brastinu ernests musu dievestibas apkaroshana 1936

BRASTIU ERNESTS - MSU DIEVESTBAS TKSTOGADG APKAROANA 1. lapa no 70

Brastiu Ernests

MSU DIEVESTBAS TKSTOGADG APKAROANA

R GA , LA B I E T I S 1 9 3 6


SATURS Saturs......................................................................................................................................... 2

PRIEKVRDS............................................................................................................................. 3

1. MSU SEN DIEVESTBA ....................................................................................................... 4

2. KRISTG TICBA .................................................................................................................... 9

3. DESMITAIS GADSIMTS......................................................................................................... 13

4. VIENPADSMITAIS GADSIMTS............................................................................................... 18

5. DIVPADSMITAIS GADSIMTS................................................................................................. 22

6. TRSPADSMITAIS GADSIMTS................................................................................................ 26

7. ETRPADSMITAIS GADSIMTS .............................................................................................. 31

8. PIECPADSMITAIS GADSIMTS ............................................................................................... 36

9. SEPADSMITAIS GADSIMTS................................................................................................. 41

10. SEPTIPADSMITAIS GADSIMTS ......................................................................................... 47

11. ASTOPADSMITAIS GADSIMTS ......................................................................................... 53

12. DEVIPADSMITAIS GADSIMTS .......................................................................................... 60

13. DIVDESMITAIS GADSIMTS ................................................................................................. 67

14. ATSKATS ............................................................................................................................ 70


PRIEKVRDS

is apcerjums bs ss ststs par kdu dvainu notikumu cilvces vstur. Patiesi, is notikums pieder cilvces vsturei, kaut gan via vid stv latvieu tauta. Visi tie galvenie spki, kas clui augup cilvci, ir dalbu mui vai nu msu dievestbas izveidoan, vai ar vias apkaroan. Cilvces notikums vi ir ar sava ilguma d, jo tksto gadu ir nozmgs laiks tikai dau tkstou gadu garaj cilvces vstur.

notikuma prieklaiki bijui rkrtgi svargi visas cilvces attstbas gaitai, un, domjams, jo svargi bs ar via pclaiki. Protams, tas t bs tikai tad, ja latviei dzii apzinsies savu sto misiju cilvc un centsies to piepildt.

is bs ststs par dvainu notikumu, kas sava neparastuma d piln mr pelnjis du apzmjumu. Vai tas nav dvaini, ka kda maza tauta, kas mt pa Eiropas vid, tksto gadus bez apstjas cns neba slavas, mantas vai dzvbas d, bet gan savas dievticbas labad? ai c pret sveas ticbas uzmcbu via zaud ne vien milzumu asiu, asaru un sviedru, bet ar savu brvbu, valsti, zemi un turbu, tau savu dievestbu nepamet.

is bs baigs ststs. No aualm ms paglbs tikai ststa sum sarauktais veids. Neviens tau neizturtu, ja tam btu jredz, k cie, moks un mirst tie neskaitmi daudzie audis, kurus sadrag tksto gadu cietsirdg ca. Bet katru latviski jtou un domjou cilvku ar s ststjuma saceltie prdzvojumi un prdomas grib aicint uz pau nostanos attiecb uz reliiskm lietm msu zem. Jel aujieties im aicinjumam, krietnie latviei!


1. MSU SEN DIEVESTBA

Ldzu Dievu, ldzu Laimu, Abus divi ldza ldzu: No Dievia veselbas, No Laimias laba ma. Daina 25753

Lai steni izprastu to vareno cu, kas pirms tksto gadiem iesks starp msu seno dievestbu un vias apkarotjiem, nkas kaut ar su brtiu aplkot s dievestbas saturu un vias turtjus latvieus.

Jatzst, ka nekad nav bijis vieglk k tagad pateikt, kas sti ir sav kodol msu sen dievestba. Msu gadsimten pasaule un vias vsture ir kuvuas oti prskatmas. prredzana laik un izplatb atauj saskatt, ar ko kda reliija vai ticjumi sav satur un veid atruies no citiem. Saldzinos zintnes te daudz ldzjuas ar latvieu dievestbas izpraanai.

Agrk domja, ka Eiropas sentautu reliisks apzias izskaidroanai pietiek ar t saukto mitoloiju, ko kdreiz izgudroja filologi, lai izprastu antko dzeju. Mitologi toreiz teica, ka sentautu reliija ldz kristgs ticbas pieemanai bijusi tikai mitoloija, t. i., teiksmaini ieskati par dabu un vias pardbm. Ar du pieeju minja izprast ar tos materilus, ko sniedza visjaunk no vstures zintnm - folklora, jo vias materili bija pilni ar dzeju, teiksmm, ticjumiem un burvbm. Pa vecam paradumam mitologi piebalsoja ar teoloijai un raudzjs uz katru pagnbu ka uz pareizs dievatzias novirzienu, kas izpaudies vientiesg Dieva radto lietu dievinan. Bet taisni folkloras dati satricinja du mitoloiju, lai vias viet liktu daudzuburainu ticjumu, ieskatu, ierau un teiksmu sistmu, ko var apzmt tikai ar vrdu "dievestba".

Msdienu atzia nu ir tda, ka visi tautas sacerjumi jeb garamantas izriet no s sens dievestbas vai stv ar to cieos sakaros. Visai biei pai ie sacerjumi ir dievestbas piemineki, no kuriem izlobma viengi st patiesba par to, kas bijusi kdas tautas dievticba priekkristgos laikos. Apraksti, ko atstjui par pagnu reliijm ceotji, misionri un hronisti, labojami un paplainmi ar tm atzim, ko par savu dievestbu liecinjusi pati tauta savs garamants.

Vien zi ms esam laimga tauta. Labk nek kura cita tauta ms esam saglabjui tos tautas sacerjumus, ko varam dvt par savas dievestbas pieminekiem. Msu dainas satur desmitiem tkstou dziesmu par Dievu, dievbm un dievestbu. Nav nemaz domjams, ka ai prbagt materil iztrktu kaut kas, kas msu dievestbai bijis kaut cik nozmgs, jo nav tdas dzves puses par kuru dainas neruntu. is apstklis iztaisno visus tos greizos ieskatus, spriedumus un nevalodas, kas tksto gados krjuies pri latvieu dievestbai. Latvju dains ietvertais reliiskais materils ir it k spcgs staru metjs, kas apgaismo latvieu tautas sendzvi ldz pat vias dzelmm. ai pa gaism top ar redzams, kd radniecb stv citas indoeiropieu tautu reliisks sistmas ar msu seno dievestbu. Izrds, ka vecks indoeiropieu senreliijas sastvdaas uzglabjus dainu reliij gandrz sav pirmatnj veid pa to laiku, kamr prjs indoeiropieu, teiksim turpmk vienkrk - rieu, tauts ts ar laiku satumsus, deformjus un zaudjuas jgu.


Ja nu katras reliijas viduc mdz atrasties Dievs vai dievbas, kas var iejaukties cilvka likteos un dzv, tad tdas ir bijuas ar msu senai dievestbai. Bet du dievbu, kas varjuas aizdabg krt krtot cilvka ma un dabas norises, nekad nav bijis tik daudz, cik to bija iedomjuies ldzinjie mitologi. Vii katru dzejas personificjumu vai teiksmas antropomorfizjumu jau skaitja par dievbu. Tpat dievbu un dievu god iekuva dadi simboli, zmes un atribti, kas m dievbm piederja.

Tagad, kad mums pie rokas neskaitmi msu sens dievestbas piemineki, varam teikt, ka latvietis griezies ar lganu emt dalbu via dzves un ma veidoan tikai pie trim dzejiski iztlotm dievbm. Pirmais bijis Dievs, saukts ar par Debesu Tvu, otr Mra, saukta par Zemes Mti, un tre Laima, saukta par Ma Licju. Vairk neviens cits dzejas personificjums vai antropomorfizjums nav pielgts. Dainas gan apdzied Prkonu, Sauli, Meteni, Jumi u. d. citus svtku personificjumus un dabas pardbas, bet nekad ajs dziesms nav mints vrdi "lgt". is vrds lietots, tikai dziedot un runjot par Dievu, Mru un trim Laimm. Lgana ir pazme, kas noder par mrogu latvieu dievbu noteikanai un viu atsijanai no citda veida teiksmu tliem.

Ptjumi rda, ka Dievs skum nozmjis debesi, debess gaismu, nevielisko principu, Mra turpret - vielisko, bet Laima - Dieva laidumu, likumu.

Ar Dievu k nematerilo pasaules principu, Mru k matriju un Laimu k clonbas personificjumu latviei bijui sakaros vismaz etros veidos: ldzot, daudzinot, zintjot un ziedojot. Vism m teuriskm darbbm, kas dakrt varjuas izvrsties diezgan svings izdarbs (ceremonijs un kult), bijis pamatos ieskats, ka cilvka gargie spki zinmos apstkos var iejaukties Dieva un pasaules uzbves mehnism un var virzt via norisi vlam virzien. Latvietis pats sevi turjis par burvi, un to atzinui ar citi.

Tas apstklis, ka zintanai, ziedojumiem vai citiem teuriskiem ldzekiem bijuas zinmas ierastas vai zmgas vietas, paviru vrotju prt iztulkots par akmeu, koku un deu pielganu. Ja latvietis dziedja par sauli, mnesi un zvaigznm, tad to iedaudzinja par debesu spdeku pieldzju. Kad vi labi apgjs ar Zemes Mtei svttiem dzvniekiem - zalkti, krupi u. c., tad kristgie mctji viu padarja par dzvnieku dievintju. T sks nevalodas, kas ar laiku sagandja pasaules acs latvieu dievestbu ldz nejdzbai.

Katrai reliiskai sistmai pievienojas vl ieskati par dvseles dzvi. Latviei ticjui, ka cilvks ir trskrtgs, t. i., ka viam ir augums, velis un dvsele, pie kam velis un dvsele turpina pastvt ar pc nves. Dvsele, cilvkam mirstot, nonk pie Dieva, bet velis paliek sakaros ar Mru - Zemes Mti - Veu Mti.

Pie reliijas rjiem veidiem, k zinms, mdz pieskaitt ar svings ieraas, kas parasti pavada godus un gadskrtas svtkus, tpat ar teiksmas un teikas, kurs iztlotas nebijuas lietas. Ar Dainu reliijai netrkst du sastvdau, jo godbu un svtku dziesmu ir tkstoiem.


Visi mintie dainu reliijas kodola elementi ir tik seni, ka ne vien viu vrdus, bet ar saturu atrodam cits rieu tautu senreliijs, piem., indieu, grieu, romieu, slvu un ermu. Vism m sentautm ir kopgs vrds Dievam: ind. "dva", grie. "theos", rom. "diespiter", slv. "djvol", erm. "tiu". Tas norda, ka msu vrds Dievs nav kristgos laikos valod ienests vrds. Ar Mras vrds un veidols saglabjuies Indijas tmuu reliij apbrnojami ldzgi msjiem. [ Richard Frlich. Tamulische Volksreligion. - Leipzig, 1915. ai tamuu mtiai dievbai Mari svttas ir skas, un attlojumos t ir kop ar skm.] Ar sagroztu un aptumotu nozmi vecais vrds dzirdams ar slvu valod k Morana, Marcna [T k Mrai priekkristgos laikos svints piektvakars, tad daos krievu apvidos t dvta ar par Pjatenka un Pjatica (S. Maksimovs. Nae dvuverie. - "NOV", 1885, nr. 21).] un erm. "Maar" [E. Mosk. erm. Mvthol., 38. lpp.]. Ir pierdts, ka, ar ar citiem nosaukumiem apdvtu, rieu pirmtauta godjusi kdu zemes, auglbas un sievietbas dievbu, kas ar rpus rieiern bijusi pazstama k Izda, Astarte, Kibele [Prof. Art. Drews. Marien-Mithus.]. Msu trijas Laimas griei pazst k trs parces, rom. - "tria fata", ermi k trs nornes - Urdri, Verdandi un Skuldi.

Saldzinot msu dainu dievestbu ar prjo rieu sentautu reliiskiem pieminekiem, nkas atzt, ka ms esam uzglabjui rieu pirmtautas reliiju, tpat k valodu, vispirmatnjk un pilngk veid. o pardbu mdz izskaidrot ar to, ka ms ldz ar savm radu tautm dzvojam, sen rieu pirmdzimten, no kurienes ap otro gadu tkstoti priek Kristus izceojuas uz vism debesu pusm citas risks ciltis un tautas. [E. Brasti. Latvija, vias dzve un kultra. Sk. nodau "rieu jeb indoeiropieu pirmtauta", 35. lpp.] Vairk tksto gadus dzvojot irti no savas dzimtenes un citu tautu vid, aizgjuo tautu sen reliija prveidojusies un sajaukusies ar citm. Vistrk veid tai bijis iespjams saglabties sav dzimten - baltu tautu apdzvotos apvidos.

Ttad ms, latviei, varam saukt par savu to dievestbu, kuras visvlks liecbas saglabjus latvju dains. dainu reliija visus kristgos laikus palikusi kristietbas neietekmta, atskaitot tikai daus kristgs ticbas vrdus, kas ienkui valod un ldz ar to iekuvui ar dains.

Msu dievestba ir pieredzjusi tos paus laikmetus, ko prdzvojusi msu tauta. Pirmo no tiem ms varam dvt par rieu sentautas laikmetu no apm. 10000. ldz 2000. g. pr. Kristus. ai laik Eirop, doa atbrvot zem, attsts jauna tauta ar augstu akmens kultru. Nodibins ar paa dievestba, tpat k garg un vielisk kultra. T ir rieu pirmtauta, kas toreiz ietvra sev ar tagadjos latvieus, protams, it k pumpur.

Ap otro gadu tkstoti ai pirmtautai iesks izceoana un sadalans, kas turpins kdus 500 gadus. Uz austrumiem dodas senindi un senpersi, uz dienvidiem izceo trieu, sengrieu un vlko romnieku ciltis. Uz rietumiem virzs gaili un ermi. Pirmdzimtenei vistuvk paliek senslvi, bet vecajs rieu mjs turpina dzvot tie pai riei, tikai tagad tos sauc jau par aistiem vai neiriem. [Prof. P. mits. Ievads baltu filoloij. - R,, 1936.]

Aistu laikmetu, kas pastvjis ldz pat Kristus laiku skumam, raksturo bronzas kultra, kuras centrs atrodas Prsij. im laikmetam beidzoties un dzelzs laikmetam skoties, aistu sentauta ir sazarojusi daudzs cilts, kuras sastda etras galvens, aistu valodu grupas. kas pazstamas zem kopvrdiem pri, jtvingi, leii un latviei.


aj otraj, t. i., aistu jeb senbaltu, laikmet priem, leiiem un mums latvieiem, bijuas kopgas visas ts paas dievestbas sastvdaas, kas agrk. Par citm rieu tautm to vairs nevar teikt. Dievu tpat sauc leii Dievas un pri Daivas. Laima tai pa vrd saukta ar pie leiiem un priem. Dieva Mti jeb Mru pie aistiem min 79, g, Tacits. [Tacitus. Germania, 45, lpp.] Aistu sentautas reliija tikai skumos varbt atrusies no agrks rieu pirmtautas dievestbas.

Treaj posm, t. i., taj, kad baltu tautas jau sadaljus leios, pros, latvieos u. c. tauts un cilts, senraksti piemin tos paus dievestbas pamatgabalus, ko daudz pilngk veid pau nule savkts dainas.

Td krt var droi teikt, ka msu dievestbas kodols ir rieu pirmtautas radts, aistu jeb baltu uzturts un latvieu saglabts.

Tai laik, kad sks baltu tautu piegrieana kristgai ticbai, pri, leii, kuri un latgai vl atrads dzi savstarpja kultras, valodas un asins radniecb. Ar reliiskie ieskati bija tik viendi sav starp un reiz tik atirgi no apkrt esom tautm - slviem, ermiem un ugrosomiem, ka ms o baltu tautu piekopto dievestbu varam dvt par savu. Par savu to varam turt pc btbas, pc izplatbas un vlkiem likteiem.

Msu dievestba sav kodol, veid un likteos ir kaut kas glui neparasts pasaul. Sav kodol t satur vislielks dievestgs atzias neizpldu un nesabojt veid. Gars, Matrija un Clonba (kauzalitte) te izteikti simbolos un grezn dzejas valod, kas tomr nav aiznojusi pau pamatjgu. Tai pa laik senrieu reliiskie galvenumi indos, iros, slvos, grieos un ermos prveidojuies dareiz pat ldz nepazanai. Kad kristg ticba sastaps ar grieu, romieu, slvu un ermu tautu reliijm, ts bija jau tik tlu zaudjuas savu pirmatnjo jgu un satvaru, ka kristg ticba varja bez plm ts aizvietot. Grieu un romieu daudzdievb kristietba ierodas k gaidta, ilgi meklta, gnostiu minta reforma. Tpc s tautas to uzem aktvi, dodamas atkal tlk slviem un ermiem. Pdjie uzem kristietbu sakum pasvi, neizrdot ne seviu pieerans prieku, nedz ar karodami tai pret. Reliisk vienaldzba pret savu dievestbu te radusies tamd, ka sen ticba ais tauts bija jau izkurtjusi vientiesg mticb.

Viengi balti kristgas ticbas uzmkanos uzem naidgi. Kristg ticba ais apgabalos vl bija nevajadzga, jo pilnos ziedo sen skaidrb un augstum stvja no rieu pirmtautas un aistu sentautas mantot dievestba, kas no pirm acu uzmetiena bija daudz skaidrka un gudrka nek mistisk mcba par nokauto pravieti un cilvku pesttju.

Taisni baltu tautu aktv nostans pret kristietbai dara visas baltu tautas par reliiskiem briem, par kuriem ms, latviei, varam teikt: msu dievestbas tkstogadgs aizstvanas bri.

Seno aistu jeb, k pie mums ieskts teikt, baltu iespaids ar apkrtjm tautm bijis tik liels, ka poiem, krieviem, gotiem un somu tautm Baltija bija kultras un reliijas centrs. No ejienes izveda uz vism pusm ierous, rotaslietas un paraugus. [Ljubor Niderle. Bit i kutura drevih slavjan. - Praha, 1924.] Brmenes dams (11. gs.), kas pazina


baltu zemes, liecina, ka Prsijas virspilsta Iedi, pie Vislas grvas, bijusi tai laik vislielk un iedzvotjiem bagtk pilsta, kas vis Eirop ievrojama ar savu bagtbu. Dainas ar atceras os laikus, daudzkrt piemindamas Pru zemi un Danskavu.

K patns, sev nosldzies kultras centrs stv nekustgi un miergi baltu sentauta prjo sentautu vid. T atgaijas pret rjiem uzbrukumiem, izturas miermlgi pret sveiniekiem, bet paliek atturga, papieticga un lepna iepret citm tautm.

Balti netaisa vsturi, ja par vsturi dv prmaias, kas notiek kd pardb.

Tie negrozti un neatlaidgi glab savas reiz nodibints gargs un materils tradcijas un sarg savu reiz iedzvoto zemi. Valoda, ieraas, reliija negroztas tiek prmantotas no paaudzes uz paaudzi un turtas god. Vstur ts tiek ierautas ne savas vainas d. Bet, kad tas bija noticis, ts pards vstur nesaldzinmi cildenas un varongas viss liksts.

Baltu miermlgs un kulturli ldzsvarots tautas top drz vien vsturiskas aprakstanas priekmets, kad tm uzduras kristgas ticbas kdtas citas apkrtjs tautas. Kristgs idejas vrda uzbrk visa Eiropa, bet risks dievestbas vrd aizstvas balti. Var teikt, ka iesks divu reliisku ideju tkstogadga ca.


2. KRISTG TICBA

"Un, ja Kristus nav augmclies, tad msu sludinana ir veltga un jsu ticba ardzan veltga." Pvils korintieiem, I gr., 15:14

sum paguvm aplkot to dievestbu, kuru kristg ticba, skot ar desmito gadsimtu, izraugs par savu apkaroanas priekmetu. Saldzinanas, labad tikpat si aplkosim ar kristgo ticbu pieiedami tai k neieinteresti un vsi vsturnieki.

Kristg teoloij k zintn msu diens valda vsturisk ptanas metode, kas nav patkama dogmatiski nocietintiem prtiem. Tau s metodes darbu neviens nevar apturt un vias atzinumus nav iespjams grozt. metode bram rda kristgs ticbas izcelanos, saturu un izplatanos citd ainav, nek daam labam kristietim to patiktos redzt. Bet, k jau skum mints, nekad nav bijis vieglk k msu diens noteikt kdas reliijas btbu, jo msu vstures un eogrfijas zinanas padarjuas prskatmas daudzas ldz tam tumas lietas.

Kristgs ticbas kodol ir ticana, ka reiz pasaul dzvojis Jzus, saukts Kristus, Dieva un Marijas dls, kas stts atpestt cilvci no iedzimt grka un nves, kur to bija iegrdis pirmais cilvks dams. Tiem, kas Jzum tic, vi var caur priesteriem piedot visdus grkus un soljis ar pastar dien vius atkal uzmodint no miroiem, jo du iespjambu pats pierdjis, augmceoties un uzbraucot debess atpaka pie Dieva, kas viu stjis zemes virs.

Ar o ticbu Dieva dlam Jzum ciei saistta ar kristg morle. Lai cilvks btu bezgrcgs, ir jvrdzina grcg miesa, kur caur damu ir iedzimuas visdas aunas krbas, jml visi cilvki, jizturas pazemgi un paklausgi. Par to debesu valstb viu ieskaits svto pulk, kuriem klsies labki nek citiem. morle bija glui jauna mcba, kas stvja pilng pretstat Romas augstko aprindu ieskatiem un dzvei. Mazk jauna bija mcba par dievbu, kas mirst un atkal augmcls. Ar mcba par vidutju jeb starpnieku starp Dievu un cilvkiem, k ar pestanu no nves un velna varas bija plai pazstama zems ap Vidusjru jau ilgi pirms kristgs ticbas skumiem. Bet s priekkristgs reliijas nesolja nevienu cilvku uzmodint no miroiem. Un lk, is jaunais soljums deva kristgai ticbai jo lielas priekrocbas un ldz ar to milzgu izplatans spku. Kuram gan nepatika pc nves atkal mies uzcelties, lai svtlaimb dzvotu tlk?

Par kristgas ticbas avotu tiek turts evalijs jeb Kristus etrkrtgs dzves apraksts, kam pievienoti via mceku raksti. Jaunkie ptjumi par Jauns Derbas rakstiem atklj viu diezgan savdo izcelanos, par ko bs runa vlk.

Lai izprastu kristgs ticbas izcelanos, nkas izsekot kristgs morles, Kristus tla un kristgs bazncas tapanas gaitm jo no dm sastvdam Romas valsts patnos apstkos rads mcba, kuras sekas toreiz neviens vl neapzinjs.

Kristgais dzvoanas veids vispirms sastopams Palestnas esejieu draudzs. Viss o priekkristgo draudu locekiem bija kopgs, un tie nav turjui nekdus paumus.


Merekovskis esejieu izcelanos ved sakaros ar Krtas salas senajiem kultiem. [D. Merekovskij. Atlantida - Evropa. - Bielgrad, 1930.] Protams, ais draudzs vl nepazina trspadsmit apustua Pvila teoriju par iedzimto grku un miesas augmcelanos.

Evalijos atrodamais kristgs ticbas varoa Jzus Kristus dzves apraksts ir sacerjums, kas izclies ne agrk par 68. gadu Marka variant. Prjie, apraksti ir jaunki. Notikumi un noststi no kuriem savirknti ie dzves apraksti, ir emti pa lielkai daai no citiem tai laik zinmiem sacerjumiem. Pirm viet eit liekami aizguvumi no indieu teiksmain Disnu Krinas un Budas leendm un mcbm.

Krinaisms bija pilnos ziedos jau 7. gs. priek Kristus un pastv vl tagad starp citm Indijas reliijas sistmm. Vl odien misionriem Indij turieniei biei sakot: "Js sludint Kristu, bet mums jau ir Krina!" [Wilhelm Dilger. Krischna oder Christus? Eine religionsgeschcnt-liche Parallele. - Basel, 1904.] Patiesi, krinaismam ir tik daudz ldzgu vietu ar kristinismu, ka aizguvumi nav vairs noliedzami. Krina tpat k Kristus piedzimst kt 25. dec., viu pieldz gani, to mekl nokaut ni Matura un ldzgi Hrodam liek nokaut visus puisnus. Krina piedod grkus, uzmodina mirous, dzied neveselos. Ar via mcb, kas atrodama grmat "Bhagavadgta", prk daudzs viets ir uzkrtoas paralles ar evalijiem. Vi ir auu pesttjs, mca mlestbu un atsacanos, ir Dieva dls un cilvka dls reiz.

Vl vairk aizgts kristinisms no budisma. Pc prof. Zeidea, no 28 Mat. ev. nodam tikai 22. un 24. nodaa esot brva no aizgtm vietm. Ldzga aina redzama ar citos eva. Piem., ldzba par sjju stvot iek Samjta-nikja 42, 7; ldzba par uztictiem podiem ir kd dainu tekst; Kristus nokpana ell, kas aprakstta I Ptera grm., pilngi saskan ar Budas nonkanu ell, tpat ar Budas un Kristus krdinana ir ldzgas.

da aizgana bijusi iespjama tamd, ka Aleksandrij, toreizj pasaules pilst zijas robem, pastvja diezgan ievrojama indieu kolonija. Turpat bija ar plaa bibliotka, kura vairk reizes tiek nodedzinta un atkal atjaunota. Otra, mazka grmaatu krtuve, ko nodibinja Ptolemajs, atrads Serapeim un pastvja vl ldz Teodoriha Liel laikiem.

Daudz kristietba pard ar Mitras kultam, galven krta kult, mistik un hierarhij. s gaismas dievbas dzimtene ir Mezopotmija bet vlk to uzem Zaratustras reliija sav sistm. [Dr Theodor Kluge. Der Mithrakult, seine Anfnge, Entvvicklungs-geschichte und seine Denkmler. - Leipzjg, 1911.] Mitra tpat k Kristus, ir vidutjs starp neredzamo Dievu un cilvkiem un pasaules radtja Ahuras Mazdas emancija. Mitraism ir atpestanas, mgas dzvoanas, paradzes un elles idejas. No ejienes kristietba aizgst eeus, misticismu un daudzas kulta paraas u. d. c.

Mitraisms bija Romas valst visizplattk reliija, ko piekopa karavri un valdnieki. Pirmos kristietbas laikos kristgai ticbai nkas izturt grtu sacensbu ar mitraismu, jo abm reliijm bija daudz kopga. Bet, t k Mitras reliija gja uz vienu roku ar Romas valsti, bet kristietba gja toreiz un visos laikos pret valsti, tad ldz ar Romas valsts sabrukanu, kas bija pa lielai daai kristietbas nopelns, bija jiznkst ar mitraismam. Vel piekt gadsimt Mitras kults bija atrodams Alpu ielejs, Vogzos un


ur tur ar Rom. Mitraisms izdzisa, bet kristietba pama no t sakramentus, pastaro tiesu, elli u. c. sastvdaas.

Nav pierdms, ka cilvks Kristus jebkad btu dzvojis. [Prof. Art. Drews. Die Leugnung der Geschichtlichkeit Jesu in Vergan-senneit und Gegenwart. - 1926.] Vi bijis tds pats Dievs, kas mirst un augmcls, k daudzi citi, piem., Osrijs, Adonds, Sandons. Kristgs bazncas stais noorganiztjs bija rabns Pvils no Tarsas pilstas Mazazijas Kilkij. Kristu vi nebija nekad redzjis, bet viam nencs sludint neko nedzirdtu, jo brnb vi pats bija piedaljies Sandona augmcelans greznajs svinbs. Ar prjie kristgs ticbas elementi, no kuriem daus jau minjm, bija Romas valst viscaur pazstami. Pvilam piekrt tas nopelns, ka, nostjoties uz savas du Bbeles leendas, kas pau par pirm cilvka grkos krianu, vi prata tai piesaistt otru leendu par bezgrcgo un nemirstgo Dieva dlu.

No m abm teiksmm Pvils ce jaunu reliiju: nv un grk iekritusi cilvce, ticb saistdams ar Dieva dlu Kristu, cer atbrvoties no grkiem un iegt zaudto nemirstbu.

T k ldz pat msu dienm cilvce ir ticjusi teiksmm un, otrkrt, ticjusi ar tam, pc k t visvairk alkusi, - tad ar to ar izskaidrojama kristgs ticbas izplatans. Labi emot, neviena cita reliija gan nav izplatjusies tik lntm k kristietba. ai zi neapaubmi trkus pankumus guvis budisms un islms

Par evaliju izcelanos msu pazstamais vsturnieks prof. Roberts Vipers saka dus vrdus: "Apbrnojami sav meistarb sludintji un rakstnieki, dzii psihologi un siru zintji radja tautas mctja un cilvces Pesttja Krust sist tlu. idel personba uzreiz kuva nesaldzinmi tuvka vienkram cilvkam, vispr cilvces masai nek spdoie patvaldnieki... Kas tad ir kristietba no vsturisk viedoka? T ir liel atjaunoana pc liel sabrukuma. Tas ir - minjums atjaunot reliiju un patriarhlo iekrtu ... laikmeta atjaunotji atstjui mums apbrnojami spcgus literatras raojumus. etras mazas grmatias, kuras sauc par evaliju, - ldz pat ai baltai dienai nav zaudjuas savu iespaidu uz cilvku prtiem ... Sacertji noslpa savu vrdu. Izgja baumas, ka evalijs ir nemkslots pusizgltoto auu - zvejnieku un namdaru - ststs. Lai cik aizraujoa btu teika, ms tai tomr nevaram tict. Ms skaidri redzam, ka autori ir no inteliences zieda; viu sacerjumi k pc izdomas, t ar izveduma ir pieskaitmi pie literatras raojumu brnuma darbiem." [Prof. Rob. Vipers. Inteliences vsturisk loma, - Burtnieks, 1927, nr. 3.]

Kristg ticba.ska turt sevi par viengo sto reliiju pasaul un pastvgi tiecs apkarot visas citas. Vispirms t uzska cu ar Romas valst valdoo mitraismu. Neiecietbas d vlk tika grautas citu reliiju svtncas, dauzti tli un kri kulta priekmeti. 391. g. kristiei, arhibskapa Teofila uzmudinti, nodedzina Aleksandrijas bibliotku, kur sadeg daudzi tkstoi retu grmatu. ai bibliotk kristtie bija smluies mcbas savu svto rakstu sastdanai, kas nodroinja kristietbas tlko pastvanu.

Tlka kristietbas izplatans un izveidoans mums visiem pazstama no bazncas vsturm. Nepietiekoi tur tiek aprdti tikai tie aizguvumi, kurus katou baznca skum prem no pagniskm reliijm. T, piem., krusta zme, sveces,


daudzi svto vrdi un svtki ir vlko gadsimteu aizguvumi. Vispr katou ticba bija skum spjga daudz ko pielgot sev un ar pati pielgoties.

Vsturnieki noskaidrojui ar to, k izclusies katolisk baznca. Skum pastvjuas Kristus ticgs draudzes, kas bijuas dadas atkarb no tautbas, vietas, lieluma, turbas, vajadzbm un ieskatiem. Dados novirzienus kristietbas izpratn vlk sauca par ecerbu un nelgi apkaroja. Skum tas t nebija un kristietbas straumes plda brvi, sav starp neizldzinti.

Pvestbai, kurai vlk ir tik milzga vara pasaule, skumi mekljami 2. gadsimt. ai laik Romas draudzes bskaps top pvests tamd, ka pasaules lielpilstas Romas draudzes spks un lielums tai deva ar zinmu vadou autoritti citu draudu starp, kas vlk prgja ar uz vias bskapu. Pvestbas skums nav nekds apustua Ptera iestdjums, k to pau katou baznca. Pteris nekad nav bijis Romas draudzes dibintjs, nedz ar kdreiz bijis vias bskaps. [Adolf Harnack. Aus Wissenschaft und Leben, I Bd. "Dis Entstehung des Papstums", 211. lpp.]

eizars Decijs ap 250. g. izteicies,, ka vi Rom labk paciestu otru eizaru nek Romas bskapu. Tas norda, ka jau ai laik pvesta vara bijusi ievrojami liela. Galgi vara nostiprins 5. gs., kad Leons Lielais pau domu, ka Romas baznca ir ar Romas valsts un Romas pvests visas pasaules valdnieks.

Visu aprdto un vl daudzu citu elementu kop sakuana radja kristgo ticbu un kristgo bazncu. Jdaisms un parsisms noteica vias saturu un formas, budisms un krinaisms aizdeva tai savus mtus un svts grmatas pamatus. di radusies ticba izplats samr lnm un tikai tksto gadu pc savas izcelans sastopas ar baltu tautm.

Vsture rda, ka Eiropa kristianizjas trijos clienos. Vispirms kristietba izplats Romas valsts pilsts. Pc tam via sk iespiesties lauciniekos jeb pagnos. "Paganus" tai laik nozmja laucinieku, zemnieku. Beidzot kristietba iespieas barbaros jeb neromieos. rpus iem trijiem kristietbas izplatans clieniem stv viss tas, kas notiek baltu tauts tksto gadu laik, skot ar desmito gadsimtu.


3. DESMITAIS GADSIMTS

"Ms it visus ai valst... prvalda kopgs likums un viena dzves krtba..." Pri Adalbertam 997. gad

ai desmit gadsimt iesaks msu dievestbas apkaroana no Kristgs bazncas puses. T visdos veidos un paveidos turpins apaus tksto gadus, t. i., ldz pat im laikam, kas pieder jau divdesmitam gadsimtam. Tikko tksto gadu veca kristg ticba no dienvidiem plzdama, nonk ldz baltu sliekiem un naidgi nostjas iepretim vismaz desmitreiz veckai dievestbai. Labi emot mazbrns te ieska naidu ar savu sentvu, to vairs nepazdams, jo, k noskaidrojm, kristietbu radja krinaisms, budisms parsisms, kas pai bija cluies no rieu pirmreliijas. Tas ir traiskkais notikums cilvces gara vstur, un s tradijas norise vilks ilgi un baigi.

Apkaroana, kas ai laik iesks, tksto gadu ilgi noris pa lielkai daai divjdi, proti, ar varu un ar nevalodu. Zobins un niecinana vienldz asiem asmeiem kapja to labko, ko baltu tautas bija k drgumu glabjuas. Vara un nevaloda visdadkos veidos izlietotas msu senreliijas nobeiganai. Raksturgi, ka ldz tam laikam, kamr uzbrucji vl nav galgi iemui savas cas vietas, par baltiem tiek runtas tikai labas valodas. Svetautiei savos aprakstos liecina, ka balti jeb aisti ir cilvcga miermlga, strdga un dievbijga tauta. Jau gotu mks Jordns sav 551. g. izdot hronik min aistu miermlbu: "pavisam miermlga auu cilts" (pacatum hominum genus omnino); un Tacits - viu pacietbu, strdgumu. Apkaroanas skuma laik Brmenes dams tur zmzemieus jeb prus (Sembi vl Pruzzi) par stingriem pagniem, bet oti labsirdgiem cilvkiem (homines humanissimi), kuriem esot loti daudz krietnu un slavjamu pabu un ierau; vii lsirdgi paldzot nelaimgiem, pardot ldzjtbu trkuma cietjiem, esot viesmlgi pret sveiniekiem, tikai viena vaina viiem piemtot, proti, vii negribot pieemt kristgo ticbu un nekad neataujot sveiniekam tuvoties savm svtbirzm un avotiem. Simts gadus vlk to pau zina liecint Helmolds (ap 1150. g.): "Vl daudz slavjama vartu teikt par s tautas tikumiem, ja vien tiem btu kristga ticba" (Muita poterant dici de hoc populo laudabilia in moribus, si haberunt solam fidem Christi). Bet jau tad, kad vcu krustnei siro pa pru zemi, hronists Dusburgs par viiem saka: "s auns tautas vid . . ." utt. Kristieu smago zobenu vzienus turpmk pavada naida uzkurta mlnesba, aprunana un nevaloda. Piepei tikumiski krietnie aisti top auni, neganti, nekrietni un bezdievgi. Kristg Eirop izplattas, s nevalodas sace dabgu sautumu un svtu dziu o briesmgo tautu izndt no zemes virsas. Visai raksturgi, ka pilngi noklustas cls baltieu dievbas Dievs, Zemes Mte un Laima, bet senraksti mel tikai par elkiem un dievekiem. Dievmti pie aistiem min jau Tacits 1. gadsimten, kad kristiei vl mitinjs Romas katakombs, bet to nepiemin vairs nekad katou muki, kas pai vlk o dievmtes kultu uzem sav baznc. Viengi Mtes zemes jeb Mras zemes nosaukumu izkaul no pvesta msu sendzimtenei, kad pasludints krusta kar pret vias iedzvotjiem, jo t o zemi saukui tie, kas vi dzvojui. Mras vrds pards atkal tikai 17 gs. skum Jezutu hronik, latgau izloksn k Mo(r)ele, bet Laimu un Dklu sk piemint vl tikai 17. gs. Einhorns. Turpret Dievs, kas god turts no paiem rieu pirmlaikiem un kura vrdu savos katismos prem kristgie mctji, tiek nosaukts par latvieu senu piederumu tikai vl 18. gs. Hupela rakstos. Lk cik pavira vai ti


vienpusga bijusi pasaules informana par patieso baltu reliiju vias apkaroanas laikos.

Desmit gadsimten latviei un leii dzvojui turpat, kur tie dzvo vl tagad, bet pru un jtvingu zems tagad dzvo viu uzvartji, kas iemui to zemes. Sen, msu dains daudzkrt piemint "Pru zeme" un "Samu zeme" ir tagadj Vcijas Rtprsija (Ostpreussen). Jtvingu zem, kas iemusi kdreizjs Grodas guberas rietumdau, Suvalku gub. dienvidus un dau no Lamas un ubinas gar Bugas upi, tagad apdzvo un valda poi. s abas zemes ir uzlkojamas par divu cildenko baltu tautu kapenm. Vispirm savas varonbas un nelokmbas d aizgja boj sav zem jtvingu tauta, par kuru pat vias ienaidnieki poi teikui, ka jtvingi nekad neesot bgui, vienalga, vai tie kauju zaudjui vai uzvaru guvui.

Jtvingi saukti ar citos vrdos. Biek piedaudztais pavrds ir geti un polaki (Pollaxiani). Kds cits pavrds iem jtvingiem bijis ar sudvi. To apliecina kds Sigismunda senraksts no 1420. g., kur teikts, ka sudvu zeme tiekot saukta ar par jtvingu zemi (terram vocatam Suderlant alias Jetwen). Bet ar pirms tam jau 13. gs. skum Krakovas bskaps Kadlubeks rakstjis,- ka polaki esot jtvingu jeb pru cilts (Sunt Pollaxiani, Getharum seu Prussorum gns atrocissima).

Desmit gadsimt baltu zemes atradus visai augst kultras stvokl. Sabiedrisk, saimniecisk un politisk iekrta balstjusies uz gadu tkstoos izkoptm un stingrm tradcijm. Ne vien reliija, tikumba un mksla, bet ar iedzve, saimniecba un turba bijusi teicam stvokl. Ar valsts un vias aizsardzba, pilis un karamksla, un organizcija nestvjusi zemk par saviem kaimiiem. Nav nekda iemesla domt, ka baltu tautu iekj un rj kultra stvtu kaut kd zi zemk par citm tautm. Glui otrdi, arheoloiskie izrakumi un ptjumi rda tik augstu civilizciju un tik izkoptas un bagtas mantas, kdas tai laik nav nekur citur rpus baltu zemm. Slvu un ermu zemm s mantbas bijuas ne vien paraugi, bet ar pirkanas priekmeti. [Dr. Wilhelm Gaerte. Urgeschichte Ostpreussens. - Knigsberg, 1929.] Pasaul vl nebija ne grieu, nedz romieu, ne ar viu kultras, kad baltos bija jau nodibinjus ts kultras un civilizcijas tradcijas, kas desmit gadsimt sasnieguas savus ziedu laikus. ai laik baltu tautm bija it viss, kas vien vajadzgs prtikuai mjas dzvei, labai zemes kopanai un karu veanai savas zemes aizsardzbas d.

Romietis Plnijs pau, ka aisti tuvu un tlu no apkrtjm tautm uzlkoti par reliijas turtjiem. Gribtos teikt, ka aisti bijui kop paiem rieu pirmtautas laikiem visu apkrtjo zemju reliiskais centrs. Tikai t ir izskaidrojamas ts milzgs garamantu bagtbas, ko latviei atstjui savam folkloras arhvam.

To, ka ar garg zi ai laik balti bija paturjui kultras centra slavu, liecina tas, ka pie msu senu gudrajiem un vcjiem (vkjiem, viem) pc padomiem griezuies audis no tlm zemm. Novgorodas pirm bskapa Joakima hronika vsta, ka turienes valdnieks Gostomisls stjis stus uz Zemgali pie latvieu burvjiem un zlniekiem iztaujt tos par saviem pcniekiem. Brmenes dams ap to pau laiku raksta par kuriem, ka visas mjas esot pilnas ar zintniekiem un zlniekiem un ka no vism pasaules malm turp nkot likteus izzint, visvairk no Spnijas un Grieijas (Auram abi plurimum, equi optimi; divinis auguribus atque nigromanticis omnes domus plenae sunt. A toto orbe ibi responsa petuntur, maxime ab Hispanis et Graecis). Tai


laik zintana un zlana skaitjs pie visaugstkm zinanm pasaul. Un s prasmes slava jau priekkristus laikos bija nonkusi ldz grieiem, k to uzzinm no Hrodota, kas saka par neiriem, kurus prof. mits pierda par baltiem: "Liekas, ka ie audis ir burvji. Skiti un helli, kas dzvo skitu zem, ststa, ka katrs neirs katru gadu kdas dienas paliekot par vilku un tad atkal pieemot savu agrko izskatu. Es gan to neticu, bet vii tomr to ststa un ir gatavi apzvrt." s mkslas d, k vlk redzsim, vl 17. un 18. gadsimt audis Vidzem un Kurzem noties, un ir mctji, kas gatavi apzvrt to pau.

Mints Brmenes dama raksta vietas lieku reizi apliecina to, ka baltu zemes tai laik bijuas izslavtas par bagtm. "Tur ir daudz zelta un labi zirgi." Aiz iemesla sirotji, lauptji un kara laimes mekltji pastvgi tkojui pc baltu zemm. T desmit gadsimta skum, ap 925. g., norvu jras lauptjs Egils ar lielku pulku dalbnieku ieradies Kurzem. Vispirms tas 14 dienas esot tirgojies ar jrmalniekiem, bet tad sadaljis savus audis mazkos pulcios un visi devuies zemes iekien, kur izlaupjui ciemus un apkvui iedzvotjus. Lauptji beidzot sagstti un ieslodzti kd liel k, kur tie atradui kazu das maisu, pilnu ar sudrabu. Gstniekus atbrvojui viu biedri, kas pa tam piesteigusies, un sirotji aizmukui ar sudrabu un citm mantm.

Tamldzgi sirojumi pa baltu zemm nebija nekas neparasts ar agrk un ar vlk neatstja nekdas paliekamas sekas uz baltu zemju patstvbu. Daudz draudoki, zmjoties uz msu seno dievestbu, bija lielie valdnieku organiztie karagjieni, piem., 983. g. Vladimira gjiens pret jtvingiem. Uzvaras gadjum di karagjieni pakautu uzvartos kristgiem valdniekiem, jo nav jaizmirst, ka desmit gadsimt visa Eiropa, izemot tikai baltus, bija piemusi kristgo ticbu.

Kristgs ticbas vilnis viegli un bez sevim pretibm atplst pa zemju zemm ldz baltu tautm. Bet 10. gs. ts pldums atmetas pret baltu zemm k pret klints salu. Poi, jtvingu un leiu kaimii, pieem kristgo ticbu no ehiem 966. gad. Divdesmit divus gadus vlk, 988. g., to labprtgi pieem no Bizantijas ar krievu kazs Vladimirs Svtais un liek kristt visu Krievzemi. T nu ar leiu un latvieu austrumu kaimii kst kristiei. ermu ciltis kristgo ticbu pieem cita aiz citas tlt pc tam, kad kristietba bija izcnjusi savu atzanu Romas valst. Ldz pat 8. gs. vcu pagnisms sadzvo ar tdu kristietbu, kas atzst viend mr ermu sendievbas un Jzu Kristu. Daudzi svtie un svtki izceas ai laik uz pagnisko teiksmu un ierau pamatiem. Ja Romas katolisms sav laik tapa gargi un politiski diens, tad tamd, ka ermi vlk tam atdeva savus spkus.

Devt gadsimt sakar ar laimgo karagjienu uz kuru Apuli 853. g. priet kristietb ar zviedri. Td krt notika, ka desmit gadsimta balti bija jau no vism pusm kristietbas ielenkti.

ai laik Eirop valda t sauktie viduslaiki. Viss, kas im laikmetam raksturgs, ir tad sav visaugstk pakp. Prtniecb, teoloij, kult un mksl kristg ticba ai laik sasniegusi savas virsotnes. Apkrtjs tautas pa daai paas bija nordjuas veco simbolisko pagnbu, kas bija saglabjusies vl no rieu pirmlaikiem. Tiesa, pagnba bija zaudjusi savu agrko jgu un saobjusies sav sistm un iekrt. Jo tlk kda zeme stvja no baltu apgabaliem, jo vairk vias dievestba bija zaudjusi


no savas pilnestbas. Nav tamd jbrns, ka apkrtjs tautas tik viegli atsacjus no savm senreliijm un pievienojus katou bazncai.

Pati katou baznca ai laik sk elties grieu un romieu daJs, kas galg veid notiek 1054. g. Krievijas kazi un tiem padotie apgabali priet grieu katou kristietb. Tas zmjas ar uz Polockas un Pliskavas kazistm, kurm bija sakari ar msu Vidzemi un Latgali, tau krievi vl daudz neuzbzs latvieiem ar saVU jauniegto kristietbu, tos vairk interesja nodevas un mesli. Tau blakus im nav izslgta ar pareizticbas propaganda viena vai otr miermlg veid.

Daudz rosgk uzstjs kristietbas ieveanas zi prjs kristgs kaimizemes. Desmit gs. beigs no vism malm ts sta savus gardzniekus, lai atgrieztu baltus pie kristgs ticbas. Ar to nodarbojas pat samr attlas zemes, k, piem., Norvija. Brmenes dams raksta, ka ap 1000. g. kds norvu karalis Olafs uzturjies Lietav un tur esot izplatjis kristgo ticbu.

Tomr vislielko rosmi ai zi izrda baltu kaimii poi. Otrais pou kristgais ni Boeslavs Droais, kuram izdodas apvienot visas pou ciltias vien valst un iekarot Morviju, ubius un piejras slvus, dodas gar Vislas upi, lai iekarotu ar prus un piegrieztu kristgai ticbai. Tau iem pliiem nebijis nekdu pankumu.

Lielu uztraukumu vis katolisk Eirop sacla Prgas arhibskapa Adalberta nogalinana Prsij, kad tas, Boeslava uzmudints, devies turpu sludint kristgo ticbu. Ar o notikumu Prsija top par daudz piemintu zemi. Piebilstams, ka taisni ai brd izzd no vstures senrakstiem aistu nosaukums un via viet stjas Adalberta dzves apraksttju lietotais pru vrds. 997. gad pros nomaitt misionra dzvi un nvi apraksta abats Kanaparijs (Canaparius) 999. g., kds nezinms Mesericas klostera mks - 1000. g. un arhibskaps Brns Bonifacijs 1004. g. Sie apraksti stipri atiras viens no otra, tau sniedz daudzas zias par pru stingro reliiju un dzvi.

Abats Kanaparijs raksta, ka 996. g. Prgas bskaps Adalberts ar diviem pavadoiem Gaudenciju un Benediktu nonkui Gnezen pie pou nia Boeslava I un izteikui savu vlanos atgriezt pagnus pie kristgs ticbas. Vi bija nodomjis doties pie lutiiem, kdas vendu cilts pru kaimios, jo pratis viu valodu. Bet Boeslavs to pierunjis doties labk uz priem, un turp tas ar dodas, lai "uzvartu pru dievus un dievekus". No Dancigas, kas tai laik piederja poiem, vi, kdu trsdesmit pou karavru pavadts, aizbraucis uz pru piekrasti. Tur pou kuis izsdinjis Adalbertu un abus via pavadous uz kdas piekrastes salias un atgriezies mjup. Drz krastmalas iedzvotji sveiniekus pamanjui un atbraukui laivs pie salas, lai tos padztu. Adalberts pie tam dabjis ar airi tdu belzienu, ka Dvida dziesmu grmata, kuru tas patlaban lasjis, tam izkritusi no rokm. Beidzot tie tomr nonkui zemes iekien. Viesmlgs ^prsis to novedis kd pilsti, kur bijis daudz auu. Tie apstjui misionrus un skui tos iztaujt. Bet Adalberts, kuram mintais prsis bijis par tulku, scis viiem tda sludint dievvrdus, uzmudindams "atmest kurlos un mmos dievekus" (simulacra surda et muta). Bet pri tapui nikni un draudjui savu dievbu zaimotju nonvt, ja tas tda neatstot viu zemi. Tie sacjui: "Ms it visus ai valst, kuras ieej ms esam, prvalda kopgs likums un viena dzves krtba; bet js, kam citdi un svei likumi, ja neirsaties in nakt, rt pazaudsiet galvu" (Nobis et toto huic regno, cuius nos fauces sumus, communis lex imperat et unus ordo vivendi;


vos vro, qui estis alterius et ignotae legis, nisi hac nocte discedatis, in crastinum decapitabimini). Tad pri iesdinjui vius laiv un aizvedui tos atpaka uz saliu, kur tie bija pirmk izkpui. Bet tam prsim, kas sveiniekus bija atvedis, tie teikui: "Tu esi pelnjis, ka tevi nogalina, tavu mju nodedzina, sievu un brnus prdod!" - Kristgie misionri pa tam prdomjui, ko dart, un nolmui doties gar krastmalu pie vendiem. Kd pav nonkui, tie nolikuies gult, bet te iem uzbrucis pru jtnieku pulci, ko vadjis kds Siko. Pri sasjui visus trs misionrus, novedui kd pakalnt, kur nodrui Adalbertu. Pck viam nogriezui galvu, ko uzdrui uz mieta. ermenim pielikui sargus, lai to vartu prdot pou niam, kas Adalbertu urpu stjis. Benediktu un Gaudenciju pri atlaidui sveikus un veselus mjs. Tie ar atnesui bdu vsti pou niam, kas ar izpircis Adalberta li.

is un citi vlkie sv. Adalberta dzves apraksttji izplatja vis kristg Eirop pirms nevalodas par pru dievestbu. Kanaparijs run par "Pruzziae deos et idola" un "simulacra surda et muta". Tlu kd Itlijas kloster mjojoais mks Kanaparijs trcgs zias par Adalberta misiones ceojumu ir dairungi izpuojis ar parastiem kristieu priekstatiem par pagnu antropomorfiskiem dievekiem, kdus tas redzjis pie romieiem un grieiem. s patiesbai neatbilstos zias par baltu dievestbas elkiem un dievekiem top ar laiku par tik dzii iedvesmtu kristgo auu domanas sastvdau, ka pat jaunk laik to neizdodas izskaust no dau zintnieku galvm.

Otrs apraksttjs arhibskaps Brns Bonifacijs gan nerun par dievekiem, bet liek moceklim Adalbertam aicint pagnus, "lai atmet bezdievgs paraas un atsaks no pazudinanas cea un visam nestbm" (ut deponatis sacrilegos ritus, abrenunciantes mortiferas vias cum inmundiciis cunctis).

desmit gadsimta nebalt dien ieskt divu dievestbu ca ar lajku top aizvien asiainka. Svt Adalberta asinis bija tikai pirms lses tai asinsup, kas pc via prpldinja pru, leiu un latvieu zemes. Svt fantism vieni uzbruka aizgta Dieva vrda, un otri aizstvjs, pau Dieva iedvesmoti. Otrreiz pasaule vairs nepieredzs to, ko pieredzja msu seni, un nevienu Dievu nekad sirdgk neaizstvs k rieu balto Debestvu.


4. VIENPADSMITAIS GADSIMTS

"Tiem vl tagad, kad visi citi jau ir msjie, vii viengie nelai tuvoties birzm un avotiem, apgalvodami, ka kristieu tuvoans tos apgnot." Brmenes dams par kuriem 1075. g.

Tksto gad daudzi kristiei gaidja Jzus otrreizjo atnkanu un Dieva valstbas iestanos zemes virs. Milzgi ldzekli tika dvti dievnamu celanai un klosteru iekrtoanai. Cita aiz citas pret debesm pacls apbrnojamas katedrles. Bet Dieva valstbas gaidtji pievls, un Kristus otrreiz nenca zemes virs pie saviem cientjiem. Tksto gadus rdt un organizt Kristus baznca turpinja pati saviem spkiem jau ieskto baltu zemju atgrieanas darbu. Kristgie nii un gardznieki nedod vairs miera miermlgajm baltu tautm. Tm nkas atgaities pret vism debesu pusm no uzmcgiem sludintjiem un lauptkriem karapulkiem. audis piedzima un nomira Baltij k karavri. Viu kapi ir ierou piekrauti pilnk k jebkad.

Un, ja baltiem simtiem gadu vlk izem os ierous no rokm un neauj tos ldzi dot ar mbas ce, tad tas notika ts paas vainas d, kas raksturga mums vl odien. mums iedabt vaina ir savrupba, kas dzen ms rkoties un strdt uz savu roku. Arbs AI Bekri aj gadsimt raksta par priem dus vrdus: "Polija saiet robes ar rusiem un ziemeos ar b r u s i e m, kas dzvo pie jras. Viiem ir sava valoda, un vii neprot kaimiu tautu valodas. Vii ir slaveni ar savu drosmi. Kad viiem uzbrk ienaidnieki, tad neviens negaida, lai tam pievienotos kds biedrs, bet tikai iet uz prieku, ne par ko nebddams, un crt ar savu zobenu, kamr mirst. Viiem uzbrk rsi no rietumiem ar saviem kuiem." [Citts no prof. P. mita "Ievada baltu filoloij".]

Skandinvu (rsu) uzbrukumi Baltijas piekrastei patiesi notiek ar aj, vienpadsmit gadsimt, jo dzvie sakari starp Krieviju un Zviedriju turpins ldz pat gadsimta vidum. Bez tam savai mantas un slavas ieganas dziai tie varja pievienot vl gribu izplatt kristgo ticbu. Kds rnu akmens no 11. gs. ststa par vikingu vadoa ceojumu uz Konstantinopoli un atpaka. Mjup braucot, tas kop ar saviem briem izsirojis Vidzemi, bet pc tam kritis kar uz Smsalas. Tai pa laik cits rnu akmens, kas atrasts Zviedrij uz Mlarezera salas kapu kalna, vsta, ka "Zigrdas vrs Svens biei ar vrtgiem kuiem braucis uz Zemgali, apkrt Tumisnisam".

Pdjais vrds "Tumisnis" vlkos rakstos sastopams k "Domesns", kas nozm tik daudz k Bazncas ragu (degunu). ai vrd tiek dvts Kolkas rags Kurzem, kas norda, ka jau 11. gs. uz t stvjusi baznca. Tiem, no Brmenes dama dzirdam, ka Svens III Estridsons, Dnijas ni no 1047. ldz 1078. g., uzmudinjis ar dvanm kdu tirgoni uzcelt Kurzem bazncu. ni pats to hronistam esot ststjis, "priecdamies iek t Kunga". (Una ibi in Curlandial nuc facta et Ecclessia, cujusdam studio negotiatoris, quem Rex Danorum multis ad hoc illexit muneribus. Ipse enim Rex gaudens in Domino recitavit mihi hanc cantilenam.) is apstklis vismaz liecina to, ka kristietba minta ievest ar miermlg krt. Ilgka nozme, ietas, uzceltai baznciai nebs bijusi, jo kristietbai naidg zem tai drzi bija jiznkst. Kad simts gadus vlk e ierodas vciei, tad tie vairs neatrod tur ne kristieus, nedz ar kdu kristgu bazncu.


s pirms, du celts bazncas pamatus Vatsons sav laik domjs uzgjis Irbes krast, netlu no upes grvas. auu noststi teiksmojot, ka tur senk esot baznca stvjusi. Tomr citu pierdjumu ai varbtbai trkst.

Tomr tik miermlga ticbas izplatana no du puses pastvjusi tikai su bridi. Pirms un pc tam ms redzam dus ar uguni un zobenu staigjot pa baltu zemm. ni Knuds Lielais galgi nostiprina kristgo ticbu Dnij un pc tam tiecas to izplatt ar pie mums. Sav valdanas laik (1016-1036) is ni uzvar Angliju, dau Vcijas un Norviju. 1020. g. vi gst uzvaru, cnoties ar priem Zamzem, un pieliek klt saviem daudziem tituliem vl vienu nosaukumu: Zmijas ni. Tau via vara pr priem nebs bijusi pastvga, jo jau 50 gadus vlk Svens Estridsons, tas pats, kas pabalstjis Kolkas raga bazncas celanu, atzstas, ka "zembji necieot nekdus sveus kungus".

Dnijas vstur tlk lasm, ka viu ni Knuds Svtais, nia Svena dls, 1075. g. atkal gjis karot uz Kurzemi, bet ticis tur briesmgi sakauts, jo kuri via karaspku esot iedzinui jr. Pc tam vi otrreiz devies ar karaspku uz Kurzemi, un via roks esot kritis Piltenes apgabals. Du karaspku ai gjien vadjis kds karakungs Pilters, kas iekarot apgabal uzclis 1077. gad bazncu un pili, kas nosaukta via vrd. Bet kuri neesot panesui du kundzbu un tik ilgi mier nelikuies, kamr diem bijis Kurzemi jatstj. Atriebdamies par o du nedarbu, kuri savukrt iebrukui Dnij un Gotland.

Par saviem pliiem Kurzem izplatt kristgo ticbu Knuds dabjis Svt pavrdu. is pavrds viam gan palicis, bet no via karavru Kurzem ienests kristietbas gan nav atlicis nekas un via uzceltai bazncai nav bijusi nekda nozme. Ne "sveu kundzbu, nedz sveu ticbu kuri nepieem tpat k pri. Via ticbas izplatanas dedzbai bija atkal jatdziest. Saksis Gramatiis raksta, ka is ni gjis karot ar austrumiem ne tik daudz kara krbas d k ticbas izplatanas labad (Orientale bellum potius ampliticandae religionis, quam explendae cupiditatis gratia totis viribus innovandam curabat).

Lgiem baltiem nkas zobenu vicint ar pret austrumiem, jo bija jatgaijas pret krievu uzmkanos. Latgale un Vidzeme gan necie no krievu karaspka, bet droi vien maks meslus Pliskavai un Polockai un klauss pareizticgo bazncu zvanus. Prjs baltu zemes pastvgi apdraud krievu karagjieni.

1006. gad zemgaiem ncies sakaut kdu krievu kazu Vseslaviu, nogalinot daudz tkstou karavru.

1012. g. Svjatopolka dls Jaroslavs esot gjis karagait uz jtvingiem un tos uzvarjis.

1040. g. Jaroslavs dodas uz "pagnu Lietavu" un karo tur.

1044. g. vi uzbrk leiiem un pc tam uz viu zemes robem ce pili Novgorodu.


1059. g. is pats krievu kazs esot kauj uzvarjis galindus, kdu slavenu pru cilti.

Ar gar Daugavu - Jersik un Koknes - apmetas Polockai padoti kungi, kuru pils mt krievu gardznieki. ie gardznieki nestvja glui dk, bet vervja audis savm bazncm un vairoja svtos rakstus.

Nav mier ar kristgie dienvidu kaimii poi. Svt Adalberta slava nedod miera via dzves apraksttjam arhibskapam ??nifacijam no Kverfurtes. Ar vi dodas 1009. g. uz priem meklt sev svtu galu, Kristus mcbu sludinot un pagnbu izskauot. Prsij vi patiesi atrada ilgoto moceka un asinsliecinieka nvi, pametot tur savu dzvbu. Neviens no via pavadoiem vairs neatgriezs mjs, ? izststtu, kas sti pros noticis. Vlk gan kds akls klrs Viperts uzdodas par Brna pavadoni, kam pri esot izdrui acis, un k klejojos ubags prstaig Vciju. Vi ststja maz ticamas lietas par kdu pru niu Netimeru un via dievekiem, kurus Brns esot sadedzinjis, un ar Dieva brnuma paldzbu tam izdevies atgriezt 300 pagnus un ar viu niu. Bet tad kds pru virsaitis esot dzinies misionriem paka un tos nogalinjis. Merceburgas bskaps Ttmars par Brnu 1017. g. raksta: "Brns gja uz Prsiju, bet nevarja nek izdart; uz pru un uz rsu zemes robem iedzvotji vius vispirms brdinja par draudom briesmm, bet, kad tas spredioja arvienu tlk, tie nokva viu ldz ar 18 pavadoiem 14. febr. 1009. g. Viu li palika neaprakti; tikai vlk ni Boeslavs, dabjis zint par Brna nvi, atpirka via un biedru lus."

Pou ni Boeslavs tad dodas ar karapulkiem uz pru zemm, lai atriebtu tiem Adalberta un Brna nvi. Pou vstures avoti, cildindami Boeslava darbus, ststa, cik briesmgi vi esot postjis Prsijas novadus un esot pat piespiedis prus makst tam meslus (ap 1015. g.). Droi var sact, ka ldz ar Boeslava nvi 1025. g. tda bs izbeigusies ar pou vara pr priem. Pa Polij tagad iesks visdas jukas un ildas varas d.

ildas un kari kristto pou un nekristto kaimiu starp turpinjs visu gadsimteni. Poi plas iegt virsroku, bet pri to nepieauj, un laiku pa laikam viu karapulki apmekl ar pous viu mjs. Tikai ar lielm plm poi paspj atgait saniknotos prus.

Tau Adalberta un Brna bdgais gals nespja atturt kristgo mku sludinanas kri. Cits aiz cita tie dodas uz nekristgo kaimiu pru un leiu zemm. Tur tiem nekljas labk k viu priekteiem. Gadsimtea beigs, ap 1098. g., dab Lietav galu ar svtais Voitehs.

gadsimtea beigs vis Rietumeirop skas kda fantiska reliiska kustba. Klejojoi mki sakdja Kristus ticgos katous atemt muhamediem svto pilstu Jeruzalemi ar Kristus kapu. Pvests 1095. g. pieteica turkiem karu, un milzgi auu bari devs uz Palestnu. Vii uzuva savm drbm sarkanu krustu un saucs par krustneiem, no kam ar o karu un ar citus karus pret neticgiem vlk dvja par krusta kariem. Pirmais krusta kar ilgst no 1096. ldz 1099. g., un ai laik tiek ieemta Antiohija un uzvarta Jeruzleme. Ieemt zem nodibina Jeruzlemes nisti, kas saucas par Dla zemi. ai zem nodibins gargi ordei, saukti par templieiem, johantiem u. c.


Msu zemm ie notikumi ir oti svargi, jo taisni simts gadus vlk ie krusta karotji, kuriem turkos vairs lg neveics, vrss pret baltu tautm, cerdami eit iegt labkus pankumus.

T paiet divi gadsimti, bet kristgai ticbai vl joprojm nav ne mazko pankumu risk Dieva un Mras zem. Balti ir kurli pret mkiem un bargi pret karavriem. Bet tie nekdi nespja karot pret tm baumm, ko par viu dievestbu ai gadsimt izplatja mki. Jau Kanaparija pacelto nevalodu par pru elkiem, k dzirdjm, turpinja Viperts. Tas bija kristieiem patkams domanas virziens, jo ar to it k tika attaisnotas miermlgm baltu tautm nodarts prestbas.

Vienpadsmit gadsimta beigas visa katolisk Eiropa kvlo cas dedzb un karojo Kristus baznca ir apbruojusies ldz zobiem. ai noskaojum vienpadsmitais gadsimts dod vietu divpadsmitajam, kristgam gadsimtam.


5. DIVPADSMITAIS GADSIMTS

"Tiem, kas ticbu piemui, liec pie vias turties, bet citus to pieemt aicini ar vrdiem, nevis ar sitieniem!" Lbiei uz Bertoldu 1198. g.

Pou un pru ticbas karu savstarpgie skie uzbrukumi atkrtojas ar 12. gs. tik biei, ka nav nozmes tos visus uzskaitt. Tamd pakavsimies tikai pie Boeslava IV karagjiena 1158. g. un pru tda pat varena pretspara poiem 1161. g.

1158. g. Boeslavs IV atkal bija ielauzies Prsij postdams un dedzindams. Beidzot tas licis izsludint, ka visai pru tautai jpieemot kristg ticba un jpadodoties pou varai. Kas pieemot kristgo ticbu, tam nekas auns nenotikot, bet, kas turoties joprojm pie pagnbas, tas pazaudot savu mantu un dzvbu. Prspku redzdami, pri padevs. Bet, tikko pou ni ar savu karaspku bija aizgjis, pri tda padzinui kristgo priesterus un likui saviem stiem paziot pou niam, ka sveu ticbu un ieraas nepieemot, bet maksot tikai meslus. Bet drz vien pri padzinui ar pou ieliktos meslu vcjus un meslu viet skui postt un dedzint pau pou novadus.

Tad izmuotais Boeslavs nolma uz visiem laikiem izrinties ar pagniem priem un gatavoja tiem varenu triecienu. Vi sapulcinja 16000 jtnieku, 10000 kjnieku un 1161. g. pavasar devs ar o dieno karaspku uz Prsiju. Via nodoms un cieka apemans bija izvajt prus ldz pdjam un prvrst viu zemi par postau. Bet Boeslava nodoms cieta tdu neveiksmi, ka poi nekad vairs neuzdroinjs priem uzbrukt.

Noncis Prsijas zem, Boeslavs sadaljis savu milzgo karaspku vairkos pulkos, kas postdami gjui arvien dzik zem iek. Par ceveiem pou karaspkam bijui etri savjo padzti pru labiei, kas soljuies pou karaspku novest caur meiem un purviem pru ciematos. Bet, redzdami sveinieku briesmu darbus sav dzimta zem, vii nolmui labk gzt pous post nek aut izncint savus tautieus. Slepeni sazinjuies ar priem, tie novedui pou karaspku pa meu takm ldz kdam mukljam, kas no tlienes izskatjies k pava. Gar muklju vedis aurs ce, pa kuru, neko aunu nedomdami, pou priekpulki devuies uz prieku. Te glui negaidti no mea puses tiem uzbrucis pru karaspks, kas tos tur slepus gaidjis. Pou karaspk izclies apjukums, bet pri no vism pusm tiem metuies virs. Kas minjis bgt, tas iestidzis muklj, un visus prjos pri apkvui. Tikai ar mazu pulciu Boeslavs izglbies no nves un bgdams sasniedzis savas zemes robeas.

ai kauj poi pazaudja gandrz visu savu lepno karaspku, un pamatg pru uzvara tos iebiedja uz ilgiem laikiem. Gandrz visa pou bruniecba ai briesmgaj kauj bija izncinta. Gan atlikuie ad un tad minja atriebt priem savu radu un biedru nvi, tau nekad vairs neiedroinjs dzik doties s strgalvgs tautas zem. Ar visi vlkie pou plii piedabt prus pie kristgs ticbas palika glui bez kdm sekmm. Pou nelaimgo pru atgrieanas darbu nko gadsimt turpina vciei ar uguni un zobenu.


Neuzdroindamies vairs uzskt nopietnu karu pret priem, poi pc nelaimgs kaujas vr savu kristgs ticbas izplatanas dziu pret jtvingiem, saviem austrumu kaimiiem. baltu cilts bija stingra sav dievestb un drosirdga karagaits. Nogaidjis izdevbu, pou ni Kazimirs ar lielu karaspku ielauzs jtvingu zem. Bet, vairkas dienas sirodami, tie sastapui tikai tukus ciemus, jo iedzvotji bija paglbuies savs paslptuvs. Poi skui baioties, ka ienaidnieks tiem uzglnot un negaidti uzbrukot. Tad ni tos uzmudinjis, teikdams, ka nule esot jcnoties pret ticbas ienaidniekiem un negantiem pagniem. Tamd vajagot ^paauties vairk uz evalija spku nek uz ierou varu. Tad vi licis izdalt karaspkam sv. vakariu. T iedrointi, poi devuies tlk un skui jo nikni postt tuks mjas un pilis. To mandams, jtvingu valdnieks noncis pie pou nia un ldzis mieru, teikdams, ka tas padodoties un gribot dot meslus. Kazimirs samis meslus un ldzatvestos lniekus un gjis mjup. Bet jtvingi aizcirtui poiem ceu un gdjui, lai pou karaspks paliek bez uztura. Jatvingu lniekiem tad bijis jmirst k mocekiem, bet jtvingi par to nebdjui, jo droi ticjui, ka pc nves dzvoot citu, labku dzvi. Tomr is jtvingu upuris bijis veltgs. Poi vl lielka niknum postjui it visu, ko bija cluas jtvingu rokas. Jtvingiem tomr bijis jldz miers no Kazimira, lai paglbtu savu zemi. is miera piedvjums bijis Kazimiram pa prtam, un, samis no virsaiiem daudz mantu, tas steidzies atstt jtvingu zemi. Savus uzvaras svtkus par jtvingiem svinot, Kazimirs piepei nomiris. Domjams, ldz ar to izbeigusies ar pou vara pr uzvartiem jtvingiem, jo Polij atkal izcls lielas jukas un ildas zemes vareno starp.

Ne mazk grtas cas .k ar poiem jtvingiem ncs izturt ar krieviem, kas dzvoja tiem austrumos. Kara laime svrstjs drz vien, drz otr pus. Kristto krievu un pou starp jtvingi atrads k starp diviem dzirnakmeiem, kas tos ar beidzot samala. tauta pirm mira varoa nv par savu dievestbu.

Daudz miermlgkas attiecbas nek ar jtvingiem un leiiem krieviem bija ar latgaiem un latvieiem. Tie maksja savus meslus krievu kaziem, bet pdjie laiku pa laikam atstja uz iem apgabaliem savus sous, lai izspriestu tiesu un ievktu pagastus. da virsvaldba nebija grta, un latgai to panesa, negribdami dzvot naid ar milzgo krievu tautu. Indriis Latvietis piemin, ka ai laik dai latviei bijui jau pirms vciem krievu kristti. Kaut gan Nestora hronika, kas uzrakstta 12. gs. skum, piemin, ka ar zemgai esot maksjui meslus krievu kaziem, tad tomr zia ir maz ticama. Kds notikums 12. gs. skum rda, ka zemgali ieturjui citdas attiecbas ar krieviem nek viu ziemeu kaimii latviei. 1107. g. vairki krievu kazi apvieno savus karapulkus un dodas kopg gjien uz Zemgali. Bet zemgai o labi noorganizto karaspku tik briesmgi sakauj, ka karalauk paliek 9000 krituo krievu. Prjie tikai ar lielm plm izbgui nvei.

1132. g. Metislavs gjis karot uz leiiem, bet bez kdiem pankumiem.

12. gs. skum ar dos atkal pamostas tieksme paplaint kristgs pasaules robeas, jo pvests aicint aicinja visas kristts tautas uz krusta karu pret neticgiem. T k diem Svt zeme liks par tlu esam, vii izpelnjs grku piedoanu un mgo dzvoanu, ploties ap tepat tuvum esom baltu tautm.

stu laupanas gjienu rko uz Kursu du ni Knuds Lavards (+1131). Kuri tko atriebties un, lai to panktu, tad kop ar igauiem nocietins landes sal Dnijas


un Zviedrijas tuvum. nocietint sala tiem noderja par labu atbalstu turpmkiem kariem un sirojumiem.

Lavarda dls du ni Valdemrs I (fll82) ar dodas karot uz msu zemm. Vi 1161. g. iemis Palangas pili un pc tam pa Ju dien esot sakvis kurus. To izdarjis, tas esot devies dzik zemes iekien un "pa ceam atstjis visdas savas varas zmes". Kuri, protams, no savas landes salas darja to pau du zems. Kuru savaldanai vi sta uz landi 1171. g. savu dlu Kristapu un karavadoni Esbernu. Pc visai niknm kaujm, kur krt pats Esberns, kuri spiesti atstt savu atbalsta vietu Eland jo visi salas aizstvtji, k hronists vsta, esot kritui negant kauj.

Tau ar oreiz, tpat ka agrk, du plm ievest kristietbu baltos nebija nekdu pankumu. Baltu tautas jo spargi atgaija visus kristto uzbrukumus no jras puses.

Daudz labk nek diem veics zviedriem Somij. Zviedru ni riks Svtais 1157. g. ieem Somiju un, daudz nekavdamies, liek tos nokristt kdam angu bskapam. Nu ar, ziemeos baltiem bija iespiedusies kristg ticba, un balti kuva ielenkti glui no vism pusm.

Joprojm kuri nemitjs izrdt savu naidu kristtiem aizjras kaimiiem. 1188. g. kda kuru flotile iebrauc zviedru Mlara ezer, izlaupa apkrtni un noposta slaveno tirdzniecbas pilstu Sigtunu. Zviedriem bija jizlej daudz asiu Kanuta IV vadb, kamr tiem izdevs atbrvoties no nelgtiem kuriem. Sj kuru uzbrukum kuri nokauj ar zviedru arhibskapu Jni.

To, ko pie mums nepanca du un zviedru karaspks, to pamazm izdarja vcu tirgotji. Tie 12. gs. otr pus ieska Daugavas grv tirgoties ar lbieiem. Ikil tie ierko sev nometni un nodibina ar iedzvotjiem draudzgas attiecbas. Drz tie atved sev ldzi ar vcu mku Meinhardu, kas, sludinja lbjiem kristgo ticbu. Cik grti im lga vram kljies msu zem, pau Indria un Rmju hronikas. Lai vartu sludint, tas ldza atauju Polockas kazam. Tas norda, ka krievi nav varjui pai latvieus nokristt un tamd atauj to izdart katoiem.

Kd lgum paredzts, ka livoi ik gadus ar turpmk makss meslus - vai nu pai, vai viu viet bskaps. [Indria hronika, XIV, 9.] Raksturgi, ka, pc seniem krievu rakstiem, ar Pliskavas Dzvinos Trsvienbas bazncai tiek maksti mesli. Vlk, uz to atsaukdamies, Jnis Briesmgais nodara lielu postu Vidzemei.

1184. g. Meinhards uzce Ikil koka baznciu, un 1188. g. 1. oktobr pvests Klements III iece Meinhardu par Ikiles draudzes bskapu. is pacietgais vrs mirst 1196. g., neko daudz nepancis, jo vi savu atgrieanas darbu gribja veikt Kristus gar, bez kdiem ieroiem. Via pctecis Bertolds, kas gribja izlietot krusta karotju pamienus, krt drz vien kauj 1198. g., lbju pu caurdurts. Treais, 1199. gad uz lbieiem atsttais bskaps Alberts rkojs ne k via priekgjji, dievbijgais Meinhards un kareiviskais Bertolds, bet gan k izgudrs un tlredzgs valstsvrs, kura nodoms bija nodibint Daugavas krastos kristgu vcu valsti. Viu atbalstdams, pvests Innocentijs III 1199. g. 5. okt. izdod bullu, ar kuru uzaicina Saksijas un Vestfles Kristus ticgos atbalstt jauniecelto bskapu ticbas kar pret Vidzemes pagniem. Bull teikts, ka ie barbari Dieva viet turot "rupjus dzvniekus, kuplus


kokus, zau zli, tru deni un nestus garus". T, protams, bija auna nevaloda, ko bulla izplatja par msu seniem vis katou pasaul.

Ar o simts gadus pc pirm, pret turkiem vrst krusta kara tika ^izsludints krusta kar pret msu sentviem. Tda tai pa gad vien pa Gotland pierakstjs Alberta karotjos kdi 500 krustnei. No Gotlandes Alberts dodas krusta karotjus vervt uz Vciju un 1200. gad atgrieas Daugav ar 23 kuiem, kas krustneu pilni. Viu karogiem plandot, ieskas 13. kristgais gadsimtenis, kas savu briesmu un baismu d ir viengais tds vis kristgs bazncas vstur.

Innocentija izdot bulla ne vien atvra ceu visiem Eiropas dku mekltjiem un noziedzniekiem uz msu zemi, bet izplatja ar vis katolisk Eirop visaplamks nevalodas par msu senu dievestbu. Albertam no paa pvesta tika iedoti abi msu dievestbas apkaroanas ldzekli, un vi patiesi tik veikli prata ar tiem rkoties, ka vl odien to katou baznca slavina par krietnu darbu.


6. TRSPADSMITAIS GADSIMTS

"Braie varoi! Droi virs vcu pulkiem!" Namejs uz zemgaiem 1279. g.

Pagjui jau triji gadsimti, kop skusies baltu tautu dievestbas apkaroana ar zobiu un vrdu. Daudz asiu jau izliets, bet pankumi glui niecgi. Vis baltu zem kristti tikai dai lbiei un varbt ar dai nabadzgi latgai uz Pliskavas robem. Viss lielais baltu tautu apgabals stv, k stvjis, stingrs un uzticgs savai sentvu dievestbai. Dievs, Laima un Mra k senk staig pa viu druvm un stm, vei nk rudeos srst un mieloties pie dievaiu galdiem, un kar krituo dvseles Dieva dli nones balt villain ttas pa Dieva pan.

im trspadsmitam kristgam gadsimtam pr ir daudz posta un nedienu priek abm karojom pusm. Prk drgi karojoai Kristus bazncai nkas makst par Kristus vnakalna paplainanas darbu. Daudz drgu drznieku dvseles pragri pievienojas svto moceku paradzes draudzei.

Veselu gadsimtu katou baznca un vias bruinieki bija -jau rdjuies cs pret pagniem Austrumu zems. Palaik tika rkots uz turieni jau ceturtais krusta kar (1202-1204). Katou baznca stv savas pasaulgs varas kalngalos, un t attsta varenus savas varas orgnus. Via dibina jaunus mku ordeus - dominikus un franciskus. Palestn tiek nodibinti pai gargi bruinieku ordei cai pret neticgiem, to starp ar Vcu ordenis (ap 1190. g,). Pvests Innocentijs iestda ar inkvizciju jeb mocanas iestdi eceru vajanai. Visi ie spcgie iestdjumi in gadsimt apvienojs kopgam darbam pret msu dievestbu.

Bskaps Alberts, atgriezies no rzemm ar tur savervtiem krustneiem Vidzem, noprk Daugavmal no lbieiem zemi un uzce tur sev un savjiem drou mtni Rgu. Tda nko gad vi pc Palestnas parauga iestda eit uz vietas gargu bruinieku ordeni. ordea loceki bija mki un kareivji reiz, un tie dzvoja tikai karam. Jauno ordeni, kuram nu bija jsk karot pret msu zemes dievestbu, sauca par Kristus karapulka bru ordeni jeb vienkri par Zobenbru ordeni. Ordea bri soljs visu mu cnties pret pagniem, neturt mantu "un paklaust bskapam.

etrpadsmit reizes bskaps Alberts ar pvesta bullu rok devs uz Vczemi vervt biedrus savam Zobenbru ordenim un krusta karotjus karaspkam. Krustneu netrka, jo ar vienu nokalpotu gadu Alberta karaspk tie sev nodroinja ne vien grku atlaias visam mam, bet ar mantu un slavu, laupot pa nekristgo mjm.

Sekojot Alberta piemram, ar pru gal tiek 1228. g. nodibints pas Kristus bruinieku ordenis, kura uzdevums bija karot ar priem un leiiem. To nodibina pou hercogs Konrds un pru bskaps Krijnis. Jaunais ordenis dabja sav rcb zemi Vislas lab krast ar pilstu Dobrinu. Sj vrd tad ar nosaucs ordenis, kas bija radts kristgs ticbas uzspieanai. Bet pri tik nikni uzbruka im ordenim, ka draudja prvrst tuksnes visu "Ziemepoliju. Tad poi sauca palg Palestn dibinto Vcu ordeni, kas ar noveda gal Prsijas iekaroanu.


Zobenbru ordenim ar labu 1206. g. padodas Idumejas latviei. 1207. gad padoties piespie sus, 1208. g. imeriei atzst par labku auties pieskaitties kristieiem, un 1214. g. to pau dara Tlava, kas maksja meslus krieviem. Iedzvotji tika apslacti ar svttu deni un dzvoja tlk savu parasto dzvi, jo priesteru bija prk maz un tie pai neprata vietjo iedzvotju valodu. Pastvgo igauu un leiu uzbrukumu d un krievu nodevu novrdzintiem latvieiem nekas prtgks neatlika k vrda pc atzt sevi par kristieiem, stenb tie vl ilgus gadsimtus palika uzticgi savai sentvu dievestbai, kuru piekopa gan slepeni, gan atklti, k tas redzams vl vlkos gadsimtos.

Glui citdi izturas pret karojoo Kristus bazncu kuri un zemgai. Tie atdod savus novadus kristgai bazncai tikai pc asiainm kaujm. Aizgrbjoas ir zemgau vairk k simts gadus ilgs cas ar bskapiem un ordeni par savu reliisko un politisko brvbu. Msu vsturnieks Bikins, kas ski izsekojis ai cu gaitai, saka: "T bija liela ca. Indriis un Rmju hronikas autors saka, ka ordea un bskapu kareivji darjui brnumus, bet mums jsaka, ka zemgaliei darja brnumus, jo viiem bija jcns pret karaspku, kds nebija Vakareiropas eizariem un niiem. Ienaidnieku kareivji, no mantas, imenes un tvijas atsacjuies, dzvoja tikai karam un viengi karam. Vii bija dzii krusta karu idejas apdvesti, idejas, kas bija dzika un plaka par franu liels revolcijas idejm un kas cntju barus raidja uz Sriju, Palestnu, ipti, Tunisu, Portugli, Ungriju, Prsiju, Lbiju, Letgali, Igauniju, Kursu un Zemgali. Zemgalieu ienaidniekus vadja mestri un bskapi, kas bija rdjuies t laika lielaj c, kas noritja starp pvestu un laicgiem valdniekiem. Un zaudja zemgaliei cu viengi cas ilguma d. Vii varja ienaidnieku sakaut, varja atsist via uzbrukumus, bet ca ar to neizbeidzs. Atkal un atkal vls uz Zemgali jauni ienaidnieku karapulki, katra nokaut ienaidnieka viet stjs citi, bet zemgalieiem nebija das neizskstoas cilvku rezerves. Cas ilgums, k jau sacju, vius nomca. Jebu zemgaliei zaudja, tad tomr viu ca bija idelas varonbas pilna. T bija varonba, kuras priek nobl atnieu varonba c pret persieiem." [V. Bikins. Zemgalieu cas ar bskapiem un ordeni, 71. lpp.]

Vl 1299. gad zemgai nebija glui padevuies un tiem bija savi kungi, kas nostja stus uz Rgu sdzties bskapam par ordea bruinieku nelietbm. Kad bskaps atbildjis, ka viam nav iespjams ordea brus savaldt, sti tiek stti uz pau Romu. Lieta grozjs ap nelgu zemgau labieu apkauanu kds dzrs, kur tie bijui ielgti. Par zemgau nekrietno apkauanu pvests Klements V sav 1310. g. izlaist bull prmet ordenim, ka tas izdeldjis ar kristtos zemgaus, apkvis viesbs labieus un aizdzinis 100 000 cilvku pie pagniem leiiem.

13. gadsimtam izejot, baltu tautu ziemeu ciltis - latvji, si, kuri un zemgai - bija atbruotas un cu ar ieroiem vairs nevarja uzskt. Kuri un zemgai tad pievienojs tai cai, kuru ierdja gadsimta skum vidzemnieki: t bija pasv pretoans. Katou baznca mcja, bet latviei neklausjs. Priesteri aicinja atmest seno dievestbu, bet zemnieki strgalvgi turjs pie sava. Dienvidu front pret kristgo ticbu ne mazk varongi k zemgai cns ciltsbri pri. Gadsimta skum tur tikpat miermlgi k Daugavmal Meinhards kristgo ticbu sludina mks Krijnis. o nopelnu d 1215. g. pvests viu iece par Prsijas bskapu. T k Krijnis atgrieanas darbu darja tikai pierundams un uzmangi izvairjs no visa, kas vartu aizskart pru politisks un tiesisks lietas, tad vi ar pasargjs no neatgriezto pru uzbrukumiem. Bet 1217.


g. pri iebrk savu senseno ienaidnieku pou novados - Kulm, Mazovij un Kujvij, sakauj o zemju karapulkus, nodedzina pilis un izposta zemi. Apdraudto zemju bskapiem tika no pvesta dotas tiesbas krusta karam uz Austrumzemm savervtos krustneus, algojot ar grkatlaim, vrst pret pru pagniem. Sks reliisks kar, kur, protams, daudz cieta no priem ar viu dievestbai neuzticgie tautiei.

Vispirms 1222. g. nk karagaits uz Prsiju lielks skaits pou hercogu, bskapu un magntu ar saviem karapulkiem. Pvests paskuma vadanu uzlika ldz im miermlgajam Krijnim. Bet pc, karagjiena pri no jauna ar uguni un zobenu piemekl pou novadus, un velti no tiem mina atpirkties ar mesliem. Neldzja ar nodibintais Dobrinas ordenis.

Nespdams pats savas zemes robeas nosargt, pou hercogs Konrds grieas pc paldzbas pie Vcu ordea Palestn, lai tas nk urpu un Dievam par godu atem pru zemei pagnbu. Ordea lielmestrs Hermanis no Zalcas uz to iegja tikai tad, kad tam atva iekarots zems dibint neatkargu vcu valsti. Tad Vcu ordenis prnk uz Prsiju, un 1230. g. Hermaa Balkes vadb notiek pirmais karagjiens uz pru zemm.

Pru novadu iekaroana notiek vl plnveidgk un pafnatgk nek Vidzem. "Visa ticbas karu meonba bija va palaista. Ordenim, kam bija tieksmes izplesties pri visiem pagniem, visdi no pvesta sasolti labumi, daudzie krustneu karapulki, vistim liels idejas vara, kop ar stingro organizciju, teicamo kara mkslu un vienoto vadonbu, nodroinja bruiniekiem uzvaru," saka mitologs V. Manharts. [V. Manharts. Latvieu-pru mitoloija. - R., 1936.]

Piecus gadus, no 1231. ldz 1236. g., ilgst kar par Pomeznijas novadu. Tad 1237. g. krt Pogeznija. Nkoos gados spiesta ordenim padoties strgalvg Vrme, Ntanga un Brta. Viss ais iekarots zems tiek uzceltas stipras pilis, lai nodrointu iekarojumus. Visapkrt pilm vl audis bija pagni, un nedaudzie mki neuzdroinjs tlu atiet nost no pilm.

Bet jau drz, 1242. g., notiek visprga pru sacelans pret iencjiem un ordenis pazaud visus savus agrko gadu ieguvumus. Pilis tiek nordtas un iemtnieki padzti vai nokauti. Atgto brvbu pri bauda 11 gadus, bet tad zemes iekaroana skas atkal no jauna. Atkal 1253. g. krt vcu roks Galinda un Brta, 1255. g. ar nia Otokara paldzbu tiek uzveikta Zmija un beidzot ar Nadrava. Bet, tikko Otokars bija atgriezies savs mjs, nadravieu un jtvingu karaspks sakauj ordeni, t k 1256. g. saceas ar zmlandiei.

13. jlij 1260. g. pie Durbes ordea karaspks tiek pamatgi sakauts, un kuri saceas, lai nomestu vcu jgu. is Kurzemes notikums iekrt Prsij k uguns sauss skaids. Iemeslu liesmm deva ordea fogta Volrada Mirabia briesmu darbs. Vi bija ieldzis sava apgabala labieus Lencenburg pie Kuru Mares, netlu no Baigas, uz svtku mielastu. Kad visi bija sapulcjuies, vi pats izgjis lauk un pili aizdedzinjis. Visi svtkos ielgtie pru labiei sadegui. Liesmas, kurs sadega pru labiei, prsvieds uz citu pru sirdm, un 20. sept. 1260. g. notiek klusb noorganizta sacelans Pogeznij, Vrm, Brt, Ntanga un Zmija. Kristieus apkva un bazncas nopostja. 1261. g. janvr ntangiei pilngi sakauj Indria Monts vadto


ordea karaspku. Dienu vlk leii izncina otru ordea karaspku. Bet 1262. g. spruks esoiem bruiniekiem atsteidzas palg Rgas ordea bri, un Karaauu komturs ar tiem izposta Pabtes novadu pie Kuru jomas, piespieot kuru atkritjus no jauna atzt Kristu.

Pvests aj laik visdi mudina savas bazncas priekpulkus nezaudt du. Atkal dominiku mki sauc uz krusta karu pret priem Vcij, Dnij un Bohmij. No vism malm steidzs karapulki ordenim palg. Pru pus cnjs leii un sudviei (jtvingi). Sks aizgrbjoas un aualgas cas. Abas puses netaupja ne mantu, nedz dzvbu un pastrdja daudz apbrnojamu varodarbu. Bet vsturnieki ststa ar par tdiem briesmu darbiem, kas sav baigum prspj visu, kas jebkad agrk redzts.

Uzvara svrsts drz vien, drz otr pus, ldz 1269. g. beigs pri savs cs jau bija nokuvui tuvu savam mrim: uz bazncu un piu drupm tie varja skt atkal celt savu brvbas pili. Bet priem nebija vienotas vadbas lielaj karalauk. Atsevis uzvaras tie nevarja izmantot par labu lielai stratijai. Drz tapa jtams ar ierous nest spjgu vru trkums, jo prk daudzi bija kaujs kritui. Tamd 1270. gad, pc milzgas spku pieples, iestjs it k atslbums pru rinds. Viens pc otra bija kaujs kritui vai ar noslepkavoti viu vadoi un varoi. Ldz nvei nogurdints pru ciltis ska atgaities katra uz savu roku, kamr ordenim pa to laiku arvien pieplda no visas Eiropas jauni palgspki. Prsija bija par tuvu Rietumiem, kur nekad nepietrka karotju, kas plda urpu bez gala. Tamd viens pru novads pc otra atkal sk noliekt savas lepns galvas Kristus bazncas jg. Pirm to dara Zmija, tad Ntanga, Brta un Vrme. Beidzot ar Pogeznij spiesta gadoties bruinieku un bskapu kalpbai.

Dusburgs, kas rakstja hroniku ai laik, ar zinmu lepnumu saka, ka ai trsdesmit piecus gadus ilgaj kar ticis izdeldts neskaitms daudzums pagnu.

Tagad visi ordea spki varja mesties virs vl brvai Nadravai un Lietavai. Pc briesmgiem asinsdarbiem padodas ar Nadrava, pie kam daa nadravieu aiziet uz Lietavu. Daudz pu prasja pdj pru novada Skalvas iegana, ko pievr 1275. g.

T beidzs otrais pru .minjums nomest sveinieku ticbu un kundzbu. auu tukajos apgabalos tiek nometinti vcu kolonisti un gar leiu robeu ierkota plata, neapdzvota meu josla. Atlikuos pros, k hronisti liecina, vl ilgi un sksti turas viu valoda un dievestba.

Nkoos astoos gados ordenis ved karus ar sudvieiem jeb jtvingiem. Tos jau agrk svi apkaroja abi viu kristgie kaimii - krievi un poi. Tagad tiem mets virs vl vciei. Ar prcilvcgu varonbu jtvingi ilgu laiku atsit vcu milzg prspka uzbrukumus. Bet 1282. gad Krakovas hercogs Lesceks nk tos uzveikt un sastopas ar sudvieiem kd viet starp Nemunu un Narevu. Skas asiaina kauja, kur krt gandrz vai visi jtvingu karavri. Pc s kaujas jtvingu zemes dienvidi (Podlahija) nonk uz ilgiem laikiem pou roks, bet Sudvija viena pati vairs nespja ordenim pretoties. Pdjais sudvieu karavadonis Skurds pats izpostja savu dzimto zemi, cik tlu vien varja, un ar visiem saviem audm atkps uz Lietavu, lai nekad vairs neatgrieztos sav skumj dzimten.


"Te jtvingiem bija beidzamais gals," saka kda t laika pou hronika. Tiem, pc visiem asiainiem kariem, kas bija jiztur varongajiem jtvingiem, "varen, strgalvg un kar nordt tauta", k to dv Dusburgs, bija izdeldta. Pdjos iedzvotjus mestrs Konrds prce uz Zmiju, proti, virsaiti Kantegerdi ar 1600 sudvieiem un Jedetusu ar 1500 audm. Tukaj jtvingu zem ieplda pou kolonisti, un tauta bija mirusi varou nv.

T 13. gs. asins noslkst baltu tautu valstis zemes nomals. Novrdzints latvieu un pru ciltis iet savas turpmks gaitas k nebrvas verdzenes. Viu dievestba bija padzta no savas goda vietas, bet nebija nekd zi izdeldta. Vl ilgi t bez ieroiem turas pretim bruotiem kaklakungiem.

Tau aiz meiem un purviem aizslpusies vl palika dzva, im nelaimgam gadu simtenim beidzoties, pati baltu tautu serde Lietava. Uz turieni k pdjo glbiu bija atkpuies zemgai, pri un jtvingi. Tur vl viu sen dievestba joprojm bija valsts reliija, un tur brvi audis vl varja zobius cilt par vias aizstvanu. Krustnei to zinja un tamd visus savus spkus vrsa uz pdj baltu dievestbas cietoka pusi.


7. ETRPADSMITAIS GADSIMTS

"Ja man btu nodoms kristties, tad es gribtu, lai mani labk velns krista." edimins uz pvesta stiem 1323. g.

No ienaidnieku ieemts Zemgales, Prsijas un Sudvijas nca nordti karavri un stjs leiu kunigaiu karaspk. Ar tik lieliskiem karavriem Lietava iekaro apkrtjs zemes tlu visapkrt un top varena lielvalsts, kur pieciestas gan tiek ar iekaroto zemju reliijas, bet par valsts reliiju turta msu sen dievestba. Bet vcu iekaroanas tieksmes nevarja rimties, kamr vl pagnba tur bija dzva un kamr pagnu zeme bija lis starp abm ordevalstm Livoniju un Prsiju, kuras prvaldja viens lielmestrs. Lietavas emaitiju uzvarot, vartu savienoties abas ordevalsts daas, kas ldz im varja sazinties tikai pa jru, kad t nebija aizsalusi.

Bet emaitija 14. gadsimta valdja vareni kunigaii Vtenis (1296-1315), edimins (1316-1341), Airds (1341-1377), beidzot stutis un Jagailis (1377-1434). Leiu varu bija iescis nostiprint jau iepriekj gadsimt Mindaugs, un via darbu turpinja Vtenis un edimins. Tie apvienoja zem savas varas spkus, ar kuriem varja pretoties ienaidniekam, kas ar krustu un zobenu uzmcs Lietavai. Tie ne vien apturja bruinieku virzanos uz prieku, bet ar paplainja Lietavas robeas, pievienojot krievu apgabalus.

Vtenis un edimins daudz karo pret ordeni. Viu karaspki ir lieli, labi noorganizti un dodas tlu iek ienaidnieku zem, aplenc pilstas, lieto kara manas. Leiu cietoki ir labi nocietinti un sekmgi iztur bruinieku aplenkanu. Tikai ar viltu vai nodevbu izdodas ieemt leiu pilis. T 1301.-1307. gados Onkaimes un Putenikes pilis nodod viu prieknieki Draiis un Spudis.

1314. g. leiu karaspks uzvar bruiniekus pie Novgorodkas; 1318. g. tas ir ielauzies Prsij un posta vcu zemi; 1323. g. to redzam Igaunij karojam ar bruiniekiem, bet 1324. un 1326. g. vi jau staig pa Mazoviju un Brandenburgu. T visu laiku kaut kur cns leiu karapulki visu gadsimtu.

Leiiem nkas reizm paldzt ar paiem vcieiem. T Vidzem ordenis ai laik cnjs ar arhibskapu un bskapiem virsvaldbas d. Bskaps reiz bija iedevis ordenim treo dau no iekarotm zemm, un ordenis savukrt apsoljies vienmr paklaust bskapam. Tagad vi vairs nevljs paklaust un gribja dabt sav var ar bskapu zemes. ai ildu laik Rgas pilsoi un tirgotji gribja padart Rgu par neatkargu pilstu. Bet ordenis to negribja pieaut un uzcla Daugavgrv cietoksni, kas atgrieza Rgu no jras. Tad saniknotie rdzinieki nosldza sabiedrbu ar Lietavu pret ordeni, un leii biei paldzja Rgai.

1323. g. vasar Rg izplatjs baumas, ka divi Rgas rtskungi esot samui no edimina vstules, kurs vi paziojot, ka gribot pieemt kristgu ticbu. Pvests atstja uz Rgu savu stni, kas aizstja pie edimina gardzniekus, lai tie prliecintos par leiu kunigaia nodomu nopietnbu. Tie atgriezs atpaka un zioja, ka pvests


laikam ticis maldints ar nestm vstulm un ka edimins nemaz neesot domjis atstt savu tvu dievestbu. edimins teicis, ka vi gribot pvestu cient k tvu, jo vi esot vecks un tdus vi cienot k tvus. Ar Rgas arhibskapu, kur ardzan esot vecks, vi gribot cient. Tos, kuri viam esot ldzgi gados, vii turot par briem, bet jaunkos par dliem. Tlk vi teicis: "Kristtie Dievu pieldz pc sava ieraduma, krievi pc sava, poi pc sava, un ar ms pieldzam Dievu pc msu paraduma. Bet mums visiem ir viens un tas pats Dievs. Ko js man ststiet par kristgiem? Kur gan ir vairk noziedzbu, netaisnbu, varmcbu, samaitanas un mantkrbas k pie kristgiem un it pai pie tiem, kas ietas gardznieki un krustnei esam?" Karalis jo bargiem vrdiem pats esot teicis, ka vi negribot kristties.

Gardzniekus no Lietavas ldz Rgai pavadja kds bajrs, kur Rgas gardzniekiem un pilsoiem pateica, ka: "Vstuls, kas tikuas raksttas it k edimina vrd, nekad ar via ziu nebijis ziots par via vlanos likties kristties; tdu ziu vi nekad neesot stjis ne pvestam, nedz ar piekrastes pilstm. Glui otrdi: dikunigaitis vienmr esot vljies un vloties vl tagad palikt uzticgs tai ticbai, kas bijusi viu tvu tviem un kur tie mirui." To dzirdjui, pvesta sti 1324. gada decembr dodas atpaka pie pvesta, bet bruinieki uzsk atkal savus karagjienus pret strgalvgo Lietavu. 1325. gad tie iebrk leiiem piedero Polockas zern, apcietina edimina stus un vienu no tiem pakar. Rgas arhibskaps par to izsldz ordeni via bezdievgo darbu d no katou bazncas. ildas un kari turpins bez prtraukuma. Ordenis cns ar bskapiem un Rgu, kurai paldz edimins. 1328. g. rdzinieki noposta Daugavgrvas cietoksni. Bet nko gad liels ordebrlu karaspks sk apdraudt Rgu. Pilsta sta pc palga pie edimina, piedvdama tam etrus Daugavmalas apcietinjumus. Tad edimins ar lielu karaspku prceas Daugavai un briesmgi izposta ordea piederumus. Beidzot Rgai tomr bija jpadodas, un 1330. g. lgum viai bija japsols vairs nebiedroties ar pagnisko Lietavu.

Lietavas kari ar ordeni vl turpins ldz 1338. g., kad nosldz pamieru uz 10 gadiem. 1340. g. notiek plaa igauu sacelans, kas atbalsojas ar nesen nomierint Zemgal. Mirbahs raksta, ka "kd arhv atrodam hronika vsta, ka zemgaliei un leii sargtinjui 1340. g. ordea mestra priekus par Jelgavas pils bvi un ka bezdievgie audis nodedzinjui mazo, vipus Drkses nesen uzcelto miestiu. Pil noslpui 600 vru un daudz dgu bruinieku" [Mirbaha Vstules par Kurzemes hercogu Jkabu, - Jelgav, 1899, XX vst.].

1341. g. ziem edimins krt pie kda vcu celta cietoka aplenkanas, kur viu trpa jaunizgudrot ieroa - autenes lode. Septii edimina dli sadala leiu milzgo valsti sav starp. Piecus gadus tie valda katrs sav apgabal bez kopga dikunigaia.

Divi edimina dli - Airds un stutis - sekoja sava tva paraugam. Airdam piederja Augtaitija, bet stutim emaitija, un abi kunigaii nosldz cieu savienbu, lai atjaunotu Lietavas spkus un novrstu briesmas, kas draudja no vcu puses. Ap o laiku Vcu ordenis Prsij bija atkal sataisjies cai ar leiiem un 1344. g. uzska karagjienus. Bet ar leiu karaspks Airda vadb iebrk Kurzem, ieem Trveti, nodedzina Jelgavu, daus un Rgas rpilstas. Postdams vcu zemi, tas nonk ldz Siguldai. Te pie via atnk kds lbieu veckais (quidam Livo de senioribus) un piedv Airdam paldzbu pret vcieiem, sacdams, ka esot savas tautas izvlts valdnieks. Airds neieredzja auu vltus valdniekus un licis lbieti nogalint,


teikdams: "Zemniek, tu nebsi eit par karali!" Atstjis Vidzemes zemniekus, kuriem, k dzirdam, vl bijui savi slepeni valdnieki (rex), savam liktenim, tas atkal atgrieas sav emaitij.

stut vciei atrada neprvaramu rsli saviem nodomiem. Vi pussimt gadu atgaija visstraujkos uzbrukumus savai dzimtai, zemei. Cai ar stuti ordenis izieda savus labkos spkus. Ldz pat ma galam tas palika uzticgs savai senu dievestbai, lai gan vairk reizes to minja ar dadiem soljumiem pierunt priet kristg ticb gan pvests, gan pou ni Kazimirs. Reiz, kad stutis krt gst, tad to atbrvo pc zvresta, ka vi turot mieru. Zvrestu vi Polijas un Ungrijas karau kltbtn apstiprinja pa pagnu paraai, stvdams uz tikko nokauta vra.

Reiz stutis zio vcu eizaram Krlim IV, ka pieemot katou ticbu, ja viam atdoot visas baltu tautu zemes, kas tagad pieder ordenim, un pau Vcu ordeni prcelot uz Krievijas stepm aizstvt kristgos pret nekristgiem tatriem. Protams, eizars to nevarja pildt, jo pieprasts zemes piederot ordenim uz iekaroanas tiesbm un vi nevarot ts atemt. Uz to ticis atbildts, ka kristgie acmredzot nerpjoties vis par savu ticbu, k tie liekulgi sakot, bet gan par pasaulgu mantu ieganu un td vi labk gribot palikt pagnu ticb.

Pdjo reizi pvests velti minja 1373. g. stuti atgriezt pie kristgs ticbas, bet vi uz o prieklikumu nemaz neturja par vajadzgu atbildt.

No 1345. g. ldz dikunigaia Airda nvei 1377. g. hroniks minti no Prsijas puses 70, bet, no Vidzemes kdi 30 uzbrukumi Lietavai. Katru ziemu Prsij mdza sarkot divus tdus uzbrukumus, bet dareiz ar trijus vai etrus un pat astous vien gad. Pai uz savu roku vl rkojs t saucamie sirotju pulki (latrunculi, latrones). Gjieni uz leiiem bija palikui par modi, un katram ordea vram, kas gribja iegt bruinieka krtu, vajadzja bt bijuam Lietav. Reliisk dedzba, kas sildja rietumzemju augstmaus un bruiniekus vl iepriekj gadsimt, tagad bija jau atsalusi. Vias viet uz Prsiju vilka karotjus romantiska piedzvojumu un dku kre.

Pagnus vairs nekristja, bet pagnu ticbu cents izdeldt ar to, ka bez lastbas apkva vai aizveda verdzb sagsttos leius. T, piem., 1329. g. ordea lielmestrs uzaicina uz "jautru pastaiganos" pa emaitiju ehu karali ar 18000 karavriem. Tie ieem Medvagolas pjli un sagsta 3000 cilvku. os audis mestrs k pagnus gribjis visus nokaut Dievam par godu, bet viu no t atrunjis ehu karalis, lgdams tos visus nokristt.

Cik zinms, no 1345. ldz 1377. g. leii iebrk 31 reizi Prsij un 11 reizes Vidzem. stutis, kur varja patiesb balstties tikai uz saviem emaiiem, k par brnumu viss ais daudzs cs nebija atdevis ordenim nevienu pdu leiu zemes, kaut gan ordenim kara mksl piederja pirm vieta Eirop.

Airds pc sevis par dikunigaiti iece savu vecko dlu Jagaili. Tas bija godkrgs vrs, kas drz vien sanca naid ar savu tvoci estuti. Lai tiktu no via va, Jagailis nosldz ar Vcu ordeni slepenu lgumu pret veco estuti, soldamies par paldzbu ordenim atdot emaitiju no jras ldz Dubisai. Bet stutis to laik uzzina, uzbrk Viai, sagsta Jagaili un pats uzsstas tron. Jagailis apzvr likties mier, un stutis


to atlai brvb. Bet Jagailis netur zvrestu un atkal ved slepenas sarunas ar ordeni, lgdams to palg. Bruinieki ar paklausa un ar lielu karaspku, kuram pievienojies ar Jagailis, 1382. g. ieem Viu. Ar viltu Jagailis sagsta stuti un iesloga cietum, kur to atrod noaugtu. Gan Jagailis liek savu tvoci spoi apbedt, sadedzinot pc pagnu paraas, tomr vi nespja apklusint ts balsis, kas to sauca par sava tvoa slepkavu.

Briesmas no Vcu ordea puses auga aizvien lielkas, un Jagailis

brastinu ernests musu dievestibas apkaroshana 1936

Documents