citadele 2010 lv ifrs final 02 · 2011-05-24 · as “citadele banka” vadības zi Ħojums as...

AS ”Citadele banka” Gada pārskats par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim un neatkarīgu revidentu ziĦojums 2

Saturs Vadības ziĦojums 3 Bankas vadība 6 PaziĦojums par vadības atbildību 7 Finanšu pārskati: PeĜĦas vai zaudējumu pārskati 8 Apvienotie ienākumu pārskati 9 Bilances 10 Kapitāla un rezervju izmaiĦu pārskati 11 Naudas plūsmu pārskati 12 Pielikumi 13 Revidentu ziĦojums 68

AS „Citadele banka” Republikas laukums 2A, Rīga, LV-1010, Latvija Tālr.: (371) 6701 0000 Fakss: (371) 6701 0001 www.citadele.lv Reăistrācijas Nr.: 40103303559

AS “Citadele banka” Vadības ziĦojums


Bankas Citadele 2010. gada darbību raksturo stabilitāte un attīstība

Banka Citadele tika dibināta 2010. gada 30. jūnijā. Patstāvīgu darbību jaunā banka sāka 2010. gada 1. augustā pēc Parex bankas restrukturizācijas veiksmīgas pabeigšanas. Bankas Citadele mērėis ir kĜūt par vērtīgāko finanšu grupu Baltijas valstīs un iedvesmot cilvēkus un uzĦēmumus attīstībai, lai veicinātu reăiona izaugsmi. Neskatoties uz banku sektora zaudējumiem pēdējo gadu laikā Latvijā, banka Citadele mērėtiecīgi strādā, lai tās darbība vainagotos ar peĜĦu. 2010. gads bankai Citadele ir bijis biznesa stabilizācijas un atjaunošanas laiks. Banka mērėtiecīgi ir strādājusi, lai attīstītu pakalpojumus klientiem un pēc iespējas ātrāk atmaksātu valstij tās ieguldīto finansējumu Bankas darbībā. Līdztekus pakalpojumu attīstībai 2010. gadā Citadele ir strādājusi pie darbības efektivitātes uzlabošanas, samazinot administratīvos izdevumus, atsakoties no zaudējumus nesošām funkcijām un optimizējot resursus. Atbilstoši 2010. gada decembra publiski pieejamiem datiem banka Citadele ir lielākā Latvijas vietējā banka ar filiālēm citās valstīs, trešā lielākā no visām Latvijā esošajām bankām pēc piesaistīto noguldījumu apjoma (10.4% tirgus daĜas), piektā lielākā pēc aktīvu apjoma (6.9% tirgus daĜas) un izsniegto aizdevumu kopapjoma (5.2% tirgus daĜas). Bankas likviditāte ir stabila un ievērojami pārsniedz minimālās prasības. Jaunā banka iegūst citus īpašniekus un jaunu vadību

2010. gada 30. jūlijā banka Citadele, „Privatizācijas aăentūra” un „Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka” (ERAB) parakstīja līgumu par ERAB iekĜaušanos bankas Citadele akcionāru struktūrā, iegādājoties 25% un vienu balsstiesīgo akciju. 2010. gada 11. augustā tika ievēlēta jauna bankas padome šādā sastāvā – Klāvs Vasks, Juris Vaskāns, Ăirts Freibergs, Lorencs Filips Adamss (Laurence Philip Adams) un Džefrijs Dans (Geoffrey Dunn). Par bankas valdes priekšsēdētāju tika iecelts Juris Jākobsons, profesionālis finanšu jomā ar ilgstošu darba pieredzi banku sektorā.

Atjaunoti bankas pakalpojumi klientiem

Jaunā banka 2010. gada pirmo piecu mēnešu laikā ir atjaunojusi un attīstījusi trīs darbības pamatvirzienus: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu apkalpošanu filiāĜu tīklā; lielo uzĦēmumu apkalpošanu un privātā kapitāla pārvaldīšanu. Citadele piedāvā uzĦēmumu kreditēšanas pakalpojumus, īpašu uzmanību veltot mazo un vidējo uzĦēmumu (MVU) segmentam. Tāpat banka piedāvā hipotekāro kreditēšanu, patēriĦa kreditēšanu un nodrošina overdrafta produktus privātpersonām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Lai praktizētu atbildīgu kreditēšanu, Citadele ieviesa jaunas hipotekārās kreditēšanas vadlīnijas un riska novērtēšanas procedūras. Bankas meitas sabiedrība „Citadele līzings un faktorings” klientiem Baltijas valstīs piedāvā līzinga pakalpojumus un Latvijas klientiem – arī faktoringa pakalpojumus. Bankas meitas sabiedrība „Citadele atklātais pensiju fonds” nodrošina privāto pensiju plānu pārvaldīšanu, sasniedzot vienus no vislabākajiem ienesīguma rezultātiem Latvijā. Savukārt meitas sabiedrība „Citadele Life” nodrošina dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu; bet meitas sabiedrība Citadele Asset Management ar Ĝoti labiem rādītājiem nodrošina privātā kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumus. IPAS „Citadele Asset Management” pirmo piecu darbības mēnešu laikā ieviesa jaunu produktu “Investīciju zelts”, par kuru klientu interese bija augstāka nekā prognozēts. UzĦēmums arī saĦēmis Ĝoti labas atsauksmes no saviem klientiem par jaunās bankas izveides procesa kvalitāti.

Bankas un tās grupas 2010. gada darbības rezultāti

Pēc bankas restrukturizācijas procesa pabeigšanas 2010. gada 1. augustā bankas Citadele un tās meitas uzĦēmumu galvenais uzdevums bija atjaunot bankas pakalpojumus. Līdzīgi kā banku sektors kopumā Latvijā, arī Citadele 2010. gadu noslēdza ar zaudējumiem. To apmērs 19.4 miljoni latu (grupai – 18.8 miljoni latu) kopumā atbilst bankas restrukturizācijas plānam. Bankas darbības rezultātus ir ietekmējis gan fakts, ka kopējā ekonomiskā attīstība Latvijā ir bijusi lēnāka nekā iepriekš prognozēts, gan arī piesardzīga pieeja uzkrājumu veidošanā.



Iemantot klientu uzticību – tas bija viens no visbūtiskākajiem jaunās bankas uzdevumiem. 2010. gadā no augusta līdz decembrim banku Citadele izvēlējušies vairāk nekā 6,000 jauni klienti: privātpersonu un mazo un vidējo uzĦēmumu segmentā Latvijā Citadele ieguvusi vairāk kā 4,900 jaunus klientus, Igaunijā – vairāk kā 350 jaunus klientus, bet privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā – vairāk kā 600 jaunus klientus. 2010. gadā no augusta līdz decembrim, bankas Citadele klientu noguldījumu portfelis palielinājās par 5.6% jeb 52.4 miljoniem latu. Bankas kredītu portfelis bija 691.1 miljons latu (grupas – 794.3 miljoni latu) un kapitāla un rezervju apjoms bija 84 miljoni latu (grupas – 82 miljoni latu). Kopējais noguldījumu apjoms bankā Citadele 2010. gada beigās sasniedza 1.1 miljardu latu (grupas – 1.29 miljardus latu). Bankas Citadele kopējie aktīvi 2010. gada beigās bija 1.44 miljardi latu (grupas –1.61 miljards latu), nedaudz pārsniedzot plānoto apjomu. 2010. gadā no augusta līdz decembrim Citadele izsniedza 24,918 jaunas maksājumu kartes. Palielinājās arī American Express kredītkaršu vidējais mēneša apgrozījums: American Express Gold kredītkartēm apgrozījums palielinājās par 13%, bet American Express BLUE – par 16%. Mērėtiecīgi veidojot ilgtermiĦa sadarbību ar American Express un pievēršot īpašu uzmanību šo kredītkaršu patstāvīgajiem klientiem, Citadele ieĦem nozīmīgu pozīciju Latvijas kredītkaršu tirgū. UzĦēmumu apkalpošanas sektorā, neskatoties uz depozītu likmju pazemināšanos, depozītu portfelis saglabājās stabils un periodā no augusta līdz decembrim pat nedaudz pieauga. Bankas meitas uzĦēmumam SIA „Citadele līzings un faktorings” līdz 2010. gada beigām ir izdevies samazināt tā īstermiĦa saistības par gandrīz 27.9 miljoniem latu, salīdzinot ar 2009. gadu, un 2011. gadu uzĦēmums plāno noslēgt ar peĜĦu. Bankas meitas uzĦēmums IPAS „Citadele Asset Management” 2010. gadu ir noslēdzis ar peĜĦu 420 tūkstošu latu apjomā, kas ir par 135% vairāk nekā 2009. gadā. Bankas meitas uzĦēmuma AS „Citadele atklātais pensiju fonds” piedāvātie pensiju 3. līmeĦa plāni ir snieguši augstāko ienesīgumu Latvijā kopš to darbības sākuma. Tā rezultātā pensiju plānu aktīvu vērtība pieaugusi vairāk kā par 157 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 2009. gadu. Bankas meitas uzĦēmums AAS „Citadele Life” 2010. gada laikā ir paplašinājis pārdošanas kanālu tīklu, panākot divas reizes lielāku jauno prēmiju apjomu nekā 2009. gadā. Tas Ĝāvis uzĦēmumam ierindoties starp straujāk augošajām dzīvības apdrošināšanas kompānijām Latvijā pēc jaunajām saĦemtajām apdrošināšanas prēmijām.

Efektivitātes uzlabošana

Līdztekus darbam pie biznesa attīstīšanas, banka Citadele ir mērėtiecīgi strādājusi pie procesu efektivitātes uzlabošanas, optimizējot resursus un samazinot administratīvos izdevumus. Pārskatot darba organizāciju bankā, periodā no 2010. gada 31. augusta līdz gada beigām pilna laika darbinieku skaits bankā ir mainījies no 1,411 uz 1,329. 2010. gadā ir pabeigta bankas arhīva centralizācija, kā rezultātā ir ievērojami samazināta arhīvam nepieciešamā platība un arhīva uzturēšanas izmaksas. Ir optimizēti bankas filiāĜu uzturēšanas izdevumi, kā arī ievērojami optimizēta autotransporta izmantošana. 2010. gadā tika ieviests informācijas tehnoloăiju projekts filiāĜu datu pieslēgumu nomaiĦai, kā rezultātā būtiski samazinātas datu pārraides izmaksas. Tāpat 2010. gadā banka ir sakārtojusi kancelejas preču piegādes procesu, centralizējot pasūtījumu un piegāžu veikšanu un tādējādi ietaupot finansējumu. Banka ir arī guvusi papildus ieĦēmumus un samazinājusi noliktavas uzturēšanas izmaksas, ar atklātu izsoĜu palīdzību pārdodot mēbeles, biroja tehniku un citu aprīkojumu, kas nav nepieciešams bankas darbības nodrošināšanai.

Valsts ieguldīto finanšu līdzekĜu atmaksa un bankas ieguldījums Latvijas ekonomikā

Augstu novērtējot Latvijas valsts sniegto atbalstu, bankas Citadele prioritāte līdztekus pakalpojumu attīstīšanai ir valsts ieguldīto finanšu līdzekĜu atmaksa pēc iespējas īsākā laika periodā un Latvijas ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Jau 2010. gada septembrī, savas darbības otrajā mēnesī, banka Citadele LR Finanšu ministrijai pirms termiĦa atmaksāja tās noguldījumu 12.1 miljona latu apmērā. 2010. gadā, piecu mēnešu laikā, Citadele valstij procentu maksājumos par saĦemto valsts atbalstu ir samaksājusi 9.2 miljonus latu. Nākamo pirmstermiĦa atmaksu valstij 32.8 miljonu latu apmērā banka veica 2011. gada janvārī. Citadele ir ieguldījusi finansējumu Latvijas ekonomikā uzĦēmumiem izsniegto kredītlīdzekĜu veidā, tostarp veicinājusi Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekĜu apguvi Latvijā – būtiska daĜa no uzĦēmumiem, kam Citadele ir piešėīrusi finansējumu, ir tādi, kam šis finansējums ir bijis nepieciešams Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu realizācijai.



Bankas Citadele un tās meitas uzĦēmumu darbība arī starptautiski ir pozitīvi novērtēta Starptautiskā reitingu aăentūra Moody’s bankai Citadele 2010. gadā piešėīra ilgtermiĦa reitingu BA3. Tas ir augstāks nekā bija Parex bankai piešėirtais eiroobligāciju reitings B2, pirms darbu sāka banka Citadele. Visiem bankai Citadele piešėirtajiem reitingiem attīstības prognoze ir „stabila”. Citadele Austrumeiropas sabalansētais fonds tika atzīts par labāko 2010. gada sabalansēto fondu Eiropas biznesa žurnāla „Business New Europe” veiktajā aptaujā “Labākie Centrālās un Austrumeiropas valstu fondi”. „Standard & Poor’s Fund Services” paziĦoja par fondu pārvaldes kvalitātes reitinga „A” piešėiršanu Citadele Krievijas akciju fondam. „SPEAR’S Russia Wealth Management Awards 2010” izvirzīja banku Citadele nominācijā “Labākā Baltijas un NVS valstu banka privātā kapitāla pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanā Krievijas klientiem”. Bankas Citadele meitas uzĦēmums „Citadele Asset Management” tika izvirzīts starptautiskā finanšu žurnāla „World Finance” investīciju pārvaldīšanas gada balvai 2011 par profesionālāko investīciju pārvaldīšanas kompāniju Baltijas valstīs. Banka attīstās, lai strādātu ar peĜĦu 2011. gadā banka Citadele plāno strādāt ar peĜĦu, tādējādi palielinot bankas vērtību. 2011. gada 1. ceturkšĦa Citadeles darbības rezultāti jau ir ar pozitīvu ievirzi – banka ir mērėtiecīgi veikusi depozītu procentu likmju pārskatīšanu, kā rezultātā tās neto procentu ienākumi ir bijuši pozitīvi. Latvijas ekonomiskās attīstības veicināšanai 2011. gadā banka Citadele plāno izsniegt būtisku finansējumu Latvijas uzĦēmumiem un privātpersonām, īpaši uzmanību pievēršot Latvijas uzĦēmumiem ar vietējo kapitālu. 2011. gadā banka ir sākusi darbu, lai piedāvātu tirgū unikālus produktus. Banka Citadele mērėtiecīgi strādā, lai bankas darbība vainagotos ar peĜĦu.

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs

Rīga, 2011. gada 16. maijā

AS “Citadele banka” Bankas vadība


Bankas Padome

Vārds Amats

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs Juris Vaskāns Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ăirts Freibergs Padomes loceklis Laurence Philip Adams Padomes loceklis Geoffrey Dunn Padomes loceklis Bankas Valde

Vārds Amats

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs, p.p. Guntis BeĜavskis Valdes loceklis, p.p. Valters Ābele Valdes loceklis Kaspars Cikmačs Valdes loceklis Philip Nigel Allard Valdes loceklis

SaskaĦā ar AS „Citadele banka” (turpmāk Citadele) dibinātāja VAS „Privatizācijas aăentūra” 2010. gada 19. jūnija AS Citadele banka dibināšanas lēmumu Citadeles padomē tika iekĜauti Juris Vaskāns, Klāvs Vasks un Andžs Ūbelis un Citadeles valdē tika iekĜauti Juris Jākobsons, Guntis BeĜavskis un Valters Ābele. Citadele tika reăistrēta LR UzĦēmumu reăistra komercreăistrā 2010. gada 30. jūnijā. Ar 2010. gada 5. jūlija Bankas padomes lēmumu Juris Jākobsons ievēlēts par Bankas valdes priekšsēdētāju. 2010. gada 11. augustā notikušajā Bankas akcionāru ārkārtas sapulcē Bankas padomē tika ievēlēti Klāvs Vasks, Juris Vaskāns, Ăirts Freibergs, Lorenss Filips Adamss (Laurence Philip Adams) un Džefrijs Dans (Geoffrey Dunn). Ar Bankas padomes 2010. gada 16. augusta lēmumu Klāvs Vasks tika ievēlēts padomes priekšsēdētāja amatā, bet Juris Vaskāns – padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā. 2010. gada 15. septembra padomes sēdē tika pieĦemts lēmums paplašināt Bankas valdes sastāvu, tajā ievēlot divus jaunus valdes locekĜus – Kasparu Cikmaču un Filipu Naidželu Alardu (Philip Nigel Allard). Jauno valdes locekĜu pilnvaru termiĦš sākās 2010. gada 21. septembrī. Pārskata periodā un līdz šo finanšu pārskatu parakstīšanas datumam notikušās izmaiĦas Bankas vadības sastāvā:

Vārds Amats IzmaiĦas datums IzmaiĦas

veids

Kaspars Cikmačs Valdes loceklis 15.09.2010 ievēlēts, spēkā ar 21.09.2010 Ievēlēts

Philip Nigel Allard Valdes loceklis 15.09.2010 ievēlēts, spēkā ar 21.09.2010 Ievēlēts

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs 11.08.2010 Ievēlēts Juris Vaskāns Padomes priekšsēdētāja vietnieks 11.08.2010 Ievēlēts Ăirts Freibergs Padomes loceklis 11.08.2010 Ievēlēts Laurence Philip Adams Padomes loceklis 11.08.2010 Ievēlēts Geoffrey Dunn Padomes loceklis 11.08.2010 Ievēlēts Juris Vaskāns Padomes loceklis 11.08.2010 Atsaukts Klāvs Vasks Padomes loceklis 11.08.2010 Atsaukts Andžs Ūbelis Padomes loceklis 11.08.2010 Atsaukts Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs 07.07.2010 Ievēlēts Juris Jākobsons Valdes loceklis 30.06.2010 Ievēlēts Guntis BeĜavskis Valdes loceklis 30.06.2010 Ievēlēts Valters Ābele Valdes loceklis 30.06.2010 Ievēlēts Juris Vaskāns Padomes loceklis 30.06.2010 Ievēlēts Klāvs Vasks Padomes loceklis 30.06.2010 Ievēlēts Andžs Ūbelis Padomes loceklis 30.06.2010 Ievēlēts

AS “Citadele banka” PaziĦojums par vadības atbildību


AS „Citadele banka” (turpmāk tekstā – Banka) vadība ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu, kā arī par Bankas un tās meitas uzĦēmumu (turpmāk tekstā - Koncerns) konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu. Finanšu pārskati, kas atspoguĜoti no 7. līdz 67. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekšstatu par Bankas un Koncerna finansiālo stāvokli 2010. gada 31. decembrī un to darbības rezultātiem, kapitāla un rezervju izmaiĦām un naudas plūsmām par sešu mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim. Vadības ziĦojums, kas atspoguĜots no 3. līdz 5. lappusei, sniedz patiesu priekšstatu par Bankas un Koncerna pārskata perioda finanšu rezultātiem un nākotnes perspektīvām. Iepriekš minētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaĦā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, pamatojoties uz uzĦēmējdarbības turpināšanas principu. Pārskata periodā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieĦemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti. AS „Citadele banka” vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Koncerna aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Koncernā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Kredītiestāžu likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu un citu uz kredītiestādēm attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi.

Juris Jākobsons Valdes priekšsēdētājs

Klāvs Vasks Padomes priekšsēdētājs

Rīga, 2011. gada 16. maijā

AS “Citadele banka” PeĜĦas vai zaudējumu aprēėini par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim


Tūkst. latu 2010 2010

Pielikumi Koncerns Banka Procentu ienākumi 4 25,695 22,379 Procentu izdevumi 4 (26,366) (24,852) Neto procentu izdevumi (671) (2,473) Komisijas naudas ienākumi 5 11,201 8,290 Komisijas naudas izdevumi 5 (3,422) (2,898) Neto komisijas naudas ienākumi 7,779 5,392 PeĜĦa no darījumiem ar finanšu instrumentiem, neto 6 2,504 1,770 Citi ienākumi 7 3,754 2,742 Citi izdevumi (2,227) (2,153) Administratīvie izdevumi 8,9 (18,016) (13,398) Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekĜu amortizācija un

nolietojums 19,20 (3,299) (1,167) Uzkrājumi vērtības samazinājumam, neto 10 (9,973) (10,712) Zaudējumi no pārdošanai turēto aktīvu pārdošanas,

neto 857 - Zaudējumi pirms uzĦēmumu ienākuma nodokĜa (19,292) (19,999) UzĦēmumu ienākuma nodoklis 11 481 572 Pārskata perioda zaudējumi (18,811) (19,427)

Attiecināmi uz: Bankas akcionāriem (18,811) (19,427) Mazākuma līdzdalību - -

(18,811) (19,427) Pielikumi no 13. līdz 67. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Apvienotie ienākumu pārskati par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim



Koncerns Banka Pārskata perioda zaudējumi (18,811) (19,427) Ienākumi, kas netiek atspoguĜoti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā: Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve: līdz termiĦa beigām

turētie ieguldījumi Amortizācija 363 357 Atliktais nodoklis, kas atzīts apvienoto ienākumu pārskatā (38) (35)

Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve: pārdošanai pieejamie

vērtspapīri Vērtspapīru vērtības samazinājums 357 357 PeĜĦas vai zaudējumu pārskatā iekĜautā patiesās vērtības

pārvērtēšanas rezerve 493 595 Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības izmaiĦas 3,472 3,247 Atliktais nodoklis, kas atzīts apvienoto ienākumu pārskatā (78) (51)

Citas rezerves Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezerve 678 -

Citi pārskata perioda ienākumi 5,247 4,470 Pārskata perioda zaudējumi kopā (13,564) (14,957)

Attiecināmi uz: Bankas akcionāriem (13,564) (14,957) Mazākuma līdzdalību - -

(13,564) (14,957) Pielikumi no 13. līdz 67. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Bilances 2010. gada 31. decembrī


Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010 Pielikumi Koncerns Banka Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 12 187,220 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 13 219,624 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi: - parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu 16 140 4 - akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 34 - Atvasinātie līgumi 29 2,670 2,716 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu

peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 3,318 - Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi: - parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu 16 187,524 143,498 - akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 9,467 9,429 Kredīti 14,15 794,329 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi 16 127,572 117,280 Pārmaksātais uzĦēmumu ienākuma nodoklis 11 195 - Pārdošanai turētie ilgtermiĦa aktīvi vai

atsavināšanas grupas 21 3,289 - PamatlīdzekĜi 20 38,072 3,910 Nemateriālā vērtība un nemateriālie aktīvi 19 2,060 1,256 Līdzdalība radniecīgajos uzĦēmumos 18 - 43,839 Ieguldījuma īpašumi 904 - Atliktā ienākuma nodokĜa aktīvi 11 30,100 29,980 Pārējie aktīvi 22 5,991 3,936 Kopā aktīvi 1,612,509 1,435,902 Saistības Atvasinātie līgumi 29 644 702 Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,484 - Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā - saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 24 70,559 82,175 - noguldījumi 25 1,294,335 1,117,274 - emitētie parāda vērtspapīri 23 91,485 91,557 - pārējās finanšu saistības 7,333 - UzĦēmumu ienākuma nodoklis 11 188 - Atliktā ienākuma nodokĜa saistības 11 491 - Pārējās saistības 26 12,728 8,919 Pakārtotās saistības 27 51,235 51,235 Kopā saistības 1,530,482 1,351,862 Kapitāls un rezerves Apmaksātais pamatkapitāls 28 103,000 103,000 Rezerves (2,162) 467 Uzkrātie zaudējumi (18,811) (19,427) Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais

kapitāls un rezerves 82,027 84,040 Mazākuma līdzdalība - - Kopā kapitāls un rezerves 82,027 84,040 Kopā saistības un kapitāls un rezerves 1,612,509 1,435,902

Pielikumi no 13. līdz 67. lapai ir neatĦemama šo finanšu pārskatu sastāvdaĜa.

AS “Citadele banka” Kapitāla un rezervju izmaiĦu pārskati par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim


IzmaiĦas Koncerna kapitālā un rezervēs ir šādas: Tūkst. latu Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls un rezerves

Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve,

attiecināma uz:

Ārvalstu valūtas

pārvērtē-šanas

rezerve

Restrukturi

zācijas rezerve*

Uzkrātie zaudējumi

Kopā

kapitāls un rezerves

Emitētais pamatkapi-

tāls līdz termiĦa beigām turētiem

vērtspapī-riem

pārdošanai pieejamiem vērtspapī-

riem

Atlikums 2010. gada 30. jūnijā 4,000 - - - - - 4,000

Jaunu akciju emisija 99,000 - - - - - 99,000 Restrukturizācija (2. pielikums) - (2,031) (1,985) 168 (3,561) - (7,409) Pārskata perioda zaudējumi - - - - - (18,811) (18,811)

Citi pārskata perioda ienākumi - 325 4,244 678 - - 5,247

Atlikums 2010. gada 31. decembrī 103,000 (1,706) 2,259 846 (3,561) (18,811) 82,027

* Aktīvi un saistības, kuri atbilda kritērijiem, lai tos nodotu AS „Citadele banka” uzĦēmuma pārejas brīdī 2010. gada 1. augustā, tika

noteikti mātes bankas t.i. AS „Parex banka” kontu līmenī. Starpību starp ieguldījumu radniecīgajos uzĦēmumos vērtību, kas tika

nodota AS „Citadele banka” un šo ieguldījumu neto aktīviem nodošanas brīdī, AS „Citadele banka” konsolidētajos pārskatos tiek

uzskaitīta kā restrukturizācijas rezerve.

IzmaiĦas Bankas kapitālā un rezervēs ir šādas:

Tūkst. latu Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls un rezerves

Emitētais pamatkapitāls

Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve, attiecināma uz:

līdz termiĦa beigām turētiem

vērtspapīriem

pārdošanai pieejamiem

vērtspapīriem

Uzkrātie

zaudējumi

Kopā kapitāls un rezerves

Atlikums 2010. gada 30. jūnijā 4,000 - - - 4,000

Jaunu akciju emisija 99,000 - - - 99,000 Restrukturizācija (2. pielikums) - (2,031) (1,972) - (4,003) Pārskata perioda zaudējumi - - - (19,427) (19,427) Citi pārskata perioda ienākumi - 322 4,148 - 4,470

Atlikums 2010. gada 31. decembrī 103,000 (1,709) 2,176 (19,427) 84,040


AS “Citadele banka” Naudas plūsmas pārskati par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim



Pielikumi Koncerns Banka Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā

Zaudējumi pirms nodokĜiem (19,292) (19,999) Nemateriālo aktīvu amortizācija, pamatlīdzekĜu un ieguldījuma īpašumu nolietojums 3,299 1,167

Uzkrājumi aktīvu vērtības samazinājumam un citi uzkrājumi 21,165 21,904 Citi posteĦi, kas neietekmē naudas plūsmu 939 3,739

Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā pirms izmaiĦām aktīvos un saistībās 6,111 6,811

Atvasināto finanšu instrumentu izmaiĦas (1,638) (1,576) Pārējo aktīvu (pieaugums) / samazinājums 600 (1,034) Pārējo saistību pieaugums 3,917 2,979 Tirdzniecības portfeĜa ieguldījumu (pieaugums) /samazinājums (73) 1 Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums) / samazinājums (12,587) 4,640 Kredītu pieaugums 61,606 51,026 Saistību pret kredītiestādēm samazinājums (25,601) (28,276) Noguldījumu pieaugums 60,270 52,216

Neto pamatdarbības naudas plūsma pirms uzĦēmumu ienākuma nodokĜa 92,605 86,787

Samaksātais uzĦēmumu ienākuma nodoklis (8) - Neto naudas plūsma pamatdarbības rezultātā 92,597 86,787 Naudas plūsma investīciju darbības rezultātā

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekĜu iegāde (930) (520) IeĦēmumi no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekĜu pārdošanas 76 41 Līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru iegāde (229) - Pārdošanai pieejamo vērtspapīru iegāde (74,290) (57,122) Ienākošā naudas plūsma no pārdošanai pieejamajiem

vērtspapīriem 23,610 13,034 Naudas un tās ekvivalentu palielinājums restrukturizācijas

rezultātā 206,217 186,977 Naudas un tās ekvivalentu palielinājums meitas uzĦēmuma

iegādes rezultātā 6,313 - Neto naudas plūsma investīciju darbības rezultātā 160,767 142,410 Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā

Parāda vērtspapīru atpirkšana (22,347) (22,347) Jaunu akciju emisija 99,000 99,000

Neto naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā 76,653 76,653 Naudas un tās ekvivalentu palielinājums 330,017 305,850 Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā 4,000 4,000 Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās 32 334,017 309,850 Koncerns meitas sabiedrības iegādes rezultātā saĦēma kredītus 155 miljonu latu apmērā, citus aktīvus, kas nav nauda un tās ekvivalenti, 27 miljonu latu apmērā, noguldījumus 123 miljonu latu apmērā un citas saistības, kas nav naudas ekvivalenti, 34 miljonu latu apmērā. SaĦemtie procentu ienākumi un veiktie procentu maksājumi:


Koncerns Banka

Pārskata periodā saĦemtie procentu ienākumi 24,923 21,695 Pārskata periodā veiktie procentu maksājumi (26,168) (24,382)


AS “Citadele banka” Finanšu pārskatu par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim pielikumi


Ja nav noteikts citādāk, atsauces uz Koncerna uzskaites principiem un procedūrām jāuzskata arī par attiecīgajiem Bankas uzskaites principiem un procedūrām.

FINANŠU PĀRSKATU APSTIPRINĀŠANA

Šos finanšu pārskatus Bankas vadība apstiprinājusi 2011. gada 16. maijā. Latvijas Republikas Komerclikums nosaka, ka akcionāru sapulcei ir tiesības pieĦemt lēmumu par finanšu pārskatu apstiprināšanu.

1. PIELIKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR BANKU

AS „Citadele banka” (turpmāk Banka) reăistrēta 2010. gada 30. jūnijā kā akciju sabiedrība. Savu darbību Banka uzsāka 2010. gada 1. augustā. Bankas centrālā pārvalde atrodas Rīgā, Latvijā. Bankas juridiskā adrese ir Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010. 2010. gada 31. decembrī Bankai bija 44 filiāles un klientu apkalpošanas centri Rīgā un visā Latvijā. Bankai ir 7 filiāles un klientu apkalpošanas centri ārvalstīs – Tallinā (Igaunija), Narvā (Igaunija), Tartu (Igaunija), Hamburgā (Vācija), Minhenē (Vācija), Stokholmā (Zviedrija) un Gēteborgā (Zviedrija). Bankai tieši un netieši pieder arī 19 meitas uzĦēmumi, kas darbojas dažādos finanšu tirgus sektoros. Banka ir Koncerna mātes uzĦēmums. Koncerns pieĦēma noguldījumus, izsniedz īstermiĦa un ilgtermiĦa aizdevumus plašam klientu lokam, apkalpo maksājumu kartes, kā arī veic finanšu nomas un ārvalstu valūtas maiĦas operācijas. Banka saviem klientiem piedāvā arī aktīvu pārvaldīšanas un investīciju banku pakalpojumus, vietējos un starptautiskos naudas pārskaitījumus, kā arī virkni citus finanšu pakalpojumu. 2010. gada 31. decembrī Koncernā un Bankā tika nodarbināti attiecīgi 1,762 un 1,329 pilna laika darbinieku.

2. PIELIKUMS RESTRUKTURIZĀCIJA Akciju sabiedrība Citadele banka tika reăistrēta Latvijas Republikas Komercreăistrā 2010. gada 30. jūnijā un šajā pašā dienā tika saĦemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence (atĜauja) kredītiestādes darbībai. Citadele banka tika nodibināta nolūkā īstenot AS „Parex banka” restrukturizācijas plānu, kuru apstiprināja Ministru kabinets 2010. gada 23. martā un saskaĦā ar kuru Citadele bankai bija jāpārĦem no Parex bankas noteikti aktīvi un saistības un citas lietas, t.i. kredītiestādes uzĦēmums. UzĦēmuma pāreja no akciju sabiedrības Parex banka uz akciju sabiedrību Citadele banka tika veikta 2010. gada 1. augustā. UzĦēmuma pāreja tika īstenota saskaĦā ar Kredītiestāžu likuma 59.2 pantu. UzĦēmuma pārejas juridiskā definīcija ir noteikta Kredītiestāžu likuma 59.2 pantā. UzĦēmuma pāreja ir civiltiesisks darījums starp divām pusēm – uzĦēmuma nodevēju, AS Parex banka, un uzĦēmuma ieguvēju, akciju sabiedrību Citadele banka, saskaĦā ar kuru uzĦēmuma ieguvējs iegūst īpašumā attiecīgo uzĦēmumu. Nododamais uzĦēmums, t.i. uzĦēmuma sastāvā ietilpstošā manta, tika noteikts abām bankām par to vienojoties un norādot līgumā par uzĦēmuma pāreju, kas tika noslēgts starp abām bankām 2010. gada 28. jūlijā. Darbības, kas saskaĦā ar likumu ir veicamas, lai īstenotu kredītiestādes uzĦēmuma pāreju, atšėiras no darbībām, kuras ir jāveic kredītiestādes reorganizācijas gadījumā. Kredītiestādes uzĦēmuma pāreja nav kredītiestādes reorganizācijas pasākums, reorganizācijas gadījumā ir piemērojamas vienas tiesību normas, bet uzĦēmuma pārejas gadījumā – citas. Viena no būtiskākajām atšėirīgajām iezīmēm ir tā, ka uzĦēmuma pārejas gadījumā kredītiestādei nav nepieciešams saĦemt uzĦēmuma pārejā iesaistīto kreditoru un citu pušu piekrišana. Vienīgā atĜauja/piekrišana, kuru nepieciešams saĦemt, ir Kredītiestāžu likuma 59.2 pantā paredzētā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atĜauja. UzĦēmuma pārejas, t.i. restrukturizācijas, sakarā nepieciešamās un veiktās darbības ir šādas:

(a) Kredītiestāde pieĦem lēmumu (saskaĦā ar tās korporatīvajām procedūrām) īstenot uzĦēmuma (aktīvu, saistību un citas mantas) pāreju;

2010. gada 28. jūlijā akciju sabiedrības „Parex banka” un akciju sabiedrības „Citadele banka” valdes pieĦēma lēmumus, saskaĦā ar kuriem abas bankas nolēma noslēgt līgumu par uzĦēmuma pāreju no AS „Parex banka” uz AS „Citadele banka”. Padomju piekrišanas tika saĦemtas tai pašā dienā. Akciju sabiedrība „Parex banka” papildus līguma par uzĦēmuma pāreju noslēgšanai nolēma iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai priekšlikumu par kredītiestādes uzĦēmuma pāreju saskaĦā ar līgumu par uzĦēmumu pāreju.

(b) Sagatavots līgums attiecībā uz uzĦēmuma pāreju un citi nepieciešamie dokumenti, Ħemot vērā kredītiestādes uzĦēmuma sastāvā ietilpstošo mantu;

Līgums par uzĦēmuma pāreju tika parakstīts 2010. gada 28. jūlijā.

(c) Kredītiestāde iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestādes uzĦēmuma pārejas priekšlikumu, kam pievienots kredītiestādes uzĦēmumā ietverto aktīvu un saistību parastās vērtības novērtējums funkcionējoša



tirgus apstākĜos, kuru ne agrāk kā 30 dienas pirms priekšlikuma iesniegšanas veikusi persona, kura iekĜauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā;

2010. gada 28. jūlijā Akciju sabiedrība Parex banka iesniedza FKTK kredītiestādes uzĦēmuma pārejas priekšlikumu kopā ar parakstītā līguma par uzĦēmuma pāreju kopiju un, SIA KPMG Baltics sagatavoto un ar 2010. gada 26. jūliju datēto, kredītiestādes uzĦēmuma sastāvā ietverto aktīvu un saistību parastās vērtības novērtējumu funkcionējoša tirgus apstākĜos.

(d) FKTK, izskatot saĦemto priekšlikumu un novērtējumu un jebkurus citus faktus un informāciju, ko tā uzskata par atbilstošu, pieĦem lēmumu vai atĜaut veikt uzĦēmuma pāreju vai neatĜaut;

2010. gada 30. jūlijā FKTK, konkrēti tās padome, pieĦēma lēmumu Nr.213 atĜaut veikt kredītiestādes uzĦēmuma pāreju.

(e) Ja FKTK nolemj atĜaut veikt uzĦēmuma pāreju, kredītiestāde, kura nodod uzĦēmumu, un uzĦēmuma pieĦēmējs ir tiesīgi īstenot uzĦēmuma pāreju;

2010. gada 30. jūlijā pēc tam, kad tika saĦemts augstāk minētais FKTK lēmums, abas bankas parakstīja apliecinājumu, apstiprinot, ka visi līgumā par uzĦēmuma pāreju noteiktie priekšnosacījumi kredītiestādes uzĦēmuma pārejai 2010. gada 1. augustā ir iestājušies un ka tiek veikta uzĦēmuma pāreja. 2010. gada 1. augustā tika īstenota uzĦēmuma pāreja saskaĦā ar noslēgto līgumu.

(f) UzĦēmuma pārejas procesā, vai tiklīdz attiecīgais aktīvs vai saistība ir nodots ieguvējam, uzĦēmuma pieĦēmējs un, ja nepieciešams, arī uzĦēmuma nodevējs informē attiecīgos viĦu līgumpartnerus, lai līgumattiecības ar attiecīgajām pusēm turpinātos bez traucējumiem;

AS „Citadele banka” uzsāka paziĦojumu nosūtīšanu klientiem 2010. gada 1. augustā..

(g) Jebkura piemērojamā publiskā reăistrācija vai tamlīdzīga procedūra ir jāīsteno vai nu uzĦēmuma pārejas gaitā vai arī pēc tās, atkarībā no apstākĜiem;

Ieraksti publiskos reăistros nolūkā atspoguĜot uzĦēmuma pāreju tiek veikti pakāpeniski laikā kopš 2010. gada 1. augusta kā plānots un tos bija plānots pakāpeniski paveikt līdz 2010. gada beigām. Šo pārskatu parakstīšanas dienā, atsevišėas pārreăistrācijas procedūras joprojām tiek veiktas. Tomēr bankas vadība ir pārliecināta, ka atlikušās procedūras neietekmēs Bankas spēju apkalpot savus klientus.

(h) JāsaĦem visas nepieciešamās atĜaujas no valsts pārvaldes iestādēm saskaĦā ar piemērojamajiem likumiem;

Nepieciešamās atĜaujas tika saĦemtas. Nolūkā precīzi identificēt visas nepieciešamās atĜaujas un piekrišanas un tās saĦemt, banka saĦēma juridiskos atzinumus un juridisko palīdzību no labi zināmiem juridiskajiem birojiem katrā no iesaistītajām ārvalstu jurisdikcijām.

UzĦēmuma pārejas pabeigšana un reăistrācijas publiskos reăistros noris kopš 2010. gada 1. augusta un to ir plānots pabeigt 2011. gada pirmajā pusē. Procesa pabeigšanai un reăistrācijai ir piemērojamas ne tikai Latvijas Republikas tiesību normas, bet arī ārvalstu tiesību normas, ciktāl tās ir piemērojamas kredītiestādes uzĦēmuma pārejas sastāvā esošajai mantai. Restrukturizācijas ietekme Bankas nodibināšana un nākotnes darbība ir daĜa no AS „Parex banka” restrukturizācijas plāna, ko ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas (turpmāk EK). 2010. gada 15. septembrī EK pieĦēma lēmumu par valsts atbalstu C 26/2009 (ex N 289/2009), kurā teikts, ka restrukturizācijas palīdzība, ko Latvijas valsts sniedz AS „Parex bankai” un AS „Citadele bankai” ir savienojama ar iekšējā tirgus definīciju Līguma par Eiropas Savienības darbību 107(3)(b). panta izpratnē. Lai banka izpildītu augstāk minētās prasības, Banka ir uzĦēmusies noteiktas saistības attiecībā uz savu nākotnes darbību. Šīs saistības ir Ħemtas vērā sagatavojot Bankas ilgtermiĦa darbības plānu. 2010. gadā Banka nav pārkāpusi šīs saistības. Finanšu krīzes ietekme uz Koncernu un Banku Lehman Brothers bankrots 2008. gada septembra vidū un tam nākamajās nedēĜās sekojošie bezprecedenta notikumi radīja lielāku spriedzi finanšu tirgos, kāpinot sabiedrības bažas par Latvijas finanšu sektora stabilitāti. Lai gan 2010. gadā pasaules un Latvijas ekonomikā bija novērojama atveseĜošanās, joprojām saglabājas nenoteiktība par ekonomikas tālāko attīstību nākotnē Finanšu krīzei var būt ietekme uz Koncerna kredītĦēmējiem un atsevišėu aktīvu likviditāti. Tas ir pienācīgi Ħemts vērā nākotnes naudas plūsmu aplēsēs izvērtējot aktīvu vērtības samazināšanos.



3. PIELIKUMS GALVENĀS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES METODES Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, bet stāsies spēkā finanšu periodos, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk, kurus Koncerns ir piemērojis agrāk: Grozījumi 24. SGS, Saistīto pušu atklāšana, izdoti 2009. gada novembrī (Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozītajā standartā tika vienkāršota prasība par informācijas atklāšanu ar valdību saistītām organizācijām un tika izskaidrota saistīto pušu definīcija. Tā rezultātā Koncerns un Banka neatspoguĜo visus darījumus ar valdību saistītām organizācijām, ja tie notikuši bankas ikdienas darbības ietvaros.

Ir publicēti vairāki jauni standarti un interpretācijas, kas stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kuriem nav ietekmes uz Koncernu vai arī kuri nav apstiprināti Eiropas Savienībā:

- Grozījumi 32. SGS - Tiesību emisiju klasifikācija (izdoti 2009. gada 8. oktobrī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai vēlāk).

- 9. SFPS, Finanšu instrumenti 1. daĜa: Klasifikācija un novērtēšana (nav apstiprināts ES). Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES

- 19. SFPIK, Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem (spēkā pārskata periodiem, kuri sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk, nav apstiprināts ES).

- Grozījumi 14. SFPS, Maksājumi minimālā finansējuma prasībai (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināts ES).

- DaĜējs atbrīvojums no salīdzinošās informācijas atklāšanas saskaĦā ar 7. SFPS, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi - Grozījumi 1. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk).

- Starptautisko Finanšu Pārskatu Standartu uzlabojumi, izdoti 2010. gada maijā, spēkā stāšanās datums katram standartam atšėiras, lielākā daĜa uzlabojumu spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai vēlāk; Nav apstiprināti ES.

- Atklājamā informācija - Finanšu aktīvu nodošana – Grozījumi 7. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES)

- Atliktais nodoklis: pamatā esoša aktīva atgūšana – Grozījumi 12. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES).

- Smaga hiperinflācija un noteikta datumu atcelšana, ja SFPS finanšu pārskati sagatavoti pirmo reizi – Grozījumi 1. SFPS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk; nav apstiprināti ES.

Koncerns pašlaik izvērtē šo jauno standartu un interpretāciju ietekmi, ja tāda vispār ir, uz finanšu pārskatiem. a) Uzrādīšanas pamatprincipi Šie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaĦā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) pēc darbības turpināšanas principa. Finanšu pārskati ir sastādīti, saskaĦā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, izĦemot pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus, finanšu aktīvus un saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, tirgojamos vērtspapīrus un atvasinātos līgumus, kas uzskaitīti to patiesajā vērtībā. Finanšu pārskatu sagatavošana, izmantojot SFPS, prasa izmantot aplēses un pieĦēmumus, kas ietekmē finanšu pārskatā uzrādīto aktīvu un saistību vērtības un iespējamo aktīvu un saistību atspoguĜošanu, kā arī pārskata gada ieĦēmumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses ir balstītas uz vadībai pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšėirties no šīm aplēsēm. b) Darījumu uzskaites valūta un pārskatu valūta Katra Koncerna uzĦēmuma darījumu uzskaites valūta ir tā ekonomiskās vides valūtā, kurā uzĦēmums darbojas. Bankas un tās Latvijas meitas uzĦēmumu uzskaites valūta un Koncerna pārskatu valūta ir Latvijas Republikas nacionālā valūta Latvijas lats (LVL). Šie finanšu pārskati ir sagatavoti tūkstošos latu (tūkst. latu). c) Restrukturizācijas / uzĦēmuma pārejas uzskaite Aktīvi un saistības, kuri atbilda kritērijiem, lai tos nodotu AS „Citadele banka” uzĦēmuma pārejas brīdī 2010. gada 1. augustā, tika noteikti mātes bankas t.i. AS „Parex banka” kontu līmenī. Starpība starp ieguldījumu radniecīgajos uzĦēmumos vērtību, kas tika nodota AS „Citadele banka” un šo ieguldījumu neto aktīviem nodošanas brīdī, AS „Citadele banka” konsolidētajos pārskatos tiek uzskaitītas kā restrukturizācijas rezerve. Koncerna finanšu pārskatos nodoto meitas uzĦēmumu rezultāts tiek uzrādīts tikai no 2010. gada 1. augusta, t.i., restrukturizācijas brīža. Neto aktīvu, kas tiks pārnesti uz AS „Citadele banka”, uzskaites vērtība, bija vienāda ar nulli. Tā kā neto aktīvu uzskaites vērtība bija vienāda ar nulli un jebkāds vērtības samazinājums nevarēja neto aktīvu vērtību samazināt zem nulles, tad neto aktīvu, kas tika nodoti AS „Citadele banka”, patiesā vērtība atĦemot ar pārdošanu saistītās izmaksas bija vienāda ar šo neto aktīvu uzskaites vērtību. Šis darījums tika uzskaitīts saskaĦā ar interešu saplūšanas metodi (predecessor accounting), kas nozīmē, ka saĦemtie aktīvi un saistības sākotnēji tika atzīti to bilances vērtībā kā tie bija uzskaitīti iepriekšējā bankā.



d) Konsolidācija 2010. gada 31. decembrī Bankai bija ieguldījumi vairākos radniecīgajos uzĦēmumos, kuros Bankai tieši vai netieši piederēja vairāk kā 50% no pamatkapitāla un kopējām balsstiesībām un līdz ar to arī iespējas kontrolēt šos uzĦēmumus. Bankas finanšu pārskatā līdzdalība radniecīgo uzĦēmumu pamatkapitālā tiek uzskaitīta atbilstoši izmaksu metodei. Sīkāka informācija par šiem uzĦēmumiem izklāstīta 18. pielikumā. AS Citadele banka un tās meitas uzĦēmumu finanšu pārskati ir konsolidēti Koncerna finanšu pārskatos, apvienojot attiecīgus aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu posteĦus. Konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā ir izslēgti Koncernā ietilpstošo uzĦēmumu savstarpējie bilances atlikumi un peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā atspoguĜotie darījumi, tajā skaitā procentu ienākumi un izdevumi, kā arī savstarpējo darījumu nerealizētā peĜĦa un zaudējumi. Tomēr savstarpējie zaudējumi var norādīt uz vērtības samazināšanos, kas jāatzīst konsolidētajos finanšu pārskatos. e) Ienākumu un izdevumu atzīšana Procentu ienākumi un izdevumi tiek uzskaitīti, pamatojoties uz uzkrājumu veidošanas principu, piemērojot efektīvo procentu likmi. Komisijas nauda saistībā ar tādu finanšu aktīvu iegādi vai tādu finanšu saistību emisiju, kas nav finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦā vai zaudējumos, tiek atzīta kā nākamo periodu ienākumi vai izdevumi un atspoguĜota kā attiecīgā aktīva vai saistību faktiskā ienesīguma korekcija. Pārējie komisijas naudas ienākumi un izdevumi tiek iegrāmatoti attiecīgi peĜĦas vai zaudējumu aprēėina postenī „Komisijas naudas ienākumi’ vai „Komisijas naudas izdevumi”, kad attiecīgie pakalpojumi tiek sniegti vai būtiska darbība veikta. IeĦēmumi no soda naudām tiek atzīti naudas saĦemšanas brīdī. f) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiĦas kursa. Tādi ārvalstu valūtās denominētie nemonetārie posteĦi kā pašu kapitāla instrumenti, kas tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā, tiek pārvērtēti latos, lietojot ārvalstu valūtas maiĦas kursu, kas tiek noteikts dienā, kad tika noteikta instrumenta patiesā vērtība. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata gada beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiĦas kursa. Ārvalstu valūtas maiĦas kursa rezultātā iegūtā peĜĦa vai zaudējumi tiek iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā peĜĦa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas pozīciju pārvērtēšanas. Rezultāti un finansiālais stāvoklis visiem Koncerna uzĦēmumiem, kuriem uzskaites valūta atšėiras no pārskatu valūtas, tiek pārrēėināti pārskatu valūtā:

• aktīvi un saistības tiek pārvērtētas pēc attiecīgā pārskata gada beigās noteiktā ārvalstu valūtas maiĦas kursa;

• ieĦēmumi un izdevumi tiek pārrēėināti pēc vidējā valūtas maiĦas kursa (ja vien šis vidējais valūtas maiĦas kurss neatspoguĜo vidējās izmaiĦās pārskata periodā, un šādā gadījumā ieĦēmumi un izdevumi tiek pārrēėināti latos darījuma datumā).

• visas izrietošās valūtas starpības tiek atzītas apvienoto ienākumu pārskatā. g) NodokĜi SaskaĦā ar Latvijas Republikas nodokĜu likumdošanas prasībām 2010. gadā uzĦēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēėināts 15% apmērā no attiecīgajā nodokĜu periodā iegūtajiem ar nodokli apliekamajiem Bankas ienākumiem. Atliktais ienākuma nodoklis tiek uzkrāts pilnā apmērā pēc saistību metodes attiecībā uz nākamajiem periodiem pārnestajiem nodokĜu zaudējumiem un uz visām pagaidu atšėirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu pārskatos un to vērtībām nodokĜu aprēėinu mērėiem. SaskaĦā ar sākotnējas atzīšanas izĦēmumu, atlikto nodokli sākotnēji neatzīst aktīvam vai saistībai darījumos, kas nav uzĦēmumu apvienošana, ja darījums, kad tiek sākotnēji atzīts, neietekmē peĜĦu ne finanšu, ne nodokĜu mērėiem. Atliktā nodokĜa saistības netiek atzītas pagaidu atšėirībām nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas brīdī un pēc tam tai nemateriālās vērtības daĜai, kas nav atskaitāma nodokĜu mērėiem. Atliktā nodokĜa aprēėinos tiek izmantota nodokĜa likme, kas ir pieĦemta bilances datumā un ir sagaidāms, ka tā būs spēkā periodos, kad pagaidu atšėirības reversēsies vai tiks izmantoti uz nākamajiem periodiem pārnestie zaudējumi. Atliktā nodokĜa aktīvi un saistības tiek savstarpēji izslēgtas tikai Koncerna viena uzĦēmuma ietvaros. Atliktā nodokĜa aktīvs attiecībā uz pagaidu atšėirībām un nākamajiem periodiem pārnestajiem nodokĜu zaudējumiem tiek atzīts tādā apmērā, kādā tiek plānota ar nodokli apliekamā peĜĦa, kas varētu tikt gūta nākotnē un izmantota atliktā ienākuma nodokĜa aktīva realizēšanā. Atliktā ienākuma nodokĜa aktīva, ja tāds pastāv, atlikusī vērtība tiek pārskatīta katrā bilances datumā un samazināta līdz tādam apmēram, kas atbilstu ar nodokli apliekamajai peĜĦai, kas varētu tikt gūta nākotnē un izmantota atliktā ienākuma nodokĜa aktīva realizēšanā. Nākotnē gūtā ar uzĦēmumu ienākuma nodokli apliekamā peĜĦa un nodokĜu atvieglojuma izmantošanas iespējamie apjomi tiek novērtēti, pamatojoties uz vadības sagatavoto vidēja termiĦa



finanšu prognozi un no tās ekstrapolētajiem rezultātiem. Finanšu prognoze ir balstīta uz vadības prognozēm, kas ir ticamas un saprātīgas dotajos apstākĜos. h) Finanšu instrumenti Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Koncerns kĜūst par līgumslēdzēju pusi, saskaĦā ar attiecīgā finanšu instrumenta līguma nosacījumiem. SaskaĦā ar 39. SGS finanšu aktīvi atkarībā no apstākĜiem tiek klasificēti kā: ieguldījumi, kurus uzĦēmums sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, ieguldījumi, kuri pēc definīcijas ir kredīti, līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi un pārdošanai pieejamie ieguldījumi. Sākotnēji atzīstot finanšu aktīvus, tie tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, izĦemot finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Aktīvu klasifikācija pa kategorijām tiek noteikta attiecīgo aktīvu iegādes brīdī, pamatojoties uz vadības noteiktajām vadlīnijām. Parastā (regulārā) aktīvu iegāde vai pārdošana tiek atzīta, izmantojot norēėinu dienas uzskaiti. Norēėinu diena ir diena, kad aktīvs tiek nodots Koncernam vai Koncerns nodod aktīvu kādai trešajai personai. Norēėinu (saistību dzēšanas) diena attiecas uz aktīva atzīšanu tajā dienā, kad tas tiek nodots Koncernam, un uz aktīva atzīšanas pārtraukšanu dienā, kad Koncerns to nodod kādai trešai personai. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un saistības Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un saistības ir iekĜautas kategorijā „finanšu aktīvi/ saistības patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā”. Finanšu aktīvi un saistības tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkā turēti aktīvi un saistības, ja tās iegādātas, lai gūtu peĜĦu no īstermiĦa cenu svārstībām vai dīleru maržas, vai ja tās iekĜautas portfelī, kam raksturīga īstermiĦa peĜĦas gūšana. Tirdzniecības nolūkos turētie aktīvi un saistības pēc to sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām. Tirdzniecības nolūkā turēto aktīvu un saistību pārvērtēšanas to patiesajā vērtībā rezultāts ir atspoguĜots tieši peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Finanšu aktīvi/ saistības, kas noteiktas patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā Šajā kategorijā ietilpst: a) tirgum piesaistīto (unit-linked) ieguldījumu līgumu saistības un attiecīgie ieguldījumi un b) atsevišėi vērtspapīri, kas tiek pārvaldīti un kuru ienesīgums tiek novērtēts, pamatojoties uz to patieso vērtību, saskaĦā ar dokumentētu risku pārvaldības vai investīciju stratēăiju. SaskaĦā ar tirgum piesaistīto ieguldījumu līgumu nosacījumiem kredītrisku, kas saistīts ar apdrošinātāja veiktajiem ieguldījumiem, pilnībā uzĦemas apdrošināšanas Ħēmējs, nevis apdrošinātājs. Tādējādi, gan iegādāto aktīvu, gan izrietošo saistību uzskaite patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, Ĝauj izvairīties no iespējamās uzskaites nesaskaĦotības. IzĦemot procentus par procentu mijmaiĦas līgumiem, procenti par pašu finanšu aktīviem, kas noteikti patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, tiek iekĜauti neto procentu ienākumos. Pārvērtēšanas un tirdzniecības peĜĦa un zaudējumi attiecīgo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiĦu rezultātā, kā arī procenti par procentu mijmaiĦas līgumiem tiek iekĜauti tieši peĜĦas vai zaudējumu postenī “(Zaudējumi)/ peĜĦa no darījumiem ar finanšu instrumentiem, neto”. Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi Neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku un noteiktu termiĦu tiek iekĜauti kategorijā „līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi”, ja attiecībā uz tiem Koncernam ir pozitīva apĦemšanās un iespējas tos turēt līdz dzēšanas termiĦa beigām. Līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi tiek uzskaitīti to amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atskaitot uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam. Finanšu aktīva vērtības samazināšanās ir notikusi, ja tā bilances vērtība ir lielāka nekā tā aplēstā atgūstamā vērtība. Zaudējumi no to aktīvu vērtības samazināšanās, kas uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, tiek aprēėināti kā starpība starp aktīva bilances vērtību un nākotnē paredzamo naudas plūsmu esošo vērtību, kas diskontētas, izmantojot finanšu instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi. Ja pārdošanai pieejami aktīvi tiek pārklasificēti uz kategoriju „līdz termiĦa beigām turētie ieguldījumi”, pārklasificēto pārdošanai pieejamo aktīvu patiesā vērtība pārklasificēšanas dienā turpmāk kĜūst par to amortizēto iegādes vērtību. Uz pārklasificētajiem aktīviem attiecināmā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek amortizēta līdz aktīva dzēšanas termiĦa beigām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Ja pastāv objektīvi pārklasificēto aktīvu vērtības samazināšanās pierādījumi, tieši pašu kapitālā atspoguĜotā amortizētā negatīvā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek iekĜauta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi, kas tiek uzskaitīti kā pārdošanai pieejamie ieguldījumi vai kas nav iekĜauti vienā no trim iepriekš minētajām kategorijām. Koncerna pārdošanai pieejamos aktīvus plānots turēt nenoteiktu laika periodu un pārdot gadījumā, ja to prasa likviditāte vai procentu likmju, valūtas maiĦas likmju vai akciju cenu izmaiĦas.



Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi pēc sākotnējās atzīšanas tiek pārvērtēti to patiesajā vērtībā, pamatojoties uz pieejamajām tirgus cenām vai brokeru kotētajām cenām. Pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguĜots apvienotajā ienākumu pārskatā. Procenti tiek aprēėināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, un ārvalstu valūtas peĜĦa vai zaudējumi no monetārajiem aktīviem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami, tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pārdošanai pieejamo pašu kapitāla instrumentu dividendes tiek iekĜautas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Kad vērtspapīri tiek pārdoti, attiecīgā uzkrātā pārvērtēšanas peĜĦa vai zaudējumi tiek iekĜauta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā peĜĦa/ (zaudējumi) no vērtspapīru tirdzniecības. Ja pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība ir samazinājusies, uzkrātā pārvērtēšanas peĜĦa vai zaudējumi, kas iepriekš tika atzīti apvienotajā ienākumu pārskatā, tiek iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Attiecībā uz kapitāla ieguldījumiem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami, būtisks vai ilgstošs patiesās vērtības samazinājums zem to iegādes izmaksām, ir objektīvs pierādījums vērtības samazinājumam, kā rezultātā tiek atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ja šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem pastāv, uzkrātie pārvērtēšanas zaudējumi, kas tiek aplēsti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iepriekš atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, tiek izslēgti no pašu kapitāla un atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Zaudējumi no kapitāla instrumentu vērtības samazināšanās kas atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, netiek reversēti izmantojot peĜĦas vai zaudējumu aprēėinu. Zaudējumi no parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās, kas atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, vēlāk var tikt atcelti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, ja ir notikusi patiesās vērtības palielināšanās, kuru var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas. Atvasinātie līgumi Ikdienas uzĦēmējdarbībā Koncerns ir iesaistīts nākotnes valūtas maiĦas līgumos (forward), valūtas un procentu likmju mijmaiĦas (swap) darījumos, kā arī darījumos ar citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Visi atvasinātie līgumi ir klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti finanšu instrumenti. Pēc sākotnējās atzīšanas nākotnes valūtas maiĦas līgumi, valūtas un procentu likmju mijmaiĦas darījumi un citi atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguĜoti bilancē to patiesajā vērtībā. Šo instrumentu patiesā vērtība tiek iekĜauta attiecīgajā bilances aktīvu un saistību postenī „Atvasinātie līgumi”. PeĜĦa vai zaudējumi, kas rodas no izmaiĦām prasībās un saistībās, kas izriet no nākotnes valūtas maiĦas līgumiem, valūtas un procentu likmju mijmaiĦas darījumiem un citiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tiek iekĜauti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā to rašanās brīdī. Pašu kredītrisks atvasināto saistību novērtējumā Koncerna paša kredītriska izmaiĦas tiek atspoguĜotas tādu atvasināto saistību novērtējumā, kur attiecīgo kredītrisku Ħemtu vērā tirgus dalībnieki, un netiek Ħemtas vērā tādos atvasinātos finanšu instrumentos, kuru novērtējumā parasti netiek piemērota uzĦēmuma kredītriska ietekme. Šī summa atspoguĜo starpību starp bezriska starpnieka emitētu identisku saistību un Koncerna emitēto saistību no attiecīgo kreditoru viedokĜa tirgus vērtību. Pašu kredītriska izmaiĦas tiek aprēėinātas, pamatojoties uz kredītriska mijmaiĦas darījumu cenām (spread). 2010. gada 31. decembrī nebija būtisku aktīvu / saistību, kas attiecas uz Koncerna pašu kredītriska novērtējumu. Kredīti un debitoru parādi Kredīti un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētu vai nosakāmu maksājumu grafiku, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Šādi aktīvi tiek uzskaitīti amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. PeĜĦa un zaudējumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā šo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas vai to vērtības samazināšanās brīdī, kā arī amortizācijas procesā. Kredīti un debitoru parādi tiek atzīti to izsniegšanas dienā. No attiecīgā līguma parakstīšanas datuma līdz faktiskajai izsniegšanas dienai tie tiek uzskaitīti kā kreditēšanas saistības ārpusbilances posteĦos. Ja kredīti vai debitoru parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti un atspoguĜoti kā samazinājums kredītu vērtības samazināšanās uzkrājumam. Lēmumu par kredītu norakstīšanu pieĦem Koncerna vadība. IeĦēmumi no iepriekš norakstīto kredītu atgūšanas tiek atspoguĜota peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Kategorijā „kredīti un debitoru parādi” iekĜauti šādi finanšu instrumenti: a) kase un prasības pret centrālajām bankām, b) prasības pret kredītiestādēm un c) kredīti. Emitētie parāda vērtspapīri, pakārtotās saistības un pārējais aizĦemtais finansējums Koncerns atzīst finanšu saistības savā bilancē finansējuma saĦemšanas brīdī. Pēc sākotnējās atzīšanas, kad emitētie parāda vērtspapīri, pakārtotais piesaistītais kapitāls un pārējie aizĦēmumi novērtēti patiesajā vērtībā, pieskaitot tieši attiecināmās darījuma izmaksas, tie tiek uzskaitīti to amortizētajā vērtībā, un jebkādas starpības starp neto saĦemtajiem līdzekĜiem un atmaksājamo summu tiek atzītas peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā aizĦēmuma perioda laikā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi.



i) Aktīvu pārdošana ar atpirkšanu (repo)

Aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumi tiek uzskaitīti kā finansēšanas darījumi. Ja Koncerns ir iesaistīts šajos darījumos kā aktīvu pārdevējs, tad pārdotos aktīvus tas turpina uzrādīt savā bilancē, izmantojot tādus pašus uzskaites principus kā paša aktīviem. Pārdošanas rezultātā saĦemtie līdzekĜi tiek uzrādīti kā saistības pret minēto aktīvu pircēju. Ja Koncerns ir iesaistīts aktīvu pārdošanas darījumā ar atpirkšanu kā pircējs, tad nopirktie aktīvi netiek uzrādīti Koncerna bilancē, bet darījuma rezultātā samaksātā iegādes cena tiek atspoguĜota kā prasība pret aktīvu pārdevēju. Šo darījumu rezultātā radušies procentu ienākumi vai izdevumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā attiecīgā līguma darbības laikā. j) Finanšu aktīvu un saistību atzīšanas pārtraukšana Finanšu aktīvi Finanšu aktīva (vai finanšu aktīva daĜas vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daĜas, ja tāda būtu) atzīšanu pārtrauc, ja: • vairs nepastāv tiesības saĦemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu; • Koncerns ir nodevis savas tiesības saĦemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu trešajai personai vai saglabājis tiesības

saĦemt ar šo aktīvu saistīto naudas plūsmu, bet apĦēmies nekavējoties izmaksāt to pilnā apmērā kādai trešajai personai saskaĦā ar vienošanos; un

• Koncerns vai nu (a) ir nodevis būtībā visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, vai (b) nav ne nodevis, ne paturējis visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, bet gan nodevis kontroli pār šo aktīvu.

Ja Koncerns ir nodevis savas tiesības saĦemt ar aktīvu saistīto naudas plūsmu trešajai personai un nav ne nodevis, ne paturējis visus ar aktīvu saistītos riskus un guvumus, nedz arī nodevis kontroli pār šo aktīvu, aktīvs tiek atzīts tik lielā mērā, kādā Koncerns saglabā savu līdzdalību šajā aktīvā. Saglabātā līdzdalība, kas izpaužas kā nodotajam aktīvam sniegtā garantija, tiek novērtēta zemākajā no aktīva sākotnējās bilances vērtības vai maksimālās atlīdzības summas, ko Koncernam varētu nākties samaksāt. Ja saglabātā līdzdalība izpaužas kā rakstiska un/ vai iegādāta opcija (ieskaitot, opciju, par kuru norēėini veikti naudā vai uz līdzīgiem nosacījumiem) attiecībā uz nodoto aktīvu, Koncerna saglabātā līdzdalība atbilst summai, par kādu Koncerns var nodoto aktīvu atpirkt, izĦemot rakstiskas „put” opcijas (ieskaitot, opciju, par kuru norēėini veikti naudā vai uz līdzīgiem nosacījumiem) attiecībā uz aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā; Koncerna saglabātās līdzdalības apmērs tiek vērtēts zemākajā no nodotā aktīva patiesās vērtības un opcijas realizācijas cenas. Koncerna sniegtais nodrošinājumu (akcijas un obligācijas) saskaĦā ar standarta pārpirkuma līgumiem un vērtspapīru aizdevumu vai aizĦēmumu darījumiem tiek atzīts Koncerna bilancē arī turpmāk, jo Koncerns būtībā saglabā visus riskus un atlīdzības, pamatojoties uz iepriekš noteiktu atpirkšanas cenu, un līdz ar to kritēriji, lai pārtrauktu aktīvu atzīšanu, netiek izpildīti. Finanšu saistības Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad Koncerns tiek atbrīvots no pienākuma pildīt šīs saistības vai tās tiek dzēstas vai beidzies to termiĦš. Ja esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju uz būtiski citiem nosacījumiem vai ja esošo saistību nosacījumi tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiĦa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu, un starpība starp attiecīgajām bilances vērtībām tiek atzīta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. k) Noma Finanšu noma – Koncerns kā iznomātājs Finanšu noma, kas būtībā nodod visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas aktīva īpašumtiesībām, tiek atzīta kā aktīvi par summu, kas līdzvērtīga neto ieguldījumiem nomātajā īpašumā nomas uzsākšanas brīdī. Ienākumi no finanšu nomas tiek atzīti visa nomas līguma garumā, nodrošinot pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem neto ieguldījumiem. Šo finanšu pārskatu vajadzībām no nomas līgumiem izrietošās prasības ir iekĜautas bilances postenī „Kredīti”. Operatīvā noma – Koncerns kā iznomātājs Aktīvus, kas iznomāti saskaĦā ar operatīvās nomas līgumiem, Koncerns savā bilancē uzrāda atbilstoši aktīvu veidam. Nomas ienākumi no operatīvās nomas tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā kā pārējie ienākumi visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Nomniekam piešėirto stimulējumu (atlaižu) kopējās izmaksas tiek atzītas kā nomas ienākumu samazinājums nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās, lai nodrošinātu ienākumu gūšanu no operatīvās nomas, tiek iekĜautas iznomātā aktīva bilances vērtībā.



Iznomātajiem aktīviem, kuriem tiek aprēėināts nolietojums, piemērojamā nolietojuma politika ir tāda pati kā iznomātāja parastā nolietojuma politika, kas tiek piemērota līdzīgiem aktīviem, un nolietojums tiek aprēėināts saskaĦā ar Koncerna pamatlīdzekĜiem piemērotajiem uzskaites principiem. Operatīvā noma – Koncerns kā nomnieks Aktīvu noma, kuras ietvaros visus no īpašumtiesībām izrietošos riskus uzĦemas un atlīdzību būtībā gūst iznomātājs, tiek klasificēta kā operatīvā noma. Nomas maksājumi operatīvās nomas ietvaros tiek uzskaitīti kā izmaksas visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi, un ieskaitīti pārējos administratīvajos izdevumos. l) Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās Koncerns piešėir klientiem komerciāla un patēriĦa rakstura kredītus. Atsevišėa reăiona ekonomiskais stāvoklis var ietekmēt aizĦēmēju spēju atmaksāt tiem izsniegtos kredītus. Nosakot uzkrājumu lielumu zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās, Koncerna vadība ir Ħēmusi vērā gan specifisko, gan portfeĜa līmeĦa risku. Koncerna vadība katrā bilances datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka kredīta vai kredītportfeĜa vērtība ir samazinājusies. Kredīta vai kredītportfeĜa vērtība ir samazinājusies un zaudējumi no vērtības samazināšanās ir radušies tikai un vienīgi, ja pastāv būtiski objektīvi pierādījumi tam, ka šāda vērtības samazināšanās notikusi viena vai vairāku pēc kredīta sākotnējās atzīšanas notikušu gadījumu rezultātā (zaudējuma notikums), un ja šī zaudējuma notikuma (vai vairāku notikumu) ietekmē aplēstā nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtība ir kĜuvusi mazāka par attiecīgā kredīta vai kredītu un kredītportfeĜa bilances vērtību, un ja šo ietekmi iespējams ticami noteikt. Objektīvi pierādījumi tam, ka notikusi kredīta vai kredītu un kredītportfeĜa vērtības samazināšanās, ietver šādu novērojamu informāciju, kas varētu būt nonākusi Koncerna uzmanības lokā: • ievērojamas aizĦēmēja finansiālas grūtības; • līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, procentu vai pamatsummas atmaksāšanas saistību neizpilde vai

novēlojums; • Koncerns tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēĜ, kas saistīti ar aizĦēmēja finansiālām grūtībām, piešėir aizĦēmējam

atvieglojumus, ko citos apstākĜos Koncerns nebūtu apsvēris; • kĜūst ticams, ka aizĦēmējs uzsāks bankrota procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju; • ekonomisko apstākĜu pasliktināšanās tajā tirgus segmentā, kurā darbojas aizĦēmējs; vai • novērojama informācija norāda, ka pastāv novērtējams kredītu un kredītportfeĜa aplēsto nākotnes naudas plūsmu

samazinājums kopš šo kredītu sākotnējās atzīšanas, lai gan attiecībā uz atsevišėiem portfelī ietilpstošajiem kreditoriem šis samazinājums vēl nav nosakāms, un šī informācija ietver: - nelabvēlīgas izmaiĦas attiecībā uz aizĦēmēju maksātspēju; vai - valsts vai vietējos ekonomiskos apstākĜus, kas korelē ar saistību neizpildi attiecībā uz portfelī ietilpstošajiem

kredītĦēmējiem. Koncerns vispirms novērtē, vai objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi pastāv attiecībā uz katru atsevišėi nozīmīgu kredītu, un atsevišėi vai kopumā attiecībā uz kredītiem, kuri nav nozīmīgi katrs atsevišėi. Ja Koncerns nosaka, ka objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi attiecībā uz katru atsevišėi novērtētu kredītu nepastāv, neatkarīgi no tā, vai šis kredīts ir nozīmīgs vai nē, tas iekĜauj šo aktīvu kredītu ar līdzīgām kredītriska īpašībām grupā un novērtē tos kopumā attiecībā uz vērtības samazināšanos. Vērtības samazināšanās zaudējumu novērtēšana kopumā ir pagaidu solis pirms atsevišėu kredītu grupā ietilpstošo kredītu vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšanas. Tiklīdz ir pieejama informācija, kas Ĝauj konkrēti noteikt zaudējumus saistībā ar tiem grupā iekĜautajiem kredītiem, kuriem vērtības samazināšanās noteikta atsevišėi, šie kredīti tiek izĦemti no attiecīgās grupas. Aktīvi, kas tiek atsevišėi novērtēti attiecībā uz vērtības samazināšanos un attiecībā uz kuriem tiek atzīti vai turpina atzīt zaudējumus no vērtības samazināšanās, netiek iekĜauti kopējā vērtības samazināšanās novērtējumā. Kredītu vērtības samazināšanās zaudējumi tiek noteikti kā starpība starp aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtību, kas diskontētas, izmantojot kredīta sākotnēji noteikto efektīvo procentu likmi. Ja kredītam ir mainīga procentu likme, vērtības samazināšanās zaudējumu noteikšanai izmantojamā diskonta likme ir attiecīgajā līgumā noteiktā efektīvā procentu likme. Ar ėīlu nodrošināta kredīta aplēsto nākotnes naudas plūsmu tagadnes vērtības aprēėins atspoguĜo naudas plūsmas, kas varētu izrietēt no ėīlas pārĦemšanas, atskaitot izmaksas, kas saistītas ar ėīlas iegūšanu un pārdošanu, neatkarīgi no tā, vai ėīlas pārĦemšana ir ticama vai nē. Zaudējumi tiek atzīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā. Ja nākamajā periodā ar vērtības samazināšanos saistīta zaudējuma summa samazinās un šo samazināšanos iespējams objektīvi sasaistīt ar kādu notikumu, kas norisinājies pēc vērtības samazināšanās atzīšanas, iepriekš atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi tiek reversēti. Jebkāda šādu vērtības samazināšanās zaudējumu reversēšana tiek atzīta peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tik lielā mērā, kādā attiecīgā aktīva bilances vērtība reversēšanas datumā nepārsniedz tā amortizēto iegādes vērtību, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu notikusi vērtības samazināšanās. Ja aizĦēmējs neveic procentu vai pamatsummas maksājumus līgumā noteiktajos termiĦos, bet Koncerns uzskata, ka vērtības samazinājums nebūtu atzīstams, Ħemot vērā pieejamo nodrošinājumu/ ėīlu un/vai Koncernam neatmaksāto summu apmēru, attiecīgais kredīts tiek klasificēts kā tāds, kura atmaksas termiĦš ir nokavēts, bet uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti.



Ja izsniegtos kredītus nav iespējams atgūt, tie tiek norakstīti, vienlaicīgi samazinot uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem no kredītu vērtības samazināšanās. Kredīti netiek norakstīti, kamēr nav veikti visi nepieciešamie juridiskie pasākumi un noteikts zaudējumu galīgais apjoms. Iepriekš norakstīto summu vēlāka atgūšana peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tiek atspoguĜota kā pārējie pamatdarbības ienākumi. m) Pārdošanai pieejamo un līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanās pierādījumi tiek izvērtēti, Ħemot vērā visjaunākās tirgus cenas, attiecīgā vērtspapīra tirgus dziĜumu, iepriekšējo tirdzniecības darījumu rezultātus un citu pieejamo informāciju. Lai noteiktu, vai pastāv objektīvi vērtības samazināšanās pierādījumi, vadībai jāizdara attiecīgi spriedumi. Ja Koncernam nav pieejamas tirgus cenas, vērtspapīru vērtības samazināšanās pierādījumi tiek izvērtēti, Ħemot vērā noteiktos emitenta riska faktorus (maksātnespējas pazīmes, maksājumu aizkavēšanos, parādu pārstrukturēšanu) un individuālās emitenta kredītriska analīzes rezultātus. n) UzĦēmējdarbības apvienošana un nemateriālā vērtība UzĦēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, izmantojot pirkšanas metodi, saskaĦā ar kuru iegādātā uzĦēmuma identificējamie aktīvi, saistības un iespējamās saistības tiek atzītas patiesajā vērtībā. Jebkāds iegādes izmaksu pārsniegums pār iegādāto identificējamo neto aktīvu patieso vērtību tiek atzīts kā nemateriālā vērtība. Ja iegādes vērtība ir mazāka par iegādāto identificējamo neto aktīvu patieso vērtību, attiecīgais iegādes izmaksu samazinājums (diskonts) jāatzīst iegādes gada pelĦas vai zaudējumu aprēėinā. Pēc sākotnējās atzīšanas Koncerna uzskaitē no uzĦēmējdarbības apvienošanas izrietošā nemateriālā vērtība tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti jebkādi uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās. Katrā bilances datumā tiek novērtēts, vai nav notikusi vērtības samazināšanās. Ja kādi notikumi vai apstākĜu maiĦa liecina par vērtības samazināšanos, šāds novērtējums tiek veikts biežāk. o) Nemateriālie aktīvi Nemateriālie aktīvi ietver programmatūru. UzĦēmējdarbības apvienošanas rezultātā iegādātie nemateriālo aktīvi tiek uzskaitīti to patiesajā vērtībā iegādes datumā. Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālie aktīvi tiek uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu. Nomas tiesības tiek amortizētas nomas līguma termiĦa laikā, izmantojot lineāro metodi. Citiem nemateriālajiem aktīviem tiek piemērotas gada amortizācijas likmes robežās no 7 – 50%, izmantojot lineāro metodi. Visiem nemateriālajiem aktīviem, izĦemot nemateriālo vērtību, ir noteikta ilguma lietderīgās izmantošanas laiks. p) PamatlīdzekĜi PamatlīdzekĜi tiek uzskaitīti to iegādes vērtībā, no kuras atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājums. Periodiski tiek izvērtēta pamatlīdzekĜu vērtības samazināšanās. Ja pamatlīdzekĜa atgūstamā vērtība kĜūst mazāka par tā bilances vērtību, šī pamatlīdzekĜa bilances vērtība tiek samazināta līdz tā atgūstamai vērtībai. Nolietojums tiek aprēėināts visā pamatlīdzekĜu lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Nolietojuma aprēėinā izmantotas šādas likmes:

PamatlīdzekĜu veids Gada likme Ēkas 2% Transporta līdzekĜi 20% Pārējie pamatlīdzekĜi 20% - 33%

Nomātā īpašuma uzlabojumi tiek kapitalizēti, un to nolietojums tiek aprēėināts atlikušajā nomas laikā, izmantojot lineāro metodi. Zemei un pamatlīdzekĜiem to celtniecības laikā nolietojums netiek aprēėināts. Atsevišėi ēku remonta izdevumi, kas uzlabojuši attiecīgo ēku kvalitāti un izmantojamību, tiek kapitalizēti. Nolietojums šiem kapitalizētajiem aktīviem tiek aprēėināts lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. PamatlīdzekĜu uzturēšanas un remontu izdevumi tiek ieskaitīti peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā to rašanās brīdī. q) Pārdošanai turēti aktīvi

Ja klients nespēj citādi pildīt savas maksājumu saistības un citi kredīta atgūšanas veidi izrādījušies neveiksmīgi, Koncerns mēdz pārĦemt no saviem klientiem noteiktus aktīvus, kas izsniegtajiem kredītiem kalpojuši par nodrošinājumu. Šādi aktīvi klasificēti kā pārdošanai turēti aktīvi, jo tie iegūti galvenokārt, lai pēc iespējas drīzāk tos pārdotu. Pārdošanai turētie aktīvi tiek uzskaitīti zemākajā no to uzskaites vērtības un patiesās vērtības, atskaitot izmaksas, kuras būs nepieciešamas, lai aktīvu pārdotu. Koncerns vismaz katrā bilances datumā izvērtē, vai nav notikusi pārĦemtā aktīva vērtības samazināšanās. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta par zaudējumiem no vērtības samazināšanās. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek atspoguĜoti peĜĦas vai zaudējumu aprēėina postenī „Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās izdevumi un uzkrājumu samazinājums, neto”.



r) Uzkrājumi Uzkrājumi tiek atzīti, ja Koncernam pastāv juridiskas vai pamatotas saistības kāda pagātnes notikuma dēĜ, pastāv varbūtība, ka šo saistību izpildei būs nepieciešama ekonomiskos labumus ietverošu resursu aizplūšana, un saistību apmēru iespējams pietiekami ticami novērtēt. s) Ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības Ikdienas uzĦēmējdarbībā Koncernam ir izveidojušās ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības, kas ietver saistības attiecībā uz kredītu piešėiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem, galvojumu izsniegšanu un akreditīvu noformēšanu. Šādi finanšu instrumenti tiek atspoguĜoti finanšu pārskatos:

− saistības izsniegt kredītus un kredītkartes un piešėirt overdraftus tiek atzītas finansējuma saĦemšanas brīdi; un − finanšu garantijas un akreditīvi tiek atzīti, kad ir atzīta kā atlīdzība saĦemtā komisijas maksa.

Saistības attiecībā uz kredītu piešėiršanu un neizmantotām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem atspoguĜo līgumos noteiktas saistības izsniegt kredītus un automātiski atmaksājamos kredītus. Finanšu saistībām parasti ir noteikts termiĦš vai citi līgumā paredzēti to beigu nosacījumi. Tā kā finanšu saistības var beigties arī pirms to realizēšanas, kopējais līgumā paredzētais saistību apmērs ne vienmēr atspoguĜo nākotnē nepieciešamo naudas summu. Sākotnēji finanšu garantiju līgumi tiek atzīti patiesajā vērtībā. Pēc sākotnējās atzīšanas tie tiek uzskaitīti sākotnējās atzīšanas vērtībā, atskaitot garantijas periodā uzkrāto amortizāciju, vai vērtībā, kas noteikta saskaĦā ar grāmatvedības principiem uzkrājumu izveidei, ja garantijas izmantošana kĜūst ticama, atkarībā no tā, kura no iepriekš minētajām summām lielāka. Uzkrājumu veidošanas principi ārpusbilances finanšu saistībām un iespējamām saistībām ir atbilstoši r) rindkopā aprakstītajiem uzkrājumu veidošanas principiem. t) Aktīvi pārvaldīšanā Aktīvi, kurus Koncerns pārvalda savu klientu, fondu un citu institūciju uzdevumā, netiek uzskatīti par Koncerna aktīviem. Līdz ar to šie aktīvi netiek atspoguĜoti Koncerna bilancē. Šajos finanšu pārskatos aktīvi pārvaldīšanā iekĜauti vienīgi atspoguĜošanas nolūkā. u) Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguĜo naudas līdzekĜu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas labi informētu, savstarpēji ieinteresētu un nesaistītu personu darījumā. Ja ir pieejama ticama tirgus informācija, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz novērojamām tirgus cenām. Ja reprezentatīvas tirgus cenas nav pieejamas, vai arī tās nav ticamas, patieso vērtību nosaka, piemērojot vērtēšanas metodes, kurās tiek izmantoti tirgus dati. Šādas metodes ietver, piemēram, cenas, kas iegūtas no neatkarīgiem tirgus pētījumiem, salīdzinājumi ar līdzīgiem finanšu instrumentiem, diskontēto naudas plūsmu analīze un citas tirgus dalībnieku vispārēji atzītas un izmantotas vērtēšanas metodes. Nākotnē var būt notikumi, kas varētu mainīt attiecīgajās aplēsēs izmantotos pieĦēmumus. Jebkādu aplēšu izmaiĦu ietekme tiek atspoguĜota finanšu pārskatos, kad tā ir nosakāma. Bez tam patiesās vērtības aprēėinu var ietekmēt izmaiĦas tirgus apstākĜos, tādējādi faktiskais darījuma rezultāts var atšėirties no finanšu pārskatos atspoguĜotā. Finanšu pārskatu sagatavošanā izmantoto vadības pieĦēmumu izmainīšana var ietekmēt arī finanšu pārskatos atspoguĜoto Koncerna darbības rezultātu. v) Nauda un tās ekvivalenti Naudas plūsmas pārskata sagatavošanas nolūkos nauda un tās ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm, kam raksturīgs neliels vērtības maiĦas risks un kuru atlikušais dzēšanas termiĦš nepārsniedz 3 mēnešus pēc darījuma datuma, atskaitot saistības uz pieprasījumu pret citām kredītiestādēm. w) Savstarpējs ieskaits

Finanšu aktīvi un saistības tiek savstarpēji ieskaitīti un neto summa tiek atspoguĜota bilancē, ja pastāv šobrīd īstenojamas juridiskas tiesības savstarpēji ieskaitīt atzītās summas, un nodoms ir norēėināties, Ħemot vērā neto summu, vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības. x) Darbinieku izmaksas un citi saistīti maksājumi Koncerns un Banka veic sociālās apdrošināšanas maksājumus valsts pensiju apdrošināšanas un valsts fondēto pensiju shēmā saskaĦā ar Latvijas un attiecīgajiem ārvalstu tiesību aktiem. SaskaĦā ar Latvija Ministru Kabineta Reglamentu



aptuveni 65% no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmantotas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaĦā ar kuru Koncernam un Bankai ir jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi. Koncernam un Bankai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma vai valsts fondēto pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Sociālās apdrošināšanas un pensiju plāna iemaksas tiek atzītas kā izmaksas, izmantojot uzkrājumu principu, un ir iekĜautas darbinieku izmaksās. y) Notikumi pēc bilances datuma Finanšu pārskatos tiek atspoguĜoti tādi notikumi pēc pārskata gada beigām, kas ietekmē Bankas finansiālo stāvokli bilances datumā (koriăējošie notikumi). Ja notikumi pēc pārskata gada beigām nav koriăējoši, tie tiek atspoguĜoti finanšu pārskatu pielikumos tikai tad, ja tie ir būtiski.

z) Aplēšu izmantošana finanšu pārskatu sagatavošanā Sagatavojot finanšu pārskatu saskaĦā ar Eiropas Savienībā pieĦemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieĦēmumiem, kas ietekmē atsevišėus pārskatos atspoguĜotos bilances un peĜĦas vai zaudējumu aprēėina posteĦu atlikumus, kā arī iespējamo saistību apmēru. Šo finanšu pārskatu sagatavošanā vadība izmantojusi pamatotas un piesardzīgas aplēses un spriedumus. Sagatavojot finanšu pārskatus, nozīmīgas aplēses tiek izmantotas saistībā ar uzkrājumiem iespējamiem finanšu aktīvu zaudējumiem, finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanu un nākamo periodu ar nodokli apliekamā ienākuma aplēsēm, lai noteiktu izmantojamo un līdz ar to atzīstamo atliktā nodokĜa aktīvu summu. Kredītu vērtības samazināšanās Koncerns regulāri izvērtē, vai nav notikusi kredītu vai debitoru parādu vērtības samazināšanās. Iespējamo vērtības samazināšanās zaudējumu aplēses pēc būtības nekad nevar būt pilnīgi precīzas un ir atkarīgas no daudziem faktoriem. Iespējamie vērtības samazināšanās gadījumi tiek nekavējoties identificēti, jo visi kredīti tiek pastāvīgi uzraudzīti. Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek aprēėināti katram kredītam atsevišėi, Ħemot vērā paredzamo naudas plūsmu, tajā skaitā no ėīlas pārdošanas radušos naudas plūsmu. Lai aplēstu jebkādus vērtības samazināšanās zaudējumus, ko varētu noteikt tādi faktori kā ekonomiskā situācija nākotnē un no tās atkarīgie aizĦēmēja darbības rezultāti un ėīlas vērtība, kuru nebūtu iespējams ātri pārdot, Koncerns izmanto kompetentus spriedumus. Tādējādi aplēstie vērtības samazināšanās zaudējumi laika gaitā, noskaidrojoties apstākĜiem, var ievērojami mainīties. Nākotnes naudas plūsmas summu vai laika periodu aplēsēs izmantotā metodoloăija un pieĦēmumi tiek regulāri pārskatīti, lai mazinātu atšėirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem. Bez tam Koncerns aplēš vērtības samazināšanās zaudējumus kredītu grupai, lai segtu kredītportfeĜa zaudējumus, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka tajā ir kredīti, kuru vērtība ir samazinājusies, lai arī attiecībā uz atsevišėiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Nosakot vērtības samazināšanās zaudējumus kredītu grupai ar līdzīgiem kredītriska parametriem, tiek Ħemti vērā novērojamie dati, kas liecina, ka kredītu grupas nākotnes naudas plūsmās radies samazinājums, kuru var ticami noteikt, lai arī attiecībā uz atsevišėiem kredītiem šo samazinājumu vēl nevar attiecināt. Vērtējot kredītu grupas vērtības samazināšanos, Koncerns nākotnes naudas plūsmas kredītu grupai aplēš, pamatojoties uz vēsturisko zaudējumu likmi, kas tiek noteikta, Ħemot vērā zaudējumu pieredzi kredītiem ar tādiem pašiem (līdzīgiem) riska parametriem kā kredītiem, kas iekĜauti kredītu grupā. Vēsturisko zaudējumu likme tiek koriăēta, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguĜotu tādu pašreizējo apstākĜu ietekmi, kuri nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv. Turpmākā kredītportfeĜa kvalitāte, kuram aplēsti kopējie vērtības samazināšanās zaudējumi, ir atkarīga no faktoriem, kuru ietekmē faktiskie kredītu zaudējumi varētu būtiski atšėirties no aplēstajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Šādi faktori ir, piemēram, ekonomiskā situācija pasaulē un valstī, ar aizĦēmēju saistīti specifiski faktori, nozares un tirgus tendences, procentu likmes, bezdarba līmenis un citi ārējie faktori. IzmaiĦas Bankas LGD koeficientā par 500 bāzes punktiem rezultātā varētu radīt pieaugumu / samazinājumu kredītu grupas vērtības samazinājumā 1.96 miljoni latu apmērā. Vērtspapīru vērtības samazināšanās Koncerns veic dažādas aplēses, lai noteiktu to vērtspapīru vērtību, kuriem veikts vērtības samazināšanās novērtējums. Novērtējot vērtības samazinājumu vērtspapīriem, uz kuriem attiecināmi notikumi, kas apliecina vērtības samazināšanos, tiek veiktas aplēses, kurās Ħemti vērā tādi faktori kā likviditāte (kotētās cenas un summas, izmantojot vairākus uzticamus avotus, kā arī subjektīvus spriedumus), tirgus uzcenojumu (spread) (vērtspapīru tirgus uzcenojuma aplēses un tirgus uzcenojuma aplēses attiecībā uz vērtspapīriem ar reitingu Caa1 vai zemāku), reitingi (subordinācija) un iespējamo zaudējumu līmenis saistību neizpildes gadījumā (loss-given-default). Vērtspapīru kredītkvalitāte, kuriem aplēsti vērtības samazināšanās zaudējumi, nākotnē ir atkarīga no dažādām neskaidrībām, kuru ietekmē faktiskie zaudējumi varētu būtiski atšėirties no aplēstajiem vērtības samazināšanās zaudējumiem. Šādi faktori ir, piemēram, ekonomiskā situācija pasaulē, reăionā un valstī, ar emitentu saistīti specifiski faktori, tirgus aktivitāte un dziĜums, procentu likmes un citi ārējie faktori. 2010. gada 31. decembrī tirgus uzcenojuma deltas palielināšanās par 200 bāzes punktiem Bankai neradītu vērtspapīru vērtības samazinājumus vai palielinājumus. Atliktais nodokĜa aktīvs Nākotnē gūtā apliekamā peĜĦa un nodokĜu atvieglojumu izmantošanas iespējamie apjomi tiek novērtēti, pamatojoties uz vadības sagatavotām vidēja termiĦa finanšu prognozēm un no to ekstrapolētajiem rezultātiem. Iepriekš minētā prognoze norāda, ka nākotnē Bankai būs pietiekams apliekamais ienākums, lai izmantotu atzīto atliktā nodokĜa aktīvu.



4. PIELIKUMS PROCENTU IENĀKUMI UN IZDEVUMI

Tūkst. latu 2010 2010 Koncerns Banka

Procentu ienākumi: - no finanšu aktīviem amortizētajā iegādes vērtībā: 21,421 18,799

- no kredītiem 20,095 17,441 - no prasībām pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 512 701 - no līdz termiĦa beigām turamajiem

vērtspapīriem 814 657 - no pārdošanai pieejamajiem vērtspapīriem 4,181 3,519

- no tirdzniecības nolūkā turētajiem vērtspapīriem 66 61 - no finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 27 - Kopā procentu ienākumi 25,695 22,379

Procentu izdevumi:

- par finanšu saistībām amortizētajā iegādes vērtībā: (26,366) (24,852) - par noguldījumiem (20,075) (18,454) - par pakārtotajām saistībām (3,761) (3,761) - par emitētajiem parāda vērtspapīriem (2,507) (2,509) - par saistībām pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām (14) (128) - par pārējām finanšu saistībām (9) -

Kopā procentu izdevumi (26,366) (24,852) Neto procentu izdevumi (671) (2,473)


Procentu ienākumi, kas atzīti no aktīviem, kuriem

izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam 5,403 5,698

5. PIELIKUMS KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI UN IZDEVUMI


Komisijas naudas ienākumi: - no maksājumu karšu apkalpošanas 5,357 4,862 - no naudas pārskaitījumiem 1,955 1,477 - no uzglabāšanas, fondu pārvaldīšanas un trasta

darījumiem 1,729 125 - no vērtspapīru un finanšu instrumentu brokeru

pakalpojumiem 475 422 - no norēėinu kontu uzturēšanas 451 393 - no skaidras naudas darījumiem 436 283 - no inkasācijas pakalpojumiem 348 348 - no akreditīvu un garantiju izsniegšanas 127 66 - no kreditēšanas operācijām 69 64 - pārējie 254 250

Kopā komisijas naudas ienākumi 11,201 8,290




Komisijas naudas izdevumi: - par maksājumu kartēm (2,767) (2,312) - par korespondentbanku pakalpojumiem (431) (384) - par brokeru pakalpojumiem un vērtspapīru

turēšanu: (183) (198) - par vērtspapīru un finanšu instrumentu brokeru

pakalpojumiem (127) (108) - uzglabāšanas, fondu pārvaldīšanas un trasta

darījumiem (56) (90) - pārējie (41) (4)

Kopā komisijas naudas izdevumi (3,422) (2,898) Neto komisijas naudas ienākumi 7,779 5,392

Komisijas naudas ienākumi un izdevumi par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas nav patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, izĦemot summas, kas iekĜautas faktiskās procentu likmes noteikšanā, var tikt atspoguĜoti šādi:


Komisijas naudas ienākumi 11,201 8,290 Komisijas naudas izdevumi (3,422) (2,898)

6. PIELIKUMS PEěĥA NO DARĪJUMIEM AR FINANŠU INSTRUMENTIEM, NETO

Tūkst. latu

2010 2010 Koncerns Banka

PeĜĦa no tirdzniecības nolūkā turēto vērtspapīru

tirdzniecības un pārvērtēšanas, neto 17 7 Zaudējumi no pārdošanai pieejamo vērtspapīru

pārdošanas, neto (493) (595) PeĜĦa no finanšu saistībām amortizētajā iegādes

vērtībā, neto 275 - PeĜĦa no ārvalstu valūtas maiĦas darījumiem un

atklāto pozīciju pārvērtēšanas, neto 3,888 3,346 Zaudējumi no citu atvasināto finanšu instrumentu

tirdzniecības un pārvērtēšanas, neto (1,183) (988) Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peĜĦa,

neto 2,504 1,770


Zaudējumi no finanšu instrumentiem, kas nav

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, neto (218) (595)

PeĜĦa no finanšu instrumentiem patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā, neto 2,722 2,365

Finanšu instrumentu peĜĦa, neto 2,504 1,770



7. PIELIKUMS CITI IENĀKUMI


Ienākumi no līgumsodiem 2,288 1,925 SaĦemtās dividendes 1 1 Citi ienākumi 1,465 816 Kopā citi ienākumi 3,754 2,742

8. PIELIKUMS ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI


Personāla izdevumi 11,556 8,218 Telpu noma 1,522 2,106 Ar IT iekārtām un programmatūru saistītie izdevumi 1,114 663 Neatgūstamais PVN 701 495 Konsultācijas un profesionālie pakalpojumi 572 224 Reklāmas, tirgzinības un sponsorēšanas izdevumi 468 366 Biroja izdevumi 322 269 Sakaru izdevumi (telefons, pasts u.tml.) 284 182 Remonta un apkopes izdevumi 196 184 Komandējumi 179 131 Apdrošināšana 143 82 Reprezentācijas izdevumi 104 69 Nekustamā īpašuma nodoklis un pārējie nodokĜi 86 1 Apsardze 73 36 Pārējie administratīvie izdevumi 696 372 Kopā administratīvie izdevumi 18,016 13,398

9. PIELIKUMS PERSONĀLA IZDEVUMI Personāla izdevumi šajos finanšu pārskatos atspoguĜoti administratīvo izdevumu postenī. Personāla izdevumos ietilpst atalgojums darbiniekiem un ar to saistītās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī darbinieku prēmijas un citi pabalsti.


Atlīdzība par darbu (t.sk. prēmijas): - vadībai 740 229 - pārējiem darbiniekiem 8,570 6,387 Kopā atlīdzība par darbu 9,310 6,616 Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: - par vadību 154 55 - par pārējiem darbiniekiem 2,092 1,547 Kopā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2,246 1,602 Kopā personāla izdevumi 11,556 8,218 Pilna laika darbinieku skaits pārskata perioda beigās 1,762 1,329



10. PIELIKUMS UZKRĀJUMU FINANŠU AKTĪVU VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS ZAUDĒJUMIEM IZMAIĥAS Nākamā tabula atspoguĜo pārskata gadā notikušās izmaiĦas uzkrājumos kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem:


Kopā uzkrājumi zaudējumiem no vērtības

samazināšanās restrukturizācijas rezultātā, t.sk.: 52,787 53,397

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 37,514 44,651

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam 15,273 8,746

Izveidoti uzkrājumi: 14,188 12,415

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 13,201 11,632

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam 987 783

Ienākumi no uzkrājumu samazināšanas: (5,284) (4,582)

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam (2,755) (2,373)

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam (2,529) (2,209)

Neto uzkrājumu veidošanas izdevumi, t.sk.: 8,904 7,833 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 10,446 9,259 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam (1,542) (1,426) Uzkrājumu izmaiĦa norakstījumu rezultātā, neto: (1,055) (756) Valūtas kursu svārstību ietekme: (3) 49

- kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam - 49

- kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības samazinājumam (3) -

Kopā vērtības samazināšanās uzkrājumi

pārskata perioda beigās, t.sk.: 60,633 60,523 - kredītiem – specifiskie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 46,905 53,203 - kredītiem – kopēji aplēstie uzkrājumi vērtības

samazinājumam 13,728 7,320



Nākamā tabula atspoguĜo pārskata gadā notikušās izmaiĦas uzkrājumos pārējo aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem:


Kopā uzkrājumi zaudējumiem no vērtības

samazināšanās restrukturizācijas rezultātā, t.sk.: 24,247 17,497 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 3,013 3,013 - prasībām pret kredītiestādēm 540 540 - citiem nefinanšu aktīviem 20,694 13,944

Izveidoti uzkrājumi: 1,425 2,883

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 357 357 - citiem nefinanšu aktīviem 1,068 2,526

Ienākumi no uzkrājumu samazināšanas: (356) (4)

- citiem nefinanšu aktīviem (356) (4) Neto uzkrājumu veidošanas izdevumi, t.sk.: 1,069 2,879

- pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 357 357 - citiem nefinanšu aktīviem 712 2,522

Uzkrājumu izmaiĦa norakstījumu rezultātā, neto: (1,115) -

- citiem nefinanšu aktīviem (1,115) - Valūtas kursu svārstību ietekme: (15) (5)

- prasībām pret kredītiestādēm (5) (5) - citiem nefinanšu aktīviem (10) -

Kopā vērtības samazināšanās uzkrājumi

pārskata perioda beigās, t.sk.: 24,186 20,371 - pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem 3,370 3,370 - prasībām pret kredītiestādēm 535 535 - citiem nefinanšu aktīviem 20,281 16,466

11. PIELIKUMS NODOKěI UzĦēmumu ienākuma nodokĜa izdevumi ir atspoguĜoti šādi:


Pārskata gadā aprēėinātais uzĦēmumu ienākuma

nodoklis 115 - Atliktais ienākuma nodoklis (858) (840) Ārzemēs ieturētais nodoklis 268 268 Iepriekšējo gadu korekcijas (6) - Kopā uzĦēmumu ienākuma nodokĜa izdevumi (481) (572)



Bankas un Koncerna pārskata gada zaudējumu pirms nodokĜiem saskaĦošana ar pārskata gadā aprēėināto uzĦēmumu ienākuma nodokli var tikt atspoguĜoti šādi:


Zaudējumi pirms uzĦēmumu ienākuma nodokĜa (19,292) (19,999) UzĦēmumu ienākuma nodoklis (pēc standarta

likmes)* (2,894) (3,000) Pastāvīgās atšėirības, neto (1,120) 328 Iepriekšējā gada korekcijas (6) - Neatzītie atliktā nodokĜa aktīvi 3,539 2,100 Kopā uzĦēmumu ienākuma nodokĜa izdevumi (481) (572)

* Standarta likme 2010. gadā bija 15% IzmaiĦas atliktajā ienākuma nodoklī var tikt atspoguĜotas šādi:


2010. gada 30. jūnijā - -

Restrukturizācija (28,867) (29,226) Atzīts peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā (858) (840) Atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā** 116 86

Kopā atliktā ienākuma nodokĜa (aktīvs) pārskata gada beigās (29,609) (29,980)

Atliktā ienākuma nodokĜa aktīvs un saistības var tikt atspoguĜotas šādi:


Atliktā nodokĜa saistības:

Uzkrātā nodokĜu nolietojuma pārsniegums pār nolietojumu finanšu grāmatvedības uzskaitē 737 278

Atliktā nodokĜa aktīvs:

AtvaĜinājumu rezerve (248) (237) Vērtspapīru un atvasināto līgumu pārvērtēšana** (35) (35) Neatskaitāmie uzkrājumi vērtības samazinājumam (5,679) (5,703) Neizmantotie nodokĜu zaudējumi (32,216) (26,383)

Atliktā ienākuma nodokĜa (aktīvs), neto (37,441) (32,080) Neatzītais atliktā nodokĜa aktīvs 7,832 2,100 Atzītais atliktā ienākuma nodokĜa (aktīvs) (29,609) (29,980)

** visas izmaiĦas atliktajā ienākuma nodoklī, kas tiek atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā, attiecas uz vērtspapīru pārvērtēšanu. Koncerna un Bankas nodokĜu zaudējumu summa, ko pārnes uz nākamajiem taksācijas periodiem:

Tūkst. latu Koncerns Banka Izmantošanas termiĦa beigas:

2011 253 - 2012 2,295 - 2013 1,198 - 2014 634 - 2015 - - 2016 61,494 61,494 2017 55,976 55,976 2018 55,428 55,428 Bez noteikta termiĦa 27,772 2,989

Kopā neizmantotie nodokĜu zaudējumi 205,050 175,887



IzmaiĦas Bankas nodokĜu kontos 2010. gadā var tikt atspoguĜotas šādi:

Tūkst. latu Atlikums

30/06/2010 Aprēėināts

2010 Samaksāts

2010 Atlikums

31/12/2010 UzĦēmumu ienākuma nodoklis - (268) 268 -

t.sk. ārvalstīs ieturētais uzĦēmumu ienākuma nodoklis -

(268)

268 -

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - (2,061) 1,643 (418) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis - (1,719) 1,718 (1) Pievienotās vērtības nodoklis - (128) 104 (24) Nekustamā īpašuma nodoklis - - - - Kopā nodokĜu (saistības)/ prasības - (4,176) 3,733 (443)

12. PIELIKUMS KASE UN PRASĪBAS PRET CENTRĀLAJĀM BANKĀM `

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Kase 40,647 38,268 Prasības pret Latvijas Banku 106,472 106,472 Prasības pret citām centrālajām bankām 40,101 32,608 Kopā kase un prasības pret centrālajām bankām 187,220 177,348

SaskaĦā ar Latvijas Bankas padomes lēmumu kredītiestādēm jānodrošina rezervju prasību izpilde, kas tiek noteikta, pamatojoties uz piesaistītā finansējuma apjomu. Bankas mēneša vidējam latu korespondentkonta atlikumam Latvijas Bankā ir jāpārsniedz minētais obligāto rezervju prasību apjoms. Līdzīgas prasības attiecas arī uz Bankas Igaunijas filiāles piesaistīto finansējumu. Pārskata periodā Banka ir izpildījusi šīs prasības. Prasības pret citām centrālajām bankām ietver prasības pret Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Šveices centrālo banku. 2010. gada 31. decembrī nebija nekādu prasību pret centrālajām bankām, kuru termiĦš būtu nokavēts.

13. PIELIKUMS PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka

Prasības pret OECD reăiona valstīs reăistrētām kredītiestādēm 155,673 127,670

Prasības pret Latvijā reăistrētām kredītiestādēm 57,932 54,576 Prasības pret citām ne-OECD valstīs reăistrētām

kredītiestādēm 6,554 29,897 Kopā prasības pret kredītiestādēm, bruto 220,159 212,143 Ieskaitot atlikumus ar uzkrājumiem vērtības

samazinājumam 535 535 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (535) (535) Kopā prasības pret kredītiestādēm, neto 219,624 211,608

2010. gada 31. decembrī Bankai bija izvietoti starpbanku noguldījumi 4 Latvijas kredītiestādēs un 6 OECD reăiona valstīs reăistrētās kredītiestādēs. TermiĦdepozīti attiecīgi veidoja 100% un 54% no kopējām prasībām pret Latvijā un OECD reăiona valstīs reăistrētām kredītiestādēm. 2010. gada 31. decembrī nebija nekādu prasību pret kredītiestādēm, kuru termiĦš būtu nokavēts. Bankas prasības pret tās radniecīgo uzĦēmumu AB „Citadele bankas” (Lietuva) veidoja 82% no Bankas kopējās prasību summas pret citās ne-OECD reăiona valstīs reăistrētām kredītiestādēm.



Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Korespondentkontu atlikumi (nostro) 65,809 62,383 Diennakts noguldījumi 26,773 34,704

Kopā noguldījumi uz pieprasījumu 92,582 97,087 TermiĦnoguldījumi kredītiestādēs, kas atmaksājami:

1 mēneša laikā 106,496 89,345 1 - 3 mēnešu laikā 6,800 12,720 3 - 6 mēnešu laikā 246 - 6 - 12 mēnešu laikā 201 - 1 - 5 gadu laikā 13,034 12,456 Vairāk kā 5 gadu laikā un beztermiĦa 800 535

Kopā termiĦnoguldījumi 127,577 115,056 Kopā prasības pret kredītiestādēm, bruto 220,159 212,143 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (535) (535) Kopā prasības pret kredītiestādēm, neto 219,624 211,608

Augstāk minētie atlikumi veido Koncerna un Bankas maksimālo kredītriska ekspozīciju.

14. PIELIKUMS KREDĪTI Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas pašreizējās kredītu klases:

Koncerns, tūkst. latu Banka, tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Bilance

Ārpus-bilances posteĦi

Kopējais kredītrisks,

bruto Bilance

Ārpus-bilances posteĦi

Kopējais kredītrisks,

bruto Parastie kredīti 649,225 6,162 655,387 560,114 5,965 566,079 Kredītlīnijas 62,086 12,720 74,806 107,751 44,571 152,322 Finanšu noma 50,471 - 50,471 15 - 15 Maksājumu karšu debeta

atlikumi 75,187 64,816 140,003 66,583 54,573 121,156 Norēėinu kontu debeta

atlikumi 12,988 7,935 20,923 13,100 7,940 21,040

Reverse repo kredīti 596 - 596 - - - Faktorings 304 - 304 - - - Prasības pret investīciju un

starpniecības uzĦēmumiem 4,105 - 4,105 4,058 - 4,058

Kopā kredīti, bruto 854,962 91,633 946,595 751,621 113,049 864,670 Uzkrājumi vērtības

samazinājumam (60,633) - (60,633) (60,523) - (60,523)

Kopā kredīti, neto 794,329 91,633 885,962 691,098 113,049 804,147

Ārpusbilances posteĦi ietver dažādus aizĦēmējiem piešėirtos, bet vēl neizsniegtos aizdevumus.



Nākamajā tabulā sniegta informācija par kredītiem ar mainītiem atmaksas nosacījumiem:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Kredītu ar mainītiem atmaksas nosacījumiem

bilances vērtība 96,722 90,200 Kredīti pēc aizĦēmēja veida ir atspoguĜoti šādi:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka

Privātpersonas 417,441 293,813

Privāti uzĦēmumi 386,000 415,493 Valsts uzĦēmumi 22,745 18,814 Pašvaldību uzĦēmumi 13,450 12,741 Sabiedriskās un reliăiskās organizācijas 11,739 7,767 Pašvaldības 3,585 2,991 Valdība 2 2 Kopā kredīti, bruto 854,962 751,621 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (60,633) (60,523) Kopā kredīti, neto 794,329 691,098

Nākamā tabula atspoguĜo uzĦēmumiem izsniegto kredītu sadalījumu pēc uzĦēmumu tautsaimniecības nozarēm, neĦemot vērā tiem izveidotos uzkrājumus:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Transports un sakari 124,208 109,348 Nekustamā īpašuma iegāde un apsaimniekošana 108,337 146,984 Tirdzniecība 65,409 49,529 Viesnīcas un restorāni 40,214 38,025 Rūpniecība 24,622 20,982 Celtniecība 13,837 9,620 Finanšu starpniecība 11,401 58,285 Lauksaimniecība un mežsaimniecība 10,805 2,148 Elektroenerăētika, gāzes un ūdens apgāde 3,650 3,008 Pārējās nozares 35,038 19,879 Kopā uzĦēmumiem izsniegtie kredīti, bruto 437,521 457,808

Nākamā tabula atspoguĜo kredītu sadalījumu pēc aizĦēmēja norādītās rezidences vietas:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Latvijas rezidenti 479,977 533,202 OECD reăiona valstu rezidenti 53,861 49,987 Ne-OECD reăiona valstu rezidenti 321,124 168,432 Kopā kredīti, bruto 854,962 751,621 Uzkrājumi vērtības samazinājumam (60,633) (60,523) Kopā kredīti, neto 794,329 691,098



15. PIELIKUMS NOMA Nākamā tabula atspoguĜo finanšu nomu pēc aktīvu veida:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Transporta līdzekĜi 41,236 15 Ražošanas iekārtas 4,426 - Nekustamais īpašums 1,067 - Citi aktīvi 3,742 - Kopā no finanšu nomas līgumiem izrietošo

prasību tagadnes vērtība, neĦemot vērā uzkrājumus vērtības samazinājumam 50,471 15

Uzkrājumi vērtības samazinājumam (6,432) - No finanšu nomas līgumiem izrietošo prasību

tagadnes vērtība 44,039 15 Bruto ieguldījumu finanšu nomā saskaĦošana ar minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību atspoguĜota nākamajā tabulā:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Bruto ieguldījumi finanšu nomā, kas saĦemami::

Viena gada laikā 10,869 12 Periodā no viena līdz pieciem gadiem 41,617 3 Pēc pieciem gadiem 1,970 -

Kopā ieguldījumi finanšu nomā, bruto 54,456 15 Vēl negūtie finanšu ienākumi, kas saĦemami:

Viena gada laikā 668 - Periodā no viena līdz pieciem gadiem 3,220 - Pēc pieciem gadiem 97 -

Kopā 3,985 - Minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtība:

Viena gada laikā 10,201 12 Periodā no viena līdz pieciem gadiem 38,397 3 Pēc pieciem gadiem 1,873 -

Kopā 50,471 15

16. PIELIKUMS PARĀDA VĒRTSPAPĪRI UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR FIKSĒTU IENĀKUMU Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna īpašumā esošo vērtspapīru ar fiksētu ienākumu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2010 Līdz

termiĦa beigām turētie

Pārdošanai pieejamie

Tirdz-niecības nolūkā turētie Kopā

Valdību parāda vērtspapīri 117,688 119,622 63 237,373 Pašvaldību parāda

vērtspapīri

1,726 721 - 2,447 Kredītiestāžu parāda

vērtspapīri

854 33,937 73 34,864 UzĦēmumu parāda

vērtspapīri

1,345 19,055 4 20,404 Pārējo finanšu institūciju

parāda vērtspapīri 5,959 14,189 - 20,148 Kopā vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu, neto 127,572 187,524 140 315,236 Tabulā atspoguĜota Koncerna un Bankas maksimālā kredītriska ekspozīcija.



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas īpašumā esošo vērtspapīru ar fiksētu ienākumu sadalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2010 Līdz



Tirdz-niecības nolūkā turētie Kopā

Valdību parāda vērtspapīri 117,280 98,539 - 215,819 Pašvaldību parāda

vērtspapīri - 721 - 721 Kredītiestāžu parāda

vērtspapīri - 22,160 - 22,160 UzĦēmumu parāda

vērtspapīri - 18,705 4 18,709 Pārējo finanšu institūciju

parāda vērtspapīri - 3,373 - 3,373 Kopā vērtspapīri ar

fiksētu ienākumu, neto 117,280 143,498 4 260,782 2010. gada 31. decembrī Koncernam un Bankai nav vērtspapīru, par kuriem veicamo maksājumu termiĦš ir nokavēts vai kas būtu restrukturizēti pārskata periodā. 2010. gada 31. decembrī to Koncerna un Bankas vērtspapīru bilances vērtība, kuriem bija izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam, bet ar kuriem saistītie maksājumi nebija nokavēti, bija 4,175 tūkst. latu. Koncerns, tūkst. latu 31/12/2010 Valdību parāda vērtspapīri:

Latvia 171,705 OECD 48,043 Ne-OECD 17,625

Kopā valdību parāda vērtspapīri 237,373 Pašvaldību parāda vērtspapīri:

OECD - Ne-OECD 2,447

Kopā pašvaldību parāda vērtspapīri 2,447 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri:

Latvia 4,145 OECD 28,011 Ne-OECD 2,708

Kopā kredītiestāžu parāda vērtspapīri 34,864 UzĦēmumu parāda vērtspapīri (OECD un ne-

OECD) 20,404 Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri

(OECD un ne-OECD) 20,148 Kopā vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 315,236



Banka, tūkst. latu 31/12/2010 Valdību parāda vērtspapīri:

Latvija 171,705 OECD 44,114 Ne-OECD -

Kopā valdību parāda vērtspapīri 215,819 Pašvaldību parāda vērtspapīri:

OECD - Ne-OECD 721

Kopā pašvaldību parāda vērtspapīri 721 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri:

Latvija 2,824 OECD 18,631 Ne-OECD 705

Kopā kredītiestāžu parāda vērtspapīri 22,160 UzĦēmumu parāda vērtspapīri (OECD un ne-

OECD) 18,709 Pārējo finanšu institūciju parāda vērtspapīri

(OECD un ne-OECD) 3,373 Kopā vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 260,782

Visi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu uz 31/12/2010 ir biržā kotēti.

17. PIELIKUMS AKCIJAS UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR NEFIKSĒTU IENĀKUMU Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas īpašumā esošo akciju un citu vērtspapīru ar nefiksētu ienākumu dalījumu:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Latvijas uzĦēmumu akcijas:

kotētas biržā 24 - nekotētas biržā - -

Kopā Latvijas uzĦēmumu akcijas 24 - Ārvalstu uzĦēmumu akcijas:

kotētas biržā - - nekotētas biržā 68 54

Kopā ārvalstu uzĦēmumu akcijas 68 54 Ieguldījumu fondi 9,409 9,375 Kopā akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu

ienākumu 9,501 9,429 Koncernam ir ierobežota informācija par investīciju struktūru ieguldījumu portfeĜos, ko investoru vārdā pārvalda citas finanšu institūcijas. Līdz ar to tie nav analizēti pēc to emitenta. Investīcijas fondos, par kuriem Koncernam nav pietiekamas informācijas par portfeĜa sadalījumu starp parāda vērtspapīriem un akcijām, tiek klasificētas kā ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu. Nav nekādu kredītriskam pakĜautu ārpusbilances saistību, kas būtu saistītas ar iepriekš minēto vērtspapīru emitentiem. Turklāt neviens ar šiem instrumentiem saistītais maksājums nav nokavēts.



18. PIELIKUMS LĪDZDALĪBA RADNIECĪGAJOS UZĥĒMUMOS IzmaiĦas Bankas līdzdalībā radniecīgajos uzĦēmumos ir atspoguĜotas šādi:

Tūkst. latu 2010

Atlikums 2010. gada 30. jūnijā -

Restrukturizācija 15,233 Meitas sabiedrības iegāde – AB „Citadele bankas” 30,809 Vērtības samazinājums (2,203)

Atlikums 2010. gada 31. decembrī 43,839 AP „Anlage & privatbank” (Šveice) ir iekĜauta konsolidācijas grupā atbilstoši līguma noteikumiem par uzĦēmumu pāreju, kas noslēgts starp AS „Parex banka” and AS „Citadele banka” 2010. gada 28. jūlijā. 2010. gada 24. septembrī Šveicas finanšu tirgus uzraugs FINMA piešėīra atĜauju akciju pārejai un 2010. gada 28. oktobrī AP „Anlage & privatbank AG” padome apstiprināja akciju pāreju no AS „Parex banka” uz AS „Citadele banka”. 2010. gadā Bankas vadība konstatēja vērtības samazinājuma pazīmes Bankas ieguldījumam meitas sabiedrībā SIA „Citadele express kredīts”. TādēĜ tika atzīts vērtības samazinājums 400 tūkstoši latu apmērā. 2010. gada 1. augustā AS „Citadele banka” iegādājās AB „Citadele bankas” (Lietuva) no AS „Parex banka”. AS „Citadele banka” un AS „Parex banka” atrodas „Privatizācijas aăentūras” kopējā kontrolē. Banka atsevišėajos pārskatos attiecībā uz šo ieguldījumu atzina vērtības samazinājumu 1,803 tūkstoši latu apmērā. Pēc iegādes datumu sākotnējā cena tika koriăēta par 11,192 tūkstoši latu, atbilstoši papildus informācijai, kas tika iegūta pēc darījuma noslēgšanas. Skatīt 36. pielikumu. 2010. gada 31. decembrī Bankai piederēja līdzdalība šādu radniecīgo uzĦēmumu pamatkapitālā:

UzĦēmums

Reăistrāci-jas valsts

UzĦēmēj-darbības nozare

Pamatkapi-tāls, tūkst. latu

% no kopējā pamat-kapitāla

% no kopējām balss-

tiesībām

Ieguldījumu uzskaites vērtība,

tūkst. latu AB „Citadele bankas” Lietuva Banka 58,100 100.0 100.0 29,006 AP „Anlage & privatbank AG” Šveice Banka 5,630 100.0 100.0 9,702

AS „Citadele atklātais pensiju fonds” Latvija Pensiju fonds 450 100.0 100.0 454

IPAS „Citadele asset management” Latvija Finanses 4,150 100.0 100.0 4,151 ZAO „Parex asset management” Krievija Finanses 458 100.0 100.0 - OOO „Citadele asset management ukraina” Ukraina Finanses 621 100.0 100.0 -

UAB „Citadele investiciju valdymas” Lietuva Finanses 727 100.0 100.0 - OU „Citadele leasing & factoring” Igaunija Finanses 351 100.0 100.0 313 UAB „Citadele faktoringas ir lizingas” Lietuva Finanses 305 100.0 100.0 - SIA „Rīgas pirmā garāža” Latvija Cita* 352 100.0 100.0 - SIA „Citadele express kredīts” Latvija Noma 31 100.0 100.0 213 SIA „E&P baltic properties” Latvija Finanses 20 50.0 50.0 - SIA „Citadele līzings un faktorings” Latvija Noma 9,400 100.0 100.0 -

AAS „Citadele life” Latvija Dzīvības apdrošin. 3,000 100.0 100.0 -

„Calenia investments limited” Kipra Cita* - 100.0 100.0 - OOO „Citadele investments ukraine” Ukraina Finanses 44 100.0 100.0 - SIA „RPG interjers” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 - OAO „Parex ukrainian equity fund” Ukraina Finanses - 100.0 100.0 - SIA „PR speciālie projekti” Latvija Cita* 2 100.0 100.0 -

Kopā līdzdalība uzĦēmumu pamatkapitālā

43,839

* Cita – uzĦēmumi, kas sniedz dažādus atbalsta pakalpojumus



19. PIELIKUMS NEMATERIĀLIE AKTĪVI

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka

Programmatūra 604 405 Pārējie nemateriālie aktīvi 615 23

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot avansa

maksājumus 1,219 428 Avansa maksājumi par nemateriālajiem aktīviem 841 828 Kopā nemateriālo aktīvu atlikusī vērtība 2,060 1,256

IzmaiĦas Koncerna nemateriālajos aktīvos, neskaitot avansa maksājumus, par sešu mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim ir šādas:

Tūkst. latu

Nemateriālā vērtība no radniecīgo uzĦēmumu

iegādes

Programma-tūra

Pārējie nemateriālie

aktīvi

Kopā nemateriālie aktīvi, atskaitot

avansa maksājumus

Sākotnējā vērtība 2010. gada 30. jūnijā - - - -

Restrukturizācija 131 8,818 2,448 11,397 Iegāde - 131 - 131 Atsavinājumi - (45) (26) (71) Vērtības samazinājums (131) - - (131)

2010. gada 31. decembrī - 8,904 2,422 11,326 Uzkrātā amortizācija 2010. gada 30. jūnijā - - - -

Restrukturizācija - 8,126 1,700 9,826 Pārskata periodā aprēėināts - 219 132 351 Atsavinājumu amortizācija - (45) (25) (70)

2010. gada 31. decembrī - 8,300 1,807 10,107 Atlikusī vērtība 2010. gada 30. jūnijā - - - - 2010. gada 31. decembrī - 604 615 1,219



20. PIELIKUMS PAMATLĪDZEKěI

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka

Nomātā īpašuma uzlabojumi 1,296 1,296

Zeme un ēkas 30,204 679

Transporta līdzekĜi 912 281

Pārējie pamatlīdzekĜi 5,606 1,601 Kopā pamatlīdzekĜi, atskaitot avansa maksājumus 38,018 3,857 Avansa maksājumi par pamatlīdzekĜiem 54 53 Kopā pamatlīdzekĜu atlikusī vērtība 38,072 3,910

IzmaiĦas Koncerna pamatlīdzekĜos, izĦemot avansa maksājumus, par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim:

Tūkst. latu

Nomātā īpašuma

uzlabojumi

Zeme un ēkas

Transporta līdzekĜi

Pārējie pamatlīdzekĜi

Kopā pamatlīdzekĜi,

atskaitot avansa

maksājumus Sākotnējā vērtība 2010. gada 30. jūnijā - - - - -

Restrukturizācija 3,654 35,253 2,706 25,827 67,440 Iegāde 17 8 359 339 723 Atsavinājumi (4) - (525) (1,082) (1,611)

2010. gada 31. decembrī 3,667 35,261 2,540 25,084 66,552 Uzkrātais nolietojums 2010. gada 30. jūnijā - - - - -

Restrukturizācija 2,011 3,751 1,887 19,389 27,038 Pārskata periodā aprēėināts 364 1,306 179 1,091 2,940 Atsavinājumu amortizācija (4) - (438) (1,002) (1,444)

2010. gada 31. decembrī 2,371 5,057 1,628 19,478 28,534 Atlikusī vērtība (iesk.

uzkrājumus vērtības samazinājumam)

2010. gada 30. jūnijā - - - - - 2010. gada 31. decembrī 1,296 30,204 912 5,606 38,018

Uzkrājumi vērtības

samazinājumam 2010. gada 30. jūnijā - - - - -

Restrukturizācija - (17,915) - - (17,915) 2010. gada 31. decembrī - (17,915) - - (17,915)



IzmaiĦas Bankas pamatlīdzekĜos, izĦemot avansa maksājumus, par 6 mēnešu periodu līdz 2010. gada 31. decembrim:

Tūkst. latu

Nomātā īpašuma

uzlabojumi

Zeme un ēkas

Transporta līdzekĜi

Pārējie pamat-līdzekĜi

Kopā pamatlīdzekĜi,

atskaitot avansa

maksājumus Sākotnējā vērtība 2010. gada 30. jūnijā - - - - -

Restrukturizācija 3,654 814 1,581 18,443 24,492 Iegāde 17 - - 241 258 Atsavinājumi (4) - (142) (498) (644)

2010. gada 31. decembrī 3,667 814 1,439 18,186 24,106 Uzkrātais nolietojums 2010. gada 30. jūnijā - - - - -

Restrukturizācija 2,011 129 1,227 16,517 19,884 Pārskata periodā aprēėināts 364 6 73 566 1,009 Atsavinājumu amortizācija (4) - (142) (498) (644)

2010. gada 31. decembrī 2,371 135 1,158 16,585 20,249 Atlikusī vērtība 2010. gada 30. jūnijā - - - - - 2010. gada 31. decembrī 1,296 679 281 1,601 3,857

21. PIELIKUMS PĀRDOŠANAI TURĒTI ILGTERMIĥA IEGULDĪJUMI

Tūkst. latu 31/12/2010

Koncerns Transporta līdzekĜi 4,827 Pārdošanai turēti ilgtermiĦa ieguldījumi, bruto 4,827 Uzkrājums vērtības samazinājumam (1,538) Pārdošanai turēti ilgtermiĦa ieguldījumi, neto 3,289

Tūkst. latu 31/12/2010

Koncerns Bilances vērtība gada sākumā, neto - Restrukturizācija – sākotnējā bilances vērtība 6,425 Restrukturizācija - uzkrājums vērtības samazinājumam (2,256) Restrukturizācija – bilances vērtība, neto 4,169 Izveidoti uzkrājumi vērtības samazinājumam (338) Uzkrājumu samazinājums 352 Uzkrājumu samazinājums atsavināšanas rezultātā 703 Uzkrājumi vērtības samazinājumam, neto 717 Aktīvu sākotnējās bilances vērtības pieaugums iegādes

rezultātā 1,212 Aktīvu sākotnējās bilances vērtības samazinājums

atsavināšanas rezultātā (2,809) IzmaiĦas sākotnējā bilances vērtībā, neto (1,597) Sākotnējā bilances vērtība perioda beigās 4,828 Uzkrājumi vērtības samazinājumam perioda beigās (1,539) Aktīvu bilances vērtība perioda beigās, neto 3,289



22. PIELIKUMS PĀRĒJIE AKTĪVI

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Nauda ceĜā 1,970 1,957 Nākamo periodu izdevumi 779 610 Uzkrātie ienākumi * 773 142 Pārmaksātais PVN 293 244 Pārējie aktīvi * 2,787 1,309 Kopā pārējie aktīvi, bruto 6,602 4,262

Uzkrājums vērtības samazinājumam (611) (326) Kopā pārējie aktīvi, neto 5,991 3,936

* 2010. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas pārējos aktīvos un uzkrātajos ienākumos ir iekĜauti aktīvi ar kavētiem maksājumiem 902 tūkst. latu un nulle latu apmērā. 2010. gada 31. decembrī Koncerna un Bankas pārējie aktīvi, kuri nav kavēti, bet, kuru vērtība ir samazinājusies, ir attiecīgi 344 tūkst. latu un 326 tūkst. latu.

23. PIELIKUMS EMITĒTIE PARĀDA VĒRTSPAPĪRI Bankas emitētie parāda vērtspapīri 2010. gada 31. decembrī var tikt atspoguĜoti šādi:

Atlikums

(tūkst. latu)

Emisijas datums Emisijas summa Kupons Maksājumu

biežums Dzēšanas termiĦš

31/12/2010

2007. gada maijs EUR 200 milj. 5.625% Reizi gadā 2011. gada maijs 70,573 2010. gada februāris un jūnijs EUR 29.3 milj. 5% Reizi pusgadā 2012. gada februāris 20,984 Kopā 91,557

24. PIELIKUMS SAISTĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM UN CENTRĀLAJĀM BANKĀM

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka OECD reăiona valstīs 8,318 16,830 Latvijā 57,664 56,557 Pārējās ne-OECD reăiona valstīs 4,577 8,788 Kopā saistības pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 70,559 82,175



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas saistības pret kredītiestādēm sadalījumu pēc to atlikušā dzēšanas termiĦa:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka

Saistības uz pieprasījumu 58,668 58,216 Diennakts noguldījumi - 8,434

Uz pieprasījumu dzēšamās saistības 58,668 66,650 TermiĦsaistības, kas dzēšamas:

1 mēneša laikā 4,862 4,711 1-3 mēnešu laikā 7,029 10,199 3-6 mēnešu laikā - 615

Kopā termiĦsaistības pret kredītiestādēm 11,891 15,525 Kopā saistības pret kredītiestādēm 70,559 82,175

Banka ir noslēgusi repo darījumu, ar kuru tā ieėīlā daĜu no vērtspapīru portfeĜa, lai saĦemtu finansējumu. Skatīt 31. pielikumu.

25. PIELIKUMS NOGULDĪJUMI Nākamajā tabulā atspoguĜoti noguldījumi pēc to noguldītāju veida:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka PrivātuzĦēmumi 526,916 436,166 Privātpersonas 436,484 353,354 Valdība 173,684 171,707 Valsts uzĦēmumi 88,835 88,648 Finanšu institūcijas 37,314 37,311 Pašvaldības 26,240 26,229 Sabiedriskās un reliăiskās organizācijas 4,862 3,859 Kopā noguldījumi 1,294,335 1,117,274

Finansiālais atbalsts no Finanšu ministrijas SaskaĦā ar ES apstiprināto restrukturizācijas plānu, daĜa no valsts atbalsta tika nodota AS „Citadele banka”. Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir veikusi vairākus noguldījumus, saĦemot atbilstošu nodrošinājumu Bankas kredītportfeĜa daĜas veidā (papildu informācija par ieėīlātajiem aktīviem sniegta 31. pielikumā). 2010. gada 31. decembrī no Finanšu ministrijas bija saĦemts šāds finansiālais atbalsts:

Līguma valūta

Procentu likme (%)

Līguma datums

Atmaksas termiĦš

Amortizētā iegādes vērtība,

tūkst. latu 31/12/2010

EUR 10.003 01/08/2010 30/06/2011 32,751 EUR 10.003 01/08/2010 30/09/2011 32,751 EUR 10.003 01/08/2010 30/12/2011 32,750 EUR 10.003 01/08/2010 30/03/2012 32,748 Kopā Valsts Kases depozīti 131,000

Pēc bilances datuma Banka pirms termiĦa ir atmaksājusi EUR 46.6 miljonus no augstāk minētā finansiālā atbalsta. Papildus informācija pieejama 36. pielikumā.



Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Noguldījumi uz pieprasījumu 516,872 416,633 TermiĦnoguldījumi, kas atmaksājami:

1 mēneša laikā 169,440 149,798 1-3 mēnešu laikā 163,546 144,016 3-6 mēnešu laikā 141,754 120,632 6-12 mēnešu laikā 152,419 138,317 1-5 gadu laikā 149,826 147,448 vairāk kā 5 gadu laikā 478 430

Kopā termiĦnoguldījumi 777,463 700,641 Kopā noguldījumi 1,294,335 1,117,274

26. PIELIKUMS PĀRĒJĀS SAISTĪBAS

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Uzkrātās izmaksas 4,817 3,984 Pagaidu saistības 1,663 1,663 Parādi piegādātājiem 1,176 801 Uzkrājumi citām saistībām 319 - Maksājamais PVN 203 26 Nākamo periodu ienākumi 31 - Pārējās saistības 4,519 2,445 Kopā pārējās saistības 12,728 8,919

Pagaidu saistības ir līdzekĜi, ko Koncerns un Banka bija saĦēmuši pārskata perioda beigās, bet kas vēl nebija pārskaitīti tālāk maksājumu saĦēmējiem, jo maksājuma dokumentos trūka pietiekami precīzas vai pilnīgas informācijas.

27. PIELIKUMS PAKĀRTOTĀS SAISTĪBAS Nākamā tabula atspoguĜo informāciju par Koncerna pakārtotajām saistībām:

Līgumslēdzēja puse Valsts Valūta

Līguma summa,

tūkst. latu Procentu likme Līguma datums

Sākotnējais atmaksas datums

Amortizētā

iegādes vērtība

(tūkst. latu) 31/12/2010

Privatizācijas aăentūra Latvija EUR 53,128 20.861% 22/05/2009 21/05/2016 38,008 Privatizācijas aăentūra Latvija EUR 11,205 8.152% 02/08/2010 08/08/2016 8,128 ERAB

Lielbri-tānija

EUR

7,195

8.152%

11/09/2009

08/08/2016

5,099

Kopā 51,235



28. PIELIKUMS APMAKSĀTAIS PAMATKAPITĀLS 2010. gada 31. decembrī Bankas reăistrētais un apmaksātais pamatkapitāls bija 103,00 tūkst. latu. SaskaĦā ar Bankas statūtiem pamatkapitāls ir sadalīts 103,000 tūkst. parastajās akcijās ar balsstiesībām. Katras akcijas nominālvērtība ir 1 lats, un 2010. gada 31. decembrī visas akcijas bija izlaistas un pilnībā apmaksātas. 2010. gada 31. decembrī Bankai nepiederēja neviena pašas akcija. 2010. gadā dividendes netika ne pasludinātas, ne izmaksātas. 2010. gada 31. decembrī Bankai bija 2 akcionāri. Akciju sadalījums 2010. gada 31. decembrī ir šāds:

31/12/2010

Apmaksātais pamat-kapitāls

(lati)

% no visa apmaksātā pamat-

kapitāla % no visām balss-

tiesībām Privatizācijas aăentūra 77,249,999 75% mīnuss 1 akcija 75% mīnuss 1 akcija Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka 25,750,001 25% plus 1 akcija 25% plus 1 akcija Kopā 103,000,000 100.00 100.00

„Privatizācijas Aăentūra” nodibināja AS „Citadele banka” 2010. gada 30. jūnijā ar sākotnēji apmaksāto pamatkapitālu 4 milj. latu. Kapitāla palielināšana

2010. gada 29. jūlijā Bankas kapitāls tika palielināts par 99 miljoniem latu līdz 103 miljoni latiem. Šo palielinājumu veica Bankas vienīgais akcionārs „Privatizācijas Aăentūra” nopērkot attiecīgo daudzumu akciju ar balsstiesībām.

IzmaiĦas akcionāru struktūrā

2010. gada 30. jūlijā „Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka” (EBRD) noslēdza akciju pirkuma līgumu ar „Privatizācijas Aăentūru” un EBRD kĜuva par AS „Citadele banka” akcionāru, iegūstot 25% no pamatkapitāla plus 1 akciju ar balsstiesībām.

29. PIELIKUMS ĀRPUSBILANCES POSTEĥI Ārpusbilances posteĦi ietver iespējamās saistības, finanšu saistības, ārvalstu valūtas maiĦas darījumus, kā arī atvasinātos finanšu instrumentus. Nākamā tabula atspoguĜo 2010. gada 31. decembrī spēkā esošās iespējamās saistības (norādot maksimālo maksājamo summu) un finanšu saistības.

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Iespējamās saistības:

Izsniegtās garantijas 9,893 6,706 Akreditīvi 235 18

Kopā iespējamās saistības 10,128 6,724 Finanšu saistības:

Pilnībā neizmantotie piešėirtie kredīti 6,162 5,965 Neizmantotās kredītlīnijas un overdrafti 20,655 52,511 Kredītkartēm piešėirtie limiti 64,816 54,573

Finanšu saistības 91,633 113,049



Nākamā tabula atspoguĜo ārvalstu valūtas maiĦas darījumu un atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un patieso vērtību. Ārvalstu valūtas maiĦas darījumu nosacītā pamatvērtība ir šo darījumu saĦemamā summa. Pārējo finanšu instrumentu nosacītā pamatvērtība ir šo instrumentu bāzes aktīva vērtība.

Koncerns:

Nosacītā pamatvērtība,

Patiesā vērtība,

tūkst. latu tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Aktīvi Saistības Ārvalstu valūtas maiĦas darījumi:

Spot darījumi 20,122 144 (359) Nākotnes valūtas maiĦas līgumi 54,492 88 (66) Valūtas mijmaiĦas darījumi 457,053 2,378 (193)

Kopā ārvalstu valūtas maiĦas darījumi 531,667 2,610 (618)

Pārējie finanšu instrumenti: Pārējie atvasinātie līgumi 7,028 60 (26)

Kopā pārējie finanšu instrumenti 7,028 60 (26) Kopā atvasinātie finanšu instrumenti 538,695 2,670 (644)

Banka:

Nosacītā pamatvērtība,

Patiesā vērtība,

tūkst. latu tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Aktīvi Saistības Ārvalstu valūtas maiĦas darījumi:

Spot darījumi 9,430 144 (363) Nākotnes valūtas maiĦas līgumi 77,337 147 (58) Valūtas mijmaiĦas darījumi 465,898 2,365 (255)

Kopā ārvalstu valūtas maiĦas darījumi 552,665 2,656 (676)

Pārējie finanšu instrumenti: Pārējie atvasinātie līgumi 7,028 60 (26)

Kopā pārējie finanšu instrumenti 7,028 60 (26) Kopā atvasinātie finanšu instrumenti 559,693 2,716 (702)

Koncernā esošās bankas izmanto atvasinātos ārvalstu valūtas maiĦas instrumentus, lai pārvaldītu valūtas pozīcijas, kas cita starpā rodas arī saistībā ar atvasinātajiem ārvalstu valūtas maiĦas līgumiem, kas noslēgti ar banku klientiem. Pirms jauna atvasināta ārvalstu valūtas maiĦas līguma noslēgšanas ar kādu privātpersonu vai uzĦēmumu, Koncerna uzĦēmumi novērtē darījuma partnera spēju pildīt attiecīgā līguma nosacījumus. 2010. gada 31. decembrī vairāk nekā 92% no ārvalstu valūtas maiĦas līgumu patiesās vērtības aktīviem ir attiecināmi uz kredītiestādēm. 2010. gada 31. decembrī neviens maksājums saistībā ar atvasinātajiem līgumiem nebija kavēts.



20. PIELIKUMS AKTĪVI PĀRVALDĪŠANĀ Nākamajā tabulā ir atspoguĜoti aktīvi patiesajā vērtībā, kuri tiek pārvaldīti klientu uzdevumā, pēc to ieguldījuma veida:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu

ienākumu:

Valdību parāda vērtspapīri 41,909 - Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 41,626 - UzĦēmumu parāda vērtspapīri 38,062 - Ārvalstu pašvaldību parāda vērtspapīri 1,711 - Citi finanšu institūciju vērtspapīri 4,307 -

Kopā ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu 127,615 -

Pārējie ieguldījumi:

Ieguldījumu fondi 78,087 - Prasības pret kredītiestādēm 59,714 - Akcijas 38,937 1 Nekustamais īpašums 19,273 - UzĦēmumiem izsniegtie kredīti 2,955 774 Citi 32,194 -

Kopā pārējie ieguldījumi 231,160 775 Kopā aktīvi pārvaldīšanā 358,775 775

Nākamajā tabulā ir atspoguĜoti klientu vārdā pārvaldītie aktīvi pēc klientu veida:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka

Ieguldījumu fondu investori 231,442 - PrivātuzĦēmumi 69,494 774 Privātpersonas 57,067 1 Finanšu institūcijas 772 -

Kopā aktīvi pārvaldīšanā 358,775 775



31. PIELIKUMS IEĖĪLĀTIE FINANŠU AKTĪVI

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Prasības pret kredītiestādēm* 25,839 25,839

Tirdzniecības nolūkā turēti vērtspapīri 3,174 3,174 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 4,764 4,764

Kopā ieėīlātie vērtspapīri 7,938 7,938 Kredīti 178,804 178,804

Kopā ieėīlātie aktīvi 212,581 212,581 Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām 7,028 7,028 Finanšu ministrijas noguldījumi 131,000 131,000 Kopā ar ieėīlātajiem aktīviem nodrošinātās saistības 138,028 138,028

* Šo summu veido vairāki noguldījumi, kas veikti, lai nodrošinātu dažādus Bankas darījumus tās ikdienas darbībā. 2010. gada 31. decembrī Banka bija noslēgusi repo līgumu ar „Eiropas Centrālo banku”, ieėīlājot daĜu sava vērtspapīru portfeĜa kā nodrošinājumu saĦemtajam finansējumam. Banka ir noslēgusi arī vairākus līgumus ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju, ieėīlājot daĜu sava kredītportfeĜa kā nodrošinājumu saĦemtajam finansējumam. Attiecīgās ėīlas ir reăistrētas Komercreăistrā. Papildu informācija par Finanšu ministrijas veiktajiem noguldījumiem sniegta 25. pielikumā.

32. PIELIKUMS NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI Nākamā tabula atspoguĜo naudas un tās ekvivalentu sadalījumu 2010. gada 31. decembrī:

Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010

Koncerns Banka Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām

bankām 187,220 177,348 Noguldījumi kredītiestādēs* 205,465 199,152 Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm (58,668) (66,650) Kopā nauda un tās ekvivalenti 334,017 309,850

* Noguldījumos iekĜautas summas, kuru sākotnējais līgumā paredzētais noguldījuma termiĦš nepārsniedz 3 mēnešus.

33. PIELIKUMS TIESVEDĪBAS UN PRASĪBAS Savā ikdienas darbībā Banka ir iesaistīta vairākās tiesas prāvās saistībā ar ėīlu pārĦemšanu vai kredītu atgūšanu, kā arī saistībā ar attiecīgo procentu un izdevumu piedzīšanu no klientiem un starpbanku darījumu partneriem, kas lauzuši līgumus. Koncerns ir iesaistīts arī vairākās tiesas prāvās saistībā ar tā klientiem Latvijā un ārvalstīs. Bankas vadība uzskata, ka neviena no tiesas prāvām, kas nebija noslēgusies 2010. gada 31. decembrī, Koncernam neizraisīs būtiskus zaudējumus.



34. PIELIKUMS SAISTĪTĀS PERSONAS Par saistītām personām tiek uzskatīti akcionāri, kuri var būtiski ietekmēt Koncerna darbību, valsts un pašvaldību iestādes, padomes un valdes locekĜi, vadošie darbinieki, viĦu tuvi radinieki, kā arī viĦu kontrolē esošās uzĦēmējsabiedrības un ar Koncernu saistītie uzĦēmumi. Koncerna uzĦēmumu/ Bankas augstākā līmeĦa amatpersonas un to radniecīgie uzĦēmumi ir attiecīgi apvienoti vienā rindā. Latvijas Banka netiek uzskatīta par saistīto personu, jo tās darbības neatkarība ir noteikta ar likumu. Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna darījumu ar saistītajām personām atlikumus un darījumu summas, kuras bija saistītās puses 2010. gada 31. decembrī.

Summa, bruto tūkst. latu

31/12/2010

Procentu ieĦēmumi / izmaksas

30/06/2010-31/12/2010

Kredītriska darījumi ar saistītajām personām

Vērtspapīri: 171,705 3,488

Latvijas valsts parāda vērtspapīri un valdības obligācijas 171,705 3,488 Kredīti:

3,637 35 Vadība 646 7

Pašvaldību institūcijas 2,991 28 Finanšu saistības un izsniegtās garantijas: 4,226 -

Vadība 46 - Valsts institūcijas 3,170 - Pašvaldību institūcijas 1,010 -

Kopā kredītriska darījumi ar saistītajām personām 179,568

Saistības pret saistītajām personām: 247,953 10,188

Finanšu ministrijas noguldījumi 131,000 5,581 Pakārtotie kredīti no akcionāriem 51,235 3,766 Vadība 530 10 Valsts institūcijas 39,230 767 Pašvaldību institūcijas 25,958 64

Kopā saistības pret saistītajām personām 247,953 Koncerna darījumiem ar saistītajām pusēm 6 mēnešu periodā līdz 2010. gada 31. decembrim un uz 2010. gada 31. decembri nebija atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās.



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas darījumu ar saistītajām personām atlikumus un darījumu summas, kuras bija saistītās puses 2010. gada 31. decembrī.

Summa, bruto

tūkst. latu 31/12/2010

Procentu ieĦēmumi / izmaksas

30/06/2010-31/12/2010

Kredītriska darījumi ar saistītajām personām

Vērtspapīri: 171,705 3,488

Latvijas valsts parāda vērtspapīri un valdības obligācijas 171,705 3,488

Kredīti: 133,856 1,533 Vadība 160 2 Pašvaldību institūcijas 2,991 28 Radniecīgajiem uzĦēmumi 130,705 1,503

Atvasinātie līgumi – aktīvi: 71 -

Radniecīgie uzĦēmumi 71 - Finanšu saistības un izsniegtās garantijas: 37,221

Vadība 46 Valsts institūcijas 3,170 Pašvaldību institūcijas 1,010 Radniecīgie uzĦēmumi 32,995

Kopā kredītriska darījumi ar saistītajām personām 342,853

Saistības pret saistītajām personām: 269,353 10,321 Finanšu ministrijas noguldījumi 131,000 5,581 Pakārtotie aizĦēmumi no akcionāriem 51,235 3,766 Vadība 216 12 Valsts institūcijas 39,230 767 Pašvaldību institūcijas 25,958 64 Radniecīgo uzĦēmumi 21,714 131

Atvasinātie līgumi – saistības: 71 -

Radniecīgie uzĦēmumi 71 - Kopā saistības pret saistītajām personām 269,424 6 mēnešu periodā līdz 2010. gada 31. decembrim Banka ir izveidojusi uzkrājumu vērtības samazinājumam 2,352 tūkstoši latu apmērā kredītiem meitas sabiedrībām. 2010. gada 31. decembrī kopējie uzkrājumi vērtības samazinājumam kredītiem meitas sabiedrībām bija 16,410 tūkstoši latu. Citiem darījumiem 6 mēnešu periodā līdz 2010. gada 31. decembrim nav izveidoti uzkrājumi.



35. PIELIKUMS RISKU PĀRVALDĪBA Risku pārvaldības politikas Koncerns īsteno risku pārvaldību saskaĦā ar Koncerna Risku un kapitāla pārvaldības politiku (apstiprināta Bankas padomē un valdē). Savā darbībā Koncerns ievēro šādus risku pārvaldības pamatprincipus:

• Koncerna mērėis ir nodrošināt zemus riska rādītājus, saglabājot diversificētu aktīvu portfeli, ierobežotus riskus finanšu tirgos un zemu operacionālā riska līmeni;

• risku uzĦemšanās pieĦemamā līmenī ir viena no galvenajām Koncerna funkcijām visās darbības jomās. Risks vienmēr ir jāizvērtē attiecībā pret paredzamo atdevi. Riski, kuru līmenis ir Koncernam nepieĦemams, ir jānovērš vai jāierobežo;

• Koncerns neuzĦemas lielus un nepārvaldāmus riskus neatkarīgi no tā, cik liela ir ar tiem saistīto aktīvu atdeve. Riskiem ir jābūt diversificētiem un kvantitatīvi novērtējamu risku gadījumā – ierobežotiem;

• Koncerna lietotās risku pārvaldības metodes ir piesardzīgas, Koncerna darbības veidiem un specifikai atbilstošas, un tās nodrošina efektīvu kopējā riska samazināšanu;

• risku pārvaldības pamatā ir ikviena Koncerna darbinieka izpratne par viĦa pārziĦā esošajiem darījumiem un ar tiem saistītajiem riskiem;

• risku limitu sistēma un stingra kontrole ir būtiski risku pārvaldības elementi. Risku līmeĦa un noteikto limitu ievērošanas operatīvu kontroli nodrošina strukturēta risku limitu sistēma, kas aptver visus būtiskos risku veidus.

Risku pārvaldība Koncernā ir neatĦemama ikdienas vadības procesa sastāvdaĜa. Risku pārvaldību Koncernā koordinē neatkarīga un ar klientu apkalpošanu nesaistīta struktūrvienība – Risku un atbilstības direkcija. Nozīmīgākie riski, kuriem Koncerns, veicot uzĦēmējdarbību, ir pakĜauts, ir kredītrisks, tirgus risks, procentu likmju, likviditātes risks, valūtas risks un operacionālais risks. Šo risku pārvaldības nolūkos Koncerns ir apstiprinājis attiecīgās risku pārvaldības politikas, kuru kopsavilkums sniegts šajā pielikumā. a) Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja ciest zaudējumus, ja klients nepildīs līgumā noteiktās saistības. Koncerns ir pakĜauts kredītriskam tā kreditēšanas, investīciju un tirdzniecības darbību ietvaros, kā arī izsniedzot garantijas trešajām pusēm un uzĦemoties citas ārpusbilances saistības pret trešajām pusēm. Kredītriska pārvaldības pamats ir adekvāta kredītriska novērtēšana un lēmuma pieĦemšana. Nozīmīgu risku gadījumā kredītriska analīzi veic neatkarīgas un ar klientu apkalpošanu nesaistītas Risku un atbilstības direkcijas struktūrvienības. Kredītriska analīze sastāv no klienta kredītspējas novērtēšanas un ėīlā piedāvātā nodrošinājuma un tā likviditātes izvērtēšanas. Juridisku personu kredītspējas analīze ietver tautsaimniecības nozares, uzĦēmuma, tā pašreizējā un prognozētā finanšu stāvokĜa analīzi. Fizisku personu kredītspējas analīze ietver klienta kredītvēstures analīzi, klienta ieĦēmumu, ieĦēmumu attiecības pret kopējām saistībām analīzi un sociālu un demogrāfisku faktoru analīzi. Nozīmīgu risku gadījumā lēmumu par kredīta piešėiršanu vai izmaiĦām kredīta noteikumos pieĦem Kredītu komiteja un apstiprina Bankas valde Pēc kredīta piešėiršanas regulāri tiek novērtēts klienta finanšu stāvoklis un saistību izpildes kvalitāte ar mērėi pēc iespējas ātrāk identificēt nedrošus kredītus. Kredītriska ierobežošanai Koncernā ir noteikti limiti riska darījumu apmēriem vienam klientam un savstarpēji saistītu klientu grupai, liela apmēra riska darījumiem, ar Koncernu saistītām personām, vienai tautsaimniecības nozarei, atsevišėiem klientu veidiem, atsevišėiem darījumu veidiem un atsevišėiem nodrošinājuma veidiem Koncernā regulāri tiek veikta kredītportfeĜa analīze ar mērėi novērtēt kredītportfeĜa kvalitāti un koncentrāciju, kā arī izvērtēt portfeĜa attīstības tendences. Kredītriska identificēšanu, pārraudzību un ziĦošanu veic Risku un atbilstības direkcija.



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna kredītportfeĜa sadalījumu pēc atlikušā kredītu atmaksas termiĦa: Koncerns, tūkst. latu 31/12/2010

Parastie kredīti

Kredītlīnijas Finanšu noma Maksājumu

karšu debeta atlikumi

Reverse repo kredīti

Norēėinu kontu debeta atlikumi

Faktorings

Prasības pret investīciju un starpniecības uzĦēmumiem

Kopā

TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam nav izveidoti 529,233 58,635 32,257 50,601 596 12,140 11

3,552 687,025 Tajā skaitā restrukturizētie kredīti 75,918 6,496 472 - - - - - 82,886


vērtības samazinājumam ir izveidoti 18,953 - 460 - - - 4

- 19,417 Kopā kredīti, kuru atmaksas termiĦš

nav nokavēts 548,186 58,635 32,717 50,601 596 12,140 15

3,552 706,442

Kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas:

=< 29 35,377 606 7,336 1,033 - - - - 44,352 30-59 14,980 - 2,480 576 - - - - 18,036 60-89 4,339 - 194 484 - - - - 5,017 90 un vairāk 19,825 2,408 313 3,807 - 25 - - 26,378

Kopā kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti 74,521 3,014 10,323 5,900 - 25 - - 93,783

Kopā kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam ir izveidoti 26,518 437 7,431 18,686

-

823 289

553 54,737

Kopā kredīti, bruto 649,225 62,086 50,471 75,187 596

12,988

304

4,105 854,962 Atskaitot uzkrājumus vērtības

samazinājumam (29,319) (1,297) (6,432) (21,749) - (951) (292)

(593) (60,633)

Kopā kredīti, neto 619,906 60,789 44,039 53,438 596 12,037 12 3,512 794,329

Vairumā gadījumu kredīti, kuru atmaksas termiĦš nav nokavēts un kuri klasificēti kā „parasti kredīti” un „kredītlīnijas”, ir nodrošināti ar ėīlu. Vairāk par 77% kredītu ir nodrošināti ar nekustamā īpašuma ėīlu. Parasti kredītkaršu aizdevumi klientiem tiek piešėirti, izvērtējot viĦu naudas plūsmas, un vairumā gadījumu nekāda ėīla netiek prasīta. Finanšu nomas saistības tiek nodrošinātas ar attiecīgo iznomāto aktīvu (sīkāka informācija par nomas portfeli sniegta 15. pielikumā). Reverse repo kredīti ir nodrošināti ar vērtspapīriem, kas var tikt pārdoti gadījumā, ja klients nepilda savas saistības. 2010. gada 31. decembrī kredītportfelī ir iekĜauti kredīti, kuri nav kavēti, bet uzkrājumi vērtības samazinājumam ir izveidoti, kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts, bet uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti un kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts un uzkrājumi vērtības samazinājumam ir izveidoti. Uz šiem kredītiem attiecināmā aptuvenā ėīlas vērtība ir attiecīgi 16 miljoni latu, 125 miljoni latu un 15 miljoni latu.



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas kredītportfeĜa sadalījumu pēc atlikušā kredītu atmaksas termiĦa:

Banka, tūkst. latu 31/12/2010

Parastie kredīti Kredītlīnijas Finanšu noma Maksājumu karšu

debeta atlikumi Reverse repo kredīti

Norēėinu kontu debeta

atlikumi Faktorings


Kopā


vērtības samazinājumam nav izveidoti 414,088 61,563 10 45,060 -

12,252 -

3,505 536,478 Tajā skaitā restrukturizētie kredīti 73,248 5,899 - - - - - - 79,147 TermiĦš nav nokavēts – uzkrājumi

vērtības samazinājumam ir izveidoti 63,963 43,720 - - -

- -


nav nokavēts 478,051 105,283 10 45,060 -

12,252 -

3,505 644,161

Kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti

Nokavētās dienas:

=< 29 26,880 60 5 610 - - - - 27,555 30-59 13,772 - - 463 - - - - 14,235 60-89 3,993 - - 399 - - - - 4,392 90 un vairāk 15,893 2,408 - 1,365 - 25 - - 19,691

Kopā kredīti, kuru atmaksas termiĦš nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam nav izveidoti 60,538 2,468 5 2,837 -

25

-


nokavēts – uzkrājumi vērtības samazinājumam ir izveidoti 21,525 - - 18,686 - 823 - 553 41,587

Kopā kredīti, bruto 560,114 107,751 15 66,583 - 13,100 - 4,058 751,621 Atskaitot uzkrājumus vērtības

samazinājumam (35,449) (4,193) - (19,337) - (951) - (593) (60,523)

Kopā kredīti, neto 524,665 103,558 15 47,246 -

12,149

-

3,465 691,098



Nākamā tabula atspoguĜo informāciju par izmaiĦām Koncerna kredītu portfeĜa specifisko vērtības samazinājumu pa klasēm:

Parastie kredīti

Kredītlīnijas Finanšu noma

Maksājumu


Norēėinu kontu

debeta atlikumi

Faktorings


Kopā

Specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 30/06/2010 - - - - - - - -

Restrukturizācija 14,097 847 4,779 16,595 452 239 505 37,514 Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 8,730 190 1,819 2,091 370 1 - 13,201 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (2,391) (45) (319) - - - - (2,755)

Neto specifisko uzkrājumu izdevumi, neto 6,339 145 1,500 2,091 370 1 - 10,446

IzmaiĦas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (25) (787) (243) - - - - (1,055) Pieaugumus/ (samazinājums) uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas radies

valūtas kursa svārstību rezultātā (8) 39 (80) - 1 - 48 - Specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 31/12/2010 20,403 244 5,956 18,686 823 240 553 46,905

Nākamā tabula atspoguĜo informāciju par izmaiĦām Bankas kredītu portfeĜa specifisko vērtības samazinājumu pa klasēm:

Parastie kredīti Kredītlīnijas Finanšu

noma Maksājumu


Norēėinu kontu

debeta atlikumi

Faktorings


Kopā

Specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 30/06/2010 - - - - - - - -

Restrukturizācija 26,306 793 - 16,595 452 - 505 44,651 Perioda laikā izveidotie specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 6,819 2,352 - 2,091 370 - - 11,632 Ienākumi no iepriekš izveidoto specifisko uzkrājumu samazināšanās (2,373) - - - - - - (2,373)

Neto specifisko uzkrājumu izdevumi 4,446 2,352 - 2,091 370 - - 9,259

IzmaiĦas uzkrājumos vērtības samazinājumam norakstījumu rezultātā, neto (756) - - - - - - (756) Pieaugumus uzkrājumos vērtības samazinājumam, kas radies valūtas kursa

svārstību rezultātā - - - - 1 - 48 49 Specifiskie uzkrājumi vērtības samazinājumam 31/12/2010 29,996 3,145 - 18,686 823 - 553 53,203



Nākamajā tabulās uzrādīta informācija par Koncerna un Bankas vērtspapīru portfeĜa kvalitāti:

Koncerns, tūkst. latu 31/12/2010 Līdz



Tirdz-niecības nolūkā turētie

Kopā

Ieguldījumu klases reitings:

AAA - 66,091 - 66,091 AA - 11,009 - 11,009 A 5,241 11,927 - 17,168 BBB/Baa 112,075 48,881 63 161,019

Cits zemāks reitings 10,256 49,616 9 59,881 Reitings nav piešėirts - - 68 68 Kopā parāda vērtspapīri

un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 127,572 187,524 140 315,236

Banka, tūkst. latu 31/12/2010 Līdz



Tirdz-niecības nolūkā turētie

Kopā

Ieguldījumu klases reitings: AAA - 59,167 - 59,167 AA - 2,104 - 2,104 A - 4,847 - 4,847 BBB/Baa 108,104 29,329 - 137,433

Cits zemāks reitings 9,176 48,051 4 57,231 Kopā parāda vērtspapīri

un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, neto 117,280 143,498 4 260,782



ĂEOGRĀFISKO REĂIONU ANALĪZE Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas aktīvus un saistības, kā arī ārpusbilances posteĦus 2010. gada 31. decembrī sadalījumā pa ăeogrāfiskajiem reăioniem. Šis dalījums veikts, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo darījumu partneru atrašanās vietu.

Koncerns 31/12/2010, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS

valstis Pārējās valstis

Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 141,835 7,987 35,513 - 1,885 187,220 Prasības pret kredītiestādēm 55,483 356 106,821 5,676 51,288 219,624 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 170 - 4 - - 174 Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,796 408 1,113 - 1 3,318 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 60,868 16,170 73,910 17,095 28,948 196,991 Kredīti 432,738 163,385 63,569 87,647 46,990 794,329 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 117,280 - 179 3,786 6,327 127,572 Atvasinātie līgumi 2,249 26 57 25 313 2,670 Pārējie aktīvi 73,752 5,497 757 430 175 80,611 Kopā aktīvi 886,171 193,829 281,923 114,659 135,927 1,612,509 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 1,484 - - - - 1,484 Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 813,297 106,618 221,498 12,418 361,116 1,514 ,947 Atvasinātie līgumi 222 12 285 13 112 644 Pārējās saistības 10,652 1,337 386 17 1,015 13,407 Kopā saistības 825,655 107,967 222,169 12,448 362,243 1,530,482 Kapitāls un rezerves 82,027 - - - - 82,027 Kopā pasīvs 907,682 107,967 222,169 12,448 362,243 1,612,509 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 3,254 2,561 114 2,882 1,317 10,128 Finanšu saistības 71,886 11,352 283 7,705 407 91,633

Banka 31/12/2010, tūkst. latu Latvija Lietuva Pārējās ES

dalībvalstis NVS valstis Pārējās

valstis Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 141,835 - 35,513 - - 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 54,577 24,612 92,455 4,614 35,350 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - - 4 - - 4 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 59,513 - 60,583 13,570 19,261 152,927 Kredīti 476,343 24,061 60,653 87,539 42,502 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 117,280 - - - - 117,280 Atvasinātie līgumi 2,249 71 57 25 314 2,716 Pārējie aktīvi 82,646 - 180 10 85 82,921 Kopā aktīvi 934,443 48,744 249,445 105,758 97,512 1,435,902 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 814,555 9,223 202,676 1,003 314,784 1,342,241 Atvasinātie līgumi 221 71 285 13 112 702 Pārējās saistības 8,594 1 317 6 1 8,919 Kopā saistības 823,370 9,295 203,278 1,022 314,897 1,351,862 Kapitāls un rezerves 84,040 - - - - 84,040 Kopā pasīvs 907,410 9,295 203,278 1,022 314,897 1,435,902 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 3,101 365 44 2,882 332 6,724 Finanšu saistības 97,951 6,708 283 7,704 403 113,049



b) Tirgus risks Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteĦu pārvērtēšanas dēĜ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiĦām valūtas kursu, procentu likmju izmaiĦu un citu faktoru ietekmē. Finanšu instrumentu pozīcijas riska novērtēšanu un lēmumu par limitiem pieĦemšanu Koncernā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. Tirgus riska pārvaldību veic tās Bankas biznesa vienības un Bankas meitas uzĦēmumi, kuriem ir tiesības uzĦemties tirgus risku atbilstoši noteiktajiem limitiem un attiecīgā portfeĜa ieguldījumu ierobežojumiem. Tirgus riska mērīšanu un uzĦemto pozīciju novērtēšanu, kā arī pārraudzību un ziĦošanu Koncernā veic Risku un atbilstības direkcija. Pozīcijas riska novērtēšanai tiek izmantota scenāriju analīze, kas balstās uz reāliem vēsturiskiem datiem un apspoguĜo dažādu finanšu instrumentu cenu izmaiĦas dažādās zemas varbūtības ārkārtas situācijās. Piemēram, scenāriju, kas atspoguĜo vērtspapīru tirgus fenomenu, kad investori lielos apjomos pārdod aktīvus, kurus uzskata par pārāk riskantiem, un to vietā pērk zema riska aktīvus (piemēram, ASV vai citu AAA valstu parādzīmes). Tirgus riska pārvaldīšanai Koncerns nosaka individuālos limitus emitentiem un atsevišėiem finanšu instrumentiem, kā arī produktiem, kam piemīt tirgus risks. c) Kapitāla vērtspapīru cenas risks Kapitāla vērtspapīru cenas risks ir risks, ka Koncernam varētu rasties zaudējumi kapitāla vērtspapīru cenas izmaiĦu ietekmē. Kapitāla vērtspapīru cenas risku novērtē un lēmumus par attiecīgajiem limitiem pieĦem Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja. Pēc tam šos lēmumus apstiprina Bankas valde. Lai novērtētu kapitāla vērtspapīru cenas risku, Koncerns veic scenārija „kvalitātes izvēle” ("flight-to-quality") analīzi, kas saistīts ar investoru bailēm no globāla sistēmiska tirgus sabrukuma, kad investori sāk pārdot tos savus aktīvus, kurus tie uzskata par pārāk riskantiem, aizvietojot tos ar uzticamākiem aktīviem. SaskaĦā ar Koncerna kapitāla vērtspapīru cenas risku novērtējumu 2010. gada 31. decembrī, ja visu kapitāla vērtspapīru (tai skaitā arī investīcijas ieguldījumu fondos) cenas OECD valstīs samazinātos par 10%, Baltijas un NVS valstīs – par 20% un pārējās valstīs – par 15%, zaudējumi no pārvērtēšanas, kas atzīti tieši pašu kapitālā, pieaugtu par aptuveni 1.1 miljoniem latu un peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā tiktu atzīts vērtības samazinājums 0.4 miljonu latu apmērā. d) Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir saistīts ar procentu likmju nelabvēlīgu izmaiĦu ietekmi uz Koncerna ienākumiem un ekonomisko vērtību. Procentu likmju riska pārvaldība Koncernā tiek īstenota saskaĦā ar Koncerna Procentu likmju riska pārvaldības politiku. Procentu likmju riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Koncernā veic Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo procentu likmju riska līmeni un Koncerna iekšējo limitu sistēmu, uzrauga limitu ievērošanu un procentu likmju pozīciju pārvaldības instrumentu (līdzekĜu) pielietošanu. Procentu likmju riska mērīšanu un pārvaldību veic Resursu pārvaldības daĜa, savukārt procentu likmju riska ziĦošanu – Risku un atbilstības direkcija.

Koncerns veic procentu likmju riska pārvaldību, izmantojot procentu likmju riska jūtīgo aktīvu un pasīvu termiĦu atšėirību analīzi, ilguma analīzi un jūtīguma analīzi, kā arī procentu likmju riska stresa testēšanu. Balstoties uz tirgus situācijas analīzi un Koncerna finansēšanas struktūru, ALCO nosaka procentu likmes klientu noguldījumiem. Koncerns veic procentu likmju riska ierobežošanas pasākumus, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus. Nākamā tabula atspoguĜo procentu likmju vienlaicīgu paralēlu izmaiĦu par 1.0% ietekmi uz Koncerna un Bankas peĜĦu pirms nodokĜiem (12 mēnešu laikā) un pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervi pašu kapitālā:

Scenārijs: +1% Tūkst. latu 2010 2010

Koncerns Banka PeĜĦa / (zaudējumi) pirms nodokĜiem (1,829) (1,699) Vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve (1,620) (1,620) Kopā ietekme uz pašu kapitālu pirms nodokĜiem (3,449) (3,319) Aplēstā neto ietekme uz pašu kapitālu (2,932) (2,821)

Scenārijs: -1% PeĜĦa pirms nodokĜiem 2,001 1,864 Vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve 1,710 1,710 Kopā ietekme uz pašu kapitālu pirms nodokĜiem 3,711 3,574 Aplēstā neto ietekme uz pašu kapitālu 3,154 3,038



FINANŠU AKTĪVU UN FINANŠU SAISTĪBU PATIESĀ VĒRTĪBA Patiesās vērtības jēdzienā ietverta finanšu instrumentu realizācija pārdošanas ceĜā. Tomēr daudzos gadījumos, īpaši runājot par kredītiem, Koncerns ir plānojis realizēt aktīvus, tos atgūstot laika gaitā. Līdz ar to šo finanšu pārskatu lietotājiem izvērtējot Koncerna finansiālo stāvokli, ieteicams minētos datus izmantot ar piesardzību. Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība atspoguĜo naudas līdzekĜu daudzumu, par kādu aktīvs varētu tikt pārdots vai saistības varētu tikt dzēstas starp divām neatkarīgām personām, balstoties uz vispārpieĦemtiem principiem. Likvīdo finanšu aktīvu patiesā vērtība noteikta, izmantojot tirgus pieprasījuma cenas, kamēr finanšu saistību patiesās vērtības noteikšanā izmantotas tirgus piedāvājuma cenas. Nelikvīdiem finanšu aktīviem un saistībām, ieskaitot kredītus, nav aktīva tirgus. Līdz ar to patiesā vērtība tiek aplēsta, izmantojot atbilstošas vērtēšanas metodes. Lai noteiktu to bilances aktīvu un saistību patieso vērtību, kas nav atspoguĜotas patiesajā vērtībā, izmantotas šādas vērtēšanas metodes: Kase un prasības pret centrālajām bankām Kases un prasību pret centrālajām bankām patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var tikt saĦemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Prasības pret kredītiestādēm / Saistības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām Prasību uz pieprasījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai, jo attiecīgās summas var tikt saĦemtas bez iepriekšēja brīdinājuma. Diennakts noguldījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai. Pārējo prasību pret kredītiestādēm patiesā vērtība tiek aprēėināta, diskontējot paredzamo naudas plūsmu, izmantojot pašreizējās tirgus likmes. Daudzos gadījumos īso atmaksas termiĦu dēĜ bilances vērtība gandrīz atbilst patiesajai vērtībai. Kredīti Kredītu patiesā vērtība tiek aprēėināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas. Diskonta likmes aprēėinātas, kā summa no naudas tirgus likmes gada beigās un kredītu likmju maržām, kas koriăētas atbilstoši esošajiem tirgus nosacījumiem. Ja visas pieĦemtās diskonta likmes mainītos par 10%, kredītportfeĜa patiesā vērtība mainītos par 8.6 miljoniem latu. Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri Līdz termiĦa beigām turēto vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot nekoriăētas kotētās cenas aktīvajos tirgos, ja tādas pieejamas. Pārējos gadījumos tiek izmantotas tirgus dalībnieku noteiktās cenas, vai arī vērtspapīru vērtība tiek noteikta, piemērojot vērtēšanas modeĜus, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī modeĜi, kuros šādi novērojami tirgus dati netiek izmantoti. Noguldījumi Uz pieprasījumu atmaksājamo noguldījumu patiesā vērtība atbilst to bilances vērtībai. Pārējo noguldījumu patiesā vērtība tiek aprēėināta, diskontējot paredzamās naudas plūsmas, izmantojot vidējās tirgus procentu likmes gada beigās. Ja visas pieĦemtās diskonta likmes mainītos par 10%, noguldījumu portfeĜa patiesā vērtība mainītos par 0.5 miljoniem latu. Emitētie parāda vērtspapīri Emitēto parāda vērtspapīru patiesā vērtība tiek noteikta izmantojot vērtēšanas modeĜus, kuros tiek izmantoti novērojami tirgus dati, vai arī modeĜi, kuros šādi novērojami tirgus dati netiek izmantoti, vai arī tirgus dalībnieku piedāvātās cenas. Pakārtotās saistības Pakārtoto saistību patiesā vērtība aptuveni atbilst to bilances vērtībai.



Patiesās vērtības hierarhija Kotētās tirgus cenas Finanšu instrumenti tiek novērtēti, izmantojot nekoriăētas kotētās cenas aktīvajos tirgos. Vērtēšanas metode – novērojami tirgus dati Finanšu instrumenti tiek novērtēti, piemērojot metodes, kurās izmantoti novērojami tirgus dati. Dažos gadījumos tiek izmantoti arī neatkarīgu trešo personu vērtējumi. Vērtēšanas metode – tirgus dati nav novērojami Finanšu instrumenti tiek novērtēti, piemērojot metodes, kurās netiek izmantoti novērojami tirgus dati.

Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2010. gada 31. decembrī.

Patiesā vērtība

Bilances vērtība

Korekcija (starpība

starp bilances un

patieso vērtību)

Kotētās tirgus cenas

Vērtēšanas metode –

novērojami tirgus dati

Vērtēšanas metode –tirgus dati

nav novērojami

Kase un prasības pret centrālajām bankām

187,220 - - 187,220 - Prasības pret kredītiestādēm 219,624 - - 219,624 - Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri

174 - 174 - Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas un zaudējumu aprēėinā

3,318 - 3,318 - - Atvasinātie līgumi 2,670 - - 2,670 - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 196,991 - 196,991 - - Kredīti 794,329 (23,674) - - 770,655 Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri

127,572 2,635 121,358 8,849 -

Kopā finanšu aktīvi 1,531,898 (21,039) 321,841 418,363 770,655 Atvasinātie līgumi 644 - - 644 - Finanšu saistības, kas noteiktas

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas un zaudējumu aprēėinā

1,484 - 1,484 - -

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā: Saistības pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 70,559 - - 70,559 - Noguldījumi 1,294,335 (5,252) - 56,204 1,232,879 Emitētie parāda vērtspapīri 91,485 (134) - - 91,351 Pakārtotās saistības 51,235 - - - 51,235 Pārējās finanšu saistības 7,333 1,714 - - 9,047

Kopā finanšu saistības 1,517,075 (3,672) 1,484 127,407 1,384,512



Nākamā tabula atspoguĜo Bankas finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību 2010. gada 31. decembrī.

Patiesā vērtība

Bilances vērtība

Korekcija (starpība

starp bilances un

patieso vērtību)

Kotētās tirgus cenas

Vērtēšanas metode –

novērojami tirgus dati

Vērtēšanas metode –tirgus dati

nav novērojami

Kase un prasības pret centrālajām bankām

177,348 - - 177,348 - Prasības pret kredītiestādēm 211,608 - - 211,608 - Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri

4 - 4 - - Atvasinātie līgumi 2,716 - - 2,716 - Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 152,927 - 152,927 - - Kredīti 691,098 (23,355) - - 667,743 Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri

117,280 1,872 119,152 - -

Kopā finanšu aktīvi 1,352,981 (21,483) 272,083 391,672 667,743

Atvasinātie līgumi 702 - - 702 -

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā: Saistības pret kredītiestādēm un

centrālajām bankām 82,175 - - 82,175 - Noguldījumi 1,117,274 (5,923) - - 1,111,351 Emitētie parāda vērtspapīri 91,557 (134) - - 91,423 Pakārtotās saistības 51,235 - - - 51,235

Kopā finanšu saistības 1,342,943 (6,057) - 82,877 1,254,009

e) Valūtas risks Valūtas risks ir saistīts ar zaudējumiem, kas rodas valūtas kursu svārstību rezultātā. Valūtas riska pārvaldīšana Koncernā tiek īstenota saskaĦā ar Valūtas riska pārvaldības politiku. Valūtas riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Koncernā veic Finanšu tirgu un kontrahentu risku komiteja (FTKR). FTKR lēmumus apstiprina Bankas valde. FTKR nosaka pieĦemamo valūtas riska līmeni un iekšējos limitus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Valūtas riska pārvaldību ikdienā veic Resursu pārvaldības daĜa, savukārt valūtas riska pārraudzību un ziĦošanu – Risku un atbilstības direkcija. Koncernā ir noteikts atklātās valūtas pozīcijas limits katrā atsevišėā valūtā 10% apmērā no pašu kapitāla un kopējās atklātās valūtas pozīcijas limits – 20% apmērā no pašu kapitāla. Minētie limiti atbilst Latvijas tiesību aktu prasībām. Lai pārvaldītu valūtas risku, Koncerns un Banka izmanto atvasinātos finanšu instrumentus. Valūtas riska novērtēšanai Koncernā tiek izmantota scenāriju analīze. Ja valūtas kurss visām valūtām, kurās Koncernam un Bankai ir atklātās pozīcijas, negatīvi mainītos pēc zemāk norādītā scenārija, iespējamais kopējais aptuvenais samazinājums Koncerna un Bankas 6 mēnešu peĜĦā pirms nodokĜu nomaksas būt:

Banka, tūkst. latu

Koncerns, tūkst. latu

Scenārijs: USD CHF RUR Visas valūtas

kopā USD CHF RUR Visas valūtas

kopā 2% negatīva izmaiĦa 80 2 2 369 49 232 3 1,702 5% negatīva izmaiĦa 199 6 6 923 122 581 7 4,254

2010. gadā Banka izpildīja noteiktos valūtas pozīcijas limitus.



Nākamā tabula atspoguĜo Koncerna un Bankas 2010. gada 31. decembra aktīvus, saistības, kapitālu un rezerves, kā arī ārpusbilances posteĦus pa valūtām:

Koncerns 31/12/2010, tūkst. latu LVL USD EUR CHF EEK LTL RUB Pārējās Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām

bankām 126,322 4,633 12,521 2,303 31,624 6,691 470 2,656 187,220 Prasības pret kredītiestādēm 13,274 67,881 129,500 708 101 144 4,620 3,396 219,624 Tirdzniecības nolūkā turētie

vērtspapīri - - 106 - - - 68 - 174 Finanšu aktīvi, kas noteikti

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 137 373 2,808 - - - - - 3,318

Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 56,876 26,184 94,779 8,073 - 7,861 - 3,218 196,991 Kredīti 64,711 138,058 526,751 3,933 18,381 41,428 877 190 794,329 Līdz termiĦa beigām turētie

vērtspapīri 117,280 6,545 3,747 - - - - - 127,572 Atvasinātie līgumi 2,585 18 42 - - 25 - - 2,670 Pārējie aktīvi 72,413 179 1,076 105 482 5,505 95 756 80,611 Kopā aktīvi 453,598 243,871 771,330 15,122 50,588 61,654 6,130 10,216 1,612,509 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas

patiesajā vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā 566 226 692 - - - - - 1,484

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 283,522 293,406 739,998 4,477 50,184 71,471 17,650 54,239 1,514,947

Atvasinātie līgumi 606 - 26 - - 12 - - 644 Pārējās saistības 8,463 1,253 1,212 1,012 119 997 99 252 13,407 Kopā saistības 293,157 294,885 741,928 5,489 50,303 72,480 17,749 54,491 1,530,482 Kapitāls un rezerves 82,027 - - - - - - - 82,027 Kopā pasīvs 375,184 294,885 741,928 5,489 50,303 72,480 17,749 54,491 1,612,509 Neto garā/(īsā) bilances pozīcija 78,414 (51,014) 29,402 9,633 285 (10,826) (11,619) (44,275) - No valūtas maiĦas darījumiem

izrietošas ārpusbilances prasības

Spot darījumi - 2,573 (9,517) 40 - 10,864 (4,216) 227 (29) Nākotnes valūtas maiĦas darījumi 4,255 4,836 (9,316) 274 - - 4 - 53 Valūtas mijmaiĦas darījumi (89,500) 41,167 (46,146) 1,674 4,546 25,243 15,964 49,013 1,961 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija (85,245) 48,576 (64,979) 1,988 4,546 36,107 11,752 49,240 1,985 Neto garā/ (īsā) pozīcija

2010. gada 31. decembrī (6,831) (2,438) (35,577) 11,621 4,831 25,281 133 4,965 1,985 2010. gada 31. decembrī

piemērotās valūtas maiĦas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.535 0.702804 0.563 0.0449 0.203 0.0176 - -



Banka 31/12/2010, tūkst. latu LVL USD EUR CHF EEK LTL RUB Pārējās Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām

bankām 126,313 4,131 11,848 407 31,624 144 417 2,464 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 12,456 52,559 136,134 200 87 4,083 4,545 1,544 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - - 4 - - - - - 4 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 56,876 12,065 80,792 - - - - 3,194 152,927 Kredīti 64,594 131,283 474,611 3,933 15,555 - 877 245 691,098

Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri 117,280 - -

-

- - - - 117,280 Atvasinātie līgumi 2,656 18 42 - - - - - 2,716 Pārējie aktīvi 81,637 119 688 13 29 2 19 414 82,921 Kopā aktīvi 461,812 200,175 704,119 4,553 47,295 4,229 5,858 7,861 1,435,902 Saistības Finanšu saistības amortizētajā

iegādes vērtībā 285,573 242,135 687,193 6,369 51,043 116 17,391 52,421 1,342,241 Atvasinātie līgumi 676 - 26 - - - - - 702 Pārējās saistības 6,885 1,086 527 3 75 3 90 250 8,919 Kopā saistības 293,134 243,221 687,746 6,372 51,118 119 17,481 52,671 1,351,862 Kapitāls un rezerves 84,040 - - - - - - - 84,040 Kopā pasīvs 377,174 243,221 687,746 6,372 51,118 119 17,481 52,671 1,435,902 Neto garā/(īsā) bilances pozīcija 84,638 (43,046) 16,373 (1,819) (3,823) 4,110 (11,623) (44,810) - No valūtas maiĦas darījumiem

izrietošas ārpusbilances prasības

Spot darījumi - 2,104 1,802 40 - - (4,216) 236 (34) Nākotnes valūtas maiĦas darījumi 4,255 5,304 14,815 274 - (24,532) 4 - 120 Valūtas mijmaiĦas darījumi (89,500) 31,662 (36,357) 1,618 4,546 25,243 15,718 48,958 1,888 Neto garā/(īsā) ārvalstu valūtas

pozīcija (85,245) 39,070 (19,740) 1,932 4,546 711 11,506 49,194 1,974 Neto garā/ (īsā) pozīcija 2010. gada

31. decembrī (607) (3,976) (3,367) 113 723 4,821 (117) 4,384 1,974 2010. gada 31. decembrī piemērotās

valūtas maiĦas likmes (LVL par 1 vienu ārvalstu valūtas vienību) - 0.535 0.702804 0.563 0.0449 0.203 0.0176 - -



f) Likviditātes risks Likviditātes risks ir iespēja, ka netiek nodrošināta Koncerna kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. Likviditātes riska pārvaldības mērėis ir nodrošināt pietiekamu likvīdo aktīvu apjomu iespējamo saistību segšanai. Likviditātes riska pārvaldība Koncernā tiek īstenota saskaĦā ar Koncerna Likviditātes riska pārvaldības politiku. Par likviditātes riska novērtēšanu un lēmumu pieĦemšanu Koncernā ir atbildīga Aktīvu un pasīvu pārvaldīšanas komiteja (ALCO). ALCO lēmumus apstiprina Bankas valde. ALCO nosaka pieĦemamo likviditātes riska līmeni, iekšējo limitu sistēmu un likviditātes vadībā izmantojamos instrumentus, kā arī uzrauga limitu ievērošanu. Ikdienas likviditātes vadību un kontroli nodrošina Resursu pārvaldības daĜa. Likviditātes riska pārraudzību un ziĦošanu Koncernā koordinē Risku un atbilstības direkcija. Banka novērtē likviditātes risku, izmantojot scenāriju analīzi. Šim mērėim tiek izstrādāti dažādi scenāriji Bankas darbībai atšėirīgajos apstākĜos: maiga krīze (bāzes scenārijs), bankas krīze, vispārīgā tirgus krīze un kombinētais scenārijs. Banka izvērtē savu likviditātes pozīciju katram scenārijam dažādiem termiĦiem (no 1 līdz 3 mēnešiem). Bankā ir ieviesta likviditātes riska un agrīnas brīdināšanas rādītāju limitu sistēma. Papildus scenāriju analīzei Banka gatavo arī naudas plūsmas prognozi tuvākam gadam, kurā iekĜauj pieĦēmumus par līdzekĜu ticamāko kustību. Aktīvu un pasīvu vispārīgas sabalansētības izvērtēšanai Banka regulāri sagatavo un analīzē likviditātes termiĦstruktūru. 2010. gadā Banka ir ievērojusi likviditātes rādītāja prasības un obligāto rezervju prasības Latvijas Bankā. Nākamajā tabulā atspoguĜoti Bankas likviditātes rādītāji, kas aprēėināti saskaĦā ar FKTK prasībām:

Gads Augstākais Zemākais Vidēji Gada beigās

2010 88% 76% 81% 80% Likviditātes rādītāju aprēėina likvīdos aktīvu dalot ar visām saistībām, kuru līgumā noteiktais dzēšanas termiĦš ir līdz 30 dienām. Par likvīdiem aktīviem šī aprēėina mērėiem tiek uzskatīti nauda kasē, prasības pret Latvijas Banku un maksātspējīgām kredītiestādēm uz pieprasījumu un līdz 30 dienām, un atlikumi, kuru izĦemšanai pirms termiĦa netiek piemēroti nozīmīgi līgumsodi, un ieguldījumi vērtspapīros, kurus var pārdot īsā laikā vai ieėīlāt, lai iegūtu aizdevumu.



Koncerna aktīvu, saistību un ārpusbilances posteĦu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiĦa 2010. gada 31. decembrī Koncerns 31.12.2010., tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi un bez termiĦa Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 179,233 - - - - 7,987 187,220 Prasības pret kredītiestādēm 199,078 6,800 246 201 13,034 265 219,624 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri 34 - - - 136 4 174 Finanšu aktīvi, kas noteikti patiesajā vērtībā ar

pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 1,483 1,835 3,318 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 5,228 10,830 43,891 59,901 54,267 22,874 196,991 Kredīti 30,428 14,501 31,329 32,444 408,853 276,774 794,329 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri - 1,374 180 4,288 111,947 9,783 127,572 Atvasinātie līgumi 2,618 14 36 2 - - 2,670 Pārējie aktīvi 5,099 391 2,283 207 141 72,490 80,611 Kopā aktīvi 421,718 33,910 77,965 97,043 589,861 392,012 1,612,509 Saistības Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 1,484 - 1,484

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 749,926 170,607 212,482 152,730 174,219 54,983 1,514,947 Atvasinātie līgumi 627 13 - 4 - - 644 Pārējās saistības 10,859 625 134 19 667 1,103 13,407 Kopā saistības 761,412 171,245 212,616 152,753 176,370 56,086 1,530,482 Kapitāls un rezerves - - - - - 82,027 82,027 Kopā pasīvs 761,412 171,245 212,616 152,753 176,370 138,113 1,612,509 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (339,694) (137,335) (134,651) (55,710) 413,491 253,899 - Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 10,128 - - - - - 10,128 Finanšu saistības 91,633 - - - - - 91,633 No līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz Koncerna finanšu saistībām 2010. gada 31. decembrī. Nākamajā tabulā analizētas no līgumiem izrietošās aplēstās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna finanšu saistībām 2010. gada 31. decembrī: Tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi

Kopā no līguma

izrietošās naudas plūsmas

Finanšu saistības, kas noteiktas patiesajā

vērtībā ar pārvērtēšanu peĜĦas vai zaudējumu aprēėinā - - - - 1,484 - 1,484

Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 750,127 173,710 217,863 158,255 205,984 61,473 1,567,412 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 10,128 - - - - - 10,128 Finanšu saistības 91,633 - - - - - 91,633



Bankas aktīvu, saistību un ārpusbilances posteĦu sadalījums pēc to atlikušā atmaksas un dzēšanas termiĦa 2010. gada 31. decembrī Banka 31.12.2010., tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi un bez termiĦa Kopā

Aktīvi Kase un prasības pret centrālajām bankām 177,348 - - - - - 177,348 Prasības pret kredītiestādēm 186,432 12,720 - - 12,456 - 211,608 Tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri - - - - 4 - 4 Pārdošanai pieejamie vērtspapīri 3,653 8,900 39,142 50,883 28,879 21,470 152,927 Kredīti 23,950 46,157 27,825 22,593 352,909 217,664 691,098 Līdz termiĦa beigām turētie vērtspapīri - - - - 108,103 9,177 117,280 Atvasinātie līgumi 2,684 8 22 2 - - 2,716 Pārējie aktīvi 3,826 10 36 50 14 78,985 82,921 Kopā aktīvi 397,893 67,795 67,025 73,528 502,365 327,296 1,435,902 Saistības Finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā 637,792 154,215 191,820 138,317 168,432 51,665 1,342,241 Atvasinātie līgumi 693 6 - 3 - - 702 Pārējās saistības 8,919 - - - - - 8,919 Kopā saistības 647,404 154,221 191,820 138,320 168,432 51,665 1,351,862 Kapitāls un rezerves - - - - - 84,040 84,040 Kopā pasīvs 647,404 154,221 191,820 138,320 168,432 135,705 1,435,902 Neto bilances pozīcija – garā/ (īsā) (249,511) (86,426) (124,795) (64,792) 333,933 191,591 - Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 6,724 - - - - - 6,724 Finanšu saistības 113,049 - - - - - 113,049 Bankas no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas attiecas uz finanšu saistībām 2010. gada 31. decembrī Tūkst. latu

Līdz 1 mēn.

1 - 3 mēn.

3 - 6 mēn.

6 - 12 mēn.

1 - 5 gadi

Vairāk kā 5 gadi

Kopā no līguma

izrietošās naudas plūsmas

Finanšu saistības amortizētajā

iegādes vērtībā 637,792 156,781 196,744 143,246 199,521 57,832 1,391,916 Ārpusbilances posteĦi Iespējamās saistības 6,724 - - - - - 6,724 Finanšu saistības 113,049 - - - - - 113,049



Koncerna atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēėiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Koncerna atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēėiniem 2010. gada 31. decembrī. Tūkst. latu Mēneša

laikā 1-3

mēneši 3-6

mēneši 6-12

mēneši 1-5 gadi

Vairāk kā 5 gadi Kopā

Atvasinātie līgumi ar neto savstarpējiem norēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi (606) (6) - (3) - - (615) Procentu likmju atvasinātie

līgumi - (5) (1) - - - (6) Atvasinātie līgumi ar bruto

savstarpējiem norēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi:

izejošā naudas plūsma (4,488) - - (1) - - (4,489) ienākošā naudas plūsma 4,528 - - 1 - - 4,529

Citi atvasinātie līgumi: Izejošā naudas plūsma - - - - (20) - (20) Ienākošā naudas plūsma - - - - 42 - 42

Bankas atvasinātās finanšu saistības ar neto savstarpējiem norēėiniem un no līgumiem izrietošās nediskontētās naudas plūsmas, kas rodas no Bankas atvasinātajiem finanšu instrumentiem ar bruto savstarpējiem norēėiniem 2010. gada 31. decembrī. Tūkst. latu Mēneša

laikā 1-3

mēneši 3-6

mēneši 6-12

mēneši 1-5 gadi

Vairāk kā 5 gadi Kopā

Atvasinātie līgumi ar neto savstarpējiem norēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi (664) (6) - (3) - - (673) Procentu likmju atvasinātie

līgumi - (5) (1) - - - (6) Atvasinātie līgumi ar bruto

savstarpējiem norēėiniem Ārvalstu valūtas maiĦas līgumi:

izejošā naudas plūsma (4,697) - - - - - (4,697) ienākošā naudas plūsma 4,734 - - - - - 4,734

Citi atvasinātie līgumi: Izejošā naudas plūsma - - - - (20) - (20) Ienākošā naudas plūsma - - - - 42 - 42

g) Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus saistošo ārējo un iekšējo tiesību aktu prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, darbinieku un sistēmu darbības, iekšējo procesu nepilnību, kā arī trešo personu darbības vai citu ārējo apstākĜu ietekmes dēĜ, ietverot juridisko risku (soda naudu, ārējo iestāžu piemērotu sankciju, tiesāšanās rezultātā ciestu zaudējumu u.tml. notikumu iestāšanās risks), bet neietverot stratēăisko un reputācijas risku. Operacionālo risku Grupa sīkāk iedala šādās pamatkategorijās: personāla risks, procesu risks, IT un sistēmu risks un ārējais risks. Koncerns neuzĦemas/ neakceptē operacionālos riskus, kuru ietekme pārsniedz 10% no Koncerna neto gada ienākumiem vai kuru ietekme nav aprēėināma naudas izteiksmē, un kuri vienlaikus ir nepārvaldāmi, neatkarīgi no ekonomiskā ieguvuma, kāds varētu izrietēt no šādu risku uzĦemšanās (t.i., Koncerns neveic ar šādu operacionālo risku saistītas darbības). Operacionālā riska pārvaldīšanai Koncerns lieto šādas pieejas:

� operacionālā riska pašnovērtēšana – produktu un procesu īpašnieki nodrošina, lai tiktu veikta iespējamo operacionālā riska notikumu identificēšana un novērtēšana, esošo kontroles sistēmu izvērtēšana un nepieciešamo risku ierobežošanas pasākumu analīze, izmantojot pašnovērtēšanas anketas un specializētas aptaujas un apspriedes ar procesā iesaistītajiem atbildīgajiem darbiniekiem;

� operacionālā riska rādītāju noteikšana – statistisko, finanšu un citu rādītāju izmantošana, kuri atspoguĜo dažādu operacionālā riska veidu līmeni un tā izmaiĦas Koncernā;

� zaudējumu pieĜaujamā līmeĦa limitu noteikšana; � operacionālā riska mērīšana, reăistrējot un analizējot operacionālā riska notikumus, to nodarīto

kaitējuma apmēru, rašanās cēloĦus un citu ar tiem saistītu būtisku informāciju (operacionālā riska zaudējumu un incidentu datu bāze);

� „četru acu princips” un pienākumu nošėiršana; � darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānošana; � risku novērtēšana produktu attīstības procesos; � apdrošināšana; � ieguldījumi atbilstošās datu apstrādes un informācijas drošības tehnoloăijās.



h) Kapitāla pārvaldība Kapitāla pietiekamība atspoguĜo tos kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai Koncerns nodrošinātos pret kredīta un tirgus riskiem, kas ir saistīti ar aktīviem un ārpusbilances posteĦiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas regulē banku darbību Latvijā, ir noteikusi, ka pašu kapitāla attiecībai pret riska svērtajiem aktīviem, pamatojoties uz atbilstoši Eiropas Savienības apstiprinātajiem SFPS sagatavotajiem finanšu pārskatiem, jābūt vismaz 8%. Tā kā Bankai ir radniecīgie uzĦēmumi, kas ir finanšu institūcijas, tai jāizpilda likumdošanā noteiktās prasības gan attiecībā uz Koncerna finanšu pārskatiem, gan pašas Bankas finanšu pārskatiem. Kapitāla prasību direktīva (KPD), kas ievieš Bāzele II prasības attiecībā uz kapitāla pārvaldību ES, stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Latvijā šī direktīva tika ieviesta ar FKTK noteikumiem. No minētajos noteikumos piedāvātajām iespējām Banka un Koncerns izvēlējās kredītriska aprēėinam izmantot standartizēto pieeju un operacionālajam riskam – pamatrādītāja pieeju. Bankas pārvaldāmais kapitāls atbilst kapitāla pietiekamības aprēėinam izmantojamā kapitāla apmēram. Aprēėinā izmantojamo kapitālu veido tiesību aktos noteiktie pašu kapitāla pirmā un otrā līmeĦa elementi, kurus koriăē saskaĦā ar likumdošanas prasībām.



Bankas un Koncerna pietiekamības rādītājs saskaĦā ar FKTK prasībām (Bāzele II) aprēėināts šādi: Tūkst. latu 31/12/2010 31/12/2010 Koncerns Banka Pašu kapitāla pirmā līmeĦa elementi - apmaksātais pamatkapitāls 103,000 103,000 - pārskata gada revidētie (zaudējumi) / peĜĦa (kas nav paredzēti

dividenžu izmaksai)* (18,807) (19,427) Mīnus - nemateriālie aktīvi (2,001) (1,256) - restrukturizācijas rezerve (3,389) - - līdzdalība radniecīgajos uzĦēmumos – apdrošināšanas kompānijā

(50% no kopsummas)* (1,500) - Pašu kapitāla pirmā līmeĦa elementi kopā 77,303 82,317 Pašu kapitāla otrā līmeĦa elementi - Pakārtotās saistības – izmantojamā summa – kopā 50,270 50,270 - pozitīva vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve 553 467 - Pašu kapitāla otrā līmeĦa pārsniegums pār 50% no pašu kapitāla pirmā līmeĦa (11,422) (9,579) - līdzdalība radniecīgajos uzĦēmumos – apdrošināšanas kompānijā

(50% no kopsummas) (1,500) - Pašu kapitāla otrā līmeĦa elementi kopā 37,901 41,158 Pašu kapitāls, kas jāizmanto kapitāla pietiekamības rādītāja

aprēėinā 115,204 123,475

Kredītriska un darījumu partnera riska kapitāla prasība, t.sk. šādas regulatora noteiktās aktīvu kategorijās:

Centrālās valdības un bankas 443 57 Pašvaldības 184 125 Valsts iestādes 19 19 Kredītiestādes 7,388 8,826 UzĦēmumi 33,593 34,865 Aktīvi, kas atbilst „mazo riska darījumu” definīcijai 6,651 4,431 Atbilstoši privātpersonu hipotekārie kredīti 8,211 5,989 Aktīvi, kas atbilst „kavēto riska darījumu” definīcijai 3,017 2,655 Segtās obligācijas 113 113 Ieguldījumu fondu apliecības 750 750 Pārējie aktīvi 16,137 10,948

Pārējās riska kapitāla prasības: Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība 3,756 635 Vērtspapīru ar fiksētu ienākumu pozīcijas riska kapitāla prasība 168 168 Kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība - - Operacionālā riska kapitāla prasība 11,604 9,390

Kopā kapitāla prasība 92,034 78,971 Kapitāla pietiekamības rādītājs (Pašu kapitāls/ kopā kapitāla prasības) x 8% 10.0% 12.5% *AAS Citadele dzīvība nav iekĜauta Koncerna kapitāla pietiekamības rādītāja aprēėinā izmantotajā konsolidācijas grupā, tā vietā attiecīgā ieguldījumā vērtība tieši samazina kapitāla pietiekamība rādītāja aprēėinā iekĜauto kapitālu.



36. PIELIKUMS NOTIKUMI PĒC PĀRSKATA GADA BEIGĀM Finanšu ministrijas noguldījuma pirmstermiĦa atmaksa

2011. gada 18. janvārī Banka pusgadu pirms termiĦa atmaksāja Finanšu Ministrijai noguldījumu EUR 46.6 miljonu apmērā. IzmaiĦas pakārtoto saistību līgumos ar Privatizācijas aăentūru

2011. gada 31. janvārī Banka un „Privatizācijas aăentūra” vienojās par grozījumiem pakārtoto saistību līgumā, kas noslēgts 2009. gada 22. maijā. Līgumā tika mainīts procentu likmes noteikšanas mehānisms. No 2011. gada 1. janvāra līdz 7. februārim procentu likme tika mainīta no 20.861% uz 8.84%, bet no 8. februāra tā ir 8.8%. Turpmāk procentu likmi ir paredzēts pārskatīt reizi pusgadā.

Finanšu Ministrijas noguldījumu procentu likmes maiĦa

Balstoties uz grozījumiem noguldījumu līgumos ar Finanšu Ministriju, kas noslēgti saistībā ar valsts atbalstu, ko Banka saĦem, 2011. gada 1. janvārī noguldījumu procentu likme tika samazināta no 10.003% gadā līdz 5.01% gadā. Likme tiek pārskatīta reizi ceturksnī. Līgums ar AS „Parex banka”

2011. gada 19. aprīlī Banka noslēdza līgumu ar AS „Parex banka”, kurā abas puses vienojas mainīt sākotnējo cenu AB „Citadele bankas” (Lietuva) pārdošanas līgumā, kas tika noslēgts 2010. gadā. Papildus informāciju skatīt 18. pielikumā. Konkurences Padomes lēmums

2011. gada 3. martā Konkurences Padome pieĦēma lēmumu sodīt 22 Latvijas komercbankas par iespējamu komisijas maksu fiksēšanu bankomātiem un kredītkaršu maksājumiem. Konkurences Padomes aprēėinātā soda nauda Bankai ir 1.2 miljoni lati. Banka nepiekrīt šim lēmumam un to pārsūdzēs.

citadele 2010 lv ifrs final 02 · 2011-05-24 · as “citadele banka” vadības zi Ħojums as...

Documents