Latviete Lienīte Skaraine – pasaules čempione skeitbordā

Ilze Vītola

28. jūlijā Lienīte Skaraine devās uz 2010. gada Pasaules čempionātu slaloma skeitbordā Čehijā, kur kļuva par pasaules čempioni līniju slalomā sieviešu grupā.

Viņa pusfinālā pieveica daudzkārtējo pa-saules čempioni Līnu Krāmeri no ASV, bet finālā vācieti Katrīnu Zeili. „Tā bija smaga cīņa, kura bija jāizcīna jau pusfinālā, tam arī pirms pusfināla emocionāli gatavojos, kas ir devis rezultātu. Beidzot sajutu gan-darījumu par ieguldīto darbu gandrīz 20 gadu garumā. Intensīvie treniņi gada garu-mā ir attaisnojušies, jo esmu labā fiziskajā formā, nekā iepriekš,” tā Lienīte Skaraine izteicās par savu panākumu. Tā ir līdz šim svarīgākā uzvara Lienītes karjerā.

Lienīte Skaraine dzīvo Talsos (Latvija). Ikdienā viņa strādā grāmatvedības jomā. Bet brīvajā laikā nodarbojas ar skeitbordu un ceļošanu.

„Lai nokļūtu tur, kur nekad neesi bijis, ir jāiet pa ceļiem, pa kuriem nekad neesi staigājis!”, ierosina Lienīte informatīvā iz-devuma “Anglo Baltic News” lasītājiem.

Nākamās sacensības, kurās Lienīte Ska-raine plāno piedalīties, ir 22. augustā “Rī-gas kausa” izcīņā. Ginta Gailīša foto

Jau veselu mēnesi Anglijā tirdzniecībā ir „Anglo Baltic News” pirmais izdevums. Paldies par labajiem vārdiem, atsauksmēm un laba vēlējumiem. Protams, neiztikt arī bez kritikas, bet paldies arī par to, jo tas liek paskatīties uz lietām savādāk.

Laikrakstu izveidoju, lai atbalstītu un informētu tautiešus Anglijā par viņu aktuālām tēmām. Mans mērķis vienmēr ir bijis izveidot ko mūsdienīgu, in-teresantu un lietderīgu, kas tautiešiem Anglijā būtu pieejams ilgtermiņā.

Savā universitātē „The University of Northampton” bija iespēja iesaistīties uzņēmējdarbības uzsākšanas programmā un iegūt finansējumu, kuru tad arī nolēmu ieguldīt „Anglo Baltic News” portāla izveidošanā. Sākotnēji projekts tapa kā vaļasprieks, bet tā kā īsā laikā ABN ziņu portāls ir saņēmis pozitīvu lasītāju vērtējumu un ik dienas kļūst arvien populārāks un atpazīstamāks, nolēmu izveidot arī informatīvu izde-vumu latviešiem Anglijā.

Lai tas arī turpmāk būtu aktuāls un saistošs, aicinu arī jūs iesaistīties ABN veidošanā. Uzklausīšu ierosinājumus par tematikām, par to, kas jums šķiet aktuāls un interesants. Kā arī rakstīsim par aktuālo ekonomikas, kultūras un sporta jomā Anglijā un, protams, Latvijā.

Septembra numurā varēsiet iegūt informāciju par mantojuma tiesībām Lielbritānijā - testamentu sagatavošana, reģistrēšana, mantojuma nodoklis un citi aktuāli jautājumi, kas var skart ikvienu no mums. Par fiziskas personas maksātnespēju Lielbritānijā. Kā arī par to, ka Latvijai, Igaunijai ir sava kopīga komercpalāta Lielbritānijā, kur tiks veicināts atbalsts mūsu baltiešu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām, NVO, nozaru profesionāļiem Lielbritānijā. Un, protams, pēc daudzu lasītāju lūguma izklāsts par mācību maksām Anglijas koledžās un augstskolās.

Gaidīsim privātpersonu bezmaksas sludinājumus nākamajam izdevumam līdz 10.septembrim.

Paldies tiem, kas jau ir iegādājušies pirmo “Anglo Baltic News” izdevumu!

Uz sadarbību, ABN redaktore -

Īsziņas par biznesa un ekonomikas aktivitātēm Lielbritānijā

•Bezdarbs Lielbritānijā trīs mēnešos līdz maija beigām ir sa-mazinājies līdz 7,8%, salīdzinot ar 7,9% iepriekšējā trīs mēnešu periodā, informē Lielbritānijas Statistikas birojs.

•Lielbritānijas valdība plāno no 2012. gada atcelt prasību obligāti pensionēties 65 gadu vecumā.

•Lielbritānija bloķēs jebkurus Eiropas Savienības (ES) mēģi-nājumus bloka mērogā ieviest tiešos nodokļus, lai finansētu ES budžetu, 10. augustā nāca klajā AK valsts sekretārs tirdzniecības jautājumos.

•“Halifax” nācis klajā ar ziņu, ka Lielbritānijā mājokļu cenas jūlijā pieaugušas par 0,6%, salī-dzinot ar jūnijā piedzīvoto kritu-mu, kā arī vidējā mājokļa cena jūlijā veidoja 167 425 GBP, kas ir par 16% mazāk salīdzinājumā ar 2007.gada augustā reģistrēto augstāko punktu.

•Šveices pārtikas koncerns “Nestle” ir iegādājusies Lielbritā-nijas uzņēmumu “Vita-flo”, kas ražo pārtikas produktus cilvē-kiem ar iedzimtām vielmaiņas slimībām.

•Pēc Lielbritānijas valdības sniegtās palīdzības, valstij pie-der 41% bankā “Lloyds” un 83% bankā RBS.

•Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika perio-du pirms gada, bankas Barclay’s peļņa pirms nodokļu apmaksas palielinājusies par 44% līdz 3,95 miljardiem GBP. Savukārt ban-kas investīciju struktūrvienības Barclay’s Capital peļņa šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms ga-da, palielinājusies par 31% līdz 2,55 miljardiem GBP.

•Kā ziņo Latvijas db.lv, Ak-tīvākais mazumtirdzniecības segments, kurš šobrīd pasaulē izplešas, ir luksusa preču tirdz-

niecība. Visvairāk starptautisko luksus preču tirgotāju zīmolu var atrast Honkongā (91 % no pē-tījumā iekļautajiem brendiem), kam seko Londona (87 %) un Dubaija (85 %). Desmitniekā ir arī Taipeja, Pekina, Šanhaja un Singapūra.

•Kā ziņo British Airways Me-dia, Britu aviokompānijas “Bri-tish Airways” tīrie zaudējumi 2010. – 2011.finanšu gada pir-majā ceturksnī, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieauguši par 15% un sasniedz 145,8 miljonus eiro, vēsta ārvalstu masu mediji. Paš-laik notiek BA apvienošanās ar Spānijas lidsabiedrību “Iberia SA”. Darījums paredz, ka “British Airways” akcionāriem piederēs 55% apvienotā uzņēmuma ak-ciju, bet 45% piekritīs “Iberia”.

www.anglobalticnews.co.ukSagatavoja mg.iur. Marcis Liors Skadmanis, Lielbritānijas biznesu

un tiesību jautājumos

Ieskats Lielbritānijas darba tiesībāsSaistībā ar lielu iedzīvotāju in-

teresi un vēlmi uzzināt par Lielbri-tānijas darba tiesībām, kuri tika izteikti vairāk kā 58 e-pastos un vēstulēs, ko saņēma Anglo Baltic News, piedāvājam ieskatu Lielbri-tānijas darba tiesībās.

Ieskatam, Lielbritānijā dzīvo vai-rāk nekā 50 000 Latvijas iedzīvotāju, 2009. gadā britu sociālajā sistēmā uz oktobra/septembra mēnesi tika oficiāli reģistrēti 46 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Lielbritānijas iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2009. gadā Lielbritānijā reģistrēti jau-ni 15 835 viesstrādnieki no Latvijas. No Latvijas uz Lielbritāniju strādāt aizbraukušo skaits pēdējos gados ir palielinājies, jo 2007. gadā kopumā tika reģistrēti 8875 viesstrādnieki, sa-vukārt 2008. gadā tie bija jau 10 890. Šā gada pirmajā ceturksnī Lielbritāni-jā reģistrēti jau 3575 jauni viesstrād-nieki no Latvijas un skaitlis pieaug.

Apvienotajā Karalistē, kurā ietilpst Anglija, Velsa, Skotija un Ziemeļīrija, darba tiesības regulē Darba likums un citi saistošie likumi. Bieži vien vies-strādniekus nodarbina ilgāk nekā at-ļauts, viņi saņem minimālu samaksu, arī darba apstākļi mēdz būt visādi.

Piesakoties darbā, darba devējs vēlēsies ievākt ziņas par jums, tas ir dzīvesvietas adrese, Lielbritānijā at-vērts bankas konts, Valsts apdroši-nāšanas numurs (National Insuran-ce Number), ne katru reizi pieprasa - Strādnieku reģistrēšanās shēmas apliecinājumu (Worker’s Registration Scheme).

Ja neesat strādājis Lielbritānijā, bet drīzumā uzsāksiet strādāt, tad jums ir jāpiereģistrējas varas institūcijās. Valdības departamentā, kur reģistrē strādniekus no A8 valstīm, sauc par Home Office (Iekšlietu ministrija).

Nacionālais apdrošināšanas numurs un nodokļi

Kā ziņo Trades Union Congress (TUC), lai strādātu legāli, jums arī nepieciešams nacionālais apdroši-nāšanas (National Insurance) nu-murs. Lai to saņemtu, jums ir jāno-runā vizīte par „identitātes pārbau-des” (Evidence of Identity) vietējā Darba meklētāju centrā (Job Cen-tre). Tā ir valsts iestāde, kas atrodas visās lielākajās mazpilsētās un pil-sētu rajonos. Līdzi jāņem Identitā-tes pierādījums (pase), kā arī aplie-cinājums, ka strādājat. Ja vēlaties būt pašnodarbināta persona, tad jāņem līdzi pase un pierādījumi, ko jūs darīsiet kā pašnodarbinātā per-sona šajā valstī.

Daži darba devēji varētu piedā-vāt darbu, nemaksājot valsts ap-drošināšanu vai nodokli (sistēma pazīstama kā ‘nauda uz rokas’). Tas ir nelikumīgi. Ja viņi pārkāpj šo likumu, sagaidāms, ka tiks pār-kāpti arī citi darba likumi, it sevišķi tie, kas aizsargā darbiniekus. Jums būs ļoti grūti pieprasīt jebkādu jūsu likumīgo tiesību ievērošanu, ja jūs strādājat nelegāli. No šāda veida darba vajadzētu izvairīties. AK katram nodarbinātajam ir na-cionālās apdrošināšanas numurs. To izmanto, lai uzraudzītu sociālās nodrošināšanas iemaksas. Ja pelnāt vairāk nekā 80 mārciņas nedēļā, tad gan jums, gan jūsu darba devējam jāmaksā Nacionālās apdrošināšanas iemaksas. Tas ir sava veida nodoklis. Pretī darbinieki saņem tiesības uz dažādiem sociālās nodrošināšanas pabalstiem.

Jums arī būs jāmaksā ienākuma nodoklis. Maksājamā nodokļa ap-joms atkarīgs no vairākiem fakto-riem. Katram nodarbinātajam AK ir nodokļa kods, pēc kura darba devējs aprēķina, cik liels nodoklis viņam par jums jāmaksā. Ja uzsākat savu pir-mo darbu AK, droši vien jūs sāksiet maksāt “ārkārtējo apdrošināšanas nodokli”, līdz jums piešķirs nodokļa

kodu. Līdz īstā numura piešķiršanai Jums arī var piešķirt pagaidu Nacio-nālo apdrošināšanas numuru.

Ieturējumi un nepamatoti atskaitījumi

Jāatceras, ka darba devēja ietu-rējumi no jūsu algas var būt gan pa-matoti, gan arī prettiesiski.

Nepamatoti atskaitījumi mēdz būt tad, ja darba devējs nav samak-sājis līgumā noteikto vai vispār nav samaksājis, nokavējis algas izmak-su vai nav to maksājis regulāri, nav izmaksājis prēmiju vai samaksu par pasūtījuma izpildi, nav izmaksājis at-vaļinājuma naudu, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, paternitātes pabalstu vai adopcijas pabalstu, vei-cis citus atskaitījumus no algas.

Likums paredz arī pieļaujamos atskaitījumus no algas, ko var veikt darba devējs. Pie tiem pieder no-dokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksas, studiju aizņēmumu at-maksa (ja tāda ir), atskaitījumi sa-skaņā ar tiesas rīkojumu (ja tāds ir), atskaitījumi, par kuriem esat vieno-jies ar darba devēju darba līgumā vai darba noteikumos, citi atskaitī-jumi, par kuru veikšanu esat devis rakstisku atļauju (piemēram, ziedo-jumi arodbiedrībai).

Minimālā algaMinimālās algas apmēru nosaka

likums – katru gadu 1. oktobrī šo summu pārskata. Valsts noteiktā minimālā alga (National Minimum Wage – NMW) ir atkarīga no cilvēka vecuma.

Lielbritānijā pastāv strādājošo kategorija, kuriem darba devējs var nemaksāt valsts noteikto minimālo algu. Tas attiecas uz mācekļiem ve-cumā līdz 19 gadiem, mācekļiem vecumā no 19 gadiem un vairāk, ja šis ir viņu pirmais apmācības gads, studentiem darba praksē, ja viņi strādā šo darbu valsts augstākās vai tālākās izglītību programmas ietvaros un paredzētais nodarbinā-tības periods ir mazāks par vienu gadu, Eiropas Savienības Leonardo da Vinci, Youth in Action, Erasmus programmu dalībniekiem un Come-nius palīgiem, kas strādā Darba un pensiju ministrijas nodarbinātības atjaunošanas programmas ietvaros.

Valsts noteiktās minimālās algas kopsummā nedrīkst

ieskaitīt: •papildu samaksas par virsstun-

dām vai maiņu darbu; •īpašas piemaksas (piemēram,

par īpaši bīstamiem darba apstāk-ļiem vai dzīves dārdzību noteiktos reģionos);

•ar darbu saistīto tēriņu kom-pensācijas summas (piemēram, ce-ļošanas izdevumi);

•darba aprīkojuma izmaksu kompensācijas summas.

Minimālajā algā ieskaita: •pamatalgu (ieskaitot ienākuma

un sociālās apdrošināšanas nodok-ļus);

•prēmijas; •komisijas naudu;Darba likums atļauj noteikt algu

arī par padarītā darba apjomu vai noteiktu uzdevumu izpildīšanu, ne-vis tikai pēc stundu likmes, taču arī šādā gadījumā jānodrošina atlīdzība vismaz par minimālo stundu likmi. Gadās, ka darba devējs atskaita no algas summas par transportu, dar-ba apģērbu, ēdināšanu u.tml. Ja tā notiek, alga pēc šāda atskaitījuma nedrīkst būt mazāka par noteikto minimālo algu. Vienīgais gadījums, kad drīkst atskaitīt no minimālās al-gas – ja dzīvojat darba devēja ap-maksātā mītnē.

Darba laiks un atvaļinājumsPastāv noteikumi par atļauto dar-

ba stundu skaitu nedēļā. Nevienam

nav jāstrādā vairāk par 48 stun-dām, ja vien viņš par to rakstveidā nevienojas ar darba devēju. Toties darbiniekam ir tiesības izmantot pārtraukumu dienas laikā (aptuveni viena stunda – kā tas noteikts darba līgumā) un atpūtas dienas nedēļas laikā. Ikvienam ir tiesības arī uz 20 minūšu atpūtas brīdi, ja darba die-na ir garāka par sešām stundām. Ja esat jaunāks par 18 gadiem, pienā-kas 30 minūšu starpbrīdis pēc 4,5 stundu darba. Regulārs darbs nak-tīs nedrīkst būt ilgāks par astoņām stundām 24 stundu periodā. Nakts strādniekiem pienākas arī bezmak-sas veselības pārbaude.

Lauksaimniecībā strādājošajiem ir īpaši noteikumi. Ja darba līgumā starp darbinieku un darba devē-ju nav panākta vienošanās par 48 stundu pārsniegšanu nedēļā, darba devēja vienpusēja rīcība, palielinot darba stundas, ir likuma pārkā-pums.

Darba likums paredz: ja strādājat piecas dienas nedēļā, jums ir tie-sības gadā saņemt 28 dienas ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Ja atvaļi-nājumu nepiešķir vai arī par to ne-maksā, tas arī ir likuma pārkāpums. Šādā gadījumā gan labāk vispirms konsultēties ar juristu.

Tiesības aiziet no darbaJums ir tiesības aiziet no dar-

ba, ja jūs tajā vairs nevēlaties strādāt. Neviens, tai skaitā darba devējs, nav tiesīgs jūs atturēt. Ja Lielbritānijā neesat nostrādājis nepārtraukti 12 mēnešus un tad maināt darbu, tad atkārtoti jā-iesniedz Darbinieku reģistrācijas shēmā (Worker Registration Sche-me) pieteikums, norādot iepriekš piešķirto reģistrācijas numuru un pievienojot jaunā darba devēja vēstuli, kas apliecina jūsu nodar-binātību Lielbritānijā. Reģistrēties ir nepieciešams, lai darba attiecī-bas ar katru darba devēju būtu li-kumīgas. Savukārt, ja Lielbritānijā esat nostrādājis nepārtraukti 12 mēnešus, tad vairs nav nepiecie-šams reģistrēties.

Darba devējam vai employment agency nav atļauts paturēt jūsu pasi vai jebkādu citu oficiālu dokumen-tu ilgāk par vienu dienu. Ja darba devējs patur pasi bez jūsu rakstiskas piekrišanas, tad tas var būt likuma pārkāpums. Ja darba devējs pēc jūsu pieprasījuma neatdod pasi, tad jāvēršas tiesību aizsargājošās iestā-dēs pēc padoma.

S v a r ī g i !Latvijas pilsonim pēc darba lī-

guma noslēgšanas 30 dienu laikā jāreģistrējas Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas izveidotajā darbinieku reģistrācijas shēmā (Home Office Worker Registration Scheme). In-formāciju par nepieciešamajiem do-kumentiem varat iegūt pa tālr.0114 207 6022 vai mājas lapā internetā: www.workingintheuk.gov.uk

Uzsākot darba attiecības, jāsa-ņem sociālās apdrošināšanas nu-murs NIN (National Insurance Num-ber). NIN ir piesaistīti līdzekļi, kas paver iespējas uz sociālās apdro-šināšanas pabalstiem, piemēram, pensiju. Lai pieteiktos šim numu-ram, sazinieties ar Jobcentre Plus – tālr. 0845 600 0643. Jums būs jāierodas uz interviju, kuras laikā pārbaudīs jūsu identitāti un tiesības strādāt Apvienotajā Karalistē. Uz in-terviju dažkārt jāgaida no viens līdz trīs mēneši.

Strādājot Apvienotajā Karalistē, ir jāmaksā nodokļi. Likmes ir dažā-das (piemēram Ienākuma iedzīvotā-ja nodoklis no 10% līdz 40%), kas atkarīgas no ienākumu līmeņa.

Home Office (Iekšlietu ministri-ja). Reģistrējieties vietnē - www.ukba.homeoffice.gov.uk (angliski un latviski).

Ja persona uzturas ārpus Lat-vijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tad, saskaņā ar Iedzīvotāju reģis-tra likuma 15.panta otro daļu, personai ir pienākums paziņot Pil-sonības un migrācijas lietu pārval-dei par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresi ārvalstī.

Lai paziņotu dzīvesvietas adresi ārvalstī, personai ir jāaizpilda no-teikta parauga iesniegums vai jāuz-raksta iesniegums brīvā formā, tajā norādot datus par sevi vai savu bēr-nu (vārds, uzvārds, personas kods) un adresi ārvalstī. Tāpat dzīvesvietu var reģistrēt arī elektroniski.

Iesniegumu var iesniegt:•klātienē vai nosūtot pa pastu

PMLP teritoriālajās nodaļās;•klātienē vai nosūtot pa pastu

Latvijas diplomātiskajās vai konsulā-rajās pārstāvniecībās ārvalstīs;

•klātienē vai nosūtot pa pastu Latvijas diplomātiskajās vai konsu-lārajās pārstāvniecībās ārvalstīs; Par

iesnieguma iesniegšanu valsts nodeva nav jāmaksā.

Pēc iesnieguma saņemšanas Pil-sonības un migrācijas lietu pārvalde aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo personai, nosūtot paziņojumu uz iesniegumā norādī-to e-pasta vai pasta adresi. Pārlie-cināties par adreses aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā persona var arī elektroniski portālā www.latvija.lv.

Paziņojot par dzīvesvietas adresi ārvalstī, ziņas par personas iepriek-šējo dzīvesvietas adresi Latvijā Ie-dzīvotāju reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzī-vesvietas adresi. Līdz ar to personai nav jāvēršas attiecīgajā iestādē, lai tā anulētu ziņas par tās deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā.

Atgriežoties Latvijā, personai ir jādeklarē dzīvesvieta Latvijā.

Sagatavoja: Andrejs Rjabcevs Pilsonības un migrācijas lietu

pārvalde

Sagatavoja: mg.iur. Marcis Liors Skadmanis, jurists Lielbritānijas biznesu un tiesību jautājumos,

Advokātu birojs „Begum&am&Co Solicitors” Londonā

Kā ziņo Pilsonības un migrāci-jas lietu pārvalde - gada pirma-jos sešos mēnešos būtiski pie-audzis ārvalstīs dzimušo bērnu skaits, kuru vecāki Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) lūguši bērnam piešķirt Latvijas pilsonību.

Kā rāda Pārvaldes apkopotā statistika par gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad par Latvijas pilsoņiem atzīti 1039 ārvalstīs dzimuši mazuļi, ku-riem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, šogad vērojams ārvalstīs dzimušo Latvijas pilso-ņu skaita pieaugums par vairāk nekā 27 procentiem, jo pērn šajā pašā laika posmā tika saņemti vien 818 iesniegumi.

Visbiežāk bērnam Latvijas pil-sonību lūdz reģistrēt ģimenes, kas pārcēlušās uz Lielbritāniju vai Īriju, no kurienes tiek sa-ņemta aptuveni puse no visiem

iesniegumiem. Tāpat Latvijas pil-soņiem bērni dzimst arī Skandi-nāvijas valstīs, kā arī Krievijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šogad vērojama arī tendence, ka arvien biežāk ārzemēs dzimu-šajiem bērniem vecāki izvēlas divas pilsonības – gan Latvijas, gan arī otras valsts, kur bērns ir piedzimis vai kuras pavalstnieks ir otrs vecāks, ja ģimene ir jauk-ta. Šādos gadījumos bērnam var veidoties dubulta pilsonība, jo Pilsonības likumā likumdevējs nav paredzējis, ka, nosakot bēr-na atbilstību Latvijas pilsoņu ko-pumam, citas valsts pilsonības esamību vai neesamību būtu jā-vērtē kā kritērijs. Tādējādi netiek likti nekādi šķēršļi, lai ārvalstīs dzimušie Latvijas pilsoņu bērnu varētu saglabāt saikni ar Latviju.

Sagatavoja: Andrejs Rjabcevs, Pilsonības un migrācijas lietu

pārvalde

Pieaudzis ārvalstīs dzimušo bērnu skaits

Paziņojums par dzīvesvietas adresi ārvalstīs

Pilsoņu konsultāciju birojs (Citizens Advice Bureau):CAB būs atrodams lielākajā daļā

pilsētu. Katru gadu Pilsoņu konsultā-ciju biroji palīdz atrisināt gandrīz sešus miljonus jaunu problēmu, kā pabal-stu, dzīvesvietas jautājumus, kas skar nodarbinātību un imigrāciju. Konsul-tanti var palīdzēt aizpildīt anketas. Jūs varat atrast tuvāko CAB internetā www.citizensadvice.org.uk

Nodarbinātības aģentūru standarta inspekcija (Employ-ment Agency Standards In-

spectorate):Ja strādājat aģentūrā, kas slikti ar

jums apietas un domājat, ka tā pārkāpj likumu, jūs varat ziņot par to valsts ies-tādei, kuras pakļautībā ir šīs aģentūras. T. 0845 955 5105 vai 0845 955 5105.

Darbaspēka komplektēšanas un nodarbinātības konfederā-cija (Recruitment and employ-ment Confederation (REC)):Dažas aģentūras (parasti labā-

kās) ir REC locekles, kuras nosaka šīs organizācijas dalībnieku standartus. Ja jūsu aģentūrai ir REC simbols tās birojā vai uz dokumentiem, jūs va-rat sūdzēties REC, ja uzskatāt, ka tā pārkāpj nodarbinātības likumu. T: 020 7462 3260 vai 020 7462 3260

Konsultāciju, izlīguma un arbitrāžas dienests (Advisory, Conciliation and Arbitration

service (ACAS)):ACAS ir sabiedriska organizācija,

kas veicina labu attiecību veidošanu darbavietās. Dienesta valsts palīdzī-bas līnija sniedz atbildes uz nodar-binātības jautājumiem un vispārējas konsultācijas nodarbināto un darba devēju darba attiecību jautājumos. T: 08457 47 4747 vai 08457 47 4747.

Ja uzskatāt, ka jūsu problēmai varētu būt diskriminējošs aspekts, jums varētu noderēt:

Vienlīdzības un cilvēktie-sību komisija (Equality and Human Rights Commission

(EHRC)):EHRC atbild par pretdiskrimināci-

jas likumdošanas ieviešanu, vienlīdzī-bas veicināšanu pēc dzimuma, rases, invaliditātes, seksuālās orientācijas, reliģijas/ticības un vecuma princi-pa, un cilvēktiesību ievērošanu. Lai saņemtu sīkāku informāciju, skat.: www.equalityhumanrights.com

Jaunais „Anglo Baltic News” izdevums ir ieguvis tautiešu

uzmanībuNeskatoties uz faktu, ka pirmais “Anglo Baltic News”

izdevums ir apgrozībā 4 nedēļas, tas jau ir izpelnījies Anglijas latviešu uzmanību. Tādēļ aptaujājām Anglijā dzīvojošos latviešus, kuri to ir iegādājušies.

Vai Anglijas latviešiem ir vajadzīgs laikraksts un kāpēc?

Mairita:Jā, lai uzzinātu kaut ko par

Anglijas dzīvi, teiksim kā latvieši šeit dzīvo, likumdošanu un citu noderīgu informāciju. Novēlu būt optimisma pārpilniem, lai beigās varētu apgalvot, ka opti-misms bija pamatots.

Inga:- Laikraksts noteikti ir va-

jadzīgs. Īstenībā ir interesanti palasīt kā latvieši šeit ir iedzīvo-jušies, cik tālu tikuši. Laikraksts tiešām ir labs un novēlu tam ilgu mūžu!

Anrijs:- Cilvēkiem manā skatījumā

ir jāzina lietderīga informācija, kas ir pieejama latviešu valodā, jo noteikti ir cilvēki, kuri angļu valodu nepārzina tik labā lī-menī. Pirmais raksts ko izlasīju bija, kā rīkoties gadījumā, kad īrētās mājas saimnieks neat-griež iemaksāto depozītu. Arī man pašam bija tāds gadījums, ka depozītu neatgrieza un tam-līdzīgi, tajā brīdī arī es nezināju ko darīt, bet tagad esmu lietas kursā un zinu ko varētu darīt, kur griezties. Ļoti liels prieks ir par to, ka kāds cilvēks ir uzņē-mies kaut ko tamlīdzīgu darīt un novēlu, lai tiešām šis laik-raksts tiktu lasīts.

Lasītāji, neesiet kūtri un at-balstiet savējos! Būs jau labi!

Dzintars:Domāju, ka laikraksts ir vaja-

dzīgs, lai latvieši varētu uzzināt, kas notiek Anglijā. Domāju, ka daudzi nesaprot angļu valodu un tas varētu būt kā viens no komunikācijas līdzekļiem. Un tiešām novēlu, lai laikraksts An-glijā latviešu vidū tiktu atzīts.

Rihards:- Noteikti ir vajadzīgs, jo tas

apvienotu Anglijā dzīvojošos latviešus kopā. Patika raksts par pieredzes dalīšanos, jo, manu-prāt, tas noder tīri informatīvi. Laikraksts ir ļoti noderīgs arī tāpēc, ka daudziem no mūsu latviešiem nav tik labas angļu valodas zināšanas, lai iegādātos preses izdevumus angļu valodā. Novēlu, laikraksta tirāžas ap-joms palielinās ar katru nākamo izdevumu.

Jānis:- Laikrakstu noteikti vajag,

lai latvieši valodu neaizmirst, lai cilvēki interesētos un uzzinātu viens par otru vairāk.

Sandra Renša, Latvija:- Paldies Jums, jaukais cilvēk, ka esat izveidojusi šo laikrakstu

un portālu! Mani paziņas, kam ir nepieciešama informācija par Angliju vai ir nonākuši kādā neizprotamā situācijā, apmeklē Jūsu mājas lapu un iegādājušies laikrakstu. Lai Jums veicas Jūsu svētī-gajā darbā!

Ilona Liepiņa (Newquay, U.K.):- Paldies par laik-

rakstu. Ļoti interesants. Novēlu tā turpināt un sniegt plašāku informāciju latvie-šiem, kuri dzīvo Anglijā. Gribētos uzzināt vairāk par mācību maksām Anglijas kole-džās, par pabalstiem bērniem, un citām vecuma grupām.

Ilze VītolaŠajos laikos, kad pasaulē

vēl joprojām valda ekono-miskais haoss, un liekas, ka ikviens vairāk vai mazāk iz-jūt šīs ekonomiskās grūtības uz savas ādas, atrodas atkal kārtējais latvietis, kuram ir iz-devies sevi pierādīt ar labiem panākumiem.

Šoreiz stāsta varonis Zigurds Likums, kurš nu jau Angli-jā atrodas sesto gadu, Nort-hamptonas universitātes gra-duācijas ceremonijā š.g. 13. jū-lijā saņēma pirmās klases goda bakalaura grādu datorzinībās. Atšķirībā no Latvijas, Anglijā bakalaura grādi iedalās līme-ņos, attiecībā pret to kādas ir bijušas sekmes, un, lai dabūtu pirmās klases grādu, cilvēku valodā runājot, tev ir jābūt tei-camniekam.

Zigurds uz lielo salu nokļuva 2004 gadā, tas bija laiks, kad Latvija bija tikko pievienojusies ES un latviešiem pavērās brīvas iespējas doties darba meklēju-mos. Arī Zigurds bija viens no tiem, kas nebija apmierināts ar dzīves iespējām Latvijā. Viņš bija apņēmības pilns, taču esot svešā valstī, kur ir pilnīgi citāda sistēma, dzīvesveids un arī va-loda, neatļāvās darīt to, ko vē-lējās. Bija jāpaiet kādam laikam, kamēr adaptējas. Zigurdam šis

Arī mēs varam būt izcili!

Personīgā albuma foto

adaptācijas periods tika pava-dīts kādā vietējā Northampto-nas rūpnīcā. Pēc trīs gadiem Zigurds saprata, kad nu ir pie-nācis ilgi gaidītais laiks kaut ko dzīvē mainīt. Viņš iestājās vietē-jā Northamptonas universitātē – Datorzinību fakultātē. Jau no savas pirmās dienas universitā-tē, viņš sevi parādīja kā apķērī-gu, zinošu un pieredzes bagātu cilvēku, kā rezultātā tika ievēlēts par kursa vecāko. Jau pirmajā mācību gada laikā tika atrasts darbs uz nepilnu slodzi univer-sitātes kancelejas daļas ofisā, kur nodarbojās ar dažādiem ne-lieliem projektiem, kas veicināja studentu labklājību studēšanas laikā. Pēc veiksmīgas pirmā kur-sa beigšanas, otro kursu uzsā-

kot, viņš pieņēma nākošo darba piedāvājumu no universitātes. Nu jau kā pasniedzēja palīgs, līdz trešā kursa beigām. Studi-ju laikā Zigurds apguva ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet gan citu skatu uz dzīvi, kas viņam palīdzēs gūt panākumus turp-mākajā dzīvē.

Uz doto brīdi Zigurdam jau ir piedāvāts turpināt studijas maģis-tratūrā Varvikas universitātē, kas ir viena no “top” universitātēm ne tikai Anglijā, bet arī pasaulē.

Dodoties uz Angliju Zigurdam nebija ne mazākās domas par studijām, taču šeit viņš ar izcilī-bu ir pabeidzis Anglijas univer-sitāti, kas viņam paver milzīgas iespējas ne tikai Anglijā, bet arī jebkurā pasaules valstī.

Uzdrīksties sekot saviem sapņiem!Dace Gaile

Esmu dzimusi un savu bērnību pavadījusi Saldus rajonā. Mācījos Lutriņu pamatskolā. Absolvējot to, tālāk devos iegūt mājturības skolotājas kvalifikāciju. Tur iegu-vu daudz un dažādas prasmes, kuras noder vēl šobaltdien.

Jau 90.gadu sākumā, kad tikko bija apritējuši 15 gadi, vē-lējos pati pelnīt sev iztiku. Tajā laikā dzima dažādas kā man pašai likās, oriģinālas idejas kā to darīt. Viena no interesantā-kajām bija – puķu tirdzniecība. Bāzē nopirku puķes un vietējā tirgū tās pārdevu, bet tas viss beidzās ar negatīvu bilanci, jo bija ziema un daudzas puķes sa-sala, sapratu, ka pietrūkst zinā-šanas, un uz to brīdi savam ma-zajam biznesam pieliku punktu. Absolvējot tehnikumu sapratu, ka nepieciešamas zināšanas uz-ņēmējdarbībā un tāpēc iestājos augstskolā studēt uzņēmējdar-bības vadību fakultātē un loloju sapni par sava salona atvēršanu, bet tam bija nepieciešami kaut minimāli, tomēr līdzekļi. Pašai bija liels pārsteigums, kad ve-cāki uzdāvināja 1000 latus. Biju ļoti priecīga un nu varēju reali-zēt savus nodomus. 1999.gadā noīrēju neremontētas telpas pagrabā, kur ar pašu spēkiem

un minimāliem līdzekļiem tapa par omulīgu, nelielu frizētavu ar divām jaukām frizierītēm un manikīri. Saldū tolaik bija ļoti daudz frizētavu un konkuren-ce bija liela, nepārtraukti nācās izdomāt ko jaunu. Klientu loks kļuva aizvien lielāks un tajā lai-kā arī mainījās prasības no sa-nitārās inspekcijas par dabiskā apgaismojuma nepieciešamību telpās, kurās strādājām. Nācās domāt ko darīt, jo mākslīgā ap-gaismojuma ierīkošana esošajās

telpās nebija iespējama. Ja par ko sapņo, tas agri vai

vēlu piepildās. Tā nu sanāca, ka uz tās pašas ielas tika pārdots trīsistabu dzīvoklis. Iegādājos šīs telpas - kredītā, izejot visas bi-rokrātiskās peripetijas, dzīvoklis tapa par skaisti iekārtotu salonu, kuru nodēvēju savas meitas vār-dā “Megija”. Pamazām papla-šinājāmies un tad kāds paziņa piedāvāja iegādāties salonu Rīgā, apsverot visus plusus un mīnu-sus, nolēmu arī to darīt. Nu jau 6 gadus salons “Milēdija” sniedz dažādus skaistumkopšanas pa-kalpojumus. Salonā strādā ļoti labas friziermeistares ar augstu kvalifikāciju, manikīre, masiere, kosmetologs, stila konsultants, viss personāls kopīgi apmierina visdažādākās klientu vēlmes.

Darba pieredze skaistumkop-šanā nu jau ir 11gadus, gājis ir visādi. Neteikšu, ka šobrīd ir viegli, nepārtraukti jādomā kas jauns, lai cilvēki apmeklētu tieši mūsu salonu. Rīkojam dažādas atlaižu akcijas, pielāgojamies klientam un darba diena reizēm ievelkas līdz plkst. 23.00, bet priecē katrs smaidošs un apmie-rināts apkalpotais klients.

Iesaku citiem nepadoties grū-tībām, bet pārvarēt tās un dros-mīgi doties uz priekšu!

Ilona Kapteine, salona “Milēdija” īpašniece

Trūkumcietēju ģimeņu skaits Latvijā šogad ir pieaudzis vairāk nekā 4 reizes!

Šefpavārs Kaspars Jaunzems restorānā “De Niro`s Restaurant” gatavo arī latviešu ēdienus

Zigurds LīkumsCeļojumā uz Bostonu man

bija iespēja satikt un iepazīt vie-nu no Latvijas uzņēmējiem An-glijā Gati Kleinu, kurš atvēris šeit restorānu “De Niro`s Restau-rant”. Radās arī lieliska iespēja parunāt ar restorāna galveno šefpavāru Kasparu Jaunzemi.

- Kādus ēdienus jūs šeit pie-dāvājat?

- Mums šeit ir Eiropas tipa vir-tuve.

- Cik ilgi jau atrodies Anglijā un kā tu dabūji šo darbu?

- Anglijā esmu jau gandrīz divus gadus, šeit strādāju 6-7 mēnešus. Un šo darbu dabūju ar paziņu palīdzību.

- Kāpēc tu atnāci šeit strā-dāt?

- Pirmkārt, šeit ļoti vajadzēja otru pavāru un, otrkārt, šeit dau-dzus gadus strādā labs draugs no Latvijas.

- Vai pēc profesijas esi pa-vārs un kur to esi ieguvis?

- Jā, esmu pavārs. Skolā ieguvu A līmeni, gatavojot vistu. Likās, vi-sas durvis dzīvē vaļā. Bet, strādā-jot pirmajā darba vietā- restorā-nā-, izrādījās, ka skolas A līmenis praksē neko nenozīmē. Vienīgais veids, kā apgūt pavārmākslu, ir praktiski strādājot. Skola un prak-se- tās ir divas dažādas lietas.

- Kādu jaunu pieredzi esi ie-guvis, salīdzinot pavāra darbu

Latvijā un Anglijā?- Anglijā esmu strādājis trijos

restorānos. Sākumā strādāju itā-ļu restorānā, pēc tam pārcēla uz angļu tipa restorānu. Uzskatu, ka angļu tipa restorānā ēdienu gatavošanā nav gaumes.

- Kas tevi pārcēla?- Īpašnieks pārcēla, viņam

pieder šis un angļu tipa resto-rāns. Ļoti nepatika angļu tipa restorānā strādāt, jo tur pavāra darbs bija kā kritiens uz leju, bez izaugsmes, tāpēc pēc mēneša aizgāju no tā darba.

- Kādi klienti šeit nāk?- Lai cik dīvaini, bet latviešu

nāk ļoti maz. Pārsvarā nāk angļi un lietuvieši.

- Ko restorānā no ēdieniem

izvēlas latvieši?- Jau pēc sejas var pateikt,

kurš ir latvietis, kurš ne. Pārsvarā viņi izvēlas lētākos ēdienus, pie-mēram, grieķu salātus, soļanku. Ļoti reti izvēlas karbonādi. Tā dara apmēram 90% latviešu.

- Kādas šeit cenas? - Ļoti zemas cenas, salīdzinot

ar citām vietām pilsētā.- Banketus arī taisāt?- Jā. Iepriekš rezervējot gal-

diņu, gatavojam visdažādākos ēdienus, kādus vēlas. Ir rīkotas dzimšanas dienas ballītes, kon-certi , bet kāzas vēl nav bijušas.

- Kāpēc šeit nesvin kāzas?- Man liekas, te maz precas,

angļi kāzas svin pēc savām tradī-cijām.

- Kas koncertos spēlē?- Šeit koncertējuši Andris Skuja,

Tomass Kleins, Lauku muzikanti un Zeļļi. Gatis visu noorganizēja.

- Ar ko atšķiras latviešu un angļu publika, kura apmeklē šo restorānu?

- Angļi ir zolīdāki. Angļi tiek dēvēti par kaušļu tautu, bet šāda publika pie mums nenāk, nāk tie solīdie. Ja mums gadās kāds mi-sēklis ar ēdieniem, tad viņi pie-klājīgi informē, ka pagaidīs un ka viss kārtībā. Viņi ir priecīgi. Ir mums pastāvīgie angļu klienti, kuri nāk tikai uz šejieni.

- Cik ilgi restorāns jau dar-bojas?

- Jau no novembra.- Vai apmeklējums pieaug?- Aprīlis un maijs bija klusie

mēneši, bet tagad apmeklējums pieaug. Februāris bija visbiežāk apmeklētais mēnesis.

- Vai ir kāds līdzīgs restorāns, kur gatavo līdzīgu ēdienu?

- Jā ir, vieta, kur Gatis agrāk strādāja. Bet tagad viņiem ap-meklējuma līmenis ir krities. Kā Gatis aizgāja, tā apmeklējums kļuva zems. Arī pavārs pārnāca uz šejieni, un līdz ar to ēdieni kļuvuši negaršīgāki.

- Ēdienu vai apkalpošanas ziņā līmenis krities?

- Gan ēdienu, gan apkalpoša-nas ziņā. Arī klienti 90 % pārnā-

ca uz šo restorānu. Angļi īpaši neuzticas Eiropas virtuvei, viņi pieraduši pie ķīniešu, indiešu, turku virtuvēm, kuras Anglijā at-rodas jau sen.

- Pastāsti par ēdieniem, kuri tiek piedāvāti?

- Mums pārsvarā ir ēdieni no grieķu, franču, itāļu, angļu vir-tuves. Piedāvājam grillētu gaļu, steikus.

- Ko piedāvājat no latviešu virtuves?

- Karbonādes, soļanku,boršču, , gulaša zupas, rasolu, krabju sa-lātus, siļķi kažokā.

- Latviešu alus arī jums ir?- Jā, ir mums latviešu alus

pudelēs, jo izlejamo alu parasti neizvēlas.

- Jums šeit ir pieejama kāda Latvijas prece?

- Latvijas preces var nopirkt lietuviešu veikalos. Pārsvarā lie-tojam lietuviešu produktus.

- Cik darbinieku šeit strādā? - Bārmenis, menedžeris, divi

viesmīļi, divi pavāri, īpašnieks. Ja daudz klientu, tad vēl ir trau-ku mazgātājs. Visi ir latvieši. Mēs esam vienīgie, kas visu gatavo no svaigiem produktiem nevis no sal-dētiem, kā to dara citās vietās.

2A Tawney Street Boston Lines

PE21 6PA

Oskars un Matiss BarkovskiAnita Gāga kopš 2006. gada

strādā Preiļu sociālajā dienestā. Tā ir mazpilsēta Latvijā, kas at-rodas 200 km no galvaspilsētas Rīgas. Viņa stāsta, ka šogad situācija ir strauji pasliktināju-sies un aizvien vairāk un vairāk cilvēki lūdz pēc palīdzības. Pār-svarā tie ir cilvēki no iepriekš labvēlīgām ģimenēm, kuriem vairs nav darba un ir ļoti niecīgi iztikas līdzekļi. Preiļos no darba tiek atlaistas skolotājas, pilsētās domes darbinieki, ugunsdzēsēji, policisti, arī vietējiem uzņēmu-miem nākas atlaist darbiniekus. Preiļos ir ļoti maz uzņēmumu un tie ir maziņi, tāpēc darba iespē-jas ir ļoti niecīgas.

2007. gadā Preiļos pēc palīdzī-bas nāca 309 cilvēki, 2008. gadā 381 cilvēki, 2009. gadā 580 cilvēki, 2010. gadā pirmajos 6 mēnešos palīdzību ir lūguši jau 1292 cil-vēki.

Bieži vien palīdzību prasa māmiņas ar vienu vai vairāk bērniem, jo māte ir palikusi bez darba un nav kas palīdz ģime-nei. Anita Gāga saka, ka šova-sar viņai nav pat vairs laika ap-sēsties, jo cilvēki katru dienu nāk lūgt palīdzību, jo vairāk viņiem vairs nav kam to lūgt.

Iveta Kivleniece viena pati audzina 5 bērnus - Lāsmu (12 gadi), Līgu (11 gadi), Beāti Be-atrisi (7 gadi), Matīsu (3 gadi) un Raivi (1,5 mēneši). Iveta ir šķīrusies no vīra un par bērniem gādā viena pati. Iveta zaudēja darbu rudenī un līdz šim vienī-gie ģimenes ienākumi ir ģime-nes valsts pabalsts, invaliditātes pensija un uzturlīdzekļi vecāka-

jiem bērniem. Kopu-mā ienākumi uz visu viņas ģimeni mēnesī ir 40 lati un 6 santīmi (57 Euro). Iveta dzīvo vecā koka mājā otrajā stāvā. Lielākie bērni guļ vienā gultā, bet māte ar mazo bērnu guļ uz mazas tabure-tes. Palīdzība, ko Iveta saņem no citiem cilvē-kiem, ir ļoti nozīmīga un bieži vien ir vienī-gais veids kā ģimene vispār spēj iztikt.

Kate un Beāte zaudēja tēvu, pirms bija piedzimušas. Di-vus mēnešus pirms Beātes un Kates (2) piedzimšanas, tēvs iz-darīja pašnāvību, dēļ finansiālās krīzes. Tā nonāca arī līdz Latvijas mazpilsētai Mālpils, kas atrodas vairākus desmitus kilometrus ār-pus Rīgas, tā nonāca arī līdz Bai-bai Basarabai (39).

Viņa dzīvo viena pati ar sa-vām mazajām dvīnēm vienā mazā istabiņā ar virtuvīti. Pēc vi-ņas vīra nāves viņai ir palikuši ti-kai kaudze parādu un rēķini, kas jāmaksā. Baiba ir bezdarbniece, bez radiniekiem. Ir grūti, kad jā-domā, kā pabarot bērnus katrā ēdienreizē.

„Tas ir ļoti grūti”, viņa saka. „Ir daudz laika jāpavada ar mei-tām, bērnudārzam naudas nav līdz ar to pašai jāauklē meitas. Ja būtu brīva laika, tad varbūt darbu arī būtu iespējams at-rast”. Baibai nav radinieku, kas varētu palīdzēt. Un dēļ ekono-

miskās lejupslīdes, arī pašval-dība nevar daudz palīdzēt. Pēc budžeta samazinājuma kasē vairs nav līdzekļu ar ko palīdzēt. Kad finanšu krīzes dēļ pilsētā bankrotēja mēbeļu fabrika un 300 strādnieki palika bez dar-ba, tad sociālā palīdzība visiem nepietika. Daudzi ir atstāti iz-dzīvošanai pašu spēkiem un brīvprātīgo palīdzībai.

Brīvprātīgo palīdzība.Divi jaunu puiši Matīss Bar-

kovskis (21) un Oskars Barkovskis (19) dodas palīdzēt trūkumā no-nākušajām ģimenēm, iegādājo-ties pārtiku un ņemot līdzi man-tas, ko citi cilvēki ir saziedojuši. Taču trūkumcietēju skaits nepār-traukti aug. Ikdienu viņi saņem vairāk nekā 10 jaunus zvanus no

ģimenēm visā Latvijā.Māmiņas lūdz pēc palīdzības

saviem bērniem un ir ļoti grūti pateikt, ka ar saviem spēkiem puiši vairs netiek galā.

Matīss un Oskars ir izveido-juši labdarības fondu “Eurika” www.eurika.lv. Šeit ikvienam savu iespēju robežās ir iespēja palīdzēt kādai no trūkumā no-nākušajām ģimenēm.

Lai palīdzētu: Ziedojumi labdarības

fondam ‘’Eurika”: Biedrība ‘’Eurika’’,

www.eurika.lv. Reģ. nr: 40008113485

AS Swedbank Swift-HABALV22

Konta nr.: LV98HA-BA0551016777216

Adrese: Ēvalda Valtera iela 5/1, Rīga, Latvija, LV-1021

Velosipēdu īre Londonā

Latviešiem ārzemēs ir iespēja studēt ērtā studiju formā! Biz-nesa vadības koledža (BVK) ir vienīgā izglītības iestāde Baltijā, kas piedāvā tālmācībā iegūt pir-mā līmeņa augstāko profesionā-lo izglītību 2,5 gados.

Tālmācības studiju formai ir vairākas priekšrocības. Būtiska priekšrocība ir tā, ka tālmācība ir īpaši piemērota strādājošiem cilvēkiem. Ārvalstīs studējoša-jiem tiek piedāvāta īpaša atbal-sta sistēma, studējot patstāvīgi savā pašreizējā dzīves vietā. Jau šobrīd Biznesa vadības koledžā studē vairāk nekā 300 ārvalstīs dzīvojošo latviešu no dažādām pasaules valstīm. BVK studijas uzsākuši Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Beļģijā, Čehijā, Grieķijā un Lietuvā dzīvojošie tautieši. Lielāko studentu skaitu veido Lielbritānijā un Īrijā esošie tautieši. Tā kā BVK piedāvā stu-dēt arī krievu valodā, starp stu-dentiem ir arī lietuvieši, krievi, baltkrievi, igauņi un poļi.

Studiju maksā ir iekļauti spe-ciāli sagatavoti mācību materiāli ar visu nepieciešamo informāciju veiksmīgai kursa apguvei. Katra grāmata ir veidota kā savdabīgs teorijas un praktisko pārbaudī-

Tālmācība-visprogresīvākā augstākās izglītības ieguves forma

jumu apkopojums, kas ļauj studentam uzreiz pārbaudīt savas iegūtās zinā-šanas.

Studentiem ir pieejamas arī video lekcijas, kas palīdz vēl labāk izprast ap-gūstamo kursu. BVK mērķtiecīgi strādā pie tā, lai nākotnē varētu studentiem piedāvāt arvien jau-nas video lekcijas.

Pieteikties stu-dijām un iesniegt dokumentus ie-spējams līdz 26. septembrim, no-sūtot pieteikuma anketu (atrodama http://www.bvk.lv//lv/uznemsana) uz BVK Studiju atbalsta centru (e-pasts: bvk@bvk.lv, fakss: +37167135516) vai zvanot pa tālruni +37167803261.

Ja iestāsieties līdz 31. au-gustam, Jūs gaida lielisks pār-steigums- studiju maksas at-laide Ls 150.00 apmērā. Neno-kavējiet! Lai Jūsu izlaidums pēc 2,5 gadiem ir tikpat skaists, kā

tiem 33 ārzemēs strādājošajiem BVK absolventiem, kuri diplomu par augstākās izglītības ieguvi saņēma šovasar, 24. jūlijā ( tas bija BVK desmitais izlaidums, kurā studijas beidza 156 absol-venti).

Nepieciešama tikai Jūsu vēl-me studēt! Ienāciet www.tal-maciba.lv!

Personu un transportlīdzekļu robežkontroles uz ES iekšējām ro-bežām, iekšējām prāmju un aviā-cijas līnijām jau no 2007.gada 21.decembra ir atcelta, līdz ar to ir aktualizējies jautājums par ceļošanai nepieciešamajiem dokumentiem, kārtību, īpaši, ja jāceļo ar bērniem. Visu valstu piederīgie, kas likumīgi ieceļo Šengenas valstu telpā, brīvi pārvietojas pāri iekšējām robežām. Bērnu ceļošanas tiesiskais regulē-jums un ar to saistītas problēmas ir aktuāls jautājums šobrīd gan Latvi-jā, gan Lielbritānijā esošajiem bērnu vecākiem.

Kā būtiskāko jāmin faktu, ka no 2010. gada 16.augusta spēku zaudēs 2001. gada 10.jūlija Mi-nistru Kabineta noteikumi Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robe-žu”, taču jauni Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā bērni turpmāk šķērsos valsts robežu, nav pieņemti. Vadoties no apstākļiem, praksē tiek piemērotas Ministru kabineta noteikumu Nr.310 prasī-bas, kas attiecināmas uz Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem bērniem ar Latvijas Republikas valstisku piederību, proti, nepilngadī-gām personām, kas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētas kā Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā. Papildus Ministru kabi-neta noteikumos noteiktajam ceļotājiem ir būtiski arī noskaid-rot pirms izceļošanas konkrētās aviokompānijas prasības pārva-dājumu veikšanai.

Ceļošanai nepieciešamie dokumenti

Nepilngadīgiem bērniem (Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošiem, kuriem ir Latvijas Republikas valstiskā piederība), šķērsojot robežu viena vai abu vecāku pavadībā, valsts robe-žas šķērsošanas vietā jāuzrāda derīgs ceļošanas dokuments - pase. Vecāka pasē ir jābūt atzī-mei par bērna radniecību ar to vecāku, kurš pavada bērnu. Ja vecāka pasē nav šī ieraksta, tad, šķērsojot robežu, papildus jāuz-rāda bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta ko-pija. Bērnam, šķērsojot robežu patstāvīgi, līdzi jābūt derīgam ceļošanas dokumentam – pa-sei un vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātai piekrišanai bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī bēr-na dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai. Lidostas darbiniekiem ir pienā-kums atteikti reģistrāciju bēr-niem, kuri lido vieni, ja tiem nav pareizi noformēti dokumenti un aicinām vecākus būt discip-linētiem, un pārliecināties vai bērnam ir ceļošanai nepiecieša-mie dokumenti. Ja bērns ceļo pilnvarotas personas pavadībā līdzi jābūt derīgai pasei, vis-maz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātai pilnvarai bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā, kā arī bērna dzimšanas apliecī-bai vai tās notariāli apliecinātai kopijai. Gadījumā, ja viens no bērna vecākiem ir ārzemnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai nepieciešama otra vecāka (Latvijas pavalstnieka)

notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvara bērna iz-ceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā. Bez nota-riāli apstiprinātās vecāku piln-varas bērni var ceļot, dodoties skolas ekskursijā izglītības iestā-des skolēnu grupā. Šādi ceļojot, skolotājam, kurš pavada grupu, jābūt līdzi noteiktas formas ce-ļotāju sarakstam izglītības ies-tādes ekskursijām Eiropas Sa-vienībā, ko izsniegusi attiecīgā izglītības iestāde un kas apstip-rināts LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tas aizstāj vecāku vai aizbildņu notariāli apliecinā-tu piekrišanu bērna ceļošanai uz jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas nozīmē, ka nav jākārto dokumenti pie notāra: vecāku pilnvara ceļošanai uz ār-valstīm tiek apliecināta ar minē-to sarakstu.

Aviokompāniju prasībasPopulārākās aviokompānijas,

kas piedāvā aviopārvadājumus uz / no Lielbritāniju, ir AirBaltic, Ryanair un WizzAir. Piemēram, pēc iepriekšējas vienošanās Air Baltic pieņem pārvadāšanai bērnus bez pavadoņa, pamato-joties uz Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumu 7.2. punktu. Savukārt, atšķirībā no Air Baltic Ryanair nepiedāvā pa-vadoņa pakalpojumus bērniem zem 12 gadu vecuma. Visiem Latvijas rezidentu bērniem ve-cumā līdz 18 gadiem, kas ceļo bez vecākiem vai aizbildņa, ir jāuzrāda sekojoši dokumenti veicot reģistrāciju lidojumam: ceļošanai derīga pase un dzim-šanas apliecība kopā ar vecāku vai aizbildņa notariāli aplieci-nātu rakstisku piekrišanu, kurā apstiprināts, ka bērnam tiek atļauta ceļošana bez viņu klāt-būtnes.

Savukārt, lidojot ar WizzAir, bērni, kas jaunāki par 14 ga-diem, ir jāpavada pasažierim, kas ir vismaz 16 gadus vecs un pilnībā ir atbildīgs par šiem bērniem. Savukārt, 14-15 ga-dus veci pasažieri drīkst lidot patstāvīgi, taču viņi lidojumā nevar būt atbildīgi par bērnu, kas jaunāks par 14 gadiem. Bērni, kas vecāki par 14 ga-diem, WizzAir reisos var lidot patstāvīgi. WizzAir arī piekrīt bērnu grupu pārvadāšanai, ja uz 10 bērniem ir vismaz viens pavadošais pieaugušais (16 gadu vecs vai vecāks).

Papildus informācija par kār-tību, kādā personas šķērso Latvi-jas Republikas valsts robežu, tai skaitā informācija par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bēr-ni var iegūt Latvijas Republikas Valsts robežsardzes mājas lapā www.rs.gov.lv, kā arī zvanot pa tālruni: +371 67075616.

Evita Kižlo -Latvijas Universitāte, Queen Mary School of Law

starptautisko tiesību zinātņu maģistrantūras programma,

specializējas starptautiskajās privāttiesībās

Par kārtību, kādā ceļo bērni

Skaitļi rāda, ka pieaug viltotas monētasKā ziņo BBC ziņu dienests,

gandrīz 2 miljoni viltotu £1 mo-nētu, ko konstatēja dažādās tirdzniecību un finansu kasēs, tika konfiscētas un pārsūtītas monētu ražošanas organizācijai “Royal Mint”.

Viltoto monētu skaita apjoms ir pieaudzis 23 reižu lielāks, nekā tas bija konstatēts pēdējos sešos gados.

Galvenās pazīmes, lai konsta-tētu, ka £1 monēta ir viltota, no-rāda neprecīzs karalienes portre-

ta atveidojums, ārējā mala ir bez burtiem un bez viegla rievojuma.

No 2003.g.-2004.g. uz Royal Mint tika nosūtītas 85000 vilto-tas £1 monētas, līdz 2008.g. tas jau sasniedz 1.milj skaitu, līdz šai dienai skaitlis ir dubultojies.

No 30. jūlija Londonā ir pub-liski pieejamie velosipēdi, sākot-nēji kopumā 6000 velosipēdi, kas būs pieejami 400 velopie-turās pa visu pilsētu. Barclays Cycle ir aizgūta ideja no citiem līdzīgiem velo transportu pakal-pojumiem pasaulē. Šādu velo īri atbalstīja Londonas mērs Boris Johnson, kas pats ir kaislīgs ve-losipēdists.

Velosipēdisti var izmantot

divriteņus par brīvu pirmajā pus-stundā, bet pēc tam ir noteikta maksas likme. Divriteņi ir triju veidu krāsās: zilā, melnā un sud-rabā. Londonas municipalitāte piedāvās bezmaksas riteņbrauk-šanas kursus iesācējiem un ir uz-sākusi arī būvēt jaunus veloceļus ar jauniem maršrutiem.

Šī ir iespēja ne tikai londonie-šiem, bet arī tūristiem apskatīt Londonu no cita skata rakursa.

Londona jau izsens ir zināma kā velosipēdistu iecienīta pilsē-ta, kas veicina un attīsta jaunu biznesa paveidu - riteņbraucēju kafejnīcas, kas saviem apmeklē-tājiem piedāvā dzērienus, uzko-das, līdzi paņemamo ēdienu, kā arī velosipēdu remontu. Šādās kafejnīcās velosipēdists var savu divriteni noparkot iekštelpā.

Sagatavoja: Marcis Liors Skadmanis

Mana sirdsapziņa neļauj vienaldzīgi to ignorētCilvēki ikdienā saskaras ar

šķēršļiem un problēmām, to-mēr katrs ar tām tiek galā sa-vādāk.

Vienam nolauzts glauna ma-nikīra nags vai iestrēgšana sa-tiksmes sastrēgumā izraisa lielas negācijas un domas, ka diena un visa nedēļa izbojāta. Ir cilvēki, kuri rada nevajadzīgas pārspī-lētas drāmas par sīkām lietām, jo acīmredzot nekad nav saskā-rušies ar lielākām un tiešām no-pietnām problēmām. Turpretī ir cilvēki, kuriem dien dienā nākas saskarties ar daudz smagākām un lielākām problēmām. Ja, mēs paveramies sev apkārt mazliet rūpīgāk, tad nereti ieraugām ar kādām lietām daudzi cilvēki ikdienā sadzīvo. Iespējams dau-dzus pārņem šausmas un kauns par čīkstēšanu par sīkumiem, par to cik grūta dzīve, jo varbūt kāds nevar divreiz gadā braukt uz siltām zemēm atpūsties, vai cik ļoti sāp mazs puns pierē, kas netīšām uzdauzīts ieskrienot stenderī vai citi līdzīgi sīkumi. Tomēr, kad ieraugi ar kādām sli-mībām un ļaunām lietām citi cil-vēki sadzīvo, saproti, cik ikdienas sīkumi tomēr ir maznozīmīgi. Apkārt ir tik daudzi cilvēki, kuri ikdienā sadzīvo ar badu, vardar-bību, vēzi, epilepsiju, neauglību un citām gan fiziski, gan morāli smagi pārvārāmām, citreiz pat nepārvārāmam smagām lietām.

Visticamāk tikai tad, ja pats saskaries kaut kādā mērā ar kaut ko līdzīgu, tikai tad saproti, ko tas viss nozīmē. Tikai tad atvērās acis uz to, cik maz mēs palīdzam viens otram, cik maz darām lab-darības labā un cik maz mūs sa-trauc apkārtējie.

Es esmu meitene no Rīgas, kuras neizdibināmās takas at-vedušas uz kādu mazu pilsētiņu Anglijā. Nu jau sesto gadu izzinu, mācos saprast, iegaumēt un iepa-zīt Anglijas un Velsas labumus un dīvainības. Es draudzējos ar krā-sām, ko manas acis spēj apkārtnē saskatīt un mēģinu tās ievīt savos rotu darinājumos, zīmējumos un foto. Sirdī dzimis mākslinieks, ku-ram rokas ne vienmēr pakļaujas tam, kas notiek prātā un sirdī, to-mēr mācos apgūt un saprast sa-vas mākslinieciskās idejas un likt tās lietā. Rotu darināšana, zīmē-šana un fotografēšana, tie būtu mani mīļākie hobiji uz šo brīdi, kas ļauj manam mazajam māks-las gariņam šad tad izpausties un

Sapnis dzīvot bez sāpēm. Sapnis iet. Nostāties uz

savām kājām un iet Agnesītei ir 22 gadi. Tie visi

pavadīti ratiņkrēslā. Slimību, kas meitenei atņēmusi kājas, nevar pat īsti izrunāt. Slimība ir ļauna un arī skan kā ļaunums, bet to var uzveikt. Agnesīte ir drosmī-ga un stipra. Viņa uzvarēs, ja mēs palīdzēsim. Agnesītes sli-mību var izārstēt tepat – Latvijā, nav vajadzīgi nekādi aizokeāna daudzus tūkstošu maksājošie brīnumdari, bet nieka 3000 lati operācijai un vēl apmēram 2000 lati rehabilitācijai tepat Vaiva-ros. Ja vari, ieskaiti kontā. Kaut arī pavisam mazliet. Šo naudu viņa saņems uzreiz.

plivināties pa debesu mākoņiem. Tomēr bez mazā mākslas gariņa manī dzīvo arī citas domas un vēlmes izpausties. Šogad došos studēt un apgūt profesiju par kuru domāju, analizēju un izzinu jau pāris gadus. Došos studēt un apgūt vecmāšu profesiju. Manā skatījumā šī ir viena no atbildīgā-kajām profesijām un tai pat laikā vismaģiskākā un brīnumainākā profesija kāda vien ir izdomāta šajā pasaulē. Vecmāte ir cilvēks, kurš seko līdzi un palīdz topoša-jai māmiņai un mazajai dzīvībiņai no grūtniecības līdz maģiskajam dzimšanas brīdim un vēl pēc tam mazuļa dzīves pirmajos mēne-šos. Smags, atbildīgs, bet tai pat laikā fantastisks darbs. Ne par velti saka, ka vecmātes parasti dzīvojot visilgāk salīdzinājumā ar citiem mediķiem, jo piedzīvo un piedalās tādos burvīgos brīžos, kas dod savu maģiju.

Ir vēl kāda lieta, kas mani sais-ta un tā ir labdarība, vēlme pa-līdzēt tiem, kuriem ir grūtāk kā man. Katru gadu šeit AK notiek daudz dažādi labdarības pasā-kumi. Ja būtu manos spēkos, es piedalītos tajos visos, tomēr tas nav iespējams, tāpēc ir tik svarī-gi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku tiem pievērstos.

Šoreiz pastāstīšu par vienu no tiem – Race For Life Cancer Re-

search - Katru gadu daudzās AK pilsētiņās notiek labdarības ma-ratoni, lielāki un mazāki. Viens no tiem ir Race for Life, kur tiek vākti ziedojumi vēža slimnieku palīdzībai un pateicībā par sazie-doto naudiņu daudzas sieviešu dzimtas pārstāves skrien marato-nus. Arī es nu jau otro gadu pie-dalos šajos. Pagājušā gadā skrēju Cardiff maratonu 5km, vācu zie-dojumus un vēlāk pēc marato-na nodevu tos Cancer research organizācijai. Šogad piedalījos Swindon 10km maratonā.

Jo tuvāk nāca maratona die-na, jo lielākas bailes pārņēma. Labi zinu, ka neesmu nekāda dižā skrējēja un ticiet vai nē, bet es pat nevienu dienu netrenējos lielajam skrējienam. Jā, zinu, ļoti muļķīgi un bezatbildīgi savā ziņā. Bet tā kā naudiņu biju vākusi un sirdsapziņa neļautu pēdējā brīdī atteikties no skrējiena 10km, es tomēr nolēmu piedalīties. Die-na bija saulaina un karsta, kas ir jauki vasarā, bet ne tik jauki, kad jāskrien 10km. Pirmos 3km pie-varēju diezgan viegli. Tuvojoties 5km atsaucu atmiņā pagājušā gada noskrietos 5km un cik at-viegloti jutos, kad tie bija galā. Diemžēl šajā reizē tā bija tikai vēl puse no visa maratona. Kad biju nonākusi līdz 6km, tad mani vaigi dega jau ugunī, elpa sāka

trūkt, ceļi ļimt un jutu, ka nebūs labi, šķita, ka vairs nespēju. Tik ļoti gribējās apstāties un noiet maliņā un apsēs-ties un izbeigt šo visu. Tai mirklī, kad šķita, viss vairs nevaru, manī iestājās maza panika, trūka elpas, kājas, kas nebija radušas skriet, ķermenis, kas nav bi-jis trenēts šādam pa-sākumam kliedza, lai beidzu šo skrējienu. Viss pietiek, es vairs nevaru! Tajā mirklī es iedomājos par tiem cilvēkiem, kuri cīnās ar šo smago slimību, par cilvēkiem, kuriem šis maratons ir veltīts. Tiem, kuri gājuši bojā, kuri uzvarējuši vai par tiem, kuri vēl joprojām cīnās par savu dzīvību un par to, cik viņiem ir smagi un grūti, cik ļoti bail nomirt un nekad vairs nebūt veseliem.

Tas lika man nokaunēties sevī un saprast, ka ja šie cilvēki ir spējī-gi cīnīties ar tādu slimību un cik smagi tas varētu būt, tad es no-teikti varu noskriet nieka 10km. Tas viss atsausa manā atmiņā un lika manām kājām un visam ķermenim saņemties, lai skrietu tālāk, lai pieveiktu atlikušos 4km, kas tai brīdī likās kā „Bezgalīgais stāsts”. Tikai lielā, baltā lidojošā suņa vietā, kas skaistajā stāstā lido pāri debesu jumiem, bija ti-kai manas netrenētās, agrāk vai-rākas traumas piedzīvojušās kājas un vēl mans gribas spēks un lielā cieņa pret labdarību un šādiem pasākumiem un to veidotājiem.

Pie 8km atvērās mana otrā vai nu jau trešā elpa un kājas jau darbojās pašas par sevi un sviedri klāja manu seju un visu augumu, saule debesīs gavilēja un cepinā-ja kā uz pannas. Tomēr sirsniņā valdīja prieks un satraukums par to, cik tomēr tas ir labi, ka šādi vai citādi labdarības pasākumi tiek organizēti, ka ir tik daudz cilvēku, kuri labprāt ziedo savu naudiņu, laiku un darbu, lai pa-līdzētu tiem, kuriem tas ir tik ļoti vajadzīgs. Pavēros apkārt un kā mazi rozā punktiņi apkārt ņirbē-ja tik daudz sieviešu tāpat kā es, kuras skrēja šos garos 10km ar prieku sirdī un vēlmi palīdzēt. Vi-

sas tērpušās rozā ietērpos – rozā krekliņi, svārciņi, dažai pat rozā zaķu ausis un ļipas, rozā bantes un getras, tas lika pasmaidīt vēl siltāk.

Pie pēdējiem 100m ieraudzīju savu ģimeni un draugus, kuri ga-vilēja un gaidīja mani pie finiša līnijas. Manas sakarsētās emoci-jas izlauzās uz āru, nobira asara un bija prieks par paveikto.

Lai arī savos ziedojumos nesa-vācu tūkstošus, tomēr arī 50.oo vai 100.oo mārciņas sniedz palī-dzību un noderīgumu visā šajā kampaņā.

Nākamās divas vai trīs dienas manas kājas sāpēja tā, ka knapi varēju uzkāpt vai nokāpt pa tre-pēm, plus vēl mazliet biju pama-nījusies pamežģīt potīti. Tomēr tas bija sīkums salīdzinājumā ar to gandarījumu par padarīto un par to, ka kaut mazu, tomēr esmu sniegusi palīdzību tiem, kuriem tā ļoti noderēs. Tā kopības sajū-ta šādos labdarības pasākumos ir tik aizkustinoša un burvīga, ka tā ir kā lielākā pateicība tam, ka esi piedalījies, atbalstījis un palī-dzējis. Sajūtas ir īstas un patiesi labestīgas, manuprāt, tās savā ziņā ir mazas laimes sajūtas, tas ir īsts un patiess prieks.

Es esmu viens no tiem cilvē-ciņiem, kurš nespēj paiet ga-rām vienaldzīgi gandrīz nevie-nai labdarības kampaņai, vai tā ir palīdzība vēža slimniekiem, vai bērniem Āfrikā vai vardarbī-bā cietušiem bērniņiem. Mana sirdsapziņa neļauj vienaldzīgi to ignorēt, tāpēc cenšos piedalīties dažādās labdarības kampaņās, tomēr dažkārt man šķiet, ka daru to par maz.

Lai arī es pati neesmu piedzī-vojusi badu, vēzi vai citas nāvīgas slimības, tomēr es zinu, ko nozī-mē cīnīties par savu veselību un justies bezpalīdzīgai, jo finansiā-lu apsvērumu dēļ nav iespējams rast labāko palīdzību savai vese-lībai. Es zinu, ko nozīmē cīnīties ar katru savu šūniņu organismā un milzu cerību par kaut ko ļoti svarīgu dzīvē... par veselību un iespēju būt laimīgam. Zinu to bezpalīdzības sajūtu, kad kaut kas dabā ir nogājis greizi un cī-nies par iespēju būt veselam un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Līga Mēderehttp://www/poppygirl.vpweb.

co.uk

Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena

1Austrums

2

Zete

3Bella Berta

4Dzintara Dzintars Dzintra

5Klaudija Persijs Vaida

6Magnuss Maigonis Mariuss

7 8Ilga

9Bruno Telma

10

Jausma

11 Signe Signija

12Erna Eva Evita

13Iza Izabella

14Sanda Sanija Sanita Santa

15Gunvaldis Gunvaris Sandra Sondra

16Asja Asnate

17Vaira Vairis Vera

18Alita Elita Liesma

19Muntis Verners

20Ginters Guntra Marianna

21

Modris

22Maigurs

23Vanda Veneranda Venija

24Agris Agrita

25Rauls Rodrigo

26Gundars Knuts Kurts

27 28Lana Sergejs Svetlana

29

Mihails Miks

30Elma Elna Menarda

© Anglo Baltic News ABN Ltd

– Septembris 2010

1 2 3 4 2 D 5 6

7

8

9 10 11 12

13 14 15 16

17 18 19 20

21 22 23 24

25

26

27 28

7 2 5 6 4 8

6 9 3 13 2 6 9

8 25 4 3 71 2 7 4

4 7 6 8 3 2

ACROSS 1. Principal East Anglian city (7) 5. Place to keep ones savings (4) 7. Swedish pop group (4) 8. Transport (3) 9. To Give Knowledge (5) 11. Songs of praise (5) 13. Eaten (3) 15. Under (5) 17. Noisily (5) 19. Of course (3) 21. Britain’s only venomous sna-ke (5) 23. Forces air into tyres (5) 25. Buzzing Insect (3) 26. House (4) 27. Currency (4) 28. Capital of Wales (7)

DOWN 1. Stretch of water to the east of the British Isles (5,3) 2. Capital of Latvia (4) 4. More difficult (6) 5. A young human (4) 6. Touch one’s lips to another (4) 10. Pet animal (3) 11. Pass time (5) 12. Spies / Digging Animals (4) 13. Keep away from (5) 14. Senior / Leader (5) 16. Ride the waves (8) 18. Canadian City (6) 20. Australian Bird (3) 21. Gifted (4) 22. Repeat / Reverberate (4) 23. Fruit (4) 24. Small (4)

3 4 6

6 2 1

9 1 7

9 1 4

5 6 7

3 9 6

1 2 5

2 4 9

4 3 8

3 2 1 4 8 7 6 9 5

4 7 6 9 5 2 8 3 1

5 9 8 6 1 3 2 7 4

9 6 7 1 2 8 4 5 3

8 1 5 3 4 6 9 2 7

2 3 4 7 9 5 1 6 8

1 8 3 2 7 9 5 4 6

7 5 2 8 6 4 3 1 9

6 4 9 5 3 1 7 8 2

Ierakstiet skaitļus 1 līdz 9 dotajā laukumā tā, lai katrā 3x3 kvadrātā tie būtu atšķirīgi.Skaitļi nedrīkst atkārtoties arī horizontālēs un vertikālēs. Tie var atkārtoties tikai diagonālēs

(Skat. parauga mīklu.)

Krustvārdu mīkla Sudoku

3 4 6

6 2 1

9 1 7

9 1 4

5 6 7

3 9 6

1 2 5

2 4 9

4 3 8

3 2 1 4 8 7 6 9 5

4 7 6 9 5 2 8 3 1

5 9 8 6 1 3 2 7 4

9 6 7 1 2 8 4 5 3

8 1 5 3 4 6 9 2 7

2 3 4 7 9 5 1 6 8

1 8 3 2 7 9 5 4 6

7 5 2 8 6 4 3 1 9

6 4 9 5 3 1 7 8 2

Par

aU

gS

aTr

iSiN

ĀJU

MS

D a Ž Ā D i

P Ā r D O D

P Ē r K

Izdevējs – Anglo Baltic News, iznāk vienu reizi mēnesī. Redaktore Dace Gaile. Balss pasts/fakss: 01926 353566 (Anglija); mob. 07515537733 (Anglija);e–pasts: info@anglobalticnews.co.uk, Iespiests Talsu tipogrāfijā, Jaunajā ielā 17, Talsi, Latvija.