eiropa latvija kurzeme ventspils šoseja 1 - celvezi.lv · pirms jūrmalas griežam pa kreisi un...

Eiropa – LATVIJA – KURZEME

Ventspils šoseja 1: (RĪGA) – Babīte – Ķemeru NP –

Kinopilsēta “Cinevilla” – (TUKUMS) – Jaunmoku pils – Pūre

CEĻVEDIS PA MARŠRUTU

Ceļveža versija 15.03.2017.

www.Celvezi.lv LATVIJA: Kurzeme: (Rīga)-Ķemeru Nacionālais parks-(Tukums)-Pūre

– 2 –

Visi www.Celvezi.lv lejupielādējamie faili (.pdf) ir A4 formātā, lai tos ir ērti izdrukāt un ņemt līdzi ceļā.

Vai arī ceļojuma laikā tos var lasīt no planšetdatora / viedtālruņa.

Ceļveža maršruts

Šī maršruta pamatā ir Rīgas-Ventspils šoseja (A10/E22). Maršruts sākas no Rī-gas. Pirms Jūrmalas griežam pa kreisi un dodamies cauri Salas pagastam. Ķemeru Nacionālajā parkā vērts izstaigāt Purva taku pie šosejas, Dumbrāju taku pie ad-ministrācijas ēkas un apmeklēt Kaņiera ezeru. Tāpat jauki ir paši Ķemeri. Uz dien-vidiem no Tukuma atrodas Kinopilsēta „Cinevilla”. Noteikti jāapmeklē daiļo Jaun-moku pili. Pūre tagad slavena ar Šokolādes ražotni un muzeju. Aizbraukuši līdz Kandavas pagriezienam, varam doties vai nu taisni – līdz Ventspilij, vai pa kreisi – uz Kandavu, Sabili un Kuldīgu.

https://goo.gl/maps/qS8vtxWwxSM2

Satura rādītājs

Babītes novads .................................................................................................. 4

Babītes pagasts ........................................................................................... 4

Inbox.lv ledus halle ....................................................................................... 5

Apbūves komplekss Saliena .......................................................................... 6

(Jūrmala) ................................................................................................ 6

Kokaudzētava “Bulduri” ................................................................................ 7

Dabas liegums Darmštates priežu audze ...................................................... 8

OGU PLANTĀCIJA Z/S “STRĒLNIEKI” ............................................................. 8 Lielogu dzērvenes .............................................................................................. 9 Augstkrūmu mellenes ...................................................................................... 10

Babotes pilskalns ........................................................................................ 10

Varkaļu kanāls ........................................................................................... 12

Babītes ezers ............................................................................................. 12

Salas pagasts ............................................................................................. 13

Varkaļu Osta un Ūdens sporta centrs ......................................................... 13

Spuņciems (Sala) ......................................................................................... 13

http://www.celvezi.lv/


– 3 –

Salas Sv.Jāņa luterāņu baznīca.................................................................... 13 Slokas celulozes un papīra fabrika .................................................................. 14 Lielupe ............................................................................................................. 14 Zemgale ........................................................................................................... 15

ĶEMERU NACIONĀLAIS PARKS .............................................................. 15

Ķemeri ...................................................................................................... 18

Ķemeru parks .............................................................................................. 18

„Meža Māja” ............................................................................................... 19

LIELĀ ĶEMERU TĪREĻA PURVA LAIPA .......................................................... 19 Purvi ................................................................................................................ 20 Tukuma novads ............................................................................................... 20

Lidosta “Jūrmala” ...................................................................................... 21

KINOPILSĒTA „CINEVILLA STUDIO” ............................................................. 23 Mākslas filma ‘Rīgas sargi’ .............................................................................. 24

Cinevillas krodziņš ..................................................................................................... 26

(TUKUMS)............................................................................................. 27 Dzīvnieku barības ražotne “Tukuma Straume” un graudu elevators .................... 27

JAUNMOKU PILS ........................................................................................ 29 Restorāns-kafejnīca “Liepaleja” ................................................................................ 33

Katavbas rododendrs ................................................................................. 35

Kaives senču ozols ................................................................................... 35

Pūre .......................................................................................................... 36

Pūres luterāņu baznīca ............................................................................... 36

ŠOKOLĀDES RAŽOTNE „PURE CHOCOLATE” UN ŠOKOLĀDES MUZEJS ....... 37 Šokolāde .......................................................................................................... 38 Kakaokoks ....................................................................................................... 39

Restorāns “Terase” ................................................................................................... 39 Augļu un ogu pārstrādes uzņēmums “Puratos Latvia” ............................... 39

Kurzeme ........................................................................................................... 40

Ieejas biļešu cenas un darba laiki 2017.g.

bērnu (EUR)

stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

I-VII: nedēļas dienas, 9-17: darba laiks

Ogu plantācija z/s “Strēlnieki” 2,- 2,- 2,- 2,- apmeklējuma laiks pēc vienošanās

Kinopilsēta „Cinevilla Studio” 4,-* 4,-* 4,-* 4,-* I-VII: 10-19

Jaumoku pils 0,70* 1,50* 1,50* 2,50* I-VII: 9-17

Šokolādes muzejs Pūrē 2,50* 2,50* 2,50* 3,50* I-V: 9-18, VI: 10-18, VII: 10-17 * skatīt papildus informāciju pie apraksta par objektu

Braucam ārā no Rīgas pa Kārļa Ulmaņa gatvi (Jūrmalas/Ventspils šoseja – ceļš A10/E22). Pa kreisi aiziet ceļš uz starptautisko lidostu “Rīga”, drusku tālāk kreisajā pusē – Mūku purvs un Beberbeķi. Pa Beberbeķu ielu nosprausta Rīgas pilsētas robeža.

Izbraucam no Rīgas un nokļūstam Babītes novada Babītes pagastā.



– 4 –

Babītes novads

http://www.babite.lv/ http://www.babitesnovads.lv/ http://www.babitesnovads.lv/vesture – Babītes novada vēsture http://www.babite.lv/public/31488.html – Babītes novada vēsture (plašāk) http://www.babite.lv/public/32557.html – apskates objekti http://lv.wikipedia.org/wiki/Babītes_novads

Pašvaldība Vidzemē, rietumos no Rīgas. Novadā iekļauti Babītes un Salas pagasti. Robežojas ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām, kā arī Mārupes, Olaines, Jel-gavas un Tukuma novadiem. Novada centrs Piņķos. Novadā 10 tk. iedzīvotāju.

Kopš 13.gs. tagadējais Babītes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimonālā apgabala Piņķu draudzes novadā (tagadējais Babītes pagasts) un Salas draudzes novadā (tagadējais Salas pagasts). 1925.g. Piņķu pagastu pārdē-vēja par Babītes pagastu.

Pēc Otrā pasaules kara 1945.g. Babītes pagastā izveidoja Babītes, Mazcenu un Trenču ciema padomes, bet Salas pagastā Salas un Lapmež-ciema ciema padomes. 1949.g. abus pagastus likvidēja. 1954.g. Babītes ciemam pievienoja Trenču ciemu. 1971.g. Salas ciemam pievienoja daļu Džūkstes ciema teritorijas. 1974.g. daļu Babītes ciema teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai. 1977.g. Babītes ciemam pie-vienoja likvidēto Salas ciemu un daļu Kalnciema ciema. 1989.g. daļu Babītes ciema iekļāva jaunizveidotajā Gātes ciemā. Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā 1990.g. Babītes un Salas ciemus reorganizēja par pagastiem, bet 2009.g. abus pagastus apvienoja, izveidojot Babītes novadu.

Informācija par objektu pievienota 05.03.2015.

>>>> Par Babītes novadu <<<<

BABĪTES PAGASTS Ceļš ved cauri 1977.g. dibinātajam Beberbeķu dabas parkam (tajā pamatā

mežaudzes – sils un mētrājs). Nākošā iela pa labi ved uz Babītes dzelzceļa staciju (līdz 1919.g. – Pūpes stacija), kas celta pēc arhitekta Pētera Federa projekta (Ot-rajā pasaules karā sagrauta, tad nemākulīgi atjaunota). Pie tās 1915.-1917.g. lat-viešu strēlnieku brāļu kapi.

Babīte (pa kreisi no ceļa) ir dzīvojamo māju masīvs, kas izveidojies pie

1901.-1904.g. izbūvētās Maskavas-Ventspils dzelzceļa līnijas Babītes stacijas. Babītes pagasta valde atrodas Piņķos, kas bija arī agrākais pagasta centrs.

Pa kreisi no šosejas Beberi, tālāk Priežu ciems, kur Priežu ielā 8 skandalozā Genadija Tovanceva māja.

Krustojums ar Rīgas apvedceļu, pa kuru ceļš ved arī uz Liepājas šoseju (A9)


http://www.babite.lv/

http://www.babitesnovads.lv/

http://www.babitesnovads.lv/vesture

http://www.babite.lv/public/31488.html

http://www.babite.lv/public/32557.html


– 5 –

Uz to izved satiksmes izkārtojuma mezgls – pirmais šāda veida Latvijā

– bez starpbalsta pārsegta 43 m plata klātne, nekur citur PSRS racionālāka konstruk-cija netika radīta; projektēts Lietuvā.

Šeit sākas maršruts „KURZEME: Liepājas šoseja: (RĪGA) – “Lāču” maiznīca – Ziemassvētku kauju piemiņas parks – (SALDUS) –

Skrunda – Kalvenes Zoo – Durbe – Grobiņa – (LIEPĀJA)”

Lejupielādēt ceļvedi: www.celvezi.lv

Turpinām ceļu pa Ventspils šoseju.

Dažreiz šeit veidojas tā saucamā “miglas zona” – laiku pa laikam te notiek autoavārijas.

Pa kreisi no ceļa:

Inbox.lv ledus halle http://inboxledushalle.lv/ Piņķi, Babītes pag., Babītes novads, +371 67147000

+371 29345990, [email protected]

Atvērta apmeklētājiem 2003.g. 29.maijā. Hallē izbūvēts starptautiskiem no-teikumiem atbilstošs ledus laukums (56 x 28 metri) un 1000 sēdvietas skatītā-jiem. Sportistu vajadzībām 9 ģērbtuves (aprīkotas ar dušām un WC), 4 žāvēta-vas, trenažieru zāle, treneru istaba.

Halli par treniņbāzes vietu izvēlējies Kontinen-tālās hokeja līgas (KHL) klubs “Dinamo Rīga”, bet ikdienā šeit trenējas un arī aizvada mājas spē-les Latvijas atklātā čem-pionāta komanda HK „Juniors”, kā arī Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) klubs „Rīga”.

Bez profesionāļu un amatieru hokeja komandu treniņiem un spēlēm, ledus halli aktīvi izmanto arī daiļslidotāji un hokeja skola „Dinamo”, kurā trenējas vai-rāk nekā 100 bērni un jaunieši dažādās vecuma grupās.

Ir konferenču telpa, VIP zona (atpūtas telpa ar saunu un džakuzi), restorāns-bārs „La rue Justine”, hokeja inventāra veikals, slidu noma un asināšana. Pie Halles stāvvieta 270 automašīnām. Informācija un attēls no: http://inboxledushalle.lv/par-mums Informācija par objektu pievienota 05.03.2015.

>>>> Inbox ledus halle <<<<

Drusku tālāk (arī kreisajā pusē):



http://inboxledushalle.lv/

mailto:[email protected]


– 6 –

Apbūves komplekss Saliena http://www.saliena.eu/ +371 6714 6321, [email protected]

Pēc vienota plāna veidots dzīvoja-mais komplekss ar savrupmājām, dzī-vokļiem un rindu mājām. Lielākais ne-kustamā īpašuma projekts Baltijā un vie-nīgais Golf Estate Latvijā. Sāka būvēt 2004.g. 455 ha platībā paredz izbūvēt premium klases dzīvojamo rajonu, golfa laukumu, infrastruktūras objektus, atpū-tas zonas, sporta laukumu, izglītības ie-stādes, kā arī tirdzniecības un biznesa parku. Paredzēti privātie parki ar strūkla-kām un bērnu spēļu laukumi. Par drošību rūpējas Salienas apsardzes dienests, bet uz visām ielām ir uzstādītas videonovērošanas kameras.

Salienas jaunākais projekts ir mazstāvu daudzdzīvokļu apbūves komplekss. Dzīvokļu autors ir pazīstamais arhitektu birojs "Sarma & Norde". Komfortabli un praktiski mājokļi ir funkcionāli pārdomāti līdz pēdējam sīkumam, tie projektēti ar modernāku energoefektivitātes tehnoloģiju pielietojumu.


>>>> Apbūves komplekss Saliena <<<<

Šeit sākas maršruts: „KURZEME: Piekraste (līcis): (JŪRMALA) – Lap-mežciems – Engure – Mērsrags – Roja – Melnsils – Kolka”


Ceļš šķērso nelielu Jūrmalas pilsētas teritorijas posmu un atkal ved pa Babītes pagastu.

(JŪRMALA) http://www.jurmala.lv http://www.tourism.jurmala.lv

Pilsēta Baltijas jūras Rīgas jūras līča krastā ar 57,6 tūks. ie-dzīvotājiem. Latvijas pazīstamākais kūrorts, kas vilina ar dabas bagātībām – maigo klimatu, jūru, veselīgo gaisu, ārstnieciskām dūņām un minerālūdeņiem. Pievilcību rada balto smilšu plud-male un plašie priežu mežu, modernas atpūtas un kūrorta iespējas.

Jūrmala ir Latvijas garākā pilsēta – izstiepusies gar piekrasti 26 km garumā, apvienojot 14 kādreizējos zvejnieku ciemus. Tagad tie veido modernas pilsētas daļas (secībā no Rīgas puses): Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Du-bulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Jaunķemeri un Ķemeri.

Jūrmala ir kļuvusi par lielāko kūrortpilsētu Baltijā, iecienītu starptautisku konferenču un sanāksmju vietu. Jūrmalu raksturo īpaša arhitektūra ar kokgrie-zuma dekoriem, vasarnīcu apbūves tipa namiem un kūrortiestādēm, kas jau no


http://www.saliena.eu/



http://www.jurmala.lv/

http://www.tourism.jurmala.lv/


– 7 –

19.gs. ir spilgta būvniecības iezīme pilsētas apbūvē. Greznākajām koka ēkām, ko projektējuši ievērojami arhitekti, ir plaši dārzi, baseini, strūklakas un dārza skulptūras. Senā koka apbūve ir saglabājusies Dzintaros.

Pilsētas lielākais vilinājums ir pludmale. Majoros un Jaunķemeros tā iegu-vusi Zilo karogu (pludmales ir tīras, drošas un labiekārtotas). Jūras krastā var iznomāt ūdens velosipēdus un ūdens motociklus, spēlēt futbolu, volejbolu vai mācīties sērfot. Dzintaru koncertzāle ir pazīstama koncertu un dažādu pasā-kumu norises vieta.

Informācija par objektu pārstrādāta 5.12.2015.

Detalizēts Jūrmalas ceļvedis būs pieejams

www.celvezi.lv

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> (Jūrmala) <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Ceļš ved taisni uz Jūrmalu, bet mēs griežam pa labi (tur, blakus ceļam, no-

asfaltēts placis, kur senāk bija lunaparks, pa labi ceļš ved uz Priedaini), tad braucam pa kreisi zem viadukta un nokļūstam uz Jūrmalas apvedceļa, kas ir Rīgas-Ventspils šosejas (A10/E22) daļa. Izbūvēts 1970.gadu vidū.

Pa kreisi no ceļa Egļuciems, tur:

Kokaudzētava “Bulduri” http://www.stadibulduri.lv/ Babītes pag., Babītes novads, „Egļuciems”, LV-2107

+371 29206732, +371 67755017, [email protected]

SIA JLD apzaļumošanas uzņēmums ‘Babītes novada kokaudzētava "Bulduri"’ nodarbojas ar dekoratīvo krūmu, koku, mūžzaļo augu un ziemciešu audzēšanu Latvijas tirgum. Vienīgais šāda profila uzņēmums Babītes novada un Jūrmalas apkaimē.

Kokaudzētava piedāvā: kvalitatīvu, pašu audzētu, Latvijas klimatiskajiem ap-stākļiem atbilstošu dekoratīvo augu stādāmo materiālu, skuju kokaugus, lapu kokaugus, ziemcietes, zālveida ziemcietes, dižstādus, iespēju iegādāties preci visu sezonu – no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Speciālistu konsultācijas par augiem, kas ir pieejami kokaudzētavā, par to audzēšanu, kopšanu un stādījumu ierīkošanu. Informācija no http://www.jld.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=81&Itemid=257


>>>> Kokaudzētava “Bulduri” <<<<

Ceļa labajā pusē norāde:



http://www.stadibulduri.lv/



– 8 –

Dabas liegums Darmštates priežu audze

Liegums dibināts 1977.g. lai aizsargātu īpatnēju priežu audzi, kas sēta 20.gs. sākumā no Vācijas ievestām sēklām (kokiem vairāk nekā 100 gadu). Tas aizņem teritoriju ~6 ha platībā pie Rīgas-Ventspils šosejas, netālu no Varkaļu kanāla.

Šo audzi var uzskatīt par pieminekli mež-saimniecības fiasko – izmantotās sēklas bija nekvalitatīvas un Latvijas klimats vācu priedēm nebija piemērots, tādēļ koki iz-auga līki, kropli un zaraini. Ar laiku pārējās Darmštates priedes nozāģēja malkai, šī ir vienīgā audze, ko atstāja augam. Informācija no http://www.jurmala.lv/page/307 un http://www.rigasmezi.lv/lv/atputas_iespejas/darmsta-tes_priezu_audze/Darmstates-priezu-audze/

Informācija par objektu pārstrādāta 05.03.2015.

>>>> Darmštates priežu audze <<<<

OGU PLANTĀCIJA Z/S “STRĒLNIEKI” http://www.strelnieki.lv/ +371 2916 6695 (Jānis Bierands), +371 677 55028

+371 2788 9240, +371 2916 5640, [email protected]

Babītes pagastā, uz robežas ar Jūrmalas pilsētu, 20 km no Rīgas (kartē:

https://goo.gl/maps/a7XG1). Gandrīz pretī Darmštates priežu audzei, ceļa kreisajā pusē uz mākslinieciski veidota koka stumbra uzraksts “Strēlnieki” un saimniecības ģerbonis. Pa zemesceļu jābrauc iekšā, tur stāvlaukums. Pie tā veikals, tālāk ogu lauki.

Piedāvājums: 1) Dārza apmeklējums ar gidu, 2) produkcijas degustācija, 3) produkcijas iegāde, 4) stādu iegāde, 5) konsultācijas par ogu audzēšanu.

2017 apmeklējuma laiks pēc vienošanās bērnu (EUR)

stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

ekskursija pa dārzu un produkcijas degustācija: 2,- 2,- 2,- 2,-

Šeit audzē lielogu dzērvenes, augstkrūmu mellenes, ci-donijas, aronijas un smiltsērkšķus. Šeit pat no tām ražo su-kādes, sulas, sīrupus, nektārus, marmelādi, dzērienus, tē-jas un ievārījumus, pieejamas svaigas un saldētas ogas.

Saglabājusies senatnē 18.gs. sākuma guļbūve bijusī Rī-gas rātes Mednieku māja , no tās arī cēlies māju nosaukums “Strēlnieki”, tur izstādīti seni darbarīki un bišu koki-stropi. Eksopzīcija liecina par agrāk dzīvojošo paaudžu nodarbēm.

Jāņa Bieranda zemnieku saimniecība „Strēlnieki” dibi-nāta 1992.g. Sākumā tā bija tradicionāla Latvijas piemājas saimniecība, kur audzēja dažādas kultūras un turēja mājlopus. Pamatā savām vajadzībām, atlikumu pārdodot tirgū. Ņemot vērā straujo tirgus attīstību un ie-spējas paplašināties, bija skaidrs, ka jāmeklē saimniecības specializācija. Saim-nieki izvērtēja augsnes īpašības un tai piemērotākās kultūras, tirgus tendences


http://www.strelnieki.lv/


https://goo.gl/maps/a7XG1


– 9 –

un pieprasījumu un izvelējās skābajām augsnēm piemērotas lauks kultūras, au-dzēt lielogu dzērvenes un augstkrūmu mellenes.

Tā kā zināšanas par šīm kultūrām Latvijā bija ļoti trūcīgas, nepieciešamo pie-redzi saimnieks, kooperējoties ar citiem Latvijas ogu audzētājiem, meklēja ār-valstīs. Pirmais lielogu dzērveņu lauks pēc divu gadu ilgiem lauka sagatavošanas darbiem tika iestādīts 2001.g. Pirmā raža, kas sasniedza tirgu, ievākta 2005.g. rudenī. Līdztekus lauka apkopšanas darbiem – mēslošanai, ravēšanai, kūdroša-

nai un smilšošanai, saimnieks kopā ar speciālis-tiem konstruēja un pielāgoja saviem laukiem teh-niku. Darbs ar augstkrūmu mellenēm sākās 2002.g., kad no ASV ievestajiem stādiem izveidoja melleņu dārzu. Pirmā raža tirgu sasniedza 2005.g. vasarā.

Ogas audzē, ievērojot integrētās audzēšanas metodes, kas garantē augstvērtīgu ražu. Pārstrā-des procesā netiek izmantoti mākslīgie konser-vanti un krāsvielas. Sukādes žāvē zemā tempera-

tūrā, maksimāli saglabājot ogu dabīgo vērtību, garšas un smaržas īpatnības. Pro-dukciju pārdod veikalā šeit pat uz vietas, zemnieku tirdziņos, veikaliem un iestā-dēm, pagatavo un piegādā korporatīvo dāvanu komplektus.

Zemnieku saimniecības specializācija ir arī stādu pavairošana un konsultāci-jas lauku ierīkošanā potenciālajiem dzērveņu un melleņu audzētājiem.

Mellenes aug 1 ha platībā, dzērveņu plantācija ir 3 ha liela. Ogas gatavas jūlijā. Sezonas laikā viens cilvēks dienā savāc vidēji 6 spaiņus ogu. Novākšanā piedalās visi gribētāja, kā atalgojumu saņemot 1/3 no salasītā.

2014. gada rudenī uzsākts jauns eksperimentāls LĀCEŅU projekts. Iestādītas no Somijas atvestās lāceņu “NYBY” šķirnes stādiņi. Krāsim pieredzi, mācīsimies iegūt lāceņu ražu piemājas dārzā.

Lielogu dzērvenes

Ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas at-ceļojis no Amerikas (pazīstama arī kā Ameri-

kas lielogu dzērvene). To dabiskais izplatī-bas areāls ir mērenā klimata joslas zona no Austrumu piekrastes līdz Centrāla-merikai un Kanādai, un no Dienvidka-nādas ziemeļiem līdz Apalačiem dienvi-dos. Dzērvenes sastopamas atklātos areālos un mitrās piekrastēs, skābos purvos. Sastopamas purvainās vietās un tiek plaši kultivētas.

Vēl pirms Amerikas „atklāšanas” dzērvenes lielos daudzumos patērēja vietējie – izmantoja pārtikā, medicīniski un ceremonijās. Sarkanie cilvēki dzērvenes sauca par "i-bimi" (rūgtā oga) un izmantoja tās, lai pagatavotu pemikanu (pemmican) - kaltētas brieža gaļas un ogu maisījumu, kas samī-cīts viendabīgā masā, izveidots plāceņa formā un izlikts saulē kaltēties. Dzērvenes dažreiz tika pievienotas pupiņām un kukurūzai, gatavojot su-kotašu (succotash). Indiāņu sievas no ogām gatavoja sautējošas kompre-



– 10 –

ses, ticot, ka uzliekot to uz saindētas bultas ievainojuma, inde tiks neitra-lizēta. Ogas izmantotas asiņošanas apturēšanai, jo tām piemīt savelkoša iedarbība. Dažreiz ogu sula izmantota kā krāsviela auduma uzlabošanai. Dzērvenes izmantotas, lai neitralizētu asins saindēšanos, tās apvienojot ar kukurūzas miltiem.

1816.g. Masačūsetsā ASV neatkarības kara veterāns Henrijs Hols tirdz-niecībai iestādīja pirmo dzērveņu dobi. Henrijs ievēroja, ka raža uzlabojās, kad vējš uz dobi atnesa smiltis. Smiltis palīdzēja dzērvenēm augt, neļaujot attīstīties nezālēm. 1820.g. viņš transportēja savas dzērvenes uz Bostonu un Ņujorku. Masačūsetsā ziņa par lielogu dzērveņu audzēšanu izplatījās strauji, tāpēc daudzi saimnieki pārstādīja šos augus savos dārzos. Dzēr-veņu industrija turpināja paplašināties viscaur ASV, tad nonāca Skandi-nāvijā un Lielbritānijā. Dzērvenes Nīderlandē ieviesa pēc amerikāņu kuģa ar dzērveņu kravu nogrimšanas piekrastē — krava tika izskalota krastā, dažas ogas iesakņojās un kopš tā laika tās tiek kultivētas Nīderlandē.

Augstkrūmu mellenes

Atšķirībā no lielogu dzērvenēm, kas ir dabīgi izveidojies savvaļas augs, augstkrūmu mellenes ir iegūtas selek-cijas rezultātā. Tās no savvaļas melleņu šķirnēm sāka veidot 20.gs. sākumā. Kopš tā laika un pirmajām šķirnēm ir pagājis gadsimts un nu tirgū tiek piedā-vātas dažādu šķirņu augstkrūmu melle-nes. Tās satur ievērojami vairāk antiok-sidantu nekā citi augļi, kas tiek bieži lietoti uzturā. Antioksidanti palīdz iz-vadīt no organisma holesterīnu, stimulē sirds un asinsvadu darbību, sa-mazina triekas iespējamību un attīra urīnceļus. Laboratorijās, veicot izmē-ģinājumus, ir pierādīts, ka, regulāri uzturā lietojot mellenes, tiek mazināti novecošanās simptomi. Tas, visticamāk, ir augstā antioksidantu līmeņa nopelns. Antioksidanti ir arī nozīmīgs aģents cīņā pret vēzi. Antocianīns, kas ir dabisks antioksidants, kā pierādījies, uzlabo redzi. Melleņu īpašības novērtētas jau ilgi pirms laboratoriju izmeklējumiem un informācija par melleņu pielietošanu uzturā un ārstniecībā atrodama gadsimtiem senā vēsturē Ķīnā, Amerikā, Krievijā un Centrāleiropā.

Informācija un attēli no: http://www.strelnieki.lv/, http://lv.wikipedia.org/wiki/Lielogu_dzērvene Informācija par objektu pievienota 11.03.2015., rediģēta 26.06.2015.

>>>> Zemnieku saimniecība “Strēlnieki” <<<<

Babotes pilskalns http://www.castle.lv/latvija/babite.html (ru) – Замок Бабите (Бабот - Babath)

Atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā starp Jūrmalas apvedceļu (A10) un Babītes ezera klāniem. Braucot no Rīgas puses, pirms Varkaļu kanāla tilta jānogriežas pa kreisi vietā ar norādi “Babītes pilskalns”. Nogriežoties meža ceļā, pēc ~300 m akmens, pie kura pa meža taku jāpagriežas vēlreiz pa kreisi, tālāk redzams informācijas stends, soliņš un pilskalns.


http://www.castle.lv/latvija/babite.html


– 11 –

Babotes (aplami saukts ‘Babītes’) pilskalns jeb Poļu kalns atrodas Lielupes labajā krastā Babītes ezera austrumu galā. 13.gs. šeit svarīgo tirdzniecības ceļu malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem – Ba-bates jeb Svētās Marijas pils (1219-1228). Pēc pašreizējā teritoriālā iedalījuma pilskalns atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā un ir vienīgais arheoloģiskais piemi-neklis Jūrmalā. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, apstiprināts ar Kultūras Ministrijas 29.10.1998 rīkojumu Nr.128 kā Valsts aizsardzības objekts Nr.: 2083. "Babītes pilskalns".

Deviņus metrus augsts kalns ar 10 x 20 m plakumu. Iespējams, ka kāpu pār-vietošanās ir mainījusi pilskalna sākotnējo izskatu. Vēl 1935.g. pilskalnā esot bi-jusi redzama 25 soļus gara ovāla bijušās pils vieta.

Līdz 13.gs. Lielupes baseins atradās zemgaļu Upmales valsts teritorijā un gar to gāja stratēģiski svarīgais Lielupes ūdensceļš un sauszemes ceļš (t.s. Zemgaļu ceļš) gar Lielupes labo krastu uz Zemgali. Livonijas krusta karu laikā 1219.g. pēc Mežotnes kaujas zemgaļi zaudēja kontroli pār Lie-lupes ūdensceļu.

Šeit, zemgaļu pamestā ostas nocietinājuma vietā pirmais Sēlijas bīskaps Bernhards no Lipes pēc 1219.g. uzcēla koka pili. Pēc viņa nāves 1224.g. to ieguva Sēlijas-Zemgales bīskaps Lamberts, bet ar 1226.g. 16.marta līgumu Lielupes lejteces labā krasta teritoriju ieguva Rīgas pilsēta. Par Zemgales bīskapam at-ņemto un Rīgai piespriesto Babates jeb Svētās Marijas pili Rīgas pilsēta samak-sāja 37 sudraba markas un palīdzēja pie jaunas pils būves otrpus Lielupei. 1228.g. zemgaļi un kurši rīkoja karagājienu uz Daugavgrīvu, kura laikā, iespē-jams, tika nopostīts arī Babītes cietoksnis.

https://geolocation.ws/v/P/71353136/babtes-pilskalns/en#

Tā kā pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1562.g. zemes, kas pašlaik skai-

tās Babītes novadā, nonāca Rīgas un Vidzemes pakļautībā, bet teritorijas Lielupes kreisajā krastā – Kurzemes hercogistes īpašumā, Lielupe kļuva



– 12 –

par divu valstu robežu. Līdz pat 18.gs. Salas pagasta rietumu daļa – Lielu-pes, Babītes ezera un upes ūdeņi bija Kurzemes hercoga un Rīgas pilsētas strīdus objekts, laiku pa laikam izraisot bruņotas sadursmes.

Pilskalna nosaukums cēlies no ezera nosaukuma. Vēlāk tas saukts arī par Poļu kalnu, jo Poļu-zviedru kara laikā 1622.g. poļu-lietuviešu karaspēks tajā ierī-kojis kara nometni, lai aizkavētu zviedru armijas pārvietošanos uz Jelgavu. Attēls no: http://img-fotki.yandex.ru/get/6422/7341159.1e1/0_9be84_84a30984_XL Informācija no: http://lv.wikipedia.org/wiki/Babītes_pilskalns


>>>> Babītes pilskalns <<<<

Netālu no Babītes pilskalna - Egļuciemā uz Babītes novada pašvaldībai pie-

derošās zemes atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis – Baznīckalns.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Babītes pagasts <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Braucam pāri:

VARKAĻU KANĀLS

Babītes ezera noteka uz Lielupi, saukts arī par Varkaļu pārrakumu. Izveidots 1988.g. aizbērtās Spuņņupes vietā, lai uzlabotu ūdensapmaiņu ezerā un lai sa-mazinātu caurplūdumu Lielupē pie Valteriem un Dubultu līkumā. Lai samazinātu sāļā jūras ūdens ieplūdi ezerā un stabilizētu ezera līmeni, ierīkotas slūžas, kas gan netiek darbinātas. Pa poldera apvadkanālu Varkaļu kanālā tiek ievadīti Ne-riņas, Dzilnupes un citu ezera austrumu gala pieteku ūdens. 1,7 km garo kanālu šķērso autoceļš A10.


>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Varkaļu kanāls <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

BABĪTES EZERS

Lagūnas tipa ezers veidojies ~3000-4000 gadu atpakaļ, no Litorīnas jūras at-daloties seklam līcim. Septītais lielākais Latvijas ezers – 23,6 km2, garums 13 km, platums 2,5 km, vidējais dziļums 0,9 m, apakšā 4-5 m bieza dūņu kārta. Tajā dzīvo 17 zivju sugas – līdakas, asari, līņi u.c. Seklais aizaugošais ezers un tā ap-kārtne ir nozīmīgā putnu koncentrācijas vieta gan migrācijas, gan ligzdošanas periodā (te mīt ap 50 putnu sugu), tāpēc ezers pasludināts par ornitoloģisku liegumu. Babītes ezers un Lielupe veido vienotu hidroloģisko sistēmu – pa Gāti ezerā iepludina Lielupes ūdeņus, bet pa Babītes ezera austrumu galā 1988.g rakto Varkaļu kanālu, kas to savieno ar Lielupi, laiž ūdeni atpakaļ upē – ezerā notiek ūdens cirkulācija. Salas pagasts tādejādi patiešām ir mākslīga sala. Pa-gasta centrs ir Spuņciems.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Babītes ezers <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<



– 13 –

SALAS PAGASTS

Varkaļu Osta un Ūdens sporta centrs http://www.varkaluosta.lv/ +371 2646 6068, [email protected]

Salas pagasta teritorijā, Lielupes krastā, gandrīz pretī Jūrmalas vēsturis-kajam un kultūras centram - Majoriem. Ventspils šosejas 5.kilometrā.

Izveidojusies no ģimenes laivu piestātnes un kļuvusi par tikšanās vietu ku-ģotājiem, makšķerniekiem, ūdenssportistiem un atpūtniekiem. Tā atrodas vietā, kur senāk bija Varkaļu pārceltuve, kura nodrošināja vietējo iedzīvotāju saskar-smi ar kūrortpilsētu Jūrmalu. Ostas ģeogrāfiskais novietojums un vēsturiskā at-tīstība ir izveidojusi trīs piedāvājuma pamatvirzienus: atpūta pie ūdens, makšķe-rēšana, ūdenssports. Informācija par objektu pievienota 05.03.2015.

>>>> Varkaļu Osta un Ūdens sporta centrs <<<<

Sīpolciems

Spuņciems (Sala) http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-57-VESTURE-_Kvaskova.pdf http://lv.wikipedia.org/wiki/Spuņciems

Ciems Babītes novada Salas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies uz Lielupi no Babītes ezera atdalošās zemes strēles pie agrākās Spuņņupes un autoceļa A10 15 km no novada centra Piņķiem un 29 km no Rīgas centra.

Vēstures avotos Sala (agrākais ciema nosaukums) pirmoreiz minēta 1225.g. sakarā ar Rīgas lauku novada robežu noteikšanu. Mūsdienu apdzīvotā vieta iz-veidojusies netālu no bijušās Salas muižas (Holmhof; atradusies dienvidaustru-mos no Zirgu salas). Par lielāku apdzīvoto vietu Spuņciems izveidojies pēckara gados, kad tas bija kolhoza «Padomju Latvija» (vēlāk a/s «Tēvzeme») centrs. Spuņciemā atrodas pagasta pārvalde, Salas sākumskola, bibliotēka, sporta un kultūras centrs, pasts.

Arhitektes Zaigas Gailes projektētās skolas nepabeigtā jaunbūve (pabeigta?)

Salas Sv.Jāņa luterāņu baznīca http://www.salasdraudze.lv/ +371 29231269, [email protected]

Baznīca celta 1869.-1870.g. Dievnamā 1871.g. darināta J.Dēringa altār-glezna “Jēzus pie krusta”. Draudzē 80 locekļi. Dievkalpojumi notiek katru svēt-dienu, plkst. 13.00., tos apmeklē vidēji 16 cilvēki.

>>>> Salas Sv.Jāņa luterāņu baznīca <<<<

Salas sākumskola - http://salassakumskola.weebly.com/. Informācija par objektu pievienota 05.03.2015.

>>>> Spuņciems <<<<

Pērnciems, Mežzara sala

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Salas pagasts <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<


http://www.varkaluosta.lv/


http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-57-VESTURE-_Kvaskova.pdf

http://www.salasdraudze.lv/


http://salassakumskola.weebly.com/


– 14 –

Pa labi, aiz Lielupes redz pamestos un izdemolētos Slokas papīrfab-rikas korpusus. Jau no 18.gs. Slokā darbojās vairāki kokrūpniecības uzņēmumi.

1895.g. Baltijas baronu izveidotā akciju sabiedrība smilšainajos klajumos, tagad norakto Kraukļu kalnu pakājē, lika pamatus celulozes fabrikai.

Slokas celulozes un papīra fabrika

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aisma-orupe-slokas-papirfabrikas-gals-un-sakums.d?id=15799688

http://diggers.lv/v2/index.php/industrialie-objekti/rupn/55-sloka-papira-un-celulozes-fabrika

http://www.tourism.jurmala.lv/page.php?id=1171

Gandrīz simts gadus bija lielākais un nozīmīgākais Jūrmalas rūpniecības uzņēmums. Būvniecību uzsāka 1895./1896.g. ziemā, bet pirmā produkcija sa-ražota 1898.g. Fabrikas ēku projektēšanā piedalījies ievērojamais arhitekts Vilhelms Bokslafs. Ar fabriku saistīti arī elektrības pirmsākumi Jūrmalā. 1897.g. fabrikas ģenerators deva pirmo strāvu, un no 1926.g. desmit gadu garumā tieši fabrika pilnībā apgādāja Sloku ar elektrisko strāvu. {} Līdz ar fab-rikas attīstību pieauga Slokas iedzīvotāju skaits un pirmā pasaules kara priekšvakarā tas sasniedza 4600. Pēc kara fabrika sekmīgi attīstījās kā akciju sabiedrība, un 1930.g. tajā darbojās jau sešas papīra ražošanas mašīnas. Mo-dernizējot ražošanu, celulozes fabrika starpkaru periodā kļuva par vienu no modernākajām fabrikām Z-Eiropā.

Pēc otrā pasaules kara fabriku, kas daļēji bija nodedzināta, ātri atjaunota, to rekonstruēja un paplašināja. 1970.gadu beigās kombināta teritorija bija lielāka par 80 ha, un tajā atradās vairākas fabrikas. Šeit ražoja afišu papīru, papīru saldējuma trauciņu un piena paciņu izgatavošanai, dažādu papīru pār-tikas produktu iesaiņošanai u.c. 1967.g. uzcēla Jūrmalas eksperimentālo teh-nisko informācijas līdzekļu fabriku „Tehnoinform”, kas ražoja perfokartes, perfolentes un formulārus skaitļošanas mašīnām, un bija lielākais šīs nozares uzņēmums Padomju Savienībā. Sākoties Atmodas laikam, pastiprināta uzma-nība tika pievērsta ekoloģijas problēmām – Lielupes un jūras piesārņošanai un 1988.g. 26.aprīlī Vides aizsardzības klubs organizēja plašu manifestāciju pie fabrikas. Tās darbību apturēja 1989.g., bet pilnībā to slēdza 1994.g. Fabri-kas ēkas 1990.gados netika izmantotas, bet pēc tam tās iznomāja dažādiem apsaimniekotājiem, mēģinot attīstīt vidējos un mazos ražošanas uzņēmumus.

Braucam pa tiltu pāri Lielupei.

Lielupe

Otra lielākā un ceturtā garākā Latvijas upe. Garums 119 km, sākas pie Bauskas satekot Mūsai un Mēmelei, ieplūst Rīgas jūras līcī. Baseina pla-tība 17 600 km2, upes kritums 10,8 m, augštecē dziļums ap 1 m, vidusdaļā pie Emburgas 1-3 m, pie ietekas vietām sasniedz 20 m.

Braucam cauri Brankciemam, pa labi paliek Sloka – Jūrmalas pilsētas daļa.

Būvniecības pasaules “Kurši”, blakus “Statoil” (ir WC – 1 kabīne).

Pārbraucos Lielupei, no Vidzemes iebraucam Zemgales reģiona.







– 15 –

Zemgale http://lv.wikipedia.org/wiki/Zemgale

Kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 2009.g. reformai ietvēra Jelga-vas, Dobeles un Bauskas rajonus, kā arī daļu no Saldus, Tukuma un Rīgas rajoniem. Līdz 14.gs. sākumam Zemgales dienvidu robeža gāja caur taga-dējās Lietuvas Šauļu un Paņevežas apriņķiem. Mūsdienu Zemgales terito-riālā identitāte izsekojama kopš Zemgales bīskapijas dibināšanas 1226.g. Zemgale vēsturiski bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas kultūrvēsturis-kajiem novadiem, tādēļ to robežas ir izplūdušas, tāpat kā robeža ar Vidze-mes kultūrvēsturisko novadu Daugavas kreisajā pusē ir vairāk politiski no-teikta 13.gs., dalot Rīgas un Zemgales bīskapijas, nekā kulturāla. Lielākā daļa Zemgales teritorijas ir līdzenums, atšķirībā no pārējiem Latvijas kul-tūrvēsturiskajiem novadiem, kuros ir arī augstienes.

ĶEMERU NACIONĀLAIS PARKS http://www.kemeri.gov.lv/ +371-6773-0078, [email protected] http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/rezervati.shtml#v9 Rīga 45 km

Administrācija: “Meža māja”, Ķemeri, Jūrmala LV-2012, Gide: Ineta Jansone, +371-2913-5543, 26,- par ekskursiju (2008).

Dibināts 1997.g., apvienojot vairākas agrāk iz-dalītas aizsargājamas teritorijas vienā kompleksā ar vienotu dabas aizsardzības un apsaimniekoša-nas plānu.

Nacionālo parku uzdevumi ir aizsargāt un saglabāt dabas, kultūrvēstures un kulturoloģis-kās vērtības – veicināt dabu nenoplicinošu saimniecisko darbību un nodrošināt dabas aiz-sardzību rezervāta un dabas lieguma zonās. Tāpat ĶNP funkcijās ietilps ekoloģiskā izglītošana un tūrisma veicināšana.

Platība 42 790 ha. (taisnstūris 15 x 25 km, Z pret jūru ir īsākā mala). Parka Z robeža ir jūra, D – Liepājas šoseja, A – Lielupe un R – Smārdes un Slampes lauki. NP teritoriju šķērso Ventspils šoseja un dzelzceļš Rīga-Tukums-Ventspils.

51% aizņem meži, 24% – purvi un 10% – ūdeņi, 12% – lauksaimniecības ze-mes un krūmāji, 3% – apdzīvotas vietas u.c. Parka teritorijā Kaņiera un Valguma ezeri, Lielais Ķemeru tīrelis un meža masīvi ap to. attēls: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/zemgale1/kemeru_nacionalais_parks1/basic/

Skats uz Kaņiera ezeru:

Parkam raksturīga liela bioloģiska daudzveidība. Me žu masīvos mīt stalt-brieži, meža cūkas, stirnas un vilki. Plašajos purvos mājo aļņi, ūdenstilpnēs aktīvi rosās bebri. Šeit mīt liels skaits putnu sugu – 73% no Latvijā sastopamajiem, starp tām daudzas, kam Ķemeru tīrelis ir vienīgā ligzdošanas vieta Latvijā. Latvijā un Ei-ropā reti sastopamie jūras ērglis, ūpis un lietuvainis te atraduši pastāvīgas mājvie-tas. Īpaši labvēlīgi barošanās un ligzdošanas apstākļi parkā ir dzērvei, mazajam


http://www.kemeri.gov.lv/


http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/teritorijas/rezervati.shtml#v9


– 16 –

ērglim un melnajam stārķim (gandram) – ligzdo 7-8 pāri (kopā ar Eiropas partne-riem tiek realizēts projekts “Gandrs” – melno stārķu ligzdu meklēšana). Vietām lielā skaitā ligzdo Rietumeiropā katastrofāli izzūdošā grieze. Mazskartie meži ir iz-cila dzīvesvieta retajiem dzeņiem – trīspirkstu, vidējam un baltmuguras.

Parkā atrodama ceturtā daļa no Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautajiem au-giem. Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, Pallasa sausserdis, dzelte-nā dzegužkurpīte, plašas lakšu (mežloku) audzes. Pie-jūras zonā ar kalciju bagāta-jās augsnēs nav retums dižā aslape, rūsganā melncere un parastā purvmirte (bal-zāmkārkliņš). Zāļu purvos krāšņi zied dažādu sugu or-hidejas – Baltijas, stāvlapu; asinssarkanā un planku-mainā dzegužpirkstītes, Lezeļa lipare.

Ģeogrāfiski Ķemeru apkārtne ir lielu ģeoloģisku struktūru saskarsmes punkts. Piejūras zemieni norobežo vairākas kāpu rindas (Krāču kalni, Zaļā kāpa u.c.), kas iezīmē senās Litorīnas jūras krastus. Senatnē zemei paceļoties, bet jūrai atkāpjoties veidojušies piekrastes lagūnu ezeri – Kaņieris, Duņieris un Slokas ezers. ĶNP ZR, Milzkalnes apvidū paceļas ledus laikmeta atstātās Ziemeļkurzemes kalnu krokas ar 30 m dziļo Valguma ezeru to pakājē. Jaunu attieksmi prasa Ka-ņiera ezera tagadējais statuss, kas iegūts 1995.g. parakstot Ramsas konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi.

No maija vidus ĶNP piedāvā sikspārņu vērošanas ekskursijas Ķemeru apkārt-nē. Sākums – pusstundu pēc saulrieta, ilgums – 2-3 stundas. Ekskursijas laikā var vērot sikspārņu izlidošanu no aukļkolonijas mītnes Ķemeru baznīcā, mācīties pazīt to balsis ultraskaņas detektorā un apskatīt tuvumā dzīvu sikspārni.

Vēl ir iespēja doties četru stundu ilgā laivu braucienā pa Slocenes upi uz Kaņiera ezeru. Slocene ir kā maza Latvijas Amazone, kas veido teku un atteku labirintu mitrajos mežos, reizēm vienkārši pazūdot starp ko-kiem. Tā kā šis maršruts ved cauri vienam no ĶNP rezervātiem, tas vienmēr notiek parka gida pavadībā.

Ķemeru Nacionāla parka vēsture

Pētījumi uzsākti ~100 gadu atpakaļ. 1946.g. tika izveidota purva meteorolo-ģiskā stacija, kur veica hidroloģisko moni-



– 17 –

toringu. Ap kūrortpilsētām veidoja sanitārās zonas, pirmās 1949.g. 1957.g. pie-ņēma lēmumu par 46000 ha liela Ķemeru rezervāta izveidi, bet tas netika reali-zēts.

1966.g. nodibināja pirmo liegumu, 1977.g. par aizsargājamām zonām kļuva L.Ķemeru tīrelis, Kaniera ezers un Slocenes ieleja. 80.gados nodibināja 12 mik-roliegumus – ap aizsargājamu putnu ligzdām. 1988.g. izstrādāja Ķemeru kūrorta apkārtnes apsaimniekošanas projektu, bet 80.gadu beigās atcēla sanitārās zo-nas – teritorija palika neaizsargāta. 1992.g. dibinātais Latvijas Dabas fonds iero-sināja šeit veidot nacionālo parku un ķērās pie projekta izstrādes.

Meži

ĶNP ir liela mežu daudzveidība. Meži aizņem apmēram pusi parka teritori-jas. Sausais priežu mežs (Zaļajā purvā Zaļā kāpa). Slapjš priežu mežs – purvos. Priežu meži nespēj normāli eksistēt bez ugunsgrēkiem (parasti vidēji reizi 100 gados), kad nodeg nelielie koki, arī virši un ķērpji. 1999.g. notika liels uguns-grēks, kad izdega > 300 ha. 2002.g. jūlijā vētrā tika lauzti daudzi koki. Parkā kri-talas nenovāc, jo kukaiņiem un putniem nepieciešami dažādas pakāpes satrū-dējuši koki.

Saules pusē priedēm mēdz būt oranžs sveķojums – izraisa kukaiņi, kas dzīvo zem mizas.

Melnās dzilnas katru gadu kaļ jaunu dobumu, vecos apdzīvo citi putni. Vie-nīgie putni, kas kaļ arī pie pašas zemes (ovāls dobums). Trīspirkstu dzenis – ap-lupina priedēm mizu, meklē zem tās kukaiņus.

Egļu meži. Ķemeru tīreļa pussalā un starp Tīreli un Zaļo purvu. Aug kūdras augsnēs, krīt arī no neliela vēja. Mēdz iet bojā no bebru darbības – ja teritorija applūst. Slapji melnalkšņu meži – Slocenes upes grīvas rajonā, uz Z no Ķeme-riem. Pavasarī tie ir ūdenī (palieņu dumbrājs), daudz mirušu koku īpatsvars – dažādas satrunēšanas stadijas. Īpašas sūnu sugas. Epofītiskās sūnas – aug uz dzī-va koka stumbra, ja augstāk virs zemes, jo neskartāks mežs. Dzīvo dzeņi, parkā 30 pāri baltmugurdzeņu – ĶNP simbols.

Ķemeru apkārtnē ļoti daudz augsto purvu – Zaļais purvs, Raganu purvs, Slo-kas purvs un, pats iespaidīgākais – Lielais Ķemeru tīrelis. Apkārtnē joprojām at-rodamas tranšejas no abiem pasaules kariem.

Kūdra. Pagrieziens uz dzelzceļa staciju “Kūdra” (pa labi). Pa kreisi aiziet ceļš P101, pa to var tikt uz Rīgas-Liepājas šoseju (11 km),

Kalnciemu (17 km) un Jelgavu (38 km).



– 18 –

ĶEMERI Administratīvi ietilpst Jūrmalas pilsētas teritorijā. Jau kopš 19.gs. vieta slavena ar dziedniecisko sērūdeņu avotiem, kas nereti

dēvēti par Svētavotiem. Dokumenti vēstī, ka tautas medicīnā avoti bijuši zināmi pat vēl agrāk. Ārsti uz šejieni sūtījuši slimniekus jau 18./19.gs. mijā. 1818.g. Bal-tijas ģenerālgubernators Pauluči nodeva sērūdeni ķīmiskai analīzei, un latvietis Dāvids Hieronims Grindelis (1776-1836, slavens ķīmiķis un farmaceits) apstipri-nāja to dziednieciskās īpašības (smird gan tas pēc puvušām olām). Ķemeros at-rodas vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu, ar tiem ārstē ādas un acu slimības, kā arī reimatismu.

1825.g. Klīves mežkungs slimnieku uzņemšanai uzcēla viesnīcu un vannu ēku, pievedot tam sērūdeni mucās. Par kūrorta dibināšanas gadu uzskata 1836.g., kad Krievijas cars Nikolajs I nākamās sēravotu iestādes rīcībā nodeva 740 ha kroņa mui-žas zemes. 1838.g. tika atklāta valsts peldu iestāde ar 32 numuriem. No tā brīža kūrvieta sāka uzplaukt. 1877.g. atklāja dzelzceļa satiksmi ar Rīgu.

Vāciešiem iebrūkot Latvijā, 1915.g. krievi apkāpjoties nodedzināja Ķemerus, bet dziedniecības iestādi izpostīja un uzspridzināja. 20.–30.gados Latvijas val-dība kūrortu atjaunoja. Padomju laikā šurp brauca atpūsties no visas plašās sa-vienības – darbojās slavenās sanatorijas “Ķemeri”, “Latvija” u.c. Šobrīd te valda samērā liela pamestība un postaža.

Ķemeru parks

Kādreiz tik daiļā Ķemeru viesnīca (būvēta 1933.-1936.g. pēc arhitekta

Eižena Laubes projekta) atgādina pili. Klasicisma pērle Laubes modernistiskajā skatījumā – viena no izcilākajām Latvijas brīvvalsts celtnēm. Klasisko formu cē-lumu uzsvēra krāsojums, ēkai iegūstot “Baltās pils” nosaukumu. Padomju laikā tajā atradās Ķemeru sanatorija. Tagad celtne ir privātīpašumā.

Viesnīcai apkārt daiļdārznieka M.Vārgnera 1851.-1861.g. iekoptais parks ar kanāliem, daudzajiem tiltiņiem, Mīlestības saliņu un citiem pagātnes liecinie-kiem tagad nolaists līdz pēdējam. Parkā piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātā-jiem un direktoriem – 1861.g. koka stumbra izskatā veidotajā piemineklī norā-dīti visu direktoru vārdi.

Ķirzaciņas avotā pasmeļams sērūdenis. Tepat parkā – koka Sv.Pētera un Pāvila Ķemeru pareizticīgo baznīca (1893)

saglabājusies kauju joslā gan Pirmajā gan Otrajā pasaules karā. Pie baznīcas pie-mineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem krievu karavīriem (1925).

>>>> Ķemeru parks <<<<

Tā kā jūrmala atrodas 6 km no Ķemeriem, 19.gs. radās vajadzība pēc ceļa uz

turieni. Ap 1840.gadu nosprauda ceļa trasi Ķemeri-Ķemeru jūrmala. 1912.g. šajā posmā atklāja tramvaja satiksmi, kas pastāvēja līdz 1933.g, kad

pēc pirmās šosejas izbūves sliedes nojauca.



– 19 –

„Meža Māja”

Viena no spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm Latvijā celta 1933.g. pēc arhitekta F.Skujiņa projekta. Sporta un atpūtas kompleksu nodēvēja par "Jautro odu", vēlāk te darbojās restorāns ar tādu pašu nosaukumu. Restorāns ar plašu āra terasi, un greznu, kokgriezumiem rotātu kamīnzāli bija ļoti populārs ne tikai viesu vidū, šeit iegriezās arī slavenības. Restorāns pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam, pēc kara ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju „Meža māja” (jeb “Лесная дача”). 1997.g. pēc Ķemeru nacionālā parka izveides, tā kļuva par parka administrācijas centrālo ēku. 2006.g. veikta ēkas rekonstrukcija.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Ķemeri <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Ja brauc uz Jaunķemeriem, ceļa labajā pusē Slokas purvs, kreisajā – Raganu

purvs. Kreisajā pusē arī nelielais Melezers. Nozīmīgs nacionālā parka objekts ir Ķaņiera ezers.

Par Kaņiera ezeru apraksts ceļvedī „KURZEME: Piekraste (līcis): (JŪR-

MALA) – Lapmežciems – Engure – Mērsrags – Roja – Melnsils – Kolka”


Dodamies atkaļ uz šoseju A9 un turpinām ceļu Ventspils virzienā.

LIELĀ ĶEMERU TĪREĻA PURVA LAIPA Pabraucot garām pagriezienam uz Ķeme-

riem, kreisajā pusē ir ieslīps ceļš ar norādi uz Ķemeru kapiem. Pa šo ceļu jābrauc ~4 km līdz stāvvietai, tad jādodas ar kājām tālāk (vēl pārsimts metru), tur sākās ~3 km garā laipa, kas met cilpu un atved atpakaļ. Nedrīkst nokāpt no laipām – pēdas purvā paliek vairākus gadus.

Jau pirms daudziem gadiem šeit iz-likta laipa purva pētnieku vajadzībām, bet tad šī vieta netika popularizēta. Taga-dējo, tūristiem domāto izbūvējis ķemernieks Jānis Bramanis 2000.g.

Šis purvs Veidojies ~9 tk gadu (par ko liecina 9 metrus biezais kūdras slānis). Lielais Ķemeru tīrelis ir liels un vecs purvs ar unikāliem sīku ezeriņu un akaču labirintiem. Tā ir ne tikai rīdzinieku un jūrmalnieku iecienīta dzērveņu lasīšanas vieta, bet arī mājvieta daudziem neparastiem un retiem augiem un dzīvniekiem, kuru skaitā ir tādi putni kā purva tilbītes un arī parkā mītošajai vilku ģimenei. Starptautiskas nozīmes putnu atpūtas un barošanās vieta pārlidojumu laikā. Te ligzdo 10 aizsargājami putni.




– 20 –

20.gs. 60.gados sāka tīreļa norakšanu un kūdras ieguvi. Bet tad atklāja, ka tieši zem Ķemeru apkārtnes purviem veidojas sērūdeņi, kas ir Ķemeru kūrorta pamatvērtība, un kūdras ieguvi pārtrauca. Tīrelis ir unikāls tieši ar šo sērūdeņu veidošanos dolomīta pamatiežu un purva masīva mijiedarbībā.

Purvi

Purviem ir noslēpumains un bīstams veidols. Daudzi uzskata tos par krop-liem dabas veidojumiem, tādēļ cilvēku tur staigā mazāk (kas augiem un dzīv-niekiem nāk tikai par labu). Purvu raksturo trīs apstākļi: 1) pastāvīgs mitrums; 2) specifiska augu valsts; 3) kūdras uzkrāšanās. Kūdra ir nesadalījušās orga-niskās vielas; lai tās sadalītos, jādarbojas baktērijām, kas lielā mitrumā ne-dzīvo (sadalījusies organika ir augsne).

Skaitās, ka purvs ir tas, kur ir vismaz 30 cm kūdras. Kūdras slānis pieaug vid. 1 mm gadā. Atklāto purvu platība Latvijā – 4,9%, 10% – kur 30 cm kūdra (arī mežos). Lielākie purvi: Teiču purvs un Lielais Ķemeru tīrelis.

Purvi veidojas: 1) pārpurvojoties augsnei; 2) aizaugot ūdenstilpnēm. Sa-propelis – nesadalījušies ūdensaugi.

Purvu veidi: 1) zemie purvi – barojas gk. no gruntsūdeņiem, veidojas ~50 gadu laikā;

tipiskas grīšļu sūnas. 2) vidējie purvi – pārejas posms no zemā uz augsto. 3) augstie purvi – bieži veido kupolu, raksturīgas sfagnu sūnas, kas uzkrāj

ļoti daudz mitruma. Veidojas 8-10 tk gadu laikā. Purvi uzkrāj ļoti daudz ūdens un tad pakāpeniski to atdod, tādejādi pasar-

gājot apkārtni no lieliem plūdiem un liela sausuma. Eiropā palicis maz purvu, tas varētu būt iemesls 2002.g. vasaras plūdiem Čehijā un Vācijā.

Purvu augi un dzīvnieki: Mušu orfīda – zieds līdzīgs mušai un pievilina mušas (piemāna). Augstajos purvos – makstainā spilve, parastais baltmeldrs, polijlapu andromeda, purva šeihcērija, apaļlapu rasene (barojas ar kukai-ņiem). Dzērves, lietuvaiņi, purva tilbīte, lielā čakste (barojas ar spārēm, mazām vardītēm). Strupastes, sermuļi, cīruļi. Ķirzakas, čūskas. Vairākus ga-dus atpakaļ manīts purva bruņurupucis, to grūti atrast.

>>>> Lielā Ķemeru tīreļa purva laipa <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Ķemeru Nacionālais parks <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Aiz pagrieziena uz purva laipu iebraucam Tukuma novadā.

Tukuma novads

http://www.tukums.lv/tukuma-novads

Pašvaldība Zemgalē. Izveidots 2009.g. apvienojot bijušā Tukuma ra-jona Tukuma pilsētu un desmit pa-gastus. Robežojas ar Engures, Mērsraga, Kandavas, Jaunpils, Dobe-les, Jelgavas un Babītes novadiem, kā arī Jūrmalas pilsētu. Administratīvais centrs ir Tukuma pilsēta. Platība 1191 km, 33 tk. iedzīvotāju.


http://www.tukums.lv/tukuma-novads


– 21 –

Pagrieziens uz Smārdi un Milzkalni (ceļš V1446).

Šeit sākas maršruts „KURZEME: Valgums – TUKUMS – Ķesterciems – (TALSI) – Valdemārpils – Dundaga – (Mazirbe)”


Ozolpils muižas kungu māja būvēta 1931.g. Nesen pie tās bija Zvēru un putnu dabas takas, bet tagad vairs nav.

LIDOSTA “JŪRMALA” http://jurmalaairport.com/ Smārdes pagasts, Engures novads, LV-3129,

+371 2941 6494, +371 6311 9119, [email protected]

Lai arī pašlaik lidosta vēl nav izmantojama ceļošanai, interesenti var ap-meklēt aviācijas muzeju, uzzināt par lidostas vēsturi un pārvērtībām, kā arī iepazīties ar lidostas attīstības nākotnes plāniem. Ekskursijā iekļauta torņa, skrejceļu, kaponieru, angāru, lidostas inženiertehniskā dienesta tehnikas un muzeja lidmašīnu apskate. Tās ilgums ir viena stunda.

Lidosta «Jūrmala» (ICAO: EVJA; iepriekš – Tukuma lidos-ta, ICAO: EVTA, EVTJ) ir gaisa pārvadājumu lidlauks Engures novadā 4 km no Tukuma cen-tra. Sertificēts (2014) vizuāla-jiem lidojumiem diennakts gai-šajā un tumšajā laikā. Lidlaukā ir viens 2502 m garš un 45 m plats betona plātņu seguma skrejceļš. 2010.g. uzbūvēts termināls pasažieru lidostas vajadzībām.

Militārais lidlauks

Izveidots bijušajā militārajā lidlaukā, kas agrāk bija viens no galvenajiem PSRS militārajiem lidlaukiem Latvijā. Lidlauks minēts jau 1939.g. kā PSRS rezer-ves militārais lidlauks un kodolieroču noliktava.

1939.g. saskaņā ar Latvijai uzspiesto savstarpējo palīdzības līgumu PSRS izvietoja savu aviāciju Latvijas lidlaukos. Nacistiskajai Vācijai uzbrūkot PSRS, lidlaukus nācās pamest, bet pēc kara tajos atkal ieradās PSRS lidmašīnas. Pa-domju armija sāka paplašināt vecos un būvēt jaunus lidlaukus.

Otrā pasaules kara laikā 1941.-1944.g. to izmantoja Vācijas kara aviācijas Luftwaffe vienības. 1944.g. rudenī tajā bija stacionēts aviācijas leģions Luftwaffen-Legion Lettland. Pēc kara PSRS Jūras kara spēki šeit iekārtoja savu militāro lidlauku, kura uzdevums bija kontrolēt gaisa telpu virs Baltijas jūras un karadarbības gadī-jumā veikt uzlidojumus objektiem Baltijas jūras reģionā.

1947.g. PSRS armija sāka paplašināt Tukuma lidlauku, tika ierīkotas karaspēka daļas kodolieroču noliktavas. Te dienēja 80 augstākā ranga militārpersonas un 22 apsardzes karavīri. Vēl reiz lidlauks tika paplašināts 1952.g., 1960.g. te tika izvietots Padomju Savienības 6.atsevišķās Ļeņingradas radiotehniskās brigādes (RTB) daļa.



http://jurmalaairport.com/



– 22 –

1975.g. izvietots Baltijas kara flotes (BKF) jūras triecienaviācijas pulks – Baltijas kara flotes 668. bumbvedēju aviācijas pulks ar bumvedējiem Jak-28I un Jak-28L, kas at-radās angāros un no augšas nebija redzami.

1975.g. 9.novembra naktī Tukuma lidlaukos stacionētās lidmašīnas veica kaujas operāciju pret Rīgas jūras līcī esošo pretzemūdeņu kuģi "Сторожевой", uz kura bija sākusies pret PSRS vadību vērsta sacelšanās. Līdz 1989.g. lidlauka noliktavās glabā-jās 24 kodolgalviņas.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat padomju karaspēka izvešanai (1991-1993) Tukuma lidlaukā bija stacionēts 240. Sevastopoles-Berlīnes Jūras trie-cienaviācijas pulks ar 29 virsskaņas bumbvedējiem Su-24.

Pēc Krievijas karaspēka izvešanas 1993.g. pavasarī lidlauku pārņēma Latvijas Nacionālie bruņotie spēki. Bija plānots izmantot kā rezerves lidlauku gadījumam, ja Rīgas lidosta tiktu bloķēta. Daļa no teritorijas, kuru nebija plānots izmantot militā-rajām vajadzībām, tika nodota vietējām pašvaldībām (Smārdes, Slampes u.c. pa-gastiem). Daļa zemes tika privatizēta, bet daļu paturēja pašvaldības savām vajadzī-bām, piemēram, Smārdes pagasts izmantoja teritorijas daļu, kur atradās daudzdzī-vokļu nami, industriālā parka izveidei. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki, atsakoties no sākotnējām iecerēm, veica teritorijas privatizācijas procesu un tā nokļuva privāt-personu rokās. Lidlauks tika izpostīts un ēkas izdemolētas.

Pasažieru lidosta

2005.g. Tukuma lidlauka atjaunošanai dibināja uzņēmumu SIA “Tukums Air-port”, kurā 50% piederēja Smārdes pagastam, bet otra puse – “K.S. AVIA”. Pa-gasts uzņēmuma izveidē investēja zemi, bet "K.S.AVIA" līdzekļus lidlauka atjau-nošanai. Pēc "Lursoft" datiem Tukuma lidlauks pastarpināti caur uzņēmumu "K.S.AVIA" gandrīz pilnībā pieder Latvijas uzņēmējiem Konstantīnam Solo-duham un Sergejam Ščukinam.

Tajā un nākamajā gadā renovēja skrejceļus, 300 ha lidlauka teritorijas tika ap-nesta ar 10 km garu žogu. Aktīva darbība risinājās 2007.-2008.g.: pievedceļu būv-niecība un renovācija, angāru un kapanieru renovācija, elektrības līniju un transfor-mātora ierīkošana, degvielas uzpildes stacijas uzstādīšanā, lidlauka gaismas signālu sistēmas uzstādīšana.

2009.-2010.g.: renovācijas darbi tehniskajā zonā, meteo iekārtu uzstādīšana. 2010.g. janvārī sāka celt pasažieru terminālu. Kopējās investīcijas līdz 2010.g. vidum sasniedza četrus miljonus latu. 2010.g. rudenī lidostas skrejceļš aprīkots ar īpašu gaismas signālu sistēmu, kas ļauj pacelties diennakts tumšajā laikā. Tukuma lidostas attīstības plānā ir zema budžeta aviokompāniju (piemēram, Ryanair, Norwegian, Wizz Air) piesaiste no lidostas “Rīga”.

2011.-2012.g.: ILS sistēmas uzstādīšana, VOR/DME uzstādīšana, lidlauka gaismas signālu sistēmas sertificēšana, lidlauka manevrēšanas ceļu un peronu pārklā-šana ar jauno asfalta se-gumu, lidlauka (TOWER)



– 23 –

dispečera darba vietas aprīkošana ar nepieciešamo tehniku un rīkiem, nepiecieša-mās tehnikas iepirkumi inženiertehniskajam dienestam un virszemes apkalpošanas dienestam.

Tagad Tukuma lidlaukā jeb lidostā “Jūrmala” izvietotas Čehijā ražotās reak-tīvās lidmašīnas “Baltic Bees”, kas paredzētas apmācībai un aerobātiskajiem li-dojumiem. Informācija un attēli no http://lv.wikipedia.org/wiki/Lidosta_”Jūrmala”, http://jurmalaairport.com/, http://turis-magids.delfi.lv/latvija/tukuma-lidlauka-prezenteta-reaktiva-lidmasina-raimonds-pauls.d?id=45648594, http://www.skyscraper-city.com/showthread.php?t=1303927&page=2


>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> “Jurmala Airport” (Tukuma lidosta) <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Krustojums ar Tukuma-Jelgavas ceļu (P98).

Uz „Cinevillu” jābrauc pa ceļu P98 (Slampes u Jelgavas virziena), pēc ~10 km jāgriež pa labi uz Praviņu dzelzceļa staciju, tai garām un tad vēl dažus km.

KINOPILSĒTA „CINEVILLA STUDIO” http://www.cinevilla.lv/ +371 2860 6677 (Mareks), +371 2635 2511 „Vidusvecvagari”, Slampes pagasts, Tukuma novads, LV-3119, [email protected]

Piedāvājums: ekskursija pa teritoriju un iekštelpām (patstāvīgi vai ar gidu), iespēja iejusties aktiera lomā un iepazīties ar filmēšanas un ieskaņošanas specifiku, specefektu šovs, naktsmājas, ēdināšana, peintbols, kvadricikli.

2017 I-VII: 10-19 bērnu 0-7

(EUR) bērnu 7-12

(EUR) pens. (EUR)

pilnā (EUR)

apmeklējums: 0,- 1,50 1,50 3,-

Ekskursija gida pavadībā* (~1 stundu): 4,- 4,- 4,- 4,-

Specefektu šovs* (~1 stundu): 4,- 4,- 4,- 4,-

Ekskursija + specefektu šovs* (~2 stundas) 6,- 6,- 6,- 6,-

Filmu skatīšanās 3,- 3,- 3,- 3,-

* Cena grupām no 15 pers.

‘Latvijas Holivuda’ ir Baltijas valstīs vienīgā tik plaša mēroga kino dekorācija brīvā dabā. Tā piedāvā ielūkoties kino tapšanas aizkulisēs un paver plašas iespē-jas kinoindustrijā. 150 ha zemes, tagad apgūti 15 ha.

Kinopilsētas veido-šanas iniciators ir LNT ģenerāldirektors An-drejs Ēķis. Tās būvnie-cība uzsākta 2004.g. maijā vēsturiskās spēl-filmas „Rīgas sargi” uz-ņemšanai. Filmas darbība risinās 1919.g. Rīgā, tādēļ filmēšanai tika radīta pilsēt-vide ar tam laikam raksturīgajām iezīmēm. Bruģētās ielas un ēku fasādes vēl sa-glabājušas filmas „Rīgas sargi” kauju laika postījumu zīmes.


http://www.cinevilla.lv/



– 24 –

http://www.vietas.lv/objekts/kinopilseta_cinevilla/

Šeit skatāmi vēsturisku tiltu fragmenti, kas vizuāli līdzīgi oriģināliem – til-tiem, kas atradās Rīgā līdz 20.gs. sākumam. Kinopilsēta var lepoties ar savu upi – Daugavas kasta līnijas fragmentu, kas mākslīgi izveidots kā kanāls un veiksmīgi tika izmantots „Rīgas Sargu” filmēšanā. Tieši kā 20.gs. sākuma arhīva fotogrāfi-jās, upes krastā pietauvots kuģītis.

Kinopilsētā ir arī savs bruņojuma arsenāls. Protams, ka šīs bruņumašīnas, kaujinieku ekipējums, lielgabals un smagā kara laika tehnika, ir bīstami tikai fil-mās. Sarežģīto konstrukciju butaforiskās mašīnas, kas vizuāli precīzi kopē tā laika kara tehniku, patiesībā ir kino mākslinieku prasmīgs meistardarbs. http://cinevillastudio.com/wp-content/uploads/2015/05/Cinevillas-piedz%C4%ABvojums-Karte-2015.jpg

Šeit vairāk nekā 40 statisku, fundamentālu un butaforisku objektu, kā arī ~20 pārvietojamu rekvizītu un butaforiju, kas izgatavotas pēc arhīvu fotogrāfijām. Kinopilsētā atradīsiet daudz interesantu faktu par 20.gs. vēsturi, ieraudzīsiet ēku un tiltu fragmentus, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies. Šeit varēsiet iejusties kaujinieku lomā, gida pavadībā pastaigāties pa vecpilsētas ielām, garšīgi paēst brīvdabas krodziņā un iepirkties tirdziņā, kuri gan darbojas sezonāli.

Cinevillā filmēts: Rīgas sargi (1997), Rūdolfa mantojums (2009), Sapņu komanda 1935

(2012), fragmenti filmai par Krievu-Japāņu karu, fragmenti Dienvidkorejas fil-mai “Mans ceļš”.

Mākslas filma ‘Rīgas sargi’

http://www.imdb.com/title/tt0471359/ http://www.tvnet.lv/zinas/rigassargi/article.php?id=527415 http://jauna.diena.lv/lat/arhiivs/fokuss/kaa_bija_patiesiibaa_ar_ticiibu_savai_valstij

Režisors Aigars Grauba, Producents Andrejs Ēķis, Scenārija autors Andris Kolbergs, Galvenajās lomās Jānis Reinis, Elita Kļaviņa, Artūrs Skrastiņš, Montāža Aigars Bišofs. Izdota 2007.g. 11.nov. Ilgums 118 min. Budžets ~2 500 000 lati. (lielākais no Latvijas filmu budžetiem).


http://www.imdb.com/title/tt0471359/

http://www.tvnet.lv/zinas/rigassargi/article.php?id=527415

http://jauna.diena.lv/lat/arhiivs/fokuss/kaa_bija_patiesiibaa_ar_ticiibu_savai_valstij


– 25 –

„Rīgas sargi” (starptautiskais nosaukums "Defenders of Riga") ir Latvijā uzņemta vēsturiska mākslas filma par 1919.g.novem-bra notikumiem pēc Pirmā pa-saules kara beigām, Brīvības cīņu laikā. Filma uzņemta no 2004-2007, īpaši filmas uzņemšanas vajadzībām uzceltā kinopilsētā Cinevilla. Jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par skatītāko latviešu filmu, kas tapusi pēc neatkarības atgūšanas, kad to bija noskatījušies vai-rāk nekā 123 000 skatītāju.

Sižets: Pēc ilgajiem Pirmajā pasaules karā svešumā pavadītajiem ga-diem Mārtiņš (Jānis Reinis) atgriežas Latvijā pie savas līgavas Elzas (Elita Kļaviņa). Tikām Rīgu grasās sagrābt vācu karaspēks krievu virsnieka Pā-vela Bermonta vadībā un šķiet, ka vienīgā Latvijas cerība iepretī vācu pār-spēkam ir Sabiedroto valstu atbalsts. Tomēr Mārtiņš un saujiņa citu droš-sirdīgo ir gatavi cīnīties par Latvijas neatkarību. <…>

http://www.tvnet.lv/zinas/rigassargi/article.php?id=52974108.01.2008.

„Rīgas sargi” pārspējuši „Titāniku” „Rīgas sargi” astoņu nedēļu laikā pēc pirmizrādes kļuva par visu laiku

skatītāko kinofilmu Latvijā. Kopš 1997.g. 11.novembra, kad sākta de-monstrēšana, līdz 2008.g. 6.janvārim to noskatījušies 139 442 skatītāji. Līdz ar to ir apsteigts kinofilmas „Titāniks” sasniegums – 138 146 skatītāju filmas demonstrēšanas laikā visā Latvijā.<…>

Kompleksa kodols ir vairākas dekorāciju grupas:

Lielpilsēta

Te atrodas Daugavas krasta līnijas fragments, vēsturiskas ēku fasādes, tram-vaja līnija ar vēsturiski precīzi atveidotu tramvaju (trambuls) un tiltu fragmenti. Šie objekti veidoti pēc 19.gs. beigu foto-grāfijām un arhīvu materiāliem.

Filmēšanas paviljons. Šeit apskatāms baznīcas tornis, kas izbūvēts filmas „Rīgas sargi” vajadzībām un kur filmēta nu jau leģendārā epizode ar Bermonta dalību. Pastāvīgi skatāma jauno mākslinieku izstāde un foto ekspozīcija par filmas „Rīgas sargi” tapšanu. Kostīmniecība glabā latviešu un Bermonta karavīru kostīmus un kaujinieku ekipējumu, angļu jūrnie-ku uniformas, medmāsu un vēsturiskos civiliedzīvotāju kino kostīmus.

Spīķerī glabājas kostīmi. SWH halle.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Elita_K%C4%BCavi%C5%86a

http://lv.wikipedia.org/wiki/Elita_K%C4%BCavi%C5%86a

http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%81vels_Bermonts

http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%81vels_Bermonts


– 26 –

Kino muzejā apkopoti tematiskie materiāli – kino žurnāli, laikraksti, bukleti un speciālā literatūra no 1960.g., ekspozīcijas par Kinopilsētā uzņemtajām fil-mām, kurās apskatāmi rekvizīti no filmām „Baiga Vasara”, „Rīgas Sargi” un „Rū-dolfa Mantojums”. Te var apskatīt vēsturisku radioaparātu, kameru un televi-zoru kolekciju.

Mazpilsēta

Savukārt Mazpilsētai raksturīgas koka ēku fasādes, ugunsdzēsēju depo, baznīca (2007), noliktava, fabrikas vār-ti, tirgus laukums un iebraucamā vieta. Izmantojot autentisku dzelzceļa aprīko-jumu, uzbūvēta dzelzceļa līnija, pārmijas, divi dzelzceļa vagoni un īsta lokomo-tīve. Bērnu pilsētiņa.

Cinevillas krodziņš

http://cinevillastudio.com/?page_id=1198 – ēdienkarte

Atvērts katru dienu 10:00-19:00. Te Jūs gaidīs čaklās krodziņa bitītes, kas parūpēsies par Jūsu vēdera priekiem!

“Rūdolfa sēta”

2007.g. te uzsākts jauns filmu projekts – Jāņa Streiča filma „Rūdolfa manto-jums”. Tā ir labsirdīga komēdija par latviešu lauku dzīvi 20.gs. sākumā. Tās pa-mātā ir R. Blaumaņa darbu retrospekcija pēc režisora Jāņa Sreiča scenārija. Uz-ņemšana norisinās Kinopilsētā, pielāgojot esošās ēku fasādes un objektus citai vēsturiskajai situācijai, kā arī tiek veidots jauns dekorāciju komplekss – Kurze-mes sēta jeb Rūdolfa saimniecība. Uzņemšana notika 2007.-2009.g.

Vēl kompleksā: basketbola, volejbola un futbola laukumi, estrāde. Cinevillas

Arēna (900 m2) piemērota gan izklaides, gan kultūras pasākumiem. Viesnīcā 13 numuri, katram no tiem kādas filmas nosaukums.

Informācija un attēli no: http://cinevillastudio.com/, http://www.deutscheshaus.lv/lv/index.php/photos/album/4.html, Informācija par objektu rediģēta 12.03.2015., 15.06.2015.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Kinopilsēta „Cinevilla” <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Pa ceļu P98 atgriežamies krustojumā un pa Rīgas-Ventspils šoseju (A10/E22) atkal dodamies Ventspils virzienā.


http://cinevillastudio.com/?page_id=1198


– 27 –

(TUKUMS) http://www.turisms.tukums.lv/ TIC: Talsu 5, +371-631-24451 http://www.tukums.info/ [email protected]

Tautā saka ‘Uz Tukumu pēc smukuma!’. Pilsēta Zemga-les novadā; Tukuma novada centrs; 12.lielākā pilsēta Latvijā. 20 tk. iedz. (75% latvieši, 16% krievi, 3% baltkrievi, 2,3% čigāni).

Tāpat kā daudzas citas piekrastes pilsētas, Tukums atrodas uz smilšu pakalniem. Nosaukums cēlies no līvu valodas – tutkom – gals, maa – zeme = gala zeme (otrs variants tutku magi – kau-dze kalnu).

6.-13.gs. Tukuma pilskalnā atradusies līvu koka pils, 9.-11.gs. tas ietilpa Vanemas valstiņā un jau tolaik bija nozīmīgs centrs. Vēstures dokumentos Tuckemen pirmo reizi minēts 1253.g. līgumā par Kursas sadalīšanu, kad teritorija nonāca Livonijas or-deņa pakļautībā. 1299.g. Slocenes kastā jau bijusi uzcelta ordeņa pils, pārējās ēkas auga ap to. Miests pirmo reizi minēts 1445.g. Tajos laikos Slocene bija kuģojama un Kaņiera ezers kalpoja par ostu. Tā kā Tukums atradās pie liela satiksmes ceļa starp Prūsiju un Livoniju, tas veiksmīgi attīstījās kā tirdzniecības centrs, kļūdams par no-pietnu konkurentu Rīgai. Tādēļ 1484.g. rīdzinieki izlaupīja un nodedzināja Tukumu.

Poļu-zviedru kara laikā te iebruka gan poļi, gan zviedri, un izlaupīja Tuku-mu. Pēc kara hercogs Jēkabs pacentās arī Tukuma uzplaukuma labā – tika uz-pludināta Slocenes upe (izveidojot Tukuma ezeru), uzbūvētas dzirnavas, kal-tuve un misiņa lietuve (izgatavoja lielgabalus, ieroču daļas). 1710.g. mērī miruši 2/3 tukumnieku, pārējie sabēga mežos. Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, atjaunoja satiksmi no Rīgas uz Kuldīgu un Ventspili caur Tukumu. Bet apriņķa pilsētas tiesības Tukumam piešķīra Katrīna II 1795.g. 1837.g. tika apstiprināts pilsētas ģerbonis – trīs zaļas egles uz zaļa pakalna (tas attēlo Milzu kalnu).

Tukums sāka straujāk attīstīties pēc Rīgas-Tukuma-Ventspils (1878) un Jelgavas-Tukuma (1904) dzelzceļa līnijas atklāšanas.

Tukumā skolā gājuši Z.A.Meierovics un E.Birznieks-Upītis.

Šosejas A10 malā, labajā pusē, pie apļa:

Dzīvnieku barības ražotne “Tukuma Straume” un graudu elevators

http://www.straume.lv/ Tumes pagasts, Tukuma novads, +371 63181126, [email protected]

Veikala darba laiki: I-V: 8.30-17.30, VI: 9-13.30. +371 25620207.

A/S “Tukuma Straume” ir uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dzīvnieku barības ražošanā. Tai ir trīs pamatno-

zares: barības ražošana produk-tīvajiem dzīvniekiem, barības ra-žošana mājdzīvniekiem, graudu pirmapstrāde un glabāšana. Pēdējo piecu gadu laikā ir investēti līdzekļi: pilnvērtī-gās barības cehā; graudu kaltē un uzcelta Latvijā un Baltijā pirmā modernākā mājdzīvnieku barības ra-


http://www.turisms.tukums.lv/

http://www.tukums.info/


http://www.straume.lv/



– 28 –

žotne. Uzņēmumam ir sava laboratorija, kur veic izejvielu un gatavās produkcijas kvalitātes kontroli. Piesaistot ES līdzfinansējumu 2005.g. uzņēmums izveidojis jaunu un tehnoloģiski modernu mājdzīvnieku barības ražotni. Tehnoloģijas izvēlē priekšroka tika dota pasaules vadošajiem iekārtu ražotājiem, kuri garantēja ražoša-nas procesa precizitāti un augstāku automatizācijas pakāpi. Ražotni apmeklēt nav iespējams.

Produkcija tiek izplatīta Latvijā un citās valstīs. Pazīstamākie produkti: Suņiem - "Dogo ar gaļu", "Dogo ar mājputnu gaļu", "Vau-vau ar vistu", "Dogo Pro Line", "Dogo senior". Kaķiem - "Frederix ar gaļu", "Frederix ar zivīm", "Ņau-ņau ar vistu", "Ņau-ņau ar gaļu". Ir produkti arī citiem mājdzīvniekiem. Barības receptūras ir sa-stādījusi praktizējoša vetārste, kura savā privātpraksē ir specializējusies tieši uz suņu un kaķu ārstniecību un ikdienā saskaras ar šo dzīvnieku veselības problēmām.

A/S “TUKUMA STRAUME” teritorijā ir graudu elevators (to redz jau pa gabalu), kura tilpums ļauj sezonā pieņemt graudus līdz pat 45 000 t. SAPARD projekta ietvaros uzstādīta jauna graudu kalte ar priekšattīrītāju. Kaltes jauda ~60 tonnas stundā nodrošina lielāku efektivitāti, līdz ar to klientiem sezonas laikā nav ilgs laiks jāpavada stāvot rindā, lai nodotu graudus. Šeit veic graudu pirmapstrādi, kaltēšanu un glabāšanu. Graudi pēc kvalitā-tes un veida tiek glabāti atsevišķās tilpnēs. Uzglabājam pārtikas un lopbarības kvie-šus, miežus, rudzus, auzas un rapsi. Informācija un attēli no http://www.straume.lv/, http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/4798889/3225098/93384, http://tukuma-straume-lv.vieglicelot.lv/lv/object/tukuma-straume.htm


>>>> Dzīvnieku barības ražotne “Tukuma Straume” <<<<

Par TUKUMU atsevišķā ceļvedī. Lejupielādēt: www.celvezi.lv

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> (TUKUMS) <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

“Neredzamais tilts” – padomju laikā pa dzelzceļu no Jaunsātu grants kar-

jera vesta grants. Tagad karjers izstrādāts un viadukts novākts. Vecmoku pilskalns, Vecmoku pilsdrupas.




– 29 –

JAUNMOKU PILS http://www.jaunmokupils.lv/ Tumes pagasts, Tukuma novads, LV-3139 http://www.draugiem.lv/jaunmokupils/ +371-26-187-442, +371-63-107-125 http://www.muzeji.lv/lv/museums/jaunmoku-castle-museum/ [email protected] http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/5509570/jaunmoku_913

Piedāvājums: 1) pils interjeru un Meža muzeja apskate patstāvīgi vai ar gidu, 2) ekskursija Zīmes centrā, 3) zāļu tēju degustācija, 4) viesnīca, 5) restorāns, 6) viesības un pasākumi (kāzas, balles, korporatīvi).

2017 I-VII: 9-17 bērnu

(EUR) stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

Pils apmeklējums: 0,70 1,50 1,50 2,50

Zāļu tēju degustācija: 2,- 3,50 3,50 3,50

5 EUR ģimenēm (2 pieaugušie + 2 bērni). Gids latviešu valodā 7 EUR, svešvalodās (krieviski, angliski) 15 EUR / 25-30 cilv.

Zīmes centrs: 1,50 EUR par 1 zīmes veidošanu. Apmeklējums iespējams tikai gida pavadībā iepriekš rezervējot grupām līdz 10 cilvēku. Gids 7 EUR. Vienas zīmes veidošana aizņem 10-15 min.

Zāļu tēju degustācija: samaksā ietilpst pils apskate + Zāļu tēju degus-tācija un informatīvā lekcija. Apmeklējums iespējams tikai gida pavadībā iepriekš rezervējot. Gids 7 EUR (stāsta par tējām ~1 stundu).

Pieejami arī citi pakalpojumi: http://www.jaunmokupils.lv/muzejs/

Jaunmoku pilij ir īpaša vieta Latvijas arhitektūras šedevru vidū. Tā ir viena no jaunākajām Latvijas pi-līm – uzcelta 1903.g. kā Rī-gas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību pils pēc arhitekta Vilhelma Boksla-fa projekta. Neogotiskā sti-la formas apvienojušās ar jūgendstila elementiem. Valsts nozīmes arhitektū-ras piemineklis. Tagad pilī skatāmas grezni 20.gs. sākuma interjeri, otrajā stāvā – Meža muzejs. Tornītī ekspozīcija par medību tēmu un iespēja redzēt apkārtni no augšas. Bijušajā staļļu ēkā - Zīmes centrs. Ir restorāns un viesnīca.

Muižas nosaukums Neumocken (senprūšu valodā – “jaunie lauki”), pirmo

reizi dokumentos minēts 1544.g. Jaunmoku pili projektējis ievērojamais vācbaltu arhitekts Vilhelms Bokslafs

(1858-1945), kurš ir pazīstams arī kā Rīgā Mākslas Akadēmijas ēkas projekta au-tors. Arhitektūrā neogotikas stila elementi (sarkanie ķieģeļi, vertikāli akcenti gan fasādē, gan jumta daļā) apvienoti ar jūgendstila būvapjomu principiem.

Rīgas mēra Džordža Armitstreda medību pils celta 1901.-1903.g.


http://www.jaunmokupils.lv/

http://www.draugiem.lv/jaunmokupils/

http://www.muzeji.lv/lv/museums/jaunmoku-castle-museum/


http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/5509570/jaunmoku_913

http://www.jaunmokupils.lv/muzejs/


– 30 –

Džordž Armitsteds (1847-1912) bija Rīgas mērs 1901.-1912.g. Šajā lai-kā viņa vadībā Rīgā izbūvēja ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, veica dzelzceļa būvi.

Par Armitstedu ģimenes locekļu līdzekļiem tika uzcelta Bērnu klīniskā slimnīca. Atzīmējot viņa 150.dzimšanas dienu, 1997.g. tika izdota viņa mazmeitas grāmata “Baltijas stāsti”, kurā daudz interesantu faktu par Ar-mitstedu dzimtu un notikumiem Latvijā 20.gs. sākumā.

Armitsteds bija Jaunmoku īpašnieks no 1885.g., taču viņš te praktiski nepaguva uzturēties – 1904.g. pēc tēva nāves pārņēma savā pārziņā Rindzeles muižu un Jaunmokas pārdeva baroniem

Brinkeniem. 1910.g. muiža pārgāja baronu fon Ungernu-Štenbergu dzimtas īpašumā. Ša-

jā laikā saimniecības platība bija 1276 ha liela, baroni audzēja graudaugus un no-darbojās ar piena lopkopību – tiem bija ~200 govju ganāmpulks. 1917.g. baroni nomainīja petrolejas lampas ar pašu mui-žā ģeneratoru ražotas elektriskās strāvas apgaismojumu. Muižas saimnieciskās dzīve tika uzturēta pienācīgā līmenī – darbojās ķieģeļceplis, noritēja tirdznie-cība ar kokmateriāliem, pastāvēja vil-ciena satiksme ar Rīgu. Līdz pat agrārre-formai šeit augstu vilni sita aristokrātijas vasaras un izbraukumu atpūtas dzīve. Pils bija viesu izmitināšanas, mājīgas va-karēšanas un atpūtas mītne, nevis rezidence.

1918.g. muižu ieguva vācu izcelsmes lauksaimnieka Vilhelma Freimaņa ģi-mene. Arī viņi piekopa lauksaimniecību, īpaši zirgkopību. 1920.g. pirms Agrārās reformas Jaunmoku muiža (1394 ha) tika sadalīta, bet 1929.g. muižas centrs pār-dots Rīgas pašvaldības Slimokasei, kas šeit ierīkoja bērnu sanatoriju un atpūtas namu “Cīrulīši” (tur vienas nometnes laikā atpūtās ~160 bērnu). Daļa muižas bija Freimaņu ģimenes īpašumā vēl 1930.gados.

Otrā pasaules kara laikā pili izmantoja gan krievu, gan vācu armija. Kara sā-kumā te bija ierīkota krievu seržantu skola, tad vācu raidstacija, bet kara beigu posmā – vācu kara hospitālis.

Pēckara gados pili izmantoja MTS (Mašīnu traktoru stacija), “Meliorācija”, “Lauktehnika”, ierīkojot kantorus. Lielajā zālē rādīja kino un rīkoja balles. Pilī ir bijis arī veikals, 70.gados – komunālie dzīvokļi 20 ģimenēm. Neviens no apsaim-niekotājiem neveica remontus un barbariska izturēšanās pret mākslas darbiem (piemēram krāsns podiņiem) bija ikdienišķa parādība. 1974.g daļēji sabrukusī Jaunmoku pils nonāca LPSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pār-ziņā. 1979.-1989.g. tika veikti atjaunošanas darbi.

No 1992.g. pili apsaimniekoja Valsts Medību saimniecība, tagad kopš 2000.g. – VAS “Latvijas valsts meži”.

Pilī regulāri tiek rīkotas mākslas izstādes. Tāpat te pieejama viesnīca un sa-rīkojumu zāle.



– 31 –

LEĢENDA: Jaunmoku pils leģendas pamatā ir patiess notikums, kas risi-nājies 20.gs. sākumā. Tā stāsta par jaunu meiteni Doroteju, kuru visi saukuši vienkārši par Dorīti. Pirmā pasaules kara laikā pilī uzturējās vācu armija. Tajā laikā te par bērnu aukli strādājusi jauna meitene Dorīte. Dorīte iemīlē-jusi kādu virsnieku, bet armija ilgi nav palikusi vienā vietā. Virsnieks aizbrau-cis, bet meitene palikusi mātes cerībās. Dorīte nespējot pārdzīvot šķiršanos un negribot piedzīvot kaunu, meklēja mierinājumu lielajā pils dīķī. Pēc šī tra-ģiskā notikuma pils iemītnieki dažreiz manījuši bēniņstāvā baltās drēbēs tērptu meitenes tēlu. Dorītes gars nebija radis mieru. Reiz Jaunmoku pili kā ekskursanti bija apmeklējuši divi vācu zinātnieki, kuri nodarbojās ar dažādu enerģiju pētniecību. Izmantojot elektroniskus mērinstrumentus, viņi izstai-gāja pili un noteica, ka visstiprākā enerģija nāk no bēniņstāva. Viņi esot pat sarunājušies ar Dorīti, jeb Balto dāmu un noskaidrojuši, ka viņa ir labsirdīgs spoks. Arī pils darbiniekiem reizēm ir bijušas tikšanās ar Balto dāmu – tukšā pilī esot bijis dzirdams soļu troksnis un durvju vēršanās.

Jaunmoku pils apskate

1.stāvs: Ienākot pa parādes ieeju, skatam paveras

lielākais pils lepnums – unikāla Podiņu krāsns, ko izgatavojusi firmā “Zelm & Boehm”

1901.g. Šī krāsns, kas ir pasaulē vienīgā, sastāv no 130 podiņiem ar uzgleznotiem 50 dažādiem Rīgas un Jūrmalas skatiem no 19./20.gs. mijas (zirgu tramvajs, Uzvaras kolonna Rīgā, Jūrmalas pludmale ar peldu ratiem u.c.). Daudzi sižeti veltīti Rīgas 700 gadu svinībām (krāsns uzdāvināta Dž.Armitstedam pēc pilsētas jubilejas). Krāsns restaurēta 2011.g. Valsts kultūras piemineklis.

(Pils interjerā saglabājušās četras keramikas podiņu krāsnis, kas izgatavotas firmā “Zelm & Boehm”).



– 32 –

Baltā zāle ar plašajiem logiem, izeju uz ve-randu, balto kamīnu un klavierēm, padomju varas gados tikusi izmantota svinību un kinote-ātra vajadzībām. Tagad tā atkal atguvusi sākot-nējo izskatu un te uz pirmo valsi tiek aicināti jaunlaulātie kāzu ekskursijas laikā.

Sarkanā zāle kādreiz ir bijusi pils pirmo īpaš-nieku ēdamzāle. Ap masīvo koka galdu vakaros pulcējusies visa ģimene un ēdiens no virtuves, kas atradusies cokola stāvā, līdz ēdamzālei esot ticis piegādāts ar īpašu liftu. To, ka pils kādreiz ir celta tieši medību vajadzībām atgādina pie sienas esošās medību trofejas.

2014.g. pavasarī tika pabeigti rekons-trukcijas darbi un nu pils saloni ieguvuši pa-visam citu izskatu un noskaņu. Sadarbībā ar firmu „Morris@Co” telpās iemājojis angļu jūgendstils. Daudzveidīgie dabas motīvi, ro-taļīgi vijīgās līnijas, krāsu bagātīgās nianses un to piesātinātība, kas redzama tapešu rakstos un mēbeļu audumos, ļauj la-bāk izjust jūgendstila dzīvīgumu. Saloni 20.gs. sākumā sniedza iespēju mājas viesiem jauki pavadīt laiku nelielās interešu grupās. Lai radītu tā laika reālāku vidi, pilī pamazām top Tējas salona, Kungu kabineta un Dāmu salona interjers.

Tējas salons iekārtots mierīgos pasteļtoņos, kas rada apstākļus nesteidzīgai atpūtai un savu domu sakārtošanai.

Kungu kabineta iekārtojuma idejas vēl gaida realizāciju, bet jau tagad, pa-teicoties tumšajiem toņiem tapešu un audumu rakstos, jūtama muižas īpašnieka nopietnība darbos un stingrība lēmumos.

Dāmu salons – īsti romantiska vieta dāmu sa-runām – rotaļīgi spēlējas ar dabas motīviem arī mēbelēs. Smalkā spoguļvitrīna, elegantie posta-menti un kamīns piedod telpai rotaļīgumu un vieglumu, savukārt pils oriģinālās mēbeles – sēd-mēbeļu grupa ar sofu un krēsliem liek aizdomāties par muižas laikiem.

Pēdējais salons iekārtots pils cēlāja Džordža Armitsteda (1847-1912) piemiņai. Tajā godam iz-stādītas Armitstedu dzimtas piemiņas lietas: Džor-dža Armitsteda un viņa kundzes Sesilas (dz.Pichlau), kā arī vectēva Dž.Armitsteda portreti, ceļojuma koferis, sofa un zilais izšūtais spilventiņš. Piemiņas istaba ir veidota, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar izcilākā Rīgas mēra dzimtu, dzīvi un darbu.



– 33 –

2.stāvs:

MEŽA MUZEJS Par tā izveidi tika nolemts jau pils restaurācijas laikā. 1991.g. pils otrajā stāvā

iekārtotas pirmās ekspozīcijas par mežu apsaimniekošanu un medību tēmu, pa-rādot daudzveidīgos mežsaimniecības instrumentus – koku stādāmos mietiņus, ķīļus, mērāmrīkus, atsveķošanas darbarīku un citus darbarīkus.

Te var izbaudīt meža burvību un apskatīt dažādas ekspozīcijas, kas stāsta par Latvijas mežu iemītnie-kiem, koku sugām un mežsaimniecī-bas vēsturi. Ekspozīcija „Meža ap-saimniekošana” ataino mežsaimnie-cības darba procesus un darbarīkus 20.gs., bet kopš 2017.g. janvāra ap-skatāma jauna interaktīva ekspozīcija “Mežs un tā nozīme cilvēka dzīvē”.

Šeit arī Zāļu tēju degustācija. Zāļu tējām ir ne ti-kai patīkama garša, bet arī veselībai labvēlīgas īpašī-bas.

Torņa zālē mākslas un kultūrvēstures izstādes

tiek mainītas katru sezonu, bet nemainīga ir sudraba etviju kolekcija ar medību tematiku, kā arī kolekcija ar sudraba un zelta mono-grammām, kas agrāk rotājušas mednieku cepures, jostas un ieročus.

Tornis: 20 m augstajā tornī augšā ved daži desmiti pakāpienu. Tajā ekspozīcijas par

medību tēmām – Izstāde „Ne pūkas, ne spalvas” dod ieskatu 20.gs. pirmās pu-ses medību lietās – šaujamieroču kolekcija un populārāko tā laika medību suņu attēli skatāmi torņa pirmajā platformā, nākošajā – medību ainas senajās foto-grāfijās. Tad seko ekspozīcija par kompleksa restaurāciju un attīstību no 1974.g. līdz šodienai. Augšējā platformā muižas bijušo teritoriju plānojumi. No augšas plašs skats uz tuvo un tālo Jaunmoku apkārtni.

Pamata stāvs:

Restorāns-kafejnīca “Liepaleja”

Nosaukumu ieguvis par godu 100 gadīgajai liepu alejai pils parkā. Telpu no-formējums akcentēts ar jūgendstila dizaina elementiem. Eleganti atturīgais in-terjers, klusinātā atmosfēra, patīkamā apkalpošana un izmeklētā virtuve ir tie kvalitātes kritēriji, ko piedāvā restorāna klientiem. Piedāvā īpašo bērnu ēdien-karti un restorāna ēdienkarti. Restorānā ir ap 45 vietām un 20 — kafejnīcas zālē. Piedāvājumā īpašas septiņu kārtu romantiskas vakariņas sveču gaismā.

>>>> Jaunmoku pils <<<<



– 34 –

Bijusī staļļa ēka

Garena ēka pie stāvlaukuma. Griestu velves balstās uz metāla kolonnām, kas īpaši pēc pasūtījuma izgatavotas Sanktpēterburgā. Pēc rekonstrukcijas tajā iz-veidotā Kolonnu zāle pasākumos un koncertos var uzņemt līdz 400 apmeklē-tāju, bet jumta stāvā iekārtoti viesnīcas numuriņi.

Zīmes centrs Ekskursija Zīmes centrā atklās līdz šim

vēl nepiedzīvotas sajūtas. Te ir iespēja vēl neredzētā veidā, izmantojot mūsdienu teh-noloģijas, izmēģināt, kā veidojas Zīmes, ar kurām cilvēki bieži vien identificē sevi, savu ģimeni vai tautu. Galvenais elements, kas atgādina akmens kubu, uztver un ataino ornamenta veidā vēstījumu, ko pauž cil-vēka ķermenis un instinkts. Tas ir aizraujošs piedzīvojums. Ekskursijas noslē-gumā tiks izdrukāta un iedota apmeklētājam zīme, kas atspoguļo viņa iekšējās būtības raksturu. Attēlu ievietošanai ceļvedī atsūtījusi Jaunmoku pils muzeja administrācija.

>>>> Bijusī staļļu ēka <<<<

Attēlu ievietošanai ceļvedī atsūtījusi Jaunmoku pils muzeja administrācija

Pils parks

Parkā uz Z no pils piemineklis kritušajiem latviešu un vācu karavīriem (1944-1945), ko 1991.g. veidojis Pauls Jaunzems. Te bija apglabāti hospitālī mi-rušie un Džūkstes kaujās kritušie kareivji, 90.gados karavīru pīšļus pārapbedīja Lestenes brāļu kapos.



– 35 –

Rododendru dārzs

Dārzu sāka veidot 2011.g. par godu Jaunmoku pils 110 gadu jubilejai. Pirmo rododendru stādīšanā piedalījās pils bijušo īpašnieku – Armitstedu, Ungernu-Šternbergu, Freimaņu dzimtas radinieki, kā arī personas, kuras devušas nozī-mīgu ieguldījumu pils kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

>>>> Pils parks un Rododendru dārzs <<<<

Pils apkārtnē vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, kur 20.gs. sākumā atrastas

vairākas senlietas.

Netālu 1887.g. atrasts Rietumeiropas sudraba monētu depozīts (~400

monētu), kas tur ticis noslēpts 11.gs. vidū. Vērtīgākās monētas nodotas Londonā Britu muzejā.

Pateicamies Jaunmoku pils administrācijai un personīgi muzeja vadītājai Daigai Šmitenbergai par papildinājumiem un labojumiem ceļvedī! Informācija no: http://www.jaunmokupils.lv/ u.c. avotiem

Informācija par Jaunmoku pils pārstrādāta 11.03.2015., papildināta 15.06.2015., rediģēta 20.02.2017.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Jaunmoku pils komplekss <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

KATAVBAS RODODENDRS

Vecmokās „Ķīļu” kapos aug Latvijā visvecākais un vienīgais kokveida rodo-dendrs, kura vecums ir aptuveni 150 gadi.

Vecmoku muižas barona dēlam bijusi mīļotā meitene – Jaunmoku muižas dārznieka meita. Meitene bijusi ļoti daiļa, un tikpat skaista bijusi arī viņu mīles-tība. Abu mīlestībai ceļā stājās vecā baronese, kura izšķīra mīlniekus, aizsūtot dēlu uz Vāciju studijās. Mīlošās meitenes sirds salūza… Viņa atdusas Ķīļu kapos – pusceļā starp abām muižām.

Ap 1860.g. barona dēls atgriezās muižā, bet savu mīļoto vairs nesastapa. No Vācijas viņš atveda svešzemju augu – Katavbas rododendru, ko uzstādīja uz mei-tenes kapa, teikdams: „Lai tas aug un zied mūžīgi kā mūsu mīlestība!”

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Katavbas rododendrs <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

KAIVES SENČU OZOLS http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fkoki=180 (2 foto, komentārs) http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm (foto, teksta maz) http://vdc2.vdc.lv:8998/lva/dk_read/DK_PCKG_WWW.KOKS_VIEW?p_dizk_id=804

Tukuma novads, Sēmes pag. 500 m ZR no Kaives muižas, 120 m DA no „Senčiem”, pļavā starp dārziņiem. Ceļmalā autostāvvieta un norāde uz dižozolu.

Šis ozols ir vecākā dzīvā radība Latvijā. Tā vecums vērtējams uz 700-1000 gadiem. Turklāt arī Latvijas resnākais ozols, tā stumbra apkārtmērs ~10 m. Koka augstums 18 m. Cik zināms, ozols nav bijis upurkoks. Pēc visa spriežot, agrāk šī


http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fkoki=180

http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Koki/Sencu.htm

http://vdc2.vdc.lv:8998/lva/dk_read/DK_PCKG_WWW.KOKS_VIEW?p_dizk_id=804


– 36 –

vieta nav bijusi apdzīvota, jo tik lielam kokam senie iedzīvotāji nebūtu gājuši garām, to neizmantodami kā upurko-ku. Par Senču ozolu to sauc tāpēc, ka netālu atrodas mājas “Senči”. 1937.g. dižkoku pieminējis E.Jansons žurnāla “Daba un Zinātne” 4.numurā. Kara un pēckara gados ozols piemirsts, un tad atkal apzināts 1964.g.

Arī apkārtne ir ļoti ozolaina, te aug vairāki dižkoki, kuru stumbra apkārtmēra min līdz 1 m augstumam pārsniedz 4 m. 0,5 km uz ZA no Kaives MRS, aiz vecajiem baronu kapiem, lauka vidū zaļo ozols ar stumbra apkārtmēru 4,5 m. 1 km uz Z no Kaives pie “Krūmiņiem” trīs dižozoli: 4,2 m, 4,5 m un 5,0 m resni.

Attēls no: http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=99&what=36

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Kaives senšu ozols <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Pie Birzrules Meierovica piemiņas vieta. 1925.g. 22.augustā autoka-

tastrofā gāja bojā Latvijas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (dz.1887.g. Durbē). Daļēji saglabājusies 1935.g. viņam par piemiņu stādītā bērzu birzs. Šeit uzstādīts piemineklis.

PŪRE Pūre slavena ar zemeņu stādiem. Dabūjami šeit arī citi stādi. Dārzkopības

firma “Pūres dārzi”. „Pūre food” ražo ievārījumus u.c. konservus. Pūres dārzko-pības izmēģinājumu stacija dibināta 1930.g.

Pūres luterāņu baznīca http://www.ltg.lv/pures_baznica (ir foto) +371-2917-7832 http://www.vietas.lv/objekts/pures_evangeliski_luteriska_baznica/

Baznīcu cēlis Gustavs Filips fon Rennes, tā iesvētīta 1805.g. Tagadējo izskatu ieguvusi pēc pārbūves un atjaunošanas, ko 1858.g. veicis Aleksandrs Lēberehts Hermanis fon Renne. No tā laika saglabājušies arī neogotiskais koka altā-ris, barokālā kancele un kunga sols. Viens no krāšņākajiem baznīcas dekoratīviem elemen-tiem bijuši seši krāsainie logu gleznojumi, kuros attēloti Pūres dzimtkungu un viņu sievu alianses ģerboņi. (Daļa skaisto logu vitrāžu tagad glabājas Rundāles pils muzejā). 1964.g. baznīcu slēdza, tad nojauca krusta torni un izmantoja kā kapliču. 1967.g., uzņemot


http://www.ltg.lv/pures_baznica

http://www.vietas.lv/objekts/pures_evangeliski_luteriska_baznica/


– 37 –

Rīgas kinostudijas mākslas filmu „Kad lietus un vēji sitas logā” (ifdb.lv/f3582), baz-nīcas inventārs tika bojāts. 1975.-1984.g. ēku atjaunoja un piešķīra tai kultūras un vēsture pieminekļu statusu. 1989.g. dievnams atsāka darbu.

Baznīcas priekšā milzīgs ozols, kas stādīts 1883.g. pieminot M.Lutera 400-to dzimšanas dienu. Attēls: http://wikimapia.org/8705529/lv/Pūres-evaņģēliski-luteriskā-baznīca

>>>> Pūres luterāņu baznīca <<<<

1 km uz A no baznīcas (pāri dzelzceļam) atrodas pilskalns Mūļu kalns – tipisks

10.-12.gs. kuršu pilskalns ar 2 m augstu valni D galā. Tā augstums 10 m, plakums 35x50 m, malas mākslīgi nostāvinātas. „Zviedru senkapi” – šeit vistālāk A atrastie kuršu uguns apbedījumi. Iespējams, ka te apbedīti Mūļu kalna iemītnieki.

Pūres muižas pils (17.gs., pārbūvēta 19.gs. baronu Rennes laikā). Apbūve iz-veidota grupās, ap vairākiem pagalmiem. Pie pils ierīkots arī parks, kas veidots kā ainaviska kompozīcija ar nelielām koku un krūmu grupām un alejām, kuras ved uz pili un kapliču. No pils paveras skaists skats uz Abavas senleju.

Blakus pilij 19.gs. saimniecības ēkas un Pūres baronu Rennes dzimtas kap-ličas. Pūres bibliotēkā izstāde par Pūres vēsturi un gūstama tūrisma informācija.

Pūres alpinārijs Atrodas Pūres muižas parkā, Abavas upes krastā, uz DA no muižas kungu mājas.

No alpinārija apkārtnes paveras lielisks skats uz Abavas upes senleju. +371 63191102, +371 29607188

Akmens dārzs ar skuju kokaugu, lapu kokaugu (koki, krūmi), ziemciešu, sī-polpuķu un vasaras puķu stādījumiem. Te ir ~100 koku un krūmu sugu. Pie katra dekoratīvā auga izvietotas informatīvās zīmes.

ŠOKOLĀDES RAŽOTNE „PURE CHOCOLATE” UN ŠOKOLĀDES MUZEJS

http://www.purechocolate.lv/ +371-6318-0253 Pūre 9, Pūre, Pūres pag., Tukuma nov., [email protected]

2007.g. dibinātā SIA «Pure Chocolate» izstrādā un ražo ekskluzīvus šokolā-des produktus. Galvenie no tiem ir šokolādes trifeles, kas izgatavotas no augstā-kās kvalitātes beļģu šokolādes «Belcolade», izmantojot dabīgus ogu un augļu pildījumus un dekorus. Uzņēmuma apgrozījums 2012.g. sasniedza 1,04 miljonus latu. 2013.g. maijā izstādē SWEETS & SNACKS EXPO 2013, kas norisinājās Čikāgā, Pure Chocolate ieguva balvu Most Innovative New Product Award!

Ar Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa piedalīšanos 2013.g. 26.augustā Pūrē atklāja jaunu ražotni «Viktorija». Ražotnes būvniecībā ieguldīti nepilni 3 miljoni latu. Tā tika uzbūvēta puskilometra attālumā no pirmās ražotnes «Abava». Projekta ietvaros veiktas 180 000 latu


http://www.purechocolate.lv/



– 38 –

lielas investīcijas esošās ražotnes «Abava» modernizācijā. Tā aprīkota ar jaunām un modernām iekārtām, kas nodrošina uzņēmuma efektīvāku darbību un esošās ražotnes augstāku produktivitāti.

Uzņēmumā ~100 darbinieku.

ŠOKOLĀDES MUZEJS http://www.purechocolate.lv/lv/sokolades-muzejs/ +371 6318 0252, +371 2210 0042 Pūre 9, Pūre, Pūres pag., Tukuma nov., [email protected], +371 2910 0161 (Liene)

2017 janv.-marts: I-V: 9-17, VI: 11-18, VII: 11-15 bērnu

(EUR) stud. (EUR)

pens. (EUR)

pilnā (EUR)

Muzeja apskate: 2,50 2,50 2,50 3,50

Muzeja apskate ar meistarklasi un degustāciju: 3,50 3,50 3,50 5,-

Apskate aizņem 30-45 min, kopā ar meistarklasi un degustāciju 90-110 min. Par gidu jāmaksā papildus 7,- EUR no grupas.

Muzejs atklāts 14.02.2013., atrodas bla-kus ražotnei «Abava». Ierīkots 18.gs. barona spirta brūža ēkā (kolhoza laikos te atradās kā-postu skābētava, vēlāk – Pure Food ražotne).

Muzejs iepazīstina ar šokolādes tapšanas tradīcijām. Te var noskatīties vēsturisku filmu par šokolādes ražošanas un tapšanas pro-cesu un kopā ar šokolādes tehnologu izgata-vot dažādus šokolādes saldumus. Ceļojums trifeļu istabā, šokolādes figūriņu un pralinē izgatavošana, šokolādes degustācija. 2013.g. augustā muzejs paplašināts ar 7 jaunām ekspozīciju telpām.

Šokolāde

Dažādu veidu konditorejas produkti, kuru ražošanai viena no svarīgā-kajām izejvielām ir kakao pupas. Mūsdienās ar vārdu ‘šokolāde’ vairāk sa-prot saldas konfektes un tāfelītes, bet patiesībā šokolāde ir rūgta (sal-dums tiek piešķirts, pievienojot cukuru un citus saldinātājus). Šokolāde satur daudz ogļhidrātus, tādēļ tas ir lielisks enerģijas avots. Tai piemīt da-žādas ārstnieciskas īpašības. Tās sastāvā ir teobromīns un nedaudz kofe-īns, kas sniedz baudas un laimes sajūtu, kā arī uzlabo garastāvokli.

Šokolāde cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas (tāpat kā kakao-koki). Indiāņi izsenis izmantojuši samaltas un apceptas kakaokoka augļu sēklas (kakao pupas) dzērienu pagatavošanai (olmeki šokolādi dzēra jau 4000 gadu atpakaļ, pievienojot tai piparus). Vārds ‘šokolāde’ cēlies no ac-teku vārda čokolatl (xocolātl - ‘rūgtais ūdens’), ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu. To tradicionāli dzēra kāzās un dzemdībās. Eiropā šoko-lāde tika ievesta pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem. 16.gs. spāņu mūkiem ienāca prātā pievienot šokolādei cukuru un pēc tam – 17. un 18.gs. tā ieguva īpašu popularitāti aristokrātu aprindās. Pārējā tauta ne-varēja gardumu atļauties. Tas bija dārgs, jo klimatiskie apstākļi neļāva kakaokokus audzēt Eiropā un iegūt šokolādi uz vietas.


http://www.purechocolate.lv/lv/sokolades-muzejs/



– 39 –

Šokolādi gatavo, sajaucot saberztas kakao pupas un kakao eļļu ar cu-kuru un pievienojot dažādas piedevas, piemēram, krējumu, pienu, riek-stus, rozīnes un tā tālāk. Jo procentuāli vairāk tiek izmantots kakao pulve-ris, jo šokolāde ir rūgtāka. Visbiežāk tās tiek dalītas tumšajās šokolādēs, piena šokolādēs un baltajās šokolādēs.

Kakaokoks

Īstais kakaokoks (Theobroma cacao – “dievu ēdiens”) ir mūžzaļš malvu dzimtas koks, no kura iegūst kakao pulveri. No kakao pulvera visiz-platītākais izgatavotais produkts ir šokolāde. No kakaokoka tiek iegūts arī teobromīns, kas tiek izmantots kā psihotropā viela. Koka augstums 3-8 m, pirmos augļus tas dod 6.gadā. Tā izcelsmes vieta ir Amerikas tropu reģi-ons. Mūsdienās visvairāk kakao tiek iegūts Āfrikas valstīs Kotdivuārā un Ganā. Trešā lielākā kakao ieguves valsts ir Indonēzija.

Restorāns “Terase”

+371 2210 0043, +371 2614 4772 (Iveta), [email protected]

Nišas restorāns uzbūvēts Abavas upes krastā 2013.g. augustā. Ziemā – gru-pām pēc iepriekšējas rezervācijas, siltā gada laikā: I-IV: 10-17, V,VI: 10-21, VII: 11-17. Restorānā regulāri notiek „Prāta spēles" azartiskajiem un zinātkārajiem, Bērnu rīti mazajiem un radošajiem, kā arī īpašie vakara pasākumi ar dzīvo mū-ziku un dejām.

>>>> Šokolādes ražotne „Pure Chocolate” un šokolādes muzejs <<<<

Augļu un ogu pārstrādes uzņēmums “Puratos Latvia”

http://www.purefood.lv/ Daigones 22, Pūres pagasts, Tukuma novads, LV-3124

Uzņēmums dibināts 1994.g. Pūres pagastā, kuru ieskauj ogu un augļu dārzi, bet nedaudz tālāk ir meži ar lielu savvaļas ogu bagātību. Ogu un augļu raža no dārziem un mežiem tika pieņemta tajā laikā vēl nelielā konservu cehā un pēc apstrādes kļuva par garšīgiem, vasaras smaržas un vitamīnu pilniem produk-tiem: ievārījumiem, sīrupiem un sulām. Sākotnēji šie produkti bija pazīstami pir-cējiem ar preču zīmi Pūres Cehs, taču vēlāk, 2001.g., radās jauns zīmola nosau-kums - PŪRE. Uzņēmuma nosaukums bija “Pure Food”. Uzņēmumam attīstoties, tika ražoti jauni produkti, kas jau kalpo par izejvielām citiem pārtikas ražotājiem: augļu un ogu piedevas konditorejas un piena pārstrādes uzņēmumiem.

2011.g. uzņēmumu nopirka beļģu kompānija Puratos un 2012.g. nomainīja iepriekšējo nosaukumu uz “Puratos Latvia” SIA.

"Puratos Grupas" uzņēmums ir pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs un ir viens no pasaulē vadošajiem maizes un konditorijas produktu ražotāju izejvielu piegādātājiem. 65 valstīs ir reģistrēti Puratos piederoši uzņēmumi. Tāpat Puratos grupas uzņēmumos kopumā strādā vairāk nekā



http://www.purefood.lv/


– 40 –

5600 darbinieku. 2011.gadā uzņēmums strādāja ar vairāk nekā 1,1 mil-jonu eiro (0,8 miljonu latu) lielu apgrozījumu. Katru gadu jaunu produktu attīstībā "Puratos" investē 2,7% no visiem ieņēmumiem.

Eksports sastāda vairāk nekā 70% no kopējā apgrozījuma, bet zīmolam Pūre eksporta apjoms sasniedz 35% no kopējā zīmola apgrozījuma. Informācija no: http://www.purefood.lv/, http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/pure-food-nomaina-nosaukumu-uz-puratos-latvia


>>>> Augļu un ogu pārstrādes uzņēmums “Puratos Latvia” <<<<

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Pūre <<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Stāvlaukumā pie kroga robeža starp Zemgali un Kurzemi.

Kurzeme http://lv.wikipedia.org/wiki/Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Līdz pat 1422.g. arī liela daļa no mūsdienu Lietuvas rietumu daļas no Ven-tas augšteces līdz Nemunas lejtecei - Ceklis, Megava un Pilsāts, tika ietil-pināta Vācu ordenim pakļautajā Kursā. Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Kurzemes bīskapijas dibināšanas 1230.gadā.

Pie Lamiņu pagrieziena viena otrai pretī divas ēstuves: kafejnīca “Sumbrs” un “Apšukrogs”.

“Zaļais serviss” – dekoratīvi stādi.

Pagrieziens uz Kandavu, Statoil.

Šeit sākas maršruti: “KURZEME: ‘Kurzemes Šveice’: Kandava – (Sabile) – Renda – (KULDĪGA)”

“KURZEME: Ventspils šoseja 2: Strazde – Stende – (TALSI) – Usma – Ugāle – Pope – (VENTSPILS)

Lejupielādēt ceļvežus: www.celvezi.lv

Ceļveža versija: 15.03.2017. Rediģēts: 22.03.2017.

Iepriekšējās versijas: 2000.g., 30.09.2013., 12.03.2015.

Informācija ceļveža veidošanai iegūta no dažādiem avotiem, tekstus un attēlus sagādājuši sadar-bības partneri un portāla lietotāji. Ja kādus no izmantotajiem tekstiem vai attēliem aizsargā autortie-sību likums, lūdzam mums par to ziņot, un tie tiks izņemti no ceļveža.

Ceļojumi iedvesmo!



eiropa latvija kurzeme ventspils šoseja 1 - celvezi.lv · pirms jūrmalas griežam pa kreisi un...

Documents