chemistry

DA

RB

A

LA

PA

S

11. klase

MIJA

1.2

Projekts Mcbu satura izstrde un skolotju tlkizgltba dabaszintu, matemtikas un tehnoloiju priekmetosDarba lapas skolniem. mija 11. klase

Autortiesbas uz o darbu pieder ISECAutordarbus drkst izmantot bez ISEC ataujas nekomerciliem nolkiem saska ar LR Autortiesbu likumu, nordot atsauces, ja tas nav pretrun ar autordarba normlas izmantoanas noteikumiem un nepamatoti neierobeo ISEC likumgs intereses

ISEC, 2008ISBN 978-9984-573-23-6

S A T U R S

M e t l u v i s p r g s r a k s t u r o j u M s , i e g a n a

K_11_SP_01_P1 METLISKO ELEMENTU NOZME CILVKA ORGANISM ......................................................................................................... 5

K_11_UP_01_P1 METLISKO ELEMENTU IETEKME UZ CILVKA VESELBU ........................................................................................................ 9

K_11_UP_01_P2 METLISKO ELEMENTU IZPLATBA LATVIjAS DABAS DEOS ..........................................................................................10

M e t l u u n t o s a v i e n o j u M u M i s k s p a b a s

K_11_SP_02_P1 ALUMNIjA, DZELZS UN TO HIDROKSDU PABU SALDZINANA ..............................................................................11

n e M e t l i

K_11_SP_03_P1 REZULTTU KOPSAVILKUMA TABULA ..........................................................................................................................................13

K_11_SP_03_P2 2. KRTAS UZDEVUMI KOMANDM .............................................................................................................................................14

K_11_SP_03_P3 2. KRTAS UZDEVUMI AR ATRISINjUMIEM .............................................................................................................................18

K_11_SP_03_P4 5. KRTAS UZDEVUMI KOMANDM .............................................................................................................................................22

K_11_UP_03_P1 NEMETLISKO ELEMENTU IZPLATBA DAB .............................................................................................................................23

K_11_UP_03_P2 FOSFORA SATURS PRTIKAS PRODUKTOS ................................................................................................................................24

K_11_UP_03_P3 NEMETLU IEGANA .......................................................................................................................................................................25

K_11_UP_03_P4 HALOGNU OKSIDjOS PABAS ............................................................................................................................................26

n e M e t l i s k o e l e M e n t u s a v i e n o j u M i

K_11_SP_04_P1 NOTEKDEU PIESROjUMS ......................................................................................................................................................27

K_11_SP_04_P2 MAZGANAS LDZEKU RAKSTUROjUMS ...............................................................................................................................28

K_11_SP_04_P3 FOSFTjONU SPEKTROFOTOMETRISK NOTEIKANA ..........................................................................................................30

K_11_SP_04_P4 KALIBRANAS GRAFIKS FOSFTjONU SPEKTROFOTOMETRISKAjAI NOTEIKANAI .................................................31

K_11_UP_04_P1 SRA SAVIENOjUMU MISKS PRVRTBAS .........................................................................................................................32

n e o r g a n i s k o v i e l u d a u d z v e i d b a u n p r v r t b a s d a b

K_11_SP_05_01_P1 PROjEKTA DARBA NOTEIKUMI .......................................................................................................................................................33

K_11_SP_05_01_P2 PROjEKTA DARBA VRTANAS KRITRIjI .................................................................................................................................34

K_11_SP_05_01_P3 PROjEKTA DARBA PLNOANA .....................................................................................................................................................35

K_11_SP_05_01_P4 PREZENTCIjAS PLNOANA .........................................................................................................................................................37

K_11_SP_05_01_P5 SKOLNA PANOVRTjUMS PAR PROjEKTA DARB PAVEIKTO .......................................................................................38

K_11_SP_05_02_P1 DARBA VRTANAS LAPA ..............................................................................................................................................................39

K_11_SP_05_02_P2 NEORGANISKO VIELU KLASIFIKCIjA ..........................................................................................................................................40

S A T U R S

o g d e r a u u z b v e , n o M e n k l at r a

K_11_SP_06_P1 ORGANISKO SAVIENOjUMU DAUDZVEIDBA ............................................................................................................................42

K_11_UP_06_P1 ORGANISKS MIjAS VSTURE.....................................................................................................................................................44

K_11_UP_06_P2 ORGANISKS MIjAS VSTURE LATVIj ...................................................................................................................................45

K_11_UP_06_P3 RTU MATERILZINTNES UN LIETIS MIjAS FAKULTTES ABSOLVENTU DARBA IESPjAS ............................46

o g d e r a u r e a k c i j a s

K_11_SP_07_P1 OGDERAU PIEVIENOANS UN AIZVIETOANAS REAKCIjAS ..................................................................................47

K_11_UP_07_P1 NAFTAS PARSTRDES PRODUKTI ..................................................................................................................................................49

K_11_UP_07_P2 NAFTAS RESURSU SAMAZINANAS PROBLMA UN NAFTAS PRODUKTU PATRIA PIEAUGUMS ....................50

K_11_UP_07_P3 NAFTAS PRODUKTU RADT VIDES PIESROjUMA PALIELINANS .........................................................................51

K_11_UP_07_P4 AKMEOGU, DABASGZES UN NAFTAS PRODUKTU K KURINM AVOTU PRIEKROCBAS UN TRKUMI .....52

S K O L N A D A R B A L A P A

5

Vrds uzvrds klase datums

METLISKO ELEMENTU NOZME CILVKA ORGANISM1. grupa1. uzdevums

Lasi tekstu un pasvtro taj faktus kas liecina par metlisko elementu pozitvo vai negatvo ietekmi uz organismu!

No 92 miskajiem elementiem, kas atrodami dab, cilvka organism ir sastopams 81 miskais elements. Cil-vka organisms ir sareta misk laboratorija. Grti iedomties, tau ikdien msu pasajtu, garastvokli un apetti ietekm dadas vielas, to vid minerlvielas.

misko elementu bioloisk loma cilvka organism ir oti daudzveidga. Makroelementu galven funkcija ir audu veidoana, pastvga osmotisk spiediena, jonu un skbjubzu sastva uzturana.

Mikroelementi, kas ietilpst fermentu, hormonu, vitamnu un citu bioloiski aktvo vielu sastv, piedals vielmai-, vairoans procesos, audu elpoan, toksisku vielu neitralizan.

10 metli, kas nepiecieami dzvajiem organismiem, ieguvui nosaukumu dzvbas metli. Aprints, ka 70 kg smaga cilvka organism dadu misko savienojumu veid ir 1700 g kalcija, 250 g klija, 70 g ntrija, 42 g magnija, 5 g dzelzs, 3 g cinka, 0,2 g vara, 0,1 g mangna, 0,1 g kobalta, 0,1 g molibdna jonu.

Ntrijs.Cilvku un dzvnieku organism ntrija joni nodroina normlu muskuu nu kairinjumu, piedals skbjub-

zu ldzsvara saglaban, sirdsdarbbas regulan (nomierinoa iedarbba), aiztur dens izvadanu no organisma.Elements ntrijs cilvka organism atrodas stou su veid, galvenokrt tie ir hlordi, fosfti un hidrognkar-

bonti. Ntrija joni atrodas asins serum, mugurkaula idrum, acu idrum, kua sul, ults, nieru, kaulaudu, plauu un smadzeu sastv. Ntrija joniem ir svarga nozme pastvgas cilvka iekjs vides nodroinan. Cilv-ka organism ntrija joni galvenokrt nokst, lietojot uztur vramo sli. Ikdien cilvka organismam nepiecieams 15 g ntrija jonu. Turpretim prk liels vrams sls patri var paaugstint asinsspiedienu. ajos gadjumos, k ar tsku un dau nieru saslimanu gadjumos iesaka prtiku ar samazintu ntrija hlorda daudzumu.

Vrm sls ir ne tikai msu diena svargk garviela, bet vienlaicgi ar ntrija jonu piegdtjs. Elements nt-rijs organism atrodas jonu veid, tpc tiek pastvgi izvadts, un t daudzums arvien ir jpapildina.

Fizioloisko dumu (0,9% NaCl dums) ievada muskul, vn vai ar klizmu organisma atdeoans, in-toksikciju gadjum, k ar lieto bru, acu un deguna gotdas skaloanai. Fizioloisko dumu (3%5% NaCl dums) lieto rgi kompresm strutojou bru rstan. Ntrija hidrognkarbontu lieto paaugstinta kua skbuma, kua las un divpadsmitpirkstu zarnas slimbu gadjum. Ntrija sulfta dekahidrtu Na2SO410H2O (glaubersli) lieto par caureju izraisou ldzekli.

Ntrija jonu prkums izraisa dens ldzsvara izjaukanu, asins sabiezanu, nieru disfunkciju, daas sirds asins-vadu saslimanas, k ar vielmaias traucjumus.

Klijs.Klija joniem ir liela nozme fizioloiskajos procesos muskuu (pai sirds muskuu) norml funkcionan,

nervu impulsu vadan, apmaias reakcijs, veicinot lieko ntrija jonu izvadanu, atbrvojot organismu no liek dens un likvidjot asinsizpldumus.

Klija joni prsvar sastopami nu iekien, tie ir fermentu aktivatori. Klija joni regul vielmaias procesus, ietekm fotosintzes procesu un augu auganu.

pai lielas klija jonu koncentrcijas ir daos augu valsts izcelsmes produktos pups, kafij un tj. Tas sasto-pams ar sns (baraviks).

Prk liela klija savienojumu deva izraisa pastiprintu kustbu aktivitti, sirds darbbas patrinanos, olbaltum-vielu, oghidrtu un taukvielu apmaias procesu traucjumus.

2. uzdevumsAtbildi uz jautjumiem!Kpc elements ntrijs ir nepiecieams cilvka organismam?K elements ntrijs vartu nokt cilvka organism? Nosauciet piemrus!Kpc elements klijs ir nepiecieams cilvka organismam? K elements klijs vartu nokt cilvka organism? Nosauciet piemrus!Vai ie metliskie elementi var kaitgi iedarboties uz cilvka organismu? Pamatojiet ar piemriem!

K_11_SP_01_P1


6


K_11_SP_01_P1






10 metliskie elementi, kas nepiecieami dzvajiem organismiem, ieguvui nosaukumu dzvbas metli. Apr-ints, ka 70 kg smaga cilvka organism jonu un dadu misko savienojumu veid ir 1700 g kalcija, 250 g klija, 70 g ntrija, 42 g magnija, 5 g dzelzs, 3 g cinka, 0,2 g vara, 0,1 g mangna, 0,1 g kobalta, 0,1 g molibdna.

Magnijs.Elementa magnija nevajadztu trkt, ja lieto normlu, daudzveidgu barbu. To satur rupja maluma maizes

izstrdjumi, putraimi, ziri, pupas, rieksti, aprikozes, ziedkposti un citi drzei. Piena produktos tas ir saldzinoi neliel daudzum, tomr organismam ie magnija savienojumi ir viegli uzemami.

Elements magnijs, galvenokrt, koncentrjas dentn un zobu emalj, k ar kaulaudos. T diennakts deva pieau-guajiem ir aptuveni 0,7 g. im elementam ir liela nozme gandrz vai viss vielmaias starpreakcijs, kurs tas dar-bojas k fosfora prneses fermenta aktivtjs. Elements magnijs ir aktvs fermentatvo procesu katalizators. Magnija siem ir antiseptiska iedarbba. Tie paplaina asinsvadus, pazemina arterilo spiedienu un holesterna saturu asins, nomierina nervu sistmu un tiem ir liela loma va profilaks un rstan. Labvlgi ietekm gremoanas orgnus.

Elementa magnija trkums novrojams, ja ir nieru nepietiekamba, smagos badoans vai hroniska alkoholisma gadjumos.

Magnija jonu prkums organism izraisa minerlvielu apmaias traucjumus. Magnija jonu apmaias ldzsvara izjaukana izraisa mirstbu no sirdsasinsvadu un kuazarnu trakta slimbm.

Kalcijs.Elementa kalcija trkumam nebtu jbt, ja lieto normlu, daudzveidgu barbu. Pieauguajiem vidji btu

juzem 1 g kalcija jonu diennakt, lai gan nepiecieam deva ir tikai 0,5 g. Tas ir saistts ar to, ka ar uzturu uzemto kalcija jonu uzskans ku notiek tikai 50% apmr. Kalcija jonu koncentrciju organism regul hormoni.

Elementu kalciju satur katra cilvka organisma na. T pamatmasa atrodas kaulaudos un zobu audos. Asins un limf elements kalcijs atrodas gan jonu veid, gan savienojumos ar olbaltumvielm, oghidrtiem u. c. Asins sarecanas meh-nisms sastv no vairkm stadijm; daudzas no tm ietekm kalcija jonu daudzums. Kalcija joni aktvi piedals nervu im-pulsu nodoan un labvlgi ietekm nervu darbbu. Tomr vislielkais kalcija savienojumu uzkrjums organism ir skelet.

pai daudz kalcija savienojumu ir pien un piena produktos (piemram, biezpien, sier). Labs kalcija avots ir olas dzeltenums, kposti, soja, protes, ptersi. Turpretim ga un drzeos ir relatvi maz elementa kalcija. Japn, kur prtik galvenokrt izmanto labbu, drzeus un eas augus, cilvki iztiek ar daudz mazku kalcija savienojumu daudzumu, ko ietekm paaugstinta resorbcija (uzskans).

Ja kalcija savienojumi nonk organism ar cementa putekiem, cie elpoanas orgni, brniem pazemins nervu sistmas uzbudinmba un oas analizators.

2. uzdevumsAtbildi uz jautjumiem!

Kpc elements magnijs ir nepiecieams cilvka organismam?K elements magnijs vartu nokt cilvka organism? Nosauciet piemrus!Kpc elements kalcijs ir nepiecieams cilvka organismam?K elements kalcijs vartu nokt cilvka organism? Nosauciet piemrus!Vai ie metliskie elementi var kaitgi iedarboties uz cilvka organismu? Pamatojiet ar piemriem!


7


K_11_SP_01_P1






10 metli, kas nepiecieami dzvajiem organismiem, ieguvui nosaukumu dzvbas metli. Aprints, ka 70 kg smaga cilvka organism dadu misko savienojumu veid ir 1700 g kalcija, 250 g klija, 70 g ntrija, 42 g magnija, 5 g dzelzs, 3 g cinka, 0,2 g vara, 0,1 g mangna, 0,1 g kobalta, 0,1 g molibdna jonu.

Dzelzs.o biogno elementu satur gan augu, gan dzvnieku audi. Tra dzelzs nav pai toksiska, toties dzelzs savienojumi

liels koncentrcijs ir bstami cilvka veselbai. Lielk daa elementa dzelzs ir saistta hemoglobn asiu sarkans krsas veidotj. Dzelzs ir centrlais atoms

asiu sarkanaj krsviel hm. Hemoglobns ir galven eritroctu sastvdaa. Tas nodroina iekjo elpoanu, prnesot skbekli no plaum uz audiem. elementa ikdienas norma ir 12 mg vrieiem un 18 mg sievietm. No fizioloijas viedoka oti liela nozme ir dzelzi saturom olbaltumvielm: sarkanajai muskuu krsvielai mioglob-nam, citohromam, peroksidzei, katalzei. Mioglobns, citohroms, katalze nodroina nu elpoanu. Dzelzs jonu uzskana notiek caur zarnu sienim.

Elementa dzelzs nepietiekambas gadjum, organism attsts dzelzs deficts, kas izpauas k hipohrom anmi-ja mazasinba. Audos izveidojas skbeka bads, kas saistts ar nepietiekamu elementa dzelzs daudzumu hemoglo-bna sintzei. Msu diens smagas dzelzs deficta situcijas, kuru clonis ir prtika, sastopamas reti. Relatvi daudz dzelzs savienojumu ir akns, ga. Ar zemenes ldz ar dadiem vitamniem, minerlvielm un mikroelementiem satur dzelzs jonus.

2. uzdevumsAtbildi uz jautjumiem!

Kpc elements dzelzs ir nepiecieams cilvka organismam?K elements dzelzs vartu nokt cilvka organism? Nosauciet piemrus!Vai is elements var kaitgi iedarboties uz cilvka organismu? Pamatojiet ar piemriem!


8


K_11_SP_01_P1


Lasi tekstu un pasvtro taj faktus, kas liecina par metlisko elementu pozitvo vai negatvo ietekmi uz organismu!




10 metliskie elementi, kas nepiecieami dzvajiem organismiem, ieguvui nosaukumu dzvbas metli. Apr-ints, ka 70 kg smaga cilvka organism jonu un dadu misko savienojumu veid ir 1700 g kalcija, 250 g klija, 70 g ntrija, 42 g magnija, 5 g dzelzs, 3 g cinka, 0,2 g vara, 0,1 g mangna, 0,1 g kobalta, 0,1 g molibdna.

Smago metlu iedarbba uz organismu.Smago metlu (Cd, Hg, Pb, Sn, Bi, pai Tl) joni rpniecisko uzmumu vainas d nonk augsn un den, ldz

ar to kop ar prtikas produktiem var nokt cilvka organism un saindt to.

Svins.Senaj Rom plai izmantoja svinu. No svina tika izgatavotas densvada caurules, bet svina sakausjumus lietoja trauku

izgatavoanai. densvadu varja atauties ierkot tikai bagtie iedzvotji, k rezultt augstko aprindu cilvku organism pastvgi uzkrjs svina joni, ko apliecina arheoloisko izrakumu ptjumi. Pat neliela svina jonu koncentrcija organis-m izraisa prta spju samazinanos. Vcij tika veikti ptjumi, kas pierdja, ka brniem, kuri ilgstoi dzvojui rpncu tuvum, kurs tiek izmantots svins, prta spjas ir attsttas daudz mazk nek brniem no ekoloiski triem rajoniem. Ar automaistru tuvum dzvojoie cilvki pakauj sevi riskam pris gados uzemt sav organism svina jonu daudzumu, kas prsniedz pieaujamo robeu. Svina jonu nokana organism ir iespjama, lietojot nekvalitatvus emaljtus traukus, porce-lna, fajansa un mla traukus, kas prklti ar glazru, lietojot aucamtabaku, iettu svina savienojumus saturo papr, lietojot etilto benznu. Rpniecb tas notiek akumulatoru raoanas, svina krsvielu raoanas, svina rdu ieguves viets.

Svins uzkrjas kaulaudos, akns, niers. Ir indgs, izraisa prmaias nervu audos un asinsvados. Smagas saind-ans gadjum ir stipras spes vder un muskuos, drudzis, halucincijas un murgu pilni sapi.

Kadmijs.Elements kadmijs ir cinka bioloiskais konkurents, kas pazemina gremoanas fermentu aktivitti, trauc aizku-

a dziedzera darbbu, oghidrtu apmaiu, sagrauj nieres un bremz kaulu auganu, palielina kaulu lzuma risku. Trauc kalcija un fosfora apmaiu.

Dzvsudrabs.Dzvsudraba joni sagrauj centrlo nervu sistmu, smadzeu garozu, uzkrjas niers, akns, traucjot to darbbu;

uzkrjas smadzeu ns un mutes gotd, kas pieir metlisku garu mut un dedzinoas spes ku. Stipras saindans gadjum nve iestjas pc 510 dienm.

Brijs.Brija joni sagrauj kaulaudus, kaulu smadzenes un aknas, nervu sistmu, izraisa kaulu trauslumu, jo izspie no

tiem kalciju.

2. uzdevumsAtbildi uz jautjumiem!Vai elementi svins, kadmijs, dzvsudrabs un brijs ir nepiecieami cilvka organismam?K ie metliskie elementi vartu nokt cilvka organism? Nosauciet piemrus!Vai ie metliskie elementi var kaitgi iedarboties uz cilvka organismu? Pamatojiet ar piemriem!


9


K_11_UP_01_P1

METLISKO ELEMENTU IETEKME UZ CILVKA VESELBUUzdevums

Izmantojot tekst Kas msos ir li, un k trkst? doto informciju par metlisko elementu ietekmi uz orga-nismu, aizpildi tabulu!

Metliskais elements

Kaitgs vai dergs

Nozme organism Uzemanas veids Elementa ietekmes samazinana

Zn

Cu

Fe

Cd

Pb

Kas msos ir li, un k trkst?Cinks. Tas nepiecieams, kad tri gurstam, aizelamies, esam neizturgi. Sporta nodarbm cinks ir pats galvenais

palgs. T trkums organism ldz pat 40% pazemina eritroctu aktivitti, rezultt samazins elpoanas efektivit-te. Un vl cinks krto organisma attranu no pienskbes, kuras prpalikums izraisa nogurumu. Ja jums trkst cinka, tad tri vien piedzvosiet sirdsklauves, aizdusu un muskuu pagurumu. K tikt pie cinka? Neliela sviestmaize ar kotleti satur trsreiz vairk cinka, nek ditisks clis. Krietni daudz cinka ir liellopu ga, sier, krabjos un pups.

Var. Dergs tad, kad asio nsis, moka klepus un ir paaugstinta temperatra. Juvelieri jau otro gadu tksto-ti varu pieskaita drgmetliem. Tau veselbai tas ir vl drgks par zeltu un platnu. Zintnieki noskaidrojui, ka leikoctu nas ar normlu vara saturu spj izncint 2 vai 3 reizes vairk baktriju, nek tdas, kur metla trkst. Tiei var nosaka imns sistmas reatspjas trumu. Kur gt varu? paa vrba jvelta brokastm. Tase karstas okoldes, grauzdii, roznes sniegs apmram treo dau dien nepiecieam vara. o vajadzbu apmierins ar lasis, olvas, rieksti un omri.

Dzelzs. Ja rodas problmas ar koncentrans spju, tad tas nozm, ka organism pietrkst dzelzs. Asinis vairs nespj apgdt smadzenes ar oghidrtiem, prta aktivitte prvras par pasivitti, galva iet tuka, un cilvks domjot tri nogurst. Tau nesteidziet skt lietot dzelzi saturous prepartus prlieka dzelzs kltbtne organism var veicint sirds un asinsvadu saslimanu. Lai iegtu nepiecieamos 20 miligramus dzelzs, pietiks ar diviem kriet-niem biftekiem ik dienu. Kur vl rast dzelzi? Ga, pkaugos, grios, bolos. Ldztekus vlams uzst ar upenes un citrusaugus tie krietni paldzs uzemt dzelzi organism.

Kadmijs. Rodams cigareu dmos, minerlmslos, slikt densvada den. Saindans ar kadmiju izraisa sirds-lkmes, insultu. Kadmijs ar paaugstina asinsspiedienu un vrieiem kairina priekdziedzeri. Lai mazintu kadmija ietekmi, jlieto produkti, kuros ir daudz C vitamna un cinka.

Svins. Tas ldzgi dzvsudrabam ir cilvces progresa auglis. Saemam ar cigareu dmiem, rpncu un auto iz-meiem. Organism nonk galvenokrt pa elpoanas ceiem un izraisa nepamatotas garastvoka maias, paaugstina asinsspiedienu. Prlieks devs var radt neauglbu, pat kt par nves cloni. Svina ietekmi organism mazina A un C vitamni, ar kai.

http://www.dziedinatajs.lv


10


K_11_UP_01_P2

METLISKO ELEMENTU IZpLATBA LATVIJAS DABAS DEOS1. uzdevums

Izmantojot tabul doto informciju, izraksti minerlus, no kuriem Latvijas dabas deu sastv nonk visvairk metlisko elementu: K, Al, Ca, Mg, Fe!

2. uzdevumsAnaliz tabul doto informciju un izveido domu karti, no kdiem minerliem un kdi metliskie elementi no-

nk Latvijas dabas deu sastv!

Galvenie minerli, kas ietekm Latvijas dabas deu misko sastvu

Minerli, to misk formula Izplatba Latvij Ietekme uz dens misko sastvu

Kvarcs SiO2 oti izplatts maza

Plagioklzs CaAlSi2O8 oti izplatts vidja

Ortoklzs/mikroklns KAlSi3O8 oti izplatts maza

Amfiboli NaCa2(Mg,Fe,Al)5Si8O22(OH)2 vidji izplatts vidja

Hlorts (Mg,Al,Fe)6(Si,Al)4O10(OH)8 maz izplatts vidja

Piroksni Ca(Mg,Fe,Al)Si2O8 vidji izplatts vidja

Olivns (Mg,Fe)2SiO4 maz izplatts vidja

Grants Fe3Al2(SiO4)3 maz izplatts maza

Mlu minerli

Kaolints AlSi2O5(OH)4 vidji izplatts liela

Montmorilonts Al2Si4O10(OH)2 vidji izplatts liela

Illts KAl2(AlSi3O10)(OH)2 oti izplatts liela

Karbonti

Kalcts/aragonts CaCO3 oti izplatts liela

Dolomts CaMg(CO3)2 oti izplatts liela

Oksdi/hidroksdi

Hematts Fe2O3 vidji izplatts liela

Getts/limonts FeOOH vidji izplatts liela

Sulfdi

Pirts FeS2 maz izplatts liela

Sulfti

ipsis CaSO42H2O oti izplatts lielaAnhidrts CaSO4 maz izplatts liela

Celestts SrSO4 maz izplatts liela

Pc: Kavi M., Zicmanis A., deu mija. Rga, 1998, 21. lpp.


11


K_11_SP_02_P1

ALUMNIJA, DZELZS UN TO HIDROKSDU pABU SALDZINANA ptm problma

Vai Al(OH)3 un Fe(OH)2 iedarbb ar srmiem un skbm saglabsies t pati likumsakarba: Al(OH)3 reas gan ar skbm, gan ar srmiem, bet Fe(OH)2 tikai ar skbm?

Hipotze

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

Darba piederumi, vielas 0,5 M densdumi: HCl, NaOH, FeSO4, Al(NO3)3; 4 menes, stikla njia, pilinm pipete, meu statvs.

Darba gaitaAl(OH)3 un Fe(OH)2 iegana.

Men ielej 3 m1. l NaOH duma! Pa pilienam pielej 1 ml Al(NO3)3 duma!Iegts Al(OH)2. 3 nogulsnes samaisi ar stikla njiu un sadali divs das (pusi prnes cit men)!Men ielej 1 m3. l FeSO4 duma! Pa pilienam pielej 2 ml NaOH duma!Iegts Fe(OH)4. 2 nogulsnes samaisi ar stikla njiu un sadali divs das (pusi prnes cit men)!

Al(OH)3 un Fe(OH)2 reakcija ar skbm un srmiemVien men ar Al(OH)1. 3 nogulsnm pielej 2 ml HCl duma, bet otr 2 ml NaOH duma! Novroju-mus ieraksti datu tabul!Vien men ar Fe(OH)2. 2 nogulsnm pielej 2 ml HCl duma, bet otr 2 ml NaOH duma! Novroju-mus ieraksti datu tabul!

Iegto datu reistrana un apstrde Al, Fe un to hidroksdu iedarbba ar skbi un srmuTabula

Al Fe Al(OH)3 Fe(OH)2

HCl

NaOH


12

K_11_SP_02_P1

Rezulttu izvrtana un analze, secinjumi Kuras ir Al un Fe ldzgs misks pabas, bet kuras atirgs? Atbildi pamato ar misko reakciju 1. viendojumiem!

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

Uzraksti veikto misko reakciju viendojumus, kas pamato alumnija hidroksda ieganu un t iedarbbu ar 2. skbi un srmu!

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

Vai alumnija oksdam ar ir amfotras pabas? Uzraksti misks reakcijas viendojumu alumnija oksda 3. reakcijai ar srmu un skbi!

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

...............................................................................................................................................................................................

13

SK

OL

N

A

DA

RB

A

LA

PA

REZULTTU

KOpSAV

ILKUM

A TA

BULA

Komandas nosaukum

s:

Komandas nosaukum

s, em

blma

1. krta Atbild kom

andas dalbnieks2. krta

3. krta4. krta

5. krta

1 punkts(kop 2 punkti)

Jaut jums


2 punkti (kop 6 punkti)

1 punkts(kop 1 punkts)


2 punkti(kop 4 punkti)

1.2.3.4.5.6.7.8.9.

10.

11.

12.

Kop iegto punktu skaits katr krt:

Sacensbs iegto punktu kopskaits:

K_11_SP_03_P1


14

2. KRTAS UZDEVUMI KOMANDM1. KOMANDAI

Nr. Uzdevumi Atbildes

1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet sra atoma elektronformulu!

Nosakiet sra iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

2. Nosakiet hlora oksidanas pakpes savienojumos:

NaCl; NaClO; NaClO4!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem hlors oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

3. HCl + MnO2 Cl2 + MnCl2 + H2O

Sastdiet elektronu bilances viendojumus!

Izvietojiet koeficientus misks reakcijas shm!

K_11_SP_03_P2


15

K_11_SP_03_P2

2. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet fosfora atoma elektronformulu!

Nosakiet fosfora iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

2. Nosakiet sra oksidanas pakpes savienojumos:

Na2S; Na2SO3; Na2SO4!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem srs oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

3.KMnO4 + HCl KCl + MnCl2 + H2O + Cl2




16

3. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet slpeka atoma elektronformulu!

Nosakiet slpeka iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

2. Nosakiet fosfora oksidanas pakpes savienojumos:

Ca3P2; PCl3; Na3PO4!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem fosfors oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

3.Na2SO3 + Br2 + H2O Na2SO4 + HBr



K_11_SP_03_P2


17

4. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet hlora atoma elektronformulu!

Nosakiet hlora iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

2. Nosakiet slpeka oksidanas pakpes savienojumos:

H3N; NaNO2; NaNO3!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem slpeklis oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

3.KClO3 + S KCl + SO2



K_11_SP_03_P2


18

K_11_SP_03_P3

2. KRTAS UZDEVUMI AR ATRISINJUMIEM1. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet sra atoma elektronformulu!

Nosakiet sra iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

S 1s22s22p63s23p4

2; + 4; +6

2. Nosakiet hlora oksidanas pakpes savienojumos:

NaCl; NaClO; NaClO4!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem hlors oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

NaCl 1

ClNaClO

+1

ClNaClO4

+7

Cl

NaCl jo hloram ir zemk oksidanas pakpe 1; 1

Cl var bt tikai reductjs atdot elektronus miskajs reakcijs.

3. HCl + MnO2 Cl2 + MnCl2 + H2O



+4

Mn+ 2e- +2

Mn 2

1

Cl 2e- 0

Cl2

4HCl + MnO2 Cl2 + MnCl2 + 2H2O


19

K_11_SP_03_P3

2. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet fosfora atoma elektronformulu!

Nosakiet fosfora iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

P 1s22s22p63s23p3

3; + 3; +5

2. Nosakiet sra oksidanas pakpes savienojumos:

Na2S; Na2SO3; Na2SO4!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem srs oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

Na2S 2

SNa2SO3

+4

SNa2SO4

+6

SNa2S jo sram ir zemk oksidanas pakpe 2; 2

S var bt tikai reductjs atdot elektronus miskajs reakcijs.

3.KMnO4 + HCl KCl + MnCl2 + H2O + Cl2



+7

Mn + 5e- +2

Mn 22

1

Cl 2e- 0

Cl2 5

2KMnO4 +16HCl 2KCl + 2MnCl2 + 8H2O + 5Cl2


20

K_11_SP_03_P3

3. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet slpeka atoma elektronformulu!

Nosakiet slpeka iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

N 1s22s22p3

3; + 1; + 2; + 3; + 4; +5

2. Nosakiet fosfora oksidanas pakpes savienojumos:

Ca3P2; PCl3; Na3PO4!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem fosfors oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

Ca3P2 3

PPCl3

+3

PNa3PO4

+5

PCa3P2 jo fosforam ir zemk oksidanas pakpe 3; 3

P var bt tikai reductjs atdot elektronus miskajs reakcijs.

3.Na2SO3 + Br2 + H2O Na2SO4 + HBr



+4

S 2e- +6

S0

Br2 + 2e- 21

Br

Na2SO3 + Br2 + H2O Na2SO4 + 2HBr


21

K_11_SP_03_P3

4. KOMANDAI


1. Izmantojot misko elementu periodisko tabulu, uzrakstiet hlora atoma elektronformulu!

Nosakiet hlora iespjams oksidanas pakpes savienojumos!

Cl 1s22s22p63s23p5

1; + 1; + 3; + 5; + 7

2. Nosakiet slpeka oksidanas pakpes savienojumos:

H3N; NaNO2; NaNO3!

Kur no dotajiem miskajiem savienojumiem slpeklis oksidansreducans reakcijs var bt tikai reductjs? Kpc?

H3N 3

NNaNO2

+3

NNaNO3

+5

NH3N jo slpeklim ir zemk oksidanas pakpe 3; 3

N var bt tikai reductjs atdot elektronus miskajs reakcijs

3.KClO3 + S KCl + SO2



+5

Cl + 6e- 1

Cl 20

S 4e- +4

S 32KClO3 + 3S 2KCl + 3SO2


22

K_11_SP_03_P4

5. KRTAS UZDEVUMI KOMANDMUzdevumi pirms sacensbm jsagrie!

Komandas Nr. Uzdevumi komandm

1. Uzrakstiet NaCl kausjuma elektrolzes elektrodprocesu viendojumus!

Uzrakstiet elektrolzes procesa summro viendojumu!

2. Uzrakstiet KCl kausjuma elektrolzes elektrodprocesu viendojumus!


3. Uzrakstiet NaBr kausjuma elektrolzes elektrodprocesu viendojumus!

Uzrakstiet elektrolzes procesa summro elektronviendojumu!

4. Uzrakstiet KI kausjuma elektrolzes elektrodprocesu viendojumus!



23


K_11_UP_03_P1

NEMETLISKO ELEMENTU IZpLATBA DABIzmantojot tabul doto informciju, izpildi uzdevumus!

1. uzdevumsNosaki trs izplattko nemetlisko elementu kopjo masas dau procentos Zemes garoz! Saldzini to ar trs

izplattko metlisko elementu kopjo masas dau procentos! Attlo os rezulttus stabiu diagramm!

2. uzdevumsAtrodi nemetlisko elementu masas daas un daudzumdaas (elementa daudzums molos pret visu elementu

daudzumu molos) Zemes garoz! Izmantojot informcijas tehnoloijas, prveido tabul dotos datus stabiu dia-gramm! Saldzini elementu daudzumdaas un masas daas un secini, kura elementa daudzumdaa krasi atiras no masas daas! Paskaidro, kpc!

Nr. misk elementa atomnumurs

misk elementa nosaukums

Simbols Elementa masas daa Zemes garoz, %

Elementa daudzumdaa Zemes garoz, %

1. 8 Skbeklis O 49,4 55,1

2. 14 Silcijs Si 25,8 16,3

3. 13 Alumnijs Al 7,5 5,0

4. 26 Dzelzs Fe 4,7 1,5

5. 20 Kalcijs Ca 3,4 1,5

6. 11 Ntrijs Na 2,6 2,0

7. 19 Klijs K 2,4 1,1

8. 12 Magnijs Mg 1,9 1,4

9. 1 deradis H 0,9 15,4

10. 22 Titns Ti 0,9 0,2

(Jansons E. mija pamatskolm, 2. daa. Lielvrds,1994,15. lpp.)


24


K_11_UP_03_P2

FOSFORA SATURS pRTIKAS pRODUKTOSuzdevums

misk elementa fosfora masas daa cilvka organism sastda 1% no ermea masas. Fosfors ir neaizstjams visos dzvbas procesos. To uzem ar prtiku neorganisko fosftu veid, un organism tas prveidojas enertiski ba-gt adenozntrifosft (ATP), kur ir enerijas avots, piemram, muskuu darbam. Uzskata, ka fosfora nepiecieam ikdienas deva ir 12 g.

Izpti tabul doto informciju par elementa fosfora saturu dados prtikas produktos un izveido vienas dienas dienkarti misk elementa fosfora ikdienas normas nodroinanai!

Nr. Prtikas produkts Fosfora saturs,mg/100 g produkta

1. Liellopu gaa, muskuaudi 194

2. Foreles 242

3. Govs piens, 3,5% tauku 92

4. Vistas gaa, kopum 216

5. Kvieu milti 198

6. Kartupei 50

7. Balts pupas 429

8. boli 12

9. Kafija, grauzdta 192

10. Kakao pulveris, nedaudz attaukots

656

(Pc: V. Baltess. Prtikas mija. Rga, 1998, 15. lpp.)


25


K_11_UP_03_P3

NEMETLU IEGANAuzdevums

Aplko gzu ieganas iekrtas un papildini tekstu ar jdzieniem, miskajm formulm vai misko reakciju viendojumiem!

1. attl redzama deraa ieganas iekrta. T sastv no aparta, gzu

un otrdi apvrsta trauka. deradi iegst cinka reakcij ar slsskbi, kuras misk formula ir

Trauks deraa uzkranai ir apvrsts otrdi, jo deradis ir par gaisu.

deraa ieganas reakciju apraksta misks reakcijas viendojums:

.

2. attl redzams aparts dens sadalanai ar .

Pie katoda izdals gze , bet pie anoda gze .

dens sadalanu apraksta misks reakcijas viendojums:

.

1. attls

2. attls


26


K_11_UP_03_P4

HALOGNU OKSIDJOS pABASUzdevums

Skolotjs demonstrja halognu savstarpjo misko aktivitti, veicot eksperimentus velkmes skap. Demons-trjum tika izmantoti 2 dadi halognu veidoto vienkro vielu dumi den un 3 su ntrija hlorda, ntrija bromda un ntrija jodda densdumi. Skolni novrojumus ierakstja tabul.

Nosaki halognus un halognu veidotos sus! Ieraksti tabul to misks formulas un notikuo misko reakciju viendojumus!

Halognu un to su densdumi

Gaii dzeltens halogna dums den

Dzeltenbrns halogna dums den

1. sls dums

dums kst tumi brns

dums kst tumi brns

2. sls dums

Nav izmaiu Nav izmaiu

3. sls dums

dums kst spilgti dzeltens

Nav izmaiu

Sakrto halognus Br2, Cl2 un I2 to oksidjoo pabu pieauganas secb!

Halognu oksidjos pabas pastiprins: .


27


K_11_SP_04_P1

NOTEKDEU pIESROJUMSUzdevums

Lasi tekstu un atbildi uz jautjumiem!

NO CSM GAUJ pLST NEATTRTS DENSKemping Gaujas krast uzp vj un uzvd puvuma smaku. T nk no attranas iekrtm, kas slpjas aiz lek-

ni za pretj Gaujas krasta. K galvenie vaininieki tiek minti prtikas raoanas uzmumi, kas pastiprinti lieto mazganas ldzekus iekrtu skaloanai.

Galvenais piesrojuma iemesls vecs attranas iekrtas netiek gal ar pieauguo rpniecisko piesrojumu. Iekrtas ir konstrutas dens netaupgai tranai, bet tagad cilvki deni izmanto taupgk, ir vairk veasmanu, un notekdens ir arvien netrks. Neattrtais dens, kas ieplst Gauj, rada ne vien smaku, bet ar veicina upes aiz-auganu. Ekoloiskie normatvi ir noteikti ar likumu, bet uzmji vilcins ieguldt naudu, lai panktu notekdeu atbilstbu sadzves notekdeu normm.

/V. Gailtis, E. Ercmane No Csm Gauj plst neattrts dens, Diena 08. 04. 2005./

Ar ko prtikas raoanas uzmumi var piesrot notekdeus?

K tu saproti izteicienu dens netaupga trana, k tas var ietekmt notekdeu kvalitti?

Kpc denstilpes pastiprinti aizaug?

Kdi joni vartu veicint denstilpju aizauganu?

Vai msu tuvkaj apkrtn esi novrojis piesrotas vai aizauguas denstilpes? Ja esi, tad nosauc ts!

Kdi rpniecbas uzmumi msu dzvesvietas tuvum vartu radt denstilpju piesrojumu?

Vai sadzves notekdei ar piesro denstilpes? Ar kdm vielm?


28


K_11_SP_04_P2

MAZGANAS LDZEKU RAKSTUROJUMS1. variantsuzdevums

Izpti attlus un izlasi raotju pievienoto aprakstu! Atrodi atbildes uz jautjumiem!Kdus anjonus pai izce raotjs, veidojot mazganas ldzeku aprakstu? Vai raotja dotaj produkta aprakst iespjams atklt izstrdjuma ietekmi uz apkrtjo vidi?

Produkta ss aprakstsTrauku mazganas ldzeklis pai saudzjos rokm. Balzama linsklu ekstrakts un kokosu produkts saudz roku du, pH neitrls, mazgjos vielas bioloiski sadals, nesatur fosftus. http://www.spodriba.lv/

Universls mazganas ldzeklis visu tipu veas manm. Apvieno sev veas pulvera un mkstintja pabas.

25 tabletes paredztas visnoturgko dienu atlieku efektvai nomazganai no traukiem, nekaitjot uz traukiem esoajiem zmjumiem. 1 tablete paredzta 1 mazganas reizei. Mazgjot oti netrus vai oti daudz trauku, devu divkro 2 tabletes. Sastvs: 30% fosftu, fermenti.

Trauku mazganas pulveris paredzts lietoanai trauku mazgjams mans. Neder kristla un plastmasas trauku mazganai. Iespjama bstamas gzes izdalans (hlors). Ldzeklis lietojams tikai trauku mazgjams mans. Kairinos. Sastvs: nejonu virsmaktvs vielas 30%, fermenti.

http://sagam.bizness.lv/


29


K_11_SP_04_P2

MAZGANAS LDZEKU RAKSTUROJUMS2. variantsuzdevums

Izpti attlus un izlasi raotju pievienoto aprakstu! Atrodi atbildes uz jautjumiem!Kdus anjonus pai izce raotjs, veidojot mazganas ldzeku aprakstu? Vai raotja dotaj produkta aprakst iespjams atklt izstrdjuma ietekmi uz apkrtjo vidi?

Trauku mazganas ldzeklis, pai saudzjos rokm. Alvejas ekstrakts un kokosu produkts saudz roku du, nesatur fosftus. Sastvs: >15% anjonu virsmaktvo vielu.

Paredzts smalkveai, trikotai, maigu izstrdjumu mazganai. Nesatur fosftus un nestoas vielas, saudzgs veas manai, neputo, mkstina deni.

Piemrots jebkuras iedras balta auduma balinanai. Efektvi noem kafijas, ogu, vna, rsas u. c. traipus. Sastvs: ntrija tripolifosfta 1530%, ntrija hidrosulfta 1530%. Kairina acis, du un elpoanas sistmu.

Granults pulveris ar aktvo skbekli. Balina vilnas, zda, viskozes un kokvilnas izstrdjumus, k ar krsotus un blvus audumus bez vranas, zem temperatr. Likvid nepatkamu aromtu. Ar dezinficjou iedarbbu. Sastvs: 30,5% balinoo vielu uz skbeka bzes (ntrija perkarbonts), ntrija sulfts, ntrija karbonts, optiskais balintjs, dintrija metasilikta


30


K_11_SP_04_P3

FOSFTJONU SpEKTROFOTOMETRISK NOTEIKANAUzdevums

Izveido kalibranas grafiku, izmantojot dotos lielumus!

GAISMAS ABSORBCIJAS ATKARBA NO FOSFTJONU KONCENTRCIJAS

Kolbas nr.

Standartduma tilpums B, ml Absorbcija Fosftjonu masas koncentrcija, mg/l

1. 1 0,05 0,3

2. 2 0,09 0,6

3. 5 0,17 1,5

4. 10 0,37 3,0

5. 20 0,75 6,0


31


K_11_SP_04_P4

KALIBRANAS GRAFIKS FOSFTJONU SpEKTROFOTOMETRISKAJAI NOTEIKANAIUzdevums

Nosaki fosftjonu koncentrciju dens paraug, ja gaismas absorbcija ir 0,22!

Gaismas absorbcijas atkarba no fosftjonu koncentrcijasViu garums 720 nm


32


K_11_UP_04_P1

SRA SAVIENOJUMU MISKS pRVRTBASUzdevums

Uzraksti misko reakciju viendojumus dotajm sra savienojumu prvrtbm!


33


K_11_SP_05_01_P!

pROJEKTA DARBA NOTEIKUMIplno Dari Analiz Secini

Izvrt prezent

Projekta norises laiks: 1. ..............................................................................................................................................................

Projekta darba mape, iesnieganas termi 2. ..........................................................................................................................

Projekta darba prezentcijas plakta saturs3. Ievads, kur pamatota ptms problmas izvle, izvirzts mris un uzdevumiTeortisks pamatojums, kur izanalizts, kas par izvirzto problmu jau ir zinmsPtanas metou aprakstsRezultti un to analzeSecinjumiIzmantots literatras saraksts

Projekta darba prezentcijas laiks un vieta 4. ...........................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

Projekta darbs tiek vrtts pc 10 ballu skalas. 5.


34


K_11_SP_05_01_P2

pROJEKTA DARBA VRTANAS KRITRIJI1. projekta darbs izveidots atbilstoi mrim

Tas atbilst projekta mrim 2 punktiTas daji atbilst projekta mrim 1 punktsTas neatbilst projekta mrim 0 punktu

2. Teortiskais pamatojumsTaj ir atspoguota dens kvalittes nozme cilvka dzv, apzintas nekvalitatva dens lietoa-nas sekas, izptti normatvie dokumenti, kas nosaka dens kvalitti, apzintas metodes dens kvalittes noteikanai. Ir nordtas atsauces un izmantoti vairki izzias avoti. Pareizi lietoti mijas termini 2 punktiTas daji atbilst prasbm 1 punktiTas neatbilst prasbm 0 punktu

3. praktisk darbba Veikta dens parauga kvalitatv analze, ievrota darba droba, reistrti un apstrdti dati, uz-rakstti secinjumi 2 punktiTas daji atbilst prasbm 1 punktiTas neatbilst prasbm 0 punktu

4. SecinjumiTos izlasot, kst skaidrs:

kpc bija vajadzgs is projekta darbs, kas tika paveikts, kas no iecert izdevs, kas neizdevs un kpc, ko vartu dart citdk 2 punkti

Secinjumi daji atbilst prasbm 1 punktsSecinjumi neatbilst prasbm 0 punktu

5. prezentcijaUzskates materiliem bagta, interesanta prezentcija, kura atspoguo projekta mri, dalbnieku veikto darbu un gts atzias. Pareizi lietoti mijas termini 2 punktiPrezentcija daji atbilst prasbm 1 punktiPrezentcija neatbilst prasbm 0 punktu

6. Darba noformjums Noformjums atbilst prasbm 2 punktiNoformjums daji atbilst prasbm 1 punktsNoformjums prasbm neatbilst 0 punktu


35


K_11_SP_05_01_P3

pROJEKTA DARBA pLNOANAProjekta darba temats ...................................................................................................................................................................

Projekta darba grupas dalbnieki .................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................................................................

Projekta darba mris ...................................................................................................................................................................

Projekta darba uzdevumiIzveidot projekta darba plnu.Veikt dadu dens paraugu kvalitatvo un kvantitatvo analzi.Iegt un apstrdt datus, uzrakstt secinjumus.Apkopot projekta darba rezulttus.Izstrdt projekta darba prezentcijas plnu.Izstrdt projekta darba prezentcijas plaktu.Prezentt projekta darbu.

Ptm problma ...........................................................................................................................................................................


36

K_11_SP_05_01_P3

Darba uzdevumi Atbildgais Laiks

Jautjumi, kas jnoskaidro:1.

Kas ietekm dens kvalitti?

Kdas var bt nekvalitatva dens lietoanas sekas?

Kas izstrd prasbas un kontrol dens kvalitti?

Kdi normatvie dokumenti atspoguo s prasbas?

Kdas metodes var izmantot dens kvalittes noteikanai?

Praktiskie darbi, kas jpaveic:2.

dens paraugu ievkana:

no atkltas denskrtuves,

dzeramais dens.

dens paraugu analze.

Jonu kvalitatv noteikana dens paraug.1.

dens cietbas kvantitatv noteikana.2.

Spektrofotometrisk dzelzs(III) jonu noteikana den.3.

4.

Projekta gaitas atspoguoana:3.

foto,

zmjumi,

intervijas,

prezentcija.

Piederumi un papildmaterili, kas bs nepiecieami projekta 4. izstrdei:


37


K_11_SP_05_01_P4

pREZENTCIJAS pLNOANA

Nr. Prezentcijas saturs

Dalbnieku darbba Nepiecieamie resursi Atbildgais

1. Projekta darba nosaukums, mris, uzdevumi

2. Dalbnieku veikums projekta darba gait, izmantots analzes metodes

3. Datu apkopojums

4. Secinjumi


38


K_11_SP_05_01_P5

SKOLNA pANOVRTJUMS pAR pROJEKTA DARB pAVEIKTO

Nr. Panovrtjuma kritrijiNovrt savu darbu un iekrso rtiu, atbilstoi tavam ieguldjumam darba

tapan!

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

1.Ievroju darba noteikumus.

2.Paldzju grupai plnot darbu.

3.Piedaljos teortisk materila sagatavoan.

4.Piedaljos praktisko darbu veikan.

5.Piedaljos rezulttu apkopoan.

6.Piedaljos darba noforman.

7. Reaju uz citu idejm.

8.Neatteicu paldzbu citiem.

9. Iedroinju citus.

10.Piedaljos prezentcijas gatavoan.

11. Piedaljos prezentcij.


39


K_11_SP_05_02_P1

DARBA VRTANAS LApA

Uzdevums Punkti (maks.) Punkti (iegtie) Papildpunkti

Klasifikcijas shma 24

1. uzdevums 28

2. uzdevums 28

Maksimli var iegt 80 punktu.

Vrtjums ieskaitts, skot no 65 punktiem, t. i., 80% no maksimli iespjam punktu skaita.

Kop: (punkti) vrtjums i / ni


40


K_11_SP_05_02_P2

NEORGANISKO VIELU KLASIFIKCIJAVeic uzdevumus un aizpildi tabulu!

1. uzdevumsKlasific dots neorganisks vielas, nosauc ts!MgO; Na2SO4; HNO3; Cr2O3; P; LiOH; Mg(HSO3)2; Al(OH)3; Cu; NO; H2S; SO2; (CuOH)2CO3

2. uzdevumsKlasific dots neorganisks vielas, uzraksti to misks formulas!Ozons; ogskb gze; slsskbe; dedzintie kai; dzeram soda; brija hidroksds, ortofosforskbe; tvana gze;

czijs; klija salpetris; cinka hidroksohlords; alumnija oksds; dzelzs(II) hidroksds.

Uzde-vums

METLI NEMETLI OKSDI BZES

Bziskie oksdi

Amfotrie oksdi

Skbie oksdi

Sus nera-doie oksdi

stoie hidroksdi

Nestoie hidroksdi

1.

Formula

Nosaukums

2.

Nosaukums

Formula

Uzde-vums

SKBES SI

Skbekli saturos skbes

Skbekli nesaturos skbes

Vienvrt-gs skbes

Divvrtgs skbes

Trsvrtgs skbes

Normlie si

Skbie si Bziskie si

1.

Formula

Nosaukums

2.

Nosaukums

Formula


41

K_11_SP_05_02_P2

3. uzdevums Uzraksti raksturoto neorganisko vielu formulas, nosauc un klasific ts!

Minerlmslu un sprgstvielu raoan izmantojama skbe.Sls garviela un sens prtikas konservanas ldzeklis.Skbe, kuras dumu izmanto svina akumulatoros.Mazstos hidroksds, kura trivilais nosaukums ir dzstie kai.Sls za pulveris, ko laboratorij izmanto vara(II) oksda un ogskbs gzes ieganai.Dab sastopams oksds viena no stikla izejvielm.Bze, kas rodas, vara(II) sulftam reajot ar ntrija hidroksdu.

Dzeltens clmetls, kuru izmanto rotaslietu gatavoan.Oksds (indga gze), kur rodas, nepilngi sadegot kurinmajam.Gze, kuras tilpumdaa gais ir vislielk.Sls mklas irdintjs.Oksds sarkanbrns pulveris.Celtniecb izmantojams balts pulveris, ko iegst, apdedzinot kaakmeni.Vja, gaistoa skbe ar oti nepatkamu puvuu olbaltumvielu smaru.

Uzde-vums

METLI NEMETLI OKSDI BZES

Bziskie oksdi

Amfotrie oksdi

Skbie oksdi

Sus nera-doie oksdi

stoie hidroksdi

Nestoie hidroksdi

3.

Formula

Nosaukums

Uzde-vums

SKBES SI

Skbekli saturos skbes

Skbekli nesaturos skbes

Vienvrt-gs skbes

Divvrtgs skbes

Trsvrtgs skbes

Normlie si

Skbie si Bziskie si

3.

Formula

Nosaukums


42


K_11_SP_06_P1

ORGANISKO SAVIENOJUMU DAUDZVEIDBAHipotze

...........................................................................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................................................................

1. uzdevumsIzmantojot atomu modeu komplektus, izveido molekulu uzbves modeus!

No divm C atomu modeu lodtm un septiiem saiu modeu stieniem.No divm C atomu modeu lodtm un seiem saiu modeu stieniem.No divm C atomu modeu lodtm un pieciem saiu modeu stieniem.

Modeu stienu galos pievieno deraa atomu modeu lodtes un pc izveidotajiem molekulu uzbves modeu paraugiem uzraksti savienojumu struktrformulas, aizpildot tabulu!

Starp ogleka atomiem var izveidot

vienkro saiti divkro saiti trskro saiti

2. uzdevumsIzmantojot atomu modeu komplektus, no ogleka atomu modeu lodtm un saiu modeu stieniem pc brvas

izvles izveido divus atirgus, etrus ogleka atomus saturous molekulu uzbves modeus! Saitm starp ogleka atomu modeu lodtm jbt vienkrm. Modeu stienu galos pievieno deraa atomu modeu lodtes! Izveido-tajiem molekulu uzbves modeiem tabul uzraksti struktrformulas!

Ogleka atomi var izveidot

nesazarotas virknes sazarotas virknes cikliskas (noslgtas) struktras


43

K_11_SP_06_P1

3. uzdevumsIzveidotajiem molekulu uzbves modeiem uzraksti struktrformulas! Saskaiti ogleka un deraa atomus un

uzraksti savienojumu molekulformulas!

Nr. Izveidot savienojuma struktrformula Molekulformula

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Secinjumi

Organisko savienojumu daudzveidbas iemesli ....................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

Izomrija ir ...............................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................................


44


K_11_UP_06_P1

ORGANISKS MIJAS VSTURE1. uzdevums

Izlasi tekstu sa organisks mijas vsture!Papildini teikumus ar atbilstoo zintnieku uzvrdiem!

ieviesa terminu organisk mija.

1857. gad piedv piestinto ogderau homologu rindas visprgo formulu.

uzskatja, ka vielu pabas nosaka ne tikai to sastvs, bet ar struktra.

un izstrdja mcbu par molekulu telpisko uzbvi stereomiju.

2. uzdevums Izlasi tekstu sa organisks mijas vsture, atbildi uz jautjumiem!

K tika sagrauti uzskati par dzvbas spka nepiecieambu organisku vielu veidoan?A. Kas bija nepiecieams, lai paplaintos miu iespjas sintezt jaunus organiskos savienojumus? B.

SA ORGANISKS MIJAS VSTUREAtirbas starp dadm vielm bija ievrojis jau Aristotelis. Iedaljums organisks un neorganisks viels mij

plak ieviess kop 1807. gada pc J. J. Bercliusa prieklikuma. 1812. gad Bercliuss sav mijas mcbu grmat ska lietot terminu organisk mija. Vi, tpat k citi t laika mii, uzskatja, ka neorganiskas vielas iesp-jams sintezt no elementiem, bet organiskas vielas var rasties tikai dzv organism dzvbas spka ietekm. Tikai 1828. gad Frdrihs Vlers, mindams prkristalizt neorganisku vielu amonija ciantu, ieguva organisku vielu urnvielu (karbamdu). Vairk prliecinoa bija 1845. gad A. Kolbes veikt sintze. Vi no neorganiskm vielm sintezja etiskbi, par kuru ne viens neaubjs, ka t ir organiska viela. Pc tam, kad 1854. gad franu miis M. Bertlo sintezja taukus, bija pilngi skaidrs, ka organisku vielu veidoanai dzvbas spks nav nepiecieams.

1830. gad Bercliuss secinja, ka savienojumiem ar viendu sastvu var bt dada molekulu uzbve. dus savienojumus vi nosauca par izomriem.

1852. gad E. Frenklends ieviesa vrtbas jeb valences jdzienu. 1857. gad vcu miis F. A. Kekul secinja, ka ogleklis ir etrvrtgs. Vi ar konstatja, ka piestinto ogderau rindu var raksturot ar visprgo formulu CnH2n+2.

1860. gad krievu miis A. Buterovs organisko savienojumu uzbves raksturoanai ska lietot terminu struk-tra. Vi uzskatja, ka savienojumu fizikls un misks pabas nosaka ne tikai to sastvs, bet ar struktra.

Mcbu par molekulu telpisko uzbvi 1874. gad izstrdja J. vant Hofs un neatkargi no via franu miis . Lebels. Tdjdi veidojs mcba par molekulu telpisko uzbvi stereomija.

Teortisko priekstatu attstba organiskaj mij paplainja miu iespjas sintezt jaunus savienojumus. 19. gadsimta beigs un 20. gadsimta skum tika sinteztas daudzas nozmgas vielas: krsvielas, vienkras ol-baltumvielas, vitamni, hormoni. 40. un 50. gadi iezmti ar antibiotiku sintzm. 1960. gad ameriku miis R. Vudvords sintezja hlorofilu.

U. Alksnis. mijas vstures ststi, Rga, 1992.


45


K_11_UP_06_P2

ORGANISKS MIJAS VSTURE LATVIJUzdevums

Izlasi tekstu Organisks mijas vsture Latvij! Papildini teikumus ar atbilstoo zintnieku vrdiem!

ptjumi ir uzskatami par pirmskumu Latvijas organisks mijas attstb.

nodibinja Organisks sintzes instittu.

Pamatus organiskajai sintzei Latvij jau 19. gadsimta beigs bija likui

un

ORGANISKS MIJAS VSTURE LATVIJLatvij organisks mijas pirmskumi mekljami 19. gadsimta skum, kad ievrojamais miis dabaszint-

nieks Dvids Hieronms Grindelis, strddams Rg, Ziloa aptiek, veica pirmos ptjumus. Via ptjumi ir uzskatmi par pirmskumu Latvijas organisks mijas attstb. Arvien pieaugoie organisks sintzes pankumi mudinja ar Latvijas zintniekus izvrst o mijas virzienu. Pamatus organiskajai sintzei Latvij jau 19. gadsimta beigs bija likui Krlis Biofs, kas sintezjis daudzas organisks skbes un izvirzjis jaunas idejas par atomu telpisko sakrtojumu organisko vielu molekuls, un Pauls Valdens. 20. gadsimta 30. gados aj jom ska strdt Gustavs Vanags, kura darbi pc otrs pasaules kara ieguva plau atzinbu (jaunie asinsantikoagulanti, pretepilepsijas prepa-rti, miega zles u. c.). Latvijas miu organiu pankumi rosinja Solomonu Hilleru 1957. gad Latvijas Zintu akadmijas sastv nodibint Organisks sintzes instittu (OSI).

U. Alksnis. mijas vstures ststi, Rga, 1992.


46


K_11_UP_06_P3

RTU MATERILZINTNES UN LIETIS MIJAS FAKULTTES ABSOLVENTU DARBA IESpJASUzdevums

Izlasi tekstu RTU materilzintnes un lietis mijas fakulttes absolventu darba iespjas!Analiz tekst doto informciju un secini par mia organia darba iespjm:a) raoan; b) zintniski ptnieciskajos instittos!

RTU MATERILZINTNES UN LIETIS MIJAS FAKULTTES ABSOLVENTU DARBA IESpJAS RTU Materilzintnes un lietis mijas fakultte ir nacionlais mijas, materilzinbu un mijas tehnoloijas

centrs. Fakulttes mcbu spki nodroina bzes izgltbu mij, materilzintn un fizik visiem RTU studentiem.Msu absolventus gaida universittes, zintniskie institti un centri; muzeju, bibliotku un arhvu restaurcijas

centri un laboratorijas; testanas un sertifikcijas institcijas; valsts un reionlo vides prvalu laboratorijas; prti-kas, materilu un degvielu kvalittes kontroles laboratorijas; vairki desmiti bvmaterilu raoanas firmu un daudzi misks raoanas uzmumi, piemram, SIA AKD LOGISTIK stikla taras raoana;SIA ANDA OPTEC optisko gaismas vadu raoana medicnai un mrapartiem (http://www.andaoptec.lv);A/S BALTIJAS GUMIJAS FABRIKA gumijas maisjumu un tehnisko izstrdjumu raoana

(http://www.bgfrubber.com);SIA BIOLARS sveu, plastifikatoru, laku, misks rpniecbas izejvielu raoana (http://www.biolars.lv);A/S BROCNI portlandcementa raoana;SIA DEFREO polimriepakojuma raoana (http://defreo.snezhny.com);A/S DOBELE sveu raoana; A/S DZINTARS parfimrijas un kosmtisko ldzeku raoana (http://www.dzintars.lv);A/S EUROPEAN PLASTIC INDUSTRIES rpniecisko un saimniecbas produktu raoana no plastmasas

(http://www.epi.lv/LV/index.htm);A/S GRINDEKS gatavo zu un aktvo vielu formu izstrde, raoana (http://www.grindeks.lv);A/S GRZIKALNS stikla izstrdjumu raoana (http://www.grizinkalns.lv); SIA KNAUF MARKETING RIGA ipa izstrdjumu un metla profilu raoana (http://www.knauf.lv);A/S KOMTA srkociu raoana;A/S LATVIJAS BALZAMS alkoholisko dzrienu raoana;SIA LATVIJAS KERAMIKA A keramikas izstrdjumu raoana (http://www.keramika.lv);Latvijas Organisks sintzes institts (http://www.osi.lanet.lv/);Latvijas Valsts Koksnes mijas institts (http://www.woodchem.lv/);Neorganisks mijas institts (http://www.nki.lv/default.HTM);A/S OLAINES MISKI-FARMACEITISK RPNCA medikamentu raoana (http://www.olainfarm.lv);SIA PLASTIKA 1 polietilna plves, termosarukuma plves, plastmasas izstrdjumu raoana;SIA PLASTPAKS HDPE un LDPE polietilna maisiu un polietilna plves raoana;A/S VALMIERAS STIKLA IEDRA stikliedras, stikliedras diegu raoana (http://www.vss.lv).

Pc: http://www.mlkf.rtu.lv/


47


K_11_SP_07_P1

OGDERAU pIEVIENOANS UN AIZVIETOANAS REAKCIJAS1. uzdevums

Aizpildi tabulu!

Reajos vielas

misks reakcijas viendojums (vielu pieraksts struktrformulu veid)

misks reakcijas viendojums (vielu pieraksts molekulformulu veid)

misks reakcijas veids

Etns + hlors

Etns + hlors

Etns+ hlors


48

K_11_SP_07_P1

2. uzdevumsPabeidz misko reakciju shmas! Nosaki misks reakcijas veidu!

misks reakcijas viendojums (reakcijas produktus raksti sasinto struktrformulu veid)

misks reakcijas veids

CH3CHCH2 + H2

CH3CHCHCH3 + Br2

CH3CH2CH3 + Br2

CH2CH2 + HCl

CH2CH2 + HOH


49


K_11_UP_07_P1

NAFTAS pARSTRDES pRODUKTI1. uzdevums

Izmantojot tabul Naftas prstrdes produkti doto informciju, nosauc rpniecbas nozares, kurs nepieciea-mi naftas prstrdes produkti!

2. uzdevumsIzmantojot tabul Naftas prstrdes produkti doto informciju, paskaidro, kpc nepiecieama naftas

prstrde!

Frakcija Viranas temperatru intervls, C

Ogleka atomu skaits molekul

Lietoana

Prstrdes gzes

Zemk par 40 1 - 4 Kurinmais, saidrints gzes ieganai

Vieglais benzns

40 - 140 5 - 10Transportldzeku degviela, izejviela miskajm sintzm

Smagais benzns

140 - 180 8 - 12 Izejviela misko vielu un plastmasu ieguvei

Petroleja 180 250 10 - 16Lidmanu degviela, izejmaterils misko vielu sintzm

Viegl dzedegviela

250 - 300 14 - 20Degviela dzevilcieniem un smagajiem automobiiem, izejviela misko vielu un plastmasu sintzm

Smag dzedegviela

300 340 20 - 30 Degviela kuiem un rpncm, centrlapkurei

Bitums Augstk par 340 Vairk par 25 Materils ceu un jumtu segumiem

(B. Makdjuels. Dabaszinbu kurss vidusskolai. mija, 37. lpp.)


50


K_11_UP_07_P2

NAFTAS RESURSU SAMAZINANAS pROBLMA UN NAFTAS pRODUKTU pATRIA pIEAUGUMS1. uzdevums

Izlasi tekstu Vai izskst naftas resursi? un atbildi uz jautjumiem! Kdi fakti liecina, ka naftas resursu vl pietiks vairkiem gadu desmitiem? A. Kdas ir jaunas tendences naftas resursu apgan?B.

2. uzdevumsIzlasi tekstu Vai izskst naftas resursi?! Vai patiem izskst naftas resursi?

3. uzdevumsIzlasi tekstus Vai izskst naftas resursi? un Naftas patri! Iesaki savu risinjumu naftas resursu apsaimnieko-

anas problmai pasaul!

VAI IZSKST NAFTAS RESURSI?Izplatts ir viedoklis, ka naftas resursiem draud strauja izskana, savukrt pasaules ekonomikai krze. Pai

naftas nozares uzmumi gan uzskata glui pretji cilvce patlaban ir apguvusi tikai dau no vieglk pieejama-jiem resursiem, bet tehnoloiju attstba padara pieejamus arvien jaunus resursus, tpc vl vairkus gadu desmitus pasaulei naftas izskana nedraud. Naftas uzmumi uzsver, ka oti lielas perspektvs teritorijas vl ir neizpttas. Prliecinos piemrs tam ir bijus PSRS, kas, neraugoties uz gigantisko ieguves apjomu, veicot intensvu eoloisko izpti, ik gadu savu resursu bzi pat palielinja. Vienlaikus oti apjomgas teritorijas, piemram, Krievijas elfs un Austrumsibrija, ir palikuas gandrz neizpttas, tpc Krievija joprojm tiek uzskatta par vienu no perspektvka-jm naftas raotjm. Ldzg situcij ir ar Irka 90% ts teritorijas var uzskatt par neizpttu. Vis pilnb nav izptta ar Sada Arbija. oti plaas iespjas paver ar t sauktie netradicionlie resursi, piemram, gigantisks liela blvuma naftas iegulas Kand un Venecul. Tehnoloisku un ekonomisku apsvrumu d ts ldz im tika apgtas oti gausi, tomr pdjo gadu laik, kpjot naftas cenai, interese par tm ir btiski augusi.

http://www.republika.lv

NAFTAS pATRIKopum ASV, kuru apdzvo 295,7 miljoni iedzvotju, 2005. gad patrja vidji 20,8 miljonus barelu naftas

diennakt jeb gandrz ceturto dau no globl naftas patria. Eiropas Savienba, kuru kopum apdzvo 457,5 miljoni iedzvotju, 2005. gad ir patrjusi vidji 14,72 miljonus barelu naftas diennakt. Latvij naftas patri 2005. gad sasniedza 25 tkstous barelu diennakt jeb aptuveni 0,03% globl naftas patria.

Ja nai izdotos sasniegt savu izvirzto mri un pankt, lai ikvienai nieu imenei ir pa automanai, nas patri ktu ldzvrtgs visas pasaules pareizjam patriam aptuveni 85 miljoniem barelu naftas diennakt.

http://www.republika.lv


51


K_11_UP_07_P3

NAFTAS pRODUKTU RADT VIDES pIESROJUMA pALIELINANS1. uzdevums

Izlasi tekstu Naftas produktu piesrojums Inukaln un atbildi uz jautjumiem! Kdi fakti liecina par naftas produktu radto piesrojumu?A. Kas varja radt piesrojumu?B.

2. uzdevumsIzlasi tekstu Kua Golden Sky avrija un atbildi uz jautjumiem!

Kpc dens piesrojums ar naftas produktiem ir bstams?A. K novrst radto piesrojumu?B.

3. uzdevumsIzlasi tekstus Naftas produktu piesrojums Inukaln un Kua Golden Sky avrija un prognoz naftas

produktu piesrojuma radts iespjams sekas!

NAFTAS pRODUKTU pIESROJUMS INUKALNLai gan pc Inukalna iedzvotju sdzbu saemanas tika konstatta tikai viena piesrota teritorija, palaik

Inukalna apkrtn ar naftas produktiem piesroto vietu skaits mrms simtos.VVD eksperti turpina veikt prbaudes. Ldzinjs analzes liecina, ka naftas piesrojums, iespjams, ir seus

ldz 15 gadus vecs. Konstattais piesrojums ir veidojies vsturiski un to, visticamk, radjui vairki objekti. Iesp-jams, ka naftas piesrojums ncis no gudrona diem, jo tie atrodas tlu no piesrotajm vietm. Piesroto vietu attrana tuvkaj laik nav paredzta. Inukalna apkrtnes iedzvotjiem joprojm nksies sadz-vot ar piesroto deni. Par dzeramo deni sdzas Plnupes, Medu, Pavas un Sakas iel mtoie, jo uzskata, ka no piemjas dziurbumiem varot dabt tikai naftu. Iedzvotju versijas par piesrojuma avotu esot dadas: vieni vis vaino trs kilometru attlum esoos gudrona dus, citi rvalstu uzmumu, kas ierkojis rpncu bijuaj Inu-kalna MRS teritorij. Kds mjas saimnieks no savas akas burk nedaudz ietecinjis idrumu, un, iemetot tur dego-u papru, idrums aizdedzies zeltainm liesmm smaka atgdinjusi sen aizmirsto petrolejas lampias smrdu.

(Pc LETA ziojuma 12. 10. 2007)

KUA GOLDEN SKy AVRIJA2007. gada 15. janvr Kipras sauskravas kuis Golden Sky, kas ar 25 000 tonnm minerlmslu atrads ce no

Ventspils uz Indiju, netlu no Staldzenes bkas uzsds uz ska. NBS Jras spku un Gaisa spku prstvji aktvi iesaistjs kua apkalpes glbanas darbos un kua atbrvoan no kravas un naftas produktiem.

Pc Kipras kua Golden Sky avrijas Mazirbes apkrtn atrasti izskaloti naftas produkti, piekrast tika manti ar ar naftas produktiem nosmrjuies putni. Iespjamais naftas produktu piesrojums konstatts ik pc diviem trim metriem. Laika apstkiem uzlabojoties, naftas produkti tika no tilpnm izsknti.

(Pc: www.mod.gov.lv, 19.11.07.)


52


K_11_UP_07_P4

AKMEOGU, DABASGZES UN NAFTAS pRODUKTU K KURINM AVOTU pRIEKROCBAS UN TRKUMI1. uzdevums

Izmantojot 1. tabul doto informciju, nosaki, kuru kurinm veidu sadedzinot, radsies:lielks atmosfras piesrojums ar sra oksdiem,a) lielks atmosfras piesrojums ar slpeka oksdiem,b) mazks piesrojums ar sra un slpeka oksdiem! c)

2. uzdevums Izmantojot 1. tabul doto informciju, nosaki, kuru kurinm veidu sadedzinot, radsies vairk atmosfras pie-

srojuma! Paskaidro, kpc!1. tabula

Nr. Kurinm veids miskie elementi (w, %)

C H O N S

1. Brnogles 68 5,3 25,2 1,0 0,5

2. Akmeogles 83 5,0 9,4 1,6 1,0

3. Antracts 92 3,8 1,3 2,0 0,9

(D.Cdere. J. Logins. Organisk mija ar ievirzi biomij. R: Zvaigzne ABC,1996., 100. lpp.)

3. uzdevums Izmantojot 2. tabul doto informciju, nosaki kurinm veidu ar vismazko sadeganas siltumu un kurinm

veidu ar vislielko sadeganas siltumu!

4. uzdevums Izmantojot 2. tabul doto informciju, nosaki, sadedzinot kura kurinm veida 1 tonnu, var iegt lielku siltuma

daudzumu! Pamato atbildi! 2. tabula

Nr. Kurinm veids Siltuma daudzums, kJ/kg

1. Akmeogles 33000

2. Dabasgze 50000

3. Koksne 15000

4. Dzedegviela 42000

5. Kdra 17000

6. Benzns 46000

(D.Cdere. J. Logins. Organisk mija ar ievirzi biomij. R: Zvaigzne ABC,1996., 99. lpp.)


53


K_11_UP_07_P4

5. uzdevums Izmantojot 3. tabul doto informciju, prognoz dadu kurinm veidu izmantoanas priekrocbas un

trkumus!3. tabula

Nr. Kurinm veids miskie elementi (w, %) Siltuma daudzums, kJ/kg

C H O N S

1. Brnogles 68 5,3 25,2 1,0 0,5 20000

2. Akmeogles 83 5,0 9,4 1,6 1,0 33000

3. Antracts 92 3,8 1,3 2,0 0,9 35000

(D.Cdere. J. Logins. Organisk mija ar ievirzi biomij. R: Zvaigzne ABC,1996., 99.100. lpp.)

54

P I E Z M M

ISEC, 2008

projekts stenots ar Eiropas Savienbas finansilu atbalstu

chemistry

Documents