsardz�ba pret ASV ražoto produkciju, Eiropas m�rog� ir ieteikts piem�rot filmu nozarei speci�lus pas�kumus filmu izplat�šanas veicin�šanai, piem�ram: filmu produkcijas eksporta subs�dijas, starptautisko nol�gumu at�autaj�s robež�s.

Nevienai valstij nav aizliegts veidot viet�jus un starptautiskus nozares atbalsta instrumentus – fondus, utt. (piem�ram, k�ds ir Slov�nijas filmu fonds. Somijas filmu fonds u.c.).

Tom�r j�r�in�s ar iesp�jamu asimetriju izpratn� par valsts atbalsta pas�kumu nepieciešam�bu un veidiem ES valst�s un kandid�tvalst�s vai cit�s ar ES nesaist�t�s valst�s. Kaut gan Eiropas Savien�bas un Eiropas Padomes m�rog� tiek izr�d�tas lielas r�pes par Centr�leiropas un Austrumeiropas filmu industriju, ieteiktie veicin�šanas pas�kumi parasti attiecas uz visu Eiropas valstu audiovizu�lo produkciju. Tas noz�m�, ka veicin�šanas politikas �stais m�ris ir veicin�t Eiropas valstu audiovizu�l�s nozares att�st�bu, tom�r ar� š�d� trakt�jum�, mazas valstis var ieg�t, ja t�s piev�rš savai filmu nozarei pietiekošu noz�mi un darbojas atbilstoši pie�emtai strat��ijai.

K� uzsv�rts ES komisiju dokumentos, kino un audiovizu�l�s nozares ir tik svar�gas kult�ras daž�d�bas aspekt�, ka vis�da veida vald�bas pal�dz�ba š�m nozar�m ir attaisnota. V�l vair�k, tikai tad valstis var cer�t uz Eiropas Savien�bas kop�jiem l�dzek�iem, ja t�s sa�em pal�dz�bu ar� no savas vald�bas. Tom�r j�r�in�s, ka vald�bas pal�dz�ba k�dai nozarei nedr�kst rad�t konkurences izkrop�ojumus, un tas tiek stingri kontrol�ts. Tieši š� iemesla d�� nacion�l�s filmu nozares atbalsta sist�mas tiek p�rbaud�tas (piem�ram, Francija, V�cija, �rija, N�derlande, Zviedrija). L�dz šim nav piem�ru, ka k�das valsts filmu nozares atbalsta sist�ma ES instit�ciju piepras�juma d�� b�tu b�tiski main�ta, tom�r savu poz�ciju b�s j�prot aizst�v�t (seviši filmu industrijas atbalsta sh�mas).

No š� viedok�a visdroš�kais ir valsts organizatoriskais un institucion�lais atbalsts (jo to ierobežot praktiski nav iesp�jams).

Intervij�s noskaidrots, ka Latvijas filmu uz�emšanas un izplat�šanas uz��mumi maz izmanto (vai nesp�j izmantot) valsts pied�v�tos MVU veicin�šanas iesp�jas. Viens no iemesliem ir inform�cijas tr�kums par pied�v�taj�m iesp�j�m, t�p�c uz��m�jiem v�lams nodrošin�t konsult�cijas un apm�c�bu šajos jaut�jumos (tas b�tu LNKC uzdevums).

38

5. Latvijas filmu industrijas konkur�tsp�jas aptuvens nov�rt�jums Š�s noda�as m�ris ir atbild�t uz p�t�juma ievad� nosaukto speci�lo probl�mu: k�di ir konkur�tsp�jas faktori filmu nozar�, un k�das ir Latvijas filmu industrijas iesp�jas darboties s�vas glob�l�s konkurences apst�k�os.

Projekta �stenošanas gait� konstat�tais filmu nozares un filmu industrijas att�st�bas st�voklis ir p�r�k zems, lai b�tu pamats apspriest to konkur�tsp�ju t�, k� to dara tirgus nozar�m. Var teikt, ka Latvijas filmu nozare un filmu industrija savu konkur�tsp�ju v�l nav ne ieguvušas, ne par�d�jušas, ne pier�d�jušas.

Tom�r šaj� p�t�jum� n�kotnes skat�jum� ir nov�rt�ti galvenie konkur�tsp�jas faktori.

Konkur�tsp�jas aspekt� v�rt�tas tehnolo�ijas, tirgus, finans�šana, regul�cijas, protekcionisms un autorties�bas.

Tehnoloijas

Konkur�tsp�ju veicinoši apst�k�i

Latvijai ir b�tiska konkurences priekšroc�ba – s�kot att�st�bu no zemas tehnolo�isk�s b�zes, Latvijas filmu studijas ieg�d�jas jaun�ko, t�tad konkur�tsp�j�g�ko filmu uz�emšanas tehniku, t�d� veid� sp�j viegli iek�auties pasaules filmu industrijas sist�m�. Konkurences priekšroc�bas izpaužas t�dej�di, ka Latvij� uz�emt�s filmas, kas ražotas ar modern�m tehnolo�ij�m var piek��t tirgum, kas citiem filmu ražot�jiem atpalikušo tehnolo�iju d�� ir sl�gts.

Konkur�tsp�ju ierobežojoši apst�k�i

Dažas filmu studijas nesp�s atjaunot tehnolo�ijas un iek�auties industri�laj� ražošan� un piem�roties modern�m filmu demonstr�šanas tehnolo�ij�m. M�kslinieciski seviši augstv�rt�g�m film�m š�ds kav�jošais apst�klis var neb�t b�tisks.

Finans�šana

Konkurenci veicinoši apst�k�i

Nav konstat�ti

Konkurenci ierobežojoši apst�k�i:

Zems finans�jums kav� nozares tehnisk�s b�zes att�st�bu.

Zems finans�jums veicina mazbudžeta filmu ražošanu, kas pats par sevi nav tr�kums, bet tom�r ierobežo filmu autoru izteiksmes l�dzek�us.

Regul�cija

Konkur�tsp�ju veicinoši apst�k�i

Regul�jošie normat�vi ir saska�oti ar ES.

Konkur�tsp�ju ierobežojošie faktori

Nav konstat�ti

39

Protekcionisms vai veicin�šana Konkur�tsp�ju veicinošie apst�k�i

Latvijas filmu nozare ir darbojas s�vas konkurences apst�k�os, tai skait� starptautiskaj� telp�.

Latvijas filmu nozare pieder pie nedaudz nozar�m, kuras atbr�votas no PVN, tas dod nozarei priekšroc�bas uz��mjdarb�bas vides konkurenc� viet�j� (pret cit�m nozar�m) un starptautisk� (pret cit�m valst�m) telp�,

Latvij� pak�peniski samazin�s uz��mumu ien�kumu nodoklis, tas dod priekšroc�bas uz��m�jdarb�bas vides konkurenc� starptautisk� telp�.

Konkur�tsp�ju ierobežojošie apst�k�i

Vald�ba piekopj neitr�lu politiku nacion�l�s filmu nozares aizsardz�b�, bet, k� liecina Lielbrit�nijas politika, valstis ar neitr�lu politiku nesp�j iztur�t glob�lo konkurenci un zaud�, galvenok�rt Amerikas adiovizu�lai nozarei.

Nav nok�rtotas attiec�bas ar galveno viet�jo produkta pat�r�t�ju – telev�ziju.

Organiz�cija Konkur�tsp�ju veicinoši apst�k�i Latvijas kinematogr�fistiem ir izveidojusies sadarb�ba ar daudz�m starptautiskaj�m organiz�cij�m un programm�m - FIPRESC1 - Starptautisko Filmu kritiu feder�ciju, Starptautisko Producentu asoci�ciju feder�ciju, Eiropas Filmu instit�tu asoci�ciju, Eureka Audiovisual, Baltic Media Center, European Documentarv Network, Audiovizu�lo Observatoriju, Kinocentr u.c. (Nacion�l� programma “Kult�ra”. 2001.).

Latvij� ražot�s filmu produkcijas reprezent�cijai tiek izmantoti ne tikai starptautiski pieejamie, bet ar� nacion�li l�dzek�i – viet�jie festiv�li, kas tiek organiz�ti ar valsts atbalstu k� starptautiski. Plaš�kie ir tr�s festiv�li - nacion�lais filmu festiv�ls "Lielais Kristaps", starptautiskie festiv�li "Arsen�ls" un "Baltijas p�rle". Tiek organiz�tas neatkar�g�s filmu skates un simpoziji. Regul�ri notiek Eiropas dokument�l� kino simpozijs. Ir iedibin�ta trad�cija nacion�l� filmu festiv�la "Lielais Kristaps" ietvaros organiz�t k�das citas valsts filmu dienas.

Latvija iesp�ju robež�s piedal�s starptautiskajos filmu festiv�los, tirgos un skat�s - Berl�nes filmu festiv�l� un tirg�, Starptautiskaj� filmu tirg� Kann�s, Roterdamas filmu festiv�l� un tirgu u.c. Palielinoties filmu skaitam, Latvijas aktivit�te filmu festiv�los un tirgos pieaugs.

Konkur�tsp�ju mazinoši apst�k�i

Latvijas filmu nozares konkur�tsp�ju mazina t�s sadrumstalot�ba. Nozar� darbojas p�rsvar� �oti mazi uz��mumi, kas paši sevi p�rst�v viet�j� tirg� un starptautiskajos sakaros. Lai mazi uz��mumi var�tu sekm�gi darboties, tiem j�b�t apg�d�tiem ar �oti labu atbalsta infrastrukt�ru, bet Latvij� t�da nav izveidota. Latvijas Nacion�lais kinematogr�fijas centrs savu iesp�ju robež�s veic nozares vad�bu un organizatorisku atbalstu, bet ar to nepietiek, lai maz� valst� uztur�tu �oti sadrumstalotu nozari.

Galvenie tr�kstošie atbalstoš�s infrastrukt�ras elementi ir tirgus inform�cijas sist�mas. Š�d�m sist�m�m b�tu j�ietver visiem filmu nozares uz��mumiem br�vi pieejamu inform�ciju par filmu produkta pas�t�jumu ieg�šanas un gatavu produktu p�rdošanas iesp�j�m viet�j�, bet galvenok�rt starptautisk� (pirmk�rt, Eiropas) tirg�. Tirgus inform�cijas sist�mu uztur�šana var�tu b�t priv�t�s uz��m�jdarb�bas subjekts, tom�r valstij j�par�p�jas par t�du izveidošanu un darb�bas uztur�šanu. Ja tirgus inform�cijas pieg�d�t�ju darb�ba izr�d�s finansi�li neizdev�ga (tas noz�m�, ka priv�tie uz��m�ji nev�l�sies darboties šaj� jom�), finans�jumu

40

tr�kums j�sedz no valsts l�dzek�iem vai nozar� darbojošos uz��mumu iemaks�m (br�vpr�t�g�m, ja pieeja ir paredz�ta tikai tiem, kas maks� sist�m�, vai administrat�vi noteikt�m, ja noteikta br�va pieeja).

Gan viet�j�, gan starptautisk� tirg� Latvijas filmu nozares konkur�tsp�ju mazina tas, ka Latvijai k� mazai valstij ir gr�ti izveidot pietiekoši sp�c�gu organiz�ciju, kas ar at�autiem l�dzek�iem lob�tu Latvijas filmu nozares produktu, demonstr�tu valsts attieksmi un r�pes par Latvij� ražotas kino produkcijas ražošanu. Starptautisk� m�rog� konkur�tsp�ju uzlabos re�ion�lu starptautisku filmu izplat�šanas vai nacion�lo filmu industrijas aizst�v�bas instit�cijas (Baltijas valstu, pievienošan�s Skandin�vijas valstu filmu distrib�cijas sist�mu, t�du k� Scandinavian Films pieredzes izmantošana), kas jau ir s�kta. Nacion�l� programm� “Kult�ra” nor�d�ti vair�ki pas�kumi šaj� virzien� - Baltic- Filma izveidošana, lai rad�tu kop�ju likum�gu ietvaru kinofilmu un videofilmu izplat�šanas veicin�šanai. Ta�u š�du kop�ju sist�mu izveidošanai nepieciešams laiks.

Konkurenci �r�j� tirg� samazina tas, ka Latvijas kinematogr�fisti v�l nep�rzin Eiropas un pasaules tirgus iesp�jas. Tom�r situ�cija uzlabojas, Latvijas filmu studijas pak�peniski iepaz�stas ar sadarb�bas iesp�j�m ar Eiropas valstu telev�zij�m, kas m�sdien�s ir galvenais filmu produkta finans�t�js, un sp�j sl�gt vienošan�s.

�r�j� tirg�, ar maziem iz��mumiem, augst�ka konkur�tsp�ja ir jauniem kinematogr�fistiem un jauniem uz��mumiem. �r�j� tirg� b�tiski svar�ga ir atbilstošas (ar pas�t�t�ja vajadz�b�m saska�otas) tehnikas esam�ba, un tehniskais nodrošin�jums jaunaj�m filmu studij�m ir lab�ks.

Latvij� nav organiz�cijas, kas sadarbotos ar �rvalstu ieguld�t�jiem, kuri v�l�tos ien�kt Latvijas audiovizu�laj� tirg�, un nav ar� skaidra strat��iska nost�ja šaj� jaut�jum�.

Pirms Latvijas neatkar�bas atg�šanas tikai iz��muma gad�jumos Latvij� uz�emtai filmai bija cer�ba piedal�ties k�d� visp�ratz�t� starptautisk� festiv�l� - Berl�n�. Kann�s, Ven�cij�. T�p�c m�su meistari nav paz�stami starptautisk� ar�n�.

Nobeigums Ir svar�gi apzin�ties, ka no nek� nekas nerodas - ja filmu nozare nesp�s sevi atpeln�t tad uz papildus finans�jumu nav cer�bu. T�d�� ir j�nor�da virz�ba uz konkr�tu m�ri. Šim m�rim ir j�b�t skaidri defin�tam un re�li sasniedzamam. Nav noz�mes uz�emt filmas, kuras pat pašm�ju publikai neliekas interesantas. Protams filmas veiksmi nosaka ar� sabiedr�b� radušies stereotipi par to, kas ir un kas nav interesants. Pašlaik Latvijas filmu tirg� domin� Holivud� uz�emt�s filmas, kas piln�b� dikt� noteikumus, k�dai b�t filmai. Sabiedr�ba ir zaud�jusi priekšstatu par Latvij� uz�emt�m film�m, k� kvalitat�v�m un lab�m. Te vainojams kino nozares sabrukums 90. gadu s�kum�, kad strauji samazin�j�s filmu nozares finans�jums, l�dz ar to samazinot saražoto filmu skaitu. Neskatoties uz uz�emto filmu skaita samazin�šanos, ražošana piln�gi nav apst�jusies. T�p�c rodas jaut�jums, vai tieš�m sabiedr�bai ir vajadz�ga filmu kvantit�te nevis kvalit�te?

Viens no iemesliem intereses zudumam par latviešu film�m var�tu b�t ražot�ju neprasme p�rorient�ties uz jauniem tirgus apst�k�iem, kuros ir j�darbojas radoši un sekojot tirgus tendenc�m. Ien�kot Latvij� �rvalstu film�m t�s bija piepras�tas, jo tas bija kaut kas neredz�ts un jauns. K� tas ir pier�d�jies, par�doties jaun�m v�rt�b�m vec�s tiek atstumtas un aizmirstas. T� tas notika ar� ar latviešu film�m, kuras bija stil� piln�gi atšir�gas no �rvalstu film�m. Kino nozare ir zaud�jusi savu prestižu sabiedr�bas ac�s un to atg�t b�s gr�ti. Katr� zi�� katrs neveiksm�gs filmu projekts to grauj v�l vair�k.

Ar� p�c aptauj�to ekspertu dom�m Latvijas kinoprodukcijas konkur�tsp�ja ir zema pat viet�j� tirg�, tom�r tas nav rakstur�gi tikai Latvijai (“Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�.” 2001.). Š� p�t�juma autoriem rad�s priekšstats, ka, ja

41

filmu nozares uz��mumi ir tik daž�di, k� tie izr�d�j�s, ar� konkur�tsp�ja ir daž�da, un kopum� nav nov�rt�jama. J��em v�r�, ka pagaid�m v�l ir pielikts p�r�k maz p��u, laiks ir bijis p�r�k �ss un naudas p�r�k maz, lai iekarotu vietu glob�laj� filmu nozar�.

Kopum� j�secina, ka Latvijas filmu nozare gatavojas darb�bai s�vas konkurences apst�k�os un jau ir demonstr�jusi sekm�gas konkur�tsp�jas piem�rus (Vides projekti – �rvalstu finans�juma ieg�šana, balvas kinofestiv�los, Platforma Film, atsevišu režisoru ieg�t�s balvas kinofestiv�los, Dauka – �rvalstu studiju pas�t�jumu ieg�šana industri�l�m oper�cij�m). Vair�kas filmu studijas (Kaupo, Platforma Film, Vides projekti un citas) strauji paaugstina konkur�tsp�ju.

Nozares att�st�ba kopum� b�s atkar�ga no t�, cik saska�ota un m�rtiec�ga b�s valsts p�rvaldes un priv�to filmu studiju sadarb�ba.

P�t�juma kop�jais secin�jums ir, ka Latvij� ir lietder�gi att�st�t filmu nozari, tai skait� filmu industriju. Svar�gi, lai filmu nozare tiktu saprasta un uzskat�ta par tautsaimniec�bas kopuma sast�vda�u, un t�s att�st�ba tiktu veidota nevis pati par sevi, bet saist�b� ar cit�m zin�t�ietilp�g�m nozar�m. T�d� gad�jum� b�tu maz�k j�pielieto tieši filmu nozarei paredz�tu specifisku pas�kumu, kurus m�sdien�s, kad Latvija integr�jas supranacion�lajos ekonomiskajos grup�jumos (ES un PTO) ir gr�ti pier�d�t un ieviest, bet nozare var�tu izmantot valst� noteikto kop�jo inovat�v�s un zin�t�ietilp�g�s ekonomikas veidošanai paredz�to veicinošo pas�kumu kopu.

Apkopojot p�t�jum� g�tos rezult�tus, var izdar�t ar� š�dus secin�jumus:

1. Latvijas filmu nozare pamaz�m atjaunojas, ir izveidojušies jauni m�sdien�gi filmu ražošanas un izplat�šanas uz��mumi un tie strauji nostiprin�s.

2. Filmu nozares finans�jums ir p�r�k zems, lai uztur�tu filmu ražošanas infrastrukt�ru piln� komplekt�, t�p�c filmu nozares att�st�bu sekm�tu filmu industrijas att�st�ba, kas veidojama k� filmu nozares paplašin�jums.

3. Latvij� filmu nozares p�rvald�b� filmu industrijai nav piev�rsta vajadz�g� uzman�ba, t�s noz�me nozares att�st�b� pagaid�m netiek pien�c�gi nov�rt�ta.

4. Latvij� ir j�izstr�d� filmu industrijas att�st�bas strat�ija.

5. Galvenais filmu industrijas sekm�gas darb�bas nosac�jums ir tirgus, ja filmu industrija tiek veidota, j�s�k ar tirgus apg�šanas instit�ciju iedibin�šanu.

6. Ja tirgus ir pieejams, otrs nepieciešamais pan�kumu nosac�jums ir filmu produkcijas kvalit�te – gan satura, gan tehniskaj� zi��.

7. Kam�r nozare v�l nav nostiprin�jusies un Latvija nav iest�jusies ES, j�veic at�autie tirgus aizsardz�bas pas�kumi: j�nosaka Latvij� ražotu filmu da�a kinote�tros demonstr�to filmu kl�st�, j�pastiprina c��a ar pir�tisko produkciju. Tom�r j��em v�r�, ka, ja filmu produkcijas kvalit�te b�s zema, ar� ar likumu noteikt�s nacion�lo filmu veicin�šanas pas�kumi nedos labumu, jo skat�t�ji filmas neskat�sies.

8. Tom�r j��em v�r�, ka Latvijas tirgus ir p�r�k mazs filmu nozares past�v�šanai, t�p�c j�orient�jas uz �r�jo tirgu.

9. Nozares nostiprin�šanai papildus tieš�m valsts subs�dij�m filmu ražošanai, j�veic citi valsts atbalsta pas�kumi.

10. Finans�šanas uzlabošanai j�izveido Kino fonds.

42

11. J�atvieglo l�dzdal�ba kopprojektos, galvenok�rt nodrošinot l�dzfinans�jumu un projekta sagatavošanas izmaksu finans�jumu. J�atvieglo kred�ta ieg�šanas iesp�jas, paplašinot kred�ta garantijas iesp�jas (ar MVU finans�šanai paredz�tu valsts kred�ta garantiju a�ent�ru vai Kino fonda pal�dz�bu). J�izp�ta patron�žas instit�ta pielietošanas iesp�jas Latvij�.

12. Finans�šanas uzlabošanai Latvijas filmu nozares uz��m�jiem j�atvieglo pieeju ES fondiem un programm�m, filmu nozarei un filmu industrijai uz l�dzv�rt�giem pamatiem j�nodrošina pieeja ES strukt�rfondiem.

13. Ar valsts un pašvald�bu pal�dz�bu j�izveido filmu nozari un filmu industriju apkalpojošo infrastrukt�ru (konsult�cij�m, apm�c�bai, filmu centri).

14. J�uzlabo speci�listu sagatavošana, šaj� nol�k� j�ievieš atbr�vojums no algas nodok�a par summ�m, ko uz��m�js samaks�jis k� m�c�bu maksu savu speci�listu profesion�l�s kvalifik�cijas celšanai.

15. Filmu nozares uz��m�jiem pietr�kst uz��m�jdarb�bas vad�bas iema�u, k� ar� inform�cijas par valsts pied�v�tiem MVU veicin�šanas pas�kumiem un tie praktiski netiek izmantoti, t�p�c j�veic uz��m�ju apm�c�bu.

16. J�saglab� esoš� filmu nozares p�rvald�bas sist�ma (LNKC), tom�r j�paplašina t� funkcijas un lob�šanas darb�ba nozares interes�s, it �paši p�c Latvijas iest�šan�s ES, kad k��s pieejami ES struktur�lie fondi.

Atsauces: 1. Filmu nozares ekonomisk� potenci�la izmantošana Latvijas tautsaimniec�b�. LZA

Ekonomikas instit�ta p�t�jums, autors Dr.h.ekon. P.Gu��ns, R�g�, 2001.

2. Padomju Latvijas enciklop�dija. Galven� enciklop�diju redakcija, R�g�, 1985 (Krievu valod�), 694. – 701. lpp.

3. Padomju Latvijas kinom�ksla, Latvijas PSR Zin�t�u Akad�mijas Andreja Up�ša Valodas un Literat�ras instit�ts, R�ga, 1989, lpp. 8.-10.

4. Nacion�l� programma “Kult�ra” 2000-2010 (sa�sin�ts variants), Latvijas Republikas Kult�ras ministrija, R�ga, 2001., lpp 156.-166. (Filmu nozare)

5. Nacion�l� programma “Kult�ra” 2000-2010 (sa�sin�ts variants), Latvijas Republikas Kult�ras ministrija, R�ga, 2001., lpp 31. (Visp�r�j� da�a)

6. When Audio-visual meets Finance. New Edition. Audiovisual Eureka

7. The Swedish Film Agreement 2000. Addendum to the broshure “When Audio-visual meets Finance. 3-rd Edition.

8. The Development of the Audiovisual Landscape in Central Europe since 1989. Revised edition. ULP/John Libbey Media.

9. Film policy. International, National and Regional Perspectives. Edited by Albert Moran.

10. The Oxford Dictionary For The Bussiness World. Oxford University Press. 1993., lpp 413., 145.

11. Summary of the annual report 2000. The Finish Film Foundation.

43

12. Principles and guidlines for the community’s audiovisual policy in the digital age. Commission of The European Communities.

13. Lottery Strategic Plan, May 2000.

14. 95/563/EC: Council Decission of 10 July 1995 on the implementation of a programme encouraging the developement and distribution of European audiovisual works (Media II – Developement and distribution) (1996-2000)

Interneta resursi: 1. www.latfilma.lv (avots izmantots 10.10.2001)

2. The European Film Industry under Analysis. http://www.europa.eu.int/ (avots izmantots 12.11.2001)

3. http://www.europa.eu.int/ (avots izmantots 12.11.2001)

4. http://www.culture.gov.uk/ (avots izmantots 09.09.2001)

5. http://www.gov.ie/ealga/ (avots izmatots 12.09.2001)

6. http://www.mkcr.cz/ (avots izmantots 06.10.2001)

7. http://www.ses.fi/frontp01.htm (avots izmantots 05.11.2001)

8. (http://www.coe.int/t/e/Cultural%5Fco%2Doperation/Culture/Cinema/European_Cinema/ecicime5asp#TopOPage) (avots izmantots 06.12.2001.)

9. Austrija. Cinema and film industry. http://www.culturelink.org/culpol/si.html

10. The Slovenian Film Fund. http://www.culturelink.org/culpol/si.html

11. Slovenia. Cinema and film industry. http://www.culturelink.org/culpol/si.html, http://www.culturelink.org/culpol/si.html

12. Albania Film. http://www.culturelink.org/culpol/si.html

13. Interneta materi�ls par Lielbrit�nijas filmu industriju.

44

Statistiskais pielikums