ENGURES PLUDMALES

INFRASTRUKTŪRAS APRAKSTS

2017.-2025.gada 31.decembrim

Engure2017.gads

1. Infrastruktūras attīstības projekta nosaukums un īstenotājs.

Engures pludmales infrastruktūras attīstības plāns 2017.-2025.gada 31.decembrim ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā izvērtējot esošo situāciju, izstrādāti priekšlikumi Engures pludmales attīstībai. Projekta izstrādātājs un īstenotājs – Engures novada pašvaldība.

Projekta nosaukums – „Jaunu dabas un kultūras tūrisma pakalpojumu radīšana Rīgas jūras līča rietumu piekrastē”.

Infrastruktūras projekta attīstības plāns, apstiprināts Engures novada Domes 2017.gada 21.februāra sēdē, lēmuma Nr.2 p.23, aktualizēts 2018.gadā (prot.Nr.4 p.17,) Engures novada Smārdes pagastā.

2. Teritorija, kurā plānots īstenot infrastruktūras attīstības projektu, ietverot teritorijas un infrastruktūras projekta novietojuma kartoshēmu.

Skatīt 1. Pielikumu.

3. Infrastruktūras attīstības projekta mērķis 5.5.1.SAM kontekstā, uzsverot pakalpojumu pieprasījumu, jaunu pakalpojumu attīstību un apmeklējumu pieaugumu.

Engures pludmales infrastruktūras attīstības virzieni noteikti saskaņā ar vairākiem nacionāla un reģionāla līmeņa nozīmes plānošanas dokumentiem - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam, Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam un Engures novada integrētās attīstības programma 2012.-2018. gadam.

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis (turpmāk – SAM) - "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus", vērsts uz pašvaldību teritorijā esošu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un aizsardzību, objektu esošo funkciju attīstību un jaunu pakalpojumu radīšanu kultūras un dabas mantojuma objektos, atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem mērķiem un rīcībām. Investīciju ieguldījumiem, kas plānoti infrastruktūras objekta attīstībai, jāatbilst nosacījuma, ka sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objekta uzturēšanas izmaksām ilgtermiņā, un nerada papildus finanšu slogu pašvaldībai.

Projektā plānota publiskās ārtelpas attīstīšana - Engures pludmales labiekārtošana atbilstoši vecajām kuģniecības un zvejniecības tradīcijām, tai pat laikā, atbilstoši mūsdienu prasībām. Engures pludmales infrastruktūras pilnveidē plānots izbūvēt gājēju laipas, tualeti, tai skaitā veikt ūdens, kanalizācijas un elektrības pieslēgumus, izvietot soliņus, ģērbtuves, atkritumu urnas, informācijas stendus, kā arī tiktu izveidoti aktīvās atpūtas laukumi.

Engures pludmale atrodas aizsargājamajās dabas teritorijās Natura 2000 un Rīgas jūras līča rietumu piekraste, un šobrīd ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un tūristu atpūtas vieta, taču pielāgotas infrastruktūras trūkuma dēļ, piesārņojuma un antropogēnās slodzes ietekmes rezultātā tiek negatīvi ietekmētas teritorijā esošās dabas vērtības. Tādēļ ir svarīgi nodrošiāt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību, tomēr vienlaicīgi tās piedāvājot un popularizējot apmeklētajiem.

Ņemot vērā, ka vēsturiski reģiona attīstības pamats ir bijusi zveja un zivsaimniecība, kas šobrīd, dažādu politisku, ģeopolitisku, ekonomisku un ekoloģisku faktoru ietekmes rezultātā samazinās, lai saglabātu un attīstītu ekonomisko aktivitāti reģionā ir nepieciešams racionāli un ilgtspējīgi izmantot reģionā esošo dabas un kultūras mantojumu, veicinot reģiona un Latvijas tūrisma eksportspēju.

Līdz ar vietējās infrastruktūras attīstību palielinās tūristu interese par reģionā pieejamajiem pakalpojumiem. Tūristiem uzkavējoties reģionā ilgāku laiku pieaugs pieprasījums pēc ēdināšanas, nakšņošanas un citiem saistītajiem pakalpojumiem, kas veicinās komercdarbības un nodarbinātības attīstību, kā arī vietējo izaugsmi.

Attiecīgi, projekta idejas īstenošanas rezultātā gūtie sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objektu uzturēšanas izmaksām, jo komercdarbības un nodarbinātības attīstības rezultātā pieaugs iedzīvotāju finansiālie un sociālie ieguvumi, labklājības līmenis mājsaimniecību un reģiona līmenī.

Projekta ietvaros plānots palielināt apmeklētāju skaitu Engurē un tās teritorijā, veidojot Enguri kā tūristu galamērķi, popularizējot dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī šo projektu papildināt esošos tūrisma objektus. Plānots, ka kopumā pēc Engures pludmales infrastruktūras izbūves apmeklējuma skaits pieaugs par 2000 apmeklētājiem līdz 2023.gadam. Projekta realizācija sekmēs Engures novada teritorijas pievilcības vairošanu un tūrisma attīstības sekmēšanu.

4. Infrastruktūras attīstības projekta nepieciešamības pamatojums.4.1. Problēmsituācija, kuru risina konkrētais infrastruktūras attīstības objekts.

Engures novada teritorijas kopējā platība ir 397,9 km2, atrodas Latvijas centrālajā daļā – Zemgales kultūrvēsturiskajā reģionā, Baltijas jūras krastā ar skaistu dabu un izdevīgu ģeogrāfisko novietojumu. Novads robežojas gan ar Jūrmalas pilsētu, gan ar Mērsraga un Tukuma novadiem. Engures novadu, salīdzinot ar citiem Latvijas piejūras novadiem, raksturo viena no garākajām jūras robežām – 56 km. Engures novadu veido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Četras no tām iekļautas Natura 2000 teritoriju tīklā. Tās ir:

• Ķemeru nacionālais parks (ĶNP);• dabas liegumi Plieņciema kāpa un Apšuciema zāļu purvs;• Engures ezera dabas parks un dabas parks Milzukalns;• aizsargājamā jūras teritorija Rīgas jūras līča rietumu piekraste.

Engures pagasta teritorija aizņem 133 km2 novada kopējās platības. Apdzīvotības blīvums ir 21,5 iedz./km2. Pagasta teritorijā atrodas astoņas apdzīvotas vietas – Engure (pagasta centrs), Abragciems, Plieņciems, Apšuciems, Klapkalnciems, Ķesterciems, Bērzciems un Ezermuiža. Pagasta teritorija stiepjas 43 km garumā gar Rīgas jūras līča

piekrasti no Klapkalnciema līdz Mērsragam. Engure atrodas 70 km attālumā no Rīgas un 24 km attālumā no Tukuma. Lielāko teritorijas daļu – 64% tās kopējās platības – aizņem meži. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem tikai nelielu teritorijas daļu – 8,7% no kopējās platības. Pateicoties zivju resursiem bagātās Baltijas jūras tuvumam, par tradicionālu saimnieciskās darbības jomu kļuvusi zvejniecība un zivju apstrāde – lielākais zivsaimniecības uzņēmums Engures pagastā ir SIA Unda. Tāpat stabilu vietu ieņem vairāki kokapstrādes, tūrisma, lauksaimniecības, tirdzniecības u. c. uzņēmumi.

Engures pagastā ir attīstīta tūrisma infrastruktūra un ir pieejami dažādi tūrisma objekti, atpūtas vietas un patiesi skaistas, unikālas dabas zonas. Šeit pieejami viesu nami un brīvdienu mājas, kā arī pirtis un dažādas kafejnīcas. Pateicoties teritorijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam un uzņēmēju entuziasmam, Engurē pieejamas plašas aktīvās atpūtas iespējas – laivu braucieni, burāšana, izbraucieni ar kvadracikliem un velosipēdiem, izjādes, peintbols, slēpošana, snovbords, medības u. c. Makšķernieki iecienījuši zivju resursiem bagāto Engures ezeru.

Vēsturiski Engure ir veidojies kā zvejnieku ciems ar ~5km garu jūras krasta līniju. Zeme Engurē nav piemērota lauksaimniecībai un lielai daļai ciema iedzīvotāju galvenais iztikas avots ir zvejniecība un zivju apstrāde. Ja sākotnēji ar zvejniecību nodarbojās individuālie zvejnieki, tad vēlāk Engurē atradās gan zvejnieku kolhozs, gan kooperatīvi un vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi. Engure, savulaik, bija slavena arī ar jūrskolu, kuru 19.gs dibināja Krišjānis Valdemārs. Neatņemama Engures ciema identitātes sastāvdaļa ir Engures osta. Engures jūrskola ir beigusi pastāvēt, osta ir zaudējusi savu darbības apjomu, bet zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” – gan ekonomiskās krīzes iespaidā, gan samazinoties tirgus apjomam Krievijas virzienā – ir samazinājis produkcijas ražošanu. Tomēr arī šobrīd ciemā ir notiek aktivitātes, kas sasaista ciema iedzīvotājus ar zvejniecību un jūrlietām, kā, piemēram, biedrība “Engures zvejnieks” organizē zvejas tūrismu, ciemā atrodas jahtklubs Engure, kurā mazos engurniekus apmāca burāšanā un ļauj iepazīt jūru un jūrlietas. Ciemā ir vidusskola un internātskola, kurā vasaras periodā tiek rīkotas dažādas nometnes.

Engures pagastā iespējams baudīt īpaši daudzpusīgu atpūtu brīvā dabā. Tomēr, palielinoties, apmeklētāju skaitam uz dabas pamatni, palielinās slodze uz piekrastes ekosistēmām. Diemžēl, kaut arī ciems atrodas pie pašas jūras, tajā nav labiekārtota pludmale un apmeklētāji atpūtu pie jūras izmanto visā ciema teritorijā. Visu šo teritoriju nav iespējams pilnvērtīgi apsaimniekot, tādēļ tā tiek piesārņota. Svarīgi ir radīt pludmales teritoriju, kuras teritorijā apmeklētāju plūsma tiktu koncentrēta un tā tiktu atbilstoši apsaimniekota.

Apmeklētāju skaita pieaugums, kas radīsies attīstot un labiekārtojot Engures pludmali, palielinās komercdarbību un nodarbinātību, kuras rezultātā pieaugs iedzīvotāju finansiālie un sociālie ieguvumi, labklājības līmenis mājsaimniecību un reģiona līmenī.

4.2. Sasaiste ar darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība” un valsts ilgtermiņa plānu Baltijas jūras piekrastei.

2016.gada 17.novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.692 tika apstiprināts „Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras

attīstībai” (turpmāk – Piekrastes plānojums), kura mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka tūrisms ir jāattīsta un jāīsteno ilgtspējīgi, saglabājot dabas un vides vērtības, apzinoties, ka piekrastes un jūras tūrisms aptver 1/3 no visām tūrisma aktivitātēm Eiropā.

Piekraste ar savu vienoto dabas un kultūras mantojumu, ostām un Baltijas jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas veicina Latvijas attīstību un starptautisku atpazīstamību jau daudzu gadsimtu garumā. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas un kultūras mantojumam, mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un potenciāla izmantošanu. Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu klāsta veidošanai piekrastes pašvaldībām nepieciešams uzlabot sadarbību starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās, izmantojot esošos un attīstāmos tūrisma piesaistes objektus specifiska tūrisma piedāvājuma veidošanai. Piekrastes pašvaldībām ir jāsadarbojas kopīgu projektu īstenošanā tūrisma attīstības jomā, veidojot attīstāmo vietu specifikai atbilstošus tematiskos piedāvājumus un jaunus pakalpojumus1.

Piekrastes plānojuma teritorija ietver pagastu un pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru visā piekrastes 495 km garumā, un tajā norādīti plānotie risinājumi attīstāmajām publiskās infrastruktūras vietām. Izvērtējot 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un esošās infrastruktūras novērtējumu, sadarbībā ar piekrastes pašvaldībām, kā attīstāmas vietas pavisam tiek izvirzītas 60 vietas, no kurām, kā prioritārās, noteiktas 25 attīstāmās vietas.

Engures novada teritorija iekļauta Piekrastes plānojumā ietverto pašvaldību publiskās infrastruktūras prioritāri attīstāmo vietu sarakstā. Kā nozīmīgi veicamie aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai ir - Engures pludmales labiekārtošana atbilstoši vecajām kuģniecības un zvejniecības tradīcijām, Jahtu ostas pakalpojumu attīstība, piestātnes izveide, Brīvdabas estrādes būvniecība, Parka izveidošana pie Krišjāņa Valdemāra dibinātās jūrskolas (pašreiz Saieta nama), Peldvietas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gājēju laipas izbūve, Eirovelo 13 maršruta posma Engures ciemā attīstība. Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai 1.pielikumā, Engures pludmale ir ietverta attīstāmo vietu pārskatā un pamatojums tā attīstības nepieciešamībai ir uzsvērts, ka Engures pludmalē ir nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums..)2.

4.3. Sasaiste ar pašvaldības attīstības programmu, tostarp investīciju plānu.

1 Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai. 22lp., 2016.g. 2 1.pielikums Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai. 38.p., 2016.g.

Engures novada attīstības programma 2014.- 2020.gadam paredz attīstīt tūrismu un

rekreācijas pakalpojumus, kā vienu no galvenajām novada saimnieciskajām darbībām, tai skaitā gan uzlabojot piekļuvi pludmalei un peldvietām, gan palielinot sniegto pakalpojumu skaitu caur atbalstu uzņēmējiem un veidojot jaunus pakalpojumus, gan nodrošinot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību, tomēr vienlaicīgi tās piedāvājot un popularizējot apmeklētajiem.

Atbilstoši Engures novada attīstības programmai 2011.-2018.gadam (apstiprināta ar Engures novada domes lēmumu 20.12.2011, protokola Nr.12, 22.punkts), pašvaldības ilgtermiņa mērķi- sekmīgi īstenot izstrādāto Engures novada integrēto attīstības programmu, tādējādi sasniedzot 4. izvirzītos stratēģiskos mērķus: 1. Cilvēkresursi-sociāli nodrošināta, izglītota un aktīva sabiedrība; 2. Dzīves telpa- kvalitatīva, racionāla un pievilcīga dzīves vide; 3. Uzņēmējdarbība- novads, kur attīstās augstas pievienotās vērtības ražošana un pakalpojumi; 4. Tūrisms un rekreācija- starptautiski pazīstami, augsti novērtēti un ilgtspējīgi apsaimniekoti rekreācijas resursi. Engures novada domes īstermiņa mērķi ir: veiksmīgi realizēt iesāktos investīciju projektus un piesaistīt papildus finansējumu pašvaldības infrastruktūras attīstībai, attīstības sekmēšanai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai. Engures pludmales infrastruktūras uzlabošana sekmēs visus Engures novada integrēto attīstības programmas izvirzītos stratēģiskos mērķus.

Saskaņā ar Domes sēdes lēmumu, veikti grozījumi (aktualizācija apstiprināta ar Engures novada domes lēmumu (prot.Nr.14 p.7, 2017.gadā un prot.Nr.4 p.17, 2018.gadā) Engures novada Smārdes pagastā) Engures novada attīstības programmai 2011.-2018.gadam atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un rīcības virzieniem Investīciju plānā, kur plānotā aktivitāte Piekrasti raksturojošā dabas ainava – Engures pludmale ar kopējo budžetu 126393,40 EUR sasniegtu rezultātu - Engures pludmales infrastruktūras izbūve atpūtas un pasākumu norises vietas izveidei.

4.4. Sasaiste ar Dabas aizsardzības plānu, ja investīcijas plānotas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Attīstāmā teritorija Engures pludmale atrodas aizsargājamajās dabas teritorijās Natura 2000 un Rīgas jūras līča rietumu piekraste, un šobrīd ir iecienīta vietējo iedzīvotāju un tūristu atpūtas vieta, taču pielāgotas infrastruktūras trūkuma dēļ, piesārņojuma un antropogēnās slodzes ietekmes rezultātā tiek negatīvi ietekmētas teritorijā esošās dabas vērtības.

Rīgas jūras līča rietumu piekrastes dabas aizsardzības plāns saskaņā ar Vides ministra rīkojumu (Nr.80, 06.05.2002.) “Par Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumu”, teritorijas pārvaldi koordinē Dabas aizsardzības pārvalde, kas pārrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un veicina to ieviešanu. Engures pludmale atrodas dabas lieguma teritorijā. Dabas lieguma zona ir izveidota dabisko jūras biotopu un īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanai.

Dabas aizsardzības plānā ir atzīmēts, ka Rīgas jūras līcis un daudzveidīga piegulošās piekrastes daba, kā arī savdabīgais zvejniekciemu kultūrvēsturiskais mantojums ir galvenie priekšnoteikumi rekreācijas attīstībai teritorijā. Rīgas līča rietumu piekrastes

pludmales ir populāra atpūtas vieta. Tai salīdzinoši viegla pieeja (autoceļš netālu no jūras piekrastes), kas veicina apmeklētāju pieplūdumu siltajā gada sezonā.

Lai arī Dabas aizsardzības plānā ir norādīts, ka peldēšanās un sauļošanās aktivitātēm praktiski nav ietekmes uz aizsargājamām dabas vērtībām, tomēr Engures pašvaldībai ir pieredze, ka lielas apmeklētāju plūsmas atstāj ietekmi uz pludmales biotopu un piesārņo šo teritoriju. Katru gadu pavasara talkās iedzīvotāji izstaigā piekrastes teritorijas un savāc apmeklētāju atstātos atkritumus. Nesakārtotā pludmales infrastruktūra palielina antropoloģisko slodzi dabas pamatnei un rada piesārņojumu pludmalē un tās pieguļošajās teritorijās. Ņemot vērā, ka Engures novada jūras robeža ir 56 km, svarīgi ir koncentrēt apmeklētāju plūsmu uz vietām, kur ir infrastruktūra ir nodrošināta gan ar gājēju laipām, atkritumu urnām, tualetēm, ģērbtuvēm, soliņiem, speciāli ierādītām atpūtas zonām, tādejādi arī apsaimniekošanu koncentrējot uz ierobežotu teritoriju. Projekta realizācija nodrošinātu Engures ciema pludmales, kā kultūrvēsturiskās un piekrasti raksturojošās dabas ainavas sakopšanu, labiekārtošanu un antropoloģiskās slodzes koncentrēšanu un kontrolēšanu, tādejādi saudzējot pārējo piekrasti.

Šobrīd ir veikts biotopu speciālista vērtējums par attīstāmo teritoriju un ir nosūtīts Valsts vides dienesta Ventspils reģionālajai vides pārvaldei Iesniegums ietekmes uz vidi sākotnējam izvērtējumam. Visas projektā plānotās darbības tiks saskaņotas ar Valsts vides dienestu.

Projektēšanas procesā notiek konsultācijas ar biotopu speciālisti un plānotās darbības tiek veiktas vietās, kur jau ir degradēta teritorija (smilšu laukumi bez biotopiem) un tajās plānota aktīvās atpūtas laukumu izveide vai arī realizējamās aktivitātes orientētas uz antropoloģiskās slodzes mazināšanu uz dabas pamatni (piemēram, gājēju laipu izbūve), plūsmas koncentrēšanu un kontrolēšanu.

4.5. Sasaiste/ papildinātība ar iepriekšējā plānošanas periodā īstenotiem, īstenošanā esošiem vai plānotiem, t. sk. SAM 5.5.1. projektiem.

Engures novada domes darbība ir tieši saistīta ar likuma "Par pašvaldībām" izpildi un tās uzdevums ir nodrošināt visu ar pašvaldībām saistīto funkciju izpildi, kas tieši saistītas ar iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Engures novada dome pēdējos 5 gados veikusi lielas investīcijas pašvaldības teritorijas infrastruktūras sakārtošanā un sabiedrības kvalitātes uzlabošanā. Pašvaldībai ir pieredze ES un valsts līdzfinansētu projektu ieviešanā un vadīšanā, tai ir nepieciešamā kapacitāte gan projekta vadīšanas, gan tehniskā nodrošinājuma ziņā. Iepriekšējā plānošanas periodā Engures ciemā ir realizēti šādi projekti:

“Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Engures novada izglītības iestāžu ēkās” (KPFI), “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Engures novada Engurē, 1. un 2.kārta” (CFLA), “Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā” (ERAF, Sadarbības programmas Interreg Igaunija - Latvija ietvaros), ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu realizēti šādi projekti: “Engures kultūras nama zāles vienkāršotā renovācija”, “Engures pagasta brīvdabas estrādes Auniņparks rekonstrukcija un labiekārtošana”, “Apskaņošanas aparatūras iegāde Engures novada Engures kultūras nama pasākumiem”, “Engures ciema teritorijas labiekārtošana” u.c.

Šobrīd Lauku atbalsta dienests ir atbalstījis un Engurē šobrīd tiek realizēti šādi projekti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu - “Engures novada pludmaļu un to piegulošo teritoriju labiekārtošana”, “Zušuciema parka izveide” un ar Eiropas lauksiamniecības fonda lauku attīstībai atbalstu - “Brīvā laika pavadīšanas centra izveide Engures pagastā”, “Engures pagasta bibliotēkas pārbūve un labiekārtošana”.

Tukuma novada tūrisma centrs Engures pludmali ir iekļāvis Sadarbības programmas Interreg V-A - Igaunija - Latvija ietvaros atbalstītā projektā “Kājāmgājēju maršruts gar Baltijas jūru Latvijā un Igaunijā” maršrutā. Šī projekta realizācija būtiski papildinās Engures pludmales labiekārtošanas projekta nozīmīgumu, jo kājāmgājēju maršruts skars arī Engures pludmali un tādejādi nodrošinās papildu apmeklētāju plūsmu. Sakārtotā infrastruktūra piesaistīs apmeklētājus aizkavēties šajā objektā un izmantot to. Apraksts par Engures pludmalē pieejamiem pakalpojumiem (tualete, ģērbtuves, atpūtas vietas u.c.) būs iekļauts informatīvajos izdevumos par šo maršrutu.

SAM 5.5.1. ietvaros ir plānots izveidot parku pie Kr.Valdemāra dibinātās bijušās jūrskola ēkas. Abi attīstāmie objekti Engurē ir savienoti ar pašvaldībai piederošo Slimnīcas ielu. Pa vidu atrodas pašvaldībai piederošais Veselības centrs, kurā ir plānots veikt energoefektivitātes paaugstināšanas darbus un priekšatlases rezultātā tas ir iekļauts un atbalstīts projektu ideju konceptu priekšatlasē darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās". Šajā ēkā atrodas Engures novada Sociālais dienests, ģimenes ārsts u.c. Pludmales labiekārtošana daļēji tiks attīstīta arī teritorijā pie Veselības centra, kurā tiks izbūvēta āra tualete. Lai, pēc iespējas mazāk ietekmētu dabas pamatni pievadot komunikācijas, kā arī ērtākai apsaimniekošanai un piebraukšanai, tika pieņemts lēmums tualetes būvniecību pārcelt no pludmales uz Veselības centra teritoriju, novietojot to blakus gājēju celiņam, kas ved uz pludmali.

Visus trīs objektus – gan pludmales labiekārtošana, gan parka izveide pie Kr.Valdemāra dibinātās bijušās jūrskola ēkas, gan Veselības centra attīstība papildinās katra objekta investīciju rezultātu, kopumā tiks attīstīta un sakārtota teritorija - apmeklējot kādu no objektiem, apmeklētājs tiks informēts un motivēts apmeklēt arī pārējos objektus.

5. Infrastruktūras attīstības projektā plānotās darbības, ietverot atjaunojamās, pārbūvējamās, konservējamas vai jaunbūvējamās infrastruktūras īpašumtiesības, parametrus, nepieciešamo kopējo un ERAF finansējumu, kā arī ietekmi uz 5.5.1.SAM sasniedzamajiem rezultātiem.

Skatīt 2. Pielikumu.

6. Galvenie sociālekonomiskie ieguvumi (vispārīgi), īstenojot infrastruktūras attīstības projektu.

Projektā plānotie ieguldījumi tiek plānoti reģionam nozīmīga objekta infrastruktūras pilnveidei un, atbilstoši apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem, tie veicinās ilgtspējīgu reģionālo attīstību. Izveidojot funkcionālu un visiem pieejamu infrastruktūru Engures

pludmalē, tiks radīta platforma esošo pakalpojumu pilnveidei un jaunu pakalpojumu izveidei. Projekta realizācija pozitīvi ietekmēs ekonomikas attīstību teritorijā, jo attīstītajā teritorijās būs radīta vide uzņēmējdarbībai, nodrošinot apmeklētājus ar ēdināšanas, naktsmītņu u.c. tūrisma pakalpojumiem.

Pludmales ir Baltijas jūras piekrastē ir izteikti lielākās daļas piekrastes pašvaldību un arī Engures nozīmīgākais apmeklētāju piesaistes resurss. Līdz ar sakārtotu infrastruktūru pieaugs tūristu interese par reģionā pieejamajiem pakalpojumiem. Tūristiem uzkavējoties reģionā ilgāku laiku pieaugs pieprasījums pēc ēdināšanas, nakšņošanas un citiem saistītajiem pakalpojumiem, kas veicinās komercdarbības un nodarbinātības attīstību, kā arī vietējo izaugsmi un uzlabos vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Projekta idejas īstenošanas rezultātā gūtie sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objektu uzturēšanas izmaksām, jo komercdarbības un nodarbinātības attīstības rezultātā pieaugs iedzīvotāju finansiālie un sociālie ieguvumi, labklājības līmenis mājsaimniecību un reģiona līmenī. Projekta rezultāti būs publiski pieejami gan bērniem, gan jauniešiem, gan arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un visiem iedzīvotājiem, tie būs publiski un bez maksas pieejami ikvienam interesentam.

7. Infrastruktūras attīstības objekta ilgtspēja – pilnveidotās vai jaunbūvētas infrastruktūras uzturēšana vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

Projekta ilgtspēju nodrošinās Engures novada dome turpmākajā laika periodā, vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, nodrošinās labiekārtotās Engures pludmales un tās piegulošās teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī veiks laika gaitā radušos bojājumu novēršanu par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Ieguldījumi tiek plānoti reģionam nozīmīga objekta infrastruktūras pilnveidei, atbilstoši apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem, kas apliecina projekta iesniedzēja ieceri veicināt ilgtspējīgu reģionālo attīstību. Izveidojot funkcionālu un pieejamu infrastruktūru, tiks radīta platforma esošo pakalpojumu pilnveidei un jaunu pakalpojumu izveidei.

Veicot ieguldījumus pludmales infrastruktūrā tiks labiekārtota vieta atpūtai un rekreācijai, kuru ietvaros tiks izkopts un saglabāts dabas mantojums, kas veicinās reģiona un Latvijas tūrisma eksportspēju.

Lai sasniegtu projekta ietvaros noteiktos rezultatīvos rādītājus, Engures novada pašvaldība veiks pasākumu apmeklētāju plūsmas uzskaiti. Plānots, ka labiekārtotās pludmales teritorijā tiks uzstādīta apmeklētāju skaitīšanas ierīce, kas uzskaitīs apmeklētāju kopskaitu. Engures novada pašvaldība veiks publicitātes pasākumus par labiekārtoto Engures pludmali, sniedzot informāciju gan pašvaldības mājas lapā – www.enguresnovads.lv, pašvaldības informatīvais izdevums „Engures novada ziņas”. Savukārt Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem informācija tiks ievietota „Neatkarīgās Tukuma ziņas”. Lai informācija par pasākumiem sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, plānots ievietot informāciju arī sociālajos tīklos, kā, piemēram, facebook.com u.c. Engures tūrisma informācijas punktam, kas atrodas pludmalei blakus esošajā Engures Saieta namā ir laba sadarbība ar Tukuma tūrisma informācijas centru, kas savā darbībā un publicitātes izdevumos informē par tūrisma un atpūtas iespējām Engures novadā.

8. Riska izvērtējums infrastruktūras attīstības projekta īstenošanā, ievērojot riska prevenciju.

Risku izvērtējums

Nr.p.k.

Risks Riska aprakstsRiska

ietekme(augsta, vidēja, zema)

Iestāšanās varbūtība

(augsta, vidēja, zema)

Riska novēršanas/mazināšanas pasākumi

1. Finanšu 1. Projekta izmaksu sadārdzinājums.

2. Projekta iesniedzēja kredītsaistību apjoma pieaugumu.

Augsta

Augsta

Vidēja

Vidējs

Sastādot projekta budžetu, ņemti vērā nosacījumi tirgus cenu izmaiņām, kas veidojas makroekonomisko faktoru ietekmē, tomēr pastāv risks, ka uzsākot projekta ieviešanu- 2019.gadā, izmaksas var atšķirties no prognozētajām. Ja iepirkuma rezultātā, palielināsies projekta izmaksas, tad sadārdzinājumu Engures novada dome apņemas segt ar budžeta finanšu līdzekļiem. Projekta realizācijai nepieciešamais Engures novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) ieguldījums nerada būtisku ietekmi uz Pašvaldības darbību. Izdevumi, kas saistīti ar projekta īstenošanu tiks ņemti vērā izstrādājot Pašvaldības 2019.gada budžetu. Projekta priekšfinansēšanu Pašvaldība veiks no budžeta līdzekļiem un pēc projekta darbību īstenošanas iesniegs maksājuma pieprasījumu Sadarbības iestādē, ievērojot noslēgto Sadarbības līgumu starp projekta partneriem. Atbilstoši, projekta indikatīvajam laika grafikam, projekta būvdarbi, plānoti 2019.gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Projekta ietvaros ieņēmumi netiek plānoti.

Risku izvērtējums

Nr.p.k.

Risks Riska aprakstsRiska

ietekme(augsta, vidēja, zema)

Iestāšanās varbūtība

(augsta, vidēja, zema)

Riska novēršanas/mazināšanas pasākumi

3. Izmaksu pārsniegšana pār ieņēmumiem. Zema Zema Projekta ietvaros ieņēmumi netiek plānoti.

2. Īstenošanas 1. Iepirkuma procedūras norises aizkavēšanās.

2. Līguma izpildes kavēšanās.

3. Riski saistībā ar sezonas (laika apstākļu) ietekmi uz darbu izpildes grafiku.

Augsta

Vidēja

Augsta

Vidēja

Vidēja

Vidēja

Projektam šobrīd tiek izstrādāts būvprojekts, Pašvaldība plāno izsludināt būvdarbu iepirkumu 2019.gada februārī, lai savlaicīgi sagatavotos projekta darbību uzsākšanai, ja gadījumā, iepirkuma procedūra iekavējas un nevar noslēgt Būvdarbu līgumu, pretendentu sūdzību rezultātā.

Līgumos tiek noteikti darbu izpildes termiņi, ievērojot Pašvaldības un Sadarbības iestādes (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA)) noslēgto Līgumu par projekta īstenošanu. Būvdarbu un pakalpojumu līgumos tiek izstrādātas prasības termiņu īstenošanai un sankcijas par kavējumiem. Projekta ieviešanas laikā notiek regulāras sanāksmes gan projekta darba grupas pārstāvjiem, gan būvdarbu sapulces, kurās tiek sekots līdzi projekta īstenošanas darbībā, un savlaicīgi risināta konstatētās problēmas darbu procesos.

Būvdarbi, pēc laika grafika plānoti no 2019.gada aprīļa līdz jūnijam. Laika grafiks sastādīts ņemot vērā sezonalitātes ietekmi uz veicamajiem būvdarbiem, jo attīstāmais infrastruktūras objekts pludmales labiekārtošana, kur laika apstākļu

Risku izvērtējums

Nr.p.k.

Risks Riska aprakstsRiska

ietekme(augsta, vidēja, zema)

Iestāšanās varbūtība

(augsta, vidēja, zema)

Riska novēršanas/mazināšanas pasākumi

ietekme, ir būtisks rādītājs veicamo darbu procesā. Tāpēc, nepieciešamības gadījumā, tiek ieplānota papildus laika rezerve darbu izpildei.

3. Rezultātu un uzraudzības rādītāju sasniegšana

1.Būvdarbu un Pakalpojumu sniedzēju nepietiekamība.

Augsta Vidēja Pastāv iespējamība, ka 2019. gadā valstī ir pieaugs pieprasījums būvniecības jomā, kas ietekmēs tirgus piedāvājuma tendences. Līdz ar to tiek savlaicīgi saplānota iepirkumu veikšana, līgumu slēgšana ar pakalpojumu sniedzējiem, kuros tiek atrunāti nosacījumi par plānoto CFLA projektu izskatīšanas un vērtējuma termiņu. Līguma ar CFLA slēgšanas termiņu.

4. Projekta vadības

1. Kvalificēta darbinieka aiziešana.

2. Darbinieka bezatbildība, nolaidība.

3. Darbinieka kvalifikācijas trūkums.

Augsta

Zema

Vidēja

Zema

Zema

Zema

Līgumā noteikti pakalpojuma sniegšanas nosacījumi, nodrošināta informācijas/ darbu saglabāšanas un pārņemšanas iespējas. Noteikt, ka darbinieka autordarbs līguma darbības laikā paliek pašvaldības īpašumā.

Uzturēt labas iekšējās attiecības, motivāciju, rūpīgi izvēlēties darbiniekus, nodrošināt datu aizsardzību, apsardzes sistēmu, ievērot darba drošības, ugunsdrošības noteikumus.

Darbinieku apmācība, kvalifikācijas celšana (semināri, apmācības, komunikācijas un labās prakses piemēri citās pašvaldībās). Ārpakalpojumu piesaiste noteiktu uzdevumu veikšanai.

Risku izvērtējums

Nr.p.k.

Risks Riska aprakstsRiska

ietekme(augsta, vidēja, zema)

Iestāšanās varbūtība

(augsta, vidēja, zema)

Riska novēršanas/mazināšanas pasākumi

5. Cits 1. Izmaiņas likumdošanā. Vidēja Vidēja Likumdevēju darbības monitorings, likuma izmaiņu integrēšana projekta darbībā; laicīga finanšu plānošana izmaiņu ieviešanas vajadzībām.

9. Indiaktīvs infrastruktūras attīstības projekta īstenošanas laika plāns, kalendāro mēnešu griezumā.

Nr. p.k.

Projekta darbības nosaukums

Projekta īstenošanas indikatīvais laika grafiks (mēnešos)

2017 2018 2019

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

1 Projekta pamatojošāsdokumentācijas izstrāde x x

2 Projekta iesniegumasagatavošana un iesniegšana CFLA x x x

3  Projekta vērtēšana x x x

4 Līguma ar CFLAslēgšana x

5Projekta īstenošanasuzsākšana x

6

Projekta darbību saskaņošana ar Valstsvides dienestu x x x x x x x x x

7 Būvprojekta izstrāde x x x x x x x x x x x x x x x

8

Būvdarbu iepirkuma izstrāde, iepirkumaizsludināšana, izvērtēšana, lēmumupieņemšana, līguma noslēgšana x x x x x

9

 Pludmales labiekārtošana. Būvdarbi x x x

10  Autoruzraudzība x x x

11  Būvuzraudzība x x x

12

Publicitātes pasākumunodrošināšana x x x

13

Dokumentācijas sagatavošana, noslēgumaMaksājuma pieprasījuma

x x

iesniegšana.

1. pielikums infrastruktūras projekta aprakstam

Teritorijas, kurā plānots īstenot infrastruktūras attīstības projektu kartoshēma.

Objekts – Engures pludmale Zemes vienība ar kadastra. apz.90500051208

“Jūras piekrastes josla”, Engurē, Engures pag., Engures novads

Zemes vienība ar kadastra. apz.90500051244 "Engures osta", Engurē, Engures pag., Engures novads

“Veselības centrs Engure”, Engure, Engures pag., Engures novads, zemes vienība ar kadastra apz.90500050977

1. pielikums infrastruktūras projekta aprakstam

Infrastruktūras attīstības projektā plānotās darbības un to ietekme uz 5.5.1.SAM sasniedzamajiem rezultātiem

Nr.p.k.

Infrastruktūras projekta aktivitātes nosaukums

Darbības rezultāts (skaits,

parametri)

Infrastruktūras projekta

īpašumtiesības, publiska

pieejamība (dienu skaits

gadā)

Nepieciešamais indikatīvais finansējums Ietekme uz 5.5.1.SAM iznākuma rādītājiem*

ERAF(euro)

Kopīgais(euro)

Apmeklējumu paredzamā skaita

pieaugums(apmeklējumu

skaita pieaugums 2023.g., salīdzinot

ar apmeklētāju skaitu 2015.g.)

Atbalstīto objektu skaits

Jaunradīto pakalpojumu

skaits atbalstītajos

objektos

Bāzes vērtība**

Sasnie-dzamā vērtība

Bāzes vērtība**

Sasnie-dzamā vērtība

Bāzes vērtība**

Sasnie-dzamā vērtība

1. Publiskās ārtelpas attīstīšana – Engures pludmales infrastruktūras izbūve atpūtas un pasākumu norises vietas izveidei.

Izbūvētas gājēju laipas,

izbūvēta tualete, tai

skaitā ūdens,

kanalizācijas un

elektrības pieslēgums,

izvietoti soliņi,

ģērbtuves,

Objekts atrodas Engures novada domes

īpašumā un valdījumā,

365

80 000,00 126393,40 7440 2000 0 1 0 0

atkritumu urnas un izveidoti aktīvās atpūtas

laukumi, izbūvēts gājēju

tiltiņš pāri Engures

upei. Rezultātā -

attīstīta1 publiskās

ārtelpas vieta.

*jaunizveidojamam infrastruktūras projektam/darbībai bāzes vērtība ir nulle** bāzes vērtību rādītājam "Apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums" var norādīt saskaņā ar:- pašvaldības attīstības programmā apkopoto informāciju; - kulturaskarte.lv informāciju;- pludmales apsekojuma datiem, kas pieejami: https://drive.google.com/file/d/0B--DpKULo7UzN0Y5UnFYVDFYc3c/view?pref=2&pli=1