as ”norvik ieguld jumu p rvaldes sabiedr ba”as “norvik ieguld jumu p rvaldes sabiedr ba”...

AS ”NORVIK ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�ba”

Finanšu p�rskats, kas sagatavots

saska�� ar Eiropas Savien�bas apstiprin�tajiem

Starptautiskajiem finanšu p�rskatu standartiem

Par 2014. gadu un revidentu zi�ojums

AS “NORVIK ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�ba”

2014. gada p�rskats

2

SATURS

Lapa

Inform�cija par Sabiedr�bu 3

Vad�bas zi�ojums 4-5

Pazi�ojums par Sabiedr�bas vad�bas atbild�bu 6

Finanšu p�rskati:

Visaptverošo ien�kumu p�rskats 7

P�rskats par finanšu st�vokli 8

Pašu kapit�la izmai�u p�rskats 9

Naudas pl�smas p�rskats 10

Finanšu p�rskatu pielikumi 11 – 30

Neatkar�gu revidentu zi�ojums 31



3

Inform�cija par Sabiedr�bu

Sabiedr�bas nosaukums: NORVIK ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�ba

Juridiskais statuss: Akciju sabiedr�ba

Vienotais re�istr�cijas numurs LR

Komercre�istr�, vieta un datums:

40003411599

R�ga, 2003. gada 30. maijs

Juridisk� adrese: Ernesta Birznieka-Up�ša iela 21,

R�ga, LV- 1011

Latvija

NACE kods 6630

Valdes locek�u v�rdi, uzv�rdi,

ie�emamie amati: �irts Ve�eris

Valdes priekšs�d�t�js

Valent�na Keiša Valdes locekle

Vladimirs Novoselovs Valdes loceklis (no 2014.gada 17.febru�ra)

Andrejs Svirenkovs Valdes loceklis (l�dz 2014.gada 10.j�nijam)

Padomes locek�u v�rdi, uzv�rdi,

ie�emamie amati:

Oliver Ronald Bramwell

Padomes priekšs�d�t�js

Igor Smolin Padomes priekšs�d�t�ja vietnieks

Andrey Danilenko Padomes loceklis

Akcion�ri AS „NORVIK BANKA” re�istr�cijas Nr.40003072918,

Ernesta Birznieka-Up�ša 21, LV-1011, R�ga, Latvija (100%)

P�rskata gads: 2014. gada 1. janv�ris – 2014. gada 31. decembris

Iepriekš�jais p�rskata gads: 2013. gada 1. janv�ris – 2013. gada 31. decembris

Revidenta un atbild�g� zv�rin�t� revidenta v�rds un adrese

SIA „Deloitte Audits Latvia”

Licence Nr. 43

Gr�du iela 4a

LV-1019, R�ga

Latvija

Kitija ep�te

Latvijas Republikas zv�rin�ta revidente

Sertifik�ts Nr. 182



4

Vad�bas zi�ojums

Darb�bas veids

AS „NORVIK ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�ba” (turpm�k tekst� – Sabiedr�ba) dibin�ta 1998. gad� un t�s darb�bas

m�r�is ir ieguld�jumu fondu un valsts fond�to pensiju sh�mas l�dzek�u ieguld�jumu pl�nu p�rvalde. Sabiedr�bas

juridisk� adrese un atrašan�s vieta ir E.Birznieka-Up�ša iela 21, R�ga, LV-1011, vienotais re�istr�cijas Nr.

40003411599. Licence Ieguld�jumu p�rvaldes pakalpojumu sniegšanai izsniegta 1999. gada 01. j�lij�, licence

p�rre�istr�ta 2002. gada 07. janv�r�, 2003. gada 05. august�, 2004. gada 03. septembr�, 2006. gada 09. oktobr� un

2006. gada 20. decembr�, Finanšu un kapit�la tirgus komisijas (adrese – Kungu iel� 1, R�g�, LV-1050 ) licenu

re�istra Nr. 06. 03. 07. 099/208.

Sabiedr�bas darb�ba p�rskata gad�

Sabiedr�bas vien�gais akcion�rs ir AS „NORVIK BANKA”. Sabiedr�bas re�istr�tais un apmaks�tais pamatkapit�ls

ir EUR 1 074 269.

P�rskata gad� Sabiedr�ba turpin�ja akt�vu darb�bu valsts fond�to pensiju sh�mas l�dzek�u p�rvald�, p�rvaldot

pensiju 2. l�me�a ieguld�jumu pl�nus „DAUGAVA”, „GAUJA” un „VENTA”.

Uz p�rskata gada beig�m Sabiedr�ba p�rvalda ar� Latvij� re�istr�tu alternat�vo sl�gto ieguld�jumu fondu „N�kotnes

�pašumu fonds”, kura vien�gais ieguld�t�js ir Sabiedr�bas m�tessabiedr�ba – AS „NORVIK BANKA”. Fonds kop� ar t� meitas sabiedr�bam tiek konsolid�ts AS „NORVIK BANKA” grup�. Fonda veikto ieguld�jumu m�r�is ir

akt�vu, kas kalpoja k� nodrošin�jums (��las) AS „NORVIK BANKA” izsniegtiem kred�tiem, p�r�emšana ar m�r�i nodrošin�t efekt�vu šo akt�vu p�rvald�šanu ar Sabiedr�bas starpniec�bu.

P�rskata gad� b�tiska uzman�ba tika piev�rsta pensiju 2. l�me�a ieguld�jumu pl�nu „DAUGAVA”, „GAUJA”,

„VENTA” dal�bnieku piesaistei un sadarb�bai ar AS „NORVIK BANKA”. Sabiedr�ba ar AS „NORVIK BANKA”

ir nosl�gusi pensiju 2. l�me�a ieguld�jumu pl�nu rekl�mas, m�rketinga un dal�bnieku piesaistes pakalpojumu

dele��šanas l�gumu. Min�to pakalpojumu dele��šana atviegloja dal�bnieku piesaistes procesu un optimiz� Sabiedr�bas ieguld�jumu pl�nu dal�bnieku piesaistes izmaksas. 2014. gad� tika piesaist�ti 18.8 t�kstoši jauni pensiju

2. l�me�a ieguld�jumu pl�nu dal�bnieki, bet kop�jais dal�bnieku skaits pieauga par 1.75% un uz gada beig�m

sasniedza 80.55 t�kstošus, kas sast�da 6.44% no kop�j� valsts fond�to pensiju sh�mas l�dzek�u ieguld�jumu pl�nu

dal�bnieku skaita. Dal�bnieku skaita pieaugums kop� ar veiksm�gu Sabiedr�bas invest�ciju darb�bu ��va

p�rvald�šan� esošo pensiju pl�nu l�dzek�u apjomu palielin�t par 11.74% l�dz 77.99 miljoniem eiro uz p�rskata

gada beig�m.

P�rskata gad� Sabiedr�ba turpin�ja Latvij� re�istr�t� alternat�v� sl�gt� ieguld�jumu fonda „N�kotnes �pašumu

fonds” p�rvald�šanu, k� ar� saska�� ar ieguld�t�ju pilnsapulces l�mumiem tika pabeigta sl�gto ieguld�jumu fondu

„Uz��mumu invest�ciju fonds”, „Industri�lo uz��mumu fonds”, „Att�st�mo �pašumu fonds” un „�dens transporta

fonds” likvid�cija un izmaks�ti likvid�cijas ie��mumi fonda ieguld�t�jiem.

P�rskata gad� Sabiedr�ba p�rtrauca savu darb�bu �rvalst�s re�istr�tu fondu p�rvald�, jo tika uzs�kta

kapit�lsabiedr�bas Norvik SICAV Plc (Malta) apakšfondu, ko iepriekš p�rvald�ja Sabiedr�ba, likvid�cija.

Sabiedr�bas ieguld�jumu politika atbilst Sabiedr�bas p�rvald�to fondu un ieguld�jumu pl�nu prospektiem, k� ar� ieguld�jumi tiek veikti Latvijas Republikas normat�vajos aktos at�autos objektos un k�rt�b� ar m�r�i nodrošin�t l�dzek�u v�rt�bas saglab�šanu, pe��u un likvidit�ti.

Sabiedr�bai uz 2014. gada beig�m pieder meitas uz��mums - sabiedr�ba ar ierobežotu atbild�bu „Accounting Lab”.

SIA „Accounting Lab” galvenais darb�bas virziens ir gr�matved�bas pakalpojumu sniegšana Sabiedr�bas p�rvald�to

fondu meitas sabiedr�b�m.

AS “NORVIK ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�ba” 2014. gada p�rskats

1111

FINANŠU P�RSKATU PIELIKUMI 1. SVAR�G�K�S GR�MATVED�BAS UZSKAITES POLITIKAS (a) Visp�r�gie principi Finanšu p�rskati ir sagatavoti saska�� ar Eiropas Savien�b� (ES) apstiprin�tajiem Starptautiskajiem finanšu p�rskatu standartiem (SFPS) un Finanšu kapit�la un tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem, kuri ir sp�k� p�rskata datum�. Naudas pl�smas p�rskats sast�d�ts p�c netieš�s metodes. Visaptverošo ien�kumu p�rskats sast�v no pe��as vai zaud�jumu apr��ina un visaptverošo ien�kumu p�rskata. Sal�dzinot ar iepriekš�jo p�rskata gadu, Sabiedr�bas lietot�s uzskaites un nov�rt�šanas metodes nav main�tas. (b) Funkcion�l� un finanšu p�rskatu val�ta

2014. gada 01. janv�r� Latvija pievienoj�s eirozonai un Latvijas lats tika aizst�ts ar eiro. Kopš min�t� datuma Sabiedr�ba gr�matved�bas uzskaite tiek veikta eiro val�t� un kl�t pievienotie finanšu p�rskati ir sagatavoti un uzr�d�ti Latvijas nacion�laj� val�t� (“EUR”). Iepriekš�jo periodu sal�dzinošie rad�t�ji tika konvert�ti eiro, izmantojot ofici�lo val�tas mai�as kursu, ko noteikusi Eiropas Savien�bas Padome – 1 eiro/0.702804 Latvijas lats. Jauno un p�rstr�d�to Starptautisko finanšu p�rskatu standartu pie�emšana

P�rskata period� ir st�jušies sp�k� sekojoši Starptautisko standartu valdes izdotie un lietošanai Eiropas Savien�b� apstiprin�tie standarti, groz�jumi esošajos standartos un interpret�cij�s:

• 10. SFPS „Konsolid�tie finanšu p�rskati”, apstiprin�ti lietošanai ES 2012. gada 11. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• 11. SFPS „Kop�gas vienošan�s”, apstiprin�ti lietošanai ES 2012. gada 11. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• 12. SFPS Inform�cijas atkl�šana par l�dzdal�bu citos uz��mumos”, apstiprin�ti lietošanai ES 2012. gada 11. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• 27. SGS (groz�ts 2011. gad�) „Atseviš�ie finanšu p�rskati”, apstiprin�ti lietošanai ES 2012. gada 11. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• 28. SGS (groz�ts 2011. gad�) „Ieguld�jumi asoci�tajos uz��mumos un kopuz��mumos”, apstiprin�ti lietošanai ES 2012. gada 11. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 10. SFPS „Konsolid�tie finanšu p�rskati”, 11. SFPS „Kop�gas vienošan�s” un 12. SFPS

„Inform�cijas atkl�šana par l�dzdal�bu citos uz��mumos” – p�rejas vadl�nijas, apstiprin�ti lietošanai ES 2013. gada 4. apr�l� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 10. SFPS „Konsolid�tie finanšu p�rskati”, 12. SFPS „Inform�cijas atkl�šana par l�dzdal�bu citos

uz��mumos” un 27. SGS (groz�ts 2011. gad�) „Atseviš�ie finanšu p�rskati” – Invest�ciju uz��mumi, apstiprin�ti lietošanai ES 2013. gada 20. novembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 32. SGS „Finanšu instrumenti: inform�cijas atkl�šana” - finanšu akt�vu un finanšu saist�bu ieskaits, apstiprin�ti lietošanai ES 2012. gada 13. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 36. SGS „Akt�vu v�rt�bas samazin�šan�s” – Inform�cijas atkl�šana par nefinanšu akt�vu atg�stamo v�rt�bu, apstiprin�ti lietošanai ES 2013. gada 19. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k).

• Groz�jumi 39. SGS „Finanšu instrumenti: Atz�šana un nov�rt�šana” – Izmai�as atvasin�to finanšu instrumentu l�gumos un riska ierobežošanas uzskaites turpin�šana apstiprin�ti lietošanai ES 2013. gada 19. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 1. janv�r� vai v�l�k).

Šo standartu un to groz�jumu piem�rošanas rezult�t� nav bijušas nepieciešamas izmai�as Pl�ma gr�matved�bas politik�s


FINANŠU P�RSKATU PIELIKUMI (turpin�jums)

12

1. SVAR�G�K�S GR�MATVED�BAS UZSKAITES POLITIKAS (tupin�jums) Standarti un interpret�cijas, kas ir izdoti, bet v�l nav sp�k�

Finanšu p�rskatu parakst�šanas br�d� sekojoši standarti un interpret�cijas tika izdoti, bet v�l nav st�jušies sp�k�:

• Groz�jumi vair�kos standartos „Starptautisko finanšu p�rskatu standartu uzlabojumi” (cikls 2010-2012), kuri veidojušies no ikgad�j� SFPS (2. SFPS, 3. SFPS, 8. SFPS, 13. SFPS, 16. SGS, 24. SGS un 38. SGS) uzlabojumu projekta, galvenok�rt, ar m�r�i izsl�gt pretrunas un sniegt skaidrojumus formul�jumiem, apstiprin�ti lietošanai ES 2014. gada 17. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2015. gada 1. febru�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi vair�kos standartos „Starptautisko finanšu p�rskatu standartu uzlabojumi” (cikls 2011-2013), kuri veidojušies no ikgad�j� SFPS (1. SFPS, 3. SFPS, 13. SFPS un 40. SGS) uzlabojumu projekta, galvenok�rt, ar m�r�i izsl�gt pretrunas un sniegt skaidrojumus formul�jumiem, apstiprin�ti lietošanai ES 2014. gada 18. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2015. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 19. SGS „Darbinieku pabalsti” – Fiks�to pabalstu pl�ni: Darbinieku iemaksas, apstiprin�ti lietošanai ES 2014. gada 17. decembr� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2015. gada 1. febru�r� vai v�l�k),

• SFPIK 21. interpret�cija „Nodevas”, apstiprin�ti lietošanai ES 2014. gada 13. j�nij� (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2014. gada 17. j�nij� vai v�l�k).

Pl�na p�rvaldes Sabiedr�ba uzskata, ka visu iepriekš min�to standartu un interpret�ciju s�kotn�j� ieviešana neveidos b�tisku ietekmi uz Pl�na finanšu p�rskatiem.

Sabiedr�ba uzskata, ka visu iepriekš min�to standartu un interpret�ciju s�kotn�j� ieviešana neveidos b�tisku ietekmi uz Pl�na finanšu p�rskatiem.

Standarti un interpret�cijas, kas ir izdoti, bet v�l nav apstiprin�ti ES

SFPS, kas apstiprin�ti lietošanai ES b�tiski neatš�iras no Starptautisko gr�matved�bas standartu valdes (SGSV) izdotajiem standartiem, iz�emot sekojošus standartus un esošo standartu un interpret�ciju groz�jumus, kuri v�l nav apstiprin�ti lietošanai ES:

• 9. SFPS „Finanšu instrumenti” un turpm�kie groz�jumi (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2018. gada 1. janv�r� vai v�l�k);

• 14. SFPS „Regulatora noteiktie atliktie poste�i” (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 10. SFPS „Konsolid�tie finanšu p�rskati” un 28. SGS „Ieguld�jumi asoci�tajos uz��mumos un kopuz��mumos” – Akt�vu p�rdošanas vai ieguld�juma dar�jums starp ieguld�t�ju un asoci�to uz��mumu vai kopuz��mumu (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 10. SFPS „Konsolid�tie finanšu p�rskati”, 12. SFPS „L�dzdal�bas atkl�šana citos uz��mumos” un 28. SGS „Ieguld�jumi asoci�tajos uz��mumos un kopuz��mumos” – Invest�ciju uz��mumi: Atbr�vojuma no konsolid�to finanšu p�rskatu sagatavošanas piem�rošana (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 11. SFPS „Kop�gie pas�kumi” – L�dzdal�bas ieg�des uzskaite kop�g�s darb�b�s (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r�).

• Groz�jumi 1. SGS „Finanšu p�rskatu sniegšana” – Inform�cijas atkl�šanas iniciat�va (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 16. SGS „Pamatl�dzek�i” un 38. SGS „Nemateri�lie akt�vi” – Nolietojuma un amortiz�cijas at�auto uzskaites metožu skaidrojums (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 16. SGS „Pamatl�dzek�i” un 41. SGS „Lauksaimniec�ba” – Lauksaimniec�ba: Ražu ienesošie augi (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k),

• Groz�jumi 27. SGS „Atseviš�ie finanšu p�rskati” – Pašu kapit�la metode atseviš�ajos finanšu p�rskatos (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k).

• Groz�jumi vair�kos standartos Starptautisko finanšu p�rskatu standartu uzlabojumi (cikls 2012-2014), kuri veidojušies no ikgad�j� SFPS (5. SFPS, 7. SFPS, 19. SGS un 34. SGS) uzlabojumu projekta, galvenok�rt, ar m�r�i izsl�gt pretrunas un sniegt skaidrojumus formul�jumiem (sp�k� p�rskata periodiem, kas s�kas 2016. gada 1. janv�r� vai v�l�k).



13

1. SVAR�G�K�S GR�MATVED�BAS UZSKAITES POLITIKAS (tupin�jums)

(c) Noz�m�gas gr�matved�bas apl�ses un nov�rt�jumi

Finanšu p�rskatu sniegšana atbilstoši ES pie�emtajiem Starptautiskajiem Finanšu P�rskatu Standartiem pieprasa veikt gr�matved�bas apl�ses un nov�rt�jumus, kuri ietekm� akt�vu un pas�vu v�rt�jumu, atkl�jamo inform�ciju par iesp�jamiem akt�viem un pas�viem, k� ar� p�rskata period� atz�tos ien�kumus un izdevumus. Sabiedr�ba izdara gr�matved�bas apl�ses pie��mumus attiec�b� uz n�kotnes periodiem. Rezult�t� s�kotn�jie apr��ini var atš�irties no attiec�giem faktiskiem rezult�tiem.

Sal�dzinošie r�d�t�ji par 2013. gadu ir atspogu�oti t�, lai nodrošin�tu to sal�dzin�m�bas iesp�ju un atbilst�bu p�rskata gada r�d�t�ju izmai��m.

Apl�ses un to pamat� esošie pie��mumi tiek regul�ri p�rskat�ti. Ja apl�šu izmai�as skar tikai p�rskata periodu, kur� tika veiktas izmai�as, tad t�s tiek atz�tas izmai�u period�. Ja izmai�as skar gan p�rskata periodu, gan n�kamos periodus, tad izmai�as tiek atz�tas gr�matved�bas apl�s�s gan p�rskata, gan n�kamajos periodos. Zem�k ir min�tas visb�tisk�k�s apl�ses un pie��mumi, kas atkl�j iesp�jamas nenoteikt�bas avotus esošaj� ekonomikas situ�cij� un finanšu tirgos: Finanšu instrumentu paties� v�rt�ba

Ja bilanc� atspogu�oto finanšu akt�vu un finanšu pas�vu paties� v�rt�ba nevar tikt ieg�ta no akt�vajiem tirgiem, tad t� tiek noteikta, izmantojot daž�das nov�rt�juma metodes, kas ietver matem�tisko mode�u izmantošanu. Dati š�diem mode�iem tiek �emti no nov�rojamiem tirgiem, kur tas ir iesp�jams, bet, ja tas nav iesp�jams, paties�s v�rt�bas noteikšanai ir nepieciešams veikt apl�ses, kas atkar�gas no likvidit�tes, koncentr�cijas, tirgus faktoru nenoteikt�bas, cenu pie��mumiem un citiem riskiem, kas ietekm� konkr�to instrumentu. Ja p�c vad�bas dom�m finanšu akt�vu un saist�bu paties� v�rt�ba b�tiski atš�iras no to bilanc� uzr�d�t�s v�rt�bas, tad šo akt�vu un pas�vu paties� v�rt�ba tiek atseviš�i atspogu�ota finanšu p�rskatu pielikum�. Visu paties� v�rt�b� nov�rt�to finanšu akt�vu v�rt�ba 2014. gada 31. decembri un 2013. gada 31. decembri tika noteikta p�c kot�t�m tirgus cen�m.

Zaud�jumi no finanšu akt�vu v�rt�bas samazin�šan�s

V�rt�bas samazin�šanas indik�cija tiek izdar�ta, pamatojoties uz finanšu instrumenta bilances un paties�s v�rt�bas starp�bu. Tirgus v�rt�bas main�gums ne vienm�r liecina par v�rt�bas samazin�šanos finanšu un kapit�la tirgus krišanas d��. Sabiedr�ba izmanto nov�rt�šanas mode�us, kuru pamat� ir l�dz�go kot�to instrumentu tirgus cenas vai ar� izmanto alternat�vu inform�ciju paties�s v�rt�bas apr��in�šan�. Ar m�r�i noteikt v�rt�bas samazin�šanos, Sabiedr�bas vad�ba veic katra finanšu instrumenta gaid�m�s naudas pl�smas izmai�u nov�rt�jumu, kam par pamatu tiek �emta instrumenta emitenta finanšu st�vok�a anal�ze. (d) �rvalstu val�tu p�rv�rt�šana eiro

Šaj� finanšu p�rskata atspogu�otie r�d�t�ji ir izteikti Eiropas Savien�bas naudas vien�ba eiro (t�l�k tekst� – „EUR) kas ir Sabiedr�bas funkcion�l� un uzr�d�šanas val�ta. L�dz 2014. gada 1. janv�rim, kad Latvija pievienoj�s eirozonai un Latvijas lats tika aizst�ts ar EUR, Sabiedr�ba uzskaiti veica un finanšu p�rskatus sagatavoja Latvijas latos. Kopš min�t� datuma Sabiedr�ba gr�matved�bas uzskaiti veic EUR val�t�. P�rejot uz EUR, tika izmantots ofici�lais Latvijas Bankas noteiktais val�tas mai�as kurss – 1 EUR/0,702804 Latvijas lats.

L�dz 2014. gada 1. janv�rim visi dar�jumi �rvalstu val�t�s tika konvert�ti Latvijas latos p�c Latvijas Bankas ofici�li noteikt� val�tas kursa attiec�g� dar�juma veikšanas dien�. S�kot no 2014. gada 1. janv�ra visi dar�jumi �rvalstu val�t� tiek konvert�ti EUR p�c Eiropas Centr�l�s bankas noteikt� val�tas kursa dar�juma dien�. Bilances datum� �rvalstu val�t� esošie monet�rie akt�vi un saist�bas tiek p�rv�rt�ti p�c Eiropas Centr�l�s bankas noteikt� val�tas kursa 31. decembr�.

Visi realiz�tie ien�kumi un zaud�jumi tiek uzskait�ti pe��as un zaud�jumu apr��in� taj� period�, kur� tie radušies. Nerealiz�t� pe��a un zaud�jumi no pras�bu un saist�bu p�rv�rt�šanas tiek uzr�d�ta visaptverošo ien�kumu p�rskat�, izmantojot val�tas kursus uz bilances sast�d�šanas datumu. Monet�rie akt�vi un saist�bas �rvalstu val�t�s tiek p�rr��in�tas eiro p�c Eiropas Centr�l�s Bankas (ECB) noteikt� kursa p�rskata gada p�d�j� dien�.



14


Pielietotie �rvalstu val�tu kursi noz�m�g�kaj�m val�t�m p�rskata perioda beig�s bija sekojoši (eiro pret vienu val�tas vien�bu): 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR 1 USD 0.823655 0.732779

(e) Finanšu akt�vi un saist�bas

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi ir tie, kas ir ieg�d�ti vai radušies, galvenok�rt, lai g�tu pe��u cenu �stermi�a sv�rst�bu rezult�t�. Tie ietver sev� par�da v�rtspap�rus un akcijas.

Tirdzniec�bas v�rtspap�ri s�kotn�ji tiek atspogu�oti to paties� v�rt�b�. Turpm�k šie v�rtspap�ri tiek uzskait�ti to patiesaj� v�rt�b�, par pamatu �emot tirgus cenu. Realiz�t� un nerealiz�t� pe��a vai zaud�jumi tiek atspogu�oti visaptverošo ien�kumu p�rskat�. Procenti, kurus Sabiedr�ba ir nopeln�jusi no tirdzniec�bai tur�tajiem v�rtspap�riem tiek atz�ti k� procentu ien�kums. Sa�emt�s dividendes tiek uzskait�tas k� dividenžu ien�kums. Tirdzniec�bas v�rtspap�ru uzskait� tiek izmantots v�rtspap�ru ieg�des vai p�rdošanas nor��inu dienas datums. P�rdošanai pieejami finanšu akt�vi

P�rdošanai pieejami finanšu akt�vi ir tie neatvasin�tie finanšu akt�vi, kas ir noteikti k� p�rdošanai pieejami vai nav klasific�ti k� kred�ti un debitoru par�di, l�dz termi�a beig�m tur�tas invest�cijas, finanšu akt�vi, kas atspogu�oti p�c t�s paties�s v�rt�bas visaptverošo ien�kumu p�rskat�. P�rdošanai pieejamie finanšu akt�vi ietver sev� noteiktus par�da v�rtspap�rus un ieguld�jumi fondos.

P�rdošanai pieejami finanšu akt�vi s�kotn�ji tiek atspogu�oti to patiesaj� v�rt�b� (ieskaitot v�rtspap�ru ieg�des izdevumus). Sabiedr�ba atz�st p�rdošanai pieejamo finanšu akt�vu pirkumu vai p�rdošanu, izmantojot uzskaiti p�c nor��inu dienas datuma. P�c tam, ja ir iesp�jams, v�rtspap�ri tiek nov�rt�ti p�c to paties�s v�rt�bas, kas ir balst�ta uz kot�t�m tirgus cen�m. Ja finanšu akt�vi nav kot�ti akt�vaj� tirg�, to paties� v�rt�ba tiek noteikta, izmantojot alternat�vas metodes (piem., l�dz�gu invest�ciju cenas).

Kad tas ir lietder�gi, p�rdošanai pieejamie akt�vi, kuriem nav noteikta tirgus cena un kuru patieso v�rt�bu nav iesp�jams noteikt ar cit�m iepriekš min�taj�m alternat�vaj�m metod�m, s�kotn�ji tiek atspogu�oti to patiesaj� v�rt�b� un p�c tam tie tiek nov�rt�ti p�c v�rt�bas, kas ir samazin�ta par v�rt�bas zuduma uzkr�jumiem.

P�rdošanai pieejamo finanšu akt�vu paties�s v�rt�bas izmai�as to rašanas period� tiek atspogu�otas kapit�l� un rezerv�s k� paties�s v�rt�bas p�rv�rt�šanas rezerve, iz�emot monet�ro akt�vu v�rt�bas samazin�šanas zaud�jumus un val�tas p�rv�rt�šanas rezult�tu. Ja finanšu akt�vs tiek p�rdots, posten� “p�rv�rt�šanas rezerve” iepriekš atspogu�otais v�rt�bas pieaugums vai samazin�jums tiek iek�auts pe��as un zaud�jumu apr��in�.

L�dz termi�a beig�m tur�tie finanšu akt�vi

L�dz termi�a beig�m tur�tos ieguld�jumu v�rtspap�ros tiek iek�auti neatvasin�ti finanšu akt�vi ar fiks�tiem vai nosak�miem maks�jumiem un fiks�tiem dz�šanas termi�iem, kurus Sabiedr�bai ir nol�ks un sp�ja tur�t l�dz termi�a beig�m. L�dz termi�a beig�m tur�tos finanšu akt�vos ietilpst par�da finanšu instrumenti un termi�noguld�jumi kred�tiest�d�s. L�dz termi�a beig�m tur�tie finanšu akt�vi tiek uzskait�ti p�c amortiz�tas v�rt�bas, pielietojot efekt�v�s procentu likmes metodi, �emot v�r� v�rt�bas samazin�šanas izmaksas.

Kred�ti un debitoru par�di

Kred�ti un debitoru par�di ir neatvasin�tie finanšu akt�vi ar fiks�tiem vai nosak�miem maks�jumiem, kuri netiek kot�ti akt�v� tirg�.

Kred�ti un debitoru par�di ir uzr�d�ti bilanc� p�c to amortiz�t�s v�rt�bas, izmantojot efekt�v�s procentu likmes metodi. Kred�ta amortiz�t� v�rt�ba ir v�rt�ba, kas tiek noteikta pie kred�ta izsniegšanas, atskaitot kred�ta atmaks�t�s pamatsummas, plus vai m�nus s�kotn�ji apr��in�t� amortiz�cija par starp�bu starp s�kotn�jo v�rt�bu un v�rt�bu termi�a beig�s (izmantojot efekt�v�s procentu likmes metodi), m�nus da��ja norakst�šana sakar� ar v�rt�bas samazin�šanos vai bezcer�ga par�da d��.



15


Finanšu akt�vu un finanšu saist�bu norakst�šana no bilances

Finanšu akt�va atz�šana tiek p�rtraukta, ja:

- Izbeidzas ties�bas sa�emt naudas pl�smas no akt�viem; vai

- Sabiedr�ba ir nodevusi savas ties�bas sa�emt ar šo akt�vu saist�to naudas pl�smu vai saglab�jusi ties�bas sa�emt ar šo akt�vu saist�to naudas pl�smu, bet ap��musies nekav�joties izmaks�t to piln� apm�r� k�dai trešai personai saska�� ar vienošanos; un

- Sabiedr�ba ir nodevusi faktiski visus riskus un atl�dz�bu no akt�viem, vai Sabiedr�ba nav nodevusi, k� ar� nav patur�jusi faktiski visus riskus un atl�dz�bu no akt�viem, bet ir nodevusi kontroli p�r akt�viem.

Sabiedr�ba p�rtrauc finanšu saist�bu atz�šanu, kad t�s l�gum� paredz�t�s saist�bas tiek izpild�tas, noraid�tas vai izbeigtas.

(f) Procentu un komisijas ien�kumu uzskaite

Procentu ien�kumi un izdevumi tiek atz�sti pe��as vai zaud�jumu apr��in� saska�� ar uzkr�šanas principu, izmantojot efekt�vas procentu likmes metodi. Procentu ien�kumos un izdevumos ir iek�auta jebkuru starp�bu starp procentu ien�kumus nesoš� finanšu akt�va vai pas�va s�kotn�jo uzskaites v�rt�bu un to noteiktaj� termi�� maks�jamo summu, kas apr��in�ta p�c efekt�v�s procentu likmes metodes, amortiz�cija (diskonts, pr�mija vai cits).

Procentu ien�kums ietver kuponus, kas tika nopeln�ti no tirdzniec�bas un p�rdošanai pieejamiem par�da v�rtspap�riem, k� ar� no citiem v�rtspap�riem ar fiks�tu ien�kumu.

Uzkr�tais procentu ien�kums tiek atz�ts visaptverošo ien�kumu p�rskat�, ja Sabiedr�bai nav objekt�vu pierad�jumu, ka šie maks�jumi netiks sa�emti nor�d�taj� termi��, k� ar� ien�kumus no finanšu akt�viem ar samazin�tu v�rt�bu. Maksa par pakalpojumiem un komisijas nauda parasti tiek atz�ta uz uzkr�šanas principa pamata tad kad pakalpojums ir sniegts vai p�c b�tisku darb�bu veikšanas, vadoties p�c konkr�t�s situ�cijas. Ie��mumi un izdevumi, kas attiecas uz p�rskata periodu, tiek atspogu�oti pe��as un zaud�jumu apr��in� neatkar�gi no to sa�emšanas vai maks�juma datuma.

(g) Nauda un t�s ekvivalenti

Posten� „Pras�bas pret kred�tiest�d�m” uzr�d�tas pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m, t.i., pras�bas, kuras var tikt izpild�tas bez iepriekš�ja piepras�juma vai piepras�juma termi�š ir 24 stundas vai viena darba diena. Saska�� ar starptautisko gr�matved�bas standartu SGS 7 „Naudas pl�smas p�rskati” naudas pl�smas p�rskata vajadz�b�m nauda un t�s ekvivalenti veido naudas l�dzek�i no tekošo bankas kontu atlikumiem un termi�noguld�jumiem ar s�kotn�jo termi�u l�dz 3 m�nešiem.

(h) Pamatl�dzek�i un nemateri�lie ieguld�jumi

Nemateri�lie ieguld�jumi un pamatl�dzek�i ir uzskait�ti ieg�des v�rt�b�, atskaitot uzkr�to amortiz�ciju un nolietojumu un uzkr�to v�rt�bas samazin�jumu. Ieg�des v�rt�b� tiek iek�autas izmaksas, kas tieši saist�tas ar nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a ieg�di.

Nolietojumu un amortiz�ciju apr��ina p�c line�r�s metodes attiec�go nemateri�lo ieguld�jumu un pamatl�dzek�u lietder�g�s izmantošanas period�, lai norakst�tu nemateri�l� ieguld�juma un pamatl�dzek�a ieg�des v�rt�bu l�dz t� apl�stajai atlikušajai v�rt�bai lietder�g�s izmantošanas perioda beig�s, izmantojot š�das nolietojuma likmes:

Gada likme Datori, biroja tehnika 33.33% Datorprogrammas 33.33% M�beles 20.00%

Gad�jumos, kad k�da nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a bilances v�rt�ba ir augst�ka par t� atg�stamo v�rt�bu un š�s v�rt�bas izmai�as nav uzskat�mas par p�rejoš�m, attiec�g� nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a v�rt�ba tiek norakst�ta l�dz t� atg�stamai v�rt�bai. Atg�stam� v�rt�ba ir augst�k� no attiec�g� nemateri�l� ieguld�juma vai pamatl�dzek�a tirgus v�rt�bas vai lietošanas v�rt�bas. Pe��a un zaud�jumi no attiec�g� akt�va izsl�gšanas tiek apr��in�ti k� starp�ba starp š� akt�va bilances v�rt�bu un p�rdošanas rezult�t� g�tajiem ie��mumiem un iek�auti t� perioda pe��as vai zaud�jumu apr��in�, kur� tie radušies. Akt�vu atlikušas v�rt�bas un lietder�g�s izmantošanas laiki tiek p�rskat�ti katra p�rskata gada beig�s.



16


(i) Nodok�i

Uz��mumu ien�kuma nodoklis tiek apr��in�ts saska�� ar Latvijas Republikas nodok�u ties�bu aktu pras�b�m.

Atliktie nodok�u maks�jumi attiecas uz vis�m �slaic�g�m atš�ir�b�m, kas rodas, veicot ien�kumu un izdevumu uzskaiti atbilstoši gr�matved�bas un nodok�u ties�bu aktu pras�b�m. Atlikt�s nodok�u saist�bas tiek apr��in�tas, pamatojoties uz nodok�u likm�m, kuras paredz�ts piem�rot tad, kad izzud�s �slaic�g�s atš�ir�bas. Galven�s �slaic�g�s atš�ir�bas rodas no atš�ir�g�m pamatl�dzek�u un nemateri�lo akt�vu nolietojuma/ amortiz�cijas likm�m, kas tiek pielietotas finanšu uzskait� un nodok�u saist�bu apr��in�šan�, k� ar� no iepriekš�jo periodu nodok�u zaud�jumiem. Atlikto nodok�u maks�juma akt�va postenis tiek iek�auts finanšu p�rskatos tikai t�dos gad�jumos, kad š� akt�va atg�šanu var pamatoti paredz�t. (j) Uzkr�jumi neizmantotajiem atva�in�jumiem

Uzkr�jumu summa tiek noteikta, reizinot vid�jo vienas dienas darbinieku atalgojumu 6 m�nešu period� ar p�rskata gada beig�s uzkr�to neizmantoto atva�in�juma dienu skaitu. (k) Saist�t�s puses

Par saist�taj�m pus�m tiek uzskat�ti Sabiedr�bas akcion�ri un vad�ba, Valdes locek�i, Padomes locek�i, vi�u tuvi �imenes locek�i un uz��mumi, kuros min�taj�m person�m ir kontrole vai b�tiska ietekme. P�rskata period� Sabiedr�bas veiktie dar�jumi ar Saist�taj�m pus�m atspogu�oti 24. piez�m�. (l) Uzkr�jumi

Uzkr�jumi tiek atz�ti, kad Sabiedr�bai pag�tnes notikumu rezult�t� past�v saist�bas (juridiskas vai konstrukt�vas) un ir sagaid�ms, ka Sabiedr�bai šo saist�bu izpildei b�s nepieciešama ekonomisko labumu aizpl�šana un šo saist�bu apjomu ir iesp�jams ticami nov�rt�t.

Atz�to uzkr�jumu apjoms ir balst�ts uz p�rskata perioda beig�s iesp�jami vislab�ko nov�rt�jumu attiec�b� uz ekonomiskajiem labumiem, kas nepieciešami, lai dz�stu pašreiz�jo saist�bu, �emot v�r� riskus un nenoteikt�bas attiec�b� uz šo saist�bu. Gad�jumos, kad uzkr�jumu apjoms tiek noteikts balstoties uz nepieciešamaj�m naudas pl�sm�m saist�bas segšanai, uzkr�jumu bilances v�rt�ba tiek noteikta balstoties uz paredzamo naudas pl�smu tagadnes v�rt�bu.

Sabiedr�ba veido uzkr�jumus izdotaj�m garantij�m un citiem �rpusbilances poste�iem balstoties uz �rpusbilances saist�bu individu�lu izv�rt�jumu. Vad�ba izdara pie��mumus un apl�ses, lai izv�rt�tu iesp�ju, ka ekonomiskie labumi b�s nepieciešami saist�bas segšanai un izv�rt� nodrošin�juma v�rt�bu, k� ar� ekonomisko labumu aizpl�des un ien�kušo labumu summas un laiku. (m) Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�l� Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�l� tiek uzskait�ti ieg�des v�rt�b�, atskaitot uzkr�jumus zaud�jumiem no v�rt�bas samazin�šan�s, ja t�di past�v. (n) Pamatkapit�la p�rreistr�šana EUR val�t� Saska�� ar normat�vo aktu pras�b�m 2014.gada 06.novembr� Sabiedr�ba p�rre�istr�ja pamatkapit�lu eiro val�t� un noteica akciju skaitu 767 335 akcijas ar vienas akcijas nomin�lv�rt�bu 1,40 EUR un pamatkapit�la lielumu 1 074 269 EUR. Atlikums 0.64 EUR, kas radies pamatkapit�la izteikšanas eiro rezult�t� tika ieskait�ts Sabiedr�bas rezerv�s. (o) Inform�cija par konsolid�to finanšu p�rskatu nesagatavošanu

T� k� Sabiedr�bas m�tes uz��mums AS „NORVIK BANKA” sagatavo publiski pieejamus konsolid�tos finanšu p�rskatus, kuros iek�auti Sabiedr�bas un t�s meitas uz��mumu finanšu p�rskati, Sabiedr�bas konsolid�tie finanšu p�rskati netiek sagatavoti. Sabiedr�bas m�tes uz��muma AS „NORVIK Banka” konsolid�tie finanšu p�rskati ir pieejami bankas interneta m�jas lap�.



17

2. RISKU P�RVALD�ŠANA Sabiedr�bas risku p�rvald�šanas m�r�is ir nodrošin�t Sabiedr�bas finansi�lo stabilit�ti un maks�tsp�ju, k� ar� nov�rst lielus zaud�jumus, kas var�tu apdraud�t Sabiedr�bas kapit�lu. Sabiedr�bas darb�ba ir pak�auta likvidit�tes riskam, procentu likmju sv�rst�bas riskam, kred�triskam un val�tas riskam. Risku p�rvald�šanas procesa galvenie etapi ir risku identifik�cija un nov�rt�jums un kontroli. Risku p�rvald�šanas strukt�ra Padome – apstiprina risku p�rvald�šanas politiku un, ne ret�k k� reizi gad�, nov�rt� t�s atbilst�bu riska p�rvald�šanas un kontroles nodrošin�šanai. Valde – ir atbild�ga par kop�jo principu un metožu ieviešanu risku noteikšanai, nov�rt�šanai un p�rvald�šanai. Invest�ciju komiteja - izstr�d� risku p�rvald�šanas politikas, identific� finanšu riskus. Iekš�jais audits – p�rbauda risku p�rvald�šanas procesus katru gadu, izmekl� gan risku p�rvald�šanas politiku piem�rot�bu, gan to atbilst�bu iekš�j�m un �r�j�m pras�b�m. Visu p�rbaužu rezult�tus iekš�jais audits apspriež ar sabiedr�bas vad�bu un zi�o par ieg�tiem datiem un rekomend�cij�m sabiedr�bas Padomei, Valdei un attiec�gaj�m strukt�rvien�b�m.

Sabiedr�bas darb�b� galvenie finanšu riski ir tirgus risks, likvidit�tes risks, procentu likmju sv�rst�bu risks un kred�trisks. Tirgus risks – ir risks, ka finanšu instrumenta paties� v�rt�ba vai n�kam�s naudas pl�smas negat�vi sv�rst�sies tirgus main�go lielumu (procentu likme, val�tas kursa un cenas) izmai�u d��. Tirgus risks oblig�cij�m rodas, galvenok�rt, cenu un procentu likmju sv�st�bu un val�tu nesakrit�bu rezult�t�. Sakar� ar to, ka Sabiedr�ba ir veikusi ieguld�jumus tikai invest�ciju reitinga valsts oblig�cij�s ar sam�rojami nelielu dur�ciju, kuras ir denomin�tas EUR val�t�, tirgus risks Sabiedr�bas oblig�ciju portfelim ir niec�gs. Uz p�rskata perioda beig�m 60.8% no Sabiedr�bas akt�viem bija ieguld�ti ES un OECD valstu vald�bu oblig�cij�s, kuras pak�autas tirgus riskam. Likvidit�tes risks – iesp�jas noteikt� laika period� realiz�t k�du no Sabiedr�bas akt�viem par pie�emamu cenu. Uz p�rskata perioda beig�m 70.4% no Sabiedr�bas akt�viem bija izvietoti ES un OECD valstu vald�bu oblig�cij�s ar augstu likvidit�ti vai nor��inu kontos Latvijas Republik� re�istr�t�s kred�tiest�d�s, t�d�j�di nodrošinot augstu l�dzek�u likvidit�ti. Sabiedr�bas akt�vu un saist�bu sadal�jums p�c atlikušiem termi�iem sniegts 25. piez�m�. Procentu likmju risks - mainoties tirgus procentu likm�m, var main�ties finanšu ieguld�jumu v�rt�ba, kas ietekm� Sabiedr�bas darb�bas rezult�tus. Uz p�rskata perioda beig�m 60.8% no Sabiedr�bas akt�viem bija ieguld�ti ES un OECD valstu vald�bu oblig�cij�s, kuras pak�autas procentu likmju riskam, bet p�r�jie Sabiedr�bas finanšu ieguld�jumi ir veikti tikai �stermi�a depoz�tos kred�tiest�d�s ar fiks�tu procentu likmi un nav pak�auti procentu likmju sv�rst�b�m. Papildu inform�cija par Sabiedr�bas procentu likmes riska anal�ze ir atspogu�ota 26. piez�m�. Val�tas risks - Ieguld�jumu �rvalstu val�t�s risks tiek ierobežots, sabalans�jot akt�vu un saist�bu �rvalstu val�t�s apjomu. Visi Sabiedr�bas akt�vi un saist�bas uz p�rskata perioda beig�m ir EUR val�t�. Papildu inform�cija par Sabiedr�bas val�tas risku gada beig�s ir atspogu�ota 28. piez�m�. Kred�trisks - saist�ts ar debitoru par�diem, ieguld�jumiem finanšu instrumentos un naudas l�dzek�iem bank�s. Uz p�rskata perioda beig�m Sabiedr�bas ieguld�jumi ES valstu vald�bu eirooblig�cij�s, kur�m ir pieš�irts BB vai BB+ kred�treinigs, sast�d�ja 23.1% no Sabiedr�bas akt�viem, bet ieguld�jumi ES un OECD valstu vald�bu eirooblig�cij�s, kur�m ir pieš�irts invest�ciju pak�pes kred�treitings, sast�d�ja 37.7% no Sabiedr�bas akt�viem. P�r�jie br�vie Sabiedr�bas naudas l�dzek�i glab�j�s nor��inu un termi�noguld�jumu kontos Latvijas Republik� re�istr�t�s kred�tiest�d�s ar piem�rotu kred�tv�sturi. Kred�triska koncentr�cija ir atspogu�ota 29. piez�m�.



18

(3) Procentu ien�kumi 2014 2013 EUR EUR Par�da v�rtspap�ri ar fiks�tu ien�kumu 40 757 33 353 Termi�noguld�jumi kred�tiest�d�s 1 492 814 Kop� 42 249 34 167

(4) Komisijas naudas ien�kumi 2014 2013 EUR EUR Atl�dz�ba par pl�nu un fondu p�rvald�šanu un administr�šanu 1 128 773 1 063 227 Kop� 1 128 773 1 063 227

Komisijas ien�kumu sadal�jums p�c eogr�fiskajiem reioniem 2014 2013 EUR EUR Latvija 1 119 177 1 028 833 OECD valstis 9 596 34 394 Kop� 1 128 773 1 063 227

(5) Komisijas naudas izdevumi 2014 2013 EUR EUR Maks�jumi partneriem par klientu piesaisti 240 154 190 430 Maks�jumi kred�tiest�d�m par kontu apkalpošanu 4 021 2 631 Kop� 244 175 193 061

(6) Neto pe��a/(zaud�jumi) no finanšu instrumentu tirdzniec�bas dar�jumiem 2014 2013 EUR EUR Par�da v�rtspap�ru un citu v�rtspap�ru ar fiks�tu ien�kumu neto p�rv�rt�šanas un tirdzniec�bas rezult�ts 2 740 (16 296) Val�tas konvert�cija (145) - Kop� 2 595 (16 296)

(7) Dividendes 2014 2013 EUR EUR Kapit�la v�rtspap�ru instrumenti 23 000 - 23 000 -



19

(8) P�r�jie ien�kumi 2014 2013 EUR EUR Citi ien�kumi 36 537 Kop� 36 537

(9) P�r�jie izdevumi 2014 2013 EUR EUR Tirgus dal�bnieka maks�jums Finanšu un kapit�la tirgus komisijas darb�bas finans�šanai, depozit�rijam 6 635 78 385 Fondu p�rvaldes pakalpojumi un likvid�cijas izdevumi 3 505 25 930 Samaks�ta soda nauda - 7 117 Biedru nauda un dal�bas maksa 408 894 Kop� 10 548 112 326

(10) Administrat�vie izdevumi 2014 2013 EUR EUR Person�la izdevumi 467 175 502 520

Padomes un Valdes atalgojums 200 631 204 788 Person�la algas un citas izmaksas 182 709 200 524 Valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�t�s iemaksas 83 835 97 208

P�r�jie izdevumi 69 584 136 210

Profesion�lie pakalpojumi * 28 323 23 846 Telpu noma un biroja izdevumi 16 841 38 489 Datortehnikas uztur�šana un sakari 13 563 15 269 Rekl�ma 2 518 40 452 Kancelejas piederumi 1 040 1 231 Komand�jumu izmaksas 159 855 Citas administr�cijas izmaksas 7 140 16 068

Kop� 536 759 638 730

* Taj� skait� atl�dz�ba Sabiedr�bas revidentam 2014. gad� 1 573 eiro. Sabiedr�bas revidents sniedza tikai rev�zijas pakalpojumus. (11) Nemateri�lo akt�vu un pamatl�dzek�u amortiz�cija/ nolietojums 2014 2013 EUR EUR Pamatl�dzek�u nolietojums (17. piez�me) 4 352 5 521 Nemateri�lo akt�vu amortiz�cija (18. piez�me) 2 653 8 721

Kop� 7 005 14 242

AS “NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība” 2014. gada pārskats

FINANŠU PĀRSKATU PIELIKUMI (turpinājums)

20

(12) Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskās nodokļa summas, kas rastos, ja Sabiedrības peļņai pirms

nodokļiem piemērotu likumā noteikto 15% likmi:

2014 2013 EUR EUR Peļņa / pirms nodokļiem 398 177 122 609

Teorētiski aprēķinātais nodoklis izmantojot 15% likmi 59 727 18 392

Izdevumi par kuriem nedrīkst samazināt apliekamo ienākumu 2 673 8 402

Iepriekš neatzīto zaudējumu izmantošana (24 765) (11 370)

Izmaiņas neatzītajā atliktā nodokļa aktīvā (11 559) (15 424)

Nodokļu izdevumi 26 076 -

Atliktais nodoklis

Sabiedrība veic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaitu tikai tad, ja tā ir juridiski tiesīga veikt

pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām un atliktais nodoklis attiecas uz

vienu un to pašu nodokļu administrāciju. Ieskaitītās atliktā nodokļa summas ir šādas:

Atliktais nodoklis aprēķināts no šādām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību bilances vērtībām un to vērtībām

uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķina mērķiem:

31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Atliktā nodokļa saistības:

Pamatlīdzekļu nolietojuma pagaidu atšķirība 832 1 033

Atliktā nodokļa aktīvi:

Uzkrāto atvaļinājumu izmaksu pagaidu atšķirība (3 908) (3 673)

Uz nākošajiem taksācijas periodiem pārnesamie nodokļu zaudējumi - (26 527)

Neatzītais atliktā nodokļa aktīvs (3 076) (29 167)

Atliktā nodokļa aktīvs netika atzīts, ievērojot piesardzības principu.

(13) Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Naudas līdzekļi kredītiestādēs uz pieprasījumu 142 195 123 107

Kopā 142 195 123 107

(a) Nauda un tās ekvivalenti 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR

Prasības pret kredītiestādēm ar sākotnējo atmaksas termiņu līdz trim

mēnešiem 142 195 123 107

Kopā 142 195 123 107



21

(14) Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi Par�da v�rtspap�ri un citi v�rtspap�ri ar fiks�tu ien�kumu 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Bulg�rijas Republika 218 455 -

It�lijas Republika - 111 825

Lietuvas Republika - 336 969

Slov�nijas Republika - 106 387

Horv�tijas Republika 169 803 165 834

Turcijas Republika 169 330 -

Rum�nijas Republika 174 729 165 560

Ung�rijas Republika 175 527 -

Kop� 907 844 886 575 (15) L�dz termi�a beig�m tur�ti ieguld�jumi Termi�noguld�jumi kred�tiest�d�s 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Naudas l�dzek�i termi�noguld�jumos 300 000 -

Uzkr�tie sa�emamie procenti 1 488 -

Kop� 301 488 -

(16) Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR

Uzkr�tais ien�kums par fondu un pl�nu p�rvaldi un administr�šanu 110 222 91 906

N�kamo periodu izdevumi 1 323 3 335

Kop� 111 545 95 241



22

(17) Pamatl�dzek�i

Datori, biroja tehnika

P�r�jie pamatl�dzek�i

Kop�

EUR EUR EUR

S�kotn�j� v�rt�ba

31.12.2013 19 332 13 870 33 202 Ieg�d�ti 162 - 162

Izsl�gtie (569) - (569)

31.12.2014 18 925 13 870 32 795

Uzkr�tais nolietojums

31.12.2013 13 890 12 018 25 908 Apr��in�ts 3 830 523 4 353

Izsl�gtie (569) - (569)

31.12.2014 17 151 12 541 29 692

Atlikus� bilances v�rt�ba 31.12.2013 5 442 1 852 7 294 Atlikus� bilances v�rt�ba 31.12.2014 1 774 1 329 3 103

(18) Nemateri�lie akt�vi

Datorprogrammas un licences

EUR

S�kotn�j� v�rt�ba

31.12.2013 52 568 Ieg�d�ts 5 946

Izsl�gts (I 150)

31.12.2014 57 364

Uzkr�t� amortiz�cija

31.12.2013 50 666 Apr��in�ts 2 653

Norakst�ts (1 150)

31.12.2014 52 169

Atlikus� bilances v�rt�ba 31.12.2013 1 902 Atlikus� bilances v�rt�ba 31.12.2014 5 195

(19) Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�l�

2014.gada 31.decembr� un 2013.gada 31.decembr� Sabiedr�bai bija š�da l�dzdal�ba radniec�go uz��mumu

pamatkapit�l� :

Uz��mums Reistr�cijas valsts un adrese

Uz��mumu darb�bas veids

Sabiedr�bas ieguld�jumi

2014 2013 EUR % EUR % SIA „Accounting

Lab”

Latvija, R�ga,

E.Birznieka-Up�ša, 21

Gr�matved�bas

pakalpojumi 2 846 100 2 846 100

Kop� 2 846 2 846



23

(20) P�r�jie akt�vi 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Nor��ini ar debitoriem 18 155 12 477

Nodok�i un valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�tas iemaksas 1 1

Citi akt�vi 154 245

Kop� 18 310 12 723 (21) P�r�j�s saist�bas 31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Nodok�i un valsts soci�l�s apdrošin�šanas oblig�tas iemaksas 26 076 34

Uzkr�t�s saist�bas darbinieku atva�in�jumiem 26 055 24 492

Nor��ini ar pieg�d�t�jiem 18 040 15 172

Uzkr�t�s saist�bas paredz�tajiem maks�jumiem 1 073 40 429

Uzkr�tie izdevumi komisijas maks�jumiem 186 176

Citi kreditori 19 409

Kop� 71 449 80 712 (a) Uzkr�t�s saist�bas darbinieku neizmantotajiem atva�in�jumiem

2014 2013 EUR EUR

2013. gada 31. decembr� 24 492 15 642

Palielin�jums 1 563 8 850

2014. gada 31. decembr� 26 055 24 492 (b) Nodok�u saist�bas

Uz��mumu

ien�kuma nodoklis

Valsts soci�l�s apdrošin�šanas

oblig�t�s iemaksas

Iedz�vot�ju ien�kuma

nodoklis

Kop�

EUR EUR EUR EUR Par�ds 31.12.2013 - 34 (1) 33 Apr��in�ts par 2014. gadu 26 076 121 117 178 198 325 391

Samaks�ts 2014. gad� - (121 152) (178 197) (299 349)

Par�ds/(p�rmaksa) 31.12.2014 26 076 (1) - 26 075

Nodok�u saist�bas atspogu�otas 21. piez�m�.

(22) Apmaks�tais pamatkapit�ls (a) Reistr�tais un apmaks�tais akciju kapit�ls

31.12.2014 31.12.2013 Skaits EUR Skaits EUR

Parast�s akcijas ar nomin�lv�rt�bu 1,40 EUR 767 335 1 074 269 755 001 1 074 270



24

(b) Akcion�ri

31.12.2014 31.12.2013 Skaits Da�a % Skaits Da�a % AS NORVIK Banka 767 335 100 755 001 100

767 335 100 755 001 100 (c) Kapit�la pietiekam�bas apr�ina kopsavilkums Sabiedr�bas kapit�la pietiekam�bas r�d�t�js, kas apr��in�ts atbilstoši Finanšu un kapit�la tirgus komisijas pras�b�m, 2014. gada 31. decembr� tika apr��in�ts š�da veid�:

31.12.2014 EUR Pirm� l�me�a kapit�ls

Apmaks�tais pamatkapit�ls 1 074 269

Citas rezerves 1

Iepriekš�jo gadu uzkr�tie zaud�jumi (25 294)

P�rskata gada nesadal�t� pe��a 372 101

Nemateri�lie akt�vi (5 195)

Pirm� l�me�a kapit�la kopsumma 1 415 882 Pašu kapit�ls 1 415 882 Kapit�la pras�bu apr�ina kopsavilkums Kred�triska kapit�la pras�ba 217 956

Kapit�la pras�bu segums ar pašu kapit�lu 1 197 926 Kapit�la pietiekam�bas r�d�t�js 31.12.2014 52%

Sabiedr�bas kapit�la pietiekam�bas r�d�t�js, kas apr��in�ts atbilstoši Finanšu un kapit�la tirgus komisijas pras�b�m, 2013. gada 31. decembr� tika apr��in�ts š�da veid�:

31.12.2013 EUR Pirm� l�me�a kapit�ls

Apmaks�tais pamatkapit�ls 1 074 270

Iepriekš�jo gadu uzkr�tie zaud�jumi (147 903)

P�rskata gada nesadal�t� pe��a 122 609

Nemateri�lie akt�vi (1 902)

Pirm� l�me�a kapit�la kopsumma 1 047 074 Pašu kapit�ls 1 047 074 Kapit�la pras�bu apr�ina kopsavilkums Kred�triska kapit�la pras�ba 195 494

Kapit�la pras�bu segums ar pašu kapit�lu 851 580 Kapit�la pietiekam�bas r�d�t�js 31.12.2013 43%



25

(d) Pe��a/zaud�jumi uz vienu akciju

31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR

Parast�s akcijas ar nomin�lv�rt�bu 1.40 EUR 767 335 755 001 P�rskata gada pe��a 372 101 122 609

Pe��a uz vienu akciju 0.48 0.16 (23) Sabiedr�b� nodarbin�to personu vid�jais skaits

2014. gad� vid�jais nodarbin�to darbinieku skaits bija 22 (tai skait� vald� un padom� 6).

2013. gad� vid�jais nodarbin�to darbinieku skaits bija 20 (tai skait� vald� un padom� 6).

(24) Dar�jumi ar saist�taj�m person�m

AS ”NORVIK ieguld�jumu p�rvaldes sabiedr�ba” 2014. gad� iesaist�jusies dar�jumos ar š�du saist�to personu:

- AS ”NORVIK BANKA” re�.40003072918, juridisk� adrese E.Birznieka-Up�ša iela 21, R�g�, LV 1011.

(a) Ie��mumi un izdevumi no sniegtajiem/ sa�emtajiem pakalpojumiem

2014 2013 EUR EUR Ie��mumi 1 492 814 Procentu ie��mumi 1 492 814

Izdevumi 287 912 245 587 Komisijas naudas izdevumi par klientu piesaisti 240 154 190 430

Nomas maksa 15 591 37 229

IT pakalpojumi 5 622 6 821

Juridiskie pakalpojumi 20 660 -

Sakari 740 1 204

Komisijas naudas izdevumi par bankas oper�cij�m 3 874 2 594

P�r�jie izdevumi 1 271 7 309

(b) Pras�bas pret saist�taj�m person�m

31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR Naudas l�dzek�i uz piepras�jumu 142 071 88 736

Termi�noguld�jumi 301 488 -

Uzkr�tie ie��mumi un n�kamo periodu izdevumi 769 2 669

Kop� 444 328 91 405 (c) Saist�bas pret saist�taj�m person�m

31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR P�r�j�s saist�bas 13 986 26 191



26

(25) Termi�strukt�ras anal�ze (a) Tabul� ir uzr�d�ta Sabiedr�bas akt�vu un saist�bu termi�u anal�ze, kas veikta, �emot v�r� atlikušo termi�u no

bilances datuma l�dz l�gum� noteiktajam dz�šanas datumam. Atlikušie termi�i 2014. gada 31. decembr�:

L�dz 1 m�n.

No 1 l�dz 3 m�n.



No 1 l�dz 5

gadiem

Bez termi�a

Kop� EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR Pras�bas uz piepras�jumu

pret kred�tiest�d�m 142 195 - - - - - 142 195

Tirdzniec�bas nol�k�

tur�ti finanšu akt�vi - 7 188 4 797 9 381 886 478 - 907 844

L�dz termi�a beig�m

tur�ti ieguld�jumi - - 201 394 100 094 - - 301 488

Uzkr�tie ien�kumi un

n�kamo periodu izdevumi 109 225 - - 1 324 996 - 111 545

Pamatl�dzek�i - - - - - 3 103 3 103

Nemateri�lie akt�vi - - - - - 5 195 5 195

Ieguld�jumi radniec�go

uz��mumu pamatkapit�l�

-

-

-

-

- 2 846 2 846

P�r�jie akt�vi - - - - - 18 310 18 310

Akt�vi kop� 251 420 7 188 206 191 110 799 887 474 29 454 1 492 526 P�r�j�s saist�bas (19 318) (26 076) - (26 055) - - (71 449)

Pas�vi kop� (19 318) (26 076) - (26 055) - - (71 449) Neto poz�cija 232 102 (18 888) 206 191 84 744 887 474 29 454 1 421 077

% pret pašu kapit�lu 16 (1) 15 6 62 2 100

(b) Tabul� ir uzr�d�ta Sabiedr�bas akt�vu un saist�bu termi�u anal�ze, kas veikta, �emot v�r� atlikušo termi�u no

bilances datuma l�dz l�gum� noteiktajam dz�šanas datumam. Atlikušie termi�i 2013. gada 31. decembr�:

L�dz 1 m�n.




No 1 l�dz 5

gadiem

Bez termi�a

Kop� EUR EUR EUR EUR EUR EUR EUR Pras�bas uz piepras�jumu

pret kred�tiest�d�m 123 107 - - - - - 123 107

Tirdzniec�bas nol�k�

tur�ti finanšu akt�vi 3 473 3 328 13 867 11 195 854 712 - 886 575

Uzkr�tie ien�kumi un

n�kamo periodu izdevumi 95 241 - - - - - 95 241

Pamatl�dzek�i - - - - - 7 294 7 294

Nemateri�lie akt�vi - - - - - 1 902 1 902

Ieguld�jumi radniec�go

uz��mumu pamatkapit�l� - - - - - 2 846 2 846

P�r�jie akt�vi 12 723 - - - - - 12 723

Akt�vi kop� 234 544 3 328 13 867 11 195 854 712 12 042 1 129 688 P�r�j�s saist�bas (55 814) (406) - (24 492) - - (80 712)

Pas�vi kop� (55 814) (406) - (24 492) - - (80 712) Neto poz�cija 178 730 2 922 13 867 (13 297) 854 712 12 042 1 048 976

% pret pašu kapit�lu 17 - 1 (1) 82 1 100



27

(26) Procentu likmes anal�ze (a) Tabul� ir uzr�d�ta procentu likmju izmai�u anal�ze, balstoties uz termi�u, kas atlicis kopš bilances datuma l�dz

l�gum� noteiktajam procentu likmes izmai�as termi�am, Sabiedr�bas akt�vu un saist�bu poste�iem 2014. gada

31. decembr�:



No 1 l�dz 5

gadiem

Procentus nenesoši

Kop�

EUR EUR EUR EUR EUR Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m - - 142 195 142 195

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi - - 907 844 - 907 844

L�dz termi�a beig�m tur�ti ieguld�jumi 201 394 100 094 - - 301 488

Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu

izdevumi - - - 111 545 111 545

Pamatl�dzek�i - - - 3 103 3 103

Nemateri�lie akt�vi - - - 5 195 5 195

Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu

pamatkapit�l� - - - 2 846 2 846

P�r�jie akt�vi - - - 18 310 18 310

Akt�vi kop� 201 394 100 094 907 844 283 194 1 492 526 P�r�j�s saist�bas - - - (71 449) (71 449)

Pas�vi kop� - - - (71 449) (71 449) Neto poz�cija 201 394 100 094 907 844 211 745 1 421 077

% pret pašu kapit�lu 14 7 64 15 100

(b) Tabul� ir uzr�d�ta procentu likmju izmai�u anal�ze, balstoties uz termi�u, kas atlicis kopš bilances datuma l�dz

l�gum� noteiktajam procentu likmes izmai�as termi�am, Sabiedr�bas akt�vu un saist�bu poste�iem 2013. gada

31. decembr�:

No 1 l�dz 5 gadiem

Procentus nenesoši

Kop�

EUR EUR EUR Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m - 123 107 123 107

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi 854 711 31 864 886 575

Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu

izdevumi -

95 241

95 241

Pamatl�dzek�i - 7 294 7 294

Nemateri�lie akt�vi - 1 902 1 902

Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu

pamatkapit�l� -

2 846

2 846

P�r�jie akt�vi - 12 723 12 723

Akt�vi kop� 854 711 274 977 1 129 688 P�r�j�s saist�bas - (80 712) (80 712)

Pas�vi kop� - (80 712) (80 712) Neto poz�cija 854 711 194 265 1 048 976

% pret pašu kapit�lu 81 19 100



28

(27) Akt�vi p�rvald�šan� Sabiedr�ba p�rvalda sekojošus pensiju 2. l�me�a ieguld�jumu pl�nus un ieguld�jumu fondus:

Nosaukums Akt�vi

31.12.2014 Akt�vi

31.12.2013 EUR EUR

IP „Daugava” 22 064 649 21 744 412

IP „Gauja” 30 427 501 25 584 974

IP „Venta” 25 378 845 22 356 136

Citi 172 506 613 183 916 329

Kop� 250 377 608 253 601 851

Akt�vi, kurus Sabiedr�ba p�rvalda savu klientu uzdevum�, netiek iek�auti Sabiedr�bas akt�vos un l�dz ar to netiek

uzr�d�ti Sabiedr�bas p�rskat� par finanšu st�vokli.

(28) Val�tu anal�ze (a) 2014. gad� visi dar�jumi notika EUR varl�t�.

Tabul� zem�k ir uzr�d�ta Sabiedr�bas akt�vu un saist�bu val�tu strukt�ra 2013. gada 31. decembr�:

LVL izteikts

EUR

EUR Kop�

Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 73 147 49 960 123 107

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi - 886 574 886 574

Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 75 889 19 352 95 241

Pamatl�dzek�i 7 294 - 7 294

Nemateri�lie akt�vi 1 902 - 1 902

Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�la 2 846 - 2 846

P�r�jie akt�vi 12 723 - 12 723

Akt�vi kop� 173 801 955 887 1 129 688 Par�j�s saist�bas (80 712) - (80 712)

Pas�vi kop� (80 712) - (80 712) Neto poz�cija 93 089 955 887 1 048 975 % pret pašu kapit�lu 9 91 100

(29) Kred�triska anal�ze (a) Sabiedr�bas akt�vu maksim�l� pak�aut�ba kred�triskam:

31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR

Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 142 195 123 107

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi 907 844 886 575

L�dz termi�a beig�m tur�ti ieguld�jumi 301 488 -

Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 111 545 95 241

Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�l� 2 846 2 846

P�r�jie akt�vi 18 310 12 723

Akt�vi kop� 1 484 228 1 120 492 Maksim�l� poz�cija 1 484 228 1 120 492



29

(b) Sabiedr�bas akt�vu maksim�l� pak�aut�ba kred�triskam pa nozaru grup�m:

31.12.2014 31.12.2013 EUR EUR

Centr�l�s vald�bas 907 844 886 575

Monet�r�s finanšu instit�cijas 443 683 123 107

Finanšu sabiedr�bas 110 222 91 906

Uz��m�jsabiedr�bas 22 479 18 904

Akt�vi kop� 1 484 228 1 120 492 Maksim�l� poz�cija 1 484 228 1 120 492

(c) Sabiedr�bas maksim�l�s pak�aut�bas kred�triskam �eogr�fiskais izvietojums 2014. gada 31. decembr�

bija š�ds:

Latvija

OECD valstis

Kop�

EUR EUR EUR

Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 142 195 - 142 195

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi - 907 844 907 844 L�dz termi�a beig�m tur�ti ieguld�jumi 301 488 - 301 488

Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 110 549 996 111 545

Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�l� 2 846 - 2 846

P�r�jie akt�vi 18 310 - 18 310

Akt�vi kop� 575 388 908 840 1 484 228 Maksim�l� poz�cija 575 388 908 840 1 484 228

(d) Sabiedr�bas maksim�l�s pak�aut�bas kred�triskam, �eogr�fiskais izvietojums 2013. gada 31. decembr�

bija š�ds:

Latvija

OECD valstis

Kop�

EUR EUR EUR

Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 123 107 - 123 107

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi - 886 575 886 575 Uzkr�tie ien�kumi un n�kamo periodu izdevumi 95 241 - 95 241

Ieguld�jumi radniec�go uz��mumu pamatkapit�l� 2 846 - 2 846

P�r�jie akt�vi 12 723 - 12 723

Akt�vi kop� 233 917 886 575 1 120 492 Maksim�l� poz�cija 233 917 886 575 1 120 492

(30) Finanšu akt�vu uzskaites v�rt�bu un patieso v�rt�bu sal�dzin�jums 31.12.2014 31.12.2013

Uzskaites v�rt�ba

Paties� v�rt�ba

Uzskaites v�rt�ba

Paties� v�rt�ba

EUR EUR EUR EUR

Pras�bas uz piepras�jumu pret kred�tiest�d�m 142 195 142 195 123 107 123 107

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi 907 844 907 844 886 575 886 575

L�dz termi�a beig�m tur�ti ieguld�jumi 301 488 301 488 - -

Akt�vi kop� 1 351 527 1 351 527 1 009 682 1 009 682



30

(31) Finanšu akt�vu paties�s v�rt�bas hierarhija a) Inform�cija par finanšu instrumentiem, kas uzr�d�ti patiesaj� v�rt�b�, pa nov�rt�šanas metod�m uz 2014.

gada 31. decembri 1.l�menis 2.l�menis 3.l�menis Kop� EUR EUR EUR EUR

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi 907 844 - - 907 844

Kop� 907 844 - - 907 844

b) Inform�cija par finanšu instrumentiem, kas uzr�d�ti patiesaj� v�rt�b�, pa nov�rt�šanas metod�m uz 2013.

gada 31. decembri 1.l�menis 2.l�menis 3.l�menis Kop� EUR EUR EUR EUR

Tirdzniec�bas nol�k� tur�ti finanšu akt�vi 886 575 - - 886 575

Kop� 886 575 - - 886 575 1.l�men� iek�auti finanšu instrumenti, kuru paties� v�rt�ba ir noteikta, kopum� vai da��ji atsaucoties uz public�taj�m

kot�taj�m cen�m akt�v� tirg�.

2.l�men� iek�auti finanšu instrumenti, kas tiek nov�rt�ti, izmantojot v�rt�šanas pa��mienu, kas pamatojas uz

pie��mumiem par cen�m no citiem pašreiz�jiem atskaites tirgus dar�jumiem ar to pašu instrumentu vai uz

pieejamiem tirgus datiem.

3.l�men� iek�auti finanšu instrumenti, kuru paties� v�rt�ba tiek noteikta kopum� vai da��ji balstoties uz v�rt�šanas

pa��mienu (modeli) un pie��mumiem, kas netiek pamatoti ar cen�m no citiem pašreiz�jiem atskaites tirgus

dar�jumiem ar to pašu instrumentu, k� ar� tie nav pamatoti ar pieejamiem tirgus datiem.

(32) Notikumi p�c p�rskata gada beig�m

Laika period� kopš gada p�rskata p�d�j�s dienas l�dz š� zi�ojuma parakst�šanai nav bijuši nek�di iev�rojami

notikumi, kuri b�tiski ietekm�tu p�rskata gada rezult�tu, kuru rezult�t� b�tu j�veic gada p�rskata korekcijas vai kuri

b�tu j�iek�auj gada p�rskata pielikum�.

*****

as ”norvik ieguld jumu p rvaldes sabiedr ba”as “norvik ieguld jumu p rvaldes sabiedr ba”...

Documents