Ministru kabineta noteikumi Nr.126
Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§)
Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība
lauksaimniekiem
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5.panta ceturto daļu
1. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai
tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu
(ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem
maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ
Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula
Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES)
Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un
Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr.
1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013).
2. Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus:
2.1. vienoto platības maksājumu;
2.2. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;
2.3. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem;
2.4. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm;
2.5. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām;
2.6. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem;
2.7. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām;
2.8. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem;
2.9. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem;
2.10. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;
2.11. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;
2.12. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām;
2.13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem;
2.14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi;
2.15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem;
2.16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām;
2.17. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu.
3. Lauksaimnieks 2015. un 2016. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus:
3.1. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm;
3.2. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm;
3.3. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām;
3.4. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām;
3.5. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti.
4. Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā
noteiktie gadījumi.
5. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas 2014.
gada 11. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu
atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo
maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula
Nr. 640/2014), 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku
atbalsta dienestā iesniedz:
5.1. detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;
5.2. nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.
6. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1.
punktu pieņem zemkopības ministrs.
7. Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā
izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulas (ES)
Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)
Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības
pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014), 10. pantā noteiktajam.
8. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014 8. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu 2.
punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu,
kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no
kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par
saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā
iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu,
un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti.
9. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu
3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma
valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam pievieno
īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus,
un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu
paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.
10. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.3. vai 3.4.
apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš:
10.1. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā
izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam
iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto
pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un
persona, kas saimniecību nodod;
10.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu
pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam
iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto
pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas,
uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas
saimniecību nodod.
11. Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu
kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos
pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts
budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/201355. pantu.
12. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to
nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 99. pantu.
2. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma
2.1. Vienotais iesniegums 13. Vienoto iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu lauksaimnieks iesniedz
Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā un 3.3., 3.4.
un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu
iesniedz līdz 2015. gada 15. jūnijam. Vienotā iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.
14. Lauksaimnieks informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem vienotajā iesniegumā norāda
atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu,
kurš konkrētajā laukā dominē (pārsniedz 50 procentus) attiecībā pret augiem, kas tajā dabiski iesējušies.
14. Lauksaimnieks informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem vienotajā iesniegumā sniedz
atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu,
kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 15. jūnijam un dominē līdz kārtējā gada 31.
augustam, pārsniedzot 70 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski.
15. Lauksaimnieks, kura rīcībā ir 10 vai vairāk hektāru lauksaimniecības zemes, tai skaitā
lauksaimniecības zeme, kas netiek pieteikta tiešajiem maksājumiem, vienoto iesniegumu un lauku bloku
karti aizpilda Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atbilstoši regulas
Nr. 640/2014 11. pantam.
15. Lauksaimnieks vienoto iesniegumu un lauku bloku karti iesniedz Lauku atbalsta dienesta
elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atbilstoši regulas Nr. 640/2014 11. pantam.”
15.1 Lauksaimnieks, uz kuru neattiecas šo noteikumu 15. punkts, ir tiesīgs vienoto iesniegumu
iesniegt papīra formā, līdz 10. maijam iesniedzot pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā par vienotā
iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes izsniegšanu. Pieprasījumā norāda Lauku atbalsta dienesta
klienta reģistrācijas numuru. Lauku atbalsta dienests vienotā iesnieguma veidlapu un lauku bloku karti
papīra formā izsniedz pieprasījuma iesniedzējiem no 2016. gada 25. aprīļa triju darbdienu laikā pēc
pieprasījuma iesniegšanas.
16. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā
pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar 2016. gadu, veidlapās
ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība.
161. Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši
regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā
iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā,
tostarp par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Iesnieguma
saturs ir noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā.”
17. Grozījumus vienotajā iesniegumā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 15. panta 2. punktu
lauksaimnieks var izdarīt līdz kārtējā gada 15. jūnijam. Pēc šā datuma iesniegtā informācija par izmaiņām
vienotā iesnieguma datos nedod tiesības saņemt nevienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem tiešajiem
maksājumiem, ja iesniegums konkrētā maksājuma saņemšanai par attiecīgo platību nav bijis iesniegts
līdz regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. apakšpunktā minētajam termiņam.
2.2. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma 18. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu lauku
bloku precizēšanai par:
18.1. tādu jaunu lauksaimniecības zemes gabalu iekļaušanu lauku reģistrā vai lauku reģistrā
iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu precizēšanu, kuri kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst
regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem;
18.2. šo noteikumu 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētās ekoloģiski nozīmīgās platības
iekļaušanu vai precizēšanu lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgo platību slānī.
18. Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes gabalu:
18.1. kurš iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā;
18.2. par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienesta
elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauku reģistrā jau iekļautu
lauksaimniecības zemes gabalu vai par jauna lauksaimniecības zemes gabala iekļaušanu lauku reģistrā,
ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un
4. punkta nosacījumiem. Iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā;
18.3. kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz
0,3 hektāri, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32.
panta 2. un 4. punkta nosacījumiem.
18.1 Vienotajā iesniegumā deklarē tikai to šo noteikumu 116.2., 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto
ekoloģiski nozīmīgo platību, kura iekļauta Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu
platību slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta
elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums iekļaušanai lauku reģistrā vai lauku reģistrā
jau iekļautas ekoloģiski nozīmīgas platības precizēšanai atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikumam.”
19. Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši
regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā
iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes (tai skaitā par
lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem) iekļaušanu lauku reģistrā.
20. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz
mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloka platības.
21. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 2. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt
lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka
maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.
21.1 Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā
gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem.
2.3. Kontroles sistēma 22. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un
pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita
veiktās pārbaudes.
23. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm - Lauku atbalsta
dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam vai Lauksaimniecības datu centram veikt pārbaudi
saimniecībā un pēc attiecīgās iestādesLauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma apliecina
atbilstību šo noteikumu 2. un 3. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
24. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar
pārbaudes rezultātiem.
25. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas
Nr. 1306/2013 64. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas
nosacījumu un saistību pārkāpums.
26. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem
rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu
saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajā
regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko
izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar
kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu
(turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas 2014. gada 16. jūnija Īstenošanas
regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem
maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk –
regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību.
27. Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu 2. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajam
atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem
maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto
atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.
28. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai
saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc
pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu
dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to
samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.
29. Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda
kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 59. panta
7. punktam.
30. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni
saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai
nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai.
31. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku
atbalsta dienestāattiecīgajai kompetentajai kontroles iestādei paskaidrojumus vai precizētu informāciju
saistībā ar kontroles ziņojumu.
31.1 Saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 16. panta 1. punktu, ja starpība starp lauksaimnieka
lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 13. punktā minētajā iesniegumā
deklarēto platību ir:
31.1 1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu, piešķiramo atbalstu samazina
par vienu procentu;
31.1 2. lielāka par 30 procentiem, bet nepārsniedz 50 procentu, piešķiramo atbalstu samazina
par diviem procentiem;
31.1 3. lielāka par 50 procentiem, piešķiramo atbalstu samazina par trim procentiem.
3. Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas
darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās) 32. Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā
minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar
regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļu.
32.1 Regulas Nr. 1307/2013 9. panta un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļas nosacījumi attiecas
uz tiešo maksājumu pretendentiem, kuri paši vai ar kuriem saistītās personas atbilst šo
noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām.
(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
32.2 Par saistītām personām uzskatāmas:
32.2 1. divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja:
32.2 1.1. ja vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā
komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā pārsniedz 50 procentus;
32.2 1.2. ja vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai kooperatīvās sabiedrības
daļupaju vērtības katrā no šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vienai un tai
pašai personai;
32.2 2. komercsabiedrība vai kooperatīva sabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un fiziska persona, ja
tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz ir vairāk nekā 50 procenti;kurai pieder vairāk nekā 50 procenti
no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības.
32.2 3. komercsabiedrība vai kooperatīva sabiedrība un zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ja tās
līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz ir vairāk nekā 50 procentu;
32.2 4. zemnieku vai zvejnieku saimniecība un šīs saimniecības īpašnieks;
32.2 5. atvasinātā publiskā persona un komercsabiedrība, ja atvasinātai publiskai personai pieder
vairāk nekā 50 procentu komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības.
32.2 6. divas vai vairākas juridiskas personas, kas pieder vienam īpašniekam.
33. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 4. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu
nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā kopā ar tā saistītajām personām tiešo maksājumu
kopsumma nepārsniedza 5000 euro.
(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
34. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam personas, kas:
34.1. pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā
reģistrētas personas;
34.2. pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas
lidlauku apsaimniekotāji;
34.3. pārvalda pastāvīgus sporta laukumus, ir Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu
reģistrā reģistrētās personas;
34.4. pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes
dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas
teritorijas;
34.5. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās
personas;
34.6. sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas
deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu
reģistrā vai LURSOFT datubāzē, atbilst NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās
klasifikācijas klasei 68.31. vai 68.32. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20.
decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību
statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas
par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006), un personas, kas reģistrētas
Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18.
panta pirmo un otro daļu.
35. Persona atbilst šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā vai ar to
saistītā persona ir reģistrēta kārtējā gada 1. aprīlī vai 1. augustā.
36. Šo noteikumu 34. punktau prasību nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno lauksaimniecības,
veterinārijas un dārzkopības izglītības programmu grupas.
37. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu
lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto
personu kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā
platība ir vismaz 60 hektāri.
37.1 Ja tiešo maksājumu pretendenta vienotajā iesniegumā pieteiktā atbalsttiesīgā lauksaimniecības
zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri, vienotais iesniegums uzskatāms par regulas Nr. 1307/2013 9.
panta 2. punkta trešajā daļā minētā aktīva lauksaimnieka statusa pierādījumu.
38. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu tiešo
maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir
lauksaimnieciskā darbība, ja atbalsta pretendenta un tā saistīto personu apgrozījums no
lauksaimnieciskās darbības veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējā apgrozījuma.
39. Šo noteikumu 38. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir:
39.1. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas
Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;
39.2. neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas
Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi,
ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d"
apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts;
39.3. atbalsts, ko persona saņēmusi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra regulas Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)
Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013) 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a"
apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, 27., 28., 29., 31. un 37. pantu, kā arī jebkurš valsts atbalsts,
kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību.
40. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
41. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
42. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam nav tiesīgas
saņemt šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo
noteikumu 34. punktā minētajos reģistros.
43. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. pantu sagatavo informāciju, kas
nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada
15. septembrim nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu.
44. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma
saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka
statusa pierādījuma deklarāciju (3. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina:
44.1. I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā
noteiktajam kritērijam;
44.2. II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā
noteiktajam kritērijam;
44.3. (svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159).
44.1 Iesniedzot šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, tajā iekļauj informāciju par atbalsta
pretendentu un tā saistītajām personām.
45. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo noteikumu 44.
punktā minētās deklarācijas atbilstību šīs nodaļas nosacījumiem, dienests ir tiesīgs pieprasīt personai
zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.
46. Lai varētu veikt šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks
nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.
47. Persona, kas iesniedz šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību,
atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. panta 1. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par:
47.1. lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli
un akcīzes nodokli;
47.2. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības
nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu.
48. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās
vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts.
48.1 Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības iekļauj atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulas
Nr. 1305/2013 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, kā arī 27.,
28., 29., 31. un 37. pantu.
4. Maksājuma samazinājums 49. Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts
piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu
procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro.
50. Pirms regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku
atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita
iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas
nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
51. Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā
darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības
veidu.
52. Lai piemērotu šo noteikumu 50. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1.
oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām,
kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (4. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei
lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.
53. Persona, kas sniedz šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību,
nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem,
informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu
iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un
uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.
5. Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana 54. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir
mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai
neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam
nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60.
pantu.
55. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta
rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi
ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot
uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un
gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga
platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības
zemes platību.
56. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai
risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks
10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar
apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi.
6. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi 57. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi:
57.1. kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā;
57.2. ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība
ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.
58. Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas
Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir
0,3 hektāri.
59. Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta "a"
apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība:
59.1. ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas
Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens
lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;
59.2. ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un
platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām
prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku
atbalsta shēmas maksājumam;
59.3. ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts
saskaņā ar šo noteikumu 2.15. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un
saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri;
59.4. ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām
piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.16. apakšpunktu, ja katra suga
aizņem mazāk par 0,3 hektāriem;
59.5. ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam aizņem
ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis
nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks,
piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.
60. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam
pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā
valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.
61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības
zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto
atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu
kopsumma ir mazāka par 100 euro.
7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji 62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:
62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;
62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;
62.3. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim
ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas;
62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un
tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai
laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai
nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;
62.5. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks
(izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu,
sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai
nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu
laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi.
63. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot
kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru.
64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju
sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo
cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav
reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas
sistēma.
65. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta
kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja:
65.1. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un
vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai
novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot
šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku;
65.2. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;
65.3. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti
zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim. Par papuvi neuzskata
zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi
attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā
audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā
gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam. Nav
pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo
noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis
informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par
trim vai vairāk procentiem.
66. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji,
tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada
15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita,
izņemot:
66.1. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami
biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā
gada 15. septembrim;
66.2. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās
darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir
noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas
tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;
66.3. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kārtējā
gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada
1. oktobrim;
66.4. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti
kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz 1. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts
augu aizsardzības dienestā;
66.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru
ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada
1. maijam;
66.6. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide,
audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas
uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu 66.
punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.
67. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas,
kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo
stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.
68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem
metriem.
69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru,
– ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo
ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli
to aizņemtajai platībai.
70. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas
starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību
sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.
71. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
72. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platībuas un lauku platības kopsummu, ko vienotajā
iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu
procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā
gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai
valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.
73. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves,
celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus.
8. Savstarpējā atbilstība 74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo
noteikumu 5. pielikumā.
75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides
stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo
noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto
maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam.
8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi 76. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus
lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:
76.1. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā
ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju
klasifikatoru;
76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens
resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk
nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;
76.3. pazemes ūdeņos aizliegts tieši vai netieši (izsūcoties cauri augsnei vai nogulumiežiem)
ievadīt šo noteikumu 5.1 pielikumā minētāsneievada piesārņojošās vielas, arī prioritārās vielas un
šīs vielas saturošus produktus (tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas
līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, biocīdus),bīstamās
vielas, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek
noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī. Šo noteikumu 5.1 pielikumā minēto vielu un šo vielu
saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, lai nepieļautu šo vielu noplūdi un tiešu vai
netiešu emisiju pazemes ūdeņos, to tvertnēm, konteineriem, iepakojumam ir jābūt cieši
noslēgtiem, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos glabā uz pamata, kurā nav plaisas, lai
nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē.;
76.4. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir
lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz
ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;
76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās
darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:
76.5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un
krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus,
sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens
plūsmu gultnē;
76.5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī
drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām
vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;
76.6. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;
76.7. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju –
iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši
aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;
76.8. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj
līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;
76.9. laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot
ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz
30. jūnijam – pārējās teritorijās.
8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma 77. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu
2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta
nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas
Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un
Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma
administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes.
78. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā
savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus.
79. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde
saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu.
80. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var
iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus.
81. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas
rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli
zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.
9. Vienotais platības maksājums 82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas
Nr. 639/2014 35. pantu.
83. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku
atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:
83.1. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā
deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību;
83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo
noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;
83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja
lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē
proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru.
84. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas
Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu.
10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju
platību 85. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku
atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā
saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC)
monitoringā.
86. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā
iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), un
norāda kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas.
Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam
iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:
86.1. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7.
pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu
(kg/ha);
86.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā
norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam
(minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 25 15 kg/ha).
87. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi
vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu
noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8.
pielikums).
88. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto
maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību
iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.
89. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC
monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto
naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju
platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.
90. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta
2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai
veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.
91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru
saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34.
panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu
informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.
11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības
praksi 92. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas
Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu.
93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina
Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu.
94. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt
lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par
pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai
izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007.
gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par
Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam.
95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības
lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz
to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas
Nr. 834/2007 11. pantu.
96. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības
praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām,
izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas
Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā
lauksaimniecības platībā.
11.1. Kultūraugu dažādošana 97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas
Nr. 639/2014 40. pantu.
98. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d"
apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā.
99. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz
lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam.
100. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot
sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu.
100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par
atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" apakšpunktu.
101. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie citur neminēti kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē"
vai "Dažādi kultūraugi nelielā platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no
kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta
pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši
regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību.
102. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas
elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu.
103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas
un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai
tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka
kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā
deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai
ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu.
11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji
104. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar
regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 4342. pantu.
105. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie
ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības
nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu,
par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par
mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to
buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par
to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to
dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas
nosacījumus.
106. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām
ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir
kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē,
izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.
106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas
sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts
ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.
106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par
tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku
atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski
jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms
kārtējā gada 1. februāra.
106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta
dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot
pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas.
106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta
dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"
publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par
trim vai vairāk procentiem.
106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem
lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja
statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja
apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai
attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta
dienests, pamatojoties uz minētajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem, aktualizē
informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.
107. Šo noteikumu 105. un 106. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju
platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā
ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.
108. Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos
zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā
gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.
11.3. Ilggadīgo zālāju saglabāšana 109. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2.,
3., 4. un 5. punktu un regulas Nr. 639/2014 44. pantu.
109.1 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus
un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, vienotajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo
zālāju.
109.2 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus
un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzēja dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai
kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus, arī tad, ja šajā laikposmā zeme bija uzarta un
sākotnēji augušās zāles lopbarības vietā ir iesēta cita zāles lopbarība, vienotajā iesniegumā kārtējā gadā
deklarē kā ilggadīgo zālāju.
109.3 Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda vienotajā
iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 2.
pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu
aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta vienotajā iesniegumā.”
110. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo
lauksaimniecības zemi.
111. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punktam un regulas Nr. 639/2014 43. pantam
Lauku atbalsta dienests aprēķina, un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas
Vēstnesis" publicē informāciju par:
111.1. ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā;
111.2. ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara
attiecības izmaiņām.
112. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies par trim, bet ne
vairāk kā par pieciem procentiem, lauksaimniekam, kas piesakās uz šo noteikumu 2. punktā minēto
atbalstu, ir pienākums nepārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ja
vien nav saņemts Lauku atbalsta dienesta saskaņojums.
113. Šo noteikumu 112. punktā minēto saskaņojumu Lauku atbalsta dienests izsniedz
lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību vai
likvidējot vai samazinot mājlopu skaitu ganāmpulkā par vairāk nekā 50 procentiem pēc stāvokļa kārtējā
gada 15. jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo datumu.
114. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par
pieciem procentiem:
114.1. lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām
izmantojamu zemi;
114.2. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim saskaņā ar regulas
Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu informē lauksaimnieku, kas iepriekšējo divu gadu laikā ir
pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, par
pienākumupunktu informē lauksaimniekupar prasību pārveidot citām vajadzībām izmantojamu
zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu;
114.3. lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 9. jūnijam pēc šādas prasības
saņemšanas.
114.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas
uz lauksaimniekiem, kuri ilggadīgo zālāju platību ir pārveidojuši par zemi, kas nav izmantojama
lauksaimniecībā, atbilstoši valsts iestādes vai publiskas atvasinātas personas lēmumam par zemes
izmantošanas veida maiņu vai šo platību ir apmežojuši.
11.4. Ekoloģiski nozīmīga platība 115. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas
Nr. 1307/2013 46. pantu un regulas Nr. 639/2014 45. un 48. pantu.
116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ekoloģiski nozīmīga platība ir:
116.1. papuvē esoša zeme, kas tiek uzturēta vismaz sešus mēnešus pēc kārtas kārtējā gadā un
vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam;
116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kas aizsargājami saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;
116.3. zeme 0,01 līdz 0,3 hektāru platībā, ko aizņem grupā augoši koki un koku un krūmu
puduri;
116.4. 1–20 metru platas laukmales, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu
gadu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu
seguma, un tās var appļaut. Ja laukmali aizņem zālaugu sugas augi un tā izveidota gar aramzemē
sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs
116.5. dīķi 0,01 līdz 0,1 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10
metru platā joslā;
116.6. (svītrots no 01.01.2016. ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613, sk. grozījumu 2.
punktu);
116.7. zeme, ko aizņem līdz kārtējā gada 15. septembrim labības vai labības un proteīnaugu
pasējā sētas šādas stiebrzāles tīrsējā vai maisījumā – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene,
hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā
auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas
skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;
116.8. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna (Medicago), ragainais
vanagnadziņš (Lotus corniculatus), āboliņš (Trifolium), tostarp sarkanais āboliņš, bastarda
āboliņš un baltais āboliņš, lauka pupas (Vicia faba), vīķi (Vicia), zirņi (Pisum), amoliņš
(Meliotus), austrumu galega (Galega), lupīna (Lupinus) un esparsete (Onobryschis). Slāpekli
piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli
piesaistošajiem kultūraugiem Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas
ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu
klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto
lauksaimniecības produktu ražošanā;
116.9. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis,
vasaras ripsis viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, facēlija vai vasaras vīķi ––, kas iesēti
ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. augustam1. septembrim, un sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā
gada 15. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja vienotajā iesniegumā par
kārtējo un iepriekšējo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs un starpkultūras
augs pieder pie atšķirīgas sugas. Starpkultūru sēklu maisījumā katra kultūrauga sēklu masas
īpatsvars veido vismaz 20 procentus vai katra kultūrauga skaita īpatsvars veido vismaz 20
procentus.
117. Aprēķinot platību, ko aizņem ekoloģiski nozīmīgas platības veidi saskaņā ar regulas
Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktu, izmanto šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina
koeficientus.
118. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punkta
prasību 2015., 2016. un 2017. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā
aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas šo noteikumu 11. pielikumā minētajos pagastos vai
novados.
119. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem (laukmali, dīķikoku
un krūmu grupu), neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un
deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā.
120. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība,
ko aizņem šo noteikumu 116.2., 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētie ainavu elementi, ir viņa īpašumā
vai lietošanā pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā.
121. Dīķus un koku un krūmu grupas uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:
121.1. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai šie ainavas elementi
robežojas ar aramzemi vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp
aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;
121.2. starp dīķi un aramzemi vai starp koku un krūmu grupu ir izvietota laukmale, kas
ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.
122. Laukmales un aizsargājamās koku alejas saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktu
uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošu ekoloģiski nozīmīgu platību, ja to garākā mala
robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā
piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais
zālājs vai ilggadīgais stādījums.
123. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
124. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)
124.1 Ja pārbaudē uz vietas saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski
nozīmīgas platības veids neatbilst situācijai dabā vai ja netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par
ekoloģiski nozīmīgu platību, vai ja deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad
lauksaimnieka rīcībā esošu platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga
platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā
iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu deklarētās ekoloģiski
nozīmīgas platības lieluma sasniegšanai trūkstošo platību. Grupā augošus kokus, koku un krūmu
pudurus, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski
nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes brīdī ir identificējami saimniecībā un
lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai valdījumā.
12. Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem 125. Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks par savas pirmās
dibinātās lauku saimniecības platību vai kontrolē esošās lauku saimniecības, kura ir pārņēmusi pirmo
dibināto saimniecību, platību, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto
iesniegumu, norādot, ka tas pretendē uz attiecīgo maksājumu. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar
kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt maksājumu gados jauniem lauksaimiekiem,
ja tā izveidota:
125.1. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;
125.2. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā esošo lauksaimniecības zemi, un ja:
125.2.1. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības
lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās maksājumam gados jauniem
lauksaimniekiem tiek uzsākts tās likvidācijas process, to pabeidzot ne vēlāk kā līdz kārtējā gada
15. oktobrim;
125.2.2. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi,
nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.
126. Regulas Nr. 1307/2013 50. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē fiziska persona pirmo reizi
saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā
zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām:
126.1. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai
saņemšanai;
126.2. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;
126.3. Valsts ieņēmumu dienestā lauksaimniecisko darbību deklarē kā personas
saimnieciskās darbības jomu vai veidu.reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, norādot
lauksaimniecisko darbību kā personas darbības veidu Valsts ieņēmumu dienestā.
127. Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē:
127.1. viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja
gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31.
decembrim tam pieder vairāk nekā vismaz 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;
127.2. viens vai vairāki jauni lauksaimnieki vienpersoniski, reāli un ilgstoši kontrolē
individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts
iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tie ir
individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir
paraksta tiesības;
127.3. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja
gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31.
decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi –no
tiem pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jaunajiem
lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka
tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem piederošo kapitāldaļu skaits nav mazāks
par 51 procentu ir vairāk nekā 50 procentiem un ir saglabājtas viņu paraksta tiesības.
127.1 Vienotajā iesniegumā norāda šo noteikumu 127. punktā minēto jauno lauksaimnieku vārdu,
uzvārdu un personas kodu.
127.2 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas
apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, viens jaunais
lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts
iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tam pieder vismaz
50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības.
127.3 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē individuālajā (ģimenes)
uzņēmumā vai zemnieku saimniecībā, kas apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta
saņemšanai 2015. un 2016. gadā, jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē tās lēmumus, ja kārtējā
gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim
tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.
Kontrole var tikt īstenota vienpersoniski vai kopīgi ar personām, kas neatbilst nosacījumiem par gados
jaunu lauksaimnieku.
127.4 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas
apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, vairāki jaunie
lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts
iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder
vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta
tiesības. Ja kāds no gados jaunajiem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē
kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem
kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31.
decembrim piederošo kapitāldaļu skaits ir vismaz 50 procentiem un katram atsevišķi – vismaz 20
procenti kā arī saglabājas paraksta tiesības.
128. Ja jaunais lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības,
maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību, kuru norāda
lauksaimnieks, vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana
saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.
129. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo
noteikumu 126.2. un 126.3. apakšpunktā minēto datu atbilstību.
130. Maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā
ar regulas Nr. 1307/2013 50. panta 8. punktu.
131. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 50. panta 9. punktam maksājumu gados jauniem
lauksaimniekiem piešķir vienam atbalsta saņēmējam par ne vairāk kā 90 hektāriem.
131.1 Atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt individuālais (ģimenes) uzņēmums,
zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība ne vairāk kā piecus gadus un ne ilgāk kā līdz gadam, pēc
kura individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai kapitālsabiedrību vairs nekontrolē
neviens jaunais lauksaimnieks, kurš to kontrolēja no 22. maija līdz 31. decembrim gadā, kad tā pirmo
reizi tika apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalstam.
13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts 132. Brīvprātīgu saistīto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku
atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot izvēlēto brīvprātīgā saistītā atbalsta veidu.
132.1 Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs 2015. gadā ir noteikts šo
noteikumu 14.1 pielikumā.
13.1. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm 133. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:
133.1. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada
15. maija;
133.2. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par
lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;
133.3. ganāmpulkā tiek veikta to pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku
pārraudzību vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim un izslaukums no govs, kurai pēdējā
standarta laktācijā, kas noslēgta pārraudzības gadā, no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā
gada 30. septembrim ir vismaz 5500 kilogramu vai – govij bioloģiskās turēšanas apstākļos – 4500
kilogramu. Izslaukuma prasība netiek attiecināta uz pārraudzībā esošām slaucamām govīm, kuru
pirmā standarta laktācija tiek uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā
gada 30. septembrim.
133.3. pārraudzības gadā (no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim)
noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem
aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz
5500 kilogramu vai – govij bioloģiskās turēšanas apstākļos – 4500 kilogramu. Prasību par
izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības
gadā (no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim) un kur pārraudzība veikta
vismaz līdz kārtējā gada 30.septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku
pārraudzību.
134. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā
ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic
saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (tai skaitā par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku
barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai kas iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu
uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā
pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par
piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts
saimniecībā.
135. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktam atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina,
dalot maksimālo brīvprātīga saistītā atbalsta apmēru par slaucamām govīm ar slaucamo govju skaitu, kas
attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.
136. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām
govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no
Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.
137. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi
identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas
Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām
ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/201431. pantā.
138. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 133. apakšpunktā minētajām
prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes
saimniecībās, pārbaudot saimniecību piena izslaukuma kontroles datu, piena realizācijas un
izmantošanas datu uzskaiti, kā arī atbilstību dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām.
Lauksaimniecības datu centrs sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā minēto kontroles ziņojumu un
iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.
139. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam
izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par slaucamām govīm pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu,
kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.
140. Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par
saimniecībās veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar regulas Nr.809/2014 2. panta 2. punktu.
13.2. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par kazām 141. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā
gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.
142. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām piešķir, ja tās:
142.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;
142.2. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15.
maija;
142.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos
aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību.
143. Atbalsta likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina,
dalot maksimālo atbalsta apmēru ar kazu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.
144. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām, un
kazu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu
centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.
145. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai
reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4.
punkta "b"apakšpunktam uzskata par kazām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts
regulas Nr. 640/2014 31. pantā.
146. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam
izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama
pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.
147. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām
piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju
par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.
148. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 141. un 142. punktā minētajām
prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic saimniecībās
pārbaudes, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai
saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai
saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu
centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas
Nr. 809/2014 43. pantu sagatavo kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.
13.3. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par liellopiem 149. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 12.
pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo
šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:
149.1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir
sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas
16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;
149.2. bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir
turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas
dienā;
149.3. zīdītājgovi, ko neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, un kura ir turēta lauksaimnieka
ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.
150. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un
par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un
reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.
151. Brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2.
punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā
gadā dod tiesības saņemt atbalstu.
152. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem, un
to liellopu sarakstu, par kuriem attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības
datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.
153. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti
vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta
4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par liellopiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā
minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.
154. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 149. un 150. punktā minēto atbilstību pārbaudi
saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 42. un 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu.
155. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam
izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās
veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.
156. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem
piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju
par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.
13.4. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par aitām 157. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā
gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.
158. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām piešķir, ja tās:
158.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;
158.2. pieder pie gaļas šķirnes vai kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes (13. pielikums) vai ir
iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;
158.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos
aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;
158.4. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1.
jūlija.
159. Brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu
attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālā atbalsta apmēru ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod
tiesības saņemt atbalstu.
160. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām, un aitu
sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra
lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.
161. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai
reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4.
punkta "b" apakšpunktam uzskata par aitām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts
regulas Nr. 640/2014 31. pantā.
162. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām
piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju
par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.
163. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 157. un 158. punktā minēto atbilstību pārbaudi
saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu, ko iesniedz Lauku
atbalsta dienestā. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes
saimniecībās, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai
saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai
saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu
centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai.
164. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam
izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama
pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.
13.5. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par proteīnaugiem 165. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:
165.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, zirņi, vīķi, lupīna, lucerna, austrumu galega, soja,
kaņepes, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš vai baltais āboliņš;
165.2. ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi vai vīķi, ja zirņu vai vīķu sēklas masas,
augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;
165.3. kas nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.
166. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par
kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga vienotā platības maksājuma saņemšanai.
167. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja:
167.1. kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu
hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;
167.2. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti
enerģijas ieguvei.
168. Šo noteikumu 165.2. apakšpunktā minēto zirņu vai vīķu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta
dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.
169. Saimniecība, kurā audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei, iesniedz informāciju par
lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 83.3.
apakšpunktu un nodrošina atsevišķu uzskaiti par visu saimniecībā iegūto proteīnaugu ieguvi un
izlietošanu.
170. Lauku atbalsta dienests veic šo noteikumu 165. punktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi
saimniecībās, pārbaudot deklarētās informācijas atbilstību situācijai dabā un uzskaitei saimniecībā, un
sagatavo kontroles ziņojumu.
171. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par proteīnaugiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta
2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo
proteīnaugu hektāru skaitu kārtējā gadā.
172. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)
13.6. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem 173. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes
ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un
noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.
174. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:
174.1. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par
vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;
174.2. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir
iegūtas vismaz trīs tonnas kartupeļu cietes.
175. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo
noteikumu 173. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko
nosaka, dalot ar trīs to kartupeļu cietes daudzumu, ko iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam
piegādātājiem kartupeļiem.
175.1 Cietes ražotājs šo noteikumu 173. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim
iesniedz Lauku atbalsta dienestā.
176. Šo noteikumu 175. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta
dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru,
kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 178. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto
kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 14. pielikumā norādīto zemūdens
svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.
177. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs
norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:
177.1. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša
transportlīdzekļa svaru;
177.2. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša
transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20
kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz.
Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts,
bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.
178. Cietes ražotājs un lauksaimnieks (kartupeļu piegādātājs) paraksta kartupeļu pieņemšanas
apliecinājuma dokumentu trijos eksemplāros. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz lauksaimniekam
kartupeļu piegādes brīdī, otru cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta
dienestā, bet trešo uzglabā pats.
179. Kartupeļu pieņemšanas apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju:
179.1. piegādes datums;
179.2. apliecinājuma dokumenta numurs;
179.3. audzēšanas līguma numurs;
179.4. kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;
179.5. transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;
179.6. transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;
179.7. piegādātās kravas bruto svars;
179.8. piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru
un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;
179.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;
179.10. piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars;
179.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svars;
179.12. kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksts.
180. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par cietes kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53.
panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo
cietes kartupeļu hektāru skaitu kārtējā gadā.
181. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas
informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites
informācijai.
182. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam saimniecībā
pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 174.1. apakšpunktam.
183. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu
daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz cietes kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma
dokumenta kopiju un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites
informācijai.
13.7. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem
184. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:
184.1. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes (PB), bāzes (S, SE, E) vai sertificētas (A)
kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;
184.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta pirmsbāzes (PB), bāzes (S, SE, E) vai sertificētas (A,B)
kategorijas sēkla;
184.3. kopējā sēklas kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par
vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.
184.4. no viena hektāra ir iegūtas un sertificētas vismaz astoņas tonnas kartupeļu.
185. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku
apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru
atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132.
punktu.
185.1 Brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir
platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības
dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.
185.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas
kartupeļu apjomu.
185.3 Maksimālo hektāru skaitu, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nosaka, dalot šo
noteikumu 185.2 punktā minēto sertificēto sēklu apjomu ar šo noteikumu 184.4. apakšpunktā noteikto
sēklas kartupeļu ražības rādītāju.
186. Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu
noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014 19.
pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība
radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un
nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks,
lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas
varētu apsekot attiecīgo platību.
187. Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minēto
atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās.
188. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34.
pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu,
kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.
189. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41.
panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada
15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:
189.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;
189.2. kuras atbilst šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minētajām prasībām.
190. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas
Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī
kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā.
13.8. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un
lopbarības augu sēklām 191. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:
191.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene,
daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene,
kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda
āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā,
baltā vai šaurlapu);
191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas
sēkla;
191.3. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā
platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;
191.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.
191.5. no viena hektāra ir iegūts un sertificēts vismaz šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais
attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjoms.
192. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību
lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru
atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132.
punktu.
192.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām
pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts
augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.
192.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto
attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
192.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks
līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts
par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā
gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
192.4 Maksimālo hektāru skaitu, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nosaka, dalot šo
noteikumu 192.2 vai 192.3 punktā minēto sertificēto sēklu apjomu ar šo noteikumu 14.2 pielikumā
noteikto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu ražības rādītāju.
193. Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par
lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas
Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu,
ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības,
kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos,
lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības
dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.
194. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu
191.1. un 191.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.
195. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34.
pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām
pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu
aizsardzības dienestā.
196. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un
"h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15.
maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:
196.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;
196.2. kuras atbilst šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minētajām prasībām.
197. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām
saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta
apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.
13.9. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu 198. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:
198.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.),
rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas
(Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum
Moench);
198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
labības sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;
198.3. kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem
šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam
platības maksājumam;
198.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.
198.5. no viena hektāra ir iegūts un sertificēts vismaz šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais
attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjoms.
199. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei,
sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši
vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā.
199.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība,
kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā
pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.
199.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto
attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
199.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks
līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts
par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā
gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.
199.4 Maksimālo hektāru skaitu, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nosaka, dalot šo
noteikumu 199.2 vai 199.3 punktā minēto sertificēto sēklu apjomu ar šo noteikumu 14.2 pielikumā
noteikto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu ražības rādītāju.”.
200. Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu
noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr.640/2014 19. pantā minētā
neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies
nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi
laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to
pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas
varētu apsekot attiecīgo platību.
201. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu
198.1. un 198.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.
202. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34.
pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to
saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.
203. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un
"h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15.
maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:
203.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;
203.2. kuras atbilst šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minētajām prasībām.
204. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas
Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī
kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.
13.10. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem 205. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:
205.1. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par
vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;
205.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.
206. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo
noteikumu 205. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā.
207. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta
2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto
atbalsttiesīgo hektāru skaitu.
13.11. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi
208. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja
kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi
(Brassica rapa) apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta
vienotajam platības maksājumam.
209. Nosakot vasaras rapša un vasaras ripša atbalstiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu
saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 3. punktu.
210. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo
noteikumu 208. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.
211. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par vasaras rapsi un vasaras ripsi saskaņā ar regulas
Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī
kopējo atbalsttiesīgo vasaras rapša un vasaras ripša hektāru skaitu kārtējā gadā.
212. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)
13.12. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem 213. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:
213.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus,
galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus,
burkānus, galda rāceņus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus,
melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus,
patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, parastās jeb dārza pupiņas,
skābenes, rabarberus, spinātus, vai mārrutkus, parastās dilles vai salātus;
213.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem
aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam
platības maksājumam;
213.3. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.
214. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo
noteikumu 213. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.
215. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53.
panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo
dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību.
13.13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām 216. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:
216.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus,
saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes,
upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes vai kazenes;
216.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu
stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam
platības maksājumam.
217. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo
noteikumu 216. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.
218. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas
Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī
kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību.
14. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma 219. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu.
220. Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas
Nr. 1307/2013 63. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.
221. Lauksaimnieks, kas vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, saskaņā ar regulas
Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktu un regulas Nr. 809/2014 19. panta 1. punktu līdz 2015. gada 15.
jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, izdarot atzīmi par pieteikšanos mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.
(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
222. Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados,
lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un ir iesniedzis šo noteikumu 221.
punktā minēto vienoto iesniegumu, katru gadu iesniedz vienoto iesniegumu, apstiprinot, ka iepriekšējā
gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai norādot attiecīgās izmaiņas.
223. Ja lauksaimnieks vēlas izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, viņš par to rakstiski
informē Lauku atbalsta dienestu.
224. Ja lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vēlas pieteikties šo
noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā un 13. nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem 2016. gadā vai
turpmākajos gados, viņš līdz attiecīgā gada 22. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par
izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopā ar vienoto iesniegumu. Ja lauksaimnieks to
izdara 25 dienu laikā pēc 22. maija, viņam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas
Nr. 640/2014 13. pantu.
(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
225. Lauksaimnieks, kas piesakās dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15.
jūnijam kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu dalībai mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmā (15. pielikums), norādot, ka nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību
gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.
(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
226. Uzskatāms, ka lauksaimnieks pēc 2011. gada 18. oktobra nav mākslīgi radījis apstākļus
priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma, ja ir piemērojams viens no
šādiem nosacījumiem:
226.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā
pirmo reizi ir iesniegts pirms 2011. gada 18. oktobra, un pēc minētā datuma atbalsttiesīgās
lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem;
226.2. 2015. gadā vienotajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst
regulas Nr. 1307/2013 32. pantam, veido vismaz piecus hektārus;
226.3. 2015. gadā vienotajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo
maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas atbalstu, ko lauksaimnieks
būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam
atbalstam, ir vismaz 500 euro;
226.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību
kopumā, nevis daļēji, un tā ietver regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā
minētās vienības;
226.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai
mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;
226.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
227. Ja lauksaimnieks neatbilst šo noteikumu 226. punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pierāda,
ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību
gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.
228. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 225. punktā minēto informāciju un līdz 2016. gada
1. maijam informē lauksaimnieku par iekļaušanu vai par atteikumu iekļaut mazo lauksaimnieku atbalsta
shēmā.
(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
229. Ja šo noteikumu 228. punktā minētā lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam
nepieciešama papildu informācija, lauksaimnieks to iesniedz 21 dienas laikā pēc pieprasījuma
saņemšanas.
230. Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju un tas ir konstatēts:
230.1. pirms maksājumu piešķiršanas par 2015. gadu, lauksaimniekam tiek atteikta dalība
mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;
230.2. kādā no nākamajiem gadiem pēc 2015. gada, lauksaimniekam ir jāatmaksā mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmā saņemtais atbalsts pilnā apmērā un jāsamaksā regulas
Nr. 809/2014 7. pantā noteiktie procenti.
230.1 Tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu nav nododamas citai personai, izņemot gadījumu,
kad saimniecību pārņem tikai viena persona mantošanas ceļā no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmā, pārņemot visus saimniecības atbalsttiesīgos lauksaimniecības zemes
hektārus, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu. Persona, kas
pārņem tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu brīvā
formā par tiesību pārņemšanu un mantojumu apliecinošu dokumentu kopiju, uzrādot oriģinālu.
(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
15. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts
atbalsts
15.1. Vispārīgie nosacījumi 231. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1. novembrim
publicē šo noteikumu 242., 245. un 248. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes.
232. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē
tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr.1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un
reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes
Regulu (EK) Nr. 820/97.
233. Šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas:
233.1. atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas
nosacījumiem;
233.2. līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu.
(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
233.1 Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta maksimālais apmērs
2015. gadā ir noteikts šo noteikumu 16.1 pielikumā.
(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)
15.2. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm 234. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:
234.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes
dzīvnieku un pieder ganāmpulkam, kurā tiek audzēti teļi gaļas ražošanai;
234.2. par govi, kuras šķirne nav minēta šo noteikumu 16. pielikumā, ja govi neslauc, bet
izmanto teļu zīdīšanai;
234.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma, kura vēl nav atnesusies.
235. Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232.
punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:
235.1. pirms šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku
atbalsta dienestā lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu234.
punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis;
235.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 234. punktā minētajām govīm un telēm,
lauksaimnieks no kārtējā gada 15. maija līdz 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā
iesniegumu (17. pielikums);
235.3. šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits
nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā
(kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 235. punktā minētās zīdītājgovis un teles). Teles,
kas pieteiktas maksājumam, nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku
skaita;
235.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 235.3. apakšpunktā minēto
dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 235.2. apakšpunktā
minētā iesnieguma iesniegšanas.
236. Ja šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka
ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 20 dienu laikā pēc
minēto apstākļu rašanās aizstāj ar šo noteikumu 234. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu
dzīvnieku. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz
to Lauku atbalsta dienestā.
237. Jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govīm un zīdītājgovīm) šo noteikumu 234. punktā minētajam
maksājumam atbilstošos dzīvniekus Lauksaimniecības datu centrs nosaka, izmantojot informāciju par:
237.1. piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā pēc stāvokļa kārtējā gada 31.
decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 234. punktā minēto maksājumu attiecīgajā
gadā;
237.2. realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;
237.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja
šāda informācija nav pieejama, izmanto izslaukuma rādītāju – 4796 kilogrami.
238. Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā,
Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 237. punktā minēto informāciju, izmanto šādu
aprēķina metodiku:
238.1. realizētā piena daudzumam nepieciešamo slaucamu govju skaitu nosaka, aprēķinot
realizētā piena daudzuma attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem
ganāmpulkiem – attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – izslaukuma rādītājs (4796
kilogrami));
238.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktā ganāmpulkā (ar
slaucamām govim un zīdītājgovīm) nosaka, no kopējā govju skaita atņemot to slaucamo govju
skaitu, kuras nepieciešamas realizētā piena daudzuma iegūšanai.
238.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar zīdītājgovju
skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.
(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)
15.3. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm 239. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232.
punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:
239.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā ganāmpulkā ir vismaz 10 aitu mātes, kas saskaņā ar
Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;
239.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā
iesniegumu (18. pielikums) par aitu māšu skaitu 1. jūlijā;
239.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 239.2. apakšpunktā minētajā
iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienas, skaitot no kārtējā gada 16. jūlija.
240. Ja šo noteikumu 239.3. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka
ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc
minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu
dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta
dienestā.
240.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar aitu māšu skaitu,
kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.
(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)
15.4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par platībām
241. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu,
kas:
241.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām
2006. gadā;
241.2. 2006. gadā ir noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.
242. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests
aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:
Mplatība = Nplatība x 0,995
, kur Qplatība
Mplatība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likme (euro/ha);
Nplatība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta apmērs par platībām
valstī kārtējā gadā (euro);
Qplatība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.
243. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits
kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 241. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks
atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības
maksājuma saņemšanas nosacījumiem.
15.5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par laukaugu platībām 244. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par
hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām
2009. gadā.
245. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta
dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:
Mplatība= Nplatībax 0,995
, kur Qplatība
Mplatība– atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likme (euro/ha);
Nplatība– kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām
apmērs valstī kārtējā gadā (euro);
Qplatība– kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 244.punktu.
246. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits
kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 244. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks
atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst
vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.
15.6. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par kartupeļu cieti 247. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu
kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam
par kartupeļu cieti 2011. gadā.
248. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta
dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:
M tonna = N tonna x 0,995
, kur Q tonna
M tonna – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likme (euro/tonna);
N tonna – kopējais maksimālais pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti
apmērs valstī kārtējā gadā (euro);
Q tonna – kopējais maksājumam atbilstošais kartupeļu cietes daudzums tonnās valstī saskaņā ar šo
noteikumu 247. punktu.
16. Noslēguma jautājumi 249. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumus Nr. 139
"Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu
ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 65. nr.; 2014, 65., 174. nr.).
250. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus 2015. gadā piemēro tām aizsargājamām
ekoloģiski jutīgo zālāju platībām, kas kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku
identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pēc stāvokļa 2015. gada 1. martā.
251. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
252. Lauksaimniekam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumiem Nr. 139
"Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā tiešā atbalsta shēmu
ietvaros" ir iesniedzis Lauku atbalsta dienestā iesniegumu īpašā atbalsta saņemšanai par pienu
2013./2014. kvotas gadā (no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam), piegādes kvotas apjomu
nosaka pēc pielāgošanas.
253. Lauksaimnieks, kura rīcībā ir mazāk nekā 10 hektāru lauksaimniecības zemes un kurš objektīvu
apstākļu dēļ nevar iesniegt vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās
sistēmā, var iesniegt vienoto iesniegumu papīra formā, līdz 10. maijam iesniedzot pieprasījumu Lauku
atbalsta dienestā par vienotā iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes izsniegšanu. Pieprasījumā
norāda Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru. Lauku atbalsta dienests vienotā iesnieguma
veidlapu un lauku bloku karti papīra formā izsniedz pieprasījuma iesniedzējiem no 25. aprīļa triju
darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.”
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Vienotā iesnieguma minimālās satura prasības
(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Vienotajā iesniegumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz
atbalstu, jo īpaši:
1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas
numuru;
2) ziņas par attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un (vai) lauku attīstības pasākumiem,
par kuriem lauksaimnieks iesniedz iesniegumu;
3) informāciju par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem,
norādot lauka numuru, lauku bloka numuru, lauka platību, zemes izmantošanas veidu (kultūras
kods) atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;
4) lauku bloku karti, kurā nepārprotami identificējami lauksaimnieka rīcībā esošie
lauksaimniecības zemes gabali un nelauksaimniecības zemes gabali, kas pieteikti atbalstam;
5) norādi par to, ka uz lauksaimnieku attiecināmi šo noteikumu 3. nodaļas nosacījumi
(aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai nepieciešamā informācija);
6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un par to, ka lauksaimniekam ir
zināmi nosacījumi, kas attiecas uz konkrētajām tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības
pasākumiem, un viņš apņemas tos ievērot.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts
(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
EN
P s
lāp
ekli
pie
sais
toši
ku
ltū
rau
gi
BS
A p
ar p
rote
īnau
gie
m
BS
A p
ar v
asar
as r
apsi
un
vas
aras
rip
si
BS
A p
ar s
erti
ficē
tu l
abīb
as s
ēk
lu
BS
A p
ar s
erti
ficē
tu s
tieb
rzāļ
u,
lop
bar
ības
aug
u s
ēklu
BS
A p
ar d
ārze
ņie
m
BS
A p
ar a
ug
ļiem
un
og
ām
bio
loģ
isk
ās d
audzv
eid
ības
uzt
urē
šan
a
zālā
jos
vid
i sa
ud
zējo
šu m
eto
žu l
ieto
šan
a
dār
zkop
ībā
sau
dzē
joša
s v
ides
izv
eid
e, a
udzē
jot
aug
us
nek
tāra
ieg
uv
ei
rug
āju
lau
ks
ziem
as p
erio
dā
bio
loģ
isk
ā la
uk
saim
nie
cīb
a
mak
sāju
mi
apg
abal
iem
, k
uro
s ir
dab
as v
ai
citi
sp
ecif
isk
i ie
rob
ežo
jum
i
1. Graudaugi
1.1. Auzas 140 x x x x
1.2. Auzas ar
stiebrzāļu pasēju 141 x x x
1.3. Kvieši, vasaras 111 x x x x
1.4. Kvieši, vasaras, ar
stiebrzāļu pasēju 113 x x x
1.5. Kvieši, ziemas 112 x x x x
1.6. Mieži, vasaras 131 x x x x
1.7. Mieži, vasaras, ar
stiebrzāļu pasēju 133 x x x
1.8. Mieži, ziemas 132 x x x x
1.9. Rudzi 121 x x x x
1.10. Tritikāle, vasaras 150 x x x x
1.11. Tritikāle, vasaras,
ar stiebrzāļu
pasēju
152 x x x
1.12. Tritikāle, ziemas 151 x x x x
1.13. Griķi 160 x x x x x
1.14. Griķi ar
tauriņziežu pasēju 161 x x x x x
1.15. Graudaugu un
zirņu vai vīķu
maisījums ar
stiebrzāļu pasēju,
kur proteīnaugi >
50 %
446
x x x
1.16. Graudaugu un
zirņu vai vīķu
maisījums, kur
445
x x x x
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
proteīnaugi > 50
%
2. Zālāji
2.1. Stiebrzāļu un
lopbarības
zālaugu
maisījumi
2.1.1. Ilggadīgie zālāji3 710 x x x
2.1.2. Aramzemē sētu
stiebrzāļu vai
lopbarības
zālaugu maisījums
720 x x
2.2. Stiebrzāles
tīrsējā
2.2.1. Pļavas timotiņš
sēklas ieguvei 731 x x x
2.2.2. Pļavas auzene
sēklas ieguvei 732 x x x
2.2.3. Hibrīdā airene
sēklas ieguvei 733 x x x
2.2.4. Daudzziedu
viengadīgā airene
sēklas ieguvei
734 x x x
2.2.5. Sarkanā auzene
sēklas ieguvei 735 x x x
2.2.6. Ganību airene
sēklas ieguvei 736 x x x
2.2.7. Niedru auzene
sēklas ieguvei 737 x x x
2.2.8. Pļavas skarene
sēklas ieguvei 738 x x x
2.2.9. Kamolzāle sēklas
ieguvei 739 x x x
2.2.10
.
Citur neminētas
stiebrzāles 713 x x
2.2.11 Auzeņairene
sēklas ieguvei 761 x x x
3. Tauriņzieži, tai
skaitā pākšaugi
tīrsējā
3.1. Sarkanais āboliņš 723 x x x x x x
3.2. Baltais āboliņš 724 x x x x x x
3.3. Bastarda āboliņš 725 x x x x x x
3.4. Lucerna 726 x x x x x
3.5. Austrumu galega 727 x x x x x
3.6. Ragainais
vanagnadziņš 728 x x x x x
3.7. Amoliņš 729 x x x x x
3.8. Esparsete 714 x x x x x
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
3.9 Lauka pupas 410 x x x x x x
3.10. Zirņi 420 x x x x x x
3.11. Lupīna (saldā jeb
dzeltenā, baltā,
šaurlapu)
430 x x x x x x
3.12. Vīķi, vasaras 441 x x x x x x
3.13. Vīķi, ziemas 442 x x x x x x
3.14. Soja 443 x x x
4. Zaļmasas augi un
lopbarības
sakņaugi
4.1. Kukurūza
biogāzes ieguvei 791 x
4.2. Citur neminēta
kukurūza 741 x x x
4.3. Lopbarības bietes,
cukurbietes 831 x x
5. Eļļas augi un
šķiedraugi
5.1. Kaņepes 170 x x x x
5.2. Lini, šķiedras 310 x x x
5.3. Lini, eļļas 330 x x x
5.4. Rapsis, vasaras 211 x x x x
5.5. Rapsis, ziemas 212 x x x
5.6. Ripsis, vasaras 213 x x x x
5.7. Ripsis, ziemas 214 x x x
6. Dārzeņi
6.1. Sēklas kartupeļi 821 x x x
6.2. Cietes kartupeļi 825 x x x
6.3. Kartupeļi, kas
citur nav minēti 820 x x x
6.4. Tomāti 826 x x x x
6.5. Ziedkāposti 842 x x x x
6.6. Citur neminēti
kāposti (baltie vai
sarkanie
galviņkāposti,
rožu jeb Briseles
kāposti, galda
kolrābji,
sparģeļkāposti,
virziņkāposti jeb
Savojas kāposti,
lapu kāposti,
brokoļi, Pekinas
kāposti), izņemot
870 x x x x
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
lopbarības
kāpostus
6.7. Burkāni 843 x x x x
6.8. Galda bietes,
mangolds (lapu
bietes)
844 x x x x
6.9. Gurķi un
kornišoni 845 x x x x
6.10. Sīpoli, šalotes
sīpoli, maurloki,
lielloku sīpoli un
batūni
846 x x x x
6.11. Ķiploki 847 x x x x
6.12. Puravi 849 x x x x
6.13. Galda rāceņi,
turnepši 851 x x x x
6.14. Galda kāļi 856 x x x x
6.15. Selerijas 852 x x x x
6.16. Redīsi un melnie
rutki 853 x x x x
6.17. Pētersīļi 854 x x x x
6.18. Pastinaks 855 x x x x
6.19. Dārza ķirbis,
cukīni, kabači,
patisoni
857 x x x x
6.20. Vīģlapu, lielaugļu,
muskata ķirbis 858 x x x x
6.21. Parastās jeb dārza
pupiņas 859 x x x x
6.22. Skābenes 860 x x x x
6.23. Spināti 862 x x x x
6.24. Mārrutki 863 x x x x
6.25. Salāti 864 x x x x
6.25.1 Parastās dilles 874 x x x x
6.26. Topinambūri 865 x x x
6.27. Paprika 867 x x x
6.28. Baklažāni 868 x x x
6.29. Sparģeļi 869 x x x
6.30. Dārzeņi, ja
vienlaidu platībā
augošas BSA2
atbalsttiesīgās
dārzeņu
kultūraugu sugas
katra aizņem
mazāk par 0,3 ha
un kopējā
871 x x x x
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
saimniecības
aramzemes platība
nav lielāka par 10
ha8
7. Augļi un ogas
7.1. Zemenes 926 x x x x
8. Ilggadīgie
stādījumi
8.1. Ābeles 911 x x x x
8.2. Bumbieres 912 x x x x
8.3. Saldie un skābie
ķirši 932 x x x x
8.4. Plūmes 914 x x x x
8.5. Aronijas 918 x x x x
8.6. Smiltsērkšķis 919 x x x x
8.7. Avenes 921 x x x x
8.8. Upenes 922 x x x x
8.9. Sarkanās un baltās
jāņogas 933 x x x x
8.10. Krūmmellenes
(zilenes) 924 x x x x
8.11. Lielogu dzērvenes 934 x x x x
8.12. Ērkšķogas 927 x x x x
8.13. Krūmcidonijas 928 x x x x
8.14. Kazenes 929 x x x x
8.15. Dārza pīlādži 931 x x x x
8.16. Vīnogas 935 x x x x
8.17. Augļu koki un
ogulāji (izņemot
zemenes), ja
vienlaidu platībā
augošas BSA2
atbalsttiesīgās
augļu koku un
ogulāju sugas
katra aizņem
mazāk par 0,3 ha
950 x x x x
8.18. Citur neminēti
ilggadīgie
stādījumi4
952 x x x
8.19. Kokaugu
stādaudzētavas
lauksaimniecības
zemē
640 x
8.20. Rabarberi 861 x x x x
9. Īscirtmeta
atvasāji,
enerģijas augi
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
9.1. Apse 644 x
9.2. Kārkli 645 x
9.3. Baltalksnis 646 x
9.4. Miežabrālis 641 x
9.5. Klūdziņprosa 642 x
10. Pārējie
10.1. Garšaugi un
kultivēti
ārstniecības augi
(parastā dille,
fenhelis, baziliks,
timiāns, ķimenes,
estragons,
sierāboliņš, anīss,
majorāns, oregano
jeb raudene,
salvija, sējas
koriandrs jeb
kinza, izops,
kumelīte,
kliņģerīte,
cigoriņš,
piparmētra,
pupumētra,
vērmele, lofants,
naktssvece,
deviņvīru spēks,
ābolmētra,
citronmelisa,
tauksakne,
mārdadzis,
ehinācija,
ārstniecības
lupstājs,
dižzirdzene,
raspodiņš, sirds
mātere,
ārstniecības
gurķene)
848 x x x
10.1.1 Sierāboliņš 880 x x x
10.1.2 Kumelīte 881 x x x
10.1.3 Kliņģerīte 882 x x x
10.1.4 Cigoriņš 883 x x x
10.1.5 Ārstniecības
gurķene 884
x x x
10.1.6 Sējas koriandrs
jeb kinza 877 x x x
10.1.7 Ķimenes 878 x x x
10.1.8 Mārdadzis 879 x x x
10.2. Sinepe 215 x x x
Nr.
p.k.
Kultūraugi, zemes
izmantošanas
veids
Kods1
Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var
izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
10.3. Sinepe ar
tauriņziežu pasēju 216 x x x
10.4. Facēlija 715 x x x x x
10.5. Facēlija ar
tauriņziežu pasēju 716 x x x x
10.6. Citi kultivēti
nektāraugi
(ežziede,
biškrēsliņš,
pūķgalve, melisa,
daglītis, dedestiņa,
kaķumētra)
930 x x x x
10.7. Papuve 610 x x
10.8. Dažādi kultūraugi
nelielā aramzemes
platībā jeb vairāki
kultūraugi, audzēti
vienlaidu laukā, ja
katrs no
kultūraugiem
attiecīgajā laukā
aizņem mazāk par
0,3 ha45
811 X X x x
10.9. Pārējie citur
neminētie
kultūraugi, sēti
tīrsējā aramzemē4
872 x x
10.10. Pārējie citur
neminētie
kultūraugi, sēti kā
kultūraugu
maisījums
aramzemē
873 x x
10.11. Lauksaimniecībā
izmantojamā
zeme, par kuru
kārtējā gadā nevar
saņemt atbalstu6
620
10.12. Ilggadīgie
stādījumi vai
aramzeme,
izņemot
aramzemē sētus
zālājus75, ko
lauksaimnieks
deklarē,
piesakoties mazo
lauksaimnieku
atbalsta shēmas
maksājumam
101 x
Piezīmes. 1 Kods – kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods. 2 ENP (slāpekli piesaistoši kultūraugi) – ekoloģiski nozīmīga platība ar slāpekli piesaistošiem
kultūraugiem, BSA – brīvprātīgs saistītais atbalsts. 3 Ilggadīgie zālāji ir zālāju platības, kas līdz 2014. gadam deklarētas kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie
ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu
stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas,
ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie
ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās
darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni. 4 Persiki, aprikozes, plūškoki, irbenes, korintes, sausserži (ēdamo augļu šķirnes), kizili, aktinīdijas,
citronliānas, lazdas (ēdamo augļu šķirnes) u.c. 54 Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10
hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem
kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44.
panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu 101.
punktu.5 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2.
apakšpunktu. 6 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, – lauksaimniecības zemes
platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai
zāle nav pļauta, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis). 7 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2.
apakšpunktu.
2.1 pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Iesniegums jaunu lauku un ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanai
lauku reģistrā
Iesniegumā jaunu lauku un jaunu ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanai lauku reģistrā iekļauj sekojošu
informāciju:
1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru,
Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) informāciju par jauno lauku un jauno ekoloģiski nozīmīgo platību – novadu, pagastu, lauku bloka
numuru vai kadastra numuru;
3) norāda šo noteikumu 116.2, 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto ekoloģiski nozīmīgās platības
veidu, kurš iekļaujams Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu platību slānī;
4) nepieciešamības gadījumā pievieno piezīmes.
3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācija
1. Informācija par klientu
(Aizpildīt drukātiem burtiem)
Vārds
Uzvārds
Personas kods –
Firma (nosaukums)
Reģistrācijas
numurs
LAD klienta
reģistrācijas
numurs
Mobilā vai fiksētā
tālruņa numurs
E-pasta adrese
Deklarācijā iekļauta informācija par šādām atbalsta pretendenta saistītajām personām (norāda
personas vārdu, uzvārdu vai firmu un personas kodu vai reģistrācijas numuru):
Personu, uz kuru attiecas Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo
maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 34. punktā minētās darbības jomas, uzskatīs par
aktīvu lauksaimnieku, ja tā iesniegs pierādījumus, kas sagatavoti atbilstoši paraugam šīs
deklarācijas I vai II daļā, vai norādīs atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10.marta noteikumu Nr.
126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punkta kritērijam.
2. Iesniegtais pierādījums
(Atbilstošo atzīmēt ar "X")
Deklarācijas I daļa
Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes
2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par
lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās
lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)
Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), 9. panta
2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tā aizpilda deklarācijas I daļu.
Deklarācijas II daļa
Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10.
marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 3837.
punktā noteiktajam kritērijam, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas
"c" apakšpunktā noteiktajam, tā aizpilda deklarācijas II daļu.
Ja persona apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo
maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 3738. punktā noteiktajam kritērijam, kas
atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktā noteiktajam –
kārtējā gadā atbalstam pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz
60 hektāri –, deklarācijas daļas nav jāaizpilda.
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums . . 2 0 . Paraksts
I daļa
Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a"
apakšpunktā noteiktajam kritērijam – gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem
ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.
Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt I daļas aizpildīšanas instrukciju)
Pārskata gads, par kuru sniegta informācija
1. postenis. Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības, tai
skaitā
,
1.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās
darbības
,
1.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no
nelauksaimnieciskās darbības
,
1.3. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko
darbību
,
2. postenis. Tiešie maksājumi ,
3. postenis. Tiešo maksājumu daļa no ieņēmumiem, kas gūti
no nelauksaimnieciskām darbībām, %
,
Aprēķina: (2. postenis : 1. postenis) x 100 %
Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 3. postenī norādītais rādītājs ir 5 %
vai vairāk (tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no ieņēmumiem, kas gūti no
nelauksaimnieciskām darbībām).
I daļas aizpildīšanas instrukcija
Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas I daļā, iepazīstieties ar
deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.
Ieņēmumus veido:
• neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem
atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;
• pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;
• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.
1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visus tos ieņēmumus par
pēdējo noslēgto pārskata gadu, kuri nav ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības (skatīt
skaidrojumu "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības").
Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir ieņēmumi, ko lauksaimnieks guvis no
lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tie ir:
• ieņēmumi no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti")
ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas
lauksaimniecības nolūkā;
• ieņēmumi no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar
šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;
• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa
pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests.
Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības
darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna.Lauksaimniecības
produkti nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa
Regulas Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības
produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr.
614/2009, 1. pielikumā (turpmāk – regula Nr.510/2014), un ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī
"Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".
1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums
no nelauksaimnieciskās darbības", 1.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās
darbības" un 1.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.
1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta
maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko
darbību, par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju. Ja Lauku atbalsta dienesta
rīcībā ir informācija par personas saņemtajiem atbalsta maksājumiem par nelauksaimniecisko darbību,
tas šo summu personai paziņo.
2. postenī "Tiešie maksājumi" norāda Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju par tiešo
maksājumu summu. To aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. panta 1. un 2. punktu.
II daļa
Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c"
apakšpunktā noteiktajam kritērijam un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr.
126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā noteiktajam
kritērijam, ka personas darījumdarbības vai personas galvenie mērķi ir lauksaimnieciskā darbība, ja
kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par
kuru ir pieejami šādi pierādījumi, ir vismaz viena trešā daļa no kopējā apgrozījuma pēdējā noslēgtajā
pārskata gadā.
Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt II daļas aizpildīšanas instrukciju)
Pārskata gads, par kuru sniegta informācija
1. postenis. Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības, tai
skaitā:
,
1.1. postenis. Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās
darbības
,
1.2. postenis. Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko
darbību
,
2. postenis. Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības,
tai skaitā
,
2.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās
darbības
,
2.2. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko
darbību
,
3. postenis. Kopējais apgrozījums ,
Aprēķina: 1. postenis + 2. postenis
4. postenis. No lauksaimnieciskām darbībām gūtā
apgrozījuma daļa no kopējā apgrozījuma
,
Aprēķina: 1. postenis : 3. postenis
Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 4. postenī norādītais rādītājs ir
0,3333 vai lielāks (kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām, ir vismaz
1/3 no kopējā apgrozījuma).
II daļas aizpildīšanas instrukcija
Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas II daļā, iepazīstieties ar
deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.
Apgrozījumu veido:
• neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem
atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;
• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.
Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir apgrozījums, ko lauksaimnieks saņēmis no
lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tas ir:
• neto apgrozījums no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības
produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un
turēšanas lauksaimniecības nolūkā;
• neto apgrozījums no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes,
ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;
• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa
pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests. Šo summu
norāda 1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību".
Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības
darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna.Lauksaimniecības
produkti nav arī tie produkti, kas minēti regulas Nr. 510/2014 1. pielikumā, un apgrozījums no tiem
jānorāda 2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības".
1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto
apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" un 1.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko
darbību" kopsummu.
2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visu to apgrozījumu par
pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav iekļaujams 1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās
darbības" (skatīt skaidrojumu "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības").
2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 2.1. posteņa "Neto
apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" un 2.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par
nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.
2.2. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta
maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav 1.3. postenī norādītie "Atbalsta maksājumi par
lauksaimniecisko darbību", par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.
4.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Deklarācija par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas
saistītas ar lauksaimniecisko darbību 1. Informācija par klientu
(Aizpildīt drukātiem burtiem)
Vārds
Uzvārds
Personas kods
-
Firma (nosaukums)
Reģistrācijas numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs
E-pasta adrese
Gads, par kuru sniegta informācija
Nr.
p. k.
Darbinieka
personas
kods
Vārds,
uzvārds
Darba
alga
pirms
nodokļu
nomaksas
(euro)
Aprēķinātās
darba devēja
valsts sociālās
apdrošināšanas
obligātās
iemaksas
(euro)
Uzņēmējdarbības
riska valsts
nodeva
(euro)
Nostrādāto
stundu skaits,
veicot
lauksaimniecisku
darbību
Ar
darbaspēka
algošanu
saistītie
izdevumi
(4 + 5 + 6)
1 2 3 4 5 6 7 8
Gadā kopā
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums . . 2 0 1 5 . Paraksts
2. Deklarācijā minēto terminu skaidrojums un deklarācijas aizpildīšanas kārtība
Lauksaimnieciskā darbība ir savā saimniecībā veikta darbība:
• lauksaimniecības produktu* ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana,
dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkā;
• savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrāde, ja ar šādu produktu
pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*.
* Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību
1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti
nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES)
Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu
pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009,
1. pielikumā. Ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".
Darba alga pirms nodokļu nomaksas ir alga pirms darba ņēmēja nodokļu nomaksas. 4. ailē
norāda darba ņēmējam par lauksaimniecisku darbību veikšanu izmaksātās darba algas, kā arī par
ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirtās naudas summu. Attiecīgā summa atbilst veiktajam
lauksaimnieciskās darbības apjomam periodā, par kuru tiek iesniegta šī deklarācija.
Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda darba devēji, kuriem
saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai
saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju, ja darba devējs ir
kredītiestāde, par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajiem darba devējiem saskaņā ar Darba likumu ir
nodibinātas darba tiesiskās attiecības.
Ar darbaspēka algošanu saistītos izdevumus aprēķina, saskaitot 4. ailē norādītās darba algas,
5. ailē norādītās aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 6. ailē
norādītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.
7. ailē norāda stundu skaitu, ko darba ņēmējs ir nostrādājis, veicot lauksaimniecisko darbību.
Maksājuma samazinājums netiek piemērots summai par gadā kopā izmaksātajiem ar darbaspēka
algošanu saistītajiem izdevumiem (8. aile).
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Obligātās apsaimniekošanas prasības (Pielikums MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)
I. Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi
1. Ūdens resursi
1.1. Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar
virszemes ūdensobjektiem (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu
lietošanu
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību
veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1. un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts
1.2. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti (attiecas uz īpaši jutīgajām
teritorijām)
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes
aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar
nitrātiem"3.1.1., 3.1.2., 3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts un 6. punkts
2. Savvaļas putnu aizsardzība
2.1. Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu
daudzveidību un teritoriju
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 3. un 4. punkts
2.2. Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu
izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu
noteikšanu" 37., 41. un 44. punkts
2.3. Savvaļas putnu aizsardzības sistēma
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 1., 2., 3. (izņemot putnu olu lasīšanu un iegūšanu arī
tad, ja tās ir tukšas), 4. un 6. punkts
3. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
3.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
3.1.1. dabas lieguma teritorijā aizliegts:
3.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpašs aizsargājamo
biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida
atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
3.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;
3.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot:
3.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas
lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu pret kategoriju "mežs" vai "krūmājs";
3.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu;
3.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:
3.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā;
3.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;
3.1.1.4. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa
apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes
vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
3.1.2. dabas parka teritorijā aizliegts:
3.1.2.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas
pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru
rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
3.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju;
3.1.2.3. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa
apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes
vai ezera) uz krūmāju vai mežu;
3.1.3. aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža
zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas
aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un
ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
3.1.4. dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes
lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu
3.2. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. panta 1. punkts
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu
izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu
noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12. apakšpunkts
II. Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība
4. Pārtikas nekaitīgums
4.1. Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz
pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma
iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15. pants, 17. panta 1. punkts, 18.,
19. un 20. pants
4.2. Higiēnas noteikumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas
produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5. punkta "f" un
"h" apakšpunkts un 6. punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts
un 9. punkta "a" un "c" apakšpunkts.
Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulas (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām
vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas
produktos pielikums.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka
Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku
izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)
Nr. 726/2004, 14. pants.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz
maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar
ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, 18. pants
4.3. Piena ieguve un pirmapstrāde
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka
īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I
nodaļas I daļas 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3.
punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts,
III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas
B sadaļas 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts
4.4. Olu aprite
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka
īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas
1. punkts
4.5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīgums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz
barības higiēnas prasības, 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4. punkta "e" un
"g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma
1. un 2. punkts
5. Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā
Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu
lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas
zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punkts
6. Cūku identifikācija un reģistrācija
6.1. Ganāmpulku un novietņu reģistrēšana
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 3. punkts
6.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 4.4. un 16.2. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 23., 24.., 28., 29. un 32. punkts
6.3. Cūku identifikācija
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 47., 49., 51., 52. un 53. punkts
7. Liellopu identifikācija un reģistrācija
7.1. Liellopu identifikācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido
liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu
marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 4. 4.a, 4.b, 4.c un 4.d pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 42. punkts
7.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido
liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu
marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 7. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 16.1. apakšpunkts, 17. un 18. punkts, 27.58. un 27.69. apakšpunkts, 27.1, , 28.,
29., 31.,. un 32. un 44. punkts, kā arī 43.4. apakšpunkts
8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija
8.1. Aitu un kazu identifikācija
Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu
identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un
Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 54. un 55. punkts
8.2. Informācijas sniegšana un novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu
identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un
Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK,3. un 5. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras
dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku
apzīmēšanas kārtība" 16.3. apakšpunkts, kā arī 17., 18.,27.1., 28., 28., 29., 31. un 32. punkts, 27.1.,
27.5. un 27.6. apakšpunkts
9. Dzīvnieku slimības
9.1. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas
pasākumi
9.1.1. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz
noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7. pants
9.1.2. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz
noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12.,
13. un 15. pants
Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 8. punkta "a" apakšpunkts
10. Augu aizsardzības līdzekļi
10.1. Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums, 9. panta trešā daļa, 10.
panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos
labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē)
un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās augu
aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos")
10.2. Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts
10.3. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu
lietošanas noteikumi" 3., 9., 12. un 13. punkts
III. Dzīvnieku labturība
11. Teļu labturība
Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības
prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25. punkts
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās
labturības prasības" 6., 10., 11., 12., 14. un 15. punkts, kā arī 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunkts
12. Cūku labturība
Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības
prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 3
0.,31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punkts
13. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem
Dzīvnieku aizsardzības likuma 14. pants
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās
labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un
18.8. apakšpunkts, kā arī 19. un 20. punkts
5.1 pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu saskaņā ar noteikumu 76.3. apakšpunktu –
Direktīvas 80/68/EEK spēkā esamības pēdējā dienā pielikumā minētās bīstamas vielas
I saraksts
1. Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kas veido šādus savienojumus ūdens vidē
2. Fosfororganiskie savienojumi
3. Alvorganiskie savienojumi
4. Vielas, kuras iegūst kancerogēnas, mutagēnas vai teratogēnas īpašības ūdens vidē vai ar tās
starpniecību
5. Dzīvsudrabs un tā savienojumi
6. Kadmijs un tā savienojumi
7. Minerāleļļas un ogļūdeņraži
8. Cianīdi
II saraksts
1. Šādi nemetāli un metāli, kā arī to savienojumi:
1.1. Cinks
1.2. Varš
1.3. Niķelis
1.4. Hroms
1.5. Svins
1.6. Selēns
1.7. Arsēns
1.8. Antimons
1.9. Molibdēns
1.10. Titāns
1.11. Alva
1.12. Bārijs
1.13. Berilijs
1.14. Bors
1.15. Urāns
1.16. Vanādijs
1.17. Kobalts
1.18. Tallijs
1.19. Telūrs
1.20. Sudrabs
2. Biocīdi un to atvasinājumi, kas nav uzskaitīti I sarakstā.
3. Vielas, kurām ir postoša iedarbība uz gruntsūdeņu garšu un (vai) smaržu, un savienojumi,
kas var izraisīt šādu vielu veidošanos šajos ūdeņos un padarīt tos nederīgus cilvēku patēriņam.
4. Toksiski un ķīmiski stabili silīcija organiskie savienojumi un vielas, kas ūdenī izraisa šādu
savienojumu veidošanos, izņemot tos, kuri ir bioloģiski nekaitīgi vai kuri ūdenī ātri sadalās
nekaitīgās vielās.
5. Fosfora neorganiskie savienojumi un elementārais fosfors.
6. Fluorīdi.
7. Amonjaks un nitrīti.
6. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Informācija par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidu
(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums
.
. 2 0
.
Veidlapu pieņēma
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Kultūrauga
kods
Kopējā
platība
(ha)
Kultūrauga izmantojums Uzņēmums, kura biogāzes ražotnei
piegādās ražu Plānotais
piegādājamais
daudzums
tonnās
zaļbarībai,
skābbarībai
(ha)
biogāzei
(ha)
cits
(ha) nosaukums reģistrācijas numurs
LV
LV
LV
LV
LV
LV
Datums un paraksts*
Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums
.
. 2 0
. Paraksts
Vārds
Uzvārds
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. Dati tiks izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
7. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Vienotajam platības maksājumam un mazo lauksaimnieku atbalstam
deklarētās kaņepju sējplatības
(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums
.
. 2 0
.
Veidlapu pieņēma
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Lauka numurs
(platību maksājumu iesnieguma
C daļas 4. ailē norādīts kultūras
kods 170)
Iesētā kaņepju šķirne
Izsētais kaņepju sēklu daudzums
(norāda ar precizitāti divi cipari
aiz komata), kg/ha
Ar parakstu apliecinu, ka:
1) sniegtā informācija ir patiesa;
2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā
uz vienotā platības maksājuma saņemšanu par kaņepju platību.
Apņemos:
1) iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par piedalīšanos kaņepju
tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un samaksāt dalības maksu par vienotajam platības
maksājumam deklarēto kaņepju sējplatību;
2) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;
3) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;
4) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;
5) vienotajam platības maksājumam pieteiktajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos
augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām, kā to
paredz 2014. gada 17. jūlija Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par
to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto
administrēšanas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, 45. panta
4. punkts.
Datums un paraksts*
Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).
Datums
.
. 2 0
. Paraksts
Vārds
Uzvārds
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
8.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā
Aizpildīt drukātiem burtiem
I. Informācija par klientu
Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
Personas kods/reģistrācijas Nr.
Lauku atbalsta dienests klienta
reģistrācijas numurs
Adrese
Bankas nosaukums, adrese
Bankas SWIFT vai BIC
kods
Bankas konta Nr.
II. Kontaktinformācija
Tālruņa numurs
Mobilā tālruņa numurs
E-pasta adrese
III. Informācija par platību
Kaņepju platība (ha), kas pieteikta vienotajam platības
maksājumam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)
.
Ar parakstu apliecinu, ka:
1)līdz kārtējā gada 30.jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto
summu;
2)sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;
3)apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt
anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.
IV. Datums un paraksts*
Datums
.
. 2 0
. Paraksts
Vārds
Uzvārds
V. Pieņēma
(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)
Datums
.
. 2 0
. Paraksts
Vārds
Uzvārds
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
9.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Kultūraugu saraksts (Pielikums grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)
Nr.
p. k. Kultūraugu ģints, suga
Nosaukums latīņu
valodā Ietver sugas vai apakšsugas
1. Graudaugi
1.1. Auzas Avena Sējas auzas
1.2. Kvieši, vasaras Triticum Mīkstie kvieši, cietie kvieši, plēkšņu jeb speltas
kvieši
1.3. Kvieši, ziemas Triticum Mīkstie kvieši
1.4. Mieži, vasaras Hordeum
1.5. Mieži, ziemas Hordeum
1.6. Rudzi Secale
1.7. Tritikāle, vasaras Triticosecale
1.8. Tritikāle, ziemas Triticosecale
1.9. Griķi Fagopyrum
2. Pākšaugi
2.1. Zirņi Pisum Zirņi, dārza zirņi, cukurzirņi, lobāmie zirņi
2.2. Soja Glycine
2.3. Lupīna Lupinus Dzeltenā lupīna, šaurlapu lupīna, baltā lupīna
2.4. Seradella Ornithopus
2.5. Vīķi, vasaras Vicia Vasaras vīķi, lauka pupas, dārza (cūku) pupas
2.6. Vīķi, ziemas Vicia
2.7. Parastās jeb dārza
pupiņas
Phaseolus Dārza pupiņas, daudzziedu pupiņas jeb puķu
pupas, sviesta jeb Limas pupiņas
2.8. Lēcas Lens
2.9. Austrumu galega Galega
3. Eļļas augi un
šķiedraugi
3.1. Ķimenes Carum
3.2. Kaņepes Cannabis Sējas kaņepes
3.3. Lini
Eļļas lini, šķiedras lini
3.4. Rapsis, vasaras Brassica napus Vasaras rapsis, galda kāļi, lopbarības kāļi
3.5. Rapsis, ziemas Brassica napus Ziemas rapsis
4. Dārzeņi, sakņaugi,
zaļmasas augi
4.1. Kukurūza Zea Parastā kukurūza, cukurkukurūza
4.2. Malva Malva
4.3. Salāti Lactuca Dārza salāti, lapu salāti, galviņsalāti, romiešu
salāti, ledussalāti
4.4. Bietes Beta Cukurbietes, lopbarības bietes, galda bietes,
mangolds jeb lapu bietes
4.5. Burkāni Daucus
4.6. Pastinaks Pastinaca
4.7. Artišoks Cynara Artišoki, lapu artišoki
4.8. Topinambūrs Helianthus Saulespuķe, parastā saulgrieze, topinambūrs
4.9. Sīpoli Allium Puravi, dārza sīpoli, lielloku sīpoli, šalotes
sīpoli, ķiploki, maurloki, lociņi
4.10. Fenhelis Foeniculum
4.11. Sējas koriandrs Coriandrum
4.12. Parastā dille Anethum
4.13. Pētersīļi Petroselinum Lapu pētersīļi, sakņu pētersīļi
4.14. Selerijas Apium Sakņu selerijas, lapu selerijas, kātu selerijas
4.15. Cigoriņš Cichorium Lapu cigoriņš, sakņu cigoriņš, Vitlufa cigoriņš
4.16. Baziliks Ocimum
4.17. Piparmētra Mentha
4.18. Spināti Spinacia
4.19. Rukola Eruca sativa
4.20. Kāposti Brassica oleracea Ziedkāposts, galviņkāposts (baltais, sarkanais),
rožu jeb Briseles kāposts, kolrābis,
sparģeļkāposts, virziņkāposts, lapu kāposts,
brokoļi, kacenkāposts jeb lopbarības kāposts,
Pekinas kāposts
4.21. Rāceņi Brassica rapa Tīruma rācenis, lauka rācenis, ripsis
4.22. Redīsi Raphanus sativus Redīsi, melnais rutks, eļļas rutks (var.
oleiformis)
4.23. Mārrutki Armoracia rusticana Armoracia rusticana
4.24. Sareptas sinepes Brassica juncea Sareptas sinepes jeb zilganās sinepes
4.25. Melnās sinepes Sinapsis alba
4.26. Baltās sinepes Brassica nigra
4.27. Kartupeļi Solanum tuberosum
4.28. Tomāti Solanum
lycopersicum
4.29. Baklažāns Solanum melongena
4.30. Paprika Capsicum annuum
4.31. Čili pipars Capsicum baccatum
4.32. Gurķi Cucumis sativus
4.33. Arbūzs Citrullus lanatus
4.34. Melone Cucumis melo
4.35. Dārza ķirbis Cucurbita pepo Parastais ķirbis, kabači, patisoni, cukīni
4.36. Vīģlapu ķirbis Cucurbita ficifolia
4.37. Lielaugļu ķirbis Cucurbita maxima
4.38. Muskata ķirbis Cucurbita moschata Muskata ķirbis, sviesta ķirbis
4.39. Skābenes Rumex
5. Nektāraugi,
ārstniecības augi
5.1. Ežziede Echinops Apaļgalvas ežziede
5.2. Biškrēsliņš Tanacetum Parastais biškrēsliņš
5.3. Parastā raudene Origanum Parastā raudene, majorāns
5.4. Salvija Salvia Ārstniecības salvija
5.5. Mārsils jeb timiāns Thymus
5.6. Pūķgalve Dracocephalum
5.7. Mātere Leonurus
5.8. Melisa Lamiaceae
5.9. Kaķumētra Napeta
5.10. Izops Hyssopus
5.11. Gurķene Borago
5.12. Daglītis Echium
5.13. Dedestiņa Lathyrus
5.14. Facēlija Phacelia
5.15. Ārstniecības kumelīte Chamomilla
5.16. Ārstniecības kliņģerīte Calendula
6. Augļi un ogas
6.11. Zemenes Fragaria
10.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Svēruma un pārrēķina koeficienti
Nr.
p.k. Elements
Pārrēķina
koeficients
(m/koki uz m2)
Svēruma
koeficients
Ekoloģiski
nozīmīga platība
(ja piemēro abus
koeficientus)
1. Papuvē esoša zeme (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2
2. Platības, ko veido stiebrzāļu pasējs vai
zaļais segums (uz 1 m2) nepiemēro 0,3 0,3 m2
3. Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši
kultūraugi (uz 1 m2) nepiemēro 0,7 0,7 m2
4. Ainavas elementi:
4.1. aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku) nepiemēro 1,5 1,5 m2
4.2. aizsargājamās koku alejas (uz 1 m2) nepiemēro 2 2 m2
4.3. koku grupa/koku puduri (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2
4.4. dižakmeņi (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2
4.5. Laukmale (uz 1 m) 6 1,5 9 m2
4.6. dīķi (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2
11.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski
nozīmīgas platības prasības izpildes 1. Ainažu pagasts 35. Launkalnes pagasts 69. Stradu pagasts
2. Aiviekstes pagasts 36. Lazdonas pagasts 70. Straupes pagasts
3. Allažu pagasts 37. Lejasciema pagasts 71. Sunākstes pagasts
4. Alsviķu pagasts 38. Liepnas pagasts 72. Susāju pagasts
5. Amatas pagasts 39. Mazozolu pagasts 73. Tārgales pagasts
6. Ances pagasts 40. Mazzalves pagasts 74. Tīnūžu pagasts
7. Bērzkalnes pagasts 41. Mākoņkalna pagasts 75. Tomes pagasts
8. Birzgales pagasts 42. Mālupes pagasts 76. Ugāles pagasts
9. Daudzeses pagasts 43. Mārkalnes pagasts 77. Umurgas pagasts
10. Drabešu pagasts 44. Meņģeles pagasts 78. Usmas pagasts
11. Dundagas pagasts 45. Nītaures pagasts 79. Valgundes pagasts
12. Dunikas pagasts 46. Pasienes pagasts 80. Valkas pagasts
13. Dzērbenes pagasts 47. Pededzes pagasts 81. Valles pagasts
14. Embūtes pagasts 48. Piltenes pagasts 82. Veclaicenes pagasts
15. Engures pagasts 49. Plāņu pagasts 83. Viesītes pagasts
16. Ēdoles pagasts 50. Popes pagasts 84. Vijciema pagasts
17. Feimaņu pagasts 51. Puzes pagasts 85. Viļķenes pagasts
18. Goliševas pagasts 52. Raiskuma pagasts 86. Virešu pagasts
19. Ģibuļu pagasts 53. Ramatas pagasts 87. Zalves pagasts
20. Inčukalna pagasts 54. Rankas pagasts 88. Zaubes pagasts
21. Indrānu pagasts 55. Rendas pagasts 89. Zeltiņu pagasts
22. Ipiķu pagasts 56. Rugāju pagasts 90. Zentenes pagasts
23. Istras pagasts 57. Rumbas pagasts 91. Ziemera pagasts
24. Īvandes pagasts 58. Rundēnu pagasts 92. Zlēku pagasts
25. Jaunalūksnes pagasts 59. Sakas pagasts 93. Zvārdes pagasts
26. Jaunannas pagasts 60. Salacgrīvas pagasts 94. Zvārtavas pagasts
27. Jumurdas pagasts 61. Saulkrastu pagasts 95. Žīguru pagasts
28. Jūrkalnes pagasts 62. Seces pagasts 96. Ādažu novads
29. Kaives pagasts 63. Sērenes pagasts 97. Carnikavas novads
30. Kalna pagasts 64. Skaņkalnes pagasts 98. Mērsraga novads
31. Kaplavas pagasts 65. Skrundas pagasts 99. Rojas novads
32. Klintaines pagasts 66. Skujenes pagasts 100. Ropažu novads
33. Kolkas pagasts 67. Smārdes pagasts 101. Sējas novads
34. Ķūļciema pagasts 68. Staiceles pagasts
12.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts
1. Liellopu gaļas šķirnes
Nr. p. k. Gaļas šķirnes Saīsinājums
1. Šarolē SA
2. Herefordas HE
3. Aberdinangus AB
4. Limuzinas LI
5. Hailandes HA
6. Galovejas GA
7. Beļģijas zilā BZ
8. Hekes HK
9. Blondais akvitānietis BA
10. Aubrak AU
11. Pjemontas PM
12. Deksteras DR
13. Saleras SL
14. Shorthorn BS
15. Gaļas šķirņu krustojums XG
2. Liellopu kombinētās šķirnes
Nr. p. k. Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes Saīsinājums
1. Stepju pelēkā SP
2. Simentāles SI
3. Tiroles pelēkā TP
4. Montbeljardas MO
5. Šveices brūnā OB
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
13.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Gaļas un kombinēto vilnas–gaļas aitu šķirņu saraksts 1. Gaļas šķirnes
Nr.
p.k. Gaļas šķirnes Saīsinājums
1. Il de France IF
2. Tekselas T
3. Igaunijas baltgalve IB
4. Šarolē SA
5. Vācijas merino vietējā VMV
6. Swifter SW
7. Sufolkas S
8. Dorperas DOR
9. Dorsetas DRS
10. Persijas melngalve PM
11. Gaļas šķirņu krustojums XG
2. Kombinētās šķirnes
Nr.
p.k. Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes Saīsinājums
1. Latvijas tumšgalve LT
2. Igaunijas tumšgalve IT
3. Lietuvas melngalve LM
4. Vācijas melngalve VM
5. Oksforddaunas OX
6. Hempšīras HEM
7. Haidšnukes ragainā pelēkā HRP
8. Somijas landrase SL
9. Soa SO
10. Gotlandes GOT
11. Romanovas R
12. Leisteres LEI
13. Jakoba JK
14.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
5050 g cietes kartupeļu svars ūdenī un atbilstošais nepieciešamais
kartupeļu daudzums 1 t cietes saražošanai 5050 g
kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes
saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums,
kas nepieciešams, lai
saražotu 1000 kg
cietes (kg)
5050 g
kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums,
kas nepieciešams, lai
saražotu 1000 kg
cietes (kg)
352 13,0 6533
384 14,6 5822
353 13,1 6509
385 14,7 5799
354 13,1 6486
386 14,7 5776
355 13,2 6463
387 14,8 5757
356 13,2 6439
388 14,8 5738
357 13,3 6416
389 14,9 5720
358 13,3 6393
390 14,9 5701
359 13,4 6369
391 15,0 5682
360 13,4 6346
392 15,0 5664
361 13,5 6322
393 15,1 5626
362 13,5 6299
394 15,2 5607
363 13,6 6276
395 15,2 5589
364 13,6 6252
396 15,3 5570
365 13,7 6229
397 15,3 5551
366 13,7 6206
398 15,4 5542
367 13,8 6182
399 15,4 5533
368 13,8 6159
400 15,4 5523
369 13,9 6136
401 15,5 5486
370 13,9 6112
402 15,6 5467
371 14,0 6089
403 15,6 5449
372 14,0 6065
404 15,7 5430
373 14,1 6047
405 15,7 5411
374 14,1 6028
406 15,8 5393
375 14,2 6005
407 15,8 5374
376 14,2 5981
408 15,9 5364
377 14,3 5963
409 15,9 5355
378 14,3 5944
410 15,9 5346
379 14,4 5921
411 16,0 5327
380 14,4 5897
412 16,0 5308
381 14,5 5879
413 16,1 5280
382 14,5 5860
414 16,2 5266
383 14,6 5841
415 16,2 5252
5050 g
kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu
daudzums, kas
nepieciešams, lai
saražotu 1000 kg
cietes (kg)
5050 g
kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums,
kas nepieciešams, lai
saražotu 1000 kg
cietes (kg)
416 16,3 5234
455 18,2 4673
417 16,3 5215
456 18,3 4645
418 16,4 5206
457 18,4 4631
419 16,4 5196
458 18,4 4617
420 16,4 5187
459 18,5 4607
421 16,5 5150
460 18,5 4598
422 16,6 5136
461 18,6 4584
423 16,6 5121
462 18,6 4570
424 16,7 5107
463 18,7 4561
425 16,7 5093
464 18,7 4551
426 16,8 5075
465 18,7 4542
427 16,8 5056
466 18,8 4523
428 16,9 5042
467 18,9 4509
429 16,9 5028
468 18,9 4495
430 17,0 5000
469 19,0 4481
431 17,1 4986
470 19,0 4467
432 17,1 4972
471 19,1 4458
433 17,2 4963
472 19,1 4449
434 17,2 4953
473 19,2 4437
435 17,2 4944
474 19,2 4425
436 17,3 4930
475 19,3 4414
437 17,3 4916
476 19,3 4402
438 17,4 4902
477 19,4 4390
439 17,4 4888
478 19,4 4379
440 17,5 4874
479 19,5 4367
441 17,5 4860
480 19,5 4355
442 17,6 4846
481 19,6 4343
443 17,6 4832
481,6 19,6 4337
444 17,7 4818
482 19,7 4335
445 17,7 4804
483 19,7 4332
446 17,8 4790
483,2 19,7 4332
447 17,8 4776
484 19,8 4325
448 17,9 4762
484,4 19,8 4318
449 17,9 4748
485 19,9 4317
450 18,0 4720
486 19,9 4311
451 18,1 4706
486,4 19,9 4309
452 18,1 4692
487 20,0 4305
453 18,2 4685
488 20,0 4299
454 18,2 4679
489 20,1 4294
5050 g
kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu
daudzums, kas
nepieciešams, lai
saražotu 1000 kg
cietes (kg)
5050 g
kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums,
kas nepieciešams, lai
saražotu 1000 kg
cietes (kg)
490 20,1 4290
521 21,7 4170
491 20,2 4287
521,3 21,7 4168
492 20,2 4285
522 21,8 4165
493 20,3 4283
523 21,8 4160
494 20,3 4280
523,2 21,8 4159
495 20,4 4278
524 21,9 4155
496 20,4 4276
525 21,9 4150
497 20,5 4273
525,1 21,9 4150
498 20,5 4271
526 22,0 4145
499 20,6 4266
527 22,0 4140
500 20,6 4262
528 22,1 4135
501 20,7 4259
528,8 22,1 4131
502 20,7 4257
529 22,2 4130
503 20,8 4255
530 22,2 4125
504 20,8 4252
530,6 22,2 4122
505 20,9 4248
531 22,3 4119
506 20,9 4243
532 22,3 4114
507 21,0 4238
532,4 22,3 4112
508 21,0 4234
533 22,4 4111
509 21,1 4229
534 22,4 4108
509,9 21,1 4224
534,2 22,4 4108
510 21,1 4224
535 22,5 4103
511 21,2 4219
536 22,5 498
511,8 21,2 4215
537 22,6 493
512 21,3 4214
537,8 22,6 4089
513 21,3 4209
538 22,7 488
513,7 21,3 4206
539 22,7 483
514 21,4 4204
539,6 22,7 4080
515 21,4 4199
540 22,8 478
515,6 21,4 4196
541 22,8 476
516 21,5 4194
541,4 22,8 4075
517 21,5 4189
542 22,9 472
517,5 21,5 4187
543 22,9 466
518 21,6 4184
543,2 22,9 4066
519 21,6 4180
544 23,0 461
519,4 21,6 4178
545 23,0 456
520 21,7 4175
14.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126
Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs (EUR) (Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Nr.
p.k. Saistītā atbalsta nosaukums 2015. gads 2016. gads
2017.gads
1. Par slaucamām govīm 12 382 996 14 095 178 17 163 906
2. Par kazām 94 886 108 006 120 954
3. Par liellopiem 3 314 350 3 728 228 4 136 679
4. Par aitām 249 239 402 437 554 510
5. Par cietes kartupeļiem 207 146 207 146 207 146
6. Par sertificētām stiebrzāļu un
lopbarības augu sēklām 291 392 291 392 291 392
7. Par sertificētas sēklas kartupeļiem 160 218 160 218 160 218
8. Par sertificētām labības sēklām 730 833 730 833 730 833
9. Par vasaras rapsi un vasaras ripsi 1 431 801 1 894 275 1 003 315
10. Par augļiem un ogām 682 825 777 239 870 414
11. Par dārzeņiem 1 124 867 1 280 401 1 433 896
12. Par proteīnaugiem 3 620 880 4 115 280 4 608 620
13. Par miežiem 2 865 167 3 073 967 3 282 767
14.2 pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Sertificētu sēklu minimālais ražības apjoms
Kultūraugu sugas t/ha
STIEBRZĀLES
Pļavas timotiņš 0.20
Pļavas auzene 0.25
Sarkanā auzene 0.26
Daudzziedu viengadīgā
airene
0.32
Hibrīdā airene 0.30
Ganību airene 0.27
Kamolzāle 0.10
Auzeņairene 0.25
Niedru auzene 0.26
Pļavas skarene 0.10
TAURIŅZIEŽI
Sarkanais āboliņš 0.10
Baltais āboliņš 0.05
Lucerna 0.10
Austrumu galega 0.15
Bastarda āboliņš 0.05
Facēlija 0.05
Ragainie vanagnadziņi 0.05
PĀKŠAUGI
Zirņi 0.50
Lauka pupas 1.20
Lupīna 0.40
Vīķi (vasaras) 0.40
LABĪBA
Mieži, vasaras 1.00
Kvieši, vasaras 1.10
Auzas 1.00
Griķi 0.40
Tritikāle, vasaras 1.00
Kvieši, ziemas 1.30
Rudzi 1.40
Tritikāle, ziemas 1.40
Mieži, ziemas 1.20
15.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr. 126
Apliecinājums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā Svarīgi!
• Iekļaušanai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā var pieteikties tikai 2015. gadā.
• Ja vēlaties piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15. jūnijam Lauku
atbalsta dienestā iesniedziet arī aizpildītu vienoto iesniegumu 2015. gadam, izdarot tajā atzīmi par
pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam, kā arī norādot apstrādāto
lauksaimniecības zemi.
• Par to, vai esat apstiprināts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, Lauku atbalsta dienests informēs
līdz 2016. gada 1. aprīlim.
• Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimniekiem,
kas ir apstiprināti mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, katru gadu jāiesniedz vienotais iesniegums,
apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai jānorāda
attiecīgās izmaiņas. Uzmanību! Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautajam lauksaimniekam
2016. gadā un turpmākajos gados ir jāsaglabā vismaz 2015. gada mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas
maksājumam atbalsttiesīgā platība.
• Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks nevar pretendēt uz vienoto platības
maksājumu, maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, maksājumu gados
jauniem lauksaimniekiem un brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem.
• Ja mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks turpmāk vēlas pieteikties vienotajam
platības maksājumam, maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi,
maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem vai brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem,
lauksaimniekam ir jāizstājas no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Iesniegumu par izstāšanos no
mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgajā gadā līdz 22.
maijam kopā ar vienoto iesniegumu. To var izdarīt vēl 25 dienu laikā pēc 22. maija, bet tad atbalsta
apmērs tiek samazināts.
• Lai izstātos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, lauksaimniekam par to rakstiski jāinformē
Lauku atbalsta dienests.
(Aizpildīt drukātiem burtiem)
I. Informācija par klientu
Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
LAD klienta reģistrācijas
numurs
Atbilstošo atzīmēt ar "X":
1. Platību maksājumiem LAD esmu pieteicies 2011. gadā vai agrāk un pēc 2011. gada 18. oktobra
saimniecības atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50
procentiem.
Ja 1. punktā atbildējāt apstiprinoši, turpmākie punkti nav jāaizpilda.
2. Platību maksājumiem LAD 2015. gadā piesakos pirmo reizi.
3. Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta
shēmā, bija manā īpašumā pirms 2011. gada 18. oktobra.
4. Ja saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmā, izveidota pēc 2011. gada 18. oktobra, lūdzu, norādiet attiecīgo
lauksaimniecības zemes iegūšanas veidu un informāciju par veikto darījumu:
Lauksaimniecības zeme, par kuru
iesniegts iesniegums dalībai mazo
lauksaimnieku atbalsta shēmā,
iegūta
Informācija par lauksaimniecības zemes iegūšanas darījumu, ja to
neapliecina ieraksts Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā
vārds,
uzvārds/nosaukums
personas kods/
vienotais
reģistrācijas Nr.
LAD klienta
Nr., ja ir tālruņa Nr.
4.1. nopērkot
4.2. nomājot
4.3. saņemot mantojumā
4.4. saņemot kā dāvinājumu
4.5. cits veids (norādīt)
5. Apraksts par plānoto saimniecisko darbību un pierādījumi, ka saimniecības izveidošanas mērķis
ir lauksaimnieciskā darbība un ka, izveidojot saimniecību un piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta
shēmai, nav mākslīgi radīti apstākļi priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Ja
nepieciešams, pievienojiet to apliecinošus dokumentus (sadaļu neaizpilda tie lauksaimnieki, kas atbilst
Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība
lauksaimniekiem" 226. punktā minētajiem kritērijiem).
Pierādījuma informācija:
Ar parakstu apliecinu, ka neesmu mākslīgi radījis apstākļus mazo lauksaimnieku atbalsta saņemšanai.
Apliecinu, ka varu uzrādīt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā pieteikto lauku robežas dabā un uzrādīt
zemes iegūšanas darījuma dokumentus. Apliecinājumā sniegtā informācija ir patiesa.
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums .
. 2 0 1 5 .
Paraksts
Vārds
Uzvārds
16.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Liellopu šķirņu saraksts 1. Angler Rotvieh (Angeln) – Rød dansk mœlkerace (RMD) – German Red – Lithuanian Red
2. Ayrshire
3. Armoricaine
4. Bretonne pie noire
5. Fries-Hollands (FH), Française frisonne pie noire (FFPN), Friesian-Holstein, Holstein, Black
and White Friesian, Red and White Friesian, Frisona española, Frisona Italiana, Zwartbonten van
België/pie noire de Belgique, Sortbroget dansk mœlkerace (SDM), Deutsche Schwarzbunte,
Schwarzbunte Milchrasse (SMR), Czarno-biała, Czerwono-biała, Magyar Holstein-Friz, Dutch Black
and White, Estonian Holstein, Estonian Native, Estonian Red, British Friesian, črno-bela, German Red
and White, Holstein Black and White, Red Holstein
6. Groninger Blaarkop
7. Guernsey
8. Jersey
9. Malkeborthorn
10. Reggiana
11. Valdostana Nera
12. Itäsuomenkarja
13. Länsisuomenkarja
14. Pohjoissuomenkarja
16.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126
Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta
maksimālais apmērs (EUR)
(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)
Nr.
p.k. Atbalsta nosaukums 2015. gads 2016. gads
1. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm 1 982 133 867 400
2. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm 129 623 129 623
3. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par
platībām 5 016 115 2 169 646
4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par
laukaugu platībām 9 157 863 3 961 097
5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par
kartupeļu cieti 192 425 83 231
17.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Iesniegums pārejas posma valsts atbalstam par zīdītājgovīm
LAD klienta reģistrācijas numurs
Ganāmpulka reģistrācijas numurs L V
(jānorāda obligāti)
Aizpildīt drukātiem burtiem
I. Informācija par klientu
Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
II. Kontaktinformācija
Tālruņa numurs
Mobilā tālruņa numurs
III. Informācija par zīdītājgovīm un telēm
Atbilstošo atzīmēt ar "X"
Gaļas liellopu ganāmpulks
Jauktais (piena un gaļas liellopu)
ganāmpulks
Kopējais govju skaits ganāmpulkā
Zīdītājgovju skaits ganāmpulkā ≥ 60 % (visas iesniegumā norādītās zīdītājgovis
ir vismaz 60 % no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita (kopējais
maksājumam pieteikto dzīvnieku skaits ir zīdītājgovju un sieviešu kārtas teļu
kopskaits))
Maksājumam pieteiktais sieviešu kārtas teļu (no 8 mēnešu vecuma) skaits ≤ 40
% (maksājumam pieteikto sieviešu kārtas teļu skaits nedrīkst būt lielāks par 40
% no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita)
IV. Maksājumam pieteiktie dzīvnieki
Nr.
p. k.
Zīdītājgovs identifikācijas
numurs
Nr.
p. k.
Teles identifikācijas
numurs
Teles dzimšanas
datums
Apņemos saglabāt maksājumam pieteikto zīdītājgovju un sieviešu kārtas teļu skaitu
ganāmpulkā vismaz sešus mēnešus pēc iesnieguma iesniegšanas dienas. Apliecinu, ka sniegtā
informācija ir pareiza un, ja nepieciešams, laikus sniegšu ziņas par visām izmaiņām.
V. Datums un paraksts*
Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds
Pieņēma: (aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
18.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Iesniegums pārejas posma valsts atbalstam par aitu mātēm
LAD klienta reģistrācijas numurs
Ganāmpulka reģistrācijas numurs L V
(jānorāda obligāti)
Aizpildīt drukātiem burtiem
I. Informācija par klientu
Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
II. Kontaktinformācija
Tālruņa numurs
Mobilā tālruņa numurs
III. Informācija par aitu mātēm
Nr.
p. k. Aitu mātes identifikācijas numurs Dzimšanas datums
1.
2.
3.
4.
Apņemos saglabāt maksājumam pieteikto aitu māšu skaitu ganāmpulkā vismaz 100 dienu, skaitot no
16. jūlija. Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir pareiza un vēlos saņemt pārejas posma
valsts atbalstu par aitu mātēm.
IV. Datums un paraksts*
Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds
Pieņēma:
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Datums . . . Paraksts Vārds, uzvārds
Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.