baltijas jūras reģiona apskats€¦ · pasaules ekonomika: „muļļājam tālāk” scenārijs...

2013.gada 28.novembris Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās 1

Makroekonomikas pētījumu daļa - Baltijas jūras reģiona apskats

Baltijas jūras reģiona apskats

Integrācija. Konkurence. Izaugsme.

Pēc vāja 2013.gada reģiona izaugsme pieľemsies spēkā

Baltijas jūras reģiona indekss: strukturālā konkurētspēja nav uzlabojusies

Spēcīgai izaugsmei un konkurētspējai vajadzīgas reformas

Pēc vāja 2013.gada reģiona izaugsme pieņemsies spēkā Baltijas jūras reģiona izaugsme 2013.gadā būs niecīgs 1%. Situācija ir ļoti dažāda, sākot no 0.6% IKP krituma Somijā līdz 4.3% kāpuma Latvijā. Galvenais lēnās izaugsmes cēlonis ir vājš ārējais pieprasījums, bet svarīgs faktors ir arī pašu reģiona valstu strukturālais vājums. Līdz ar situācijas uzlabošanos pasaulē, 2014. un 2015.gadā reģiona izaugsme kļūs straujāka un sasniegs 2.4%, taču joprojām būs zem potenciāla. Zviedrijas izaugsme pakāpsies līdz 3%, un to veicinās labāka situācija darba tirgū, lielāki valsts tēriľi un eksporta atgūšanās. Lielāko risku rada mājokļu tirgus attīstība un augošās mājsaimniecību parādsaistības. Baltijas valstīm prognozējam ap 4% izaugsmi tuvākajos divos gados, ko veicinās spēcīgs darba tirgus un situācijas uzlabošanās pasaulē. Igaunijā nākamgad izaugsme var būt vājāka, jo tā vēl tikai atgūstas no recesijas. Galvenie šī brīža riski Baltijas valstīm ir saistīti ar darba tirgu, proti, kā līdzsvarot algu un ražīguma kāpumu.

Baltijas jūras reģiona indekss: strukturālā konkurētspēja nav uzlabojusies Baltijas jūras reģions ir 30% pasaules konkurētspējīgāko vidū, bet reitings pēdējo piecu gadu laikā nav uzlabojies. Reģiona spēcīgākā joma ir izglītība; vissliktāk veicas ārējā tirdzniecībā, nodokļu politikā un finanšu tirgos. Somija pakāpusies uz pirmo vietu, bet Krievija joprojām ir pēdējā. Apjomīgākos uzlabojumus veikušas valstis ar zemākajiem reitingiem, proti, Polija un Krievija, kamēr pārējās valstis bijušas mazāk ambiciozas. Zviedrijā reformu ieviešana pieklususi un reitingos tā noslīdējusi uz leju. Baltijas valstis ir atguvušas makroekonomisko stabilitāti, taču nav spējušas uzlabot to strukturālo kvalitāti straujāk par citiem. Produktivitāti veicinošu reformu trūkums kavēs izaugsmi, īpaši Baltijas valstīs, kuru ekonomikas strukturālā kvalitāte ir daudz zemāka nekā Ziemeļvalstīs un Vācijā.

Spēcīgai izaugsmei un konkurētspējai vajadzīgas reformas Galvenais izaugsmes avots novājinātas pasaules ekonomikas apstākļos ir konkurētspēja. To iespējams uzlabot, stiprinot reģiona integrāciju, un šeit būtiska loma ir ekonomikas strukturālajai kvalitātei. Vislielākās izaugsmes iespējas paver uzlabojumi zemāko reitingu valstīs – Polijā, Baltijas valstīs un īpaši Krievijā, kas indeksā daudzviet tālu atpaliek no pārējām valstīm. Zviedrijas strukturālā kvalitāte ir ļoti spēcīga, taču uzlabojumi izglītībā, infrastruktūrā un uzľēmējdarbībā tai noteikti nāktu par labu. Lai Baltijas valstis tuvotos Ziemeļvalstu un Vācijas līmenim, uzlabojumi nepieciešami visās jomās, bet steidzamākās ir reformas, kas veicinātu ražīguma kāpumu un mazināt darba tirgus pārkaršanas riskus. Lai izmantotu salīdzinoši augsto izglītības kvalitāti, nepieciešami uzlabojumi inovāciju jomā.

Makroekonomikas pētījumu daļa

2013.gada 28.novembris

Lūdzu, skatiet svarīgu informāciju šī apskata beigās



Baltijas jūras reģions un Swedbank indekss 2013

Baltijas jūras reģiona apskata mērķis ir izvērtēt Baltijas reģiona valstu ekonomiku strukturālo kvalitāti no uzľēmēju skatupunkta, kā arī sniegt analīzi un ieteikumus politikas veidotāju turpmākajai rīcībai, lai veicinātu spēju un ilgtspējīgu izaugsmi šī reģiona valstīs. Baltijas jūras reģionā ietilpst 10 valstis Baltijas jūras krastā: Vācija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija. Detalizētāka analīze sniegta par tām četrām valstīm, kurās darbojas Swedbank, proti, par Zviedriju, Igauniju, Latviju un Lietuvu.



Ievads: izaugsmei vajadzīgas reformas Situācija pasaules ekonomikā pakāpeniski uzlabojas. Baltijas jūras reģiona izaugsme

2013.gadā ir vājāka nekā gaidīts, bet izaugsme nostiprinās un pieņemsies spēkā.

Ciešāka integrācija un ambiciozākas reformas reģionam nāktu par labu. Baltijas jūras

reģiona indekss rāda, ka lielākās iespējas spēcināt reģiona izaugsmi ir, uzlabojot

strukturālo kvalitāti Krievijā, Polijā un Baltijas valstīs.

Pasaules ekonomika: „muļļājam tālāk” scenārijs turpinās 2013.gada otrajā ceturksnī beidzās pusotru gadu ilgusī eiro zonas recesija un izaugsmes tempi pakāpeniski pieaug, ko balsta mazāk restriktīva fiskālā politika un arvien stimulējoša monetārā politika. Panākts progress sarunās par banku savienības izveidi. ASV ekonomika visai robusti spējusi turējusies pretī fiskālās politikas sarežģījumiem. Ķīna līdz šim spējusi bez krasām svārstībām palēnināt izaugsmes tempus un tās Komunistiskā partija nesen notikušajā plēnumā paziľoja par diezgan cerīgām strukturālām reformām nākotnē. Japāna ar Abenomics politiku šoreiz, šķiet, varētu beidzot izkļūt no stagnācijas. Noskaľojums pasaulē kopumā ir uzlabojies, liekot domāt, ka sliktākais, varētu būt jau aiz muguras. Kopš vasaras sākuma strauji cēlušās ilgtermiľa procentu likmes. Runas par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu mazināt vērstpapīru iepirkšanas programmas apjomus, radīja spriedzi attīstības tirgos, bet tā drīz vien norima. Pēc izaugsmes tempu palēnināšanās līdz 2.8% šogad (pēc pirktspējas paritātes svariem), nākamajos divos gados pasaules ekonomikas izaugsmes tempi kļūs straujāki, attiecīgi 3.5% un 3.9%. Lai gan šogad eiro zonas ekonomika ir turpinājusi sarukt, nākamajos divos gados tā jau augs par attiecīgi 1.2% un 1.8%, kamēr ASV ekonomikas izaugsmes temps spēcināsies no 1.6% šogad uz attiecīgi 2.7% un 3.2% nākamajos divos gados. Ķīnas ekonomikas pieaugums būs virs 7% gadā.

1

Bet tas nudien nenozīmē vieglu un līganu izaugsmi. Eiropā ekonomikas izaugsme joprojām ir trausla un nevienmērīga, pieprasījums ir vājš, inflācija ir krasi sabremzējusies un no jauna ir pamodušās bailes no deflācijas. ECB ir samazinājusi refinansēšanas likmi līdz vēsturiski zemākajam līmenim, proti, 0.25%, un, ja būs nepieciešams, sola ieviest negatīvas depozītu likmes. Ja ar to nebūs līdzēts, ir iespējams, ka līdzīgi kā ASV būs nepieciešami tieši „naudas drukāšanas” jeb quantitative easing pasākumi. 2013.gada trešā ceturkšľa IKP dati nebūt nav spēcīgi – Francijā izaugsme tā arī īsti neatsākas, Spānija ir tik tikko tikusi izrāpusies no recesijas un izaugsme ir vien mazliet virs nulles, arī Vācijā izaugsme bija vārga. Daudzās Eiropas valstīs turpina augt bezdarbs. Strukturālās reformas valstīs, kur tās visvairāk vajadzīgas (arī Francijā), bieži tiek īstenotas ļoti negribīgi. ASV politiskā paralīze kavē ekonomikas atgūšanos un vājina noskaľojumu. FRS vērstpapīru iepirkšanas programmas apjomu mazināšana, ko gaidīja jau septembrī, ir atlikta. Turpretim akciju tirgi, šķiet, dzīvo paši savu dzīvi, tiem sasniedzot arvien lielākus augstumus, neraugoties uz bažām par ekonomikas atgūšanās noturīgumu.

Bet kāpēc gan izaugsmei būtu jābūt vieglai un līganai? Izaugsme zem potenciāla līdz ar krasiem garastāvokļa kāpumiem un kritumiem, kas atkarīgi no politikas veidotāju (ne)aktivitātes, ir muļļāšanās scenārija būtība, kas jau vairākus gadus ir mūsu prognožu pamatā. Pasaules ekonomikai šie joprojām ir grūti laiki. Lēmumi, kas jāpieľem, ir sarežģīti. Izaugsme joprojām būs nevienmērīga un nebūt ne komfortabla. Īstermiľa procentu likmes vēl ilgu laiku saglabāsies zemas. Gaidāms, ka FRS refinansēšanas likmi sāks celt tikai 2015.gada vidū un ECB ar nobīdi laikā tai sekos. Tomēr sliktākais, šķiet, jau ir aiz muguras, un atgūšanās pakāpeniski nostiprinās. Attīstības tirgi joprojām ir galvenie pasaules ekonomikas izaugsmes dzinēji, tomēr attīstītās valstis pamazām aug spējāk un dod arvien lielāku pienesumu pasaules ekonomikas pieaugumā.

Baltijas jūras reģiona izaugsme kļūs straujāka Reģiona izaugsme šogad izrādījusies krietni vājāka, nekā prognozējām iepriekšējā Baltijas jūras reģiona apskatā pērnā gada oktobrī. Gada laikā prognozes vairākkārt samazinājām, un šobrīd prognozējam izaugsmi vien 1% apmērā, proti, uz pusi mazāku, nekā gaidījām pirms gada. Šis būs vārgākais IKP kāpums vairāk nekā desmit gados, un vēl vājāks bija vien 2009.gads, kad ekonomika piedzīvoja recesiju un saruka par 5.6%. Galvenais izaugsmes palēnināšanās cēlonis šogad ir vājais ārējais pieprasījums, taču svarīgs faktors ir arī pašu reģiona valstu strukturāls vājums.

Situācija reģionā ir ļoti dažāda, sākot no 0.6% IKP krituma Somijā līdz 4.3% izaugsmei Latvijā. Igaunija un Krievija šī gada pirmajā pusē negaidīti ieslīdēja recesijā (abās valstīs tā beidzās trešajā ceturksnī), un negatīva ceturkšľa izaugsme kādā no šī gada ceturkšľiem ir

1 Detalizētāks prognožu izklāsts pieejams jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā http://www.swedbank-

research.com/english/swedbank_economic_outlook/2013/q3/swedbank_economic_outlook_update_2013/index.csp

Pasaules ekonomika

pamazām atgūstas…

… un tieši tā arī

jānotiek, īstenojoties

muļļāšanās scenārijam

Baltijas jūras reģiona

ekonomikas attīstība

šogad bijusi lēnāka

nekā gaidīts…

… tomēr izaugsme

joprojām būs zem

potenciāla un diezgan

nevienmērīga…

http://www.swedbank-research.com/english/swedbank_economic_outlook/2013/q3/swedbank_economic_outlook_update_2013/index.csp

http://www.swedbank-research.com/english/swedbank_economic_outlook/2013/q3/swedbank_economic_outlook_update_2013/index.csp



bijusi vairākās no reģiona 10 valstīm. Reģiona izaugsme ir zem potenciāla un, iespējams, visām reģiona valstīm, izľemot Norvēģiju un trīs Baltijas valstis, starpība starp faktisko un potenciālo IKP ir negatīva. Izaugsmei pasaules ekonomikā kļūstot spējākai un līdz ar to uzlabojoties ārējam pieprasījumam un noskaľojumam, mūsu reģions 2014. un 2015.gadā augs straujāk, t.i., par 2.4% gadā. Izaugsme būs straujāka nekā iepriekšējos divos gados, tomēr zemāka nekā vidēji pēdējos desmit gados, un lielākajai daļai valstu izaugsme joprojām būs zem potenciāla. Mūsuprāt, recesija ir beigusies jau visās reģiona valstīs, taču izaugsmes tempi būs ļoti atšķirīgi, piemēram, 2014.gadā no 1% Somijā līdz vairāk nekā 4% Latvijā. Nākamajos pāris gados Baltijas jūras reģions augs straujāk nekā eiro zona un Japāna, taču lēnāk nekā ASV un pasaules ekonomika kopumā.

Vācijas, reģiona lielākās ekonomikas, izaugsme pēdējā gada laikā ir bijusi nevienmērīga un lēna, bet izaugsme beidzot nostiprinās un, šķiet, kļūst noturīga. Pērn pieaugoša loma bija iekšzemes pieprasījumam, jo darba tirgus ir spēcīgs, bet eksportu kavēja vājums pasaules ekonomikā. Ľemot vērā situācijas uzlabošanos pasaulē, joprojām spēcīgo darba tirgu mājās un ekspansīvu monetāro politiku, IKP pieaugums turpmākajos pāris gados būs aptuveni 2% salīdzinājumā šī gada niecīgajiem 0.5%. Viens no galvenajiem vidēja termiľa riskiem Vācijai ir eiro zonas procentu likmes, kas ir krietni zemākas par Teilora likumam atbilstošo. Šādus riskus valdība un finanšu tirgus uzraugošās institūcijas, visticamāk, centīsies mazināt ar dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, bet pašlaik tādi vēl nav nepieciešami.

Arī Somijā un Dānijā ekonomika ir vārga, taču arī tās beidzot ir sākušas atlabt un gaidāms, ka līdz 2015.gadam izaugsme sasniegs teju 2%. Daudz atkarīgs no eksporta attīstības, un pagaidām galvenais izaugsmes virzītājs ir iekšzemes patēriľš. Joprojām jānovērš virkne nesabalansētību, t.sk., mājokļu tirgus problēmas Dānijā, darbaspēka vienības izmaksu kāpums un elektronikas nozares vājums Somijā. Norvēģijai pēdējo pāris gadu laikā klājies labāk nekā jebkurai citai Ziemeļvalstij, taču šis izcilības posms tās ekonomikā ir beidzies un gaidāms, ka turpmākajos divos gados izaugsme būtiski nepārsniegs 2% atzīmi. Investīciju vājumu naftas ieguves nozarē un mājokļu sektorā kompensēs ekspansīva fiskālā un monetārā politika, kā arī Norvēģijas kronas vērtības kritums. Norvēģijas galvenais risks saistās ar mājokļu tirgus attīstību.

Izaugsme kļūs spējāka arī Polijā, vienīgajā reģiona valstī, kurai izdevās izvairīties no recesijas pēc Lehman Brothers sabrukuma 2008.gadā. Lai gan izaugsmi bremzē valsts

investīciju vājināšanās un restriktīva fiskālā politika, to arvien vairāk atsvērs eksporta kāpums un mājsaimniecību patēriľš. Tomēr IKP nākamajos divos gados augs vien aptuveni par 2.5% gadā.

No visām reģiona valstīm prognozes pēdējā gada laikā visvairāk samazinātas Krievijai. Lai gan recesija, kurā tā nonāca šī gada sākumā, jau pārvarēta atgūšanās tempi būs zemāki kā ierasts. Vājš izejvielu pieprasījums pasaulē, nelielas iespējas izmantot fiskālos (bezdarba līmenis jau tā ir zems) un monetāros (inflācija virs mērķa) stimulus un, pats svarīgākais – reformu trūkums, lai vecinātu privātā sektora investīcijas un rūpnieciskās izlaides kāpumu, nozīmē, ka izaugsmes tempi ilgstoši būs vārgi. Šogad Krievijas IKP augs par 1.3%, un maz ticams, ka vidējā termiľā tas varētu pārsniegt 2.5%. Vājā Krievijas ekonomika palielina riskus tās tirdzniecības partneriem, jo grūtos laikos tā bieži pievērsusies protekcionismam.

Arī Swedbank mājas tirgos ekonomikas attīstības tempi ir bijuši ļoti atšķirīgi. Zviedrijā pēdējā gada laikā izaugsme bijusi ļoti svārstīga, ceturkšľu dinamikā kāpumiem pārmaiľus mijoties ar kritumiem. Bet izaugsme kļūs spējāka, IKP kāpuma tempam augot no 1.1% šogad līdz aptuveni 3% nākamajos divos gados. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai pasaulē, eksports atsāks augt un veicinās pašlaik tik vārgo investīciju aktivitāti. Tomēr galvenais dzinulis joprojām būs mājsaimniecību patēriľš, ko veicinās situācijas uzlabošanās darba tirgū un valsts tēriľu kāpums. Galvenais iekšējais risks ir mājokļu tirgus attīstība un augošas

Ekonomikas izaugsme Baltijas jūras reģionā, %

2001-2011.gg. vidējais 2012 2013p 2014p 2015p

Dānija 0.7 -0.5 0.4 1.7 1.9

Igaunija 4.3 3.2 1.6 3.8 4.2

Somija 1.9 -0.2 -0.6 1.0 1.8

Vācija 1.2 0.7 0.5 1.9 2.0

Latvija 4.1 5.6 4.3 4.3 4.2

Lietuva 4.8 3.6 4.0 4.0 4.5

Norvēģija 1.5 3.1 1.7 2.0 2.0

Polija 4.0 1.8 1.3 2.4 2.7

Krievija 4.9 3.4 1.3 2.8 2.8

Zviedrija 2.3 0.7 1.1 3.2 2.9

Baltijas jūras reģions (2012.g. pirktspējas paritātes svari) 3.0 1.9 1.0 2.4 2.4

Av ots:Pasaules banka, Swedbank prognozes (Swedbank ekonomikas apskats, 2013.g. oktobris)

Zviedrija: izaugsme

iesakņojas, jāuzmana

mājsaimniecību parādi

… bet pakāpeniski tā

kļūs spējāka



mājsaimniecību parādsaistības. Šī problēma jau labu laiku kā ir apzināta, taču rast atbilstošu politikas risinājumu ir sarežģīti.

Pēc dziļas recesijas un stingriem taupības pasākumiem, makroekonomiskā stabilitāte tika atjaunota un izaugsme Baltijas valstīs atsākās jau 2009.gadā. Krīzes noskaľojums jau sen kā pagājis un dienas kārtībā atgriezušies parastie biznesa cikla dinamikas jautājumi. Eksporta un investīciju aktivitāte pēdējā gada laikā bijusi zema dēļ vāja ārējā pieprasījuma, un šobrīd galvenais izaugsmes virzītājspēks atkal ir patēriľš. Tomēr visu triju Baltijas valstu attīstības modeļa pamatā ir uz eksportu balstīta izaugsme. Eksports un investīcijas augs līdz ar situācijas uzlabošanos pasaules ekonomikā, un gaidāms, ka IKP augs par aptuveni 4% 2014.–2015.gadā. Igaunijas temps nākošgad varētu būt zemāks, jo tā tikai atgūstas no gada sākumā piedzīvotās recesijas. Galvenais šī brīža uzdevums ir līdzsvarot algu un ražīguma kāpumu, lai neapdraudētu konkurētspēju – Igaunijas darba tirgus jau ir uzkarsis, un tuvāko pāris gadu perspektīvā tas draud arī Latvijai un Lietuvai.

Baltijas jūras reģions iegūs no ciešākas savstarpējās sadarbības Lielu daļu reģiona izaugsmes nosaka ārējā tirdzniecība. 2012.gadā reģiona tekošā konta pārpalikums bija 5.4% no IKP. Un tas nav tikai tāpēc, ka Vācijas tekošā konta pārpalikums ir 7% no IKP – arī Krievijā, Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā tekošā konta pārpalikums bija robežās no 3.5% līdz 14.3% no to IKP. Pārējās piecās valstīs deficīti ir nelieli, kas mērāmi mazos viencipara skaitļos un tos rada galvenokārt nepieciešamība pēc investīcijām. Mazākajās valstīs reģiona valstu savstarpējā tirdzniecība veido lielāko daļu no to ārējās tirdzniecības plūsmām, piemēram, 2012.gadā Igaunijai un Latvijai tirdzniecība ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm veidoja 68% no to kopējā preču ārējās tirdzniecības apgrozījuma (Lietuvai 64%). Vācijai tirdzniecības īpatsvars ar pārējām reģiona valstīm bija vismazākais, proti, 14%. Reģiona valstu savstarpējā atkarība ir liela, tāpat mazāko valstu uzľēmumi kā apakšuzľēmēji ir integrēti ar lielāku valstu uzľēmumiem. Cieša integrācija redzama ārvalstu tiešo investīciju plūsmās – Baltijas valstīm aptuveni puse no investīcijām nākušas no pārējām reģiona valstīm (Zviedrijai šis rādītājs ir 18%). Daudzos gadījumos Baltijas jūras reģiona valstis viena otrai ir labākie draugi.

Reģiona ekonomikas ir ļoti atvērtas ārējai tirdzniecībai, kas padara tās jutīgas pret pasaules pieprasījuma vājināšanos. Taču tajā pat laikā pasaules ekonomikas izaugsmes periodos tās var baudīt spējāku izaugsmi, ja to konkurētpēja ir laba. Reģiona konkurētspēja viennozīmīgi var tikai iegūt, reģiona valstīm ciešāk integrējoties savstarpēji, izmantojot specializācijas, izmaksu un risku diversifikācijas priekšrocības. Lai to īstenotu, nepieciešama augsta un savstarpēji līdzvērtīga strukturālā (t.i., tiesiskā un uzľēmējdarbības attīstībai svarīga institucionālā) ietvara kvalitāte.

Baltijas jūras reģiona indeksa rezultāti norāda uz ambīciju trūkumu; lai stiprinātu izaugsmi, nepieciešams paātrināt reformas Kopš 2010.gada Swedbank publicē Baltijas jūras reģiona konkurētspējas un ekonomiku strukturālās kvalitātes novērtējumu (proti, institūciju un uzľēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, kas ietekmē uzľēmēju izmaksas, t.sk. likuma vara), ko saucam par Baltijas jūras reģiona indeksu. Reģiona valstis ir novērtētas atbilstoši to pozīcijai savā starpā un attiecībā pret pārējām pasaules valstīm. Indeksā esam iekļāvuši desmit jomas un katrā jomā ir vairāki noteicošie faktori. Šo faktoru uzskaitījums neietver visus aspektus, taču tas kalpo kā labs kvalitātes indikators salīdzinājumā ar pārējo pasauli. Valstis ir novērtētas skalā no 0 līdz 10, kur reitings, piemēram, no 9 līdz 10 nozīmē, ka attiecīgajā jomā šī valsts ir starp 10% pasaules valstu, kas uzrāda vislabāko sniegumu. Valsts indekss ir vidējais visu desmit jomu rādītājs. Reģiona indekss ir vidējais reģiona valstu indekss. Indekss ļauj novērtēt valsts situāciju gan salīdzinājumā ar citām valstīm, gan minētajās desmit jomās, kā arī aplūkot attīstību laika gaitā.

Ja visas valstis attīstās vienādā tempā, indekss un valsts reitings nemainās, jo indekss mēra progresu salīdzinājumā ar pārējām pasaules valstīm. Izmaiľas starp valstīm liecina, vai konkrētā valsts ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Indekss lēni reaģē uz politikas izmaiľām, jo (i) reformu īstenošana prasa laiku, un (ii) mērījumos ir zināma laika nobīde, jo starptautiski salīdzināmu datu apkopošana prasa laiku un indeksu vērtības, kas publicētas, piemēram, 2009.gadā, balstās uz mērījumiem, kas veikti 2008. vai pat 2007.gadā.

Baltijas valstis:

jāuzmana darba tirgus

uzkaršana

Baltijas jūras reģiona

valstis ir cieši saistītas…

… un konkurētspēju

var uzlabot, šo saikni

vēl vairāk nostiprinot



Šogad reģionā visaugstākais reitings ir Somijai, tai seko pārējās Ziemeļvalstis un Vācija. Šo piecu valstu reitingi ievērojami pārsniedz reģiona vidējo līmeni. Šajās valstīs ir arī reģionā augstākie ienākumi uz iedzīvotāju. Igaunijas reitings ir reģiona vidējā līmenī, ievērojami apsteidzot Latviju, Lietuvu un Poliju, kamēr Krievijas reitings ir viszemākais un tai reformas ir visakūtāk nepieciešamākās.

Salīdzinot ar pērno gadu, reģiona indekss nav mainījies (7.3). Proti, reģions ir turējis līdzi pasaulei, bet nav spējis spert izšķirošus soļus, lai būtiski uzlabotu strukturālo kvalitāti. Baltijas jūras reģiona indekss ir augstāks nekā ES28 (7.0) un Ķīnai (5.9), taču zemāks par ASV (8.6). Aplūkojot atsevišķas reģiona valstis, ASV apsteidz Somija (9.0), Norvēģija (8.8) un Zviedrija (8.7), un ļoti tuvu tai seko Dānija (8.4) un Vācija (8.2).

Salīdzinot ar pērno gadu, Dānijas un Polijas reitingi ir nedaudz pasliktinājušies, kamēr Krievijas un Vācijas reitingi nedaudz uzlabojušies; pārējo valstu indeksos būtiskas izmaiľas nav notikušas. Lielākais kāpums pērn bijis Krievijas indeksam, taču no ļoti zema līmeľa.

Aplūkojot visu kopš 2009.gada pieejamo Baltijas jūras reģiona indeksa dinamiku, iezīmējas vairākas tendences, kuras var nepamanīt, skatoties vien uz ikgadējām svārstībām. Proti, Zviedrija un Dānija reģiona valstu rangā no pirmās un otrās vietas piecu gadu laikā noslīdējušas uz trešo un ceturto vietu. Somija, gluži pretēji, dēļ straujiem uzlabojumiem nodokļu politikas, finanšu tirgu un loģistikas jomās, pacēlusies no ceturtās uz pirmo vietu. Piecu gadu laikā rangu tabulā ievērojami pakāpusies arī Polija un Krievija. Polija uzstājīgi uzlabojusi infrastruktūru, uzľēmējdarbības vidi un nodokļu politiku. No valstu dinamikas, redzams, ka apjomīgākos uzlabojumus veikušas valstis ar zemākajiem reitingiem, kamēr pārējo valstu ambīciju līmenis ir bijis krietni piezemētāks. Diemžēl, Baltijas valstis nav spējušas veikt būtiskus uzlabojumus – tās ir turējušas līdzi citām valstīm, bet pretstatā Polijai un Krievijai nav pārspējušas citas valstis un kāpušas reitingu skalā. Baltijas valstis piedzīvoja dziļu recesiju, un lielākā uzmanība, šķiet, tikusi pievērsta makro stabilitātes atgūšanai, kamēr mikro līmeľa strukturālās reformas, saľēmušas nepietekamu vērību. Tas bremzēs izaugsmi, tāpēc šiem jautājumiem jāpievēršas nekavējoties.

Baltijas jūras reģiona stiprās pozīcijas ir izglītība (8.6) un pārvaldība (8.0). Izglītības reitingā Somija ieľem pirmo vietu pasaulē, taču arī pārējām reģiona valstīm ir labi rādītāji, t.i., izglītība ir visa reģiona stiprā puse. Pārvaldība ir īpaši spēcīga Ziemeļvalstīs un Vācijā (visas ir 10% pasaules labāko vidū), un arī pārējām valstīm ir diezgan labs sniegums, jo visas ir 30% pasaules spēcīgāko valstu vidū. Izľēmums ir Krievija, kuras reitings pārvaldības jomā ir vien par mata tiesu virs 20% pasaules valstu ar sliktāko pārvaldības kvalitāti. Reģiona sniegums inovāciju jomā ir diezgan labs (7.7), bet tas viennozīmīgi var būt labāks, ľemot vērā reģiona kopumā augsto izglītības kvalitāti. Vislielākie uzlabojumi inovāciju jomā nepieciešami Latvijā, Lietuvā, Polijā un Krievijā. Šīm valstīm nepieciešamas krietni vairāk investēt pētniecībā un attīstībā, videi jākļūst inovācijām labvēlīgākai, piemēram, atvieglojot patentu reģistrāciju, veicinot zinātnieku un uzľēmēju sadarbību.

9.0 8.8 8.7 8.4 8.2

7.3 7.3

6.3 6.1 6.1

4.4

0

2

4

6

8

10

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss 2013 - salīdzinājumā ar pārējām pasaules valstīm (10 - augstākais reitings, 0 zemākais)

(t-4) (t-3) (t-2) (t-1) Latest available (t)

Avots: Swedbank

No kreisās puses uz labo, (t-4) līdz jaunākajiem datiem (t)

Baltijas jūras reģions ir 30% pasaules konkurētspējīgāko vidū – tāpat kā pērn

Ambīciju trūkums:

Zviedrijas indekss

samazinājies, bet

Baltijas valstīm to

uzlabot nav izdevies

Reģiona stiprās puses ir

izglītība un pārvaldība



Vissliktāk reģionam veicas tādās jomās kā ārējā tirdzniecība (6.2), nodokļu politika (6.6) un finanšu tirgi (6.6). Daļai finanšu tirgu problēmu ir ciklisks raksturs (piemēram, Dānijas bankas), taču daudzu problēmu pamatā ir bankām alternatīvu finanšu starpnieku trūkums un alternatīvu tirgu seklums. Noteikti ir jāuzlabo arī uzľēmējdarbības joma (7.2) – pat reģiona divas augstāk novērtētās valstis tik tikko spēj iespraukties 18% labāko pasaules valstu vidū. Tomēr reģiona rādītājus visvairāk pasliktina atšķirīgā institucionālā kvalitāte valstu starpā. Tajā pat laikā šeit slēpjas visplašākās iespējas izaugsmes un ienākumu palielināšanai, ja šīs vājās jomas tiek uzlabotas. Šajā ziľā galvenie uzlabojumi nepieciešami Krievijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā. Piemēram, Krievija ar milzīgu atrāvienu atpaliek no jebkuras citas reģiona valsts pārvaldības, ārējās tirdzniecības, loģistikas un infrastruktūras jomā. Ir acīmredzams, ka Krievija pēc daudziem parametriem būtiski atšķiras no pārējā reģiona; daudzos gadījumos tā ir pavisam cita kvalitāte un pavisam cits risks. Ja Krievijā uzlabotu strukturālo kvalitāti un konkurētspēju, strauji uzlabotos arī visa reģiona spēja izveidot dinamiskāku un produktīvāku uzľēmējdarbības vidi.

Galvenais izaugsmes avots novājinātas pasaules ekonomikas apstākļos ir konkurētspēja. Daudzas valstis turpina drastiski samazināt darbaspēka izmaksas, kamēr Baltijas jūras reģionā tās atkal aug. Vairākas ilgtermiľa tendences, piemēram, iedzīvotāju novecošanās un skaita samazināšanās, nostāda reģionu neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citām valstīm. Vienīgais ilgtspējīgais risinājums kā turpināt uzlabot izaugsmi un ienākumus ir celt ražīgumu, bet tam nepieciešamas investīcijas. Reģiona spēks slēpjas tā institucionālajā kvalitātē un izglītotajā darbaspēkā. Arī politiķi būtu ieguvēji – gan vidējā, gan ilgtermiľā – īstenojot reformas, kas uzlabo vidi, rada dinamisks pamats ekonomiskajai aktivitātei, jaunu uzľēmumu izveidei, idejām un kapitāla piesaistei, un ļauj gūt peļľu. Un nav laika gaidīt. Kā to skaidri rāda Baltijas jūras reģiona indekss – lai apsteigtu citus, jārīkojas ātrāk par tiem.

Mārtiņš Kazāks

7.3 7.2 7.5

6.6 6.66.2

8.68.0

7.4 7.5 7.7

0

2

4

6

8

10

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) 2013

Reģiona vidējais Ausgtākais ZemākaisAvots:Swedbank

Vislielākās izaugsmes

iespējas paver

strukturālās kvalitātes

uzlabojumi Krievijā,

Polijā un Baltijas valstīs



Latvija: panākumu atslēga ir ražīgums Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un ekonomika ir stabili izaugsmes posmā.

Trūkst reformu ambīciju, Baltijas jūras reģiona indekss nav uzlabojies, strukturālā

kvalitāte joprojām ir zem reģiona vidējā līmeņa. Ir jāpaātrina plašas reformas ar mērķi

veicināt ražīguma kāpumu un mazināt darba tirgus uzkaršanas riskus, jāreformē

izglītība un jāuzlabo tās saikne ar inovācijām, jāveido paredzama nodokļu politika.

Biznesa cikls: izaugsme turpinās, bet izaicinājumi darba tirgū pieaug Krīzes noskaľojums Latvijā ir pagājis – iekšzemes kopprodukts (IKP) aug jau trīs gadus, tā kāpums ir bijis plašs un diezgan stabils, un pēdējā laikā arvien vairāk atspoguļojies arī darba tirgū, samazinoties bezdarbam un augot algām. Makro ciparos jau labu laiku redzamā atgūšanās beidzot jūtama arī individuālā līmenī. Izzudušas pirmskrīzes nelīdzsvarotības, t.sk., milzīgais tekošā konta deficīts. Lai gan IKP joprojām ir aptuveni 10% zem burbuļa laikā sasniegtā 2007.gada maksimuma, eksports un darba ražīgums jau ievērojami pārsniedz tā laika līmeni. Atbilstību Māstrihtas kritērijiem un ekonomikas ilgtspēju šogad apstiprināja Eiropas Centrālā Bankā un Eiropas Komisija, un Latvija tika uzaicināta pievienoties eirozonai, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.

Latvijas ekonomika šobrīd jau stabili ir izaugsmes posmā, un politikas veidotāju un uzľēmēju retorika un rīcība mainījusies, krīzes pārvaldības vietā pievēršoties parastajiem biznesa cikla dinamikas jautājumiem. Ekonomikas atgūšanās sākās jau 2009.gada nogalē, vispirms augot eksportam, un vēlāk arī iekšzemes pieprasījumam. IKP pieaugums 2011.-2012.gadā sasniedza aptuveni 5% gadā; šogad un nākamajos pāris gados izaugsmi prognozējam mazliet virs 4% gadā. Vājais pieprasījums ārējos tirgos šogad ir piebremzējis eksporta un investīciju kāpumu, un īslaicīgi par galveno izaugsmes virzītājspēku ir kļuvis mājsaimniecību patēriľš. Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai Eiropā, 2014.-2015.gadā Latvijas eksports un investīcijas atkal augs straujāk nekā mājsaimniecību patēriľš. Patēriľa pieaugums joprojām būs noturīgs un spēcīgs, taču ekonomikas izaugsmes modeļa pamatā arvien būs eksports.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugumam seko jaunas darbavietas un algu kāpums. Darba meklētāju īpatsvars ir sarucis no aptuveni 20% 2010.gada sākumā līdz 11.8% šī gada 3.ceturksnī. Galvenajos aktivitātes centros, īpaši Rīgā, bezdarbs ir zemāks. Uzľēmēji arvien skaļāk pauž bažas par kvalificēta darbaspēka pieejamību, bet līdz šim plaša un apjomīga nelīdzsvarotība nav izveidojusies. Lai gan vienības darbaspēka izmaksas

2 tomēr ir sākušas

lēnām kāpt, algu un ražīguma pieaugums līdz šim ir bijis samērā līdzsvarots. Izmaksu konkurētspēja joprojām ir laba, ko apliecina arī eksporta tirgus daļu kāpums.

Bet izaicinājumi darba tirgū nākamo divu trīs gadu laikā pieaugs. Mūsuprāt, 2015.gadā darba meklētāju īpatsvars jau pastāvīgi būs nokrities zem 10% atzīmes, proti, zem aptuvena līmeľa, kad spiediens paaugstināt algas varētu kļūt arvien jūtamāks. Sarūkot bezdarbam, darbaspēka prasmju un/vai atrašanās vietu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība augs, tā stiprinot darbinieku iespējas pieprasīt algu palielinājumu. Tas jau notiek Igaunijā. Algu kāpums pats par sevi, protams, nav problēma (tas ir nepieciešams, lai paaugstinātu dzīves līmeni un mazinātu emigrāciju), bet par tādu var kļūt, ja ražīguma kāpums tam netiek līdzi. Uzľēmumi var pielāgoties darbaspēka izmaksu kāpumam, ceļot gatavās produkcijas cenas un/vai samazinot peļľas maržas. Šāda rīcība var atlikt problēmu, bet abi minētie pasākumi, visticamāk, tomēr samazinās konkurētspēju un izaugsmi – pirmais dēļ izmaksu kāpuma, bet otrais dēļ mazākas pelnītspējas un tāpēc mazākas spējas investēt.

2 Izmaksas, kas nepieciešamas, lai saražotu vienu produkcijas vienību

Ekonomikas rādītāji 2001-2011 2012 2013p 2014p 2015p

IKP uz vienu iedz., PPP (2012): Reālā IKP izaugsme, % 4.1 5.0 4.3 4.3 4.2

62% no ES28 Patēriľa cenu vidējā inflācija, % 5.4 2.3 0.1 2.8 2.8

Nākamās Saeimas vēlēšanas: Darba meklētāju īpatsvars, % 11.7 15.0 11.5 10.5 9.5

2014.gada 4.oktobris Vidējās bruto nominālās algas izaugsme, % 11.4 3.7 4.3 5.2 6.0

Nākamās pašvaldību vēlēšanas: Tekošā konta bilance, % no IKP -9.1 -2.5 -1.4 -2.3 -2.9

2017.gada 3.jūnijs Vispārējās valdības budžeta bilance, % no IKP -3.1 -1.3 -1.5 -0.9 -0.7

Av ots: Eurostat, CSP, Swedbank

Plaša un noturīga

ekonomikas

izaugsme…

Darba tirgus uzsilšana

rada riskus nākotnes

konkurētspējai

… līdztekus ar

nodarbinātības un algu

pieaugumu



Ilgtspējīga ienākumu konverģence būs atkarīga no ražīguma kāpināšanas Tāpēc ražīguma kāpumam ir izšķiroša nozīme. Uzľēmumi ir paveikuši milzīgu darbu, bet tas ir nebeidzams process. Apstrādes rūpniecībā jaudu noslodze ir augsta. Bet pēdējā gada laikā investīciju aktivitāte ir noplakusi un kredītsaistību apjoms turpinājis mazināties. Taču bez pienācīgām investīcijām ražošanas jaudās un produktu/ pakalpojumu attīstībā ražīguma pieaugums, visticamāk, būs visai bikls. Lai gan pašreizējā investīciju piebremzēšanās lielā mērā ir dēļ vāja ārējā pieprasījuma un saasinātām bažām par ekonomisko situāciju pasaulē, tomēr daudzos gadījumos uzľēmumi jau ir padarījuši lielāko daļu no tā, kas iespējams pašu spēkiem, un ir nepieciešams politikas veidotāju atbalsts – proti, ražīguma pieauguma veicināšanai nepieciešamas sistēmiskas strukturālās reformas.

Pēdējo pāris gadu laikā ES izaugsme ir bijusi vārga, un Latvijas IKP kāpumam pārsniedzot 4% gadā, ienākumu plaisa ar ES vidējo līmeni ir diezgan strauji mazinājusies. Pērn Latvijas IKP uz iedzīvotāju pakāpās līdz 62% no ES vidējā līmeľa (pēc pirktspējas paritātes), iepretim ar 58% 2008.gadā (kas bija pirmskrīzes maksimums). Ja Latvijas izaugsme nekļūs spējāka, Eiropas ekonomikai atveseļojoties, izaugsmes tempu atšķirības saruks. Bez ražīguma kāpumu atbalstošām reformām ienākumi, visticamāk, augs gausi (atcerieties reformu trūkumu Portugālē un tam sekojošu stagnāciju iepriekšējās desmitgades sākumā!) un izlīdzināšanās ar attīstītākām valstīm kļūs lēnāka. Tas rada risku, ka, līdz ar ekonomikas atgūšanos un augošu darbaspēka pieprasījumu Eiropā, augs emigrācija, samazinot Latvijas darbaspēku un izaugsmes potenciālu.

Politiskais cikls mazina reformu ambīcijas Ātra, izlēmīga un plaša reformu īstenošana tuvākajā laikā ir problemātiska ne tikai tāpēc, ka ekonomika aug un spiediens uzlabot strukturālas lietas tāpēc ir kļuvis it kā vājāks, bet arī dēļ politiskā cikla. Gatavojoties šī gada jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām, politikas veidotāju reformu ambīcijas manāmi noplaka. Reformu centieni nekļūst manāmi spēcīgāki, arī pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Par reformām tiek daudz un plaši diskutēts, bet to īstenošana klibo. Reformas rada pretestību, un pirms vēlēšanām neviens nevēlas šūpot laivu. 2014.gada budžets ievēro fiskālās atbildības un piesardzības principus, bet tas ir visai skops attiecībā uz reformām. Premjerministra Valda Dombrovska lēmums atkāpties no amata 27.novembrī nozīmē, ka ir jāizveido jaunā valdība, kas vēl vairāk novērš uzmanību no strukturālo reformu īstenošanas.

Daudzos gadījumos reformas var īstenot tikai mainot valsts un pašvaldību budžetu naudas plūsmas un finansēšanas mehānismus. Tā kā 2015.gada budžets tiks gatavots pirms vēlēšanām, tas būs skops reformu ziľā. Tā kā jaunā Saeima uzsāks darbu vien novembrī, 2015.gadam tā vairs nepagūs sagatavot pilnīgi jaunu un reformu ziľā drosmīgāku budžetu. Līdz ar to reformām iespēju logs varētu pavērties vien 2015.gadā, bet īstenot tās varētu vien 2016.gada budžetā. Ja tā, tiks zaudēts laiks un tad jau būs daudz grūtāk, piemēram, risināt darba tirgus izaicinājumus.

Makro stabilitāte, bet strukturālu uzlabojumu trūkums bremzēs izaugsmi Nudien nav tā, ka politikas pusē nekas netiek darīts. Lielākie panākumi sasniegti, stabilizējot makroekonomisko situāciju. Tas ļāva, piemēram, samazināt stresu finanšu tirgos, uzlabot valsts kredītreitingu, stabilizēt banku sistēmu, uzlabot kredītu pieejamību, palielināt eksporta jaudas. Makroekonomiskā stabilitāte ir izaugsmes pamats, bet ražīguma palielināšana ļoti lielā mērā ir atkarīga arī no ekonomikas strukturālās kvalitātes (proti, institucionālās un uzľēmējdarbības vides kvalitātes un efektivitātes, kas ietekmē uzľēmēju izmaksas, t.sk. likuma vara). Arī šajā jomā darīts ir diezgan daudz, bet tomēr nepietiekoši – mūsu veidotais Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) rāda, ka Latvija vien spējusi turēt līdzi konkurentiem, bet nav spējusi to darīt ātrāk un kvalitatīvāk, un savu vietu reitingā nav spējusi uzlabot.

30

40

50

60

70

1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011

IKP uz vienu iedzīvotāju un darba ražīgums, % no ES28 (pēc pirktspējas paritātes )

IKP uz vienu iedzīvotāju

Darba ražīgums*

Avots: Eurostat

*Pārrāvums nodarbinātības datos 2011.gadā, agrāki dati

vēl nav koriģēti atbilstoši

tautas skaitīšanas rezultātiem

Ražīgums ir atslēga

konkurētspējas

paaugstināšanai un

ienākumu kāpumam, …

… bet politiskais cikls

mazina spēju īstenot

reformas

Ekonomiskā politika

galvenokārt bijusi

vērsta uz makro

stabilitātes

sasniegšanu



Saskaľā ar BSI novērtējumu Latvija ir 39% to pasaules valstu vidū, kas uzrāda vislabākos strukturālās kvalitātes rādītājus. Jaunākais Latvijas BSI mērījums (6.1) ir tāds pats kā pērn. Kā iepriekš, Latviju apsteidz tās tuvākie kaimiľi – Lietuva (6.3) un Igaunija (7.3). Latvijas indekss ir zem visa Baltijas jūras reģiona vidējā līmeľa (7.3). Latvija ļoti daudz atpaliek no Somijas (9.0), kurai Baltijas jūras reģionā ir vislabākie rezultāti. Latvijas indekss ir labāks vienīgi par Krievijas indeksu (4.4), jo Latvijas līmeni jau ir sasniegusi arī Polija (6.1). Nevienā no 10 BSI apakšindeksiem Latvijas rezultāts nepārsniedz reģiona vidējo. Tiesa, daži jau veiktie uzlabojumi/ reformas vēl neatspoguļojās indeksā mērījumu laika nobīdes dēļ, t.sk., nesen samazinātie darbaspēka nodokļi, un Latvijas patiesais šī brīža reitings it kā varētu būt mazliet labāks. Bet tas pats attiecas arī uz citām valstīm un krasas pārmaiľas reitingā visticamāk tas neienestu.

Ikgadējām svārstībām var būt īslaicīgs raksturs, tāpēc tendences jāizvērtē vairāku gadu garumā. BSI dati pieejami kopš 2009.gada, tāpēc salīdzināsim: (i) dinamiku no 2009. līdz 2013.gadam, un (ii) 2013.gadu pret reģiona vidējiem rādītājiem. Tā kā 2009.gada indekss datu pieejamības laika nobīdes dēļ balstās uz 2008. vai pat 2007.gada datiem, tas ļauj izsekot vides kvalitātes izmaiľām krīzes laikā un pēc tās.

Pirmkārt, Latvijas reitings piecu gadu laikā būtiski nav mainījies. Tas liecina par spēju turēt līdzi pārējai pasaulei reformu centienos, bet ne par spēju krasi uzlabot situāciju un apsteigt konkurentus. Reģiona vidējo indeksu Latvija gandrīz sasniegusi tikai trīs pozīcijās – uzľēmējdarbības, darba tirgus un nodokļu politikas jomās. No šīm jomām vairāk uzlabota tieši uzľēmējdarbības vides kvalitāte, t.i., mazākas izmaksas uzľēmējdarbības uzsākšanai, pilnveidota īpašuma reģistrēšana, būvatļauju saľemšana, maksātnespējas procedūra. Līgumu izpildes rādītāji ir vājinājušies. Uzľēmējdarbības jomas uzlabošana bija mērķtiecīga politika, un īpaši aktīvi tas tika darīts tieši krīzes laikā. Darba tirgus jomas reitings uzlabojies līdz ar darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes un ražīguma kāpumu. Darba tirgus elastība jau tradicionāli ir Latvijas stiprā puse. Nodokļu politikas jomas reitings uzlabojies, pateicoties nesenajam nodokļu samazinājumam, taču arī tāpēc, ka pārējās valstis lēnāk atgūstas no recesijas un līdz ar to vēl nav varējušas atcelt nodokļu palielinājumus, kas recesijas laikā tika ieviesti, lai stabilizētu valstu finanses.

Otrkārt, trīs jomās – loģistikā, infrastruktūrā un ārējā tirdzniecībā – reitings samazinājās. Kopš 2009.gada visdramatiskākais kritums ir loģistikā. Pasliktinājušies starptautisko pārvadājumu rādītāji, kas raksturo kravu savlaicīgu piegādi un pārvadājumu organizāciju. Pārējie rādītāji saglabājuši līdzšinējo līmenī, kamēr muitas darbības efektivitāte ir nedaudz uzlabojusies. Bet konkurenti ir bijuši izveicīgāki un tāpēc viľu reitings ir uzlabojies, bet Latvijas – samazinājies. Infrastruktūrā ir uzlabojumi, bet arī šajā jomā konkurenti ir bijuši naskāki un aizsteigušies priekšā. Vājākais posms ir tirdzniecības un ar transportu saistītā infrastruktūra. Pēdējā laikā valsts aktīvi investē, tomēr plaisa ar konkurentiem joprojām ir liela. Ārējās tirdzniecības joma, kas salīdzina piekļuvi tirgum, robežu pārvaldību un ar to saistīto biznesa vidi, Latvijā nedaudz uzlabojusies pret 2009.gadu, tomēr citas valstis šajā ziľā ir darījušas daudz vairāk.

Treškārt, inovāciju un finanšu tirgu jomas ir ievērojami uzlabojušās, lai gan joprojām ir zem reģiona vidējā līmeľa. Inovāciju rādītājs pieaudzis gan tāpēc, ka Latvija šajā jomā ir pati uzlabojusies, gan tāpēc, ka citās valstīs (recesijas taupības dēļ?) situācija ir pasliktinājusies. Līdzīga situācija vērojama finanšu tirgos, proti, ir uzlabojumi Latvijā (piemēram, labāka riska kapitāla pieejamība), tomēr reitings kāpis arī dēļ situācijas pasliktināšanās citās valstīs (piemēram, kredītu pieejamības ziľā). Vāji attīstītās finanšu tirgu dažādības un seklās likviditātes dēļ šis ir Latvijas zemākais apakšindekss.

Ceturtkārt, gandrīz bez izmaiľām ir pārvaldības un izglītības reitingi, un abi ir zem reģiona vidējā līmeľa. Pārvaldības jomā (t.i.,, korupcijas uztvere, likuma vara, korupcijas kontrole), piemēram, vēl joprojām nav ieviesta gaidītā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma.

0123456789

10

Latvija: Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) 2013

(t-4) (t-3) (t-2) (t-1) Latest available (t) Reģiona vidējais (t)

Avots: Swedbank

No kreisās puses uz labo, (t-4) līdz jaunākajiem datiem (t)

Latvija ir 39% labāko

pasaules valstu vidū, …

Nav ātra un vienkārša

risinājuma – politikas

rīcība nepieciešama

visās jomas

… bet uzņēmējiem

svarīgā institucionālā

vide nav daudz

uzlabojusies



Izglītības jomā pat vērojama neliela lejupejoša tendence. Izglītības reitings ir visaugstākais starp visiem Latvijas apakšindeksiem, taču augsts tas ir visā reģionā, un Latvijai joprojām daudz darāms, lai atpalicību mazinātu. Izglītības jomā Latvijas reitings ir augstāks tikai par Krievijas reitingu, kas jau diezgan strauji tuvojas arī Latvijas līmenim.

Kas darāms straujas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai? Nav ātra un vienkārša risinājuma – uzlabojumi ir nepieciešami visās jomās. Ir viegli zaudēt pamatu zem kājām, ja uzlabojumu temps nav vismaz tikpat ātrs kā konkurentiem. Latvijas ieguvums ir bijusi ātrāka atgūšanas no recesijas, taču šo priekšrocību tā riskē zaudēt līdz ar stabilākas un straujākas izaugsmes atsākšanos citās valstīs. To iespējams novērst, vienīgi neatlaidīgi īstenojot tālākas strukturālās reformas. Lai sasniegtu attīstītāko valstu ienākumu līmeni, ir jāsasniedz arī šo valstu ekonomiku strukturālā kvalitāte.

Mēs neuzskaitīsim detalizētas receptes, jo tās jau daudzkārt formulētas šīs un iepriekšējo valdību stratēģijas dokumentos. Tās vienkārši jāievieš dzīvē. Tā vietā pievēršam uzmanību trim jomām, kas, mūsuprāt, līdz šim nav guvušas pienācīgu uzmanību un ir īpaši svarīgas izaugsmes veicināšanai īsā un vidējā termiľā.

Darba tirgus. Kopš 2001.gada iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 14%, un divas trešdaļas

no šī krituma ir dēļ emigrācijas.3

Vislielākais samazinājums ir 30-44 gadu vecuma grupā un bērniem/jauniešiem. Tas noplicina izaugsmes potenciālu un apdraud sociālās sistēmas ilgtspēju. Atsākoties ekonomikas izaugsmei, atrast darbu ir vieglāk un emigrācijas plūsma ir mazinājusies. Tomēr emigrācija turpināsies – galvenokārt tāpēc, ka ienākumu atšķirība ar attīstītākām valstīm joprojām ir liela. Lai mazinātu emigrāciju un mudinātu aizbraucējus atgriezties, nepieciešams algu kāpums. Labā ziľa ir tāda, ka algas jau aug un turpinās kāpt, ekonomikai augot un uzlabojoties situācijai darba tirgū. Tomēr strukturālā politika atpaliek un ir pieauguši nepamatoti strauja (t.i., straujāka par ražīguma pieaugumu) algu kāpuma riski.

Ļaujot pārkarst darba tirgum, īslaicīgi straujam kāpumam sekos krasa sabremzēšanās un emigrācija. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka algu kāpums ir straujš (lai emigrācija ir mazāka) un ilgtspējīgs (bez krasa kāpuma un krituma), svarīga ir ražīgumu veicinoša strukturālā politika. Tai jāuzlabo arī esošo resursu izmantošana, t.sk., palielinot darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmeni darba tirgū (kas arvien ļoti atpaliek no Ziemeļvalstu rādītājiem), mazinot strukturālo bezdarbu (t.sk., veicinot fizisko mobilitāti, uzlabojot ilgstošo bezdarbnieku motivāciju un prasmes ar pabalstu sistēmas un pārkvalifikācijas programmu palīdzību). Tas ne tikai uzlabos nodarbinātību, bet arī prasmes un ražīgumu. Iedzīvotāju blīvums ir zems, tāpēc infrastruktūra jāuzlabo ap ekonomiskās aktivitātes centriem, kamēr citur atbalsts neizbēgami būs mazāks. Lai izveidotu spēcīgākus reģionus, jāturpina administratīvā reforma. Ražīgumu un ilgtspējīgu izaugsmi var stiprināt piesaistot kvalificētu darbaspēku no citām valstīm, tāpēc svarīga arī uz prasmēm balstīta imigrācijas politika.

Izglītība, zinātne un inovācijas. Ir grūti iedomāties, kā var strauji paaugstināt ražīgumu bez

inovācijām. Latvijas rezultāti radošuma ziľā ir labi, bet realizēt idejas dzīvē tik labi nevedas. Latvija ir to valstu vidū, kas pētniecībā un attīstībā iegulda vismazāk (pašlaik 0.7% no IKP ar mērķi 2020.gadā sasniegt 1.5%; šobrīd ES vidējais ir 2.1%). Zinātnes un inovāciju saikne ir vāja; patentu sistēma nemotivē zinātniekus sadarboties ar uzľēmējiem. Ja pamata, vidējā un arodizglītībā veikts samērā daudz reformu (t.sk., nesen pēc Vācijas parauga iesākts duālās izglītības sistēmas pilotprojekts arodskolās, kas teorētisko izglītību saista cieši ar praktisko izglītību uz vietas uzľēmumos), tad augstākajā izglītībā un zinātnē tādu ir bijis maz. Jomai noteikti vajadzīgs lielāks finansējums, bet tas vien „noplīsušu” sistēmu neglābs – tā jāatver starptautiskai konkurencei, finansējums jāsaista ar starptautiski atzītu kvalitāti, iestāžu skaits jāsamazina (piemēram, Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, kamēr Somijā tādu ir 48 un tās iedzīvotāju skaits ir divas reizes lielāks nekā Latvijā).

Nodokļu politika. Pēdējo gadu galvenā tendence ir samazināt darbaspēka nodokļus. Tas ir

pamatoti, jo darbaspēka izmaksu nodokļu slogs Latvijā ir lielāks nekā kaimiľvalstīs un vidēji ES, turklāt ienākumu nevienlīdzība ir vislielākā visā ES. 2014.gada budžetā un vidēja termiľa budžeta ietvarā nākamajiem trim gadiem paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 22% 2016.gadā, vienlaikus palielinot neapliekamos minimumus, un samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi līdz 34.09% jau 2014.gadā. Ja citi nodokļi netiks palielināti, kopējais nodokļu slogs mazināsies.

Kopējie nodokļu ieľēmumi ir ap 28% no IKP, kas ir trešais zemākais rādītājs ES (vidēji 39%). Lai gan neesam tik pesimistiski kā Finanšu ministrija, kas prognozē, ka pašreizējās politikas rezultātā 2016.gadā nodokļu slogs saruks līdz aptuveni 25% (mūsuprāt, tas būs nedaudz lielāks dēļ biznesa cikla īpatnībām un mazliet straujākas ienākumu legalizācijas), visticamāk, tas būs zem jūtami šī brīža 28%. Tas rada trīs jautājumus.

3 Skatīt Swedbank Analītisko diskusiju „Demogrāfija un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku” (2012. gada oktobris)

https://www.swedbank.lv/analitiskie_materiali/analitiska_diskusija/

Darbaspēka nodokļu

samazinājums ir

pareiza izvēle

Arvien „karstāks”

darba tirgus var

apdraudēt izaugsmi

Stratēģijas jāīsteno,

nevis jāglabā plauktos

Saikne starp izglītību,

zinātni un inovācijām ir

vāja

https://www.swedbank.lv/analitiskie_materiali/analitiska_diskusija/



Pirmkārt, tas ir pretrunā ar Finanšu ministrijas nodokļu politikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķi nodokļu slogam 2016.gadā sasniegt aptuveni 33% no IKP. Kurš ir īstais mērķis, kas un kad tiks darīts, lai to sasniegtu? Otrkārt, arī citas valstis jau mazina un/vai plāno mazināt darbaspēka nodokļus, t.i., pašreizējais nodokļu samazināšanas plāns var nedot cerētos rezultātus un būtiski neuzlabot Latvijas konkurētspēju. Lai straujāk mazinātu darbaspēka nodokļus, nāksies palielināt citus nodokļus vai lēnāk palielināt budžeta izdevumus. Treškārt, vai pašreizējais nodokļu ieľēmumu apjoms budžetā ir pietiekams reformu finansēšanai, ľemot vērā, ka, piemēram, prasības indeksēt pensijas un palielināt algas sabiedriskajā sektorā ar laiku kļūs arvien spēcīgākas?

Kādi ir riski? Pirmkārt, nenoteiktība. Darbaspēka nodokļu samazinājuma struktūra, apmērs un temps, var atšķirties no 2014.gada budžetu pavadošajos likumos iezīmētā. Otrkārt, lai celtu ieľēmumus, var tikt paaugstināti nodokļi, kas var negatīvi ietekmēt aktivitāti un darbavietu radīšanu mazākās nozarēs. Šāda veida riski un lēmumi parādījās jau 2014.gada budžetā. Drīz vien pēc nākamā gada Saeimas vēlēšanām diskusijas par kopējo nodokļu sloga apjomu atsāksies un, visticamāk, tiks pieľemts lēmums par tā palielināšanu.

Kā palielināt nodokļu ieľēmumus? Mūsuprāt galvenais avots ir samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī palielināt ieľēmumus no nekustāmā īpašuma nodokļa mājoklim (ieľēmumu kāpums ļautu straujāk samazināt darbaspēka nodokļus). Nekustāmā īpašuma nodoklim mājoklim ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem nodokļiem: (i) nevar izvairīties; (ii) negatīva ietekme uz ekonomikas konkurētspēju un izaugsmi ir neliela; (iii) palīdz risināt ienākumu nevienlīdzības problēmas. Nekustamā īpašuma un darbaspēka nodokļu izmaiľas jāveic vienlaicīgi un līdz ar atbilstošām izmaiľām pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī izveidojot attiecīgus kompensācijas mehānismus mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, t.sk., pensionāriem (nav algota darba un ir mājoklis). Diemžēl šādas kompleksas izmaiľas ir politiski grūti īstenojamas un krasu pārmaiľu nodokļu struktūrā, visticamāk, nebūs. Grozījumi būs nelieli – t.i., darbaspēka nodokļa slogs mazināsies, bet tas joprojām būs salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar konkurentiem.

Lija Strašuna Mārtiņš Kazāks

Kristilla Skrūzkalne

… palielinot

nenoteiktību un

spiedienu paaugstināt

citus nodokļus

Nodokļu reforma

pareizā virzienā, bet,

visticamāk, pārāk maz

un pārāk lēni

Nodokļu sloga kritums

samazina finansējuma

iespējas reformām, …



Pielikums: Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss 2013 Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss novērtē Baltijas jūras reģiona konkurētspēju un institucionālo attīstību. Reģiona valstis ir novērtētas atbilstoši to pozīcijai savā starpā un attiecībā pret pārējām pasaules valstīm, balstoties uz 10 jomām. Katrā jomā ir vairāki noteicošie faktori. Šo faktoru uzskaitījums neietver visus aspektus, taču kalpo kā labs ekonomikas strukturālās kvalitātes indikators salīdzinājumā ar pārējo pasauli. Valstis ir novērtētas skalā no 0 līdz 10, kur reitings, piemēram, no 9 līdz 10 nozīmē, ka attiecīgajā jomā šī valsts ir starp 10% valstu, kas uzrāda vislabāko sniegumu. Valsts indekss ir vidējais visu desmit jomu rādītājs. Reģiona indekss ir vidējais reģiona valstu indekss. Indekss ļauj novērtēt valsts situāciju gan salīdzinājumā ar citām valstīm, gan minētajās desmit jomās, kā arī aplūkot attīstību laika gaitā.

0

2

4

6

8

10

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss 2013

0

2

4

6

8

10

Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss 2013

(t-4) (t-3) (t-2) (t-1) Jaunākie dati (t)No kreisās puses uz labo, (t-4) līdz jaunākajiem datiem (t)

Swedbank Baltijas jūras reģiona indeksa 2013 saturs un avoti

I Uzņēmējdarbība VI Izglītība

Uzľēmējdarbības uzsākšana Augstākā izglītība un apmācība

Būvniecības atļauju saľemšana Av ots: Global Competitiveness index (Pasaules Ekonomikas Forums)

Īpašuma reģistrēšana VII Pārvaldība

Investoru aizsardzība Korupcijas uztveres indekss

Līgumu izpildīšana Likuma vara

Maksātnespējas procedūra Korupcijas kontrole

Av ots: Doing Business (Pasaules Banka) Av ots: Transparancy International un Pasaules Banka

II Darba tirgus VIII Infrastruktūra

Darba tirgus efektivitāte Vispārējās infrastruktūras kvalitāte

Darba ražīgums Tirdzniecības un transporta infrastruktūra

Darbaspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis Av ots: Global Competitiveness index (Pasaules Ekonomikas Forums) un

Av ots: Pasaules Banka un Global Competitiveness index (Pasaules Ekonomikas Forums) Logistics Performance Index (Pasaules Banka)

III Nodokļu politika IX Loģistika

Nodokļu maksāšana Muitas darbības efektivitāte

(maksājumu skaits, laiks, kopējais nodokļu slogs) Starptautiskie pārvadājumi

Av ots: Doing Business (Pasaules Banka) Loģistikas kompetence

IV Finanšu tirgus Sūtījumu uzskaite&izsekošana

Finansēšana caur vietējo akciju tirgu Piegādes savlaicīgums

Aizdevumu pieejamība Av ots: Logistics Performance Index (Pasaules Banka)

Riska kapitāla pieejamība X Inovācijas

Banku stabilitāte Inovāciju vide (Innovation input)

Vērtspapīru biržu regulējums Inovāciju ieviešana (Innovation output)

Av ots: Global Competitiveness index (Pasaules Ekonomikas Forums) Inovāciju kapacitāte

V Ārējā tirdzniecība Zinātnisko pētniecības institūtu kvalitāte

Piekļuve tirgum Uzľēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai

Robežu pārvaldība Advancētu tehnisko produktu valsts iepirkumi

Uzņēmējdarbības vide Zinātnieku un inženieru pieejamība

Av ots: Enabling trade index (Pasaules Ekonomikas Forums) Av ots: Global Innovation Index (INSEAD) un

Global Competitiveness index (Pasaules Ekonomikas Forums)



0

2

4

6

8

10

I Uzņēmējdarbība

0

2

4

6

8

10

II Darba tirgus

0

2

4

6

8

10

III Nodokļu politika

0

2

4

6

8

10

IV Finanšu tirgus

0

2

4

6

8

10

V Ārējā tirdzniecība

0

2

4

6

8

10

VI Izglītība

0

2

4

6

8

10

VII Pārvaldība

0

2

4

6

8

10

VIII Infrastruktūra

0

2

4

6

8

10

IX Loģistika

0

2

4

6

8

10

X Inovācijas

(t-4) (t-3) (t-2) (t-1) Jaunākie dati (t)No kreisās puses uz labo, (t-4) līdz jaunākajiem datiem (t)



I Uzņēmējdarbība

(t-4) (t-3) (t-2) (t-1)

Jaunākie

dati (t)

Norvēģija 8.2 8.1 8.2 8.5 8.4

Dānija 7.8 8.0 8.1 8.2 8.1

Lietuva 6.8 6.8 7.1 7.1 7.7

Somija 7.7 7.7 7.6 7.7 7.6

Zviedrija 7.5 7.8 7.7 7.6 7.5

Vidējais 6.9 6.9 7.0 7.2 7.2

Latvija 6.1 6.2 7.0 6.9 7.0

Vācija 7.1 7.1 7.0 7.0 7.0

Igaunija 7.1 7.0 6.9 7.0 6.9

Polija 5.2 5.2 5.2 6.0 6.2

Krievija 5.4 5.3 5.4 5.6 5.8

II Darba tirgus

(t-4) (t-3) (t-2) (t-1)

Jaunākie

dati (t)

Zviedrija 8.8 8.9 8.6 8.7 8.9

Norvēģija 9.0 9.0 8.9 8.8 8.9

Dānija 9.1 9.1 9.0 8.9 8.8

Somija 8.5 8.5 8.5 8.6 8.5

Igaunija 7.9 8.2 8.1 8.3 8.4

Vācija 6.9 6.9 7.1 7.4 7.7

Vidējais 7.4 7.4 7.4 7.5 7.5

Latvija 7.0 6.9 6.9 7.4 7.5

Lietuva 6.0 6.0 6.2 6.2 6.1

Krievija 6.2 6.0 5.7 5.4 5.7

Polija 5.0 5.1 5.1 5.3 4.8

III Nodokļu politika (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Dānija 8.2 8.0 8.1 8.1 8.1

Norvēģija 8.1 7.9 7.8 7.8 7.8

Somija 5.6 6.2 7.7 7.5 7.6

Igaunija 7.2 7.2 6.7 6.4 7.1

Zviedrija 6.8 6.8 6.8 6.8 6.7

Vidējais 6.3 6.3 6.4 6.5 6.6

Latvija 6.3 6.1 6.0 6.4 6.4

Lietuva 6.4 6.1 6.2 6.1 6.1

Krievija 5.0 5.1 5.1 6.0 6.1

Vācija 6.1 5.4 5.3 5.7 5.3

Polija 3.1 4.3 4.4 4.7 4.5

IV Finanšu tirgus (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Norvēģija 9.1 9.4 9.6 9.6 9.5

Somija 9.0 9.0 9.1 9.4 9.4

Zviedrija 9.2 9.1 9.4 9.4 9.3

Igaunija 7.2 6.2 6.5 6.7 7.2

Vācija 5.5 5.4 6.2 7.0 7.2

Vidējais 6.3 5.9 6.5 6.5 6.6

Dānija 7.9 6.9 7.5 6.0 5.5

Polija 5.5 5.9 5.8 5.5 5.3

Latvija 2.9 1.8 4.0 4.6 4.7

Lietuva 4.9 3.6 3.7 4.3 4.1

Krievija 2.2 2.0 2.6 2.8 3.9

V Ārējā tirdzniecība (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Norvēģija 9.6 8.9 8.5 8.3 8.2

Zviedrija 9.2 7.4 7.2 7.4 7.6

Dānija 9.4 7.6 7.4 7.5 7.6

Somija 9.4 7.6 7.4 7.5 7.5

Vācija 9.3 7.0 6.6 6.6 6.7

Igaunija 7.2 7.0 6.9 6.8 6.6

Vidējais 7.4 6.3 6.1 6.1 6.2

Polija 5.7 4.5 4.6 5.1 5.6

Lietuva 6.4 6.1 5.8 5.6 5.4

Latvija 6.1 5.8 5.5 5.3 5.2

Krievija 1.4 1.3 1.3 1.2 1.1

VI Izglītība (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Somija 10.0 10.0 10.0 10.0 10.0

Vācija 8.4 8.7 9.6 9.7 9.9

Zviedrija 9.8 9.9 9.9 9.6 9.5

Norvēģija 9.1 9.2 9.0 9.2 9.4

Dānija 9.9 9.9 9.6 9.1 9.1

Vidējais 8.5 8.6 8.6 8.5 8.6

Igaunija 8.4 8.5 8.4 8.3 8.5

Lietuva 7.8 8.2 8.2 8.2 8.2

Polija 8.0 8.2 7.8 7.5 7.6

Latvija 7.4 7.5 7.6 7.1 7.3

Krievija 6.1 6.4 6.3 6.4 6.9

VII Pārvaldība (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Dānija 9.9 9.9 9.9 9.9 9.9

Somija 9.8 9.9 9.9 9.9 9.9

Zviedrija 9.8 9.9 9.9 9.9 9.9

Norvēģija 9.5 9.6 9.7 9.8 9.8

Vācija 9.3 9.3 9.2 9.2 9.3

Igaunija 8.3 8.2 8.3 8.3 8.2

Vidējais 7.8 7.9 7.9 8.0 8.0

Polija 6.7 6.9 7.1 7.4 7.3

Lietuva 6.6 6.8 7.1 7.0 7.0

Latvija 6.9 6.8 6.7 6.7 6.8

Krievija 1.6 1.7 1.6 2.2 2.1

VIII Infrastruktūra (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Somija 9.4 9.5 9.6 9.7 9.7

Vācija 9.8 9.7 9.7 9.7 9.7

Zviedrija 9.4 9.4 9.4 9.2 9.2

Dānija 9.2 9.2 9.5 9.3 9.1

Norvēģija 8.5 8.5 8.2 8.2 8.6

Vidējais 7.4 7.6 7.5 7.3 7.4

Igaunija 7.2 7.3 7.1 6.9 6.9

Lietuva 6.3 6.8 6.4 5.9 5.9

Polija 4.0 4.8 5.6 5.9 5.9

Latvija 6.0 6.6 5.7 5.3 5.6

Krievija 3.9 4.0 3.6 3.4 3.7

IX Loģistika (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Somija 9.1 9.1 9.4 9.8 9.8

Dānija 9.1 9.1 9.4 9.7 9.7

Vācija 9.8 9.8 9.7 9.6 9.6

Zviedrija 9.8 9.8 9.4 9.1 9.1

Norvēģija 9.1 9.2 9.0 8.7 8.7

Polija 7.8 8.2 8.2 8.3 8.3

Vidējais 7.9 8.1 7.8 7.5 7.5

Lietuva 6.7 7.2 6.7 6.3 6.3

Igaunija 6.8 7.1 6.3 5.5 5.5

Latvija 7.4 7.6 6.3 5.0 5.0

Krievija 3.4 3.7 3.6 3.5 3.5

X Innovācijas (t-4) (t-3) (t-2) (t-1) (t)

Somija 9.3 9.6 9.6 9.6 9.6

Zviedrija 9.7 9.8 9.8 9.7 9.5

Vācija 9.1 8.9 8.9 9.0 9.2

Norvēģija 8.7 8.9 8.4 8.6 8.7

Dānija 9.3 9.5 9.2 8.8 8.6

Igaunija 7.0 7.3 7.8 8.1 7.7

Vidējais 7.5 7.7 7.7 7.8 7.7

Lietuva 6.0 6.3 6.0 6.6 6.4

Latvija 4.4 5.1 5.9 6.4 6.1

Polija 5.9 6.1 5.7 6.0 5.6

Krievija 5.5 5.5 5.5 5.2 5.2



Kontaktinformācija:

Makroekonomikas pētījumu daļa

Anna Felländer

[email protected]

Grupas galvenā ekonomiste

Galvenā ekonomiste Zviedrijā

+468 700 99 64

Ott Jalakas

[email protected]

Daļas vadītāja v.i.

+46 8 700 9912

Harald-Magnus Andreassen

[email protected]

Galvenais ekonomists Norvēģijā

+472 311 82 60

Tõnu Mertsina

[email protected]

Galvenais ekonomists Igaunijā

+372 888 75 89

Nerijus Mačiulis

[email protected]

Galvenais ekonomists Lietuvā

+370 5258 22 37

Mārtiņš Kazāks

[email protected] Galvenās ekonomistes vietnieks

Galvenais ekonomists Latvijā

+371 6744 58 59

Magnus Alvesson

[email protected]

Vadošais prognozēšanas speciālists

+468 5859 33 41

Knut Hallberg

[email protected]

Vecākais ekonomists

+468 700 93 17

Jörgen Kennemar

[email protected]


+468 700 98 04

Åke Gustafsson

[email protected]


+468 700 91 45

Anna Breman

[email protected]

Vecākā ekonomiste

+468 700 91 42

Cathrine Danin

[email protected]

Ekonomiste

+468 5859 34 92

Øystein Børsum

[email protected]


+479 950 03 92

Synne Holbæk-Hanssen

[email protected]

Pētījumu asistents

+47 23 23 82 63

Teele Reivik

[email protected]

Ekonomiste

+372 888 79 25

Liis Elmik

[email protected]

Vecākā ekonomiste

+372 888 72 06

Kristilla Skrūzkalne

[email protected]

Ekonomiste

+371 6744 58 44

Lija Strašuna

[email protected]

Vecākā ekonomiste

+371 6744 58 75

Laura Galdikienė

[email protected]

Ekonomiste

+370 5258 22 75

Vaiva Šečkutė

[email protected]

Vecākā ekonomiste

+370 5258 21 56

Stratēģijas daļa

Anders Eklöf

[email protected]

Galvenais FX stratēģis

+468 700 91 38

Jerk Matero

[email protected]

Galvenais IR stratēģis

+468 700 99 76

Hans Gustafson

[email protected]

Galvenais attīstības tirgu stratēģis un ekonomists

+468 700 91 47

mailto:[email protected]





























Macro Research - Baltijas jūras reģiona apskats

Vispārēja atruna

Šo izpētes pārskatu ir sagatavojuši Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas Makroekonomikas pētījumu daļas analītiķi. Makroekonomikas pētījumu daļa sastāv no izpētes struktūrvienībām Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā, un tās atbildībā ir pārskatu sagatavošana par ekonomikas notikumiem globālajā tirgū un vietējos tirgos. Analītiķu apliecinājums Analītiķi, kas atbildīgi par šī pārskata saturu, ar šo apliecina, ka, neņemot vērā iespējamos šeit minētos interešu konfliktus, šajā pārskatā izteiktie viedokļi precīzi atspoguļo attiecīgo analītiķu personīgos un profesionālos uzskatus. Pētījumu pārskati ir neatkarīgi un balstīti tikai uz publiski pieejamu informāciju. Izdevējs, izplatīšana un saņēmēji Šo Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas Makroekonomikas pētījumu daļas pārskatu izdod Swedbank AB (publ) (“Swedbank”) Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas biznesa joma. Swedbank ir pakļauta Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektion) uzraudzībai. Izplatītājs pirms izplatīšanas šajā pārskatā nekādos gadījumos neveic nekādas izmaiņas. Somijā šo pārskatu izplata Swedbank Helsinku filiāle, kuras uzraudzību veic Somijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finanssivalvonta). Norvēģijā šo pārskatu izplata Swedbank Oslo filiāle, kuras uzraudzību veic Norvēģijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finanstilsynet). Igaunijā šo pārskatu izplata Swedbank AS, kuras uzraudzību veic Igaunijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finantsinspektsioon). Lietuvā šo pārskatu izplata Swedbank AB, kuras uzraudzību veic Lietuvas centrālā banka (Lietuvos bankas). Latvijā šo pārskatu izplata Swedbank AS, kuras uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Amerikas Savienotajās Valstīs šo pārskatu izplata Swedbank First Securities LLC (“Swedbank First”), kas uzņemas atbildību par tā saturu. Šis pārskats ir paredzēts izplatīšanai tikai institucionāliem ieguldītājiem. Ja kāds Amerikas Savienoto Valstu ieguldītājs, kas saņem šo pārskatu, vēlas veikt vērtspapīru darījumu, balstoties uz šajā dokumentā izteiktajiem viedokļiem, tas jāveic tikai ar Swedbank First starpniecību. Swedbank First ir ASV brokeris-dīleris, kas reģistrēts Vērtspapīru un biržu komisijā (Securities and Exchange Commission) un ir Finanšu nozares uzraudzības iestādes (Financial Industry Regulatory Authority) biedrs. Swedbank First ir Swedbank grupas sastāvdaļa. Attiecībā uz svarīgu ASV informācijas atklāšanu lūdzam skatīt:

http://www.swedbankfs.com/disclaimer/index.htm. Apvienotajā Karalistē šī informācija ir paredzēta izplatīšanai un adresēta tikai "attiecīgajām personām". Personas, kas nav “attiecīgās personas”, nedrīkst ne rīkoties saskaņā ar šo informāciju, ne paļauties uz to. Ieguldījumi vai ieguldījumu darbības, uz ko attiecas šis dokuments, ir pieejamas tikai “attiecīgajām personām” un tiks veiktas tikai ar “attiecīgajām personām”. „Attiecīgās personas” nozīmē personas: kam ir profesionāla pieredze lietās, kas saistītas ar

ieguldījumiem, uz kuriem attiecas Finanšu reklamēšanas noteikumu (Financial Promotions Order) 19. punkta 5. daļa;

kas atbilst Finanšu reklamēšanas noteikumu 49. punkta 2.

daļas (a) - (d) apakšpunktos minētajam (augstas neto vērtības uzņēmumi, komersanta statusā nereģistrētas asociācijas u.c.);

kas ir personas, kurām likumīgi var adresēt uzaicinājumu vai ierosinājumu iesaistīties ieguldījumu aktivitātēs (2000. gada Finanšu pakalpojumu un tirgus likuma 21. panta izpratnē) saistībā ar jebkādu vērtspapīru emisiju vai pārdošanu.

Atbildības ierobežojumi Visa informācija, tai skaitā faktu paziņojumi, šajā izpētes pārskatā ir iegūta un apkopota labticīgi no avotiem, kas tiek uzskatīti par uzticamiem. Taču Swedbank nesniedz nekādus tiešus vai netiešus apliecinājumus vai garantijas attiecībā uz tā satura pilnību vai precizitāti un tam nevajag uzticēties kā autoritatīvam avotam, un tas nevar aizvietot jūsu pašu veiktu pamatotu, neatkarīgu novērtējumu. Pārskatā paustie viedokļi atspoguļo analītiķu pašreizējos viedokļus, un laika gaitā tie var mainīties. Gadījumā, ja analītiķa viedoklis mainīsies vai par atbildīgo kļūs jauns analītiķis, mēs centīsimies (bet neapņemamies) informēt par šādām izmaiņām, ievērojot piemērojamos noteikumus, likumus, Swedbank iekšējos noteikumus un citus apstākļus. Swedbank neiesaka un neierosina veikt jebkādas rīcības, balstoties uz šo pārskatu. Šis pārskats nav un nav uzskatāms par piedāvājumu pārdot vai ierosinājumu pirkt jebkādus vērtspapīrus. Piemērojamā likumā noteiktajā apjomā Swedbank neuzņemas nekādu atbildību par tiešiem vai netiešiem zaudējumiem saistībā ar šī pārskata izmantošanu. Reproducēšana un izplatīšana Šo materiālu nedrīkst reproducēt bez Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas pārvaldes atļaujas. Šis pārskats nav paredzēts fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir pilsoņi valstī vai kuru mītnes vieta ir valsts, kurā izplatīšana nav atļauta saskaņā ar piemērojamo likumu vai citiem lēmumiem. Sagatavojusi Swedbank Lielo uzņēmumu un iestāžu apkalpošanas pārvalde. Adrese Swedbank LC&I, Swedbank AB (publ), SE-105 34, Stockholm/Stokholma. Biroja adrese: Regeringsgatan 13, Stokholma.

http://www.swedbankfs.com/disclaimer/index.htm

baltijas jūras reģiona apskats€¦ · pasaules ekonomika: „muļļājam tālāk” scenārijs...

Documents