b 10 13_suga_cilveka_evolucija

SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp.POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.

LiteratūraLīga Sausiņa.

Bioloģija vidusskolai 1. daļa. 183-199.lpp.

Dz. Porozova u.c. Bioloģija vidusskolai. 2. daļa (zaļā grāmata)

8-32. lpp.

(ārējā uzbūve),

(iekšējā uzbūve),

(izplatības vieta)

morfoloģiskais

anatomiskais

Sugas kritēriji:

fizioloģiskais (dzīvības procesi),

etoloģiskais (uzvedība),

bioķīmiskais (ķīmiskais sastāvs),

ģenētiskais (hromosomu skaits),

ekoloģiskais

ģeogrāfiskais

(dzīves vide),

Atrodi nosauktajām pazīmēm atbilstošos sugas kritērijus

1.morfoloģiskais2.anatomiskais

A. Šūnas kodolā 46 hromosomasB. Vidējā ķermeņa t036,6 C0

C. plaukstas īkšķis izvietots 900leņķīD. aizkuņģa dziedzeris izstrādā insulīnu, kas glikozi pārvērš glikogēna rezervē

E. galvas smadzeņu lielāko masu veido lielās puslodes

F. pastāvīgi apdzīvo visu Zemi, atskaitot polāros apgabalusG. sazinās ar artikulētu valoduH. būtiski izmaina vidi atbilstoši dzīves prasībām

3.fizioloģiskais

4.etoloģiskais

5.bioķīmiskais

6.ģenētiskais

7.ekoloģiskais

8.ģeogrāfiskais

Diverģence - konverģence

Pazīmju attālināšanās notiek radnieciskiem organismiem pielāgojoties dažādām vidēm

Pazīmju tuvināšanās-neradnieciski organismi vienādos vides apstākļos veido līdzīgus pielāgojumus

Evolūcijas ceļiProgress Regress

Aromorfoze Idioadaptācija Deģenerācija

Fiziomorfoloģiska uzbūves sarežģīšanās

vienkāršošanās, indivīdu skaita samazināšanās, areāla sašaurināšanās.

uzbūves un funkciju komplicēšanās, kas izraisa indivīdu skaita palielināšanās, areāla paplašināšanos.

Savdabīga pielāgošanās šauriem vides apstākļiem

Uzbūves vienkāršošanās galvenokārt pārejot uz parazītisku vai mazkustīgu dzīvesveidu

Slēpjoša krāsa

Slēpjoša forma

Brīdinošā krāsa

Mimikrija

Evolūcijas ceļi: adaptācijaAromorfoze

Idioadaptācija- pielāgošanās

Slēpjoša krāsa

Slēpjoša forma Brīdino

šā krāsa

Mimikrijaneatkarība no ūdensneatkarība no vides t0

Makroevolūcija–rodas augstāk attīstītas klases, tipi Mikroevolūcija –rodas

sugu daudzveidība

pielāgotība ir relatīva

Homologie orgāni var veikt dažādas funkcijas, tomēr tiem ir kopīga izcelsme. Piemēram, ekstremitātes cilvēkam, delfīnam, putnam

http://evolution.berkeley.edu/evolibrary/home.php

Analogie orgāni – orgāni, kuri veic līdzīgas funkcijas, bet to izcelsme ir atšķirīga, veidojušies līdzīga dzīvesveida rezultātā (putna un sikspārņa spārni)


Izlase

Dabiskā izlaseMākslīgā izlase

Process, kura rezultātā vienas sugas iet bojā bet citas saglabājas

Cilvēka darbība

Cīņa par eksistenci

Mainība iedzimtība

Šķirnes

Rodas jaunas sugas Izmirst videi

nepielāgotas sugas

Ar katru gadu palielinās rezistento (pret zālēm izturīgo baktēriju) sugu skaits



http://www.vanderbilt.edu/AnS/english/Clayton/Galapago_finches.gif

Sugu izmiršanaIzmirst videi nepielāgotas sugas Pēdējos 100 gados galvenokārt izmirst saistībā ar cilvēka darbību

Nozīmīgākās dabiski izmirušās sugas

bruņu zivsDodo-dronts Tasmānijas

vilks

Nozīmīgākās iznīcinātās sugas

Jūrasgovs

Sugu veidošanāsĢeogrāfiskā izolācija – populācija sadalās izolētās daļāsĢeogrāfiskā izolācija – populācija sadalās izolētās daļāsBioloģiskā izolācija - neļauj savstarpēji krustotiesBioloģiskā izolācija - neļauj savstarpēji krustoties


Evolūcijas mehānismiPopulāciju un individuāla attīstībaPopulāciju un individuāla attīstībaĢenētiskās izmaiņasĢenētiskās izmaiņas

mutācijasmutācijasgēnu greifs gēnu greifs

Ģenētiskie procesi lielās un mazas populācijāsĢenētiskie procesi lielās un mazas populācijās

PopulācijaPopulācija - - vienas sugas indivīdu kopa, kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju, kur vairojas un ir norobežota no citām tās pašas sugas indivīdu kopām.

Hominīdu evolūcija

Hominīdu evolūcija

Homo habilis (2.0 – 1.6mya)

H. rudolfensis (2.4-1.6mya)

H. erectus (1.9-27kyBP)

H. heidelbergensis (800-100kyBP)

H. neanderthalensis (300-30kyBP)

H. sapiens (130kyBP – present)

Hominīdu evolūcijaHomo ģints evolūcija:

Smadzeņu izmērsStāvus gaitaMedībasUguns iegūšana (H. erectus)Mājokļu celtniecība(H. heidelbergensis)Drēbes (H. neandertalensis)Valoda (Neandertals?)

Homo habilis

Artist’s representation of a Homo habilis band as it might have existed two million years ago.

Smadzenes 612 cm3

Dzīvoja pirms 2.3 - 1.6 milj.g.

Pirmie darba rīki

Izvirzīta seja, uzacu loki

Iespējams gaļēdāji

Iespējams, dzīvoja kokos

Atklāti 1960. g. (Līkijs)

Nerunāja

Homo erectus1891 - Eugene Dubois atklājis Javas salā, atrasti arī Ķīnā, ĀfrikāDzīvojuši pirms 1.9 milj. – 27 000 gadiem994 cm3 smadzeņu tilpums (H. habilis - 612)Ačūlijas darbarīki

Photograph of Nariokotome boy, an early Homo erectus found near Lake Turkana, Kenya.

Homo erectusKāpēc H. erectus bija veiksmīgāki?

Samazinājās dzimumu atšķirības, veidojās noturīgi pāriMazāks ķermeņa apmatojums – gatavoja apģērbu Iemācījās gatavot apģērbu no kažokādām – spēja izdzīvot

aukstumā

Spēja pielāgoties apkārtneiKultūra

Organizētas medībasting Spēja aizsargāties no

plēsoņām Iespējams, prata izmantot

uguni Veidoja apmetnes Gatavoja darbarīkus

Distribution of H. erectus

Homo neanderthalensisAqtklāti Neander ciemā

netālu no Diseldorfas 1856. gadā

Lielas smadzenes - 1,400 cm3

Garš ķermenis, īsākas ekstremitates

Mainījās seja un zobu izvietojums

The skull of the classic Neandertal found in 1908 at La Chapelle-aux-Saints.

Neandertāliešu kultūra

Veidoja apmetnes (netālu no

upēm, izmantoja koku un

ādas)

Uguns – iespējams,

izmantoja uguni rituālos?

Valoda – vai spēja runāt?

Gatavoja darbarīkus

Top: Reconstruction of Neandertal burial from Shanidar caveBottom: Mousterian tools

Kas notika ar neandertāliešiem?H. neanderthalensis dzīvoja vienlaicīgi ar H.

sapiens vismaz 20 000 gadus

Kas notika?

Neandertālieši saplūda ar H. sapiens

H. sapiens nogalināja neandertāliešus

Neandertālieši neizturēja konkurenci ar H.

sapiens

Homo sapiensArhaiskais – pirms

35000 - 100 000 gadiemHomo sapiens vai

Homo sapiens neanderthalensis

Modernais – radies ~ pirms 35000 gadiem, dzīvo līdz mūsdienāmModerna anatomijaHomo sapiens sapiens

Kromanjonas cilvēksKromanjonas cilvēks

Dzīvoja rietumeiropā pirms 35000 - 17000 gadiem

Galvaskausa tilpums 1600 cm3

Nosaukums radies no hoteļa Francijā

Nav atsevišķa suga – ietilpst Homo sapiens

Arhaiskā H. sapiens kultūra Māksla

Atrastas pērles, kokgriezumi, gleznas

Alu gleznojumi Spānijā, Francijā

Sievietes figūras

Veidotas pirms 22000 - 27000 to 22,000 gadiem

Nosauktas par “Venērām”, attēlo sievietes ar platiem gurniem, lielām krūtīm. Iespējams, tika uzskatītas par ideālu auglīgai sievietei.

Arhaiskā H. sapiens kultūra

Alu gleznojumi Dzīvnieku atainojumi Cilvēki izmanto dzīvnieku gaļu un

ādas Rituālie zīmējumi pirms medībām

20000 gadus senas alu gleznas pie Vallon-Pont-d'Arc Dienvidfrancijā (pa kreisi) un Lascaux, Francijas dienvidrietumos

Jaunākais paleolīts – kultūras uzplaukums Pirms 10000 – 40000 gadiem Mājokļi

Pirms 15000 gadiem Ukrainā Daži gatavoti no mamutu

kauliem Koka, ādas apstrāde

Dabarīki asmeņi specializācija savienoti darbarīki bultas

Suņa domestikācija Cilvēki kļuva no medniekiem

par vācējiem.

Pa kreisi: mājoklis no mamuta kauliem

Lejā: darbarīki attīstība

Modernais Homo Sapiens• Reģionālās nepārtrauktības modelis (Milford Wolpoff, UMich) - cilvēki attīstījās lielākā vai mazākā mērā vienlaicīgi visā Vecajā pasaulē.• Ātrās nomaiņas modelis (Chris Stringer, NHM Londona) - cilvēki attīstījās tikai vienu reizi - Āfrikā no H. heidelbergensis senčiem - un pēc tam nokļuvuši visā Vecajā pasaulē.

Cilvēku rasesModernie cilvēki pieder pie vienas sugas, bet

ir izveidojušās rases, kas atšķiras ar ķermeņa daļu proporcijām, melanīna daudzumu acīs, matos un ādā.

Mācību avoti:SAUSIŅA 1.D: 183-199.lpp.POROZOVA 2.D.: 8-32. lpp.http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_10/

default.aspx@tabid=9&id=172.html

Krievu valodā:http://interneturok.ru/ru/school/biology/11-klass

МикроэволюцияМакроэволюцияПроисхождение человека

b 10 13_suga_cilveka_evolucija

Education