Tieslietu ministrijas rīkotaisSEMINĀRS PAR JAUNO RĪCĪBSPĒJAS TIESISKO REGULĒJUMU

Gundega Bruņeniece

Tiesībsarga birojaPilsonisko un

politisko tiesību nodaļas vadītāja

vietniece

Jaunais regulējums – cilvēktiesību aspekti un galvenie principi

2013. gada 15.februārī Latvijas UniversitātēRaiņa bulvārī 19, Rīgā

Kas ir rīcībspēja?

Rīcībspēja kā cilvēktiesību jautājums

Var ietekmēt praktiski visu citu

cilvēktiesību realizēšanu

Iepriekšējais regulējums

• Process par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu - tā rezultātā persona var tikt atzīta par rīcībnespējīgu, atņemot personai spēju patstāvīgi iegūt un realizēt subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus

• Pilna rīcībspējas atņemšana• Ļoti ierobežotas iespējas atjaunot

rīcībspēju• Bieži procesa laikā netiek ievērotas

personas tiesības

Atņemtās tiesības saskaņā ar iepriekšējo regulējumu:

• Tiesības vēlēt• Tiesības laulāties• Tiesības lemt par savu stacionēšanu un

ārstēšanu• Tiesības uz darbu• Tiesības vērsties tiesā• Tiesības rakstīt testamentu• Tiesības lemt par savu dzīvesvietu• u.c.

Cilvēktiesību ierobežošana

• Absolūtās (neierobežojamās) cilvēktiesības – verdzības aizliegums, spīdzināšanas aizliegums

• Ierobežojamās cilvēktiesības:– Pieļaujamie ierobežojumi uzskaitīti

izsmeļoši – tiesības uz brīvību u.c.– Ierobežojumi pieļaujami, ja ievēroti

zināmi nosacījumi – vārda brīvība u.c.

Nosacījumi cilvēktiesību ierobežošanai

• Ierobežojums noteikts ar likumu

• Tam ir leģitīms mērķis

• Ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā

Ierobežojums noteikts ar likumu

• Ārējs normatīvs akts

• Pieņemšanas kārtība

• Pieejams

• Skaidrs

• Precīzs

Leģitīms mērķis

Aizsargāt:– citu cilvēku tiesības– demokrātisku valsts iekārtu– sabiedrības drošību– labklājību– tikumību

Nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā

• Neatliekami sociāli vajadzīgs

• Samērīgs:– līdzeklis piemērots mērķa

sasniegšanai– nav citu mazāk ierobežojošu līdzekļu– sabiedrības ieguvums no tiesību

ierobežošanas ir lielāks nekā indivīdam nodarītais kaitējums

Cilvēktiesību dokumenti

• ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

• Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija

• LR Satversme

• 1999.gada 23.februāra EP Ministru komitejas Rekomendācija Nr.R (99) 4 „Par principiem attiecībā uz rīcībnespējīgu personu tiesību aizsardzību”

• EP Ministru komitejasRekomendācija Rec(2006)5 dalībvalstīm ar EP rīcības plānu personu ar invaliditāti tiesību un pilnīgas līdzdalības sabiedrībā veicināšanai: personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošana Eiropā 2006.–2015. gadā

• u.c.

Satversmes tiesas spriedums:

• Atzīst Civillikuma 358. pantu un 364. pantu par neatbilstošu Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no 2012. gada 1. janvāra

Satversmes tiesas spriedums:• Apstrīdētās normas aptver tikai daļu no

jautājumiem, kas saistīti ar rīcībspējas ierobežošanu. Gan Latvijai saistošie cilvēktiesību dokumenti, gan rekomendējoša rakstura dokumenti, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse aptver daudz plašāku jautājumu un problēmu loku, kas Latvijai jāņem vērā, pildot savas saistības cilvēktiesību jomā.

• Var minēt tādus piemērus kā rīcībspējas ierobežošana uz noteiktu laiku, paredzot ierobežojumu periodisku pārskatīšanu, personas tiesības piedalīties tiesas sēdē un tikt uzklausītai jautājumā par rīcībspējas ierobežošanu, tādu aizsardzības pasākumu noteikšana, kuri neierobežo personas rīcībspēju utt.

Galvenie principi

• Vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums

Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā un saskaņā ar to un ka visiem cilvēkiem bez jebkādas diskriminācijas ir tiesības uz vienādu likuma aizsardzību un uz likumā paredzēto priekšrocību vienādu izmantošanu

Galvenie principi

• Rīcībspējas prezumpcija

Personai ir rīcības spējīga visās jomās, ja vien nav pierādīts un atbilstoši nolemts, ka kādā jomā personai trūkst rīcības spēja

Galvenie principi

• Tikai daļēja rīcībnespēja

Tiesa vairs netiek paredzēta pilna rīcībnespēja.

Galvenie principi

Rīcībspējas ierobežošana kā galējais līdzeklis

Galvenie principi

Rīcībspējas ierobežojumi nevar balstīties tikai uz uzstādīto diagnozi

- Nolēmumam par personas rīcības spējas ierobežojumu jāpierāda saikne starp faktiskajām spējām un rīcībspējas ierobežošanu

- Persona nedrīkst tikt uzskatīta par rīcības nespējīgu tikai tāpēc, ka pieņem “nesaprātīgu lēmumu”

Galvenie principi

• Ierobežojumi jānosaka samērīgi un tikai tad, ja tas ir personas labākajās interesēs

Ja ir nepieciešams piemērot personai kādus ierobežojumus, tiem ir jābūt proporcionāliem rīcības spējas līmenim un piemērotiem personas individuālajiem apstākļiem

Var ierobežot personas rīcības spēju tikai minimālajā apmērā, kas ir atbilstoši, lai sasniegtu iejaukšanās mērķi

Galvenie principi

• Nodrošināt elastīgu pieeju

- dažādām situācijām, atšķirīgs risinājums

- rīcības spējas var mainīties

Galvenie principi

• Personas vēlmju un norādījumu respektēšana

Lemjot par iespējamiem rīcībspējas ierobežojumiem personai, jāņem vērā pašas personas vēlmes cik vien tas iespējams

Piemēram, jāņem vērā personas vēlmes attiecībā uz jebkuru personu, kas varētu to pārstāvēt

Galvenie principi

• Jaunais nacionālais regulējums jātulko/jāinterpretē starptautisko dokumentu “gaismā”

ANO īpašais ziņotājs par spīdzināšanas jautājumiem

• “Pilnībā respektēt katras personas rīcībspēju ir pirmais solis, lai novērstu spīdzināšanu un sliktu apiešanos” (2013.gada 1.februāra ziņojums)

EP Cilvēktiesību komisārs:

• “Esošo rīcības spējas institūtu reformēšana ir viens no nozīmīgākajiem cilvēktiesību jautājumiem šobrīd Eiropā. Rīcības spēja ir kas vairāk par lēmumu pieņemšanu; tas ir jautājums par to, ko nozīmē būt cilvēkam. Izdarītās izvēles dzīvē ir daļa no tā, kas mēs esam.” (2012.gada 20.februārī)

Paldies par uzmanību!

• Jautājumiem un ierosinājumiem:

Adrese: Rīga, Baznīcas iela 25

67686768

gundega.bruneniece@tiesibsargs.lv