KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīību bu profilakse bprofilakse bēērniemrniem

bbēērnu kardiologsrnu kardiologsIngIngūūna na LubauaLubaua

20112011

KoronKoronāārrāā sirds slimsirds slimīība (KSS)ba (KSS)

�� ppēēc Pasaules Veselc Pasaules Veselīības Organizbas Organizāācijas datiem:cijas datiem:

� - Pasaulē katru gadu mirst 7,2 milj. - KSS dēĜ.*� - 2020. gadā nāves iemesls KSS - sasniegs 11,1 milj.*� - ASV - ik 37 sek. mirst KSS dēĜ.*

� - Latvijā 2007.g. - 54% mirušo nāves cēlonis - sirdsasinsvadu saslimšanas **

*cardiovascular diseases. www. who. int/ncd/cvd** Veselības statistikas departaments, 2008

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībaba

�� ””MMūūsdiensdienāās dzimus dzimuššam bam bēērnam rnam 500 x500 xliellielāāka varbka varbūūttīība nomirt no iegba nomirt no iegūūtas tas aterosklerozes nekaterosklerozes nekāā no iedzimtas no iedzimtas sirdskaitessirdskaites””

bbēērnu kardiologs M. Mietusrnu kardiologs M. Mietus-- SnyderSnyder **

* Kalifornija* Kalifornijas universits universitāāte, 2007te, 2007

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīības periodibas periodi

I InkubI Inkubāācijas periodscijas periods ( no dzim( no dzimššanas anas -- , , slimslimīības pazbas pazīīmju nav)mju nav)

II II PreklPreklīīnisksnisks-- latentais periodslatentais periods ( slim( slimīības bas pazpazīīmes ir, pacients mes ir, pacients asimptomasimptomāātiskstisks))

III KlIII Klīīniskais periodsniskais periods ( slim( slimīības pazbas pazīīmes, mes, pacients simptompacients simptomāātisks)tisks)

II IIII IIIIII

MMīīts ts -- ateroskleroze attateroskleroze attīīststāās pieaugus pieauguššo vecumo vecumāā..

TTāā ssāākas no 2 gadu vecuma.kas no 2 gadu vecuma.

< 10 g 11g - 40 g> 40 g

Tauku Tauku

plplāāksnksnīītestesAteromaAteroma

FibrotiskasFibrotiskasplplāāksnksnīītestes PlPlīīsumssums

Notiek tauku uzkrNotiek tauku uzkrāāššananāās pls plāāksnksnīīššu veidu veidāā artartēēriju sieniriju sieniĦāĦāss-- veicinot veicinot

asinsvadu saasinsvadu saššaurinaurināāššanos anos �������� attattīīststāās ateroskleroze.s ateroskleroze. AttAttīīstotiesstoties

izmaiizmaiĦāĦām koronm koronāārajrajāās arts artēērijrijāās s –– izraisa nepietiekoizraisa nepietiekoššu asins apgu asins apgāādi di

miokardam miokardam �������� koronkoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībaba jeb jeb koronkoronāārrāā sirds slimsirds slimīībaba..

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībababbēērniem rniem

�� BogalusaBogalusa sirds psirds pēēttīījums jums ( 11gadus)( 11gadus) 1998.g. 1998.g. Skolas vecuma bSkolas vecuma bēērniem (6rniem (6-- 19 g) riska faktoru izv19 g) riska faktoru izvēērtrtēējums ( holesterjums ( holesterīīns, ns, triglicertriglicerīīdidi, TA, , TA, ĖĖMI) progresMI) progresēējot vecumam jot vecumam -- progresprogresēē riska faktori un riska faktori un izmaiizmaiĦĦas asinsvados negaidas asinsvados negaidīīttāā nnāāvvēē mirumiruššajiemajiem

�� PatanatomiskPatanatomiskāāss izmaiizmaiĦĦas jaunieas jaunieššiem ar iem ar aterosklerozi paterosklerozi pēēttīījums 2002.g. jums 2002.g.

(negaid(negaidīīti miruti mirušši jauniei jauniešši vecumi vecumāā 1515--34 g)34 g)

KonstatKonstatēē: : tauku pltauku plāātntnīīššu izgulsnu izgulsnēēššananāās 6s 6--8 g. vecum8 g. vecumāāfibrotiskasfibrotiskas plplāāksnksnīītes pusaudtes pusaudžža gadosa gadosfibrotiskasfibrotiskas plplāāksnksnīītes 30% 16tes 30% 16--20 gados20 gados

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībababbēērniemrniem

�� MuscatineMuscatine ppēēttīījums Izrajums Izraēēllāā

53 b53 bēērnirni-- kuru veckuru vecāākiem agrkiem agrīīna na

koronkoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībaba; ;

33 b33 bēērnirni-- kontroles grupa.kontroles grupa.

�� Statistiski ticama lipStatistiski ticama lipīīdu un glikozes du un glikozes llīīmemeĦĦa a �� salsalīīdzinodzinošši ar kontroles grupu.i ar kontroles grupu.

J J PediatricPediatric 1993: 16511993: 1651--22272227

KoronKoronāāro artro artēēriju slimriju slimīībababbēērniemrniem

�� Mazs Mazs gestgestāācijascijas laikamlaikam�� �� augstas jaugstas jūūttīības CRObas CRO�� ��homocistehomocisteīīnsns�� ChlamydiaChlamydia pneumoniaepneumoniae antivielasantivielas1980. 1980. –– 3596 b3596 bēērni vecumrni vecumāā 33-- 18 gadi, ik 3 gadus riska faktoru 18 gadi, ik 3 gadus riska faktoru

izvizvēērtrtēējums jums ( TA, TG, holester( TA, TG, holesterīīns, ns, ĖĖMI, diMI, diēēta, reta, režīžīms, fiziskms, fiziskāās aktivits aktivitāātestes))

2001. 2001. -- 2283 pacienti 242283 pacienti 24-- 39.g.v39.g.v-- riska faktoru, riska faktoru, karotkarotīīddāāss un un brahibrahiāāllāāssartartēērijas rijas endotendotēēlijalija USS izvUSS izvēērtrtēējumsjums

TheThe CardiovascularCardiovascular riskrisk inin YuongYuong FinnsFinns studystudy 2004,Acta 2004,Acta PaediatrPaediatr 446: 34446: 34--4242

Riska faktori koronRiska faktori koronāāro artro artēēriju riju slimslimīībaibai

�� ĂĂimenes imenes anamnanamnēēzeze

�� DislipidDislipidēēmijamija

�� HipertensijaHipertensija

�� SmSmēėēēėēššanaana

�� DiabDiabēētsts

�� AptaukoAptaukoššananāāss

�� MazkustMazkustīīgumsgums

ĂĂimenes imenes anamnanamnēēzeze

AgrAgrīīnas nas (l(līīdz 55 gadiem vdz 55 gadiem vīīrierieššiem, liem, līīdz 65 gadiem sievietdz 65 gadiem sievietēēm)m)kkāādam no I vai II pakdam no I vai II pakāāpes radiniekiem esopes radiniekiem esoššas: as:

�� KoronKoronāārrāā sirds slimsirds slimīība ba

�� CerebrovaskulCerebrovaskulāārara vai vai perifperifēēroro asinsvadu asinsvadu obliterobliterēējojoššaa slimslimīībaba

HiperholesterinHiperholesterinēēmijamija

>3.5>3.5>5.15>5.15AugstsAugsts

2.852.85--3.353.354.404.40--5.155.15RobeRobežžststāāvoklisvoklis

HiperholesterinHiperholesterinēēmijamija

�� DiDiēēttāā lietot zema tauku satura / beztauku lietot zema tauku satura / beztauku produktusproduktus

�� PalielinPalielināāt fizisko aktivitt fizisko aktivitāāššu apjomuu apjomu

�� Medikamentoza Medikamentoza thth ( ( žžultsskultsskāābjubjusekvestrantisekvestranti) ) –– ja zema blja zema blīīvuma vuma holesterolsholesterols > 4.15 > 4.15 mmolmmol/l neskatoties uz di/l neskatoties uz diēētu un fizisktu un fiziskāām aktivitm aktivitāāttēēmm

National cholesterol education programm, 2001.

HipertensijaHipertensija

�� Izmantot Izmantot percentpercentīĜīĜuu tabulas atbilstotabulas atbilstošši i dzimumam, dzimumam, ĖĖMI.MI.

�� NekavNekavēējojošši izmekli izmeklēējumi:jumi:

5 gados 5 gados ≥≥ 110/70 110/70 mmHgmmHg

55--10 gados 10 gados ≥≥ 120/80 120/80 mmHgmmHg

1010--15 gados 15 gados ≥≥ 130/80 130/80 mmHgmmHg

HipertensijaHipertensija

�� MazinMazināāt t sistoliskosistolisko un un diastoliskodiastolisko asins asins spiedienuspiedienu< 95perc. atbilsto< 95perc. atbilstošši dzimumam, i dzimumam, ĖĖMI.MI.

�� OptimizOptimizēēt t ėėermeermeĦĦa masua masu�� PalielinPalielināāt fizisko aktivitt fizisko aktivitāāššu skaituu skaitu�� DiDiēēta ta (ierobe(ierobežžot sot sāāli, lietot augli, lietot augĜĜus un dus un dāārzerzeĦĦus)us)�� IzslIzslēēgt nieru, endokrgt nieru, endokrīīnu saslimnu saslimššanu, anu,

iedzimtu sirdskaiti iedzimtu sirdskaiti ( Ao ( Ao stst, , AoCoAoCo ))�� FarmakoterapijaFarmakoterapija

SmSmēėēēėēššanaana

�� 8,5 milj.8,5 milj. pieaugupieauguššo 12o 12--17 g. vecum17 g. vecumāā mmēăēăinināājujušši uzsi uzsāākt kt smsmēėēēėēššanuanu

�� 11 %11 % vidusskolvidusskolēēnu smnu smēėēēėē vismaz 10 vismaz 10 cigcig. . dnndnn

AmericanAmerican MedicalMedical associationassociation, , TheThe AssociationAssociation, 2000:22, 2000:22--23.23.

�� LatvijLatvijāā 2007. g. 2007. g. 31 %31 % no 7no 7--12 kl. skol12 kl. skolēēniem regulniem regulāāri smri smēėēēėēSabiedrSabiedrīības veselbas veselīības abas aăăententūūra 2009 ra 2009

�� SvarSvarīīgigi : : izglizglīītojotojoššais darbs ais darbs ăăimenimenēē un skolun skolāā..

DiabDiabēētsts

�� DiabDiabēēta pacientam ir ta pacientam ir 22--3 X3 X liellielāāks risks infarktam ks risks infarktam vai insultam vai insultam

�� DiabDiabēēta pacientam lielta pacientam lielāāka varbka varbūūttīība nomirt no ba nomirt no infarkta kinfarkta kāā nediabnediabēētitiėėimim

�� ~80%~80% diabdiabēētitiėėi mirst no sirds slimi mirst no sirds slimīībbāāmm�� RisRisksks ppēēkkššĦĦai nai nāāvei no infarkta diabvei no infarkta diabēēta pacientam ta pacientam

ir tir tāāds pats kds pats kāā nediabnediabēētitiėėimim, kuram jau ir bijis , kuram jau ir bijis infarktsinfarkts. .

cardiovascularcardiovascular diseasesdiseases. . wwwwww. . whowho. . intint//ncdncd//cvdcvd

DiabDiabēētsts

�� I un II tipa diabI un II tipa diabēēta ta āārstrstēēššanaana

�� ĖĖermeermeĦĦa masas optimiza masas optimizēēššana, fizisko ana, fizisko aktivitaktivitāāššu palielinu palielināāššanaana

�� Hipertensija, Hipertensija, dislipiddislipidēēmijamija āārstrstēējama jama agresagresīīvvāāk k

CirculationCirculation, 2003; 107: 1562, 2003; 107: 1562--15661566

AptaukoAptaukoššananāāss

�� Laika periodLaika periodāā 1980. 1980. –– 2002. aptauko2002. aptaukoššananāās s dubultojusies dubultojusies pieaugupieauguššiem, iem, trtrīīskskāārrššojusiesojusies vecumvecumāā no 6no 6--19 gadiem ASV 19 gadiem ASV

Hedley et al.,2004

� 2004.g. ASV - 17,1 % bērniem ir virssvarsOgden et al., 2006

�� LatvijLatvijāā 2009./ 2010.m2009./ 2010.māāc.gadc.gadāā skolskolēēniem 7 gadu vecumniem 7 gadu vecumāā23%23% palielinpalielināāta ta ėė. masa, . masa, 1010 %% aptaukoaptaukoššananāāss

Sabiedrības veselības aăentūra 2011

AptaukoAptaukoššananāāss

vecums gados

2-20 g.v. meitenes – ĖMI perc.

vecums gados

2-20 g.v. Zēni – ĖMI perc.

AptaukoAptaukoššananāāss

�� ĖĖermeermeĦĦa masas indekss ( a masas indekss ( ĖĖMI = kg/ mMI = kg/ m²²))

NepietiekoNepietiekoššs svars < 18,5 /s svars < 18,5 / < 5 < 5 percperc..

NormNormāāls svarsls svars 18,518,5-- 24,5 /24,5 / 55--85 85 percperc..

Virssvars Virssvars 25,025,0-- 29,9/29,9/ 8585--95 95 percperc..

AptaukoAptaukoššananāās s > 30,0/> 30,0/ > 95 > 95 percperc..

AptaukoAptaukoššananāāss�� DiDiēēta ta ( p( pēēc 2 c 2 g.vecg.vec.): aug.): augĜĜi, di, dāārzerzeĦĦi; augu ei; augu eĜĜĜĜas; as;

zema tauku satura taukvielas; zema tauku satura zema tauku satura taukvielas; zema tauku satura piena produktus; graudaugi; zivis.piena produktus; graudaugi; zivis.

IzslIzslēēgt/ ierobegt/ ierobežžot : dzot : dzīīvnieku taukus, saldumus, svnieku taukus, saldumus, sāāli. li.

�� FiziskFiziskāās aktivits aktivitāātestes ––vismaz 30vismaz 30--60 min. vismaz 4 60 min. vismaz 4 dienas neddienas nedēĜāēĜā

�� IerobeIerobežžotot -- TV ,dators ( TV ,dators ( maxmax 1 1 stst //dnndnn))

A A guideguide forfor practitionerspractitioners. . Pediatrics,Pediatrics,2006: 117: 5442006: 117: 544--559559

MazkustMazkustīīgumsgums

�� RRīīta vingrota vingroššana katru rana katru rīītutu

�� 3030--60 min. fiziska slodze katru darba 60 min. fiziska slodze katru darba dienudienu

�� StaigStaigāāššana (ana (svaigsvaigāā gaisgaisāā) 4 km/) 4 km/dnndnn ( p( pēēc 6 g)c 6 g)

J PediatrJ Pediatr 2003;142: 3682003;142: 368--372372

KardiovaskulKardiovaskulāārrāāss veselveselīības bas uzraudzuzraudzīības plbas plāāns bns bēērniemrniem

�� PiedzimstotPiedzimstot-- ja ir ja ir ăăimenes imenes anamnanamnēēzeze-- informinformēēt par riska faktoriem t par riska faktoriem ( sm( smēėēēėēššana, narkotikas)ana, narkotikas)

-- izveidot augizveidot augššanas lanas līīkni kni �� 00--2 gadi2 gadi

-- izvizvēērtrtēēt augt augššanas lanas līīknikni-- padomi veselpadomi veselīīgam uzturam gam uzturam ( ierobe( ierobežžot sot sāāli, saknes, augli, saknes, augĜĜi)i)-- rekomendrekomendēē krkrūūts barots baroššanu, uzturanu, uzturāā govs pienu tikaigovs pienu tikai

ppēēc 1 g vec.c 1 g vec.**CirculationCirculation 2002; 85;16382002; 85;1638--5050

KardiovaskulKardiovaskulāārrāāss veselveselīības bas uzraudzuzraudzīības plbas plāāns bns bēērniemrniem

�� 22--6 gadi6 gadi

-- augaugššanas lanas līīknekne

-- padomi pilnvpadomi pilnvēērtrtīīga uztura izveideiga uztura izveidei

-- asins spiediena masins spiediena mēērrīīššana no 3 g.ana no 3 g.

-- rotarotaĜĜas, fiziskas nodarbes dienas reas, fiziskas nodarbes dienas režīžīmmāā

-- ăăimenes imenes holesterinholesterinēēmijasmijas gadgadīījumjumāā-- noteikt noteikt holesterholesterīīnu, dinu, diēēttāā zema tauku satura pienuzema tauku satura pienu

**CirculationCirculation 2002; 85;16382002; 85;1638--5050

KardiovaskulKardiovaskulāārrāāss veselveselīības bas uzraudzuzraudzīības plbas plāāns bns bēērniemrniem

�� 66--10 gadi10 gadi-- AugAugššanas un asins spiediena karteanas un asins spiediena karte-- Padomi uzturPadomi uzturāā-- InformInformēēt par smt par smēėēēėēššanas kaitanas kaitīīgumu gumu -- RegulRegulāāras fiziskras fiziskāās aktivits aktivitāātestes> > 10 gadi10 gadi-- AugAugššanas un asins spiediena karteanas un asins spiediena karte

-- Padomi uzturPadomi uzturāā-- InformInformēēt par smt par smēėēēėēššanas kaitanas kaitīīgumu gumu -- RegulRegulāāras fiziskras fiziskāās aktivits aktivitāātestes-- Noteikt holesterNoteikt holesterīīna lna līīmeni meni

**CirculationCirculation 2002; 85;16382002; 85;1638--5050

�� ““Sirds slimSirds slimīības visbiebas visbiežāžāk ir nenovk ir nenovēērrššamas. Ievamas. Ievēērot sirdij rot sirdij veselveselīīgu dzgu dzīīves stilu ves stilu -- nebnebūūt nav saret nav sarežăīžăīti un nerada milzti un nerada milzīīgus gus zaudzaudēējumus. Iespjumus. Iespēējams pieradinot sevi pie sirdij veseljams pieradinot sevi pie sirdij veselīīga ga dzdzīīvesveida vesveida –– izdodas veselizdodas veselīīgi nodzgi nodzīīvot daudzus nvot daudzus nāākokoššo o gadu desmitus. gadu desmitus. ““

ReginaldReginald L.WashingtonL.Washington, Pediatrijas profesors, Pediatrijas profesors

Kolorado universitKolorado universitāāte ,1999te ,1999

Kas Jūsu aizĦemtajā dienas plānā iederas labāk: fiziskās aktivitātes 1 h/dnn vai miris 24 h/dnn?

Negaidi lNegaidi līīdz dz pirmaipirmai sirdslsirdslēēkmeikmei--rrīīkojies jau tagad!kojies jau tagad!

Neceri uz nNeceri uz nāākokoššo dzo dzīīvivi-- mmēēs s

neesam kaneesam kaėėi!i!

PALDIES PAR UZMANPALDIES PAR UZMANĪĪBU!BU!