ekspresintervija

nemumiem un nepilnibamSO sadalu mes torner esamizdarijusi. Nelaime gan ta, kaesam dabujusi nevis «to pasufunkciju apjomu par mazakunaudu», bet «par rnazakunaudu mazaku apjornu», res-pektivi, ir notikusi valsts par-valdes kapacitates butiskapasliktinasanas, AttiecIgi tedaudz griezt nay ko. Savu-kart, ja runajam par lielo bil-di, par to, ka strada valdiba,tad, atklati sakot, mes lidztam neesam nemaz nonaku-si. lr bijusi kaut kada iekSejakausanas koalicija, bet dis-kusijas nay bijis, piemeram,par jautajumu, ka izveidotvaldIbu bez feodalisma, kadvisi trlc katrs par savu minis-triju, bet to lielo bildi neredzun neviens to arI nekoordi-ne.

Un ka So feodiilismu ma-zinat?

lr skaidrs, ka tuvakaja laikamums nebu valdlbas, kuruveido viena, partija cilveki.Manuprat, vajadzetu i koa-licija di kusija foku et uzprernjera, no aclti runajot,kornandu, savukart ministri-jas, starpministriju attiecibasatbrivot no SI partijiskuma.Respektivi, saja premjera 10-ka partiju delegetie cilveki iz-plesas, izstridas, liek vetoutt., savukart ministri atbild

Pensiju tema ir pardaudz sakapinataAr ekonomistu Gati Kokinu sarunajas Mans Zanders

.•. «MANS viedoklis hja gadijuma varetu ats~lrties noekonomistu mainstream, jo man neliekas, ka socialajabudzeta mes bUtu parspilejusi ar devigumu, ••uzdrosinasapgalvot Gatis Kokins. FOTO - KRISTAPS KALNS. DIENAS MEDIJ1

VAI, lasot partiju piedavaju-mus nodoklu jautiijumos,no profesionala viedokla ro-das komentiirs: ii, tas gallpareizi telktst Vai otriidl -kapec netiek runats par ...

Merl.<iplus minus ir izvirzl-ti pareizi. Savukart veidi, ka-dos nonakt pie merka, ir at-s\drlgi, un tas tikai dabiski, jopartijas atskiras, Labais ir tas,ka partijas ir identificejusasmerki - Latvijai jaturpina at-fii'ti. ..,-••...•••..••:.a..n.h.. '0,.. ~..

dornat par nacionalajam in-teresem. Un, ka jau teicu,daudzi ir 10 apratu l, b t pa-gaidarn vel baida atklau pa-teikt.

la runajam par konceptua-lam lietam, vel programmespietriikst izpratnes par eko-nornikas sabalansetibu.Mums tagad iecienIti runatpar Latvijas ekonornikasorientaciju uz eksportu, bettadu izteikti uz eksportu.....-:-- •.~ ••• _I~ !I_. _ .••.__ .•

pareizi teikts? Vai otradl -kapec netiek runats par •..

Merki plus minus ir izvirzl-ti pareizi. Savukart veidi, ka-dos nonakt pie rnerka, ir at-sl,<irigi,un tas tikai dabiski, jopartijas atskiras, Labais ir tas,ka partijas ir identificejusasrnerki - Latvijai jaturpina at-tistit rupnieclbu. Bet - irskaidrs, ka vienkarsu recepsusi rnerka sasniegsanai nay,savukart par sarezgitajampartijas kluse, Pielauju, kapolitikiem ir skaidrs, kadas irsis receptes, bet kaut ka ne-erti par tarn publiski runar,

Jo?Tapec, ka tad naktos teikt:

ieklausanas brivaja precu unfinansu plusmu tirgii ir vienalieta, bet nepieciesams ari zi-nams protekcionisms, valstskapitalisms. Redzat, tiem ek-spertiem, kuri pasi nekandi-de, if vieglak - vini var aicinatskatities, piemeram, uz Vaci-jas zemes banku sisternu, kaskredite tadus projektus, kokomercbankas kreditet neve-las. Savukart, ja esi politikis,tad - vismaz man if tada sa-juta - kaut ko tadu pateikt irbail. Bail no parmetumiemtepat Latvija, kas balstitos uztezi, ka valsts lidz sim nay de-monstrejusi speju efektiviparvaldlt kadus aktivus unkapec gan lai tagad butu ci-tadi, Bail no Briseles parme-tumiem, ka tada politika ne-atbilst Eiropas Savienibasprincipiem. Redz', Vacija varatjauties runat vienu, daritcitu. Vini runa par brivu ka-pitala kustibu, bet pasi lero-bezo banku iespejas izvestkapitalu no valsts. Vini runapar valsts neatbalstitu tirgu,bet pasi, ka jau mineju, caurvalsts bankam dod finanse-jumu. Man jau liekas, ka anmurns ir pienacis laiks lema-cities sadu Bzopa valodu un

teikt.Ia runajarn par konceptua-

lam lietam, vel programmespietrilkst izpratnes par eko-nomikas sabalansetibu.Mums tagad iecienlti runatpar Latvijas ekonomikasorientaciju uz eksportu, bettadu iztcikti uz ksportuorientetu ckonomiku pasau-le nay daudz - lapana un veldazas, Citiem vardiem sakot,vairak jaruna par iekseja pa-terina saglabasanu un attisti-sanu, Io redz', kas notiek ...Eksportetaji pelna, siem uz-nemumiem rodas kaut kadilidzekji investicijam, kas,pro tarns, ir labi. Bet busimgodigi - plasarn tautas ma-sam tas neko daudz nedod.Aizraujoties ar eksportu, rnesesam piemirsusi par ieksejopaterinu.

Bet ka so iekSejo paterlnuveicinat?

Iadorna, bet paskatisimies,kas notiek kaut vai Zviedrija- par spiti kopejai augstajainodoklu masai, vini tomeratrod kaut kadus ekonomis-kos tusinus, kur nodokli irzemi. Un tajos dzive kusa, untas efekts «parlejas» ari uzekonomiku kopuma. Es ne-varu uzreiz pateikt, kas ir sietusini Latvijas gadijuma. Var-but partikas nozare, varbiitkultura, Man tikai liekas, katur nevajadzetu aizrauties arpazerninatam PVN likmem -jamekle citas formas.

Vai jums, lasot program-mas, neradas sajiita, ka dl-vaina kiirta proporcioniilimaz uzmanibas veltitsdaudz piesauktajiim struk-turalajam reformamt

Radas, bet te janos~ te-mas. Ia runajam par valstsparvaldes reformu, tad ir di-vas temas, Pinna - samazi-nat to lidz kaut kadam sapra-tigam limenim. AI lieliem iz-

licijas diskusijas fokuset uzpremjera, nosaciti runajot,komandu, savukart ministri-jas, starprninistriju attiecibasatbrivot no si partijiskuma,Respektivi, saja premjera 10-ka partiju delegetie cilveki iz-plesas, izstrldas, liek vetouu., savukart ministri atbildnevis parnjarn, bet premje-ram. Iaatzist, ka Si koalicijuproblerna nay ta Isti atrisina-ta arl citur Eiropa, tomermums uz so premjera lomaspastiprinasanu ir javtrzas, Ci-tadi mums te veidojas situa-cijas, kad divas ministrijasnespej risinat jautajurnus,pat ja abu prieksgala ir vienaipartijai piederigi cilveki...

Izskatas, ka sociiilo sferuskarosle jautajumi lidz vele-saniim ir nolikti mala. Vaimes to varam uztvert rnieri-gi, ta teikt, varam pagaidit,vai ari Si gumijas vilkSana irbistama?

Nu, mans viedoklis sajagadijuma varetu atskirtiesno ekonomistu mainstream,jo man neliekas, ka socialajabudzeta mes butu parspile-jusi ar devigumu. Citiemvardiern sakot, es neplekri-tu, kad attistibas iespejasgandriz vai sasaista ar spejusamazinat kadus pabalstus.Sociala budzeta ilgtspeja ifatsevisks temats, bet manskiet, ka ta problema visparir maksllgi izdomata. Citalieta, ka ir pabalsti, kurus varreformer ta, lai tie precizakpalldzetu cilvekiem, kuriemtie nepieciesarni, bet tarnjau prieksvelesanu gaisotnenetrauce, Tomer kopuma ta-da «cepsanas- if pamatotaYacija, Zviedrija, pie mumsta ir parak sakapinata, Iames saglabajam pasreizejofinansejuma apjomu, es ne-redzu briesmigas sekas bu-dzetam .•