Latgales attīstībai jābūt prioritāšu sarakstā

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss: Jāturpina Latvijas ceļu sakārtošana

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E

Saraksts Nr. 4

3. lpp. 5. lpp. 6. lpp.

VIENOTĪBAS prioritātes 12. Saeimā

Drošība. Izaugsme. Pēctecība.

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E2 12. SAEIMAS VēLēšANAS

Eiropas Komisijas viceprezidenta kandidāts eiro un sociālā dialoga jautājumos

VALdIS dOMBrOVSkIS

Daugavpils domes priekšsēdētājsJāNIS LāčpLēSIS

Saeimas priekšsēdētāja, VIENOTĪBAS priekšsēdētāja

SOLVITA āBOLTIņA

Es Latviju pēc četriem gadiem redzu kā na-cionāli spēcīgu valsti, kura izmantojusi sa-vas iespējas starptautiski, nostiprinot valsts ietekmi un aizsargājot to pret ārējiem drau-diem. Valsti, kas izmantojusi iespējas, ko dod dalība starptautiskajās organizācijās, lai celtu labklājību Latvijā. Lai to sasnieg-tu, Saeimā un valdībā nepieciešams kārtīgs komandas darbs, kas stingri turpinātu ie-sākto, veiksmīgi sadarbojoties ar Latvijas pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās, mūsu valsts draugiem un partneriem visā pasaulē. Atceros 2009.  gada sākumu, kad Latvijā bija finanšu krīze un tolaik valdošās partijas varu „nometa” mums pie kājām. Daudzi toreiz prognozēja, ka pēc krīzes pār-varēšanas atkal būšot daudz gribētāju tikt pie varas. Tā arī ir noticis. Latvijai šobrīd nevajag politiskus vai ekonomiskus ekspe-rimentus, mums jāaizsargā sava valsts un jāturpina nopietns darbs, lai nodrošinātu labklājību katrai ģimenei.

Saeimas vēlēšanas ir brīdis, kad, izvēloties mūsu tautas priekšstāvjus, izlemjam, kādu gribam redzēt Latviju pēc četriem gadiem. Tā ir ne vien mūsu iespēja pašiem lemt un ietekmēt politiskos procesus, bet arī kopī-ga atbildība par savu valsti un tās nākotni. Tas ir brīdis, kad svarīga katra balss, tāpēc 4. oktobrī es aicinu balsot gudri. Es aicinu balsot par politiķiem, kuri darbos pierādī-juši savas rūpes par Latviju un tās iedzīvo-tāju labklājību. Par VIENOTĪBU, kura sevi apliecinājusi kā atbildīgu, eiropeisku poli-tisko spēku, profesionāli pieredzējušu, poli-tiski drosmīgu un par savu valsti atbildīgu komandu. Mēs zinām, ka droša, labklājīga, saliedēta Latvija nozīmē drošību par savu un bērnu nākotni, darbu un atbalstu grūtā brīdī, pārliecību par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un nacionālās intereses.

VIENOTĪBAS kandidātu sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā „Latgales partijas” bied-ru skaits ir vērā ņemams: tieši puse saraks-ta – deviņi no 18 kandidātiem – ir mūsu pār-stāvji. Turklāt sarakstā iekļauti arī mūsu partneri, kuru mērķis arī ir Latgales inte-rešu aizstāvība, primāri izvirzot Daugav-pils novadu. Runājot par Latgales sarakstu kopumā, tajā Daugavpili un Daugavpils no-vadu pārstāv pieci cilvēki, kas ir augsti kva-lificēti speciālisti dažādās jomās – pārvaldē, kultūrā, medicīnā, lauksaimniecībā, izglītī-bā. Tie ir cilvēki, kuri labi zina mūsu nova-da „sāpīgās vietas” visdažādākajos līmeņos. Tie ir cilvēki, kuri arī šobrīd cenšas risināt sasāpējušos jautājumus, apzinoties, ka ne-pieciešama visaugstākā mēroga politiskā palīdzība, respektīvi  – valsts vadošo insti-tūciju iesaiste. Lai arī visi mūsu kandidāti

VIDĒJĀS DARBA ALGAS PIEAUGUMS

LATVIJAS VIETA GLOBĀLĀS KONKURĒTSPĒJAS INDEKSĀ

€€€€€

716€

566€682€ 655€

633€660€ 685€

€€€€€

430€

€€€

200

6 200

7 200

8

200

9

2010 20

11

2012 20

13 2010 2011 2012 2013 20141. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 1.

100%

120,4%

2010 2011 2012 2013 2014

DARBA STUNDAS RAŽĪGUMS

5,5 5,9 6,37,9 7,3 7,2 7,6 7,9 8,2

8,4

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

42.52.

55.64.68.

2010 2011 2012 2013 2014

MAZUMTIRDZNIECĪBAS UZŅĒMUMU APGROZĪJUMA INDEKSI

Salīdzināmajās cenās (2010 = 100%)

NODARBINĀTO SKAITS JAUNĀS DARBVIETĀS

EKONOMISKĀS AKTIVITĀTES UN PATĒRIŅA PIEAUGUMS

AVOTS: CSP, EUROSTAT

80

7,9

818

,7 846

,78

42

817

835

,7 853

,38

56,3

826

,2 842

,48

71,2

86

7,3

854

,4

856

,7

86

3,2

878

,88

69

,7

NEVIENS, IzņEMOT MūS pAšuS, LATgALES INTErESES NEAIzSTāVēS

ir īsti profesionāļi un darbojas savā īstajā jomā, mums ir nepieciešami tieši šādi aktī-vi darbinieki, kas Saeimā strādātu Latgales labā. Uzticība, ko vēlētāji parādīja pašvaldī-bu vēlēšanās, tikai stiprina pārliecību, ka šie politiķi ir spējīgi veiksmīgi darboties arī augstākā līmenī. Šodien var secināt, ka mūsu kandidāti ir paveikuši ne mazums darbu Latgales at-tīstības labā. Kā piemēru var minēt Preiļu novada domes priekšsēdētāju Aldi Adamo-viču. Viņš startē kā „Latgales partijas” lī-deris ar otro numuru apvienotajā sarakstā. Būdams Latgales plānošanas reģiona vadī-tājs, viņš prata aizstāvēt reģionālo struktū-ru eksistences ideju valstiskā līmenī. Tieši Latgales plānošanas reģiona darbs pārlieci-nāja valdību, ka līdzīgas struktūras, kuras risina jautājumus reģionālā līmenī, valstī

ir nepieciešamas. Turklāt Latgales plānoša-nas reģiona pūliņi lielā mērā ietekmēja arī to, ka tika atjaunota Latgales programma, kura jau tagad saņem papildu līdzekļus nozīmīgu projektu realizācijai. Saglabāt šo programmu, lai veicinātu līdzekļu piesaisti Latgalei, 12. Saeimā būs „Latgales partijas” deputātu primārais uzdevums. Runājot par Eiropas fondu līdzekļu sadali, mēs cīnīsimies par to, lai tiktu ievērotas mūsu reģiona īpatnības, piemēram, kli-matiskie apstākļi. Sniega kārta un gaisa temperatūra ziemas periodā mūsu reģionā nav pielīdzināma vidējiem rādītājiem citos reģionos. Tas nozīmē, ka sniega tīrīšanai, kā arī apkurei mūsu izdevumi ir krietni lielāki, ko pierāda speciāli veiktie mērījumi un aprēķini. Šis ir tikai viens piemērs, kurš apliecina Latgales kā reģiona īpašo statusu.

fOTO: ULDIS PĀžE, SAEIMAS KANcELEJA

fOTO: gATIS ROZENfELDS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E 3INTErVIJA

Satiksmes ministrsANrIJS MATĪSS

„MūSU PRIORITĀTE IR, LAI 2020. gADĀ SAKĀRTOTI BūTU VISI VALSTS cEļI.”

Saeimas vēlēšanas ir iespēja uz brīdi apstāties, palūkoties uz to, ko mums ir iz-devies sasniegt, un kopīgi vienoties par to, kurp būtu jāvirzās tālāk. Mums katram at-sevišķi jāpieņem lēmums, kuram no politis-kajiem spēkiem uzticēt savu balsi.

Jau ilgāku laiku VIENOTĪBAS galvenā prioritāte bijusi sociālais atbalsts un ne-vienlīdzības mazināšana. Celsim gan mini-mālo algu, gan piemērosim lielākus atvieg-lojumus mazajām algām. Latvijas izaugsme ir jāsajūt ikvienam.

STABILITāTE uN pArEdzAMA pOLITIkA Ir LATVIJAS IzAugSMES pAMATS

Jāturpina sakārtot Latvijas ceļus. Kva-litatīvi ceļi ļaus mums turpināt attīstīt Latvijas ekonomiku un cilvēku labklājību. Šogad remontējam vairāk nekā 1000  kilo-metrus ceļu. Tik daudz gada laikā sen nav ticis paveikts. 2012. gadā sliktā stāvoklī vēl joprojām bija 46% valsts ceļu. Mūsu prio-ritāte ir, lai 2020.  gadā sakārtoti būtu visi valsts ceļi. Mēs to varam atļauties.

Aug arī Latgale. Tā nav tikai vieta, pie kuras gleznainajiem ezeriem pavadīt rā-

mus vasaras vakarus, Latgale nav vienīgi tranzīta mezgls. Cilvēkiem šeit ir nelokāma pašapziņa, šeit attīstās gan darba iespējas, gan izglītība un kultūra. Tā ir jāturpina.

Latgales izaugsmes apliecinājumi nav nekur tālu jāmeklē. Bezdarba līmenis tur-pina sarukt, pieaug dzimstība. Tepat ir Rē-zekne, Daugavpils, Ludza, kuras jo dienas kļūst sakārtotākas un kuru piemēram seko arī citas Latgales pilsētas.

Mums kopīgi jāapzinās, ka esam uz pa-reizā kursa. Stabilitāte un pa-redzama politika ir Latvijas izaugsmes pamats. VIENOTĪ-BA vienmēr bijis tas politis-kais spēks, kas sevī iemieso atbildību par tai uzticēto.

Saruna ar satiksmes ministru Anriju MAtīSuUkrainas tranzīta kravas neaizvietos no krievijas nākošāsKā Satiksmes ministrijas vadī-tās nozares ietekmē notikumi ukrainā? Vai jūs jau saskatāt vai paredzat reālus zaudējumus tautsaimniecībai?

Eiropas kopējai, un tātad arī Latvijas, reakcijai uz notikumiem Ukrainā jābūt ļoti pārdomātai, kā saka, izsvērtai līdz pēdējam sīkumam. Droši vien, ka jābūt šādām vai tādām sankcijām. Taču katru no ES dalīb-valstīm pret Krieviju vērstas ekonomis-kās sankcijas ietekmēs atšķirīgi. Kravu pārvadājumu kritums Vācijai, piemēram, neradīs nekādas problēmas, bet ietekmēs Francijas ostu apgrozījumu – tās ir Krievi-jas militāro preču tranzīta maršrutos. Krie-vijas preču plūsmas samazinājums Eiropas virzienā, savukārt, nemaz (gandrīz nemaz) neietekmēs Franciju, bet būtu ļoti būtisks Latvijai, kurai austrumu–rietumu tranzīts veido 12% no iekšzemes kopprodukta. Trīs ceturtdaļas no šiem gandrīz diviem miljar-diem eiro dod Krievijas kravas. Turklāt – ja Krievijas pārvadājumi būtiski samazinā-sies, dārgāka un tādēļ konkurēt nespējīga var kļūt arī atlikusī ceturtdaļa – visa lielā saimniecība taču jāuztur arī pie zemākas noslodzes.

Piedevām tiešajiem zaudējumiem nāktu sociālā slodze – lielu daļu no 12 000 pašlaik strādājošo vairs nevajadzētu, bezdarbnie-kos nonāktu krietns skaits dzelzceļa dar-binieku Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī... Vesela „Liepājas Metalurgam” līdzīga ķēde.

Kad Igauniju pēc bronzas pieminekļa nojaukšanas Krievija izslēdza no savām tranzīta shēmām, kaimiņu pārvadājumi kritās par 50%. Un arī pēc sešiem gadiem tādi paliek.

Tātad – Eiropas sankcijas, kuras būtis-ki mainītu Krievijas tranzītu, Latvijai būtu graujošas. Un mēs tādām varam piekrist tikai tad, ja ES garantē mūsu zaudējumu kompensācijas programmu.

Pērn bijāt ukrainā, lai tranzīta maršrutu no turcijas pavirzītu caur ukrainu uz Latviju un tālāk – uz Skandinā-viju. Vai tā tomēr nav alternatīva?

Pēdējo mēnešu laikā Uk-rainas kravu apjoms tiešām ir audzis. Taču tie ir tikai daži procenti no kopapjoma un vismaz tuvākajā laikā kompensēt iepriekš ieskicētos iespē-jamos zaudējumus nevar. Vidējā termiņā kravu apjoms varētu sasniegt 10–15% no kopējā, ne vairāk.

Tādēļ es ļoti ceru, var teikt – esmu pat pārliecināts, ka Eiropas Savienības ietvaros tiks panākta tāda vienošanās ar Krieviju, kas Latvijas dzelzceļu un ostas līdz pesimis-tiskajam scenārijam nenovedīs. Mums ļoti

svarīgi, svarīgāki nekā pašai Krievijai, ir tie 5% viņu pašreizējā eksporta uz Eiropu, kas plūst cauri Latvijai.

Pirms būvēt jaUnUs, sakārtosim esošos ceļUs

Stājoties amatā, ceļu tīkla sa-kārtošanu nosaucāt par priori-tāti numur viens.

Šis gads ir bijis saudzīgs un labvēlīgs gan mūsu ceļiem, gan, tātad, to uzturēšanai paredzētajam budžetam. Sniega tīrīšanu

„PAREDZēTS VISUS 400 TILTUS SAVEST KĀRTĪBĀ SEPTIņU gADU LAIKĀ. NAUDAS IZTEIKSMē TIE IR 150 MILJONI EIRO.”

fOTO: RENĀRS KORIS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E4 kANdIdāTI

LĪDZ 2020. GADAM

VALSTS CEĻI SLIKTĀ STĀVOKLĪ

KOPĒJAIS FINANSĒJUMS CEĻU SAKĀRTOŠANAI

SATIKSMESDROŠĪBAS PROJEKTI44

206 TILTIREKONSTRUĒTI UN ATJAUNOTI

5900 KMKOPĀ RESTAURĒTI, IZBŪVĒTI UN ATJAUNOTI

2020. GADS

0%

2012. GADS

46%

INFORMĀCIJAS AVOTS: SATIKSMES MINISTRIJA

1033 MLJ EIRO

455 MLJ EIRO

285 MLJ EIRO

536 MLJ EIRO

VALSTS BUDŽETS

CITI AVOTI

PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀSPARTNERĪBAS PROJEKTI

ES FONDI

2 310 MLJ EIRO

2014–2020

CEĻU SAKĀRTOŠANAS PROGRAMMA

un ceļu kaisīšanu vajadzēja mazāk, bedres asfalta segumos veidojušās mazāk. Ietaupī-jumu – aptuveni septiņus miljonus – varam novirzīt vietējo, arī grants seguma, ceļu pie-labošanai. Galvenokārt izvēlēsimies vietas, kur šie ceļi rudeņos un pavasaros sabrūk, tā radot apkārtējiem iedzīvotājiem un uzņē-mējiem lielas problēmas.

Bedru un bedrīšu remontā siltais pava-saris ļāvis šogad gandrīz nemaz neizmantot dārgo „auksto ielāpu” metodi. Atkal līdzek-ļu ietaupījums un lielāka labojumu izturība piedevām.

Vēl premjera Dombrovska laikā dzirdējām par politisku uzstā-dījumu – būvēt ceļus lētāk, bet vairāk. Vai šāda orientācija saglabājas, tiek realizēta?

Tāda ir arī mana pārliecība. Latvijā tik dārgi projekti kā Tīnuži–Koknese (miljons par kilometru) var būt attaisnojami tikai retos gadījumos. Mums svarīgāki ir 1000 ki-lometri ceļu labā vai kaut vai „ciešamā” stā-voklī nekā 50 kilometri ekstra klases būvju. Pat galvenajos ceļos cenšamies vairāk iztikt

ar vienkāršotiem virskārtas remontiem, pilnu „dziļo” rekonstrukciju izvēloties tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Ceļubūves nozares pārstāvji gan uzska-ta, ka šādi remontēti ceļi nekalpos pietie-kami ilgi, bet, manuprāt, mēs šobrīd neko dārgāku atļauties nevaram. Mums jācen-šas saglabāt visu Latvijas ceļu tīklu kaut vai tikai apmierinošā stāvoklī. Un tikai tad varēsim skatīties, kur varam un kur vajag augstāka līmeņa projektus.

Vai nav pārspīlēta ziņa, ka vai-rāk nekā 100 no tiltiem draud sabrukt?

Tiešām – no aptuveni 1000 mūsu autoce-ļu tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti slik-tā stāvoklī. Bet tas nenozīmē, ka kustība pa tiem jau ir bīstama. Katru gadu tiek veikta apsekošana, ja konstatējam pilnas slodzes bīstamību, satiksme pār tiem tiek ierobe-žota, piemēram, slēgta vienā joslā. Vistuvā-kajā laikā šis jautājums tiks skatīts valdībā. Paredzēts visus 400  tiltus savest kārtībā

septiņu gadu laikā. Naudas izteiksmē tie ir 150 miljoni eiro.

Tātad patlaban tiešas bīstamības uz til-tiem nav. Ja tāda parādīsies, nāksies attiecī-gos ceļa posmus daļēji vai pilnībā slēgt. Bīs-tamu tiltu ekspluatāciju mēs nepieļausim.

Uz grants ceļiem jāPazemina atļaUtais ātrUms

Pēdējā laika traģisko notiku-mu sakarā plaši ir apspriestas kustības drošības problēmas, polāru viedokļu netrūkst – par un pret radariem, piemēram...

Radariem jābūt, šaubu nav. Jautājumi un diskusija var būt par izvietošanas prin-cipiem, par toleranci u. tml.

Vai līdzekļu ekonomijas ap- stākļos viena mobila policijas ekipāža, kura izmaksā ne vairāk kā radars, tomēr nav efektī-vāka? Protams, ja tā ir tiešām

mobila, nevis klusiņām sēž kaut kur krūmos.

Policijas darbs pašlaik ir krietni aktīvāks, ekipāžu uz ce-ļiem ir vairāk. Un tas dara brau-cējus uzmanīgākus. Nevajag jau obligāti apturēt, sodīt – klātbūt-nes efekts vien ir ļoti iedarbīgs.

Bīstamie  – iereibušie, bez tehniskajām apskatēm  – sa-ņēmuši draugu brīdinājuma zvanus vai SMS, vienkārši no

savām mītnēm vairs nelien laukā, un nepie-ciešamais rezultāts ir sasniegts arī bez so-dīšanas, bez protokoliem. Kaut vai tas būtu tāds šķietams sīkums kā piesprādzēšanās, policijas auto pamanot.

Kas attiecas uz ātruma kontroli – iespē-jams, ka tai nevajadzētu būt tik „piekasī-gai” uz jauniem, labiem ceļiem, labos laika apstākļos. Pieļauju pat, ka Latvijā ir vietas, kur ātruma limitu varētu paaugstināt tu-vāk tiem braucēju vairākuma faktiski iz-vēlētajiem skaitļiem, kurus fiksē „Latvijas valsts ceļu” uzskaites punkti.

Tajā pašā laikā ļoti aktuāls ir jautājums par pareizu ātruma izvēli uz līkumotiem grants ceļiem. Tur limitu, iespējams, derē-tu pazemināt. Tas nāktu par labu drošībai, turklāt juridiski mazinātu attiecīgā ceļa īpašnieka un kustības organizatora atbil-dību. Ja limits noteikts „90”, bet avārija notiek pie, teiksim, „80”, nav izslēgti cietušā mēģinājumi novelt vainu uz ceļa saimnie-ku. Diskusija par ātrumu ir sākusies, un tā noteikti jāturpina.

„MUMS ļOTI SVARĪgI, SVARĪgĀKI NEKĀ PAšAI KRIEVIJAI, IR TIE 5% VIņU PAšREIZēJĀ EKSPORTA UZ EIROPU, KAS PLūST cAURI LATVIJAI.”

fOTO: RENĀRS KORIS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E 5kANdIdāTI

LATgALES ATTĪSTĪBAI JāBūT prIOrITāšu SArAkSTā

Saeimas deputāts, frakcijas vadītājsdzINTArS zAķIS

Latgales izaugsme mūsu visu rokās

Organizējot virkni speciālu Latgales attīstības plānošanu un tikšanos visās lielā-kajās Latgales pilsētās, ir izdevies ne tikai identificēt reģiona problēmjautājumus, bet arī vienlaikus piedāvāt konkrētus risināju-mus reģiona izaugsmei un attīstībai. Latga-les pašvaldību vadītāji, nozaru profesionāļi un uzņēmēji ir vienisprātis – Latgales attīs-tība ir nevis lokāla, bet nacionāla mēroga jautājums. Kopā ar diskusiju dalībniekiem esmu izvirzījis konkrētus mērķus un defi-nējis uzdevumus Latgales reģiona ilgtermi-ņa izaugsmes nodrošināšanai.

Sakārtota ceļu infrastruktūraLatgales autoceļu atjaunošana ilgus ga-

dus ir notikusi samērā lēni, taču šogad tā ne tikai uzņēmusi pamatīgus apgriezienus, bet vienlaikus tieši Latgales reģions var le-poties ar vairāk nekā 100  kilometriem pēc jaunas tehnoloģijas līdzšinējā grants segu-ma vietā uzklāta melnā seguma. 2014. gadā visā Latvijas teritorijā, izmantojot dubultā melnā seguma uzklāšanas tehnoloģiju, uz-laboti gandrīz 200 kilometri vietējo autoce-ļu, lauvas tiesu jeb 110 kilometrus par teju četriem miljoniem eiro, izdevies novirzīt tieši Latgales reģionam. Esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā visos Latgales reģio-

na ceļu posmos, kuros šobrīd sabiedriskais transports kursē pa grants segumu, tiks uz-klāts šāds melnais segums.

Vienlīdzīga ES fondu sadaleTiekoties ar Latgales reģiona uzņēmē-

jiem un nozaru profesionāļiem, vairākkārt esmu saskāries ar neapmierinātību attiecī-bā uz nevienlīdzīgo ES fondu sadali Latvijā. Lai risinātu šo jautājumu, esmu aicinājis Saeimu un atbildīgos ministrus pievērst

nopietnu uzmanību ES  fondu sadalei 2014.–2020.  gada investīciju periodā, kā arī norādījis uz to, ka tieši Latgales reģions būtu pelnījis lielāko reģioniem novirzīto fondu līdzekļu apjomu. Tieši Latgales reģionā ir nepieciešams re- alizēt virkni vērienīgu infrastruktū-ras projektu, kuri kalpotu kā nozīmīgs papildu instruments ilgtermiņa izaug-smes nodrošināšanai un jaunu per-spektīvu darbavietu radīšanai.

„LATgALES REģIONĀ IR NEPIEcIEšAMS REALIZēT VIRKNI VēRIENĪgU INfRASTRUKTūRAS PROJEKTU, KURI KALPOTU KĀ NOZĪMĪgS PAPILDU INSTRUMENTS ILgTERMIņA IZAUgSMES NODROšINĀšANAI.”

„LATgALES PAšVALDĪBU VADĪTĀJI, NOZARU PROfESIONĀļI UN UZņēMēJI IR VIENISPRĀTIS – LATgALES ATTĪSTĪBA IR NEVIS LOKĀLA, BET NAcIONĀLA MēROgA JAUTĀJUMS.”

KOHĒZIJAS FONDALĪDZFINANSĒTIE OBJEKTI

ERAF LĪDZFINANSĒTIEOBJEKTI

ERAF LĪDZFINANSĒTIEOBJEKTI (BŪVDARBU IEPIRKUMS IR IZSLUDINĀTS VAI TOPAREDZĒTS IZSLUDINĀT)

KOHĒZIJAS FONDALĪDZFINANSĒTIE OBJEKTI(BŪVDARBU IEPIRKUMS IR IZSLUDINĀTS VAI TOPAREDZĒTS IZSLUDINĀT)

VIRSMAS APSTRĀDE

DUBULTĀ VIRSMAS APSTRĀDE

TILTU PĀRBŪVE

REĢIONĀLO AUTOCEĻUSEGUMU ATJAUNOŠANA

BŪVDARBI UZ VALSTS CEĻIEMLATGALĒ 2014. GADĀ

AVOTS: SATIKSMES MINISTRIJA

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E6 prOgrAMMA

NEVIENLĪdzĪBAS MAzINāšANA

VIENOTĪBA nākamā Saeimas sasau-kuma laikā plāno ievērojami paaugstināt minimālo algu, kā arī diferencēt ar nodok-ļiem neapliekamo minimumu. Mūsu piedā-vājums paredz nākamajā četrgadē ik gadu par 40 eiro paaugstināt minimālo algu, 2018. gadā tai sasniedzot 480 eiro jeb aptuve-ni pusi no plānotā vidējā atalgojuma taut-saimniecībā.

Sākot ar 2015. gadu esam iecerējuši di-ferencēt ar nodokļiem neapliekamo mini-mumu, vienlaikus par 40 eiro paaugstinot atvieglojumus par trešo un nākamajiem bērniem ģimenē. Mazāko algu saņēmējiem (līdz 500 eiro) VIENOTĪBA plāno neaplie-kamo minimumu pakāpeniski paaugstināt no 110 eiro mēnesī nākamgad līdz 150 eiro 2017. gadā. Iedzīvotājiem, kuru atalgojums pārsniedz 500 eiro mēnesī, saglabāt šobrīd spēkā esošo neapliekamā minimuma apjo-mu jeb 75 eiro mēnesī, savukārt lielo algu saņēmējiem, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī, neapliekamo minimumu nepiemērot.

Tādējādi vislielāko neto ienākumu pieaugumu izjutīs ģimenes ar zemākiem ienākumiem – ģimenēs, kurās aug viens bērns un abi vecāki saņem minimālo algu, neto ienākumi no 511 eiro 2014. gadā pie-augs līdz 717 eiro 2017. gadā, bet ģimenei ar trim bērniem ienākumi pieaugs no 562 eiro 2014.gadā līdz 770 eiro 2017. gadā, tādējādi to ienākumiem līdz 2017. gadam pieaugot par 209 eiro. Savukārt ģimenēs, kurās abi vecāki saņem vidējo algu, ienākumi pie-augs no 1085 eiro 2014. gadā līdz 1165 eiro 2017. gadā, ja tās audzina vienu bērnu, bet šādās ģimenēs ar trīs bērniem – no 1164 eiro 2014.gadā līdz 1238 eiro 2017. gadā.

VESELĪBAS AprūpEKonsekventi un sekmīgi īstenojot ēnu

ekonomikas apkarošanas plānu, būtu iespējams jau no 2015. gada 0,5% no so-ciālās apdrošināšanas iemaksām (SAI) novirzīt veselības apdrošināšanas finansē-jumam, neietekmējot pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksu. Līdz ar to 2018.gadā 2% no SAI būtu novirzīti veselī-bas apdrošināšanai. Nepietiekams veselī-bas aprūpes finansējums rada tiešas sekas arī sociālajam budžetam – pieaug izdevumi invaliditātes un slimības pabalstiem. Šis modelis sasaista nodokļu nomaksu ar ve-selības apdrošināšanas sistēmu un motivē gan darba ņēmējus, gan darba devējus god-prātīgi attiekties pret nodokļu maksāšanu un vienlaikus rūpēties par savu veselību. Apdrošināšanas ieviešana ļautu samazināt rindas pie speciālistiem un līdzmaksāju-mus strādājošajiem, kā arī par kompensē-jamiem medikamentiem, jo šos izdevumus segtu veiktās iemaksas. Par pensionāru, bērnu un citu iedzīvotāju grupu veselības apdrošināšanu rūpētos valsts.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakal-pojumu pieejamību un kvalitāti, jānosaka precīzs valsts apmaksāto pakalpojumu grozs, jāievieš pakalpojumu kvalitātes uz-raudzības sistēma, papildu finansējums piešķirams primārajai veselības aprūpei, tostarp kompensējamiem medikamentiem, atgriežoties pie pirmskrīzes kompensācijas

VIENOTĪBAS prIOrITāTES 12. SAEIMā

apmēra. Pilnveidojama valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu plānoša-nas un pirkšanas kārtība, lai maksimāli nodrošinātu pacientiem ērti sasniedzamu pakalpojumu pieejamību. Stiprināmas ģi-menes ārstu prakses, lielajās praksēs ievie-šot otru ārstu. Uzlabojama valsts slimnīcu pārvaldība.

Uzskatām, ka nozares budžetā nepiecie-šamais ikgadējais finansējuma pieaugums ir 90–100 miljoni eiro gadā, 2020. gadā tam sasniedzot 4,5% no IKP.

VALSTS drOšĪBAValsts aizsardzības spēju stiprināšanai

VIENOTĪBA par prioritāti noteikusi būtis-ku un ilglaicīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtnes uz zemes, jūrā un gaisā Balti-jas reģionā panākšanu. Esam apņēmušies finansējumu aizsardzībai pakāpeniski pa-lielināt līdz 2% no IKP, galveno uzmanību pievēršot zemessardzes nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības spēju un kiberaiz-sardzības attīstībai. Pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts katru gadu pieaugs vidēji par 3,5% no IKP, paredzam, ka abso-lūtajos skaitļos aizsardzības finansējums 2017. gadā pieaugs līdz 356 miljoniem eiro.

Turpinot zemessardzes sastāva atjauni-nāšanu un uzlabojot tās materiālo nodro-šinājumu un apmācības sistēmu, varam paredzēt zemessardzes sastāva pieaugumu par 50% nākamo četru gadu laikā, 2018. ga- dā brīvprātīgo skaitam sasniedzot 12 000.

Ne mazāk svarīga būs līdzekļu piešķir-šana jaunatnes militārās un patriotiskās izglītības nodrošināšanai. Finansējums jaunsardzei ir palielināms, lai sasniegtu jaunsardzes brīvprātīgo skaitu no pašreizē-jā 6 800 līdz vismaz 12 000 jaunsargiem 2017. gadā. VIENOTĪBA piedāvā aizsākt sabied-risku diskusiju par obligātu Latvijas jau-natnes dalību jaunsardzes kustībā.

Vienlaikus par tikpat svarīgu VIENO- TĪBA uzskata arī iekšējās drošības  – poli-cijas, robežsardzes, valsts drošības iestā-žu – stiprināšanu, kā arī iedzīvotāju sociālo drošību.

Lai aizsargātu Latvijas informācijas telpu, tiks nodrošināts finansējums sa-biedriskajam pasūtījumam medijos, kā arī 2015. gadā savu darbību Latvijā sāks NATO

Stratēģiskās izcilības centrs, lai kopīgiem spēkiem aizstāvētu ne tikai NATO kolektī-vās intereses, bet arī rastu labāko risināju-mu Latvijas sadalītajai mediju telpai.

ATBALSTS ĢIMENēMLai sniegtu mērķētu atbalstu ģimenēm,

īpaši daudzbērnu, VIENOTĪBA piedāvās pa-lielināt atvieglojumu par apgādājamiem – pieaugošu sākot ar trešo bērnu. No 2015. ga- da atvieglojumi par apgādājamiem par tre-šo un nākamajiem bērniem būtu jāpalielina par 40 eiro.

Jauno ģimeņu atbalstam VIENOTĪBA par īpaši būtisku uzskata pirmā mājokļa kreditēšanas programmas turpināšanu un paplašināšanu.

Esam apņēmušies turpināt finansiālu atbalstu pirmsskolas un bērnu pieskatī-šanas pakalpojumu nodrošināšanai ģime-nēm, brīvpusdienu saņēmēju loka paplaši-nāšanai skolās, četru gadu laikā nodrošinot bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. kla-sei ieskaitot, kā arī atlaižu ieviešanu daudz-bērnu ģimenēm par starppilsētu sabiedris-ko transportu.

IzgLĪTĪBAIzglītoti sabiedrības locekļi veicina ne

vien ekonomisko attīstību valstī, bet arī visas sabiedrības kvalitāti, tādēļ valstij jānodrošina nepārtraukts augstākās izglī-tības ieguvēju skaita un zināšanu līmeņa pieaugums. Studiju pieejamības nodroši-nāšanai jākļūst par valdības prioritāti, un VIENOTĪBAS piedāvājums paredz virzīties uz pilnībā valsts finansētām studiju vietām augstskolās. Tāpat jāveicina Latvijas aug-stākās izglītības kvalitātes un konkurētspē-jas pieaugums ES, ko panāksim, ieviešot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, ņemot vērā augstskolu zinātnisko darbību un starptautisko konkurētspēju.

Par izglītības jomas prioritāti nosakā-ma arī virzība uz obligātu vidējo izglītību, rosinot 9.  klases absolventus turpināt iz-glītību vai nu vispārējās, vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs.

Profesionālās izglītības sistēma stipri-nāma, investējot profesionālās izglītības centru modernizācijā un sadarbībā ar dar-

ba devējiem attīstot darba tirgū pieprasītu profesionālo izglītību, kā arī īstenojot Jau-niešu garantiju programmu  – nodrošinot 15–29  gadus veciem jauniešiem iespēju ap-gūt profesionālo izglītību, iegūt pirmo dar-ba pieredzi vai veidot savu uzņēmumu.

Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti, ne mazāk būtiska ir konkurētspējīga pedagogu atalgojuma nodrošināšana, ko paredz jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešana.

Pieņemot jaunas valsts valodas poli-tikas (2014–2020) pamatnostādnes, nostip-rināsim latviešu valodas lietojumu visās dzīves jomās, uzmanību veltīsim valsts valodas apguves mazākumtautību izglītībā nodrošināšanai.

ATBALSTS uzņēMēJdArBĪBAI

Uzņēmējdarbības vides attīstības galve-nie nosacījumi ir sakārtota un piemērota infrastruktūra un pieejams finansējums, kā arī prognozējama nodokļu politika. Tādēļ esam apņēmušies nodokļu politiku uzturēt godīgu un uzņēmējdarbību veici-nošu, mērķtiecīgi investēt publiskajā in-frastruktūrā, kā arī attīstīt valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai un investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Svarīgākos tiešā atbalsta mehānismus valsts realizēs caur Latvijas Izaugsmes banku, kas savu darbu uzsāks jau tuvākajā laikā un nodrošinās plaša spektra finanšu instrumentus Latvijas ražotāju un ekspor-tētāju atbalstam.

Nozīmīga loma būs arī tiesu sistēmas sakārtošanai, lai civiltiesiskie strīdi uzņē-mējdarbību skarošajos jautājumos tiktu iz-skatīti ātri un taisnīgi, kā arī tiesiskuma uz-ņēmējdarbības vidē veicināšanai, īstenojot maksātnespējas procesa reformu, ieviešot mediācijas procesu un efektīvu šķīrējtiesu institūciju.

Tāpat par uzņēmējdarbības vides piln-veidošanai būtisku uzskatām turpināt ma-zināt birokrātiskos šķēršļus visos valsts pārvaldes sektoros, izglītības sistēmas sa-lāgošanu ar darba tirgus pieprasījumu gan augstākās izglītības jomā, gan profesionā-lajā izglītībā, kā arī turpināt un pilnveidot atbalstu inovācijām.

2014

471€

511€

551€

561€

547€

585€

623€

634€

2015

618€

654€

690€

703€

2016

680€

717€

763€

770€

2017

BEZ BĒRNIEM

AR 1BĒRNU

AR 2BĒRNIEM

AR 3BĒRNIEM

IENĀKUMU PIEAUGUMS ĢIMENĒM*

*NETO IENĀKUMI MĒNESĪ MINIMĀLĀS ALGAS LĪMENĪ

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E 7kANdIdāTI

MūSu uzdEVuMS Ir VEIdOT LATgALI VēL LABāku

SAEIMAS dEpuTāTI LATgALES LABā SpēJ pANākT dAudz

Saeimas vēlēšanās Latgales deputāti pirmo reizi startē kā vienots un pilnvērtīgs reģio-nālais politiskais spēks, nevis kā atsevišķi pārstāvji, kas izmētāti pa dažādiem saraks-tiem. Šo faktu var uzskatīt par vēsturisku un nozīmīgu notikumu gan „Latgales par-tijai”, gan Latgales reģionam. Mūsu nova-da iedzīvotāji ne reizi vien ir vīlušies savās cerībās un beidzot sāk saprast, ka neviena centrālā partija neaizstāvēs viņu intereses, jo šīm partijām ir personīgās intereses, kas pārsvarā ir saistītas ar galvaspilsētas at-tīstību, tāpēc Latgales problēmas tām nav visai aktuālas. Diemžēl politiskā realitāte diktē savus noteikumus, un pašlaik reģionu partijām nav iespējas patstāvīgi piedalīties vēlēšanās, jo vēlētāju balsu pārākums savā novadā nav pietiekams, lai gūtu uzvaru arī valsts mērogā. „Latgales partija” spēja at-

Preiļu novada domes priekšsēdētājsALdIS AdAMOVIčS

Daugavpils pilsētas domes deputātsAIVArS BrOkS

rast sev politisko sadarbības partneri, lai Latgalē izveidotu vienotu pirmsvēlēšanu sarakstu, kurā „Latgales partijai” ir tikpat vietu, cik deputātu kandidātiem no part-nerpartijas VIENOTĪBA. Šāda sadarbības partnera izvēlei ir vairāki argumenti: tas šobrīd ir viens no valsts spēcīgākajiem politiskajiem spēkiem; tā ir centriska un visvairāk prognozējamā partija; tas ir poli-tiskais spēks, kurš sevi pierāda nevis esot opozīcijā, bet gan veicot darbu, kas sniedz redzamus un pozitīvus rezultātus. Arī es esmu iekļauts kandidātu sarakstā, kuriem „Latgales partija” ir uzticējusi pār-stāvēt mūsu reģiona intereses valsts augstā-kajā likumdošanas varas orgānā. Jāatzīst, tā man ir liela atbildība, jo tas ir nopietns, intensīvs un saspringts darbs. Tomēr Sa-eimas deputāts, kas strādā komisijās, spēj izdarīt daudz. Minēšu piemēru, kas saistīts ar man vispazīstamāko jomu – izglītību un kultūru. Daudzi zina, ka esmu Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors. Vai ir vērts stāstīt, cik svarīgi, lai apdāvinātie bērni spētu mācīties tuvāk mājām? Agrāk valsts pilnībā finansēja mākslas skolu darbību, bet tagad mēs varam rēķināties tikai ar daļēju finansiālo atbalstu, un tas ir 60–70% no nepieciešamā. Kur lai meklē šo vismaz trešdaļu finansējuma? Bagātākās pašvaldī-bas var atļauties subsidēt savas skolas, tādā veidā palīdzot attīstīt talantīgo bērnu māks-liniecisko potenciālu. Bet ko lai dara naba-dzīgie? Esmu arī Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs, un mēs jau vairākus gadus no Kultūras ministrijas cenšamies saņemt atbildes uz šiem jautā-jumiem. Ja šos jautājumus aicinās risināt arī attiecīgās Saeimas komisijas deputāti, nāksies rast šīs problēmas risinājumu, kas ir svarīgi ne tikai manai dzimtajai pilsētai Daugavpilij, bet arī visai Latgalei.

PAR MANI

Esmu dzimis, audzis un mācījies Preiļos, 1988. gadā absolvējis Preiļu 1. vidusskolu. Latvijas Universitātes ģeogrāfijas fakultātē ieguvu augstāko izglītību ekonomģeogrāfijā, kā arī vidusskolas ģeogrāfi-jas skolotāja kvalifikāciju. 1999. gadā ieguvu maģistra grādu dabas zinātnēs. 1993. gadā atgriezos dzimtajā pusē, strādāju Preiļu 1. pa-matskolā kā sporta, ģeogrāfijas skolotājs, desmit gadus kā skolas direktors. No 2006. gada rudens Preiļu novada domes priekšsēdē-tājs, no 2013. gada 1. augusta arī Latgales plānošanas reģiona pa-domes priekšsēdētājs. ļoti aktīvi darbojos dažādās sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs. Daudz esmu ceļojis ar velosipēdiem pa Eiropas valstīm, ar laivām, autotransportu. Vairākas reizes esmu piedalījies tūrisma pārgājienos kalnos, tuksnešos. Esmu trenējies vieglatlētikā un futbolā, 1988. gadā biju Latvijas čempions 1500 m skrējienā junioriem. šobrīd labprāt uzspēlēju basketbolu, volejbolu.

Ļoti mīlu Latgali, tās dabu, cilvēkus! Patīk dzīvot un strādāt Preiļos. Šeit iemī-lēju sievu Lolitu, izveidojām stipru un lie-lu ģimeni. Meita Ieva un trīs dēli  – Kārlis, Mārcis un Jānis. Priecājos, ka paziņu lokā šādu ģimeņu ir daudz!

Galvenie mūsu uzdevumi – apturēt Lat-galē iedzīvotāju aizbraukšanu, radīt labus priekšnoteikumus Daugavpils, Rēzeknes un visu mazo Latgales pilsētu attīstībai. Saglabāt un palīdzēt attīstīties jau strādā-jošajiem uzņēmumiem, palīdzēt veidoties jauniem. Saprātīgi un loģiski ieguldīt inves-tīcijas mazajos Latvijas un Latgales nova-

LATgALI gLāBS IzgLĪTĪBA uN dArBS

Psiholoģijas doktors, strādā Daugavpils Universitātē, pētniecībā

VALErIJS MAkArEVIčS

Es iestājos „Latgales partijā” un esmu gatavs to pārstāvēt Saeimā tādēļ, ka šobrīd šī partija ir Latgales reģiona iedzīvotāju in-terešu visveiksmīgākais pārstāvis. Pārējie politiskie spēki ir lokāli – tos pārstāv pilsē-tu, novadu vai arī nacionāla līmeņa parti-jas, tādējādi Latgales reģiona intereses tiek pārstāvētas tikai daļēji un tikai tādā gadīju-mā, ja tās sakrīt ar partijas interesēm.

Acīm redzami, ka problēmām, kas

mūsu reģionā ir visaktuālākās – bezdarbs, zems dzīves līmenis un emigrācijas palie-lināšanās  –, ir nepieciešams risinājums. Valsts augstākajā varā ir jābūt arī tiem poli-tiķiem, kuriem Latgales jautājums ir galve-nā prioritāte. Esmu gatavs attaisnot vēlētā-ju uzticību, iesaistoties izglītības un sociālo jautājumu risināšanā. Šobrīd ir vērojama paradoksāla situācija  – Latgalē ir visaugs-tākais bezdarba līmenis, taču, ja tiek at-klāts jauns uzņēmums, lielākā problēma ir atbilstoša darbaspēka trūkums. Cilvēku resursi ir, taču lielākoties tiem trūkst atbil-stošu zināšanu un izglītības, pēc kā darba tirgū šobrīd ir īpaši liels pieprasījums. Tā-pēc, pirmkārt, izglītības sistēma ir jāveido tā, lai tiktu sagatavoti nevis dažādu profe-siju pārstāvji, bet gan profesionāļi, kuru zi-nāšanas un kvalifikācija atbilstu mūsdienu prasībām. Otrkārt, Latgalei ir nepieciešami uzņēmumi, kuriem būtu augsta pievienotā vērtība, lai tie varētu darbiniekiem maksāt nevis minimālo algu, bet gan piedāvāt adek-vātu atalgojumu. Šādi uzņēmumi Latgalē ir, taču to ir par maz, lai atrisinātu reģiona sociālās problēmas. Reģiona ekonomikas un izglītības attīstība nemainīsies, kamēr netiks izveidota konkrēta un pārdomāta valsts programma, kas ievēros šī brīža va-jadzības un spēs izstrādāt prognozes nākot-nei. Jāatzīst, ka atrisināt šīs problēmas ir iespējams, tikai risinot tās valsts mērogā.

dos. Izveidot Latgalē starptautisku lidostu, atjaunot ceļus un tiltus, attīstīt lauksaim-niecības un tūrisma nozari. Saglabāt augst-skolas un slimnīcas.

Godīgums, mīlestība, cilvēcība ir visa pamatā! Uzticos cilvēkiem, kuri iet kopā ar mani, lai veidotu savu Latgali, savus nova-dus vēl jaukākus!

Lai Latgale attīstītos, lai labklājībā dzī-votu arvien vairāk cilvēku – bērnu, jaunie-šu, pieaugušo un senioru. Lai mēs cits citu atbalstītu grūtā brīdī un priecātos par citu veiksmēm!

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E8 kANdIdāTI

LĪVIJA pLAVINSkA: MAN SVArĪgS MANS NOVAdS uN MANAS zEMES IzAugSME

2014. gada 4. oktobris Latvijā atnāks kā 12.  Saeimas vēlēšanu diena. Saeimas vēlē-šanas notiek piecos vēlēšanu apgabalos, un tajās jāievēl 100 Saeimas deputātu.

Ikvienu interesē, kāda būs jaunievēlētā Saeima, kā tā virzīs tālāk mūsu valsts dzīvi un tautas likteni. Patlaban vēl to nevaram paredzēt. Taču Saeimas vēlēšanas nevaja-dzētu sagaidīt ar bezspēcīgu nolemtību. No valsts pilsoņu izvēles lielā mērā būs atka-rīgs, kāda būs valsts nākamajos četros ga-dos. Tuvojoties vēlēšanām, allaž sarosās po-litiķi un ne-politiķi. Diemžēl parasti skaļāki

ir tie, kuriem īsti nav, ko teikt, vai arī kuri nekautrējas pierakstīt sev darbus, ko veiku-ši citi. Man gribētos Saeimā redzēt cilvēkus, kuri ir sevi pierādījuši ar reāliem darbiem. Viens no tiem noteikti ir „mūsu deputāte”, kā mēs, latgalieši, dēvējam Līviju Plavins-ku, kura pārstāv politisko partiju VIENO-TĪBA un 12.  Saeimas vēlēšanās startēs šīs partijas sarakstā ar 5. kārtas numuru.

11.  Saeimā Līvija ienāca krietni vēlu, tikai pirms gada. Kā pati teica, viņai tā nav bijusi viegla izvēle, jo līdz tam vairāk nekā 20 gadus viņa vadīja Nautrēnu pagastu. Ti-kai pēc ilgām un nopietnām pārdomām Lī-vija Plavinska pieņēma izaicinājumu kļūt par deputāti. Kā jau lauku cilvēks ar lielu pašvaldību darba pieredzi, atbilstošu izglī-tību (profesionālais maģistra grāds valsts pārvaldē), viņa ar lielu atbildības sajūtu un uzņēmību ķērās pie darba Saeimā. Daudzas lietas Līvijai nebija svešas, jo par tām viņa jau bija rūpējusies, strādājot pašvaldībā, taču tagad viņas vārdam bija daudz lielāks svars un ietekme, lai atrisinātu vietējo ļau-žu sasāpējušās problēmas, kuras nereti ne-maz neaiziet līdz Jēkaba ielas namam Rīgā.

Ar Līvijas Plavinskas palīdzību tika sa-glabāts Asinsdonoru centrs Rēzeknē, kuru jau bija ieplānots slēgt kā neefektīvu. Viņas rūpju lokā bija Latgales ceļu stāvokļa uz-labošana, Rēzeknes novada Ilzeskalna pa-gasta kalnaino un līkumoto ceļu, ko tagad sedz melnais segums, Satiksmes ministrijā pa jokam jau nodēvēja par Līvijas ceļu, taču tagad satiksmes autobusi ziemas atkalā un rudens dubļos te vairs neslīdēs grāvī, kā tas

līdz šim nereti notika. Līviju ar labu vārdu piemin vietējie pasažieru pārvadātāji – viņa iestājās par to, lai vietējie varētu veikt pār-vadājumus bez kopējā valsts iepirkuma, kā arī Rēzeknes Augstskolas studenti un pasniedzēji, jo viņa labi saprata, ka Rēzek-nes Augstskolas infrastruktūras attīstība kopumā ir būtiski svarīga ģeopolitiskās situācijas uzlabošanā pierobežā. Rēzeknes Augstskolā tagad ir izveidota maģistrantū-ras programma, kurā mācās robežsardzes speciālisti.

Daudzas Latgales zemnieku saimnie-cības šogad smagi skāra cūku mēris, sa-graujot plānus un cerības. Līvija Plavinska iestājās par valsts garantiju palielināšanu cūku mēra apkarošanas pasākumos, kopī-gi ar frakcijas domubiedriem viņai izdevās panākt, lai tiktu paaugstināts valsts ga-rantētās kompensācijas apjoms par cūku likvidāciju, lai tiktu panākta Pārtikas un veterinārā dienesta lielāka atbildība, veicot analīžu noņemšanu, lai tiktu nodrošinātas lielākas saldēšanas iekārtas, kur uzglabāt kautķermeņus līdz analīžu veikšanai.

Līvija Plavinska nelidinās mākoņos, ne-mētājas ar skaistām frāzēm, bet iedziļinās jebkurā, arī šķietami niecīgākajā, problē-mā, ja jūt, ka cilvēkam šī lieta ir svarīga.

Šopavasar Saeimas namā tika svinēta izcilā Latgales un visas Latvijas sabiedris-kā darbinieka, garīdznieka, 1. un 2. Saeimas deputāta Franča Trasuna jubileja. Svinīgās sēdes atklāšana tika uzticēta tieši Līvijai Plavinskai, Latgales meitai, kura savā dar-bā turpina Franča Trasuna iesākto – vienot

Latvijas tautu, iestāties par Latvijas kā na-cionālas valsts saglabāšanu. Savā uzrunā Līvija Plavinska uzsvēra, ka „Franča Tra-suna veikums Latvijas kā nacionālas valsts veidošanā ir ļoti nozīmīgs. Arī šobrīd viņa paustās domas par tautas kopību, par dzim-to valodu nav zaudējušas savu nozīmīgu-mu. Mūsdienās ekonomiskie un ģeopolitis-kie apstākļi un vide bieži var būt ārkārtīgi mainīgi. Politiskie apstākļi jebkurā brīdī var radīt apdraudējumu gan individuāliem cilvēkiem, gan tautām un valstīm. Šobrīd visacīmredzamākais politisko risku avots Eiropā, protams, ir Ukrainas situācija. Un tieši šobrīd, varbūt vēl vairāk nekā jebkad agrāk, ir svarīga mūsu tautas vienotība kā vienam veselam, lai nosargātu savu vals-tiskumu un darītu visu, lai Latvija būtu plaukstoša zeme.”

Darbs Saeimā nav ne viegls, ne vien-kāršs, kā to varbūt daudzi uzskata. Kāpēc Līvija to ir uzņēmusies? „Es vadījos, pirm-kārt, no pienākuma strādāt cilvēku labā, kuri par mani balsoja vēlēšanās, otrkārt, man ir ļoti svarīga Latgale, mans novads un es, protams, iestājos par savas zemes izaugsmi un Latvijas kā nacionālas valsts saglabāšanu. Man ir svarīgi, kur augs un dzīvos mani bērni un mazbērni, man ir svarīgi, lai mani kaimiņi, radi, draugi un paziņas dzīvotu pārticīgi un drošā vidē, lai ikvienam ir darbs un maize,” saka Līvija Plavinska.

Anna Rancāne

11. Saeimas deputāte, Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta vadītāja

LĪVIJA pLAVINSkA

NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA

GARANTĒTĀ MINIMĀLĀ IENĀKUMU (GMI) LĪMEŅA PIEAUGUMS

DIFERENCĒTĀ NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA (NM) IEVIEŠANA

MINIMĀLĀS DARBA ALGASPALIELINĀŠANA

49,80€ *129€

2014 2017

*40% NO VIDĒJĀ IENĀKUMA (PROGNOZE PAR 2017. GADU)

2017

440€

€€

€

2014

320€

2015

360€

€

€

2018

480€

€€

€€

€

2016

400€

€

TIEK IEVIESTS PAMATOTOS APRĒĶINOS BALSTĪTS GMI, KAS SAISTĪTS AR VALSTS ATTĪSTĪBAS EKONOMISKAJIEM RĀDĪTĀJIEM

IEVĒROJAMA NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA PAAUGSTINĀŠANA IR VEIDS, KĀ IEVEST IENĀKUMU NODOKĻA PROGRESIVITĀTI UN SEKMĒT SOCIĀLĀS NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANOS

DIFERENCĒTAIS NM NOZĪMĒ PRINCIPU – JO LIELĀKA ALGA, JO MAZĀKS NEAPLIEKA-MAIS MINIMUMS

360€ 500€ 1500€

1500€

1500€

NM 110€ NM 75€ NM 0€

NM 0€

DIFERENCĒTAIS NM

2015

400€ 600€

NM 0€

NM 75€DIFERENCĒTAIS NM

2016

440€ 700€

NM 75€DIFERENCĒTAIS NM

2017

NM 135€

NM 150€

ALGA

€€€€€

ALGA

€€€€€

ALGA

€€€€€

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E 9kANdIdāTI

VAJAg TIcēT SAVIEM SpēkIEM!

„„AUgAM gUDRI” IR PARTIJAS VIENOTĪBA DEVĪZE, UN ESMU PĀRLIEcINĀTA, KA IKVIENS LATgALES IEDZĪVOTĀJS IR gATAVS TAI PIEVIENOTIES.”

Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 8. un 9. Saeimas deputāte

SArMĪTE ķIkuSTE

Gan kā politiķe, gan kā iestādes vadītāja es ar gandarījuma sajūtu varu atskatīties uz sava darba rezultātiem. Man aiz muguras ir divi Saeimas sasaukumi. Gribu atzīmēt, ka šī pieredze deputāta amatā man ļāva īste-not neskaitāmus projektus, kurus, pateico-ties kolēģu – deputātu – atbalstam, izdevās realizēt manā dzimtajā novadā un pilsētā. Šodien ar lepnumu atceros par to, ko spēju izdarīt, un esmu pārliecināta, ka tie cilvēki, kuriem izdevās palīdzēt, jūt to pašu. Kopī-giem spēkiem mums izdevās atrisināt Dau-

deputāta pilnvaru termiņa beigām Saeimā es atgriezos atpakaļ Daugavpilī. 2012. gadā stājos Daugavpils Psihoneiroloģiskās slim-nīcas vadītājas amatā. Pašlaik, pateicoties slimnīcas kolektīvam, ar lepnumu varu teikt, ka pēdējos gados mūsu medicīnas ie- stāde ir saņēmusi tikai prestižākos Latvijas medicīnas apbalvojumus.

Esmu priecīga, ka partija VIENOTĪBA spēja izveidot spēcīgu deputātu kandidātu sarakstu no Latgales. Tajā iekļautas Latvijā pazīstamas personības un profesionāļi, kuri kā politiskajā, tā arī profesionālajā darbībā ir sasnieguši daudz. Turklāt saraksta pa-matsastāvā ir tieši mūsu reģiona pārstāv-ji – latgalieši. Mums izdevās atrast cienīgus partnerus, un tā ir „Latgales partija”. Šie

deputātu kandidāti, kuri iekļauti apvieno-tajā sarakstā, savu ticību idejai par Latga-les reģiona attīstību pierādījuši ar reāliem darbiem.

„Augam gudri” ir partijas VIENOTĪBA devīze, un esmu pārliecināta, ka ikviens Lat-gales iedzīvotājs ir gatavs tai pievienoties.

JāSTrādā, dOMāJOT pAr cILVēkIEM

Zemnieku saimniecības «Ziediņi» īpašniece, Daugavpils novada deputāte

JANĪNA kurSĪTE

Jau aizritējuši 15  gadi, kopš man ir sava saimniecība, kurā es audzēju augļus un dārzeņus, kā arī dažādus kultūraugus. Turklāt jau 11  gadus es strādāju Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils nodaļā par konsultanti. Mūsu darbs daudzējādā ziņā līdzinās darbam iz-glītības jomā, bet šur tur tas līdzinās arī ārsta un psihologa profesijai. Mums ir „jā-ārstē” zemnieku saimniecības, palīdzot tām strādāt tā, lai to darbs atmaksājas ar labiem ienākumiem. Es labi redzu, ka mūsu zem-niekiem nav viegli orientēties daudzajās

prasībās, kas ir lauksaimniecībā. Reizēm viņiem trūkst zināšanu un attiecīgās izglī-tības, lai veiksmīgi vadītu savu zemnieku saimniecību. Protams, daudz ko ietekmē arī finanses, kuru mūsu zemniekiem būtiski trūkst. Mēs vairākkārt centāmies panākt, lai Latgalē tiktu investēts vairāk Eiropas Savienības naudas, kas ļautu palielināt jau-no fermeru un stipro saimniecību skaitu.

Te jāatceras arī fakts, ka pamazām jaunās ģimenes no ārvalstīm sāk atgriezties mā-jās. Palīdzēt viņiem nostabilizēties dzimtajā zemē, piešķirt līdzekļus un sniegt zināša-nas, lai atdzimtu Latgales ciemi – tas ir uz-devums, kurš valsts līmenī nav paveikts.

Visai bieži nākas dzirdēt viedokļus,

ka izmirstošajā Latgalē uzturēt zemnieku saimniecību nav izdevīgi  – un kuram gan te vispār ir vajadzīga viņu produkcija? No-saukšu tikai divus piemērus. Pavisam nesen mums izdevās realizēt, manuprāt, nelielu, bet ļoti svarīgu iniciatīvu – atvērt Daugav-pils zemnieku vakara tirgu. Ieguvums ir acīm redzams  – zemnieki, it īpaši jaunie, izmanto izdevību pārdot pašu audzētos dār-

zeņus un augļus, bet pilsētnieki pēc grūtās darba dienas tirdziņā var iegādāties svaigus produktus tieši no ražotāja. Tā ir garantija pircējam, ka viņa iegādātā produkcija nav atvesta no nezin kurienes, bet ir audzēta te-pat. Arī es bieži atnāku uz šo tirdziņu un ne-izsakāmi priecājos, ka produkcijai no Dau-

gavpils novada zemnieku saimniecībām jau ir pastāvīgie klienti un viņu ar katru reizi kļūst arvien vairāk. Izrādījās, ka ir ne tikai piedāvājums, bet arī pieprasījums. Atliek vienīgi ražotājam un pircējam palīdzēt at-rast vienam otru. Tagad mēs cenšamies panākt, lai vietējie ražotāji varētu piedalī-ties iepirkuma procedūrās pilsētas skolām un bērnudārziem. Es kā mamma un nu jau vecmamma nevaru saprast, kāpēc tagad, kad visapkārt ir tik daudz zemnieku saim-niecību, kurās zemnieki no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim audzē savus augļus un dārzeņus, uz skolēnu galdiem joprojām nonāk nevis svaigi produkti, bet pārsvarā nocenoti ilgdzīvotāji no dārzeņu bāzēm. Ta-jos taču vairs nav ne vitamīnu, ne arī citu derīgu vielu. Jāatzīst, ka šajā ziņā mēs jau esam nedaudz progresējuši. Es ceru, ka tu-vākajā nākotnē šīs Daugavpils novada zem-nieku saimniecības varēs piegādāt sezonā-los dārzeņus un augļus, lai Latgales bērni varētu ēst sava reģiona produkciju, kura ir svaiga un veselīga. Bērniem tas ir liels iegu-vums, bet zemniekiem – papildu ienākumi. Šīs idejas realizācijai ir nepieciešama tikai vēlme un neatlaidība.

„JĀATcERAS ARĪ fAKTS, KA PAMAZĀM JAUNĀS ģIMENES NO ĀRVALSTĪM SĀK ATgRIEZTIES MĀJĀS. PALĪDZēT VIņIEM NOSTABILIZēTIES DZIMTAJĀ ZEMē, PIEšķIRT LĪDZEKļUS UN SNIEgT ZINĀšANAS, LAI ATDZIMTU LATgALES cIEMI – TAS IR UZDEVUMS, KURš VALSTS LĪMENĪ NAV PAVEIKTS.”

gavpils un Latgales sāpīgākos jautājumus. Tika uzcelts jauns infektoloģijas korpuss Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, izremon-tēta Neiroloģiskā nodaļa, sniegta palīdzība pievadķēžu rūpnīcai apjomīga projekta rea-lizācijā, kurš saistīts ar eksporta potenciāla palielināšanu un jaunu darbvietu izveidi. Strādājot Saeimā, es piedāvāju risinājumu 13  projektiem, kuri bija saistīti ar skolu, slimnīcu un sociālās aprūpes ēku remon-tu un finansēšanu. Tika realizēti projekti, kuriem piešķirtais finansējums ļāva iegā-dāties datortehniku un pieslēgt internetu 4.  Daugavpils Policijas iecirknim. Līdzekļi ļāva nodrošināt darbvietas Daugavpils pil-sētas invalīdu biedrībai „Ilgas”, Daugavpils Sarkanā krusta nodaļai, finanšu līdzekļi tika piešķirti Juzefovas un Sprukta katoļu baznīcu remontam, kuras atrodas Nauje-nē. Runājot par Latgali kopumā: Krāslavas novada Andzeļu pamatskolas sporta zāles remonts, naudas līdzekļu piešķiršanu Aglo-nas bazilikas biedrības atbalstam, mēbeļu iegāde Ludzas rajona Cirmas pamatskolai. Kopumā mums ar kolēģiem Saeimā izde-vās atbalstīt 132  Latgales projektus. Pēc

230%*PROGNOZĒTAIS

198%221%

2004 2007 2009 2013 2014*

AVOTS: CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE / FINANŠU MINISTRIJA

EKSPORTA IZAUGSME UN LIELĀKIE EKSPORTA TIRGI

MILJARDI

MILJARDI

10,021 €

2013

2013

5,125 €

2009

0,503 € 0,742 €

1,163 € 1,275 €

1,724 € * MILJARDI EUR

AVOTS: CSP

LIETUVA IGAUNIJA KRIEVIJA VĀCIJA ZVIEDRIJA

LATVIJAS IZAUGSME

STABILA UN SABALANSĒTA TAUTSAIMNIECĪBAS IZAUGSME VALDA DOMBROVSKA VALDĪBAS LAIKĀ

IKP2004 = 100%

VALDA DOMBROVSKA VALDĪBA

LAIMDOTAS STRAUJUMAS VALDĪBA

IVARAGODMAŅAVALDĪBA

AIGARAKALVĪŠAVALDĪBA

„KOPĪgIEM SPēKIEM MUMS IZDEVĀS ATRISINĀT DAUgAVPILS UN LATgALES SĀPĪgĀKOS JAUTĀJUMUS.”

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E10 kANdIdāTI

ATpūTAI

šIS Ir IESpēJu LAIkS

Mag. sc. soc., projektu vadītāja, eksperte

SANITA puTNIņA

OkTOBrA pOLITISkAIS HOrOSkOpSAuNS

♈Būs iespēja reali-zēt pirmajā pus-gadā izplānotos

darbus. Ņemiet vērā it kā nejaušas tikšanās, dažām var būt neparedzēti liela nozīme. Var pretendēt uz nozīmīgu amatu partijas rindās. Līdzcilvēki var pārteikties vai pārprast jautājuma būtību. Īstais laiks dibināt jaunus veik-smīgus kontaktus.

VērSIS

♉ Raugieties uz lie-tām reāli. Uzska-tiet savu darbu

par misiju un veiciet to godīgi un atbildīgi. Tiks piedāvāti sadarbības līgumi. Uzmanīgi izvē-lieties uzticamus sadar-bības partnerus. Pārlie-cinieties, ka esat sarunu biedru pareizi sapratis. Nemainiet savu viedokli, tad līdzcilvēki uz jums droši paļausies. Būsiet vēlams kolēģis partijas biedriem.

dVĪņI

♊ Pārmaiņas politikā būs ar pozitīvu zīmi. Piemērots laiks sva-

rīgu mērķu uzstādīšanai un to realizēšanai. Izmantojot atjautību, spēsiet miera ceļā atrisināt sarežģītas lietas. Dibiniet kontaktus un atbals-tiet  jaunus censoņus. Viņi kļūs par  domubiedriem un lieliskiem kolēģiem.   Neno-gurstoši skaidrojiet savu vie-dokli svarīgos jautājumos. Pieaugs gan jūsu, gan domu-biedru popularitāte.

VēzIS

♋ Labvēlīgs laiks pat-riotisku ideju po-pularizēšanai. Izsa-

kieties skaidri un saprotami. Atturieties no  neveikliem un neskaidriem   izteicieniem. Nebaidieties atkārtoties. Varat saņemt piedāvājumu mainīt darbu vai sākt jaunu zināšanu apguvi. Pārpratu-mus var sagādāt saskarsme ar ārzemju partneriem. At-klāti un godīgi risiniet finan-šu lietas.

LAuVA

♌ Pozitīvs periods. Ra-dīsies iespējas de-monstrēt savu poli-

tisko pārliecību. Bū-siet labs diplomāts. Jutīsie-ties daudz drošāks un pārlie-cinātāks. Var tikt piedāvāts augstāks amats valsts darbā. Jums ir visas iespējas to go-dam pildīt. Sastādiet konkrētu plānu turpmākajiem gadiem. Izturieties ar cieņu pret poli-tiskajiem oponentiem. Arī pats  būsiet cienīts pretējā pusē.  

JAuNAVA

♍ Gādājiet par vese-līgu klimatu ko-lēģu pulkā. Pat ja

dažkārt paliksiet otrā plānā, jūsu saprātīgās idejas tiks ievērotas un izman-totas. Nav vēlams veikt nopiet-nas investīcijas. Kontrolējiet savu izteiksmes veidu. Gādā-jiet par lēmumu caurredza-mību, nepieļaujiet slepenas vienošanās. Pret līgumiem attiecieties sevišķi uzmanīgi. Pārbaudiet tajos katru vārdu un ciparu.

SVArI

♎ Atpūtai nebūs laika. Iedvesma spārnos jauniem darbiem.

Jau laikus noskaidrojiet, vai jūs apmierina pasākuma no-sacījumi, kurā esat uzaicināts piedalīties. Pašlaik lielā mērā varat paļauties tikai uz saviem spēkiem un radošo potenci- ālu. Esiet konsekvents. Attie-cības ar partneriem var ietek-mēt spēja izteikties skaidri un nepārprotami. Pat sarežģītās situācijās spēsiet iztikt bez zaudējumiem.  

SkOrpIONS

♏ Saņemsiet inte-resantus priekš-likumus. Tie var

palīdzēt nostiprināt likumī-bu valstī. Varat stāties valsts darbā, ieņemt atbildīgu ama-tu. Debatēs izvairieties no pārteikšanās vai labi zināmu faktu noklusēšanas. Neris-kējiet ar savu reputāciju, at-turieties no nepārdomātiem priekšlikumiem. Stingri ie-vērojiet likumus, jums netiks dotas nekādas atlaides.

STrēLNIEkS

♐ Labā gaismā de-monstrēsiet savas spējas, zināšanas

un plašo skatu uz lietām. Varat kļūt par līderi domu-biedru vidū. Iespējami sa-darbības priekšlikumi no ārzemju partneriem. Būs jā-rēķinās ar līdzcilvēku prasī-bām. Daudz nepļāpājiet par savām iecerēm, labāk rīko-jieties. Piemērots laiks kva-lifikācijas paaugstināšanai vai līdzcilvēku izglītošanai.

MEžāzIS

♑ Bez nožēlas atsa-kieties no gadīju-ma paziņām un

neuzticamiem part-neriem. Tiks pārbaudīta jūsu savaldība un spēja pre-toties provokācijām. Nav nepieciešama aktīva pret-darbība pirmajā acu uzme-tienā nepieņemamām lie-tām. Papildiniet zināšanas, pilnveidojiet iemaņas. Turē-sieties pie pārbaudītām vēr-tībām, tomēr ar labu prātu uzņemiet jaunas vēsmas. 

ūdENSVĪrS

♒ Nozīmīgas tik-šanās ar cilvē-kiem, kuri var

izmainīt jūsu skatu   uz valstī notiekošajiem procesiem. Var samazi-nāties plaisa attiecībās ar pretēju politisko spē-ku. Sāks realizēties ag-rāk iecerēti plāni. Tiks atbalstīts un novērtēts jūsu darbs sabiedrības labā. Neiesaistieties intrigās un slepenās norunās.

zIVIS

♓ Atzinību saņem-siet gan no savas partijas, gan no

politiskiem atbalstītā-jiem. Par partneriem izvēlieties izglītotus un gudrus cilvēkus. Balstie-ties uz agrāk noslēgtiem līgumiem un panāktām norunām. Nebēdājiet, ja kaut kas nenotiek pēc jūsu plāna. Pašlaik no-tiekošais jums nesīs lie-lākas izdevības.

Man ir laimējies piedzimt kuplā un stiprā ģimenē, kurā par vislielāko vērtību tiek uzskatīts bērns un pienākums. Gaisot-ne, kas valdīja ģimenē, stingrās prasības it visā, ir formējušas manu attieksmi pret pienākumu. Esmu pienākuma cilvēks. Arī savas izglītības kvalitātes uzlabošanu ar-vien esmu uzskatījusi pirmām kārtām par pienākumu. Vēlme iegūt konkurētspējīgu izglītību man likusi studēt ne tikai Latvijas Universitātē, bet izmantot studiju iespējas arī ārzemēs – Turku Universitātē un Lapēn-rantas Tehniskajā universitātē Somijā un stažēties Eiropas Informācijas centrā Liel-

britānijā. Iegūtās zināšanas man ļauj sek-mīgi strādāt ar dažādiem ārvalstu fondiem un vadīt vērienīgus projektus. Šis ir iespēju laiks. Ar labu zināšanu bagāžu apveltītam jaunietim nav jābrauc uz ārzemēm, lai smeltos jaunas zināšanas un idejas. Valodu zināšanas  – garants tam, ka būsi piepra-sīts darba tirgū. Pati brīvi pārvaldu angļu un krievu valodu, sazinos arī somu valodā, intensīvi cenšos apgūt norvēģu valodu. Šīs prasmes man ir nodrošinājušas sadarbību ar Eiropas Komisijas institūcijām, kur vei-cu eksperta funkcijas. Kandidēt Saeimas vēlēšanās arī uztveru kā pienākumu.

Visnotaļ nozīmīgajai atziņai, ka stipra ģimene ir stipra valsts, būs vietā teikt arī: stipra pašvaldība  – stipra Latvija. Tāpēc par nozīmīgu nākamās Saeimas darba vir-zienu uzskatu likumdošanas ceļā stiprināt pašvaldību administratīvo kapacitāti. Ar iespējām, kuras ir dotas Latvijas pašvaldī-bām Eiropas fondu piesaistē, var paveikt daudz vairāk, paturot likumiskas tiesības reāli attīstīt uzņēmējdarbību, balstīt jau-nos uzņēmējus, ģimenes biznesu un citas pašvaldību iniciatīvas. Man ir ko teikt šajā sakarā, jo esmu pētījusi ārzemju pieredzi reģionālās politikas jautājumos. Savas zi-nāšanas, pieredzi un idejas labprāt izman-tošu, lai dotu savu, kaut nelielu pienesumu Latvijas un manas dzimtās puses Latgales nākotnes labā. Aicinu vēlētājus balsot par 4.  sarakstu, jo kopā ar pieredzējušajiem VIENOTĪBAS pārstāvjiem „Latgales parti-ja” varēs drosmīgāk risināt mūsu reģiona problēmas.

ATBALSTS ĢIMENĒM UNDZIMSTĪBAS PIEAUGUMA SALĪDZINĀJUMS

2012LĪDZ 1 GADAM NO 1 LĪDZ 2 GADU

VECUMAMNO 1 LĪDZ 2 GADU

VECUMAMNO 1 LĪDZ 2 GADU

VECUMAM

2012

50 Ls 30 Ls

2013

100 Ls

2014

-525-574

699

171 €120,18 Ls

MINIMĀLĀ BĒRNA KOPŠANASPABALSTA PIEAUGUMS

IGAUNIJALIETUVA

LATVIJA2013. GADA DZIMSTĪBASPIEAUGUMA IZMAIŅASPRET 2012. GADU.

AVOTS: CSP

DZIMSTĪBAS PIEAUGUMS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E 11

12. SAEIMAS VĒLĒŠANAS 2014. gada 4. oktobrī Latgale

4Partija „VIENOTĪBA”

1. Anrijs Matīss

2. Aldis Adamovičs

3. Dzintars Zaķis

4. Aivars Broks

5. Līvija Plavinska

6. Viktors Stikuts

7. Sarmīte Ķikuste

8. Janīna Kursīte

9. Maija Upeniece

10. Valērijs Makarevičs

12. Juris Galerijs Vidiņš

13. Sanita Putniņa

14. Vasilijs Smuļs

15. Ināra Mukāne

16. Aivars Bernāns

17. Jānis Kupris

18. Kaspars Vidiņš

19. Eleonora Obrumāne

BANKA CITADELEFAKTI UN SKAITĻI

„Parex” nonāk grūtībās un Ivara Godmaņa vadītā valdība nolemj par diviem latiem pārņemt 51% „Parex bankas” akciju. SVF uzstāj uz simtprocentīgu bankas nacionalizāciju, taču šādu lēmumu Godmaņa valdība pieņem vien pēc mēneša. Tobrīd Kargins un Krasovickis no bankas uz ārvalstu kontiem pārskaitījuši ap 400 mil-joniem latu, padarot bankas glābšanu krietni dārgāku.

Godmanis, bēgot no valsts vadīšanas smagajos apstāk-ļos, atkāpjas no amata. Jaunā Valda Dombrovska val-dība konstatē, ka investoriem nav intereses par „Parex banku”, kā rezultātā nepieciešams veikt bankas restruk-turizāciju. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) atsaucas valdības aicinājumam kļūt par bankas akcionāru.

KAS IR BANKAS CITADELE INVESTORS?

KĀPĒC JĀPĀRDOD?

2014. gada 16. septembrī valdība pieņēma konceptuālu lēmumu bankas Citadele akcijas pārdot starptautisko investoru grupai ar plašu piere-dzi banku sektorā, ko pārstāv ASV investīciju holdinga „Ripplewood Holding LLC” dibinātājs Tims Kolins.

ASV investoru piesaistīšana nozīmē ne vien to, ka valdība lēmusi par labu izdevīgākajam piedāvājumam, bet arī saņēmusi nozīmīgu ģeopoli-tiskās drošības garantu valsts ekonomikai. Tas ir ieguldījums Latvijas drošībā.

Nozīmīgs ir ERAB nosacījums saglabāt savas daļas bankas kapitālā tikai gadījumā, ja banka tiek pārdota minētajiem ASV investoriem.

2008. gads

2009. gadsGlābjot „Parex banku”, Ivara Godmaņa valdība tajā ieguldīja valsts līdzekļus. Eiropas Komisijai (EK) ir stingri nosacījumi, uz kādiem valsts var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Šāds valsts atbalsts bija pieļaujams tikai kā īpašs izņēmuma gadījums un iespējams tikai ar nosacījumu, ka atbalsts ir terminēts un, stabilizējot situāciju, valsts banku pārdos.

Ja valsts jau sākotnēji nebūtu uzņēmusies saistības, Eiropas Komisija neatļautu valsts līdzdalību fi nanšu sistēmas glābšanā, pārņemot „Parex banku”, un šobrīd nebūtu „Citadeles” akciju, ko pārdot.

Šobrīd pārdošanā ir ap 400 banku visā Eiropas Savienībā. „Citadele” strā-dā stabili un ir pelnošs uzņēmums. Latvijas valdība ir ieinteresēta noslēgt valstij visizdevīgāko darījumu.

Ja valsts nepārdos banku, to paveiks EK, kurai nav motivācijas meklēt Latvijai izdevīgākos darījuma nosacījumus, un valsts cietīs ievērojamus zaudējumus.

KĀPĒC TAGAD?Saskaņā ar 2008. gadā uzņemtajām saistībām, bankai „Citadele” līdz 2014. gada 30. septembrim bija jāpiesaista investors un līdz 2014. gada beigām jānoslēdz galīgs un saistošs līgums par bankas pārdošanu.

Norises Eiropas, ASV un citos fi nanšu tirgos, kā arī bankas „Citadele” labie fi nanšu rezultāti ir tāds apstākļu kopums, kas liecina par pareizu brīdi investora piesaistei. Latvijas kredītreitings ir paaugstināts, sek-mīgi ieviests eiro.

KĀDI BŪS IEGUVUMI?Līdz ar privātā investora piesaisti restrukturizācijas plāna prasības būs izpildītas un banka varēs strādāt kā pilnīgi brīvs tirgus dalībnieks, kā rezultātā privātā kapitāla piesaiste pavērs iespējas straujākai bankas attīstībai.

Līdz ar privāto investoru ienākšanu banka varēs vieglāk kreditēt Latvijas uzņēmumus un ģimenes.

Līdz šim saskaņā ar restrukturizācijas plānu bankai bija noteikti konku-rences ierobežojumi, kas kavēja tās attīstību.

Valdība nolemj atbalstīt „Parex bankas” aktīvu sadalīšanu un tiek dibi-nātas „Citadele” un „Reverta”.

Valdība atbalsta bankas „Citadele” un „Parex bankas” pārdošanas stratēģijas.Bankas pārdošana tiek divreiz atlikta, pasaules fi nanšu tirgū nesenās krīzes rezultātā valdot negatīvai situācijai un saņemtajiem piedāvāju-miem nesakrītot ar valdības ekspektācijām.

Dombrovskis atgādina, ka saskaņā ar 2008. gadā uzņemtajām saistībām banka jāpārdod līdz 2014. gada beigām.

Jūlijā valdība lemj atsākt bankas „Citadele” pārdošanas procesu.

No 2014. gada aprīļa līdz 29. jūlijam no septiņiem pretendentiem bankas iegādei tiek atlasīts viens pretendents, kas vislabāk var nodrošināt sek-mīgu bankas darbību.16. septembrī valdība lemj banku pārdot. Līdz septembra beigām tiks parakstīts līgums ar investoru.

BANKA CITADELEREVERTA

PAREX BANKA VALSTS ATBALSTS (NETO) PAREX BANKAS GLĀBŠANAI IR SARUCIS PAR

(NO 1,734 MILJARDIEM EUR UZ 0,704 MILJARDIEM EUR)

1,03 MILJARDIEM EUR

REVERTA, KAS TURPINĀS ATGRIEZTIEGULDĪTOS LĪDZEKĻUS, PALIEK

VALSTS ĪPAŠUMĀ LĪDZ 2017. GADAM

VALSTS ATBALSTS (NETO) REVERTA IR SARUCIS PAR

VALSTS ATBALSTS REVERTA PALIEK

827 MILJONIEM EUR759,3 MILJONI EUR

2010. gads

2011. gads

2012. gads

2013. gads

2014. gads

Materiālā izmantota LPA informācija

FO

TO

: F64

FO

TO

: F64

127 MILJONI EURŠOBRĪD NEATMAKSĀTAIS VALSTS IEGULDĪJUMS

(NETO) BANKĀ IR

VALSTS ATBALSTS (NETO) BANKAI CITADELE IR SARUCIS PAR

(NO 377,9 MILJONIEM EUR UZ 127,9 MILJONIEM EUR)

250 MILJONIEM EUR

*ATMAKSĀTĀ SUMMA NORĀDĪTA IESKAITOT % MAKSĀJUMUS

P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A I Z D E V U M S / L A T g A L E12 SkAIdrOJAM

Izdod un apmaksā: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050. Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: birojs@vienotiba.lv © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA.