Download - Valodu apguves teoriju pamati
VALODU APGUVES TEORIJU PAMATI
Vita Kalnbērziņa, dr.phil.
Laika periods
Valodniecības teorijas
Psiholoģijas teorijas
Sociālās teorijas
20g.s pirmā puse
Strukturālisms Biheiviorisms Sociokulturas teorija
1960ie gadi
Tranformējošā/Ģeneratīvā gramatika
Neirolingvistika, Informācijas apstrāde
Komunikācijas modeļi, etnogrāfija,
1970ie gadi
Funkcionālisms Humānisma modeļi Akulturācijas teorija,
1980ie gadi
Principu un parametru teorija
Konnekcionisms Sociālā psiholoģija
1990ie gadi
Minimalisma programma
Procesabilitātes teorija
STRUKTURĀLISMS (SOSĪRS, JAKOBSONS, BLŪMFILDS)
• Sosīrs (1857-1913): – Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu
(signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda organiska sakara,
– tāpēc jebkuru valodas elementu var definēt tikai pēc tā atšķirībām no citiem elementiem (Ideju vārdnīca, 1994):
• Jakobsons, Strauss, Prāgas skola: • radīt struktūru sistēmu, kas varētu klasificēt
visas valodas • valodu koki, radniecīgās valoda• kontrastīvā lingvistika (valodas jāmāca
salīdzinot un pretstatot)
Audio-lingvālā metode
• 1950tie gadi: ASV armijas Audiolingvālā metode, balstās uz biheiviorismu
• Valodas apguve ir mehānisks paradumu apguves komplekss
• runātā valoda ir primāra
• 1960tie gadi: tehnoloģijas:
• valodu laboratorijas, skaņu ierakstu tehnika, filmu projektori, mikrofoni
• dzimtās valodas lietotāji ienāk valodu klasēs ar ierakstu palīdzību
• skolēni var sevi ierakstīt un analizēt savu runu
• Principi:
• precīzi gradēti dialogi, kas balstīti uz struktūru klasifikāciju
• dzimtās valodas lietotāja uzmanīga modelēšana un atcerēšanās
• atkārtošana, atkārtošana un atkārtošana
• 1.solis: Skolotājs nolasa dialogu• Skolēni atkārto katru rindiņu, garākās rindiņas
tiek atkārtotas sākot no beigām• 2.solis: skolēni atbild korī vienu no lomām,
intonācijas imitēšana, • 3.solis: skolēni lasa pa pāriem• 4.solis: skolēni mainās lomām• 5.solis: Vingrinājumu ķēde: es pa logu redzu…,
The dialogue• Good morning, Ann!• How are you?• Fine. Where are you
going?• I am too, shall we go
together?
• Good morning, Sally!• Fine, thanks, and
you?• I am going to the post
office!• Sure, let’s go!
Pārveidošana• Are you going to the
post?• No, I am going to the
More transformation• Are you going to the
wood?• No, I am going to the
• Paplašināšana:• Es eju uz veikalu, jo man vajag
dažus/nedaudz…• skolotājs izmanto attēlus, lai mācītu struktūras
• Alfabēta vingrinājums: • Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus ābolus• es eju uz veikalu, jo man vajag nedaudz
biezpiena
• Principi:• valoda tiek lietota kontekstā, tā sastāv no noteikta
struktūru skaita, vārdiem ir noteikta vieta, labs valodas lietotājs tos automātiski aizvieto ar pareizajiem
• Kļūdas: • Skolotājs ir modelis (nedrīkst kļūdīties), skolēni
jāpasargā no kļūdām (skolēns kā magnetofons), galvenais valodas apguves līdzeklis: atkārtošana līdz automatizācijai
• Pozitīvais:• Strukturālisms izveidoja valodniecības
zinātniskos pamatus, izveido metalingvistiku• vienota struktūru sistēma visām valodām, visas
valodas ir vienlīdz kompleksas, • relativizē sakarību starp zīmi un nozīmi (balstītu
sociālajā pieredzē)• Problēma: neizskaidroja kapēc valoda mūs tā
ietekmē
• Valoda kā reliģija: – Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds
bija Dievs. (Jāņa ev. 1:1)
• Valoda kā mākslas un kultūras pamats: – Tautasdziesmas un Rainis– tabū vārdi
• Valoda kā politika: – diglosijas situācijā nepareizas valodas izvēle tiek
uzskatīta par musināšanu pret pastāvošo varu (Džozefs, Valoda un politika 2008)
• Kļūda kā bīstama novirze no valodas normas:• Valodas standartizācijas kustība Eiropā:• 1582 Accademia della Crusca in Florence, • 1617 Fruchtbringende Gesellschaft, • 1635 Académie Française, • 1713 Real Academia de la Lengua in Madrid
UNIVERSĀLĀ GRAMATIKA (ČOMSKIS 1970)
Behaviourist view
• Čomskis (1950): • Biheiviorisms neizskaidro valodas radošumu:
mēs neatkārtojam viens otra teikto, bet konstanti radām jaunas struktūras
• Vecāki bieži runā neskaidri un kļudās, tomēr bērnu valoda ir loģiska, arī t.s. kļūdas faktiski ir pilntiesīgs mūsu pašu valodas variants (idiolekts vai starpvaloda)
• bērni piedzimst are uztveres sistēmu, kas ir piemērota runas uztverei
• O’Greidijs and Arčibalds (2007): varam pierādīt, ka bērni dod priekšroku cilvēka balss skaņām, it īpaši vecāku valodai jau no divu dienu vecuma c.f. Piaget
• O’Greidijs and Arčibalds (2007) • Pēc pāris nedēļām bērns atšķir mātes balsi un
mēneša vecumā atšķir valodas skaņas• viena mēneša vecumā bērni atšķir balsīgos un
nebalsīgos līdzskaņus• pierādījums: mainot skaņas signālu, bērns
maina zīšanas ritmu
O’Grady and Archibald 2007
• bērni mācās atšķirt attiecīgās valodas fonēmas (skaņas ar vārdveidojošu nozīmi) un ignorēt attiecīgās valodas allofonus
• 6-8 mēnešu vecumā bērni atšķir skaņas, kas pieder citām valodām no dzimtās valodas skaņām
Loss of ability
• Principi un parametri• Tomasello (2003): 1 gadu vecs japāņu bērns
jau ir zaudējis spēju atšķirt skaņu Ra no La, tāpat kā pieaugušie japāņi, tādējādi kļūstot par japāņu valodas lietotāju
• Leksikona izveide • Neišens and Verings (1997) Bērni iemācās
apmēram 1000 vārdus gadā• tātad 5 gadus vecs bērns zina apmēram 5000
vārdu
• Šmits 2000:• 20 gadus vecs universitātes students zina 20
tūkstošus vārdu• mēs iemācamies vārdus, kurus mums vajag un
aizmirstam vārdus, kas mums nav vajadzīgi • Ja mēs iemācamies jaunu valodu, mūsu vārdu
krājums dubultojas
• Dabiskās pieejas izveide otrās un svešvalodu apguvei
• piecas hipotēzes (Krašens 1983): – Apguves/mācīšanās hipotēze– Dabiskās kārtības hipotēze– Iedevuma hipotēze (n+1)– Monitora hipotēze– Afektīvā filtra hipotēze
• Otrās valodas apguve: • Vaits ( 2000) and Gass and Selinkers ( 2001)
Universālās gramatikas pieejamības hipotēze nosaka mūsu apguves līmeni
• ja mēs mācāmies otro valodu kamēr pirmā vēl nav nostiprinājusies, abas valodas būs dzimtās, No transfer from L1, Full access to UG
•
• ja dzimtā valoda jau ir nostiprinājusies, un mēs to izmantojam kā pamatu otrai valodai,
• rezultāts ir starpvalodas gramatika, • kuru veido daži pirmās un daži otrās valodas
parametri• Full transfer of L1, partial access of UL•
• Ir iespējams, ka arī pieaugušie kādu psiholoģisku vai kognitīvu iemeslu dēļ spēj piekļūt Universālajai gramatikai.
• Rezultāts ir tikai daļēja pirmās valodas ietekme un pilnvērtīga otrās valodas gramatika
• Partial transfer of L1, Full access to UG
• Psiholoģijā balstītas valodas apguves metodes, kuru mērķis ir padarīt afektīvo filtru caurlaidīgu– Totālā fiziskās reakcijas metode– Suģestopēdija
Fiziskās reaģēšanas pieejaTotal Physical Response approach
Context
• 1960-70ie gadi, Džeims Ašers• Prinicipi: Valodas apguves pamats ir Saprasts
iedevums• Pati svarīgākā prasme: klausīšanās• Valodu apguves metodēm jāatdarina valodas
apguves procesus bērnībā
• Larsena Frīmena (2000)• Pirmais solis: • Skolotājs jau no pirmās stundas runā
apgūstamajā valodā, pats dod pavēles, pats izpilda: – celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!
• Otrais solis: • Skolotājs izvēlas 4 brīvprātīgos, atkārto
komandas, bet pats paliek sēžam, četri izvēlētie skolēni izpilda komandas, – celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!
• Trešais solis:• Skolēns dod pavēles, skolotājs izpilda:
– celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!
• Ceturtais solis:• Viens skolēns dod pavēles, skolotājs un klase
izpilda:– celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!
• Piektais solis: • skolotājs uzraksta komandas uz tāfeles un
katru darbību nodemonstrē• Skolēni noraksta no tāfeles savās burtnīcās un
izpilda secību vēlreiz
• TFR valodu apguves principi (Larsena Frīmena 2000):
• Pavēles izteiksme un frāzes ir valodas apguves pamats, jo valodu apgūstam darbībā (Action theory)
• Runātā valoda ir svarīgāka par rakstīto, skolēns sāks runāt kad būs tam nobriedis
• Kļūdas labojam kopīgi, skolēni mācās viens imitējot
• Atmiņa tiek aktivizēta darbojoties (iesaistās abas smadzeņu puslodes)
• Mācības ir daudz efektīvākas, ja tās sagādā prieku nevis trauksmi
• Atsevišķa zināšanu pārbaude nav nepieciešama, jo progress ir acīmredzams
• Fiziski darbojoties samazinām stresu
• Izbaudam komunikācijas prieku
• Motivējam turpmāku valodas apguvi
Suģestopēdija, Georgijs Lozanovs (1970)
• Konteksts: gaiša, krāsaina telpa, plakāti, cepures, maskas, atpūtas krēsli
• Skolēni sāk ar savas jaunās identitātes izveidi: izvēlas sev jaunu vārdu, profesiju,
• skolotājs sasveicinās, lietojot viņu jaunos vārdus, uzdod jautājumus par viņu dzīves vietu, viņi atbild ar jā vai nē
• 1.solis:• Mācību materiāls iesācējiem: • 20 lappušu teksts: gribēt ir varēt!• 1.lpp. dialogs ar tulkojumu• 2.lpp. gramatikas skaidrojums
• 2.solis• skolotājs lasa dialogu, skolēni izbauda valodas
skaņu• 3.solis• skolotājs ieslēdz Mocarta vijoļkoncerta
ierakstu un lasa vēlreiz
• 4.solis• Skolotājs nomaina Mocarta ierakstu pret
Hendeļa Ūdensmuzikas ierakstu un lasa dialogu vēlreiz
• 5.solis• Mājas darbs: pārlasīt dialogu• 6.solis• Nākošā nodarbība, skolēni lasa dialogu
tērpušies maskās
• 7.solis:• Skolēni sēž ap apaļu galdu uz galda ir
rotaļlietas, plakāti pie sienām• 8. solis:• Skolotājs lasa stāstu, skolēni aizpilda tukšās
vietas tekstā, dzied, runājas un klausās Baha muziku
• Principi: Mācīšanās ir produktīvāka pozitīvā atmosfērā
• Skolēni mācās neapzināti viens no otra• Jauna identitāte rada skolēnos drošības sajūtu
• Universālās gramatikas ieguvumi:• gramatika kā kompetence un performance• Valodniecības uzdevums
– no preskriptīva: kopt un veidot valodu (piem. Latvija, Francija)
– kļūst deskriptīvs: valodnieku uzdevums ir izprast un izskaidrot valodu
FUNKCIONĀLISMS (AUSTINS, HALIDEJS, HAIMS 1970TIE GADI)
• Funkcionālisms sociālajās zinātnēs ir nostādne, • ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, • kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, • kuru savstarpējās sadarbības pamatā ir kopīga
vērtību sistēma, • katrai paražai ir kāda funkcija sabiedrības
efektivitātes nodrošināšanā (Ideju vārdnīca 1994)
Halideja (1970:5) saziņas konteksta modelisVārdiem nozīmi piešķir situācija, kurā tie lietoti
(laiks, vieta, dalībnieki, attiecības starp tiem un saziņas mērķi)
Valodas zināšanas tiek nodotas noteiktā sociālā kontekstā ar attiecību palīdzību, piem, vecāki bērniem, skolotāji skolēniem
Sociālais konteksts
Attieksmes un motivācija
Personība: vecums, spējas, pieredze
Indivīda valodas apguves un mācību iespējas
Valodas un citas (sociolingvistiskā, funkcionālā) kompetences
Spoļska akulturizācijas modelis (1989)
• Akulturizācijas modelis ļauj izskaidrot atšķirības pirmās un otrās valodas apguvē: – kapēc mēs visi iemācamies pirmo valodu, bet ne
visi apgūstam otro/svešvalodu– kapēc katram cilvēkam nepieciešams citāds laika
posms valodas apguvei
9.klases eksāmens mazākumtautību skolās
A līmenis Otrajā attēlā (.) ir redzama meitene, (.) kura cienājas ar torti. Viņai priekšā (.) stāv klāts galds, (.) un, manuprāt, (.) tas ir pikniks, jo aizmugurē (.) ir redzami arī citi cilvēki.
E līmenis
Ē, garastāvoklis ira, ka... otrajā attēlā (.) viņi aktīvi spēlē, nopietni (.), viņiem ļoti patīk... bet... pirmajā attēlā viņi ļoti nopietni.
• Funkcionālā valodniecība ne tikai izskaidro valodas apguves procesu, bet arī definē valodas apguves mērķi: funkcionālo (pragmatisko kompetenci)
• Ostina (1962) runas akta teorija (locution, illocution, perlocution) (izskanējušais izteikums, domātais izteikums, izteikuma rezultāts)
• Valodas apguves pirmais jautājums ir: kādām funkcijām bērnam tā ir nepieciešama (Halidejs, 1978: 18-20).
• Informatīvai, Izdomas, Imperatīvai, Interakcijai• Makro un mikrofunkcijas
• Runas stilu var novietot uz taisnes, no pilnīgi paredzama un formalizēta runas stila (frāžainības) līdz pilnīgai jaunradei (entropijai)
• Skolas/augstskolas uzdevums ir valodas formalizēšana, standartizēšana
• Komunikatīvā valodas apguves metode pirmo reizi runas stilu relativizē un validē neformālo runāto valodu un dialektu
• Komunikācijas modeļi:– Lineārais modelis– Interaktīvais modelis– Transaktīvais modelis– Sistēmiskais modelis