E i r o j u s t a p ā r s k a t s p a r 2 0 0 6 . g a d u

eurojust06_LV.indd 1 2007-06-13 15:40:45

eurojust06_LV.indd 2 2007-06-13 15:40:48

Priekšvārds 4

1 Eirojusta struktūra un attīstība 10

2 Tiesiskā vide un partneri 14

3 Lietu izskatīšana 24

4 Attiecības ar valstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Savienību 48

5 Trešās valstis 52

6 Administrācija 58

7 Darbības novērtējums atbilstoši 2006. gadam nospraustajiem mērķiem 68

8 Padomes secinājumi (AR2005 FOLLOW-UP) 72

9 Eirojusta mērķi 2007. un 2008. gadam 78

10 Eirojusta nākotne 80

11 Kopsavilkums un secinājumi 84

12 Pielikums 90

S A T U R A R Ā D Ī T Ā J S

eurojust06_LV.indd 3 2007-06-13 15:40:50

P R I E K Š V Ā R D S

4

Man ir prieks iesniegt piekto ikgadējo Eirojusta pārskatu, kurā atspoguļota mūsu darbība

2006. gadā.

2006. gadā Eirojusts konsekventi turpināja attīstīt pirmajos trijos gados Hāgā ieliktos pamatus.

Šī attīstība ietvēra gadskārtējā izskatāmo lietu skaita jaunu būtisku palielinājumu, kā arī

uzlabojumus informācijas vadības un tehnoloģiju jomā (tika iecelti arī vairāki datu vadības

asistenti), bet ārējo sakaru jomā – Eirojusta un ES organizāciju attiecību tālāku nostiprināšanu

un oficiālā sadarbības līguma noslēgšanu ar ASV. Šie panākumi dos mūsu organizācijai iespēju

piedāvāt daudz kvalitatīvāku palīdzību nacionālajām izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas

institūcijām.

Eirojusts tika nodibināts, lai uzlabotu ES dalībvalstu izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas

institūciju sadarbības kvalitāti lietu izskatīšanā un tās koordinēšanā. Man ir liels prieks vēlreiz

apstiprināt, ka 2006. gadā Eirojusta vadības institūcijai – Eirojusta Kolēģijai – nosūtīto lietu

skaits joprojām ievērojami palielinājās. 2006. gadā Kolēģija ir saņēmusi par 31 procentu vairāk

lietu nekā 2005. gadā. Lietu skaita palielināšanās 2006. gadā liecina, ka turpinājās aizsāktā

pozitīvā tendence, proti, 2005. gadā lietu skaits palielinājās par 54 procentiem, 2004. gadā – par

27 procentiem, bet 2003. gadā – par 50 procentiem.

Saņemto lietu skaita pieaugums liecina par ciešo saikni, kāda izveidojusies starp Eirojustu un

nacionālajām izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas institūcijām, kā arī par mūsu arvien

lielākajām spējām palīdzēt atrisināt problēmas un koordinēt vairāku ES dalībvalstu darbību

izmeklēšanā un apsūdzību izvirzīšanā. Ir patīkami atzīmēt, ka acīm redzami palielinājusies vēlme

sadarboties ar Eirojustu pārrobežu noziegumu izmeklēšanā, kā arī to, ka Eirojusts saņem aizvien

vairāk lietu no valstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā.

Konkrētu lietu izmeklēšanai veltīto sadarbības veicināšanas un koordinācijas sanāksmju skaits

palielinājies no 73 sanāksmēm 2005. gadā līdz 89 sanāksmēm 2006. gadā. Šis skaitlis liecina

par Eirojustā izskatīto lietu komplicēto raksturu. Sīkāka saņemto lietu un stratēģisko sanāksmju

analīze kopā ar piemēriem par lietām, kuru atrisināšanā Eirojusts ir sniedzis savu palīdzību,

atrodama 3. sadaļā.

Aizvien vairāk lietu tika nodotas Eirojustam izmeklēšanas agrīnās stadijās. To patlaban uzskata

par labu praksi, jo tādējādi var ietaupīt resursus un sniegt efektīvāku palīdzību starptautiskās

noziedzības apkarotājiem. Pozitīvs iznākums, piemēram, līdzekļu iesaldēšana, tikai vienā atklātā

lielas krāpniecības gadījumā var palīdzēt dalībvalstīm atgūt līdzekļus, kuri krietni pārsniedz

Eirojusta ikgadējo budžetu.

eurojust06_LV.indd 4 2007-06-13 15:40:50

��

Atkārtošu savus iepriekšējo gadu secinājumus un apstiprināšu, ka mēs, protams, priecājamies

par Eirojustam nosūtīto lietu skaita palielināšanos, taču vēl aizvien neesam pilnībā apmierināti ar

sasniegto. Esam pārliecināti, ka joprojām ir daudz lietu, kuras vajadzētu un varētu nodot mūsu

organizācijai. Mēs arī darām zināmu, ka, pēc Eirojusta uzskatiem, tā spējas lietu izskatīšanā

netiek pilnībā izmantotas.

Eirojustam attīstoties un izskatāmo lietu skaitam pieaugot, kļūst skaidrs, ka daži nacionālie

pārstāvji, kuri strādā bez palīgiem, nespēj lietu izskatīšanā sniegt vajadzīgo palīdzību savas

valsts institūcijām un citiem Kolēģijas locekļiem, kā arī tikt galā ar saviem galvenajiem

pienākumiem vadības institūcijā – Kolēģijā. Pagājušā gada pārskatā jau minēju, ka daudzi

nacionālie pārstāvji strādā bez vietnieka vai palīga, kas varētu tos aizstāt vai tiem palīdzēt,

un ka šāda palīdzība paaugstinātu kapacitāti lietu izskatīšanā. Tādēļ ar prieku atzīmēju, ka

vairākas dalībvalstis attiecīgi reaģēja un vai nu iecēla saviem nacionālajiem pārstāvjiem

palīgus, vai nozīmēja nacionālos ekspertus (SNE). Lietu izskatīšana šajās valstīs drīz vien

aktivizējās. Tādēļ vēlreiz aicinu tieslietu un iekšlietu ministrus, ģenerālprokurorus un citas

atbildīgās amatpersonas izskatīt sava nacionālā pārstāvja vajadzības un novērtēt, vai viņam

nav nepieciešams vietnieks vai nacionālais eksperts.

2006. gada oktobrī Bratislavā mēs sekmīgi sarīkojām praktiķiem paredzētu semināru, lai

palīdzētu noteikt un atrisināt ar Eiropas apcietinājuma orderi (EAW) saistītās problēmas. Tādējādi

tika turpināts darbs, kas aizsākās mūsu 2004. gada oktobrī un 2005. gada maijā rīkotajos

populārajos un produktīvajos semināros par Eiropas apcietinājuma ordera funkcionēšanu.

2006. gadā mēs turpinājām konstruktīvu sadarbību ar citām ES institūcijām. Turpinājās sadarbība

ar mūsu brālīgo organizāciju – Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (EJN), kas tieslietu jautājumos

ir mūsu galvenā partnerorganizācija. Tālāk nostiprinās mūsu saikne ar Eiropolu, lai gan vēl

aizvien pastāv daži praktiski, ciešāku sadarbību kavējoši ierobežojumi.

Mēs ceram, ka Eiropola lēmumu pieņemšanas procesā tiks veikti ierosinātie uzlabojumi, kas

mūsu praktisko sadarbību ar Eiropolu padarīs daudz efektīvāku.

2006. gadā bija daudz iespēju tālāk attīstīt mūsu sadarbību ar Eiropas biroju krāpniecības

apkarošanai (OLAF). 2007. gadā mēs gribam noslēgt ar OLAF oficiālu sadarbības līgumu un

ceram, ka konstatētie juridiskie šķēršļi nākamajā gadā tiks novērsti.

eurojust06_LV.indd 5 2007-06-13 15:40:50

66

Savos iepriekšējos ikgadējos pārskatos jau minējām, ka dažām ES dalībvalstīm vēl jāizdara

grozījumi savos likumdošanas aktos, lai ieviestu lēmumu par Eirojusta izveidošanu. Termiņš bija

2003. gada septembris. Spānija šā lēmuma ieviešanu pabeidza 2006. gadā, un tagad lēmums par

Eirojusta izveidošanu ir spēkā visu ES dalībvalstu jurisdikcijās, izņemot Grieķijas jurisdikciju.

Teroristu apcietināšana Apvienotajā Karalistē un Vācijā pagājušajā vasarā un bumbu sprādzieni

Madrides lidostā decembrī mums atgādināja, ka terorisms vēl aizvien apdraud Eiropas drošību un

tā apkarošana ir Eirojusta galvenā prioritāte. 2006. gada 30. jūnijā stājās spēkā Padomes 2005.

gada 20. septembra lēmums par informācijas apmaiņu un sadarbību terora aktu gadījumos.

Diemžēl tikai ļoti nedaudzas dalībvalstis sniedz Eirojustam minētajā lēmumā noteiktos datus,

un šajā jomā 2007. gadā nepieciešami uzlabojumi. 2006. gadā gan Hāgā, gan citviet mēs atkal

rīkojām vairākas operatīvās un informatīvās sanāksmes terorisma izmeklēšanā iesaistītajiem

ES dalībvalstu un citu valstu izmeklētājiem un prokuroriem, tādējādi turpinot attīstīt ar viņiem

nodibinātos ciešos sakarus.

Pagājušajā gadā mēs pabeidzām svarīgā drošas iekšējās saziņas tīkla veidošanu. Pēc sekmīgi

pabeigtajiem AGIS programmas ietvaros finansētajiem E-POC (European Pool against Organized

Crime jeb Eiropas elektronisko sakaru vide organizētās noziedzības apkarošanai) I un

E-POC II projektiem mēs uzsākām darbu pie E-POC III projekta, kas mums palīdzēs noteikt

daudz efektīvākus veidus datu apmaiņai ar dalībvalstu kompetentajām izmeklēšanas un

apsūdzības izvirzīšanas institūcijām.

2006. gada decembrī mēs panācām vēl vienu svarīgu pavērsienu, jo pabeidzām izveidot drošu

saziņas kanālu starp Eirojustu un kompetentajām Slovākijas institūcijām. Esam sākuši pārbaudīt

praksē šo kanālu, kas kalpos par modeli līdzīgas drošas saiknes izveidošanai ar citām ES

dalībvalstīm. Savlaicīga un efektīva šis sistēmas ieviešana ir svarīgs faktors Eirojusta sekmīgai

darbībai nākotnē.

2006. gada sākumā parakstījām mītnes līgumu, kas nosaka mūsu statusu Hāgā, kā arī īres

līgumu, kas oficiāli apstiprina pašreizējo telpu izmantošanu. Taču esam ļoti sarūgtināti, tāpēc ka,

šķiet, nebūs iespējams panākt to, ka Eirojusts un Eiropols tiktu izvietoti kopā jaunajās pilsētā

paredzētajās telpās. Mums liekas, ka tika palaista garām iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan

izmantot priekšrocības, ko gūtu dalībvalstis, ja abas organizācijas strādātu vienviet un tādējādi

paaugstinātu savas darbības efektivitāti. Mēs ceram, ka šo neapmierinošo lēmumu būs iespējams

mainīt.

eurojust06_LV.indd 6 2007-06-13 15:40:50

��

Viens no ļoti iepriecinošiem faktoriem 2006. gadā bija visnotaļ plašais Eirojusta apmeklētāju

spektrs. Jūnijā mēs bijām priecīgi, ka varējām sveikt Eiropas Komisijas viceprezidentu, tieslietu,

brīvības un drošības lietu komisāru Franko Fratīni (Franco Frattini), kurš ieradās Eirojustā savā

ikgadējā vizītē. Tāpat ar lielu prieku atzīmējam, ka aizvien vairāk ES dalībvalstu un citu valstu

tieslietu un iekšlietu ministru un ģenerālprokuroru apmeklē Eirojustu, lai iepazītos ar mūsu

iespējām un satiktos ar nacionālajiem pārstāvjiem.

Ārējo sakaru jomā 2006. gadā par vissvarīgāko panākumu var uzskatīt to, ka tika parakstīts

oficiālais sadarbības līgums ar ASV. Sarunas bija saistītas ar izaicinājumiem un problēmām,

īpaši datu aizsardzības jomā. Taču esam ļoti priecīgi, ka rudenī sarunas noslēdzās. Rezultātā

līguma projektu vispirms apstiprināja Eirojusta neatkarīgā Kopējās uzraudzības institūcija datu

aizsardzībai un pēc tam – Padome. Mēs esam lepni, ka saskaņā ar 2006. gada 6. novembrī

parakstītā līguma noteikumiem esam panākuši no ASV institūcijām lielāku apņēmību ievērot ES

datu aizsardzības principus, nekā tas tieslietu un iekšlietu jomā līdz šim bija izdevies kādai citai

ES institūcijai. Ceram, ka 2007. gada sākumā Eirojustā darbu uzsāks ASV Tieslietu ministrijas

sadarbības prokurors.

Turpinās oficiālas sarunas par sadarbības līgumu parakstīšanu ar Šveici, Ukrainu un Krievijas

Federāciju. Sīkāka informācija par šīm sarunām atrodama 5. sadaļā.

2006. gada septembrī mums bija liels prieks apsveikt sadarbības maģistrāti no Rumānijas Elenu

Dinu (Elena Dinu), kura saskaņā ar sadarbības līgumu pievienojās mūsu organizācijai. Decembrī

bijām īpaši iepriecināti, uzzinot, ka pēc Rumānija pievienošanās Eiropas Savienībai 2007. gada

1. janvārī Elena kļūs par Eirojusta nacionālo pārstāvi.

2006. gadā trīs nacionālie pārstāvji atstāja Eirojustu. Mums bija ļoti žēl šķirties no Spānijas

nacionālā pārstāvja Rubena Himenesa Fernandesa (Rubén Jiménez Fernández), Dānijas

nacionālā pārstāvja Johana Reimana (Johan Reimann) un Lietuvas nacionālā pārstāvja Rolanda

Tilinda (Rolandas Tilindis). Visu mūsu organizācijas līdzstrādnieku vārdā gribu pateikties viņiem

par atbalstu un ļoti nozīmīgo ieguldījumu Eirojusta attīstībā un paplašināšanā. Johans iecelts

par policijas prefektu nesen restrukturizētajā Dānijas Policijas dienestā, Rolands ieņem atbildīgu

amatu Lietuvas Ģenerālprokuratūrā, bet Rubens atgriezās savā iepriekšējā darbā un tagad ir

tiesnesis Mursijā. Mēs vēlam visiem trim vislielākos panākumus viņu jaunajos amatos. Mēs

eurojust06_LV.indd 7 2007-06-13 15:40:51

8

arī sveicam viņu darba pārņēmējus Kolēģijā, proti, Lennartu Lindblomu (Lennart Lindblom) no

Dānijas, Tomasu Krusnu (Tomas Krusna) no Lietuvas un Huanu Antonio Garsiju Habaloju (Juan

Antonio García Jabaloy) no Spānijas.

Būšu ļoti pateicīgs, ja šā pārskata saņēmēji parūpēsies, lai tas tiktu nodots tālāk visiem

izmeklētājiem un prokuroriem, kuri ir atbildīgi par cīņu pret pārrobežu organizēto noziedzību vai

iesaistīti šajā cīņā. Šā pārskata papildu eksemplārus visās ES oficiālajās valodās var saņemt,

sazinoties ar Eirojusta Preses dienestu vai apmeklējot mūsu mājaslapu.

MAIKLS G. KENEDIJS

(MICHAEL G. KENNEDY)

Kolēģijas prezidents

2007. gada janvāris

eurojust06_LV.indd 8 2007-06-13 15:40:53

eurojust06_LV.indd 9 2007-06-13 15:41:01

10

1 E I R O J U S T A S T R U K T Ū R A U N A T T Ī S T Ī B A

10

Ievads

Padomes lēmums par Eirojusta izveidošanu tika oficiāli apstiprināts 2002. gada 28. februārī.

2002. gada decembrī 15 nacionālie pārstāvji un divi administratīvie darbinieki pārcēlās no

pagaidu telpām Briselē uz Hāgu. Pēdējo četru gadu laikā esam izveidojuši mūsu darbības

atbalstam nepieciešamās sistēmas, kā arī stipru organizatorisko infrastruktūru. Pēc Eiropas

Savienības paplašināšanās 2004. gadā tika papildus iecelti 10 nacionālie pārstāvji un palielināts

administratīvo darbinieku skaits.

Eirojusta 25 nacionālie pārstāvji – pa vienam no katras dalībvalsts – atkarībā no valsts tiesiskās

sistēmas ir tiesneši vai prokurori, vai arī policijas darbinieki ar līdzvērtīgu kompetenci. Nacionālie

pārstāvji veido Eirojusta vadības institūciju jeb Eirojusta Kolēģiju. Dažiem nacionālajiem

pārstāvjiem ir viens vai vairāki palīgi, kuri nacionālā pārstāvja prombūtnes laikā var viņu aizstāt.

2007. gada janvārī Kolēģijai pievienosies Rumānijas un Bulgārijas nacionālie pārstāvji.

Kolēģijai palīdz Eirojusta administratīvie darbinieki, kuri strādā administratīvā direktora vadībā.

Līdz 2006. gada beigām 9 valstis bija iecēlušas nacionālo pārstāvju palīgus, kuri pilnvaroti aizstāt

savas valsts nacionālo pārstāvi Eirojustā, un organizācijā bija nodarbināti 93 administratīvie

darbinieki. Sīkāka informācija par Eirojusta administratīvo struktūru sniegta 6. sadaļā.

Kolēģijas sēdes notiek divas reizes nedēļā; lai pieņemtu lēmumus, sēdē jāpiedalās vismaz 17

nacionālajiem pārstāvjiem. Neraugoties uz to, ka Maltas nacionālā pārstāve vēl aizvien pilda

prokurora pienākumus, Malta cenšas nodrošināt, lai tās nacionālā pārstāve aizvien biežāk

piedalītos Kolēģijas sēdēs. Dažos gadījumos nacionālie pārstāvji piedalās sanāksmēs ārpus

Eirojusta. Šādos gadījumos, ja attiecīgā prombūtnē esošā nacionālā pārstāvja valsts nav iecēlusi

palīgu, kurš var šo pārstāvi aizstāt, Kolēģijas sēdē nav lēmumu pieņemšanai nepieciešamā

kvoruma, lēmumu pieņemšana tiek atlikta un darba efektivitāte samazinās.

Dažiem nacionālajiem pārstāvjiem lietu izskatīšanā palīdz nozīmēts nacionālais eksperts (SNE),

kurš nacionālajam pārstāvim var palīdzēt, bet nevar viņu aizstāt. Īpaši piestiprinātie nacionālie

eksperti ir Eirojusta administrācijas darbinieki, lai gan viņi faktiski strādā kopā ar savas valsts

nacionālo pārstāvi.

Mēs turpinājām attīstīt savu darba grupu struktūru, kura jau aprakstīta iepriekšējos ikgadējos

pārskatos. Darba grupas izmanto Kolēģijas locekļu plašo pieredzi un zināšanas, lai veiktu

politisko un praktisko jautājumu risināšanai nepieciešamos priekšdarbus. Pēc tam darba grupas

sagatavo ziņojumus un ieteikumus Kolēģijai, kura pieņem galīgos lēmumus. Darba grupu sastāvā

ir nacionālie pārstāvji, viņu palīgi un īpaši piestiprinātie nacionālie eksperti, un tām palīdz

eurojust06_LV.indd 10 2007-06-13 15:41:01

administratīvie darbinieki, kuriem ir attiecīgā pieredze un kvalifikācija. Darba grupas izveidotas

šādu jautājumu risināšanai:

PREZIDENTŪRA

ADMINISTRĀCIJA

ĀRĒJIE SAKARI

DATU AIZSARDZĪBA UN E-POC

BRÜSSEL

NELEGĀLĀ TIRDZNIECĪBA UN AR TO SAISTĪTIE NOZIEGUMI

EUROJUST

EIROPOLS

FLIETU IZSKATĪŠANAS STRATĒĢIJA UN DARBĪBAS VADĪBA

BKRĀPNIECĪBA UN EKONOMISKIE NOZIEGUMI

OLAF

EIROPAS APCIETINĀJUMA ORDERIS (EAW) UN EIROPAS PIERĀDĪJUMU ORDERIS (EEW)

EJN UN SADARBĪBAS MAĢISTRĀTI

TERORISMS

Datu aizsardzība, E-POC projekts un Eirojusta Lietu vadības sistēma (CMS)

Eirojusts ir turpinājis darbu, lai pilnībā ieviestu 2005. gadā pieņemtos datu aizsardzības

noteikumus, un 2005. gada novembrī Kopējā uzraudzības institūcija datu aizsardzībai veica

pirmo inspekciju. Eirojusts ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu inspekcijas ziņojumā

minētos ieteikumus. Turklāt arī datu aizsardzības inspektors veica ikgadējo pārbaudi un

informēja Kolēģiju par konstatētajiem faktiem. Eirojusta Datu aizsardzības un E-POC darba

grupa ir atbildīga par ziņojumā minēto priekšlikumu, īpaši dažu Lietu vadības sistēmas (CMS)

lietošanas ieteikumu, īstenošanu.

Eirojusts ir pieņēmis arī papildu noteikumus, kas reglamentē visu datu aizsardzības jomā

iesaistīto personu funkcijas, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā Eirojustā nodarbinātās

personas var īstenot savas, proti, datu subjektu tiesības.

Sekmīgi īstenotā E-POC (Eiropas elektronisko sakaru vide organizētās noziedzības apkarošanai)

II projekta rezultātā 2006. gadā:

• Eirojusts uzņēmās iniciatīvu un iesniedza pieteikumu AGIS programmas ietvaros

paredzētajam finansējumam E-POC III projekta īstenošanai;

• vienlaikus Eirojusts veica vairākus nozīmīgus pārkārtojumus Lietu vadības sistēmā tās

lietošanas uzlabošanai.

11

eurojust06_LV.indd 11 2007-06-13 15:41:02

12

E-POC projekta partneriem – Itālijai, Francijai, Slovēnijai un Rumānijai – ir pievienojusies arī

Polija.

Galvenie E-POC III projekta ietvaros risināmie jautājumi ir šādi:

• informācijas apmaiņas veicināšana un vienkāršošana;

• kopēja datu modeļa un kopējas operatīvās pieejas veicināšana informācijas apmaiņā,

izmantojot automatizētās sistēmas;

• E-POC programmatūras funkcionēšanas nodrošināšana partnervalstu atsevišķās konkrētās

vietnēs;

• Eirojusta un kompetento nacionālo institūciju saziņas vajadzībām izveidotās drošās sakaru

infrastruktūras izmantošana;

• tehnisko jautājumu atrisināšana Eirojusta datu aizsardzības noteikumu piemērošanai un

• tādu analītisko sistēmu izveidošana, kuras varētu izmantot, piemēram, noziedzīgo

organizāciju sadarbības izmeklēšanā, kā arī apsūdzības izvirzīšanā.

E-POC III projekta ietvaros paredzēts turpināt darbu, kas 2003.-2005. gadā tika pabeigts,

izveidojot Eirojusta Lietu vadības sistēmu, – proti, izmantot E-POC programmatūru kā standarta

risinājumu, lai ar Eirojusta starpniecību nodrošinātu nacionālo institūciju efektīvu sadarbību.

eurojust06_LV.indd 12 2007-06-13 15:41:02

eurojust06_LV.indd 13 2007-06-13 15:41:09

14

2 T I E S I S K Ā V I D E U N P A R T N E R I

14

Ievads

Lai gan Eirojusts galveno uzmanību pievērš operatīvajam darbam, tas ir kļuvis par svarīgu

struktūru brīvības, drošības un taisnīguma stiprināšanai Eiropas Savienībā. ES institūcijas bieži

lūdz Eirojusta ekspertus izteikt savu viedokli. Eirojusta Kolēģija ir sadalīta divās specializētās

grupās. Briseles grupa ir atbildīga par to, lai uzturētu nepieciešamos sakarus ar ES institūcijām.

Regulāri tiek rīkotas Kolēģijas, Padomes, Komisijas, kā arī ES prezidējošās valsts un nākamo

prezidējošo valstu pārstāvju sanāksmes. Šādas sanāksmes un viedokļu apmaiņa ir būtiski

nepieciešamas, lai visi krimināllietu izmeklēšanā iesaistītie partneri būtu informēti par attiecīgo

valsti interesējošiem jautājumiem.

Nozīmīgs darbs tika veikts, lai palīdzētu Komisijai sagatavot ziņojumu par Eirojusta un Eiropas

Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) turpmāko sadarbību. Esam arī nodibinājuši kontaktus ar Eiropas

Tiesnešu apmācības tīklu (EJTN). EJTN sekretārs Žils Šarbonjē (Gilles Charbonnier) septembrī

tikās ar Kolēģijas locekļiem, un ir nodibināti regulāri kontakti, lai nodrošinātu Eirojusta iesaistīšanu

savstarpējās atzīšanas principu īstenošanai paredzētajās apmācību programmās.

Lēmuma par Eirojusta izveidošanu ieviešana

Eirojusts tika izveidots ar Padomes 2002. gada 28. februāra lēmumu, kurš nosaka, ka šis

lēmums jāievieš visās dalībvalstīs. Ir acīm redzams, ka vienas dalībvalsts kavēšanās vai nespēja

lēmumu savlaicīgi ieviest negatīvi ietekmē visas organizācijas darbu un mazina tās spējas tikt

galā ar konkrētiem uzdevumiem. Viena valsts, proti, Grieķija, lēmumu par Eirojustu vēl aizvien

nav ieviesusi. Ieviešanas līmenis arīdzan ir nevienāds. Dažos gadījumos šis lēmums ir ieviests

ar likumu, bet citos – ar administratīvu aktu. Arī nacionālajiem pārstāvjiem piešķirto pilnvaru

apjoms ir atšķirīgs. Tas attiecas, piemēram, uz viņu pilnvarām dot uzdevumus tiesām, kā arī

specifiskām pilnvarām ārkārtas gadījumos.

Jāatzīmē, ka līdztekus tiesiskajiem jautājumiem ļoti svarīgs ir arī dalībvalstu vispārējais atbalsts

saviem nacionālajiem pārstāvjiem. Piemēram, Polijas un Lietuvas nacionālajiem pārstāvjiem vēl

aizvien nav savas pastāvīgas rezidences Hāgā.

eurojust06_LV.indd 14 2007-06-13 15:41:09

1�

Dažas valstis ir iecēlušas saviem nacionālajiem pārstāvjiem vietniekus vai palīgus vai arī

ierosinājušas izraudzīties un nozīmēt nacionālos ekspertus (SNEs). Taču daudzi nacionālie

pārstāvji strādā vieni paši, izmantojot tikai Eirojusta nodrošināta sekretāra palīdzību. Papildus

lielajam operatīvajam darbam, katrs nacionālais pārstāvis kā Eirojusta Kolēģijas loceklis veic

arī citus ar Eirojusta darbību saistītus pienākumus – sagatavo ar trešajām valstīm slēdzamo

līgumu projektus, vai lēmumus jautājumos, kas saistīti ar administratīvajām lietām, piemēram,

cilvēkresursiem, drošību, datu aizsardzību un drošu saziņu ar Eiropolu un dalībvalstīm.

Pateicoties tam, ka iecelti nacionālie korespondenti un nodibināti kontakti ar dalībvalstīm,

izveidojusies ciešāka saikne starp Eirojustu un lietu izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem un

prokuroriem.

Svarīgāko tieslietu un iekšlietu (JHA) dokumentu ieviešana

2006. gadā turpinājās progress tieslietu un iekšlietu (JHA) dokumentu ieviešanā, īpaši tas

attiecas uz 2002. gada 13. jūnija ietvarlēmumu par Eiropas apcietinājuma orderi un dalībvalstu

savstarpējām nodošanas procedūrām. No otras puses, esam ļoti vīlušies, ka vairākas dalībvalstis

vēl aizvien nav ieviesušas tādus ļoti svarīgus un praksē nepieciešamus dokumentus kā 2000.

gada 29. maija Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās

un tās 2001. gada 16. oktobra protokols par ar bankām saistītas informācijas apmaiņu, kā arī

Padomes 2003. gada 22. jūlija ietvarlēmums par mantas vai pierādījumu iesaldēšanas orderu

izpildi. Šāda situācija apgrūtina Eirojusta ikdienas darbu un traucē veikt funkcijas izmeklēšanas

un apsūdzības izvirzīšanas koordinēšanā.

Eirojusts vēlas uzsvērt, ka pilnīga šo dokumentu ieviešana būtu nopietns solis uz priekšu

dalībvalstu sadarbības uzlabošanā. Ja dalībvalstis nepieņem attiecīgus noteikumus, joprojām

pastāv sadarbību kavējoši apstākļi.

Eirojusts uzskata: svarīga nozīme ir tam, ka nacionālajā līmenī ir ieviests un tiek piemērots 1997.

gada 5. decembra Dokumentā par vienotu rīcību noteiktais kopējās izvērtēšanas mehānisms cīņā

pret organizēto noziedzību, jo šis mehānisms efektīvi palīdz atgādināt nepieciešamību pilnībā

ieviest arī ES dokumentus. Šāds mehānisms ļauj veikt dalībvalstu likumdošanas aktu un prakses

detalizētu analīzi, un izvērtēšanas rezultātiem ir svarīga nozīme ES dokumentu ieviešanā, kā arī

1�

eurojust06_LV.indd 15 2007-06-13 15:41:09

16

sadarbības un ES likumdošanas turpmākajā attīstībā. Eirojusts ar prieku atzīmē, ka drīz vien pēc

kopējā mehānisma ieviešanas visās dalībvalstīs tika uzsākts pašreizējais Eiropas apcietinājuma

ordera (EAW) izvērtēšanas process, un ir iepriecināts, ka, būdams EAW izvērtēšanas procesa

novērotājs, var nākt talkā ar savu praktisko pieredzi.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN)

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN) tika izveidots ar 1998. gada 29. jūnija Dokumentu par

vienotu rīcību 98/428/JHA, lai veicinātu dalībvalstu tiesisko sadarbību krimināllietās. Nodrošinot

visaptverošas informācijas sistēmas un kontaktus, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls sniedz

netiešu atbalstu praktiķiem un tieši palīdz sagatavot un izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumus

krimināllietās. EJN ir apliecinājis, ka ir neaizstājams palīgs to daudzo problēmu pārvarēšanā,

kuras Eiropas Savienībā traucē tiesisko sadarbību. Tam ir bijusi arī liela nozīme Eiropas Savienībā

strādājošo praktiķu savstarpējas uzticības veidošanā, kas savukārt ir svarīgs faktors savstarpējās

atzīšanas principa īstenošanai.

Katras valsts centrālajās par starptautisko tiesisko sadarbību atbildīgajās institūcijās, kā arī šajā

jomā iesaistītajās tiesu un apsūdzības izvirzīšanas iestādēs ir viena vai vairākas kontaktpersonas

sadarbībai ar EJN. Šīs kontaktpersonas ir aktīvi starpnieki tiesiskās sadarbības ķēdē, un to darbs

ir saistīts ar informācijas apmaiņu un neformālu kontaktu uzturēšanu, lai veicinātu un paātrinātu

tiesiskās palīdzības lūgumu (MLA) izpildi. Šīs personas sniedz kompetentajām vietējām

institūcijām juridisku un praktisku informāciju par attiecīgām krimināllietām.

Kontaktpersonas tiekas trīs reizes gadā, lai paplašinātu zināšanas par ES dalībvalstu dažādajām

tiesiskajām sistēmām, apspriestu problēmas tiesiskās palīdzības sniegšanā un izteiktu

priekšlikumus EJN tālākai uzlabošanai. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls attīsta arī pats

savas informācijas sistēmas, kuras kompetentās nacionālās institūcijas varētu izmantot tiešas

sadarbības veicināšanai. Eirojusta EJN un sadarbības maģistrātu grupa, kurā darbojas Kolēģijas

locekļi un EJN sekretārs, aktīvi apspriež abu organizāciju turpmāko sadarbību un nesen palīdzēja

sagatavot EJN Vīzijas dokumentu, kurš tika apstiprināts EJN 25. plenārsēdē 2006. gada decembrī

16

eurojust06_LV.indd 16 2007-06-13 15:41:10

1�

Rovaniemi, Somijā. Šajā dokumentā paredzēti konkrēti pasākumi, lai abas organizācijas viena

otru papildinātu un daudz efektīvāk veicinātu brīvības, drošības un taisnīguma nostiprināšanu

Eiropā atbilstoši programmai, kas tika apstiprināta Eiropadomes sanāksmē Tamperē 1999.

gadā.

Eiropols

Eirojusta prioritātes sadarbībā ar Eiropolu ir šādas:

• paplašināt Eirojusta iespējas iegūt informāciju no Eiropola analītiskajām datnēm un uzlabot

operatīvo sadarbību ar Eiropolu;

• izveidot drošus kanālus informācijas apmaiņai starp Eirojustu un Eiropolu;

• kopā ar Eiropolu tālāk attīstīt apvienoto izmeklēšanas grupu (JITs) projektu;

• aktīvāk iesaistīties organizētās noziedzības draudu novērtējuma (OCTA) un tajā iekļaujamo

atzinumu sagatavošanā;

• kopā ar Eiropolu sagatavot galīgajā variantā Padomei iesniedzamo ziņojumu par kopējā

darba pieredzi un konkrētajiem rezultātiem.

Daudziem nacionālajiem pārstāvjiem ir ļoti produktīvas attiecības ar attiecīgajām nacionālajām

Eiropola nodaļām. Pagājušajā gadā Eiropols centās atrisināt ar formalitātēm saistītās problēmas,

kas Eirojustam jāpārvar, lai tas varētu saņemt savam operatīvajam darbam tik ļoti svarīgo

informāciju no Eiropola analītiskajām datnēm. Līdz šim risinājums nav atrasts, jo atsevišķas

dalībvalstis vēl aizvien nav ratificējušas Eiropola konvencijas 3. protokolu (jeb Dānijas

protokolu). No 17 Eiropola analītiskajām datnēm Eirojustam ir bijušas pieejamas aptuveni 12

tādu lietu izskatīšanā, kas saistītas ar terorismu, nelegālo narkotiku tirdzniecību un cilvēku

tirdzniecību, kā arī liela mēroga krāpniecību. Eirojusta analītiķi uzsākuši regulāru sadarbību ar

Eiropola analītiķiem.

Diemžēl vēl aizvien nav izveidoti droši saziņas kanāli, kas abām organizācijām ļautu ātri

apmainīties ar klasificēto informāciju. Problēmas ir saistītas ar dažādo dokumentu klasifikācijas

sistēmu savstarpējās pielīdzināšanas tabulas izstrādi.

1�

eurojust06_LV.indd 17 2007-06-13 15:41:10

18

Kopējais ar apvienotajām izmeklēšanas grupām (JITs) saistītais projekts ir apliecinājis savu

lietderību, un 2. JITs ekspertu sanāksmē 2006. gada novembrī tika apstiprināti Eirojusta un

Eiropola sagatavotie norādījumi par apvienotās izmeklēšanas grupas regulējošiem nacionālajiem

likumiem. Šī sanāksme bija ļoti produktīva, jo tajā ziņojumus sniedza no visdažādāko Eiropas

valstu pārstāvjiem komplektēto apvienoto izmeklēšanas grupu dalībnieki. Sanāksmē tika izteikts

lūgums sagatavot norādījumus par iespējamiem praktiskajiem jautājumiem, kas jārisina,

apvienoto izmeklēšanas grupu veidojot.

2006. gadā Eirojusts paveica lielu darbu, lai 2007. gadā varētu aktīvi palīdzēt Eiropolam

sagatavot organizētās noziedzības draudu novērtējumu (OCTA).

Saskaņā ar Hāgas programmu 2006. gada decembrī Padomei tika nosūtīts ziņojums par Eirojusta

un Eiropola sadarbību 2005. un 2006. gadā.

Lai gan sadarbībā ar Eiropolu ir panākts zināms progress, darāmā vēl aizvien ir daudz, it īpaši

ikdienas operatīvā darba sakarā. 2007. gadā īpaši pūliņi tiks veltīti šīs sadarbības uzlabošanai.

Sadarbība ar Eiropas biroju krāpniecības apkarošanai (OLAF)

Joprojām uzlabojas Eirojusta un OLAF sadarbība. Abu organizāciju attiecības nosaka Saprašanās

memorands. 2005. gada decembrī parakstītās vienošanās punkti ietver praktiskus norādījumus

un pauž nodomu regulāri rīkot sanāksmes un izpētīt iespēju parakstīt oficiālu sadarbības

līgumu. Tiek plānots, ka oficiāls dokuments par sadarbību, arī operatīvajā darbā, varētu stāties

spēkā 2007. gadā. Tas nodrošinās daudz skaidrāku tiesisko pamatu kopējas lietu izskatīšanas

gadījumos nepieciešamajai personas datu apmaiņai.

2006. gadā tika panākta vienošanās par kārtību, kādā OLAF nodod lietu kopsavilkumus Eirojusta

nacionālajiem pārstāvjiem savstarpējās sadarbības ietvaros. Viens šādas sadarbības piemērs

bija Beļģijas, Čehijas, Francijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes nacionālo pārstāvju biroju

iesaistīšanās sarežģītu jurisdikcijas un savstarpējas tiesiskās palīdzības jautājumu risināšanā

sakarā ar aizdomām par to, ka Ukrainā, īstenojot ES programmu, tiek veiktas krāpnieciskas

darbības.

Tika apkopotas no dalībvalstīm saņemtās atbildes uz jautājumiem, kas bija ietverti aptaujas

anketā par nacionālo pārstāvju lomu Lēmuma par Eirojusta izveidošanu 26.4 panta izpildē.

Apkopojums tika apspriests Kolēģijā un pēc tam nosūtīts Padomes Ģenerālsekretariātam.

18

eurojust06_LV.indd 18 2007-06-13 15:41:10

1919

Pagājušajā gadā kopā ar OLAF Maģistrātu grupu tika rīkotas savstarpējas vizītes. Abas

organizācijas ir vienisprātis, ka šādas vizītes palīdz veidot ciešākus operatīvos kontaktus un

veicina iesaistīšanos apvienoto izmeklēšanas grupu darbā.

Jūnijā Eirojusts piedalījās OLAF ikgadējā krāpniecības lietu izmeklēšanā iesaistītajiem prokuroriem

sarīkotajā konferencē, kā arī uzņēma Bulgārijas prokurorus, kuri bija ieradušies vizītē OLAF

vadītās BROGNA programmas ietvaros. Arī 2007. gadā ir plānotas vairākas mācību vizītes.

Pastāvīgu operatīvo kontaktu uzturēšana starp Eirojusta nacionālo pārstāvju birojiem un

attiecīgajiem OLAF partneriem arī turpmāk būs abām partnerorganizācijām aktuāls uzdevums.

Sadarbības maģistrāti

1996. gada 22. aprīļa Dokuments par vienotu rīcību 96/277/JHA noteica sadarbības maģistrātu

– attiecīgu valstu prokuroru, tiesnešu vai tiesiskās sadarbības procedūrās īpaši kompetentu

amatpersonu – iecelšanas, kā arī apmaiņas kārtību.

Sadarbības maģistrātu uzdevums ir veicināt vai paātrināt tiesisko sadarbību krimināllietās,

civillietās, komerclietās un informācijas (īpaši informācijas par salīdzinošajiem pētījumiem un

statistikas datiem) apmaiņu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu dažādo valstu atšķirīgo tiesisko

sistēmu un datubāžu savietojamību. Līdz šim laikam Eiropas Savienībā apmaiņas kārtā ir

darbojušies apmēram 20 sadarbības maģistrāti un strādājuši galvenokārt ES dalībvalstīs, kā arī

ārpus ES (piemēram, ASV, Kanādā un Krievijas Federācijā).

Īss pārskats

Sadarbības maģistrāti:

o strādā uzņēmējvalstī

o nodrošina divpusēju sadarbību

o ir iesaistīti visās tiesiskās sadarbības jomās, ne tikai krimināllietu izskatīšanā

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls:

o kontaktpersonas, kas strādā savā valstī

o kontaktpersonas, kas nodrošina galvenokārt divpusēju, bet, iespējams, arī daudzpusēju

sadarbību

o kontaktpersonas, kas nodrošina tikai ar krimināllietām saistītu nepieciešamo sadarbību

eurojust06_LV.indd 19 2007-06-13 15:41:10

2020

Eirojusts:

o 25 (nu jau 27) dalībvalstu pārstāvji, kas strādā vienā ēkā

o piedalās ar organizēto noziedzību un smagiem pārrobežu noziegumiem saistītu lietu

izskatīšanā

o pilnveido sadarbību, īpašus pūliņus veltot izmeklēšanas un apsūdzību izvirzīšanas

koordinēšanai Eiropas Savienībā uz Lēmumā par Eirojusta izveidošanu un nacionālajos

likumdošanas aktos noteikto īpašo pilnvaru pamata

Starptautiskā prokuroru asociācija

Eirojusts ir Starptautiskās prokuroru asociācijas (IAP) loceklis. 2006. gadā mūsu ciešās

attiecības ar IAP turpinājās. Martā Eirojustu apmeklēja vairāk nekā 40 IAP organizētās Eiropas

reģionālās apmācības konferences delegātu, lai iepazītos ar mūsu organizāciju un tās darbu.

Šie ikgadējie pasākumi ir izdevīgi abām pusēm. Tādējādi konferences delegātiem – pārsvarā

jauniem prokuroriem, kuriem ir neliela pieredze vai vispār nav pieredzes transnacionālās

noziedzības apkarošanā, ir iespēja iepazīties ar Eirojusta darbu un neformālā gaisotnē tikties ar

nacionālajiem pārstāvjiem. Savukārt mums šādi pasākumi dod iespēju izplatīt informāciju par

Eirojustu. IAP vienmēr ir sniegusi lielisku palīdzību tajos gadījumos, kad mums, izskatot lietas,

rodas nepieciešamība pēc kontaktpersonām tajās valstīs, kur mūsu pašu kontakti nav pietiekami

attīstīti.

eurojust06_LV.indd 20 2007-06-13 15:41:10

eurojust06_LV.indd 21 2007-06-13 15:41:18

eurojust06_LV.indd 22 2007-06-13 15:41:31

eurojust06_LV.indd 23 2007-06-13 15:41:32

24

Komentāri par izskatītajām lietām

2006. gadā nacionālie pārstāvji reģistrēja 771 lietu, tas ir, par 31% vairāk nekā 2005. gadā.

Izskatīto lietu skaita pieaugums rāda, ka dalībvalstis ir labāk informētas par Eirojusta darbību

un sniegto palīdzību un to, ka valstu kompetentās iestādes aizvien intensīvāk izmanto Eirojustu

lietu izskatīšanā, jo tā iesaistīšana ir izdevīga.

24

3 L I E T U I Z S K A T Ī Š A N A

1. attēls: Lietu skaits 2002.–2006. gadā

eurojust06_LV.indd 24 2007-06-13 15:41:33

2525

2. attēls: Pieprasījumu iesniedzējas valstis 2006. gadā

12

18

3. attēls: Pieprasījumu adresātes valstis 2006. gadā

eurojust06_LV.indd 25 2007-06-13 15:41:34

2626

Iepriekšējos gados Eirojusts nošķīra divpusējās un daudzpusējās lietas, tomēr šis dalījums

neatspoguļoja Eirojusta patieso darbību.

Divpusējās lietas ne vienmēr ir vienkāršas. Eirojusta iesaistīšana var būtiski uzlabot divu valstu

veiktās izmeklēšanas vai apsūdzības izvirzīšanas koordināciju, bet Eirojusta sniegtā palīdzība

var būt ļoti komplicēta. Eirojusta palīdzība divpusējās lietās var būt tikpat ievērojama, cik

daudzpusējās lietās.

Tāpēc 2006. gada jūnijā ar Lietu izskatīšanas stratēģijas un vadības grupas atbalstu Kolēģija

nolēma lietas iedalīt vienkāršajās un sarežģītajās. Šāda dalījuma iemesls ir vēlme no 1. jūlija

līdz 31. decembrim īstenot eksperimentālu projektu un izstrādāt jaunu pieeju lietu klasifikācijas

noteikšanai.

Nosakot jauno lietu dalījumu, tika ņemta vērā no Eirojusta pieprasītā palīdzība un iesaistīto

valstu skaits, šo valstu nacionālo pārstāvju noslogojums, noziegumu smagums, pieprasītās

palīdzības sniegšanai nepieciešamais laiks un sniegtās palīdzības rezultāts.

Aizsākot lietas izskatīšanu, katrs nacionālais pārstāvis izvērtē, vai lieta ir vienkārša vai sarežģīta.

Šā gada laikā tika aizsākta 361 lietas izskatīšana; no tām 270 tika klasificētas kā vienkāršas un

91 – kā sarežģīta lieta.

Vairums šajā gadā aizsākto lietu joprojām tiek turpinātas, tāpēc tās izvērtēt pilnībā atbilstoši

jaunajiem klasificēšanas kritērijiem nav iespējams. Projekta otrā daļa, kuru plānots aizsākt

2007. gada janvāra sākumā, ir orientēta uz lietas izvērtēšanu tās izskatīšanas laikā.

Kriminālās aktivitātes Eirojusta izskatītajās krimināllietās ir salīdzināmas ar iepriekšējo gadu

aktivitātēm. 2006. gadā Eirojusts reģistrējis lietas par 49 noziegumu veidiem. Viena un tā pati

lieta var būt saistīta ar vairākiem noziegumu veidiem, un nacionālie pārstāvji var konstatēt

galvenajam noziegumam pakārtotus noziegumus.

Izskatīto krimināllietu skaits, it īpaši ar terorismu un nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju

saistīto lietu daudzums, kopumā ir pieaudzis, taču lielākā daļa Eirojustam nosūtīto lietu joprojām

ir saistītas ar narkotiku tirdzniecību un krāpniecību.

eurojust06_LV.indd 26 2007-06-13 15:41:34

2727

Pieaugot reģistrēto lietu skaitam, arī koordinācijas sanāksmju skaits ir palielinājies par 25%.

No Eirojusta atbalstītajām vai rīkotajām koordinācijas sanāksmēm 70 notika Eirojusta galvenajā

mītnē un 21 – kādā no dalībvalstīm.

4. attēls: Noziegumi 2005.–2006. gadā

Nar

kotik

u

tirdz

niec

ība

Krā

pnie

cība

Noz

iegu

mi p

ret ne

kust

amo

īpaš

umu

vai s

abie

dris

ko

kārt

ību,

tos

tarp

krā

pnie

cība

Nel

ikum

īgi i

egūt

o līd

zekļ

u le

galiz

ācija

Pers

onas

dzī

vība

s

apdr

audē

jum

s, k

aitē

jum

s

vese

lībai

un

brīv

ībai

Slep

kavī

ba

Ar n

odok

ļiem

sai

stīta

krā

pnie

cība

Dal

ība

nozi

edzī

gā g

rupē

jum

āCilv

ēku

tirdz

niec

ība

Org

aniz

ēta

laup

īšan

a

Adm

inis

trat

īvo

doku

men

tu

vilto

šana

Tero

rism

s

Krā

pšan

a PV

N m

aksā

jum

u jo

mā

eurojust06_LV.indd 27 2007-06-13 15:41:34

2828

5. attēls: Koordinācijas sanāksmes

6. attēls: Koordinācijas sanāksmes rīkošanas pieprasījumu iesniedzējas valstis 2006. gadā

Eirojusta galvenajā mītnē Konkrētās dalībvalstīs

eurojust06_LV.indd 28 2007-06-13 15:41:35

29

Lielākajā daļā šo koordinācijas sanāksmju (55) piedalījās trīs līdz 14 valstis. Citas institūcijas,

piemēram, Eiropols un Interpols, kā arī tās trešās valstis, kuras noslēgušas vienošanos

ar Eirojustu (Rumānija un Norvēģija), un citas trešās valstis (Bulgārija, ASV, Bosnija un

Hercegovina, Serbija un Melnkalne, Ukraina, Šveice, Maroka, Alžīrija, Krievijas Federācija un

Horvātija) piedalījās 30 koordinācijas sanāksmēs.

Katra dalībvalsts ir piedalījusies vismaz trijās koordinācijas sanāksmēs. Sanāksmēs tika

izskatītas lietas, kas saistītas ar krāpniecību (30), narkotiku tirdzniecību (21), nelikumīgi iegūto

līdzekļu legalizāciju (19), terorismu (9), cilvēku tirdzniecību (7) un personas dzīvības apdraudēj-

umu (5).

Lietu vadības sistēma (CMS) tiek attīstīta un ļaus Eirojustam iegūt daudz detalizētākus statistikas

datus, īpašu uzmanību pievēršot nacionālo pārstāvju ieguldījumam tiesu varas sadarbības

veicināšanā Eiropā.

Ceram, ka šie statistikas dati, tabulas, komentāri un lietu apraksti ļaus labāk izprast Kolēģijas

darbu lietu izskatīšanā.

29

7. attēls: Koordinācijas sanāksmes rīkošanas pieprasījumu adresātes valstis 2006. gadā

eurojust06_LV.indd 29 2007-06-13 15:41:35

3030

Rekomendācijas, kas izriet no Lēmuma par Eirojustu 6.(a) panta

2006. gadā saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra lēmuma 6.(a) pantu tika izdotas

sešas rekomendācijas. Divas no šīm rekomendācijām bija adresētas Portugāles Apsūdzības

izvirzīšanas dienestam sakarā ar lietu Nr. 4, kas aprakstīta nodaļā "Piemēri attiecībā uz lietu

izmeklēšanu". Pirmā rekomendācija ietvēra pieprasījumu uzsākt izmeklēšanu nelikumīgi iegūto

līdzekļu legalizēšanas un korupcijas lietā saskaņā ar 6.(a)(i) pantu, savukārt otrā rekomendācija

paredzēja koordinēt šīs lietas izmeklēšanu ar Beļģijas Federālo prokuratūru atbilstoši 6.(a)(iii)

pantam.

Pārējās četras rekomendācijas bija adresētas Spānijas ģenerālprokuroram un tika pieņemtas

saskaņā ar Spānijas likumu par Spānijas nacionālā pārstāvja Eirojustā statusu 6.(a)(ii) un 14.2

b) pantu.

Pateicoties savlaicīgai sanāksmju koordinēšanai un savstarpējai tiesiskajai palīdzībai, Eirojusta

vadībā spēja šīs četras lietas tika atrisinātas ātri un efektīvi. Rezultātā Spānijas nacionālais

pārstāvis saskaņā ar Lēmuma par Eirojustu 6.(a) pantu izdeva attiecīgas rekomendācijas.

Viena no lietām ir saistīta ar narkotiku tirdzniecību, ko organizējis noziedzīgs grupējums

Marbeljā (Spānijā). Nīderlandes un Spānijas sadarbība nodrošināja pietiekami daudz pierādījumu

izmeklēšanas uzsākšanai. Izmeklēšanas rezultātā tika konfiscētas narkotikas, kuras bija paredzēts

realizēt Nīderlandē, un arestēti vairāki Nīderlandes pilsoņi. Tā kā apsūdzības izvirzīšana ietilpa

gan Spānijas, gan Nīderlandes kompetencē, varēja rasties konflikts attiecībā uz jurisdikciju.

2006. gada septembrī Eirojusts sarīkoja koordinācijas sanāksmi, kurā piedalījās Apvienotās

Karalistes, Nīderlandes un Spānijas pārstāvji, kas vienojās, ka Nīderlandei ir priekšrocības gan

izmeklēšanas veikšanā, gan apsūdzības izvirzīšanā. Tāpēc Spānijas nacionālais pārstāvis izdeva

rekomendāciju Spānijas ģenerālprokuroram, kurš atbalstīja ar jurisdikciju saistītā konflikta

risināšanu saskaņā ar Lēmuma par Eirojustu 6.(a) pantu.

Līdzīgi tika atrisinātas un tādu pašu Spānijas ģenerālprokurora atbalstu saņēma vēl trīs citas

Spānijas iesniegtās lietas par narkotiku tirdzniecību.

Gan Portugāles, gan Spānijas nacionālo pārstāvju biroji vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir pareizi

piemērot 6.(a) pantu, kurš ļauj daudz dinamiskāk un ātrāk koordinēt un atrisināt ar jurisdikciju

saistītos konfliktus.

eurojust06_LV.indd 30 2007-06-13 15:41:35

31

Termiņu neievērošana ar Eiropas apcietinājuma orderi (EAW) saistītajās lietās

2006. gadā 12 no 25 dalībvalstīm ziņoja, ka tajās nav ievēroti termiņi ar Eiropas apcietinājuma

orderi saistītajās lietās; piecās no šīm 12 dalībvalstīm pārkāpumi netika konstatēti. Savukārt

iesniegto lietu sadalījums starp pārējām septiņām dalībvalstīm, kurās bija konstatēti termiņu

pārkāpumi, ir šāds:

Čehija: 4 Īrija: 9 Spānija: 2 Portugāle: 4 Somija: 1 Zviedrija: 2Apvienotā Karaliste: 50

Lai gan ziņojumi joprojām netiek iesniegti sistemātiski, Eirojusts ir apmierināts ar progresu

ietvarlēmuma par Eiropas apcietinājuma orderi 17.(7) panta īstenošanā.

Netiek nodalīti 17. pantā minētie atšķirīgie termiņi (10, 10+30, 60 un 60+30 dienas). Turklāt

tikai aptuveni pusē iesniegto ziņojumu ir norādīti termiņu neievērošanas iemesli. Tā kā šīs

informācijas trūkst, nav iespējams izanalizēt problēmas, ar kurām saskārušās dalībvalstis, un

rast tām risinājumu.

Ceram, ka mūsu sadarbība ar dalībvalstīm kļūs intensīvāka un mēs varēsim skaidrāk atspoguļot

situāciju Eiropas Savienībā.

Galvenie minēto termiņu neievērošanas iemesli ir saistīti ar apsūdzētās personas vai reizēm

arī prokurora tiesībām iesniegt apelāciju (15) vai to, ka Eiropas apcietinājuma orderī minētā

persona lietas izskatīšanas laikā ir atbrīvota (9). Šo iemeslu dēļ ir aizkavēta lēmuma pieņemšana

attiecībā uz Eiropas apcietinājuma ordera izpildi. Trīs gadījumos galīgā lēmuma pieņemšana

atlikta vietēja mēroga lietas izskatīšanas dēļ, un vēl trīs gadījumos galīgo lēmumu ir atlicis

tiesnesis.

31

eurojust06_LV.indd 31 2007-06-13 15:41:35

32

Pretterorisma grupa un jaunais Padomes lēmums

Pretterorisma grupa

Galvenais Pretterorisma grupas mērķis ir izveidot ekspertīzes centru terorisma jautājumos.

Grupa ir turpinājusi strādāt pagājušajā gadā izraudzītajās darbības jomās un noteikusi divas

jaunas darbības jomas.

Septiņas darbības jomas ir šādas:

1. sadarbība tieslietu jomā;

2. terorisma apkarošanā iesaistīto pušu sadarbības uzlabošana: Pretterorisma grupa ir

sniegusi informāciju Eiropolam Terorisma attīstības un situācijas pārskata izstrādei, kā arī

Pretterorisma vienībai (CTTF) – teroristisko organizāciju saraksta izstrādei. Grupa visiem

nacionālajiem pārstāvjiem izsniedza aptaujas anketu, lūdzot sniegt informāciju par tiesu

lēmumiem kopš 2005. gada izskatītajās ar terorismu saistītajās lietās;

3. sadarbības uzlabošana ar trešajām valstīm terorisma apkarošanā: piemēram, nesen

pieņemtais Eirojusta un ASV sadarbības līgums pozitīvi ietekmēs šāda veida sadarbību;

4. ar terorismu saistītās tiesu prakses datubāzes izveidošana;

5. ar terorismu saistītās juridiskās datubāzes izveidošana;

6. kiberterorisms: praktisko zināšanu apkopošana juridisko šķēršļu un ar jurisdikciju saistīto

problēmu noteikšanai, kā arī citu jautājumu aktualizēšana šajā jomā;

7. terorisma finansēšanas avoti: izstrādāts visaptverošs pārskats par spēkā esošajiem

starptautiskajiem standartiem, ES un ANO instrumentiem, kā arī Eirojusta izskatītajām

lietām šajā jautājumā. Pamatojoties uz šo pārskatu, Pretterorisma grupa var izvērtēt visai

ievērojamo Eirojusta ieguldījumu šajā jomā, izstrādāt iespējamos turpmākos pasākumus

un uzlabot īstenojamo pretdarbību.

Galvenā uzmanība tika pievērsta ceturtajai un septītajai darbības jomai.

32

eurojust06_LV.indd 32 2007-06-13 15:41:36

33

Jaunais Padomes lēmums

Jaunais Padomes lēmums, t.i., 2005. gada 20. septembra lēmums 2005/671/JHA par informācijas

apmaiņu un sadarbību terora aktu gadījumos, dalībvalstīm jāievieš līdz 2006. gada 30. jūnijam.

Šis jaunais Padomes lēmums paplašina Eirojustam sniedzamās informācijas apjomu. Tas

savukārt ļauj Eirojustam efektivizēt cīņu pret terorismu.

No Padomes lēmuma izrietēja divas iniciatīvas.

● Lietu vadības grupa izstrādāja metodoloģiju un ieteikumus Padomes lēmuma pienācīgai

ieviešanai.

● Praktikante no Beļģijas īsteno uz šā lēmuma pamata izstrādātu projektu. Viņa izvērtēs, kā

šis lēmums tiek īstenots šobrīd, un noteiks aspektus, kas var radīt problēmas vai šķēršļus.

Tiks izstrādāti secinājumi un ieteikumi turpmākiem uzlabojumiem.

Stratēģiskā sanāksme par terorisma jautājumiem

2006. gada jūnijā Eirojusts sarīkoja stratēģisko sanāksmi par terorisma jautājumiem, kurā

piedalījās 25 nacionālie korespondenti terorisma jautājumos un nacionālais korespondents no

Norvēģijas.

Šai sanāksmei bija divas daļas:

1) iepazīstināšana ar jaunā Padomes lēmuma 2005/671/JHA darbības jomu. Nacionālie

korespondenti terorisma jautājumos apsprieda lēmuma īstenošanu 25 dalībvalstīs;

2) Beļģijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Spānijas delegāciju ziņojumi par tiesās izskatītajām

lietām. Tajā tika skarti šādi jautājumi:

● kā lietas tika sagatavotas;

● to apjoms;

● veiktie terora akti;

● juridiskās problēmas;

● problēmas, kas radās tiesas procesa laikā;

● gūtās atziņas.

33

eurojust06_LV.indd 33 2007-06-13 15:41:36

34

Taktiskās sanāksmes par terorisma jautājumiem

2006. gadā tika sarīkotas divas taktiskās sanāksmes par terorisma jautājumiem. Pirmajā

sanāksmē 2006. gada martā notika informācijas apmaiņa par Eiropā pastāvošajiem organizāciju

tīkliem, kas atbalsta personas, kuras teroristiskos nolūkos dodas uz Irāku vai izbrauc no Irākas.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par vispārīgām problēmām un dažādu iesaistīto valstu pieredzi.

Paredzēts rīkot nākamo sanāksmi par minētajiem tīkliem.

Otra taktiskā sanāksme notika 2006. gada decembrī, un tajā piedalījās prokurori, tiesneši un

policisti no sešām ES dalībvalstīm, ASV un Norvēģijas. Šīs sanāksmes mērķis bija nodrošināt

informācijas apmaiņu starp prokuroriem un policistiem, kuri izmeklē iespējamo teroristiskās

organizācijas "Ansar Al Islam/Jaish Ansar Al Sunna" locekļu un atbalstītāju darbību un atsevišķos

gadījumos izvirza viņiem apsūdzības. Tika secināts, ka pieejamās un svarīgās informācijas

agrīna un pilnīga apmaiņa ir pamatnosacījums efektīvai cīņai pret šo organizāciju.

Terorisms

Terorisms ir viens no nopietnākajiem faktoriem, kas apdraud demokrātiju un cilvēktiesības,

ekonomisko un sociālo attīstību. Terorisma apkarošanā ārkārtīgi liela nozīme ir efektīvai

informācijas apmaiņai. Tieši to paredz arī jaunais Padomes lēmums. Eirojustam, lai tas varētu

risināt pretterorisma jautājumu Eiropas līmenī, jāsaņem iespējami vairāk informācijas par

terorismu. Lielākā daļa teroristisko organizāciju darbojas vairākās valstīs, bet tas nozīmē,

ka Eirojustam ir nozīmīga loma starptautiskās izmeklēšanas un apsūdzības izvirzīšanas

koordinēšanā. Būtu vēl labāk, ja Eirojusts uz saņemtās informācijas pamata varētu konstatēt

savstarpēju saikni un sarīkot iesaistītajām valstīm koordinācijas sanāksmi.

Pirmie rezultāti, ko devušas plaša mēroga aptaujas par informācijas apmaiņu terorisma

jautājumos, rāda, ka informācijas apmaiņas procesu apgrūtina vairākas problēmas. Galvenā

problēma ir saistīta ar to, ka vairākās ES dalībvalstīs jaunais Padomes lēmums netiek īstenots.

Galvenais šķērslis ir dalībvalstu atšķirīgā juridiskā sistēma. Otra problēma ir saistīta ar to, ka

dažu dalībvalstu pārstāvji nesaņem nekādu informāciju par terorisma jautājumiem. Var būt, ka

šajās valstīs teroristiska darbība nenotiek, tomēr pastāv arī iespēja, ka šāda informācija nav

pieejama. Turklāt Lietu vadības sistēmas (CMS) datubāzē netiek ievietota saņemtā informācija,

bet tas negatīvi ietekmē datu apstrādi. Trūkst arī darbinieku. Nacionālajiem pārstāvjiem ir

34

eurojust06_LV.indd 34 2007-06-13 15:41:36

3�

nepieciešama palīdzība informācijas ievadīšanai Lietu vadības sistēmā. Turklāt, pieaugot ar

terorismu saistītās informācijas apjomam, būs nepieciešams lielāks skaits analītiķu. Visas šīs

problēmas, kas kavē Eirojusta efektīvu darbību pretterorisma jomā, ir jārisina.

Stratēģiskā sanāksme par Eiropas apcietinājuma ordera (EAW) ieviešanu

2006. gada oktobrī Bratislavā Eirojusts bija sarīkojis praktiķu sanāksmi par Eiropas apcietinājuma

ordera ieviešanu. Seminārs bija orientēts uz praktiska rakstura problēmām, ar kurām saskaras

praktiķi, ieviešot Eiropas apcietinājuma orderi, un uz Komisijas Otro ziņojumu par ordera

ieviešanu.

Konferences laikā tika organizētas prezentācijas un darba grupu sanāksmes. Prezentācijās tika

skarti tādi temati kā jaunās iniciatīvas savstarpējas orderu atzīšanas turpmākai uzlabošanai,

tostarp ietvarlēmuma projekts par soda izciešanu savstarpēju atzīšanu un jautājums par Eiropas

pierādījumu orderi.

Darba grupu sanāksmju laikā notika diskusijas, kuru rezultātā izdarīti vairāki secinājumi.

Lēmums gadījumos, kad tiek iesniegti vairāki pieprasījumi

Dalībvalstis uzskata, ka gadījumos, kad ir iesniegti vairāki pieprasījumi, lēmumu pieņemšanas

procesā vajadzētu izmantot daudzveidīgus kritērijus un šo kritēriju sarakstam nevajadzētu

būt noslēgtam. Dalībvalstis ievēro galvenokārt šādus kritērijus: lietas izskatīšanas laiks; vai

noziegumu izdarījušais ir apsūdzēts vai notiesāts; vai šī persona ir piedalījusies tiesas sēdēs;

vai noziegumu izdarījušais ir gados veca persona, apdraudēta persona vai bērns; vai noziegumu

izdarījušais ir arestēts vai atbrīvots pret galvojumu; noteiktie termiņi. Dalībvalstis secināja, ka

ikvienā lietā lēmums ir jāpieņem atsevišķi.

Savas valsts pilsoņu izdošana

Vairums dalībvalstu drīkst izdot savus pilsoņus. Savukārt tās valstis, kuras to nedrīkst, piemēram,

Austrija, veic pasākumus, lai šo situāciju mainītu. Gadījumos, kad dalībvalsts pilsonis jāizdod

trešajai valstij, prasības attiecībā uz abpusēju izdošanu atšķiras. Eiropā noziegumu izdarījušās

personas aizvien vairāk tiek uzskatīti par Eiropas, nevis kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.

3�

eurojust06_LV.indd 35 2007-06-13 15:41:36

36

Papildinformācijas sniegšana

Atsevišķos gadījumos Eiropas apcietinājuma orderī ietvertā informācija var būt nepietiekama

gan no ietvarlēmumā noteiktā standarta viedokļa, gan no ordera izpildītājā valstī spēkā esošo

likumu viedokļa. Gadījumos, kad trūkst papildinformācijas, valstu rīcība ir atšķirīga. Dažās valstīs

spēkā esošie likumi ļauj pieprasīt papildinformāciju, savukārt citas valstis pieprasa izsniegt jaunu

Eiropas apcietinājuma orderi. Šīs atšķirības varētu tikt apsvērtas Komisijas vērtējumos.

Atteikuma iemesli

Pozitīvi vērtējams tas, ka konstatēts mazāk atteikuma iemeslu nekā 2005. gadā Budapeštā

notikušajā seminārā, tomēr ar tulkojumiem saistītās problēmas joprojām ir aktuālas. Ir grūti

nodrošināt labu tulkojumu strikti noteiktā termiņā, tāpēc vienošanās par Eiropas apcietinājuma

ordera izpildi vienā konkrētā valodā būtu ieguvums un ļautu katrai atbildīgajai iestādei algot

štata tulku, kurš veiktu tulkojumus no šīs vienas valodas.

Termiņu neievērošana

Eirojusts ir secinājis: lai gan ziņojumu skaits par termiņu neievērošanu ir pieaudzis, dalībvalstu

pieeja vēl joprojām nav vienāda. Jautājums par konsekventāku pieeju tiks izskatīts Komisijas

vērtējumos.

Ir sagatavots CD disks, kurā iekļautas visas prezentācijas un darba grupu sanāksmēs notikušās

diskusijas.

Viltošana

Eirojusta izskatīto valūtas un preču viltošanas lietu skaits gada laikā ir pieaudzis tikai nedaudz

– 2004. gadā Eirojusts izskatīja četras, 2005. gadā – deviņas, bet 2006. gadā – desmit šādas

lietas.

No desmit 2006. gadā izskatītajām lietām tikai trīs lietas bija saistītas ar valūtas viltošanu.

Viena no tām attiecās uz eiro banknošu viltošanu lielā apjomā. Šajā lietā bija iesaistītas trīs

36

eurojust06_LV.indd 36 2007-06-13 15:41:36

3�

dalībvalstis un divas trešās – Balkānu reģiona valstis. Tipogrāfiju vadīja organizēts noziedznieku

grupējums, kas bija noorganizējis komplicētu banknošu iespiešanas un izplatīšanas procesu.

Papildus iesaistītajām valstīm un Eirojustam operācijā piedalījās arī Eiropols, sniedzot atbalstu

policijai un koordinējot tās darbību. Sadarbības rezultātā tika iznīcināta nelegālā tipogrāfija,

veikti vairāki aresti un izņemti viltoti eiro vairāk nekā viena miljona vērtībā. Lietas izmeklēšana

bija ārkārtīgi veiksmīga, un tas ir labs paraugs efektīvai rīcības koordinēšanai un sadarbībai gan

policijas, gan tiesu varas iestāžu līmenī.

Divas lietas bija saistītas ar to, ka Ķīnas un vienas Balkānu reģiona valsts organizētās noziedzības

grupējumi veica viltotu preču piegādes uz vairākām dalībvalstīm. Pārējās viltošanas lietas bija

saistītas ar Eiropas apcietinājuma orderi un personu izdošanas pieprasījumiem. Tika izskatītas

arī divas nacionālo pārstāvju iesniegtas vispārīga rakstura lietas sakarā ar valūtas un preču

viltošanu.

Narkotiku tirdzniecība un cilvēku tirdzniecība

Nelegālās tirdzniecības un ar to saistītu noziegumu apkarošanas grupa

Nelegālās tirdzniecības un ar to saistītu noziegumu apkarošanas grupa tika izveidota, apvienojot

Narkotiku tirdzniecības apkarošanas grupu un Cilvēku tirdzniecības apkarošanas grupu.

Šīs grupas galvenie uzdevumi ir šādi:

• apkopot un pārvaldīt attiecīgo pieredzi;

• nodrošināt, ka stratēģiskās un taktiskās sanāksmes narkotiku tirdzniecības un cilvēku

tirdzniecības jautājumos ir labi noorganizētas;

• uzlabot informācijas apmaiņu;

• izveidot narkotiku un cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā kompetento praktiķu sadarbības

tīklu;

• analizēt Eirojusta izskatītās narkotiku un cilvēku tirdzniecības lietas un konstatēt

savstarpēju tiesisko palīdzību kavējošos šķēršļus;

• uzturēt regulārus sakarus ar ES tiesībaizsardzības institūcijām un sadarboties ar Eiropas

Savienības likumdevējiem;

• turpināt sadarbību ar Eiropolu un uzsākt sadarbību ar FRONTEX.

3�

eurojust06_LV.indd 37 2007-06-13 15:41:36

38

Narkotiku tirdzniecības lietas

Viena no augstākajām Eirojusta prioritātēm nepašaubāmi ir narkotiku tirdzniecības apkarošana.

Pēc Lietu vadības sistēmas datiem par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

Eirojusts ir reģistrējis 170 jaunas ar narkotiku tirdzniecību saistītas lietas.

Narkotiku tirdzniecības lietās visbiežāk mēdz būt iesaistītas (ņemot vērā to lietu skaitu, kuras

nacionālo pārstāvju biroji iekļāvuši Lietu vadības sistēmā) tādas ES dalībvalstis kā Itālija, Vācija,

Zviedrija, Portugāle, Slovēnija, Francija un Apvienotā Karaliste.

Dažādos ģeogrāfiskajos reģionos tiek ražotas un pēc tam Eiropas tirgū iepludinātas dažāda tipa

narkotikas. No Tālo Austrumu valstīm pa īpašiem ceļiem caur Balkāniem tiek piegādāts heroīns.

Kokaīnu ieved no Latīņamerikas pa parastajiem ceļiem caur tādām valstīm kā Portugāle, Spānija,

Nīderlande un Beļģija. Baltijas jūras reģiona valstis un pārējās valstis, kuru robežas sakrīt ar

Eiropas Savienības ārējo robežu (Čehija un Polija), aizvien biežāk tiek identificētas kā amfetamīna

izcelsmes valstis. Ekstazī tabletes tiek izplatītas daudzās valstīs, tomēr daži indikatori liecina,

ka galvenā to izcelsmes vieta ir Nīderlande. Marihuāna ES tirgū ieplūst galvenokārt no Magribas

valstīm (it īpaši Marokas) caur Spāniju.

Cilvēku tirdzniecības lietas

Pēc Lietu vadības sistēmas datiem par periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

Eirojusts ir iesaistījies 62 cilvēku tirdzniecības lietu izskatīšanā. 2006. gadā tika uzsākta 32

jaunu lietu izskatīšana, pārējo 30 lietu izskatīšana bija aizsākta jau iepriekš, tomēr darbs ar tām

turpinājās 2006. gadā.

Turpmāk sniegtie statistikas dati attiecas tikai uz tām 32 lietām, kuru izskatīšana tika uzsākta

2006. gadā. Jānorāda, ka divas no tām ir saistītas ar aptaujām un nav operatīvās lietas. Astoņas

lietas ir saistītas ar cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, bet trīs lietas – ar

darbaspēka tirdzniecību.

Vismaz 13 lietās bez jebkādām šaubām tika konstatēta organizēta noziedzīgā grupējuma dalība.

Šo lietu izskatīšanas laikā tika noskaidrotas šādas tendences:

• noziedznieku tautība: pārsvarā albāņi un grupējumi no Austrumeiropas, lai gan kādā nesen

izskatītā lietā bija iesaistīta arī organizēta noziedzīga vjetnamiešu grupa;

• upuru tautība: pārsvarā Austrumeiropas valstu pilsoņi, lai gan dažās lietās ir iesaistīti arī

Āzijas valstu pilsoņi;

eurojust06_LV.indd 38 2007-06-13 15:41:36

39

• darbības: dažās lietās cilvēku tirdzniecība ir viena no vairākām konkrēta noziedzīgā

grupējuma veiktajām darbībām, dažos gadījumos ir konstatēta saikne starp terorismu un

cilvēku tirdzniecību.

No ES valstīm visbiežāk cilvēku tirdzniecības lietās ir iesaistītas, (spriežot pēc turpmāk minētajās

valstīs izskatīto attiecīgo lietu skaita, kā arī pēc to lietu skaita, kurās šīs valstis ir iesaistītas

un kuras ir reģistrētas Lietu vadības sistēmā) Vācija, Austrija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste,

Itālija, Latvija un Francija. Arī tādas Eiropas Savienības dalībvalstis kā Grieķija un Lietuva, kuru

robežas sakrīt ar Eiropas Savienības ārējo robežu, nereti ir iesaistītas šāda rakstura lietās.

Rumānija un Norvēģija, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tāpat bieži ir iesaistītas

cilvēku tirdzniecības lietās.

Nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācija

Arī 2006. gadā Eirojusts iesaistījās cīņā pret nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Jaunā

apvienotā Krāpniecības, finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas grupa analizēja un

stingri uzraudzīja šajā jomā notiekošos procesus un vērojamās jaunās tendences.

2006. gadā tika izskatītas 72 nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas lietas (tostarp lietas, kas

saistītas arī ar citiem noziegumiem). 22 no šīm lietām bija saistītas tikai ar nelikumīgi iegūto

līdzekļu legalizāciju. Gada laikā 21 nacionālā pārstāvja birojā tika reģistrētas ar nelikumīgi iegūto

līdzekļu legalizāciju saistītas lietas. Šāda veida lietās visbiežāk bija iesaistīta Francija, Itālija,

Portugāle un Apvienotā Karaliste, retāk arī Beļģija, Luksemburga, Malta un Spānija.

Kā piemēru, kas raksturo Eirojusta sniegto ievērojamo ieguldījumu, var minēt 2006. gadā

Malagā (Spānijā) atklāto liela mēroga nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas operāciju. Līdzekļi,

ko nelegālās organizācijas bija ieguvušas dažādās valstīs izdarītu noziegumu rezultātā, tika

legalizēti Spānijā ar Spānijas advokātu biroja izveidota korporatīva investīciju tīkla palīdzību.

Legalizēto līdzekļu apjoms tiek lēsts ap 250 miljonos eiro, un tie tika iegūti galvenokārt ārpus

Spānijas robežām izdarītu noziegumu rezultātā.

Spānijas tiesnesis un policija pieprasīja Eirojusta palīdzību, lai tiktu izpildīti Zviedrijai, Somijai,

Austrijai, Apvienotajai Karalistei, Francijai un Nīderlandei nosūtītie tiesiskas palīdzības lūgumi

un saņemta jaunas savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu sagatavošanai nepieciešamā

informācija.

eurojust06_LV.indd 39 2007-06-13 15:41:36

eurojust06_LV.indd 40 2007-06-13 15:41:42

41

Spānijas izmeklētāji saņēma informāciju no Eiropola, tomēr šajā tiesvedības fāzē bija nepieciešami

izraksti par sodāmību, tiesu lēmumi un ziņas par notiekošajiem izmeklēšanas procesiem.

Spānijas nacionālā pārstāvja birojs sarīkoja divas koordinācijas sanāksmes, kurās piedalījās

iesaistīto valstu nacionālo pārstāvju biroji, kā arī Itālijas un Portugāles pārstāvji.

Visas valstis sniedza informāciju par minētā advokātu biroja investēto līdzekļu nelikumīgo

izcelsmi, iesniedza tiesas lēmumus, izrakstus no krimināllietām un pret advokātu biroja klientiem

ierosināto izmeklēšanas procesu materiālus. Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes piekrita

nosūtīt ziņojumu Spānijas tiesnesim un deva rīkojumu atlikt šajā sakarā pašu valstī uzsāktos

procesus, jo atzina, ka Spānijas tiesnesis ir šīs lietas izskatīšanai visizdevīgākajā situācijā.

Piemēri attiecībā uz lietu izmeklēšanu [10 lietas]

Lai ilustrētu Eirojusta darbu lietu izskatīšanā un tā nozīmīgo ieguldījumu sarežģītos izmeklēšanas

procesos, tagad īsumā raksturosim vairākas 2006.gadā risinātās ar smagiem noziegumiem

saistītās lietas. Lielākā daļa lietu, ko dalībvalstis nodevušas Eirojustam, attiecas uz nelegālo

narkotiku tirdzniecību un krāpšanu. Vairums turpmāk minēto piemēru ilustrē tieši šādus

gadījumus, tomēr esam centušies pievērst uzmanību arī terorismam un citiem smagiem

noziegumiem.

Ar PVN saistīta krāpšana – kontrabanda lielā apjomā [lieta Nr. 1]

Šī lieta attiecas uz Ungāriju, Slovākiju, Nīderlandi un trešo valsti – Horvātiju.

Nepilna gada laikā aizdomās turamās personas – Ungārijas iedzīvotāji – aptuveni 200 atsevišķās

reizēs Slovākijas un Nīderlandes kompāniju vārdā un uz Slovākijā un Nīderlandē izsniegtu

importa licenču pamata importēja no Horvātijas gandrīz piecus tūkstošus tonnu cukura, kura

kopējā muitas vērtība pārsniedza trīs miljonus eiro, un apgalvoja, ka minētās preces patēriņa

vieta būs attiecīgi Slovākija un Nīderlande. Tāpēc Ungārijā šai precei tika piemērota PVN nulles

likme. Cukurs nekad nenonāca nedz Slovākijā, nedz Nīderlandē, bet tika pārdots Ungārijā. PVN

par to netika samaksāts nevienā ES dalībvalstī.

Ungārijas prokurors šo lietu Eirojustam iesniedza iespējami agrākajā tās izmeklēšanas fāzē.

Nekavējoties, jūlija vidū, tika sarīkota koordinācijas sanāksme, uz kuru tika uzaicināti visu

eurojust06_LV.indd 41 2007-06-13 15:41:42

42

iesaistīto valstu prokurori un izmeklētāji, lai viņi varētu apmainīties ar informāciju un precizēt

nosūtāmo tiesiskās palīdzības pieprasījumu juridiskos un praktiskos aspektus. Visi tiesiskās

palīdzības pieprasījumi (izņemot Nīderlandes pieprasījumu) tika izpildīti līdz 2006.gada beigām,

un tas nozīmē, ka 2007.gadā lietu var izskatīt tiesā. Šī lieta apliecina, ka konkrētās trešajās

valstīs Eirojusta kontaktpersonas darbojas ļoti efektīvi.

Starptautiska ar investīcijām saistīta krāpšana – "katlutelpa" [lieta Nr. 2]

Šis noziedzīgo darbību tīkls, kas pazīstams ar nosaukumu "katlutelpas lieta", sakņojās Spānijā,

taču to rezultātā cietušie bija gandrīz vai katrā ES dalībvalstī. Sākumā izmeklēšanu un apsūdzību

izvirzīšanu koordinēja Eirojusts, bet progress bija pārāk gauss, jo noziedznieki bija darbojušies

ļoti plašā mērogā.

Beidzot izmeklēšana tika uzsākta Vācijā, kur bija daudz cietušo. Vācijas prokurors nosūtīja

Spānijai Eiropas apcietinājuma orderi, un aizdomās turamās personas tika izdotas Vācijai.

Prokurors piedāvājās visos savāktajos pierādījumos dalīties ar citām iesaistītajām valstīm, taču

vienīgi Somija un Zviedrija nolēma tiesvedību turpināt. Tika apspriesta non bis in idem principa

ietekme, un no Vācijas saņemtā informācija viesa cerību, ka šajā sakarā nekādu problēmu

nebūs. Galu galā Vācijas prokurors tomēr atteicās pārņemt Somijas un Zviedrijas izvirzītās

apsūdzības.

Somija un Zviedrija turpināja pašas savu izmeklēšanu un nolēma izvirzīt Somijā kopīgu apsūdzību

abās lietās. Somijas prokurors nosūtīja Eiropas apcietinājuma orderi Vācijai, kur aizdomās

turamās personas izcieta sodu. Tomēr Vācijas kompetentās iestādes – pretēji tam, ko Vācijas

prokurors teica Eirojusta rīkoto koordinācijas sanāksmju laikā, – nolēma šīs personas Somijai

neizdot un atteikumu pamatoja ar non bis in idem principu, kas ir pretrunā ar to, koordinācijas

sanāksmes laikā Eirojustā.

Runājot par kriminālatbildības noteikšanu, ļoti svarīgi būtu izmeklēšanas darbības un apsūdzību

izvirzīšanu koncentrēt vienā valstī. Tāpat būtu bijis ļoti labi, ja Vācijas kompetentās iestādes,

konstatējot non bis in idem principa iespējamību, laikus par to brīdinātu.

Bērnu pornogrāfija internetā [lieta Nr. 3]

2006. gada jūlijā tika konfiscēta videolente ar bērnu pornogrāfijas ainām. Interpols šo videolenti

nosūtīja konkrētas dalībvalsts kompetentajām iestādēm izmeklēšanai, kuras laikā atklājās,

eurojust06_LV.indd 42 2007-06-13 15:41:42

43

ka cietušo un iesaistīto valstu ir vairāk, nekā sākumā šķita. Tika atklāta saikne ar piecām ES

dalībvalstīm un trim valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

2006. gada 25. oktobrī Eirojusta telpās tika sarīkota pirmā sanāksme nolūkā koordinēt

izmeklēšanu un maksimizēt dažādu valstu sadarbību. Šī sanāksme deva iespēju attiecīgajām

kompetentajām iestādēm tieši apmainīties ar informāciju un apspriest iespējamo turpmāko

rīcību. Ja Eiropols, dziļāk analizējot šo lietu, konstatēs saikni ar citām valstīm, tās 2007. gadā

tiks uzaicinātas uz papildu sanāksmi Eirojusta telpās.

Krāpšana un korupcija, kas ietekmē Eiropas Kopienu finansiālās intereses

[lieta Nr. 4]

Šā gada sākumā Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) lūdza Eirojustu palīdzēt koordinēt

izmeklēšanu krāpšanas lietā, kurā konstatētie pavedieni veda uz Beļģiju, Čehijas Republiku,

Luksemburgu, Portugāli, Apvienoto Karalisti un Ukrainu.

2006. gada aprīlī Beļģija sarīkoja vairākas koordinācijas sanāksmes. OLAF sniedza pārskatu par

šo lietu, valstu delegācijas apmainījās ar informāciju un apsprieda lietas turpmāko virzību.

Tā kā noziedzīgās darbības tika īstenotas vairākās valstīs, galvenais jautājums bija šāds: kurā

valstī būtu visizdevīgāk izvirzīt apsūdzību. Šajā sakarā īpaša uzmanība bija jāpievērš dažādu

valstu noteikumiem, kas atšķirīgi traktē teritorialitātes un nacionalitātes principus, kā arī

vispārpieņemtajiem noteikumiem par jurisdikciju attiecībā uz korupciju un Eiropas Kopienu

finansiālo interešu aizsardzību.

Turklāt bija nepieciešams pēc iespējas drīzāk sarīkot koordinācijas sanāksmi attiecīgo valstu

kompetentajām iestādēm, lai tās varētu sagatavot pierādījumu iegūšanai nepieciešamos

savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumus, koordinēt paralēlos izmeklēšanas procesus un

nodrošināt OLAF palīdzību šajā procesā.

Lietā tika panākts ievērojams progress, un koordinētās darbības, par kurām valstis bija vienojušās

Eirojusta rīkotajā sanāksmē, vainagojās ar galveno aizdomās turamo personu arestu.

Terorisms [lieta Nr. 5]

2005. gada sākumā pēc Šveices Federālās tieslietu policijas sniegtās informācijas kļuva skaidrs,

ka Šveicē kāda banda, kuras sastāvā ir ne mazāk par 12 cilvēkiem, izdarījusi virkni zādzību.

eurojust06_LV.indd 43 2007-06-13 15:41:42

44

Izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka banda ir ļoti labi organizēta un zādzības tika izdarītas ar

divējādu mērķi – lai noziedznieki nodrošinātu paši sev iztiku un daļu no šiem noziedzīgajā kārtā

iegūtajiem līdzekļiem pārskaitītu teroristu organizācijai. Šveicē arestētajām personām bija sakari

ar identiskiem grupējumiem Francijā un Spānijā, kuri šobrīd arī ir sagrauti.

Tāpat izmeklēšanas rezultātā kļuva skaidrs, ka viens no Šveices grupējuma locekļiem uzturējis

sakarus ar Marokas pilsoni, kurš 2005. gadā bija izdots Spānijai. Turklāt izmeklēšanas gaitā

atklājās, ka šis grupējums plānoja Šveicē uzbrukt Izraēlas aviokompānijai EL AL piederošai

lidmašīnai.

Šveices kompetento iestāžu veiktais vairāku personu arests bija daudzu Eiropas valstu policijas

un tiesu iestāžu ciešas un ilgstošas sadarbības rezultāts. Aizdomās turamie ir Alžīrijas pilsoņi,

kas saistīti ar "Salafistu grupu sludināšanai un cīņai" (GSPC). Ir pamats aizdomām, ka minētās

personas vairākkārt ielauzušās Costa del Sol villās un noziedzīgo darbību rezultātā iegūtos

līdzekļus sūtījušas uz Alžīriju.

2005. gada oktobrī sarīkotās terorisma jautājumiem veltītās taktiskās sanāksmes loģisks

turpinājums bija koordinācijas sanāksme, kura notika 2006. gada aprīlī un kurā tika diskutēts par

Šveices veikto izmeklēšanu attiecībā uz GSPC grupējumu darbību vairākās ES valstīs.

Šveices kompetentās iestādes apstiprināja, ka šī sarežģītā izmeklēšana bija iespējama tikai

pateicoties ciešajai sadarbībai ar daudzu Eiropas valstu policijas un tiesu iestādēm. Ļoti svarīgi

bija nepieļaut to, ka vienā valstī veiktā izmeklēšana un aresti varētu apdraudēt citā valstī

īstenojamās operācijas. Šveices kompetentās iestādes uzsvēra Eirojusta un Eiropola nozīmīgo

ieguldījumu.

Terorisms [lieta Nr. 6]

2005.gadā Beļģijas kompetentās iestādes saņēma informāciju par kādu irākiešu eksfiltrācijas

grupu. Divi šīs grupas locekļi tika turēti aizdomās arī par sakariem ar citu organizāciju,

kura plānoja uzbrukumus Eiropā vai citviet. 2005. gada augustā tika sarīkota koordinācijas

sanāksme.

2006. gada septembrī Beļģija un Francija izveidoja apvienoto izmeklēšanas grupu (JIT), kuras

mērķis bija izvērtēt minētā radikālā islāmistu grupējuma darbību un metodes, kā arī identificēt

visas personas, kuras šim grupējumam sniegušas operatīvu vai loģistisku atbalstu.

eurojust06_LV.indd 44 2007-06-13 15:41:42

45

Sakarā ar šo lietu Beļģija nosūtīja vairākas pieprasījuma vēstules Itālijai, Alžīrijai, Tunisijai un

Sīrijai. 2006. gada decembrī Beļģijas nacionālais pārstāvis tika lūgts sazināties ar attiecīgajām

valstīm, lai paātrinātu šo tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildi.

Nelegāla antikvitāšu tirdzniecība [lieta Nr. 7]

Grieķijas un Itālijas prokuratūras neatkarīgi viena no otras veica izmeklēšanu sakarā ar šajās

valstīs esošo antikvitāšu nelegālu tirdzniecību. Prokuroriem bija izvirzīts mērķis – izsekot

noziedzniekus un atgūt antikvitātes, kas uzskatāmas par daļu no minēto valstu kultūras

mantojuma. Lai maksimizētu izmeklēšanas efektivitāti, Grieķijas tiesu iestādes ar Grieķijas

nacionālā pārstāvja starpniecību lūdza tiesisko palīdzību no Itālijas tiesu iestādēm.

Grieķijas un Itālijas nacionālie pārstāvji sarīkoja koordinācijas sanāksmi lietā iesaistītajiem abu

valstu prokuroriem un policistiem. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidroti šīs plašās kriminālās

organizācijas locekļu savstarpējie sakari, ārkārtīgi lielie noziedzīgo darbību rezultātā gūtās

peļņas apmēri, kā arī vairāku muzeju līdzdalība. Pēc šīs pirmās koordinācijas sanāksmes Grieķijas

prokurors lika veikt kratīšanu kādā mājā Grieķijā, un tur tika konfiscētas daudzas antikvitātes.

Tika sarīkota vēl viena koordinācijas sanāksme, kuras laikā tika noskaidrotas uzpircēju,

kolekcionāru un muzeju savstarpējās attiecības.

Šī bija pirmā ar antikvitāšu nelegālu tirdzniecību saistītā lieta, kurā tika iesaistīts Eirojusts, un

tas sniedza būtisku ieguldījumu izmeklēšanas procesu sekmīgā izvēršanā. Abas Eirojusta rīkotās

koordinācijas sanāksmes veicināja tiešu informācijas apmaiņu. Tāpat tika pierādīts, ka Eiropas

tiesu iestādes ir stingri apņēmušās apkarot antikvitāšu nelegālu tirdzniecību.

Nopietns krāpšanas gadījums – Eiropas apcietinājuma orderis [lieta Nr. 8]

Eirojusts, pamatojoties uz Austrijas kompetento iestāžu izdoto Eiropas apcietinājuma orderi

(EAW), koordinēja veiksmīgi vienas nakts laikā īstenotu operāciju, kuras rezultātā Francijā

steidzamā kārtā tika arestēts Austrijas pilsonis.

Lieta attiecās uz liela apjoma (vismaz 1 400 miljoni eiro) ar banku lietām saistītu krāpšanu

Austrijā. Aizdomās turamais savulaik bija vadījis vienu no Austrijas lielākajām banku grupām, un

Eirojusts pildīja koordinatora funkcijas viņa īpašumu konfiscēšanā Francijā.

Septembrī ar Eirojustu sazinājās Austrijas prokurors un sakarā ar nepieciešamību arestēt

aizdomās turamo personu, kura uzturējās Dienvidfrancijā, lūdza atbalstīt Eiropas apcietinājuma

eurojust06_LV.indd 45 2007-06-13 15:41:42

46

ordera nodošanu Francijai un izpildi Francijā. Eirojusta Austrijas nacionālā nodaļa nekavējoties

apspriedās ar Francijas nacionālo nodaļu un lūdza to sazināties ar Francijas ģenerālprokuroru.

Vienlaikus EAW tika pārtulkots franču valodā. Plkst. 3.00 EAW ar Eirojusta starpniecību tika

nosūtīts Francijas kompetentajām iestādēm, kuras nekavējoties rīkojās. Tajā pašā rītā aizdomās

turamais Francijā tika arestēts.

Pēc šā aresta Francijas kompetentās iestādes nolēma izpildīt EAW. Tomēr izdošanas procedūra

tika atlikta aizdomās turamā veselības problēmu dēļ.

Minētā sadarbība nebūtu bijusi iespējama bez Eirojusta zināšanām un palīdzības. Nacionālie

pārstāvji vienmēr ir pieejami, uztur ciešus savstarpējus kontaktus, un tādējādi ir iespēja rīkoties

ātri un saskaņā ar atšķirīgajiem ES dalībvalstu likumdošanas aktiem.

Pēc visu iesaistīto kompetento iestāžu intensīvajiem pūliņiem, kurus koordinēja Eirojusta Austrijas

un Francijas nacionālās nodaļas, 2007. gada 13. februārī aizdomās turamais tika izdots Austrijas

kompetentajām iestādēm. Šo veiksmīgo notikumu pavērsienu Austrijas tieslietu ministrs un

plašsaziņas līdzekļi novērtēja atzinīgi – kā ļoti svarīgu pārrobežu sadarbības paraugu.

Narkotiku tirdzniecība [lieta Nr. 9]

Redžo di Kalabrijas prokuratūra lūdza Eirojusta palīdzību izmeklēšanā, kas bija saistīta ar kādu

pārrobežu organizāciju, kura no Dienvidamerikas caur Nīderlandi ieveda Eiropā kokaīnu.

Šī lieta var kalpot par tiesu iestāžu starptautiskās sadarbības paraugu attiecībā uz pierādījumu

un informācijas vākšanu, turklāt tika konfiscētas lielas kokaīna partijas un arestēti vairāki bīstami

aizdomās turamie – asociācijas Ndrangheta locekļi, kuri jau gadiem ilgi tika meklēti.

Ļoti svarīga nozīme izmeklēšanā bija tam, ka tika noklausītas starp Nīderlandi un Vāciju notikušās

telefonsarunas.

Tāpat, pateicoties Eirojusta līdzdalībai, bija iespējams Kalabrijā aizturēt kuģi no Venecuēlas, kurš

bija ceļā uz Roterdamu, un konfiscēt veselu konteineru, kas bija pilns ar kokaīnu.

Attiecībā uz organizācijas līderi izdotais EAW nekavējoties tika izpildīts Vācijā.

eurojust06_LV.indd 46 2007-06-13 15:41:42

47

Narkotiku tirdzniecība – kontrolēta piegāde [lieta Nr. 10]

2006. gada maijā Zviedrijas prokurors sazinājās ar Zviedrijas nacionālo pārstāvi un paziņoja par

automašīnu, kura bija gatava ar heroīna kravu jau tajā pašā vakarā doties ceļā no Dienvidbalkāniem

uz Zviedriju. Zviedrija pieprasīja kontrolētu piegādi – tas nozīmēja, ka automašīna visā ceļa

garumā ir jānovēro, bet nav jāaiztur uz tranzītvalstu robežām. Bija nepieciešams lūgt palīdzību

no tādām valstīm kā Serbija un Melnkalne, Horvātija, Ungārija, Austrija, Vācija un Dānija. Tā kā

nebija zināms, kādu maršrutu mašīnas vadītāji izvēlēsies, palīdzība tika lūgta arī no Slovēnijas,

Čehijas Republikas un Slovākijas Republikas. Policijas un muitas sadarbības koordinēšanā ar

Eirojusta starpniecību tika iesaistīts arī Eiropols.

Zviedrijas nacionālais pārstāvis sasauca ārkārtas sanāksmi, kurā piedalījās visu iesaistīto valstu

nacionālie pārstāvji. Attiecīgajās valstīs tika izdoti savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumi, un

divu stundu laikā no visām iesaistītajām valstīm tika saņemta pieprasītā atļauja. Nacionālie

pārstāvji arī instruēja attiecīgās Eiropola nodaļas.

Automašīna devās ceļā 24 stundas vēlāk, nekā bija paredzēts, un nākamajā dienā, tas ir,

sestdienā, mainīja plānoto maršrutu un tuvojās Šveices robežai. Tā kā Šveices kompetentajām

iestādēm nebija lūgta atļauja attiecībā uz kontrolēto piegādi, Vācijas policisti, kuri sekoja

automašīnai, gribēja narkotikas konfiscēt, bet tādējādi tiktu zaudēta iespēja Zviedrijā izvirzīt

apsūdzību narkotiku potenciālajiem saņēmējiem. Zviedrijas nacionālais pārstāvis izdeva

savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu, un tas ar Interpola starpniecību tika nosūtīts Šveices

kompetentajām iestādēm. Atļauja tika saņemta, kad automašīnu no Šveices robežas vēl šķīra

tikai pavisam niecīgs, 20 minūtēs pārvarams attālums. Tomēr automašīna neiebrauca Šveicē

un atkal pagriezās uz ziemeļiem. Automašīnu apturēja svētdienas rītā Zviedrijas dienvidos;

tika arestētas sešas personas un konfiscēti 12 kilogrami heroīna. Noziedzniekiem tika izvirzītas

apsūdzības, un tiesas process Zviedrijā sāksies 2007. gada janvārī.

Šī lieta pierāda, cik svarīgi ir nacionālajiem pārstāvjiem piešķirt pilnvaras veikt nepieciešamos

pasākumus neatliekamas palīdzības nodrošināšanai.

eurojust06_LV.indd 47 2007-06-13 15:41:42

4848

4 A T T I E C Ī B A S A R V A L S T U K O M P E T E N T A J Ā M

I E S T Ā D Ē M U N E I R O P A S S A V I E N Ī B U

To lietu skaits, kuras Eirojustam nodevušas valstu kompetentās iestādes, ir ievērojami pieaudzis,

proti, no 588 lietām 2005. gadā līdz 771 lietai 2006. gadā, un vienlaikus ir pieaudzis arī

Eirojustam nodoto sarežģīto lietu skaits.

Tā kā Eirojusta panākumi ir atkarīgi no valstu kompetento iestāžu gatavības izmantot tā

pakalpojumus, Eirojusts uzskata, ka tā prioritārais uzdevums ir uzlabot attiecības ar šīm iestādēm.

Informētība par Eirojustu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās ir paša Eirojusta veiksmīgas

darbības priekšnoteikums un, lai gan šajā ziņā situācija 2006. gadā ir būtiski uzlabojusies, tomēr

ir skaidrs, ka ne visas lietas, kuras Eirojustam varēja tikt nodotas, tam arī tika nodotas.

Ne visas dalībvalstis ir nominējušas savus nacionālos korespondentus atbilstoši Lēmuma par

Eirojusta izveidošanu 12. panta 1. apakšpunktam, lai gan par to bija runa jau 2005. gada

pārskatā un tas palīdzētu nostiprināt un intensificēt Eirojusta darba attiecības ar konkrētajām

kompetentajām iestādēm.

Eirojusta pamatuzdevums, protams, arī turpmāk būs pārliecināt visas dalībvalstu kompetentās

iestādes par to, ka ir vērts izmantot Eirojusta piedāvātās papildu iespējas, tomēr jau pagājušajā

gadā šajā ziņā tika panākti ļoti daudzsološi rādītāji.

Dažādu dalībvalstu delegācijas aizvien biežāk apmeklē Eirojustu. Pagājušogad Eirojusta telpās

ir viesojušies prokurori, tiesneši, policisti, ministriju darbinieki, kā arī nacionālo parlamentu un

Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat Eirojustu apmeklēja vairāku Rietumbalkānu valstu, Ukrainas,

Taizemes un 15 Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu pārstāvji. Varbūt Eirojustam pat

nāksies ierobežot šādu apmeklējumu skaitu, jo 2006. gadā ievērojami pieauga arī ar konkrētām

lietām saistīto koordinācijas sanāksmju skaits un šīs sanāksmes tomēr ir uzskatāmas par

absolūtu prioritāti.

Pagājušogad Eirojustu apmeklēja vairāku valstu tieslietu ministri, daudzi ģenerālprokurori,

augstāko tiesu tiesneši, virsprokurori, Augstās tiesas tiesneši, parlamentu, tostarp Eiropas

Parlamenta, delegācijas, kā arī Eiropas Komisijas viceprezidents Franko Fratīni. Tāpat augsta

līmeņa vizītēs bija ieradušies citu pasaules valstu, piemēram, Centrālamerikas un Dienvidamerikas

valstu, ASV, Taizemes, Japānas un Indijas, pārstāvji.

eurojust06_LV.indd 48 2007-06-13 15:41:43

4949

Mārketinga semināri

Eirojusta popularitātes celšanas nolūkā vairums nacionālo pārstāvju katrs savā valstī organizēja

tiesnešiem, prokuroriem, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kā arī tieslietu un iekšlietu

ministriju vadošajām amatpersonām paredzētus mārketinga seminārus.

2006. gadā Vācijas Federatīvajā Republikā tika sarīkoti 27 mārketinga semināri, kuros par

Eirojusta darbību un uzdevumiem tika informēti gandrīz 2000 kolēģi. 2006. gada aprīlī Lisabonā

sarīkotajā mārketinga seminārā piedalījās 180 prokurori, un tam lielu uzmanību pievērsa arī

plašsaziņas līdzekļi. Mārketinga seminārs tika sarīkots arī Kiprā, un tajā piedalījās vairāk nekā

80 prokurori un policisti. Divi semināri, kuros piedalījās gandrīz 100 prokurori un Tieslietu

ministrijas pārstāvji, tika sarīkoti Slovākijas Republikā. Tāpat divi semināri tika noorganizēti

Čehijas Republikā, un tajos piedalījās 200 prokurori un tiesneši. Semināri tika rīkoti arī Beļģijā,

Grieķijā, Ungārijā, Nīderlandē, Īrijā, Francijā, Itālijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē.

Eirojusts diezgan bieži piedalās arī citu ES institūciju, Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju

Organizācijas un citu organizāciju rīkotajos semināros, sniedzot informāciju par saviem

uzdevumiem, nozīmi un funkcijām. 2006. gadā šādi semināri ar Eirojusta līdzdalību notika

Spānijā, Horvātijā, Bulgārijā, bijušās Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā (FYROM), Krievijas

Federācijā un Japānā. 2006.gada novembrī Eirojusts apmeklēja Latīņamerikas valstu ministriju

asociācijas (Asociación Iberoamericana de Ministerios Públicos) rīkoto semināru Santjago.

Eirojusts atzinīgi novērtē pievienoto vērtību, ko nacionālie pārstāvji un viņu palīgi var nodrošināt

šādiem pasākumiem, tomēr līdzdalība tajos nedrīkst traucēt viņu tiešo darbu, proti, lietu

izskatīšanu, kas ir Eirojusta pamatuzdevums.

Apmeklējumu skaita pieaugums liecina par to, ka Eirojusts iekaro aizvien lielāku popularitāti gan

Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē, tomēr vēl ir daudz kas jāpaveic, lai uzlabotu informētību

par Eirojustu un tā iespējām nodrošināt pievienoto vērtību prokuratūras un tiesībaizsardzības

iestāžu ikdienas darbam.

eurojust06_LV.indd 49 2007-06-13 15:41:43

eurojust06_LV.indd 50 2007-06-13 15:41:52

eurojust06_LV.indd 51 2007-06-13 15:41:53

5252

5 T R E Š Ā S V A L S T I S

Savā ikdienas darbā Eirojusts nemitīgi ņem vērā to, ka noziedznieki visu pasauli uztver kā

"globālu ciemu". Ir koordinētas tādas lietas, kurās bija iesaistītas vismaz desmit dalībvalstis,

kā arī vairākas citas valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un turklāt atrodas visās

pasaules malās. Tāpēc Eirojusts turpina intensificēt sakarus ar valstīm, kuras neietilpst Eiropas

Savienībā.

ASV

Novembrī Vašingtonā tika parakstīts ASV un Eirojusta sadarbības līgums. Pirms tam, oktobrī,

Eirojustu apmeklēja ASV ģenerālprokurors. Līgums stāsies spēkā 2007. gada 5. janvārī un,

vēlākais, 10. janvārī Eirojustā sāks strādāt ASV sadarbības prokurore Marija Rūperte (Mary

Ruppert).

Norvēģija

Ar Norvēģiju noslēgtais sadarbības līgums ir pierādījis savu lietderību. Norvēģijas un Eirojusta

sadarbības prokurora Knuta Kallerūda (Knut Kallerud) sadarbība ar Kolēģiju ir bijusi ļoti

produktīva. Diemžēl Kallerūds 2006. gada beigās no šā amata aizgāja, taču mēs ceram, ka

pozitīvo tendenci mūsu kopīgajā darbā turpinās viņa pēctecis Kims Sundets (Kim Sundet).

Rumānija

Pozitīvus rezultātus devis arī ar Rumāniju noslēgtais sadarbības līgums. Septembra sākumā

Rumānijas valdība uz Eirojustu nosūtīja sadarbības prokurori Elenu Dinu (Elena Dinu), un kopš

tā paša laika ir strauji pieaudzis lietu skaits, ko Eirojustam nodevusi Rumānija. Eirojusts ar

prieku uzņēma ziņu, ka no 2007. gada 1. janvāra Elena Dinu būs Rumānijas nacionālā pārstāve.

Rumānijas un Eirojusta līgums, protams, izbeidzās pēc tam, kad Rumānija oficiāli iestājās Eiropas

Savienībā.

Īslande

Oktobrī Eirojustu apmeklēja Īslandes delegācija, lai pārbaudītu Īslandes un Eirojusta sadarbības

progresu. Fakts, ka Īslandi Eirojustā nepārstāv sadarbības prokurors, varētu būt izskaidrojams ar

to, ka Īslande 2006. gadā bijusi iesaistīta tikai ļoti nedaudzās lietās, kā arī ar to, ka organizētā

noziedzība Īslandē nav iesakņojusies tik dziļi kā citās valstīs.

eurojust06_LV.indd 52 2007-06-13 15:41:53

�3�3

Krievijas Federācija

Sarunas ar Krievijas Federāciju par sadarbības līguma slēgšanu sākās 2006. gadā. 27. oktobrī

Eirojusta prezidents un divi viceprezidenti apmeklēja Maskavu un tikās ar Vladimiru Ustinovu,

kurš tobrīd bija Krievijas Federācijas ģenerālprokurors. Tika panākta vienošanās, ka Krievijas

delegācija pavasara beigās apmeklēs Eirojustu, lai uzsāktu pirmo sarunu raundu. Līdz šim ir

notikuši jau divi sarunu raundi, tomēr, ņemot vērā pušu tiesisko sistēmu atšķirības un pašreizējo

Krievijas Federācijas situāciju datu aizsardzības likumu ieviešanā, aizsāktās sarunas būs

jāturpina arī 2007. gadā.

Ukraina

Martā Eirojustu apmeklēja Ukrainas vēstnieks, un jūnijā vizītē ieradās Ukrainas Tieslietu

ministrijas un Ģenerālprokuratūras amatpersonu delegācija. Lai gan Ukraina un Eirojusts jau

uzsāka darbu, kam vajadzētu vainagoties ar sadarbības līguma noslēgšanu, ir radušās bažas par

datu aizsardzību, jo attiecīgie likumi vēl nav ne tikai ieviesti, bet pat izstrādāti, un tas nozīmē,

ka līgums varēs stāties spēkā tikai pēc zināma laika. Ukrainas kompetentās iestādes apsolīja

informēt Eirojustu par nepieciešamo progresu, tiklīdz tas būs panākts.

Šveice

Pēc tam, kad Eirojustu bija apmeklējušas Šveices Federālās tieslietu ministrijas un Federālā

prokuratūras dienesta amatpersonas (šī vizīte jau tika pieminēta 2005. gada pārskatā), 2006.

gada beigās Šveices Konfederācijas Bundesrāts vienojās par to, ka būtu lietderīgi uzsākt ar

Eirojustu sarunas par sadarbības līguma slēgšanu. Pirmais sarunu raunds sāksies 2007. gada

aprīlī.

Bulgārija

Bulgārija tika apmeklēta vairākkārt, lai tai pirms iestāšanās Eiropas Savienībā palīdzētu labāk

sagatavoties krimināltiesību aspektā. Pateicoties Bulgārijas Republikas ģenerālprokurora Borisa

Velčeva (Boris Velchev) pozitīvajai nostājai, tieši pirms šīs valsts iestāšanās Eiropas Savienības

attiecīgajā amatā tika iecelta Bulgārijas nacionālā pārstāve. Mariana Lilova (Mariana Lilova)

savus pienākumus sāks pildīt 2007. gada februāra sākumā.

eurojust06_LV.indd 53 2007-06-13 15:41:54

5454

Rietumbalkāni

2006. gadā lielā mērā aktivizējās operatīvais darbs ar Rietumbalkānu valstu kontaktpersonu

līdzdalību, turklāt sadarbība ar dažādām kontaktpersonām bija vairāk vai mazāk intensīva.

Eirojusts sarīkoja divas speciālas sanāksmes. Eirojusta nacionālie pārstāvji daudzkārt ir

apmeklējuši Rietumbalkānu valstis, lai tur organizētajos semināros sniegtu informāciju par

Eirojusta darbību un vispār nostiprinātu attiecības. Šie pūliņi jau ir sākuši dot pozitīvus rezultātus,

jo kolēģi no minētajām valstīm aizvien biežāk lūdz Eirojusta palīdzību.

2006. gadā Eirojustu apmeklēja Horvātijas tieslietu ministrs, kā arī FYROM un Albānijas

vēstnieki. Abi vēstnieki interesējās par iespēju noslēgt sadarbības līgumu. Horvātijas tieslietu

ministrs pauda viedokli, ka šāds līgums atbilstu Horvātijas – ES kandidātvalsts – statusam. No

Albānijas tieslietu ministra tika saņemta oficiāla vēstule ar lūgumu uzsākt attiecīgas sarunas, un

septembrī Eirojustā neoficiālā vizītē ieradās Albānijas prokurori.

Moldova

Decembrī Eirojustu apmeklēja Moldovas delegācija. Tieslietu ministrijas un prokuratūras pārstāvji

izrādīja interesi par iespējamo Moldovas un Eirojusta līguma noslēgšanu.

Citas trešās valstis

2006. gadā Eirojustu apmeklēja Indijas vēstnieks, Izraēlas, Turcijas un Taizemes delegācijas,

kā arī Japānas vēstnieks un delegācija. Japānas Federālajā prokuratūras dienestā tiek apsvērta

iespēja sūtīt uz Eirojustu mēnesi ilgā "izlūkošanas misijā" savu pārstāvi, lai izvērtētu, vai līgums

ar Eirojustu būtu lietderīgs.

Dienvidamerikas prokuratūras institūcija "IberRed" (Red Iberoamericana de

Cooperacion Judicial)

2006. gada laikā tika nostiprināti sakari ar IberRed un sakarā ar vairākām operatīvajām lietām

Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu pārstāvji piedalījās Eirojusta telpās rīkotajās

koordinācijas sanāksmēs. Līguma noslēgšanu kavē fakts, ka IberRed juridiskais statuss nav

pietiekami skaidrs un tā nav oficiāla attiecīgo valstu pārstāve. Šajā sakarā Eirojusts centīsies

rast pienācīgu risinājumu.

eurojust06_LV.indd 54 2007-06-13 15:41:54

����

Starptautiskā krimināltiesa

2006. gadā tika sarīkotas vairākas ar Starptautiskās krimināltiesas Prokuroru biroju kopīgas

sanāksmes. Tika nolemts kopā ar Eirojustu parakstīt nodomu vēstuli, lai varētu uzsākt sarunas

par sadarbības līguma noslēgšanu. Šīs vēstules projekts pašlaik tiek izskatīts, un, iespējams, tā

tiks parakstīta 2007. gada sākumā.

2006. gadā ievērojami paplašinājušās Eirojusta ārējās attiecības, taču tas vēl var noslēgt

sadarbības līgumus un intensificēt sakarus ar citām valstīm, kuras nav dalībvalstis, un šeit

nepieminētajām starptautiskajām institūcijām. Eirojusts vienmēr ir gatavs dibināt šādus sakarus,

jo tie lieliski atbilst kopējiem centieniem garantēt brīvību, drošību un tiesiskumu ne tikai Eiropas

Savienībā, bet visā pasaulē.

eurojust06_LV.indd 55 2007-06-13 15:41:54

eurojust06_LV.indd 56 2007-06-13 15:42:05

EIROJUSTA ADMINISTRĀCIJA

eurojust06_LV.indd 57 2007-06-13 15:42:09

5858

6 A D M I N I S T R Ā C I J A

Ievads

Ikdienas darba administratīvā vadība, ieskaitot personāla un budžeta izpildes vadību, ir

administratīvā direktora (AD) pienākums, bet administratīvā direktora darbību pārrauga Kolēģijas

prezidents. Šādas struktūras ietvaros AD nodrošina nodaļu un dienestu vadītāju, kā arī visa

Eirojusta personāla vadību.

AD un viņa komanda ar prieku ziņo, ka stratēģiskie mērķi, ko administrācijai bija izvirzījusi

Kolēģija, kā arī administratīvā darba programmā 2006. gadam noteiktie mērķi lielā mērā ir

izpildīti un gads noslēdzies ar ievērojamu progresu, bruģējot ceļu pārejai no Eirojusta izveides

posma uz nostiprināšanās posmu.

Savu atbalstu Kolēģijai administrācija ir sniegusi dažādās jomās. Ievērojami ir uzlabota Lietu

vadības sistēma (CMS); pirmos rezultātus ir devis drošas komunikāciju infrastruktūras izveidei

veltītais darbs. Tāpat pievienoto vērtību operatīvajā darbā ir devusi lietu vadības analītiķu

piesaistīšana.

Nolūkā izveidot Integrēto kvalitātes vadības sistēmu (IQMS) administratīvais direktors ar

Kolēģijas atļauju pieņēma Eirojusta iekšējās kontroles standartus. Šis solis ir tieši saistīts ar

Eirojusta administrācijas sasniegto progresu Eiropas Revīzijas palātas (ECA) un Eiropas Komisijas

Iekšējā audita dienesta rekomendāciju izpildē.

Otrās Eirojusta Darbinieku komitejas pilnvaru termiņš sākās 2006. gadā, un, pateicoties komitejas

ciešajām darba attiecībām ar AD, kopumā ir uzlabojušies darba apstākļi, kā arī ir izteikti vairāki

priekšlikumi, kuru izpilde nāktu par labu visiem Eirojusta darbiniekiem.

Jaunās problēmas, kuras administrācijai nāksies risināt, ir saistītas ar Eirojusta organizatoriskās

struktūras pārskatīšanu un sarunām par Eirojusta pastāvīgo mājvietu.

eurojust06_LV.indd 58 2007-06-13 15:42:09

�9

BUDŽETS UN FINANSES

CILVĒKRESURSI

INFORMĀCIJAS VADĪBA

JURIDISKIE PAKALPOJUMI

DROŠĪBAS UN VISPĀRĒJIE PAKALPOJUMI

EIROPAS TIESISKĀS SADARBĪBAS TĪKLS (EJN)

KOLĒĢIJA

ADMINISTRATĪVAIS DIREKTORS

APVIENOTĀ UZRAUDZĪBAS

IESTĀDE

KOLĒĢIJAS SEKRETARIĀTS

DATU AIZSARDZĪBAS INSPEKTORS

PRESES SEKRETĀRS

�9

Budžeta vadība un budžeta veidošanās no 2002. gada līdz 2006. gadam

2006. gadā Eirojustam piešķirtais budžets bija 14,7 miljoni eiro, tas ir, par 13 % lielāks nekā

2005.gadā. Eiropas Revīzijas palāta (ECA) atkārtoti apstiprināja, ka Eirojusts īsteno rūpīgu

finanšu vadību. Budžets tika izpildīts par 97 % no tā saistībām atvēlētā kopējā asignējuma. 2006.

gadā par 21 % tika palielināti līdzekļi Eirojusta darbībai, kas saistīta ar lietu skaita palielināšanos

un nepieciešamību tālāk attīstīt un sagatavot drošu komunikācijas saikni ar dalībvalstīm un

Eiropolu. Turklāt līdz 2006. gada 31. decembrim Eirojusts izlietoja līdz 80 % no izmaksām

paredzētā asignējuma. 2006. gadā kopumā tika veiktas aptuveni 4 700 finanšu operācijas.

2006. gada martā tika panākta vienošanās ar Komisiju par Eirojusta Finanšu regulu, un

2006.gada 20. aprīlī Kolēģija to pieņēma. ECA pozitīvi novērtēja Eirojusta kontu stāvokli un

uzlabojumus finanšu sadalē.

Pēc nopietnām konsultācijām ar Eiropas Komisiju un citām aģentūrām Eirojusts nolēma turpmāk

savā darbībā izmantot grāmatvedības sistēmu ABAC, kuru cer ieviest, sākot ar 2008. gada

janvāri. Visbeidzot, 2006. gada decembrī tika izstrādāta un īstenota daudz efektīvāka, uz e-

tehnoloģijām balstīta misiju apstrādes metode (e-misija).

Personāls un organizatoriskā struktūra:

eurojust06_LV.indd 59 2007-06-13 15:42:09

60

Personāla atlase un vadība

2006. gadā Personāla nodaļa galvenokārt koncentrējās uz Eirojusta darbinieku atlasi (pagaidu

un ārštata aģenti). Palielinājās arī uz Eirojustu nosūtīto nacionālo ekspertu, kā arī pagaidu

darbinieku un praktikantu skaits.

Tāpat Personāla nodaļa veltīja laiku un enerģiju 2006. gada 1. maijā pieņemtā Personāla

nolikuma un jaunā elastīgā darba režīma ieviešanai.

Līdz ar Eirojusta darbinieku skaita pieaugumu ir palielinājies arī tiklab iekšējo, kā ārējo apmācības

sesiju skaits. Eirojusts ar Eiropas Komisiju noslēdza Starpdienestu līmeņa apmācības līgumu, kas

ievērojami palielinās Eirojusta darbinieku apmācības iespējas.

(rādītāji doti miljonos eiru)

8. attēlu: Eurojust budžets

Pieprasītais Saņemtais Apgūtais

eurojust06_LV.indd 60 2007-06-13 15:42:10

61

9. attēlu: Cilvēkresursi

Līdz 2006. gada beigām no 112 vakancēm 93 štata vietas tika aizpildītas saskaņā ar Eirojusta

dibināšanas plānu. Tiek veikta darbinieku atlase atlikušajām štata vietām.

Personāla nodaļa pauda prieku par to, ka interese par Eirojustu pastāvīgi pieaug. Šī interese

izpaužas tādējādi, ka nepārtraukti tiek saņemts arvien vairāk pieteikumu uz vakantajām štata

un prakses vietām. Rezultātā bija jāizstrādā jauna un efektīvāka personāla atlases politika, kas

tiks ieviesta 2007. gada sākumā.

2006. gadā Personāla nodaļa sadarbībā ar Eiropas Komisiju un citām ES aģentūrām un

institūcijām piedalījās sanāksmēs, kuru nolūks bija sagatavoties Starpaģentūru darba tirgus

izveidei, lai uzlabotu ES darbaspēka horizontālo mobilitāti.

Eirojusts arī ievēlēja jauno Darbinieku komiteju, turklāt nobeigumam tuvojas Sociālās komitejas

izveide.

Liela uzmanība ir pievērsta ar veselību un labklājību saistītajiem jautājumiem. Pašlaik tiek

izstrādāta labklājības politika, un vienlaikus Eirojusts ir pieņēmis smēķēšanas apkarošanas

politiku, kas stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī, kā arī piedāvās palīdzību tiem darbiniekiem,

kuri vēlēsies smēķēšanu atmest.

eurojust06_LV.indd 61 2007-06-13 15:42:10

62

Informācijas pārvaldība

2006. gada laikā visās galvenajās Informācijas pārvaldības nodaļas (IM) darbības sfērās tika

panākts ievērojams progress. Tehniskajā ziņā īstenojot Drošu sakaru infrastruktūras projektu,

tika izpildītas daudzas drošības prasības, kas savukārt ļāva decembrī izveidot pirmo drošo

savienojumu starp dalībvalsti un Eirojustu. Tāpat tika ierīkots organizācijas iekštīkls un pabeigti

visi dokumentu pārvaldības sistēmas ieviešanas priekšdarbi.

IKT lietotāju atbalsta nodaļai adresētie izsaukumi pieauga par 45%. Tika pabeigti priekšdarbi

vairākiem citiem nozīmīgiem projektiem, jo īpaši projektam, kas paredz ieviest drošu savienojumu

ar Eiropolu un nodrošināt Eirojusta piekļuvi Šengenas informācijas sistēmai.

Novembrī oficiāli tika atklāta bibliotēka un ieviesta datubāzes sistēma.

2006. gadā vislielākā ar IM saistītā novitāte bija Lietu vadības grupas izveide. Tika izraudzīti

pirmie četri lietu vadības analītiķi, un Kolēģija izstrādāja, apsprieda un apstiprināja grupas

stratēģiju. Lietu vadības grupa atbalstīs nacionālos pārstāvjus to operatīvajā darbā, jo īpaši

gadījumus, kad tas būs saistīts ar CMS.

2006. gadā par IM sastāvdaļu kļuva Eirojusta Preses un sabiedrisko attiecību dienests. Pagājušajā

gadā Eirojustam tika pievērsta pastiprināta plašsaziņas līdzekļu uzmanība. Tāpat palielinājās

presei domāto ziņojumu un Eirojustu apmeklējušo profesionāļu un universitāšu pārstāvju skaits,

kā arī biežāk tika izmantota Eirojusta mājaslapa, kas izrādījās ļoti noderīgs informācijas avots.

Preses un sabiedrisko attiecību dienests rīkoja sanāksmes starptautiskās preses pārstāvjiem.

Tika organizētas daudzas intervijas ar prezidentu un nacionālajiem pārstāvjiem, lai informētu

presi par Eirojusta darbību un panākumiem. Ievērojamu starptautisko plašsaziņas līdzekļu

uzmanību piesaistīja Eirojusta un ASV sadarbības līguma parakstīšana.

Juridiskais dienests

Pieprasījums pēc Juridiskā dienesta pakalpojumiem nemitīgi pieaug. Nesen veiktā struktūrvienības

paplašināšana tai pavērusi iespējas dziļāk specializēties trijās galvenajās kompetences jomās.

eurojust06_LV.indd 62 2007-06-13 15:42:11

63

Pirmā kompetences joma, kuras ietvaros Kolēģijai, nacionālajiem pārstāvjiem un darba

grupām tiek sniegtas juridiskas konsultācijas un palīdzība, paredz Juridiskā dienesta

ciešu iesaistīšanos sarunās ar trešajām valstīm un citiem partneriem, tostarp ASV. Šī

struktūrvienība ir sagatavojusi politikas dokumentus par tādiem tematiem kā jurisdikcijas

konflikts, pretkorupcijas tīkls, otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II), Rīcības

plāns terorisma apkarošanai un Eirojusta nākotne, kā arī aktīvi palīdzējusi Kolēģijai organizēt

lielākos seminārus, piemēram, semināru "Par Eirojusta un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla

(EJN) nākotni" un ar Eiropas apcietinājuma orderi (EAW) saistītiem jautājumiem veltītu

semināru. Tāpat Juridiskais dienests ir atbalstījis darba grupas, kas īstenoja dažādus

projektus, piemēram, sagatavoja (sadarbībā ar Eiropolu) rokasgrāmatu par ES dalībvalstu

likumu normām attiecībā uz apvienotajām izmeklēšanas grupām (JIT).

Otras kompetences jomas ietvaros, kas paredz juridisku konsultāciju sniegšanu administratīvajam

direktoram un administrācijai, Juridiskais dienests ir sniedzis padomu attiecībā uz Personāla

nolikuma piemērošanu, piedalās sarunās ar Eirojusta mītnes valsti, Eiropolu un Starptautisko

krimināltiesu. Tas ir arī atbildīgs par prāvošanos.

Iepirkumu biroja uzraudzība ir Juridiskā dienesta trešā kompetences joma. Eirojusta izaugsmes

rezultātā ir palielinājies arī īstenojamo un uzraugāmo procedūru skaits, un tas pats attiecas arī

uz līgumiem, kuri ir jāizstrādā, jāapspriež, jānoslēdz un jāīsteno. Tāpat bieži ir nepieciešamas

konsultācijas par valsts iepirkuma noteikumiem.

Drošības, vispārējo pakalpojumu un pasākumu nodaļa

Pagājušais gads ir bijis ļoti produktīvs. Ir panākts ievērojams progress iekšējo darba procedūru

uzlabošanā un īstenošanā, kas attiecīgi ir veicinājis šīs struktūrvienības integrāciju un

efektivitāti.

Drošības pārvaldība

2006. gadā nav saņemti ziņojumi par nopietniem drošības pārkāpumiem. Kolēģija pieņēma

drošības noteikumus, kas šobrīd tiek ieviesti un vēl vairāk uzlabos drošību Eirojustā. Konferences,

koordinācijas sanāksmes un citi gan Eirojusta telpās, gan ārpus tām rīkotie pasākumi ir

konkrētajai nodaļai izvirzījuši paaugstinātas prasības. Ir uzlabota tās organizatoriskā struktūra

eurojust06_LV.indd 63 2007-06-13 15:42:11

6464

un noris gatavošanās infrastruktūras reorganizācijai, kas nepieciešama Eirojusta turpmākajai

darbībai – gan satelītbirojos, gan nākamajā pastāvīgajā mājvietā.

Saimniecības vadība un vispārējie pakalpojumi

Ir panākts liels progress piemērotu un jaunu biroja telpu nodrošināšanā. Joprojām viena no

Eirojusta prioritātēm ir pastāvīgo telpu plānošanas darbi. Katru nedēļu tiek rīkota sanāksme ar

mītnes valsts pārstāvjiem, lai sagatavotos šim nozīmīgajam projektam. Ievērojams progress

panākts arī papildu biroja telpu meklēšanā, kas nepieciešamas līdz tam laikam, kad būs

pieejamas jaunās centrālā biroja telpas.

Konferenču un citu pasākumu organizēšana

Eirojusts ir nodrošinājis konferenču un vizīšu, kā arī stratēģisko un koordinācijas sanāksmju

veiksmīgu norisi, un šādu pasākumu skaits šogad ir palielinājies par 40%. Pašlaik tiek veikti

pasākumi, lai sagatavotos organizatoriskajām pārmaiņām, kas nepieciešamas sakarā ar Kolēģijas

galveno aktivitāšu skaita paredzamo palielināšanos 2007.–2008. gadā.

Kolēģijas sekretariāts

2006. gadā Kolēģijas sekretariāts ir veiksmīgi atbalstījis Kolēģiju tās darbā. Ievērojami ir

pieaudzis Kolēģijai, īpaši tās operatīvajam darbam, sniedzamo pakalpojumu skaits. Kopš 2006.

gada septembra Kolēģijas sekretariāts atver un slēdz lietas CMS, apkopo Kolēģijas statistiku

par lietu izmeklēšanu, kā arī pilotprojekta ietvaros izdara ierakstus par lietu klasifikāciju pēc to

sarežģītības.

Kolēģijas sekretariāts sagatavo Kolēģijas plenārsēdes. Tāpat pastiprināts Kolēģijas sekretariāta

atbalsts ir nepieciešams Kolēģijas darba grupām statistikas apkopošanā, stratēģisko un citu

sanāksmju rīkošanā utt. Kolēģijas sekretariāts darbojas arī kā Eirojustā un Kolēģijā darbā

pieņemto sadarbības prokuroru un sadarbības maģistrātu starpnieks.

2006. gadā Kolēģijas sekretariāts organizēja vai ar savu atbalstu palīdzēja organizēt tādus

nozīmīgus Kolēģijas pasākumus kā stratēģiskās plānošanas sanāksme, Vīnē notikušais seminārs

par Eirojusta un EJN nākotni, Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu vēstnieku vizītes, kā

arī regulārās ar Padomes sekretariātu, Komisiju un troikas valstīm kopīgās sanāksmes.

eurojust06_LV.indd 64 2007-06-13 15:42:11

6565

Pagājušajā gadā Kolēģijas sekretariāts darbojās kā nozīmīga saikne starp Kolēģiju un

administrāciju, veicinot un īstenojot uz abu pušu kontaktu uzlabošanu vērstas iniciatīvas.

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) sekretariāts

2006. gadā EJN sekretariāta darbību pamatā noteica Eiropas Komisijas paziņojums, ka tiek

gatavots komunikē par Eirojusta un EJN nākotni, kā arī tīmeklī pieejamās informācijas sistēmas

pilnveidošana.

Pēc minētā Eiropas Komisijas paziņojuma tika izveidota darba grupa, kurai tika izvirzīts uzdevums

– palīdzēt prezidējošai valstij sagatavot un Eiropas Komisijai iesniegt attiecīgā komunikē projektu

kā EJN ieguldījumu. Sekretariāts ar gandarījumu atzīmē, ka EJN 25. sanāksmē oficiāli tika

pieņemts dokuments, kurā izklāstīta EJN nākotnes vīzija.

Kļuva pieejama EJN informācijas līdzekļa Fiches Belges otrā, visas dalībvalstis aptverošā versija,

kurā iekļauta informācija par apvienotajām izmeklēšanas grupām. Kopš 2006. gada marta EJN

mājaslapā ir pieejama arī informācijas līdzekļa EAW Atlas pirmā versija.

2006. gada septembrī tika parakstīts līgums ar ārēju uzņēmumu par EJN mājaslapas turpmāko

pilnveidi. Lai palīdzētu darbuzņēmējam veikt minēto uzdevumu mājas lapas galvenajiem

lietotājiem pieņemamā veidā, tika izveidota jauna darba grupa, un kopējo pūliņu rezultāts ir jau

prezentētais informācijas līdzekļa Compendium pabeigšanas projekta plāns. Tika prezentēts vēl

viens projekta plāns – tas paredz izstrādāt informācijas līdzekli Atlas editor, kas ļaus paātrināt

konfigurāciju, izmantojot EJN mājaslapas back-office programmatūru.

Īpaša uzmanība tika pievērsta sagatavošanas darbiem, kas tiek veikti, lai EJN informācijas

līdzekļus varētu izmantot arī Rumānijā, Bulgārijā un Norvēģijā.

Datu aizsardzības inspektors (DPO)

2005. gadā Padome pieņēma Eirojusta datu aizsardzības noteikumus, un kopš tā brīža datu

aizsardzības inspektors ir aktīvi iesaistījies ar vairāku papildu tiesību aktu īstenošanu saistītos

pasākumos, kā arī palīdzējis izstrādāt papildu noteikumus, kas visos specifiskajos aspektos

eurojust06_LV.indd 65 2007-06-13 15:42:11

66

reglamentē datu aizsardzības noteikumu piemērošanu ar lietām nesaistītiem datiem. Tāpat DPO

palīdzēja izstrādāt iekšējos noteikumus par izsaukumu reģistrāciju un tīkla datplūsmas datu

apstrādi, kā arī visaptverošus drošības noteikumus un Padomei iesniedzamo ziņojumu par šo

noteikumu ieviešanu.

DPO bija iesaistīts arī sarunās ar ASV, kas 2006. gada novembrī sekmīgi tika noslēgtas, parakstot

līgumu, kurā iekļauti būtiski datu aizsardzības noteikumi.

Gada laikā DPO ir saskaņā ar datu aizsardzības noteikumu 12. pantu izskatījis divas prasības

sakarā ar datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Ar 2006. gada jūnijā ieviestajiem papildu

noteikumiem ir precizēta izmeklēšanas procedūra un visu iesaistīto pušu loma. Tāpat DPO ir

izskatījis divu datu subjektu prasības attiecībā uz piekļuvi personas datiem, kā arī vienu datu

dzēšanas pieprasījumu.

Lai uzlabotu informētību par datu aizsardzību, šis jautājums ir iekļauts jauno Eirojusta darbinieku

apmācības programmā.

DPO ir iesaistīts arī CMS tālākajā pilnveidē, kas citastarp garantēs drošu savienojumu ar

dalībvalstīm (E-POC III projekts).

Turklāt DPO ir koordinējis papildu pasākumus, kas veikti sakarā ar Apvienotās uzraudzības

iestādes pirmajā pārbaudes ziņojumā sniegtajām rekomendācijām. DPO saskaņā ar datu

aizsardzības noteikumu 27. panta 1. apakšpunktu veica pirmo ikgadējo pētījumu un tā ietvaros

– piecu nacionālo nodaļu veikto datu apstrādes darbību pārbaudi, kā arī vispārīgākas pārbaudes

attiecībā uz CMS un drošības ievērošanu.

Eirojusta darbinieku komiteja

2006. gada aprīlī tika ievēlēta jauna Darbinieku komiteja. Tādējādi tiek veicināta atklāta un

caurskatāma administrācijas un darbinieku savstarpējā komunikācija. Darbinieku komiteja

pārstāv Eirojusta darbinieku intereses un nodrošina atgriezenisko saikni starp vadību un

darbiniekiem.

Eirojusta darbinieku komiteja regulāri tiekas ar administratīvo direktoru un viņa komandu un

izvirzījusi apspriešanai dažādus jautājumus, sākot ar darba vides uzlabošanas iniciatīvām un

eurojust06_LV.indd 66 2007-06-13 15:42:11

67

beidzot ar priekšlikumiem par konkrētas politikas īstenošanu. Dažas no šīm iniciatīvām un

politiskajām rekomendācijām jau ir vai arī patlaban tiek īstenotas. Tomēr vēl joprojām ir palikuši

vairāki nozīmīgi jautājumi, kas būtu jāapspriež un jāatrisina.

2007. gadā prioritāra nozīme tiks piešķirta veselības, drošības un labklājības politikas īstenošanai,

personāla atlases procedūru pārbaudei, apmācības iespējām, kā arī pētījumam par to, cik reāla

ir iecere nodibināt Eiropas skolu Hāgā.

Eirojusta darbinieku komiteja arī turpmāk uzturēs ciešas attiecības ar Eiropas Savienības

aģentūru darbinieku komiteju asambleju (AASC) un Nīderlandē bāzētajām starptautisko

organizāciju darbinieku asociācijām (IOSA).

Eirojusta nodaļu un dienestu vadītāji (no kreisās): Žaks Vos (Jacques Vos), Drošība, Vispārējie pakalpojumi

un pasākumi; Elizabete Keisija (Elizabeth Casey), Budžets un finanses; Džons Brougtons (John Broughton),

Informācijas vadība; Katrīna Deboisera (Catherine Deboyser), Juridiskais dienests; Ernsts Merzs (Ernst

Merz); administratīvais direktors; Karla Garsija Bello (Carla Garcia Bello), Kolēģijas sekretāre; Anžela Galgo

(Angel Galgo), EJN sekretāre; Diāna Alonso Blas (Diana Alonso Blas), datu aizsardzības speciāliste; Žans

Meremanss (Jean Moeremans), Personāldaļas vadītājs; Johannes Thui (Joannes Thuy), preses atašejs.

eurojust06_LV.indd 67 2007-06-13 15:42:13

6868

Šajā nodaļā esam detalizēti norādījuši mērķus, kuri bija iekļauti mūsu 2005. gada ziņojumā

un kurus Kolēģija apstiprināja kā tādus, ko Eirojustam jācenšas sasniegt 2006. gadā. Tāpat kā

iepriekšējo gadu ziņojumos sniedzam savus komentārus un vērtējumu par 2006. gadā paveikto.

MĒRĶI LIETU IZSKATĪŠANĀ

IZVĒRTĒJUMS

Izstrādāt vienotu politiku

lietu izskatīšanā.

Sasniegts daļēji, tomēr ir konsekventi jāturpina pilnveides darbs, jo tiek

saņemtas jauna tipa lietas un tiek pastāvīgi attīstīta Lietu vadības sistēma.

Uzlabot Eirojusta darbību

un kapacitāti terorisma

lietu izskatīšanā, kā arī

pretterorisma politikas jautā-

jumu risināšanā.

Sasniegts, vismaz daļēji. Terorisma apkarošana bija un joprojām ir mūsu

prioritāte. Mūsu Pretterorisma grupa un tās priekšsēdētājs visos attiecīgajos

forumos un izmanto katru iespēju aktīvi atbalstīt Eirojustu lietu izskatīšanas,

kā arī politiskajos jautājumos. Informāciju par izmeklēšanas procesiem un

apsūdzību izvirzīšanu terorisma lietās, kura Eirojustam saskaņā ar Padomes

2005. gada septembra lēmumu ir jāsaņem no dalībvalstu kompetentajām

iestādēm, nepieciešams paplašināt.

Censties biežāk izmantot un

īstenot Eirojusta oficiālās

pilnvaras saskaņā ar Lēmuma

par Eirojusta izveidošanu 6.

un 7. pantu.

Lai gan mēs cenšamies izmantot 6.(a) un 7.(a) pantā noteiktās pilnvaras,

šāda iespēja gadās reti – galvenokārt tāpēc, ka mums sniegtā informācija

bieži vien ir nepilnīga (sk. turpmāk). Tomēr esam konstatējuši, ka

dalībvalstu kompetentās iestādes bieži vien rīkojas atbilstoši mūsu

neoficiālajiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, turklāt ir ar mieru īstenot

šajos pantos minētās iniciatīvas koordinācijas sanāksmēs, kur attiecīgo

pilnvaru īstenošana nemaz nav obligāta.

Izvērtēt konkrētām lietām

veltīto stratēģisko sanāksmju

organizēšanas efektivitāti.

Sasniegts. Tika atzīts, ka sanāksmes, kuras Eirojusts rīkoja savas darbības

sākumposmā, lai savestu kopā speciālistus un praktiķus, kas pārstāv

atšķirīgas tiesiskās sistēmas un cits citu gandrīz vai nemaz nepazīst, un

palīdzētu viņiem nodibināt uz savstarpēju uzticēšanos balstītas attiecības,

tomēr nebija tik produktīvas kā konkrētām lietām veltītās operatīvās

sanāksmes. Tika nolemts biežāk rīkot operatīvās sanāksmes un retāk

– stratēģiskās sanāksmes vispārīgu noziedzības jautājumu izskatīšanai.

Turpināt uzlabot mūsu

mārketinga jeb lietu

piesaistīšanas stratēģiju, lai

Eirojustam tiktu nodots vēl

vairāk lietu.

Sasniegts. Tika sarīkoti vairāki mārketinga semināri, lai vairotu Eirojusta

popularitāti, it īpaši tajās valstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās

2004. gadā vai kurās iepriekš reti kad ir notikuši vai vispār nav notikuši

šādi semināri. Esam gandarīti, ka 2006. gadā tās valstis, kur notikuši mūsu

semināri, ir iesniegušas daudz vairāk lietu nekā iepriekšējos gados.

Izmantot mūsu rīcībā esošo

pieredzi un informāciju, lai

Eirojusts varētu ģenerēt un

ierosināt lietas.

Esam ģenerējuši un ierosinājuši dažas “mūsu pašu” lietas, tomēr tās

ir balstītas uz dalībvalstu sniegto, nereti pārāk nepilnīgo informāciju.

Eirojustam vajadzētu ierosināt vēl vairāk lietu.

7 D A R B Ī B A S N O V Ē R T Ē J U M S A T B I L S T O Š I 2 0 0 6 .

G A D A M N O S P R A U S T A J I E M M Ē R Ķ I E M

eurojust06_LV.indd 68 2007-06-13 15:42:13

69

MĒRĶI LIETU IZSKATĪŠANĀ

IZVĒRTĒJUMS

Uzlabot mūsu papilddarbības

un veicināt attiecīgu rīcību

gadījumos, kad apzināti

savstarpējās tiesiskās

palīdzības un citādas tiesis-

kās sadarbības šķēršļi.

Mēs regulāri apzinām radušās problēmas un ar nacionālo pārstāvju

starpniecību par tām ziņojam dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Daudzas

problēmas, pareizāk sakot, pat lielākā daļa no 2005. gada pārskata II

pielikumā minētajām problēmām vēl joprojām nav atrisinātas. Tomēr ar

prieku varam secināt, ka situācija, kura bija izveidojusies attiecībās ar

Spāniju un Apvienoto Karalisti un pagājušajā gadā daudzos gadījumos

izraisīja pret šīm valstīm vērstus kritiskus aizrādījumus, 2006. gadā ir

uzlabojusies.

IEKŠĒJIE MĒRĶI IZVĒRTĒJUMS

Uzlabot Eirojusta darbību:

• ieviešot atbilstošu izpil-

des vadības sistēmu;

• nosakot izpildes vērtē-

šanas standartus;

• aktīvāk izmanto-

jot Preses dienestu

un tādējādi veicinot

Eirojusta atpazīstamību.

Sasniegts daļēji, un darbs tiek turpināts.

• SWOT analīze (priekšrocības, trūkumi, iespējas, draudi) ir pabeigta,

un tiek izstrādāts Lietu izskatīšanas modeļa projekts. Uz šā dubultā

pamata 2007. gadā tiks izstrādāta atbilstoša vadības sistēma.

• 2006. gada oktobrī Kolēģija apstiprināja Eirojusta iekšējās kontroles

standartus (ICS), kas piemērojami administratīvajiem procesiem. Jau ir

uzsākta šo standartu piemērošana, vienlaikus nosakot galvenos izpildes

vērtēšanas rādītājus (KPI) un analizējot ar galvenajiem projektiem

un darbībām saistīto risku. Nākamajā gadā paredzēts pieņemt darbā

iekšējo kontrolieri/auditoru.

• Lai gan 2006. gadā mēs biežāk nekā iepriekšējos gados sniedzām

paziņojumus presei par veiksmīgi atrisinātām lietām, tomēr apzināmies,

ka nepieciešams Eirojustam pievērst vēl lielāku plašsaziņas līdzekļu

uzmanību.

• Eirojusts sācis izstrādāt komunikācijas stratēģiju, kas palīdzēs uzlabot

ārējos un iekšējos sakarus.

Izveidot att īst ības

plānošanas sistēmu:

• sasaistot Eirojusta

nākotnes redzējumu ar

citiem mērķiem;

• izveidojot darbības

plānošanas, prioritāšu

noteikšanas un

pārraudzības sistēmu.

• Ir definēts Eirojusta nākotnes redzējums un noteikti tam atbilstoši

stratēģiskie mērķi 2007. gadam.

• Atbilstoši gadskārtējai plānošanas sistēmai mēs izskatām un koriģējam

nākamā gada mērķus. Tomēr nākamajā plānošanas sanāksmē tiks

apsvērta iespēja izveidot vēl detalizētāku plānošanas sistēmu, kas

mums ļautu efektivizēt savu darbību. Turklāt esam nolēmuši piesaistīt

neatkarīgus analītiķus, kas palīdzētu izvērtēt mūsu darbību un

rast optimālos risinājumus uzraudzības, plānošanas un prioritāšu

noteikšanas jomā.

• Tika ieviesta projektu vadības metodoloģija PRINCE2, kas nodrošinās

projektu plānošanas un īstenošanas procesu kontinuitāti un

pārskatāmību.

• 2007. gadā ieplānotās Eirojusta organizatoriskās struktūras pārbaudes

rezultātā tiks uzlabota stratēģiskā plānošana.

• Visaptverošā (Kolēģijas un administrācijas) ikgadējā darba programma

ir jāīsteno saskaņā ar Kolēģijas nospraustajiem stratēģiskajiem

mērķiem.

69

eurojust06_LV.indd 69 2007-06-13 15:42:13

70

IEKŠĒJIE MĒRĶI IZVĒRTĒJUMS

Sadarbojoties ar attiecīgās

jomas praktiķiem, ieviest

un efektivizēt tādus Eiropas

Savienības instrumentus

kā Eiropas apcietinājuma

orderis, apvienotās izme-

klēšanas grupas, kā arī

Eiropas pierādījumu orderis

– gadījumos, kad tas ir

spēkā.

Sasniegts. 2006. gada oktobrī Bratislavā notika ļoti produktīvs seminārs par

Eiropas apcietinājuma orderi, kurā tika apspriesti ar to saistīti praktiskie

jautājumi. Uz šo semināru bijām uzaicinājuši praktiķus, ar kuriem cieši

sadarbojāmies. Eiropas apcietinājuma orderis joprojām ir galvenais Eiropas

Savienības tiesu iestāžu sadarbības instruments, lai gan tā praktiskā

piemērošana bieži vien mēdz būt problemātiska. Uzskatām, ka esam

palīdzējuši attiecīgās problēmas noskaidrot un atraduši dažus to potenciālos

risinājumus. Mēs joprojām deleģējam savus pārstāvjus kā novērotājus

uz dalībvalstīs organizētajiem Eiropas apcietinājuma ordera izvērtēšanas

pasākumiem. Kopīgi ar Eiropolu sarīkojām un ļoti veiksmīgi vadījām dažādu

dalībvalstu apvienoto izmeklēšanas grupu ekspertiem paredzētu semināru.

Jūtamies apmierināti un iedvesmoti, jo abu semināru dalībnieku sniegtās

atsauksmes bija ārkārtīgi pozitīvas.

Attīstīt un veicināt Eirojusta

darbinieku iemaņu un zinā-

šanu uzlabošanas stratēģiju.

Sasniegts daļēji, un darbs turpinās. Eirojusts jau vairākus gadus rīko

dažādus kursus. 2006. gada pēdējā ceturksnī savus darba pienākumus sāka

pildīt jaunais Personāla daļas vadītājs, kurš ir atbildīgs arī par apmācību.

Viņa izstrādātais apmācības plāns gan attiecībā uz Kolēģiju, gan attiecībā uz

administratīvajiem darbiniekiem ir mērķtiecīgs un labi strukturēts.

Attīstīt IM pārvaldības

atbalstu lietu izskatīšanā,

kā arī drošu datortīklu un

dokumentu pārvaldības

sistēmu.

Sasniegts, un darbs turpinās. 2006. gadā tika veikta virkne nopietnu

pasākumu. Tika uzsākts E-POC III projekts, kas palīdzēs efektivizēt Lietu

vadības sistēmu. Ir iecelti vairāki lietu vadības analītiķi, kuri mums jau

ir palīdzējuši paaugstināt savas spējas un efektivitāti šajā jomā. Droša,

visu Eiropas Savienību aptveroša datortīkla izveide, protams, ir ilgtermiņa

projekts, tomēr pirmie pasākumi sakarā ar to tika veikti jau 2006. gadā,

eksperimentālā kārtā izveidojot drošu savienojumu starp Eirojustu un

Slovākijas Republiku. Tika ierosināts iekšējās elektroniskās dokumentu

vadības sistēmas izveides projekta plāns. Esam veikuši priekšizpēti un

apsveram iespēju izveidot "biroju bez papīriem".

Izvērtēt un, ja nepieciešams,

koriģēt Eirojusta ilgtermiņa

nākotnes redzējumu.

Sasniegts. Ņemot vērā Komisijas paziņojumu, ka tā izdos komunikē par

Eirojusta un Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla turpmāko darbību, mēs 2006.

gada septembrī Vīnē sarīkojām šim tematam veltītu semināru. Turklāt mēs

sarīkojām divus pāris dienu ilgus seminārus, kuros nacionālie pārstāvji,

kā arī administrācijas un Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāta

pārstāvji diskutēja un sagatavoja komentārus par Eirojusta turpmāko

darbību.

Meklēt un nodrošināt

optimālu risinājumu attiecībā

uz Eirojusta pastāvīgajām

telpām Hāgā.

Sasniegts. Mēs regulāri, katru mēnesi šo jautājumu apspriedām ar

Nīderlandes Tieslietu ministrijas augstākajām amatpersonām. Ņemot vērā

to, ka pašreizējais īres līgums beigsies 2012. gadā, esam izstrādājuši

detalizētas prasības attiecībā uz jauno Eirojusta ēku, un šo prasību sarakstu

iesnieguši savu pašreizējo telpu īpašniekiem.

eurojust06_LV.indd 70 2007-06-13 15:42:13

�1

ĀRĒJIE MĒRĶI IZVĒRTĒJUMS

Turpināt uzlabot sadarbību

ar:

(i) Eiropas Tiesiskās

sadarbības tīklu (EJN);

(ii) Eiropolu;

(iii) Eiropas biroju

krāpniecības

apkarošanai (OLAF).

Sasniegts.

(i) Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla un Eirojusta savstarpējās attiecības

ir īpaši ciešas. Vēl jo vairāk tās palīdz nostiprināt gan regulāras

konsultācijas ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariātu un

Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām, gan to iesaistīšana

lietu un politisko jautājumu izskatīšanā, kā arī diskusijās par nākotnes

struktūrām.

(ii) Mūsu attiecības ar Eiropolu 2006. gadā ir nostiprinājušās, tomēr

vēl daudz kas ir jādara, lai pilnā mērā izmantotu abu organizāciju

sinerģismu un priekšrocības, kāpinot pašreizējo iekšējo progresu, kā

arī Eirojusta, Eiropola un abas organizācijas atbalstošo dalībvalstu

gatavību strādāt gan individuāli, gan kopīgi. Atbilstoša juridiskā un

procesuālā struktūra padarīs šo sadarbību ne tikai iespējamu, bet pat

nepieciešamu.

(iii) Savstarpējs atbalsts ir konstanta progresa garants. Abu organizāciju

darbinieki pūlas novērst visus šķēršļus, kas vēl kavē sadarbības līguma

noslēgšanu. Šis līgums līdz ar Lēmuma par Eirojusta izveidošanu

īstenotāju dalībvalstu veiktajiem pasākumiem veidos pamatu vēl

efektīvākai abu organizāciju sadarbībai.

Izmantojot mūsu pašu un

praktiķu zināšanas, turpināt

meklēt veidus, kādos

varētu ietekmēt Eiropas

Savienības turpmāko poli-

tiku krimināltiesību jomā.

Sasniegts. Mēs piedalāmies ES darba grupu sanāksmēs, kā arī citās Briselē

organizētajās sanāksmēs, it īpaši tajās, kurās tiek skatīti jautājumi par tiesu

sadarbību krimināllietās un citi ar pārrobežu noziedzību saistīti jautājumi.

Izstrādāt stratēģijas efektīvai

darbībai pēc Rumānijas un

Bulgārijas pievienošanās

Eiropas Savienībai.

Sasniegts daļēji. Rumānijas nacionālais pārstāvis mums pievienojās 2006.

gada septembrī, tiesa, tobrīd gan viņš bija sadarbības maģistrāts. Diemžēl

mums neizdevās nodibināt tikpat veiksmīgu sadarbību ar Bulgārijas

kompetentajām iestādēm, jo laikā, kad Bulgārija vēl nebija ES dalībvalsts,

mums ar to nebija noslēgts sadarbības līgums, taču tagad mēs ar prieku

varam paziņot, ka Bulgārija ir izvirzījusi savu nacionālo pārstāvi, kurš darbu

Eirojustā sāks 2007. gada februāra pirmajās dienās.

Izvērtēt un, ja nepieciešams,

mainīt mūsu prioritātes

sarunās par sadarbības

līgumu noslēgšanu ar

valstīm, kuras nav ES

dalībvalstis.

Sasniegts. Mēs regulāri pārskatām savas prioritātes un attiecīgajās sarunās

vienmēr ņemam vērā lietu izskatīšanas gaitā konstatētās vajadzības, ES

ārpolitiku un lūgumus, ko Eirojustam izsaka trešās valstis – tā potenciālās

partneres.

eurojust06_LV.indd 71 2007-06-13 15:42:14

72

8 P A D O M E S S E C I N Ā J U M I ( A R 2 0 0 5 F O L L O W - U P )

2006. gada jūnijā Padome pieņēma secinājumus par Eirojusta ceturto ikgadējo pārskatu (ES

dokuments Nr. 10334/06, 2006. gada 14. jūnijs). Turklāt Padome izstrādāja dažus norādījumus

un uzdevumus Eirojustam, dalībvalstīm, ES darba grupām un Komisijai.

Padome aicināja Eirojustu 2006. gada pārskatā iekļaut ziņojumu par tās secinājumu īstenošanu.

Turpmāk esam snieguši savus komentārus šajā sakarā un informāciju par Padomes secinājumu

īstenošanu, īpaši koncentrējoties uz galvenajiem Eirojustam adresētajiem norādījumiem un

uzdevumiem.

Eirojusts ar prieku uztvēra faktu, ka Padome savos komentāros atgādina dalībvalstīm to

pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem, kā arī aicina dalībvalstis veikt virkni pasākumu, lai

Eirojustam dotu iespēju vēl efektīvāk veicināt tiesu iestāžu sadarbību un cīņu pret pārrobežu un

organizēto noziedzību.

TEMATS

EIROJUSTAM ADRESĒTIE

NORĀDĪJUMI UN

UZDEVUMI

ĪSTENOŠANAS STADIJA

Ska i t ļ i / s l odzes

novērtējums/lietu

apraksts

Turpināt veidot un uzturēt

pārskatāmu, ticamu un

detalizētu statistiku, kas

atspoguļotu lietu un to

izskatīšanas veidus un

kvalitāti, it īpaši ievērojot

Eirojusta paša izstrādāto

lietu klasifikāciju, kas ir

atkarīga no lietu sarežģītības

pakāpes, nevis no tā, vai

lietas ir divpusējas vai

daudzpusējas.

Arī turpmāk galveno uzmanību

pievērst un prioritāru nozīmi

piešķirt lietu koordinēšanai un

Eiropas tiesiskās sadarbības

tīkla iesaistīšanai divpusējo

savstarpējās tiesiskās

palīdzības lietu izskatīšanā.

Mūsu Lietu izskatīšanas stratēģijas un izpildes

vadības grupa ir definējusi vienkāršu un sarežģītu

lietu atšķiršanas kritērijus un procedūras. Kolēģija

šos kritērijus apstiprināja, un 2006. gada 1. jūlijā

tika uzsākts attiecīgs eksperimentālais projekts.

Eirojusts uzskata, ka tā pašreizējo sadarbību ar

Eiropas tiesiskās sadarbības tīklu var uzlabot,

izstrādājot norādījumus par to, kāda veida lietas

jāizskata Eirojustam un Eiropas tiesiskās sadarbības

tīklam. Tāpat Eirojusts apsvērs, vai ir iespējams

rast tādus rādītājus, pēc kuriem varētu novērtēt

Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla iesaistīšanos lietu

izskatīšanā.

Padomes lēmuma

7. (a) pants

Arī turpmāk saglabāt

proaktīvu pieeju tiesu iestāžu

sadarbībai un izstrādāt 7.(a)

pantā noteikto pilnvaru

izmantošanas novērtējumu.

Esam ievērojuši, ka neoficiālā kārtā dažos

gadījumos dalībvalstis ir attiecīgi rīkojušās pēc tam,

kad tām atgādina, ka ir iespējams iesniegt oficiālu

pieprasījumu saskaņā ar 7.(a) pantu. Piekrītam,

ka mums šajā pantā noteiktās pilnvaras vajadzētu

izmantot biežāk.

eurojust06_LV.indd 72 2007-06-13 15:42:14

�3

TEMATS

EIROJUSTAM ADRESĒTIE

NORĀDĪJUMI UN

UZDEVUMI

ĪSTENOŠANAS STADIJA

Juridisko pro-

blēmu un šķēršļu

analīze

Saskaņā ar Padomes

lēmuma 32. pantu ies-

niegt priekšlikumus par

tiesu iestāžu sadarbības

uzlabošanu krimināllietās.

Šobrīd Komisija izstrādā komunikē par Eirojusta un

Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla nākotni. Eirojusts

gatavo dokumentu, kurā tiks izklāstītas idejas

par Eirojusta un Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla

turpmāko attīstību, kā arī priekšlikumi par tiesu

iestāžu sadarbības uzlabošanu krimināllietās. Šis

dokuments tiks iesniegts Komisijai.

Apvienotās izme-

klēšanas grupas

(JITs)

Tālāk attīstīt Eirojusta un

Eiropola iniciatīvas: rīkot

neoficiālu ekspertu grupu

sanāksmes, izstrādāt

nacionālo likumu pārskatu

un veikt visus nepieciešamos

pasākumus, kas varētu

intensificēt apvienoto izme-

klēšanas grupu izmantošanu.

Eiropols kopā ar Eirojustu 2006. gada 10. novembrī

sarīkoja otro nacionālajiem ekspertiem paredzēto

sanāksmi, kurā tika izskatīti ar apvienotajām

izmeklēšanas grupām saistītie jautājumi. Galvenā

uzmanība tika pievērsta praktiskajai šādu grupu

veidošanas pieredzei. Šīs sanāksmes secinājumi

(ES dokuments Nr. 15023/06, 2006. gada 21.

novembris) tika nosūtīti 36. pantā minētajai

komitejai un Policijas priekšnieku operatīvajai

grupai. Eirojusts un Eiropols ir sagatavojuši un

iesnieguši arī kopējo dokumentu "Pārskats par

Eiropas Savienības dalībvalstu likumiem, kas

attiecas uz apvienotajām izmeklēšanas grupām".

Šī informācija būs pieejama Eirojusta un Eiropola

mājaslapās.

Sadarbība ar citām

ES institūcijām,

konkrēti, EJN,

OLAF un Eiropolu

Tālāk attīstīt sadarbību un

izstrādāt ierosinājumus,

kas palīdzētu pārvarēt šīs

sadarbības šķēršļus.

2006. gada 14. jūlijā Eirojusta Kolēģijas prezidents

sasauca neoficiālu sanāksmi, uz kuru tika aicināti ES

brīvības, drošības un tieslietu pīlāru (FSJ) veidojošo

iestāžu vadītāji. Šajā sanāksmē piedalījās arī

Padomes, Komisijas un prezidējošās valsts pārstāvji.

Sanāksmes galvenais mērķis bija iegūt plašāku

informāciju par šo iestāžu uzdevumiem, noteikt

jomas, kurās to pilnvaras saskaras vai pārklājas,

kā arī izpētīt turpmākās sadarbības iespējas. Šajā

sanāksmē tika konkrēti definēta turpmākā rīcība

jomās, kas saistītas ar administrāciju, FSJ tematiem,

kā arī sadarbības instrumentiem. Tika izveidots

praktiskās sadarbības nodrošināšanai nepieciešamo

kontaktpersonu saraksts un ieplānotas nākamās

attiecīgo iestāžu pārstāvju sanāksmes, kurās varētu

apspriest kopīgu interešu jautājumus.

Eirojusts un Eiropols ir snieguši Padomei kopīgu

paziņojumu par savstarpējā sadarbības līguma

īstenošanu.

Eirojusts un OLAF apspriežas par sadarbības līguma

papildināšanu ar īpašiem noteikumiem par personas

datu apmaiņu.

eurojust06_LV.indd 73 2007-06-13 15:42:14

74

TEMATS

EIROJUSTAM ADRESĒTIE

NORĀDĪJUMI UN

UZDEVUMI

ĪSTENOŠANAS STADIJA

Sadarbība ar treša-

jām valstīm

Pabeigt sarunas ar

prioritārajām valstīm,

kas iekļautas 2005. gada

septembrī Padomei ies-

niegtajā sarakstā.

2006. gada 6. novembrī tika parakstīts Eirojusta

un ASV sadarbības līgums. Pašlaik notiek sarunas

ar Krievijas Federāciju, Šveici un Ukrainu. Vairākas

citas valstis, tostarp Horvātija, ir nepārprotami

paudušas vēlmi uzsākt sarunas par šāda līguma

noslēgšanu. Esam izstrādājuši to valstu sarakstu,

sarunas ar kurām tiks uzskatītas par prioritārām

2007. gadā.

eurojust06_LV.indd 74 2007-06-13 15:42:14

eurojust06_LV.indd 75 2007-06-13 15:42:24

eurojust06_LV.indd 76 2007-06-13 15:42:33

eurojust06_LV.indd 77 2007-06-13 15:42:36

7878

9 E I R O J U S T A M Ē R Ķ I 2 0 0 7 . U N 2 0 0 8 . G A D A M

2005. gada novembrī Kolēģija definēja Eirojusta uzdevumu un nākotnes redzējumu un nosprauda

vairākus turpmāk sasniedzamos mērķus (skatīt 7. nodaļu). Gadskārtējās Eirojusta plānošanas

sanāksmēs kā svarīga tā ikgadējās darba programmas sastāvdaļa tiek apspriesti ar Kolēģiju jau

iepriekš saskaņotie nākamā gada mērķi. Pēc 2006. gada stratēģiskās plānošanas sanāksmes

Kolēģija izskatīja Eirojusta mērķus 2007. un 2008. gadam, lai tostarp uzsvērtu vairākus šajā divu

gadu periodā īpaši svarīgus stratēģiskos mērķus, paturot prātā to, ka ikvienam mērķim jābūt

konkrētam, izvērtējamam, sasniedzamam, reālam un savlaicīgam (SMART).

Kolēģija apstiprināja šādus provizoriskos stratēģiskos mērķus 2007. un 2008. gadam:

1. Panākt, lai līdz 2008. gada beigām attiecībā uz terorisma jautājumiem:

• tiktu izveidotas struktūras, kas mudinātu dalībvalstu kompetentās iestādes sniegt

Eirojustam visu ar terorismu saistīto informāciju, kuru tas pieprasa saskaņā ar attiecīgo

Padomes lēmumu;

• Eirojusts spētu apstrādāt un izmantot tam iesniegto ar terorismu saistīto informāciju

un

• Eirojusts spētu efektīvi darboties ar terorisma lietām un dot savu ieguldījumu ar

terorismu saistīto politisko jautājumu risināšanā.

2. Panākt, lai dalībvalstis nodod Eirojustam pēc iespējas vairāk nozīmīgu lietu.

3. Pārliecināt katru dalībvalsti par nepieciešamību nodrošināt savam nacionālajam pārstāvim

Eirojustā nepieciešamo atbalstu, lai viņš/viņa varētu pienācīgi izskatīt lietas un veikt citus

nacionālā pārstāvja pienākumus.

4. Noslēgt pēc iespējas vairāk oficiālu sadarbības līgumu ar valstīm, kuras nav ES

dalībvalstis.

5. Izveidot efektīvu un drošu IKT atbalstu lietu izskatīšanai un savstarpējai komunikācijai un

šai nolūkā veikt šādus pasākumus:

• izveidot drošus informācijas pārraides kanālus uz visu dalībvalstu kompetentajām

iestādēm un

• izveidot drošu mobilo sakaru sistēmu.

eurojust06_LV.indd 78 2007-06-13 15:42:36

�9�9

Stratēģiskie mērķi tiek iekļauti Eirojusta administrācijas ikgadējā darba programmā un

iedzīvināti Kolēģijas darba grupu aktivitātēs. Papildus stratēģiskajiem mērķiem katrā no Eirojusta

administratīvā un praktiskā darba jomām tiek izstrādāti savi mērķi, uzdevumi un rīcības plāni,

kam jānodrošina galveno mērķu īstenošana.

Visi mērķi tiek regulāri pārskatīti. Eirojusta mērķi 2007. un 2008. gadam tiks izskatīti plānošanas

sanāksmē 2007. gada maijā, kad vispārējos vilcienos tiks izklāstīti arī jaunie, provizoriskie mērķi

2009. gadam.

eurojust06_LV.indd 79 2007-06-13 15:42:36

80

1 0 E I R O J U S T A N Ā K O T N E

Savas gadskārtējās vizītes laikā 2006. gada jūnijā Eirojustā viceprezidents Fratīni paziņoja, ka

Komisija ir nolēmusi 2007. gadā publicēt komunikē un līdz ar to atklāt debates par Eirojusta

un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) nākotni. Mēs priecājāmies par iespēju apsvērt šo

nozīmīgo jautājumu laikā, kas sakrīt ar Eirojusta dibināšanas piekto gadskārtu.

Kaut arī Eirojusts vēl aizvien ir relatīvi jauna organizācija, tas piecu gadu laikā kopš 2002. gada

28. februāra, kad tika parakstīts Padomes lēmums par Eirojusta izveidošanu, ir uzkrājis bagātīgu

pieredzi. Šajā īsajā laika posmā Eirojusts ir izaudzis – no 15 nacionālajiem pārstāvjiem, kuri

kopīgi strādāja gandrīz vai neoficiālā kārtā, bez jebkāda administratīvā atbalsta un budžeta,

līdz tādai organizācijai, kurā ietilpst 25 dalībvalstu nacionālie pārstāvji un to palīgi, kā arī

aptuveni 100 administratīvie darbinieki un kurai iesniegto lietu skaits ir palielinājies gandrīz

vai par 400%. Par to, cik efektīvs vai, gluži otrādi, neefektīvs bijis minētais Padomes lēmums,

liecina nu jau gandrīz piecus gadus ilgā prakse.

Komisijas paziņojums ir devis lielisku iespēju izvērtēt panākto progresu un apsvērt minētajā

lēmumā ieviešamos precizējumus un labojumus, kas palīdzētu efektivizēt Eirojusta iekšējā

darba procedūras. Turklāt šis paziņojums var palīdzēt uzlabot Eirojustam ļoti nozīmīgās

attiecības ar citām organizācijām, īpaši ar EJN, kā arī ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Ir apzināti svarīgi jautājumi, pēc kuru atrisināšanas varētu ievērojami uzlaboties arī to

pakalpojumu kvalitāte, kurus Kolēģija un Eirojusts kopumā piedāvā dalībvalstu izmeklēšanas

un apsūdzību izvirzīšanas iestādēm. Tā, piemēram, visiem nacionālajiem pārstāvjiem

Eirojustā vajadzētu piešķirt vienlīdz plašas pilnvaras, jo tādējādi uzlabotos arī sadarbības un

koordinācijas pasākumi, ko Eirojusts var piedāvāt izmeklētājiem un prokuroriem.

Pēc iekšējām un ārējām konsultācijām Eirojusts nolēma sarīkot semināru par Eirojusta un

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla turpmāko darbību. Eirojusts ļoti vēlas iniciēt plašu dialogu

par savu turpmāko attīstību un šā dialoga rezultātus izmantot par pamatu iekšējām, mūsu pašu

organizācijā notiekošajām diskusijām, lai pār tām informētu Eiropas Komisiju un sagatavotu

tai oficiālu Eirojusta iesniegumu, kuru Eiropas Komisija varētu apspriest, kamēr tiek izstrādāts

minētais komunikē.

Lai apspriestu dažādus jautājumus, seminārā piedalījās vairāk nekā 120 dalībnieki, tostarp

dalībvalstu nacionālie pārstāvji Eirojustā un EJN kontaktpersonas, kā arī savstarpējās tiesiskās

eurojust06_LV.indd 80 2007-06-13 15:42:37

81

palīdzības praktiķi, eksperti, politikas veidotāji un augstskolu mācībspēki no visas Eiropas

Savienības, Padomes sekretariāta, Eiropas Komisijas, Eiropola, EJTN, Eiropas Padomes un

Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. Seminārs notika Austrijas ES prezidentūras laikā

2006. gada 25. un 26. septembrī Austrijas Augstākās tiesas ēkā Vīnē. Semināra rīkošanā

nenovērtējamu atbalstu sniedza Austrijas Tieslietu ministrijas vadošās amatpersonas un

pārējais personāls. Esam pateicīgi arī Somijas prezidentūrai un Eiropas krimināltiesību

akadēmiskajam tīklam (ECLAN) par sniegto palīdzību.

Semināra dalībnieki uzklausīja vairāku ekspertu ziņojumus, kuru mērķis bija stimulēt domāšanu

un turpmākās diskusijas. Dalībnieki tika sadalīti darba grupās, lai diskusijas būtu saturīgākas

un domu apmaiņa – aktīvāka.

Semināra gaitā izkristalizējušies secinājumi tika apspriesti, balstoties uz četrām dažādām

potenciālajām premisām: pirmā – ES tieslietas un iekšlietas reglamentējošo likumdošanas aktu

kopumā (acquis) netiek izdarīti nekādi grozījumi; otrā – likumos tiek izdarīti grozījumi, bet

Eirojusta un EJN juridiskais pamats paliek nemainīgs; trešā – likumos tiek izdarīti grozījumi,

kas maina arī Eirojusta un EJN juridisko pamatu, un, visbeidzot, ceturtā premisa, kas varētu

ietekmēt Eirojusta funkcijas – proti, tiek izveidota Eiropas prokuratūra.

Visaptverošu ziņojumu bija sagatavojusi augsta Somijas prezidentūras amatpersona. Šis

ziņojums tika publicēts kā ES Padomes dokuments Nr. 14123/06 un tagad ir pieejams

sabiedrībai. Mēs šeit neizklāstīsim visus seminārā izdarītos secinājumus, bet dažus jautājumus

tomēr būtu vērts atkārtoti uzsvērt. Vispārējais viedoklis bija tāds, ka ir nepieciešams dziļāk

izvērtēt Eirojusta un EJN darbību un ka abām organizācijām vajadzētu sadarboties ciešāk,

lai paaugstinātu savu efektivitāti. Turklāt tika secināts, ka dalībvalstu kompetento iestāžu

veikto pārrobežu izmeklēšanu varētu efektivizēt, ja visas ES tieslietu un iekšlietu jomas (JHA)

organizācijas veidotu stiprākas, ciešākas un auglīgākas savstarpējās attiecības. Tika izteikti

priekšlikumi par to, kā Eirojusts varētu uzlabot savas praktiskās jeb darba attiecības ne tikai

ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, bet arī ar EJN, Eiropolu, OLAF un FRONTEX.

Par svarīgāko faktoru, kas varētu uzlabot dalībvalstu savstarpējo tiesisko palīdzību, tika atzīta

Eirojusta un EJN savstarpējās sadarbības efektivizēšana. Tika izteikti dažādi viedokļi par to,

kā vēlamais rezultāts būtu panākams, – sākot ar to, ka situāciju varētu uzlabot, nostiprinot

eurojust06_LV.indd 81 2007-06-13 15:42:37

82

pašreizējo praksi, un beidzot ar to, ka abas organizācijas varētu zināmā mērā integrēt vai

apvienot. Tika izteikti dažādi priekšlikumi par uzlabojumu panākšanu – daži no tiek paredzēja

grozīt pašreizējās procedūras un praksi, bet ne likumdošanas aktus, savukārt citi ieteikumi bija

daudz tālejošāki un to īstenošanai būtu nepieciešami likumu grozījumi.

Gada laikā mēs sarīkojām vairākus ideju ģenerēšanas seminārus, kuros pulcējām visus

nacionālos pārstāvjus un viņu palīgus, kā arī vecākos administrācijas darbiniekus un EJN

Sekretariāta locekļus. Tādējādi viedokļu apmaiņa un izvērtēšana gan pirms, gan pēc Vīnes

semināra palīdzēja Eirojustam formulēt dažas strukturētas idejas par savu nākotni. Ziņojums

par Vīnes semināru un atsauksmes par to, kā arī pārējie rezultāti kalpo par pamatu oficiāla

dokumenta sagatavošanai. Šo dokumentu Eirojusts iesniegs Komisijai apspriešanai 2007. gada

sākumā. Mēs piedāvājam Komisijai savu palīdzību un ceram uz ciešāku sadarbību ar Komisiju

šā nozīmīgā darba izpildē.

eurojust06_LV.indd 82 2007-06-13 15:42:37

eurojust06_LV.indd 83 2007-06-13 15:42:44

84

1 1 K O P S A V I L K U M S U N S E C I N Ā J U M I

Šajā nodaļā sniegts kopsavilkums par visiem 2006. gada pārskatā iekļautajiem galvenajiem

jautājumiem, kas iedalīti trīs grupās: lietu izskatīšana, ārējie sakari un iekšējie jautājumi.

Lietu izskatīšana

• Mēs atkal esam pieredzējuši Kolēģijai iesniegto lietu skaita būtisku pieaugumu. 2006. gadā

tika iesniegta 771 lieta, tas ir, par 183 lietām jeb par 31% vairāk nekā 2005. gadā.

• Mēs esam sarīkojuši vairāk sanāksmju, kurās pulcējām izmeklētājus un prokurorus no

Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai apspriestu dažādus

jautājumus un lemtu par koordinācijas pasākumiem vai sadarbību konkrētās lietās.

Šīs koordinācijas sanāksmes tika rīkotas gan Eirojusta galvenajā mītnē Hāgā, gan arī

dalībvalstīs. Koordinācijas sanāksmju skaits pieaudzis par 23% – no 73 sanāksmēm 2005.

gadā līdz 91 sanāksmei 2006. gadā.

• 2006. gadā Eirojusts veiksmīgi izskatīja vairākas ārkārtīgi nozīmīgas un interesantas lietas.

Tāpat kā iepriekšējo gadu pārskatos, arī šā pārskata 3. nodaļā dažas no tām aprakstītas

sīkāk.

• Mūsu statistika rāda, ka ir ievērojami pieaudzis no atsevišķām dalībvalstīm saņemto lietu

skaits. Īpašu prieku mums sagādā fakts, ka vidējo rādītāju pārsniedzis to lietu skaits, kuras

Eirojustam nodevušas vairākas valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā.

• Dalībvalstu iesniegto lietu kopējā skaita pieaugumu ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp

varētu minēt Eirojusta mārketinga jeb lietu piesaistīšanas stratēģiju, informētības

uzlabošanu, kas tiek panākta, rīkojot seminārus, un noteikti jāatzīmē arī nesavtīgais

nacionālo pārstāvju darbs. Palīgu vai īpaši nozīmētu nacionālo ekspertu sniegtais atbalsts

nacionālajiem pārstāvjiem tāpat savā ziņā palīdz palielināt Eirojustam nodoto lietu skaitu.

Tādēļ lūdzam visas dalībvalstis apsvērt iespēju nominēt savu nacionālo pārstāvju palīgus

vai īpaši nozīmētus nacionālos ekspertus.

• Mēs uzskatām, ka Eirojustam ne tikai varētu, bet vajadzētu nodot vēl vairāk lietu. No

dažām valstīm saņemto lietu skaits, mūsuprāt, joprojām ir pārāk mazs un nesamērīgs ar

šo valstu iedzīvotāju skaitu.

• Tiesiskās palīdzības sniegšana citām valstīm vēl joprojām daudzu ES dalībvalstu tiesu un

policijas sistēmās netiek uzskatīta par pietiekami augstu prioritāti. Zināmā mērā tās ir sekas,

kas izriet no dalībvalstu atbildības par noziegumu izmeklēšanu un apsūdzības izvirzīšanu

eurojust06_LV.indd 84 2007-06-13 15:42:44

85

vietējā līmenī, kur prioritāte, protams, tiek dota pašu valsts lietām un jautājumiem.

Tādējādi palīdzība bieži vien netiek sniegta savlaicīgi, jo praktiķi dažkārt nesteidzas izpildīt

citu valstu pieprasījumus, parasti aizbildinoties ar šādu frāzi: "manu lūgumu šī valsts arī

neizpildīja".

• Norvēģijas sadarbības prokurora pastāvīgā klātbūtne Eirojustā ir faktors, kas palīdzējis

uzlabot prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darba vispārējo efektivitāti, un šis secinājums

attiecas gan uz Norvēģiju, gan daudzām ES dalībvalstīm.

Ārējie sakari

• 2005. gada decembrī tika parakstīts sadarbības līgums ar Rumānijas kompetentajām

iestādēm, un tūlīt pēc tam tika veikti priekšdarbi, lai arī Rumānijas nacionālā pārstāve

varētu pievienoties Eirojustam. Rumānijas sadarbības maģistrāte strādā kopā ar mums

Hāgā kopš 2006. gada septembra un no 2007. gada 1. janvāra būs pilntiesīga Kolēģijas

locekle.

• Sarunas ar ASV par oficiāla sadarbības līguma noslēgšanu bija sarežģītas, taču 2006.

gadā tika pabeigtas. Līguma tekstu apstiprināja gan Eirojusta neatkarīgā Kopējās

uzraudzības institūcija datu aizsardzībai, gan Padome. Līgums tika parakstīts novembrī,

un tā rezultātā ASV Tieslietu ministrija sūtīs sadarbības prokuroru uz Eirojustu 2007. gada

sākumā. Pateicoties noslēgtajam sadarbības līgumam, 2006. gada decembrī mēs varējām

uzaicināt ASV prokurorus uz nopietnām, ar terorismu saistītām lietām veltītu sanāksmi,

kurā piedalījās partneri no Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un

Apvienotās Karalistes.

• Sarunas par sadarbības līguma noslēgšanu tiek turpinātas ar Šveici, Krievijas Federāciju un

Ukrainu.

• Vairākas citas valstis, tostarp ES kandidātvalstis Horvātija un Bijušās Dienvidslāvijas

Republika Maķedonija (FYROM), ir dziļi ieinteresētas noslēgt līgumu ar Eirojustu. Attiecīgajās

sarunās galvenā uzmanība ir jāpievērš tam, lai mūsu nākamie partneri būtu spējīgi

nodrošināt datu aizsardzību pietiekami augstā līmenī. Sarunas ar vairākām valstīm kavē

fakts, ka tās vēl nav izveidojušas adekvātu likumdošanas struktūru un datu aizsardzības

sistēmu.

• Tā kā Eirojusts kļūst aizvien populārāks arī ārpus Eiropas Savienības, mūsu sadarbība ar

tām valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, konsekventi paplašinās un attiecīgi paplašinās arī

eurojust06_LV.indd 85 2007-06-13 15:42:44

86

mūsu kontaktpersonu loks. Mēs regulāri sniedzam atbalstu ES institūcijām, dalībvalstīm

un starptautiskajām organizācijām, kuras darbojas tieslietu jomā Rietumbalkānos, ES

kaimiņvalstīs un jebkur citur.

• Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN) joprojām ir Eirojusta galvenais tiesiskās sadarbības

partneris Eiropas Savienībā. Mēs turpinām cieši sadarboties un, kad vien nepieciešams,

sniedzam viens otram atbalstu. Ja EJN efektīvi darbosies visās ES dalībvalstīs, tas palīdzēs

arī Eirojustam efektivizēt savu darbu. Mēs aicinām visas dalībvalstis palīdzēt celt kopējo

efektivitāti, izvērtējot sava nacionālā pārstāvja Eirojustā un savu kontaktpersonu EJN

savstarpējo sadarbību.

• Mūsu attiecības ar Eiropolu joprojām ir ļoti svarīgas. Ciešāka abu organizāciju sadarbība

neapšaubāmi uzlabos dalībvalstu savstarpējās palīdzības vispārējo kvalitāti un ar nopietnas

organizētās pārrobežu noziedzības lietām saistītā darba efektivitāti. Mēs ceram, ka lēmumu

pieņēmēji noteiks tādu kārtību un procedūras, kas atvieglos sadarbību patlaban ļoti

aktuālajā jautājumā par Eiropola juridiskā pamata un struktūras pārskatīšanu.

• Dīvainā kārtā, par spīti abu organizāciju vēlmei izveidot drošu savstarpējās informācijas

apmaiņas sistēmu, bija jāpaiet vairāk nekā diviem gadiem, kamēr tika pabeigtas attiecīgās

sarunas un saņemti visi nepieciešamie organizatoriskie un tehniskie apstiprinājumi. Mēs

neuzdrošināmies cerēt, ka droši Eiropola un Eirojusta savstarpējie sakaru kanāli tiks

izveidoti agrāk par 2007. gada jūniju.

• Mūsu attiecības ar OLAF nemitīgi uzlabojas. Abas organizācijas cenšas izmantot katru

sadarbības iespēju un viena otrai piedāvā atbalstu savstarpēji saistītajā darbā, kas attiecas

uz ES budžetu ietekmējošiem krāpšanas gadījumiem un citām lietām. Eirojusta darba

grupas un tās partneres – attiecīgās OLAF grupas sadarbība ir auglīga. Ceram, ka tiks

izveidots adekvāts un skaidrs juridiskais pamats, uz kuru balstoties mēs 2007. gadā varētu

noslēgt oficiālu sadarbības līgumu.

Iekšējie jautājumi

• 2006. gadā Eirojusts nostiprināja iepriekš panākto progresu vairākos iekšējos jautājumos.

• Vairums 2006. gadam izvirzīto mērķu tika sasniegti. Sīkāks mērķu izvērtējums iekļauts 7.

nodaļā.

eurojust06_LV.indd 86 2007-06-13 15:42:45

87

• Tika uzsākts E-POC III projekts un partneri ķērās pie tā mērķu īstenošanas, balstoties

uz sekmīgi pabeigtajiem AGIS programmas ietvaros finansētajiem E-POC I un E-POC II

projektiem.

• Tas, ka 2006. gadā darbā tika pieņemti vairāki lietu vadības analītiķi, ievērojami palielināja

Eirojusta spējas apstrādāt aizvien pieaugošo to datu apjomu, kuri Kolēģijai tiek sūtīti,

piemēram, saskaņā ar Padomes lēmumu 2005/671/JHA par terorisma lietu materiālu

nodošanu Eirojustam. Būtiski ir tas, lai šie dati tiktu efektīvi apstrādāti, izmantojot mūsu

Lietu vadības sistēmu, un jaunie datu analītiķi šobrīd ir galvenie šā darba veicēji. Viņi sniedz

efektīvu atbalstu arī daudzu citu lietu izskatīšanā un darba grupu aktivitātēs.

• Ieilgušās sarunas ar nīderlandiešiem, mūsu telpu īpašniekiem, mēs noslēdzām 2005. gada

beigās un ar prieku varam paziņot, ka 2006. gada sākumā esam noslēguši divus oficiālus

līgumus, kas nodrošinās un apstiprinās mūsu uzturēšanos Hāgā. Līgums par mītnesvietu

nosaka visu Nīderlandē strādājošo Eirojusta darbinieku statusu. Savukārt īres līgums regulē

mūsu pašreizējo telpu izmantošanu, un tajās mēs strādāsim līdz 2012. gadam.

• 2006. gadā daudz laika tika veltīts sarunām ar Nīderlandes varas iestādēm par mūsu

potenciālajām nākamajām telpām, tostarp, ņemot vērā to, ka mūsu īres līgums reiz

beigsies, tika izvirzītas un īpašā sarakstā apkopotas Eirojusta prasības attiecībā uz tā jauno

ēku. Diemžēl šobrīd šķiet, ka nākotnē Eirojusts un Eiropols tomēr netiks izvietoti vienās

un tajās pašās telpās Hāgā. Abas organizācijas piedāvā atšķirīgas, taču komplementāras

iespējas un atbalstu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Mēs centīsimies panākt, lai

mūsu jaunās telpas atrastos pēc iespējas tuvāk Eiropola jaunajām telpām.

• Eirojusta administratīvā struktūra ir attīstījusies saskaņā ar mūsu projektu, kā arī Kolēģijas,

Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprināto dibināšanas plānu.

• Administratīvais direktors pēc Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma saņēmis budžeta iestādes

apstiprinājumu attiecībā uz 2004. finanšu gadu.

eurojust06_LV.indd 87 2007-06-13 15:42:45

eurojust06_LV.indd 88 2007-06-13 15:42:53

eurojust06_LV.indd 89 2007-06-13 15:43:01

9090

Maikls Kenedijs (Michael Kennedy) ir Kolēģijas prezidents un Apvienotās

Karalistes nacionālais pārstāvis. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze prokurora

amatā. Viņš ir strādājis ar dažāda veida svarīgām lietām Augstākā prokuratūras dienesta

galvenajā pārvaldē, kur bijis arī Starptautiskās filiāles vadītājs un risinājis tiesiskās

palīdzības (MLA) un noziedznieku izdošanas jautājumus. Pirms pievienošanās Eirojustam

bija Saseksas (Anglija) galvenais prokurors. 2002. gadā viņu ievēlēja par prezidentu

pirmo reizi, bet 2005. gadā uz otru (pēdējo) pilnvaru termiņu.

Ulrike Haberle-Švarca (Ulrike Haberl-Schwarz) ir Austrijas nacionālā

pārstāve un viceprezidente. Viņa savu karjeru sākusi 1990. gadā kā tiesnese Zalcburgā.

Sešus gadus strādājot izmeklēšanas tiesneses amatā lielākoties ar ekonomisko un finanšu

noziegumu lietām, viņa guvusi pieredzi gan starptautiskās sadarbības, gan organizētās

noziedzības jautājumos. Eirojustam pievienojās 2003. gada janvārī. 2004. gada janvārī

tika ievēlēta par viceprezidenti.

Rēlofs Jans Manšots (Roelof-Jan Manschot) ir Nīderlandes nacionālais

pārstāvis un viceprezidents. Viņam ir vairāk nekā 30 gadu pieredze prokurora amatā.

Kopš 1985. gada bijis Amsterdamas Apelācijas tiesas galvenais advokāts un strādājis

ar organizētās noziedzības un finanšu noziegumu lietām. 1995. gadā tika iecelts par

virsprokuroru un 2001. gada jūnijā pievienojās Eirojustam. 2004. gada septembrī tika

ievēlēts par viceprezidentu.

Mišele Koninska (Michèle Coninsx) ir Beļģijas nacionālā pārstāve. Viņai ir vairāk

nekā 15 gadu pieredze prokurora amatā. Deviņus gadus viņa strādājusi Starptautiskajā

civilās aviācijas organizācijā, kur bija atbildīga par cīņu pret terorismu attiecībā uz

sabotāžu aviācijā un lidmašīnu nolaupīšanu. Pirms pievienošanās Eirojustam bija Beļģijas

valsts prokurore un strādāja ar terorisma un organizētās noziedzības lietām.

Pāvels Zēmans (Pavel Zeman) ir Čehijas Republikas nacionālais pārstāvis. Viņš

ir Augstākā valsts prokurora biroja prokurors Brno. Pirms iecelšanas Eirojusta nacionālā

pārstāvja amatā strādājis Augstākā valsts prokurora biroja Starptautiskajā departamentā

un risinājis starptautiskās tiesiskās palīdzības lietas.

Johans Reimans (Johann Reimann) ir Dānijas nacionālais pārstāvis, 25 gadus

strādājis tiesu sistēmā, citastarp Kopenhāgenas un Zēlandes apgabala prokurora amatā,

kā arī Tieslietu ministrijas policijas pārvaldes vadītāja un policijas auditora amatā. Pirms

pievienošanās Eirojustam bija Tieslietu ministrijas pastāvīgā sekretāra vietnieks un viņa

pārziņā bija Dānijas policijas un prokuratūras personāla un budžeta administrēšanas

jautājumi.

1 2 P I E L I K U M S

Nacionālie pārstāvji

eurojust06_LV.indd 90 2007-06-13 15:43:06

9191

Hermanis fon Langsdorfs (Hermann von Langsdorff) ir Vācijas nacionālais

pārstāvis. Viņam ir 30 gadu pieredze prokurora un tiesneša amatā. Pirms stāšanās Vācijas

nacionālā pārstāvja amatā viņš strādāja par federālo prokuroru un bija atbildīgs par

terorisma un spiegošanas lietām.

Raivo Seps (Raivo Sepp) ir Igaunijas nacionālais pārstāvis. Viņam ir 18 gadu

pieredze tieslietās. Savu karjeru viņš sācis prokuratūras dienestā kā izmeklētājs. Bijis

arī Pirmstiesas izmeklēšanas biroja direktors, pēc tam – apgabala policijas priekšnieks

un Policijas padomes ģenerāldirektora vietnieks. Piecus gadus bijis Igaunijas Republikas

ģenerālprokurors.

Lampross Patsavells (Lampros Patsavellas) ir Grieķijas nacionālais pārstāvis. Viņš

Grieķijas tieslietu sistēmā iekļāvās 1997. gadā un šobrīd ir Pirmās instances tiesas vecākais

prokurors. Bijis Grieķijas pārstāvis gan attiecībā uz ANO Krimināltiesību konvenciju pret

korupciju, gan Eiropas Padomē (GRECO komiteja). Pirms pievienošanās Eirojustam 2005. gada

jūnijā bijis Atēnu Pirmās instances tiesas prokurora biroja Informācijas sistēmu nodaļas vadītājs.

Rūbens Himeness Fernandess (Rubén Jiménez Fernández) ir Spānijas

nacionālais pārstāvis. 1973. gadā tika iecelts par izmeklēšanas tiesnesi. 1996. gadā tika

iecelts par Spānijas tieslietu sistēmas Galvenās padomes locekli un sešus gadus darbojās

šajā amatā, kurā bija atbildīgs par Tiesiskās sadarbības tīkla (EJN) darba organizēšanu

Spānijā.

Fransuā Falleti (François Falletti) ir Francijas nacionālais pārstāvis. Viņam ir 27

gadu pieredze prokurora amatā. No 1993. gada līdz 1996. gadam viņš bija Krimināllietu

un apžēlošanas daļas vadītājs (Directeur des affaires criminelles et des graces) Francijas

Tieslietu ministrijā, tad tika iecelts par Lionas Apelācijas tiesas virsprokuroru un

specializējās lietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un tiesisko palīdzību.

Bijis iesaistīts arī Eiropas un starptautiska līmeņa prokuroru organizācijās. Eirojustam

pievienojies 2004. gada septembrī.

Džarlats Spelmens (Jarlath Spellman) ir Īrijas nacionālais pārstāvis. Viņš

praktizējis kā advokāts un tad kļuvis par Ģenerālprokurora biroja padomnieku tieslietu

un iekšlietu jautājumos. 2001. gadā tika iecelts par Valsts prokuratūras direktora biroja

ierēdni. Viņam ir pieredze plaša spektra smagu kriminālnoziegumu izmeklēšanā, kā arī

tiesiskās palīdzības un noziedznieku izdošanas lietās.

eurojust06_LV.indd 91 2007-06-13 15:43:13

9292

Sezāre Martellīno (Cesare Martellino) ir Itālijas nacionālais pārstāvis. Viņš savu

karjeru sācis kā prokurors 1969. gadā. Līdz 1988. gadam strādājis par prokurora vietnieku

Romā un vēlāk – par virsprokuroru Terni. Savas karjeras laikā nodarbojies ar lietām, kas

bija saistītas ar organizēto noziedzību, korupciju, slepkavībām un cilvēku nolaupīšanu.

Katerina Lozo (Katerina Loizou) ir Kipras nacionālā pārstāve. Viņa darbojusies kā

privātprakses advokāte, bet 2002. gadā sākusi strādāt Ģenerālprokurora birojā. Līdz 2004.

gada septembrim, kad tika pārcelta uz Eirojustu, strādājusi Nikosijā par Kipras Republikas

juriskonsulti.

Gunārs Bundzis ir Latvijas nacionālais pārstāvis. Viņam ir 11 gadu pieredze prokurora amatā.

Darbu uzsācis kā vecākais prokurora palīgs, tad iecelts par Valkas rajona virsprokuroru. Pēc tam

strādājis Ģenerālprokuratūrā par Metodikas nodaļas virsprokuroru, bet vēlāk – par Starptautiskās

sadarbības nodaļas virsprokuroru, organizējot sadarbību krimināllietās, kas saistītas ar noziedznieku

izdošanu, tiesvedības un notiesāto personu nodošanu, kā arī ar savstarpējās tiesiskās palīdzības

jautājumiem.

Rolands Tilindis (Rolandas Tilindis) ir Lietuvas nacionālais pārstāvis. Savu karjeru

sāka 1991. gadā Lietuvas Iekšlietu ministrijas un vēlāk Lietuvas Ģenerālprokuratūras

Izmeklēšanas departamentā. 1995. gadā tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Organizētās

noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta prokuroru. Ir izskatījis problemātiskas

lietas, kas piesaistīja plašas sabiedrības uzmanību, citastarp arī tādas, kas saistītas ar

starptautisko organizēto noziedzību. Pirms pievienošanās Eirojustam līdz 2004. gada

maijam viņš bija Eirojusta kontaktpersona Lietuvas Ģenerālprokuratūrā.

Džordžs Heisburgs (Georges Heisbourg) ir Luksemburgas nacionālais pārstāvis.

No 1976. gada bijis Luksemburgas tieslietu sistēmas loceklis. Vairāk nekā 20 gadus

strādājis par prokuroru. 1993. gadā tika iecelts par virsprokurora vietnieku, bijis

Organizētās noziedzības apkarošanas filiāles vadītājs – atbildīgais par nelikumīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas lietām un starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumiem.

Ilona Levai (Ilona Lévai) ir Ungārijas nacionālā pārstāve. Viņai ir vairāk nekā 25 gadu

pieredze darbā tieslietu sistēmā. Kopš 1990. gada strādā Ungārijas Ģenerālprokuratūrā un

šobrīd ir virsprokurore. Pirms pievienošanās Eirojustam 2004. gadā bijusi starptautisko un

Eiropas lietu ģenerāldirektore.

eurojust06_LV.indd 92 2007-06-13 15:43:19

9393

Donatella Frendo Dimeha (Donatella Frendo Dimech) ir Maltas nacionālā

pārstāve. 1997. gadā viņa sāka strādāt Ģenerālprokuratūrā par prokurori un kopš 2000.

gada nodarbojas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām, kā arī ar starptautisko

tiesisko sadarbību un noziedznieku izdošanu. Viņa ir Maltas Republikas vecākā juriskonsulte

un vienlaikus arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersona Maltā.

Mariušs Skovronskis (Mariusz Skowroński) ir Polijas nacionālais pārstāvis.

Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze prokurora darbā Reģionālās prokuratūras

Izmeklēšanas nodaļā un Apelācijas prokuratūras Tiesu nodaļā Lodzā. 1996. gadā tika

pārcelts darbā uz Tieslietu ministrijai pakļauto Valsts ģenerālprokuratūras Organizētās

noziedzības biroju. Pirms pievienošanās Eirojustam koordinēja sarunas par divām ANO

konvencijām un bija atbildīgs arī par sadarbību ar ANO birojiem Vīnē un Ņujorkā.

Hosē Luiss Lopess da Mota (José Luis Lopes da Mota) ir Portugāles

nacionālais pārstāvis. Viņam ir 28 gadu pieredze darbā tieslietu sistēmā. Viņš ir strādājis

par prokuroru un Portugāles ģenerālprokurora palīgu un bijis atbildīgs par prokuratūras

dienestu vadību valsts līmenī, kā arī par starptautisko sadarbību. Ir bijis tieslietu ministra

vietnieks un atbildējis par plaša spektra jautājumiem, tostarp Eiropas lietām.

Malči Gabrijelčiča (Malči Gabrijelčič) ir Slovēnijas Republikas nacionālā pārstāve.

Viņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze valsts prokurores amatā prokuratūras dienesta

pirmajā līmenī. Viņa kā augsta līmeņa valsts prokurore Nova Goricas apgabala Valsts

prokuratūrā strādājusi ar ekonomisko noziegumu lietām. 1997. gadā tika iecelta par

prokuratūras vadītāju.

Peters Paluda (Peter Paluda) ir Slovākijas Republikas nacionālais pārstāvis. Viņam

ir 22 gadu pieredze darbā Slovākijas tieslietu sistēmā un 12 gadu pieredze prokurora

amatā. Līdz 1987. gadam viņš strādājis rajona un reģionālajā prokuratūrā Banska Bistricā,

Slovākijas vidienē, no 1987. gada līdz 1994. gadam – ģenerālprokuratūrā Bratislavā. Laikā,

kad Peters Paluda tika iecelts darbā Eirojustā, viņš strādāja par Slovākijas Republikas

Augstākās tiesas krimināllietu tiesnesi.

Mārita Loimukoski (Maarit Loimukoski) ir Somijas nacionālā pārstāve. Viņai ir

vairāk nekā 15 gadu pieredze rajona prokurores amatā Helsinkos. 1999. gadā viņa tika

iecelta Ģenerālprokuratūrā par valsts prokurori ar specializāciju organizētās noziedzības

lietās. Pirms iecelšanas darbā Eirojustā strādāja Eiropas Cilvēktiesību tiesas reģistrā

Strasbūrā, kā arī par juriskonsulti ES pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē darbā ar

krimināllietām un tiesiskās sadarbības jautājumiem.

eurojust06_LV.indd 93 2007-06-13 15:43:23

94

Jirgens Kaplinghauss (Jürgen Kapplinghaus) ir Vācijas nacionālā pārstāvja

vietnieks. Viņam ir 32 gadu pieredze prokurora darbā, no šā laika 15 gadus viņš

specializējies tiesiskās palīdzības jautājumos un organizētās noziedzības apkarošanā.

Pirms pievienošanās Eirojustam 2001. gadā bija ministrijas nodaļas vadītājs un atbildēja

par tiesiskās palīdzības un noziedznieku izdošanas jautājumiem. Šobrīd viņš ir īpaši

nozīmētais Vācijas nacionālais eksperts.

Žans Fransuā Bonērs (Jean-Francois Bohnert) ir Francijas nacionālā

pārstāvja vietnieks. Viņam ir 20 gadu pieredze darbā Francijas tieslietu sistēmā.

Viņš savu karjeru sācis kā prokurors Strasbūrā un vēlāk strādājis par izmeklēšanas

maģistrātu Francijas militārajā tiesā Vācijā. Pēc tam gandrīz piecus gadus bijis Francijas

sadarbības maģistrāts.

Karmena Manfreda (Carmen Manfredda) ir Itālijas nacionālā pārstāvja

vietniece. Viņai ir 30 gadu pieredze organizētās noziedzības apkarošanā. Pirms

pievienošanās Eirojustam strādājusi par valsts prokurori Milānā un vēlāk – par

virsprokurori Vigevano.

Karloss Zeijens (Carlos Zeyen) ir Luksemburgas nacionālā pārstāvja vietnieks.

Viņš 1998. gadā sāka strādāt Luksemburgas apgabala tiesas prokuratūras Finansiālo

noziegumu apkarošanas nodaļā. 2003. gadā tika iecelts par valsts prokurora pirmo

vietnieku. No 2001. gada līdz 2006. gadam bijis Luksemburgas finanšu izmeklēšanas

grupas terorisma finansēšanas apkarošanā vadītājs. No 1999. gada līdz 2006. gadam

bijis Luksemburgas delegāts Finanšu komisijā cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu

legalizāciju (FATF) un FATF Terorisma finansēšanas apkarošanas darba grupas loceklis.

Vietnieki

Solveiga Volstada (Solveig Wollstad) ir Zviedrijas nacionālā pārstāve. Viņai

ir 20 gadu prokurores pieredze darbā ar organizētās narkotiku tirdzniecības un citādu

smagu noziegumu lietām. Piedalījusies arī vairākos projektos, kas saistīti ar organizētās

noziedzības apkarošanas juridiskajiem aspektiem Latvijā. Pirms ievēlēšanas par Zviedrijas

nacionālo pārstāvi bija Zviedrijas valsts virsprokurore un Valsts prokuratūras pārvaldes

Starptautiskās daļas vadītāja Linčēpingā (Zviedrija). Viņa bijusi arī Eiropas Tiesiskās

sadarbības tīkla kontaktpersona Zviedrijā.

eurojust06_LV.indd 94 2007-06-13 15:43:28

9�

Joliena Kiterta (Jolien Kuitert) ir Nīderlandes nacionālā pārstāvja vietniece.

Viņai ir vairāk nekā 18 gadu pieredze valsts prokurores darbā. Kā viena no

Nīderlandes Valsts prokuratūras prokurorēm viņa risina tiesiskās palīdzības jautājumus

organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Viņa ir arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla

kontaktpersona Nīderlandes Valsts prokuratūrā.

Antonio Luiss Santoss Alvess (António Luis Santos Alves) ir Portugāles

nacionālā pārstāvja vietnieks. Viņam ir 20 gadu pieredze darbā Valsts prokuratūrā. No

2000. gada līdz 2002. gadam viņš bijis galvenais vides inspektors un 2003. – 2004. gadā

strādājis par padomnieku Eiropas Savienības pastāvīgajā pārstāvniecībā Portugālē.

Sanna Palo ir Somijas nacionālās pārstāves vietniece. Viņa ir vecākā policijas

virsniece, slepenpoliciste ar tiesībzinātņu grādu. Divus gadus strādājusi par Ārlietu

ministrijas juridisko sekretāri un gadu – par krimināllietu tiesnesi Helsinku apgabala

tiesā. Pēdējos piecus gadus viņa strādājusi Somijas Valsts izmeklēšanas birojā Vantā ar

tiesiskās palīdzības jautājumiem.

Anete fon Sīdova (Annette von Sydow) ir Zviedrijas nacionālās pārstāves

vietniece. Viņai ir 30 gadu darba pieredze prokurores amatā, un viņa, strādājot Ekonomisko

noziegumu apkarošanas birojā, specializējusies darbā ar smagiem ekonomiskajiem

noziegumiem. Eiropas Padomes uzdevumā iesaistījusies cīņā pret korupciju Albānijā,

apmācījusi Baltijas valstu prokurorus un tiesnešus, strādājusi Eiropas Savienības

misijā Gruzijā, kuras uzdevums bija palīdzēt veidot tiesisku valsti, kā arī strādājusi par

virsprokurori Zviedrijas Ģenerālprokuratūrā.

Rajka Vlahovica (Rajka Vlahovic) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja

vietniece. Viņa 12 gadus strādājusi par prokurori Londonā, kā arī par advokāti Augstākajā

tiesā. Apvienotās Karalistes Prokuratūrā izskatījusi daudzas ar smagiem pārkāpumiem,

tostarp ar kara noziegumiem, saistītas lietas. Pirms pievienošanās Eirojustam strādāja

Apvienotās Karalistes Muitas un akcīzes nodokļu inspekcijā, kur bija atbildīga par

savstarpējās tiesiskās palīdzības jautājumiem un personu izdošanas lietām.

eurojust06_LV.indd 95 2007-06-13 15:43:31

96

Elena Dinu (Elena Dinu) ir Rumānijas sadarbības maģistrāte. Viņa ir karjeras

prokurore un Rumānijas prokuratūrā specializējusies slepkavību izmeklēšanā. 2003. gadā

tika pārcelta uz Ģenerālprokuratūru par preses sekretāri; pēc tam strādāja virsprokurores

amatā Starptautiskās sadarbības birojā, kas specializējās smagu noziegumu apkarošanā

un 2004. gadā tika pārveidots par Direktorātu organizētās noziedzības un terorisma lietu

izmeklēšanai.

Sadarbības Maģistrāte

Suzanna Štoca (Susanne Stotz) ir Vācijas nacionālā pārstāvja palīdze kopš

2005. gada janvāra. No 1999. gada līdz 2003. gadam strādājusi par prokurori Bavārijā

Ekonomisko un finanšu noziegumu lietu departamentā. 2004. gadā kļuva par tiesnesi

zvērināto tiesā ar nāvi sodāmo noziegumu lietās un nodarbojās ar tiesiskās palīdzības

lietām un divpusējo sadarbību.

Anne Delaī (Anne Delahaie) ir Francijas nacionālā pārstāvja palīdze kopš 2001.

gada. Viņa strādā Tieslietu ministrijā kopš 1979. gada. 1986. gadā ieguvusi juridisko

izglītību. Viņas darbs tieslietu ministrijā bija saistīts ar starptautisko tiesisko sadarbību

krimināllietās, kā arī ar divpusējām un daudzpusējām sarunām (ES/Šengena, Eiropas

Padome un ANO).

Marija Pjēra Falleti (Marie-Pierre Falletti) ir Francijas nacionālā pārstāvja

palīdze. Juridisko izglītību ieguvusi Lionas universitātē. Pirms pievienošanās Eirojustam

2004. gada septembrī vairākus gadus praktizējusi kā advokāte.

Anna den Bīmane (Ann den Bieman) ir Apvienotās Karalistes nacionālā

pārstāvja palīdze. No 1996. gada viņa strādāja par prokurori Skotijas prokuratūras

Finanšu dienestā. 2000. gada martā tika nosūtīta uz Nīderlandi kā viena no prokuroriem

Lokerbijas lietā.

Palīgi

eurojust06_LV.indd 96 2007-06-13 15:43:35

9�

Sadarbības prokurors

Knuts H. Kallerūds (Knut H. Kallerud) ir Norvēģijas sadarbības prokurors. Pirms

norīkošanas uz Eirojustu viņš strādājis Tieslietu ministrijā par tiesneša palīgu un astoņus

gadus bijis privātprakses advokāts – galvenokārt darbojies aizstāvības pusē. Pēdējos 11

gadus ieņēmis vadošu amatu Norvēģijas Valsts prokuratūras direktora birojā un vēl aizvien

strādā šajā birojā kā vecākais valsts prokurors. Knuts H. Kallerūds ir arī Eiropas Tiesiskās

sadarbības tīkla kontaktpersona.

Lennarts Lindbloms (Lennart Lindblom) ir Dānijas nacionālais pārstāvis kopš

2006. gada septembra. Viņš 15 gadus strādājis Dānijas tieslietu sistēmā, citastarp par

prokuroru policijas iecirkņos un pie Zēlandes apgabala prokurora, par Tieslietu ministrijas

Policijas pārvaldes vadītāju un policijas auditoru. Pirms iecelšanas darbā Eirojustā bija

atbildīgs par ministrijas budžetu un finansēm.

Huans Antonio Garsija Habalojs (Juan Antonio García Jabaloy) ir

Spānijas nacionālais pārstāvis kopš 2006. gada oktobra. Strādājis par valsts prokuroru

kopš 1991. gada. No 2004. gada līdz iecelšanai par Eirojusta nacionālo pārstāvi bijis

valsts prokurors Spānijas nacionālajā tiesā (Audiencia Nacional) Madridē un specializējies

ar terorismu, finansēm un viltošanu saistītu noziegumu izskatīšanā, kā arī vispārējos

jurisdikcijas jautājumos. Viņš ir IberRed pastāvīgā kontaktpersona.

Tomass Krušna (Tomas Krušna) ir Lietuvas nacionālais pārstāvis kopš 2006.

gada jūlija. Savu karjeru sācis 1998. gadā kā prokurors Viļņas apgabala prokuratūrā. No

2000. gada strādājis Ģenerālprokuratūras Vadības nodaļā.

Benedikts Velfens (Benedikt Welfens) ir Vācijas nacionālā pārstāvja

vietnieks kopš 2006. gada oktobra. Viņam ir 15 gadu pieredze prokurora darbā ar

organizētās noziedzības un ierēdņu noziegumu lietām, kā arī ar tiesiskās palīdzības

jautājumiem. Pēdējos septiņus gadus bijis attiecīgo departamentu vadītājs Potsdamā.

Kā valsts prokuratūras preses sekretārs viņš bija atbildīgs arī par sabiedrisko attiecību

jautājumiem.

Pievienojās Kolēģijai 2006. gadā

eurojust06_LV.indd 97 2007-06-13 15:43:39

98

Ernsts Mercs (Ernst Merz) līdz 1987. gadam strādājis par tiesnesi Vācijā. Tad viņš

tika norīkots darbā uz Reinzemes-Pfalcas un Tīringenes Tieslietu ministriju. No 1992.

gada līdz 1999. gadam bijis Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) direktors Trīrē. 2000.

gadā tika iecelts par Koblencas Sociālās tiesas prezidentu un vienlaikus bija Eiropas

Tiesiskās sadarbības apmācības tīkla (EJTN) pirmais ģenerālsekretārs. 2002. gada maijā

kļuva par Eirojusta pagaidu administratīvo direktoru un 2002. gada septembrī tika

iecelts par administratīvo direktoru.

Administratīvais direktors

Marija Hosē Oblote (Marie-José Aube-Lotte) ir Francijas nacionālā pārstāvja

vietniece kopš 2006. gada septembra. Viņai ir 24 gadu pieredze darbā Francijas tieslietu

sistēmā. Viņa savu karjeru sākusi kā izmeklēšanas maģistrāte Kompjeņā un vēlāk

strādājusi par civillietu tiesnesi Versaļā. Pirms pievienošanās Eirojustam bijusi prokurore

Francijas Tieslietu ministrijā, kur 11 gadus strādājusi ar ekonomisko noziegumu

lietām.

Aleds Viljamss (Aled Williams) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja

vietnieks kopš 2006. gada jūlija. Eirojustam pievienojies 2006. gada jūlijā. Strādājis

par prokuroru un bijis atbildīgs par slepkavību, krāpšanas un narkotiku tirdzniecības

lietām. 2002. gadā tika iecelts par Apvienotās Karalistes sadarbības maģistrātu Spānijā.

Šajā amatā viņš nostrādāja četrus gadus, risinot tiesiskās palīdzības un noziedznieku

izdošanas jautājumus, kā arī ieviešot EAW procedūras.

Fils Hikss (Phil Hicks) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja palīgs kopš

2006. gada jūnija. 1999. gadā viņš iestājās Karaliskās prokuratūras dienestā. 2001.

gadā sāka strādāt Viņas Majestātes muitas un akcīzes juriskonsultu birojā Mančestrā,

kur nodarbojās ar lietām, kas saistītas ar plaša mēroga narkotiku ievešanu, izvairīšanos

no akcīzes nodokļa maksāšanas, ar PVN nemaksāšanu krāpnieciskā nolūkā un nelikumīgi

iegūtu līdzekļu legalizāciju. 2005. gadā viņš pievienojās Viņas Majestātes ieņēmumu un

muitas juriskonsultu birojam.

Emma Provana (Emma Provan) ir Apvienotās Karalistes nacionālā pārstāvja

palīdze Skotijā kopš 2006. gada maija. Guvusi pieredzi darbā Skotijas Valsts ministrijā

un ģenerālprokuratūrā (Crown Office and Procurator Fiscal Service) Edinburgā. Pirms

pievienošanās Eirojustam bija prokurore Glāzgovā, kur strādāja ar plaša spektra lietām,

tostarp arī nopietnu uzbrukumu un narkotiku lietām šerifa tiesas un zvērināto tiesas

procesos. Palīdzējusi Skotijā izveidot pirmo tiesu ar vardarbību ģimenē saistīto lietu

izskatīšanai.

eurojust06_LV.indd 98 2007-06-13 15:43:43

eurojust06_LV.indd 99 2007-06-13 15:43:54

100

Visas šī darba tiesības ir aizsargātas. Darba pārpublicēšana vai izmantošana jebkādā

drukātā, elektroniskā vai mehāniskā formā kopumā vai pa daļām, tā izdošana vai izplatīšana,

kā arī kopēšana ir stingri aizliegta bez Eirojusta piekrišanas.

Fotouzņēmumi: Joannes Thuy, Eurojust

© Eurojust 2007

eurojust06_LV.indd 100 2007-06-13 15:43:58