APZINĀTĪBA. VĒRĪBA. KLĀTBŪTNE.

Juris Rubenis, Dr.theol., autorizēts kontemplācijas/meditācijas skolotājs

Klusā jeb kontemplatīvā meditācija ir sastopama gandrīz visās reliģijās. Tās praksi iespējams identificēt jau pirms 5000 gadiem. Citiem vārdiem tā ir universāla reliģiska pieredze. Dziļas tās saknes ir arī kristīgajā tradīcijā.

Mūsdienu teoloģiskā pētniecība atklājusi milzīgu meditācijas procesa līdzību ārēji atšķirīgās reliģijās – hinduismā, budismā, kristietībā, islāmā un jūdaismā.

Meditācijas iedarbība cilvēka organismā.*

Jau pirms 40 – 50 gadiem tika noskaidrots, ka meditācija palīdz pārvarēt stresu, normalizē asinsspiedienu un samazina (vai pat pilnīgi noņem) sāpes. Taču paši interesantākie ir pēdējo 15 gadu atklājumi. Te jāpiemin medicīnas zinātnieks Herberts Bensons, kurš, lai pētītu meditācijas iedarbību cilvēka organismā, 1991.gadā dibinājis Hārvardas Universitātes filiāli Mind-Body Medical Institute. Viņa pētījumi parāda, ka meditācija cilvēka ķermenī rada bioķīmiskas un fizikālas izmaiņas. Viņš raksta par konstatētām izmaiņām cilvēka vielmaiņā, sirds darbībā, elpošanā, asins spiedienā un smadzeņu ķīmijā. Pašlaik vairāki vadoši pētniecības centri ASV turpina pētīt meditācijas terapeitiskās iespējas. Daudzās ASV slimnīcās slimniekiem ar smagām hroniskām slimībām vai pēcoperācijas periodā māca meditāciju, kā palīglīdzekli, kas veicina ātrāku izveseļošanos.

*Nataraja, S. The Blissful Brain. Neuroscience and proof of the power of meditation. London: Gaia Thinking, 2008., p. 169-191.

Meditācijas praktizēšana samazina kortizola līmeni veselos un ar vēzi slimos eksperimenta dalībniekos*. Kortizola līmenim pazeminoties, krītas stresa līmenis. Pētījumi norāda, ka ilgstoša meditācija samazina adrenalīna un noradrenalīna līmeni, tie ir divi hormoni, kas tiek asociēti ar simpātisko nervu sistēmu, mūsu ķermeņa reakcijām pret fizisku un psiholoģisku stresu. Meditācija, reducējot stresa līmeni organismā, palielina pacienta psiholoģisko stabilitāti, mieru, radot labsajūtu un līdz ar to atstāj būtiskus uzlabojumus slimniekiem, kas cieš no sāpēm, slimo ar vēzi, sirds slimībām, depresiju vai baiļu-nemiera simptomiem. Ir aprakstīti pētījumi par nozīmīgu meditācijas lomu stresa izraisītas psoriāzes un astmas ārstēšanā. Vairākas pētniecības iestādes, piemēram Mančesteras Universitātes zinātnieki, norāda uz meditāciju kā sāpju remdēšanas līdzekli. Pēdējie pētījumi parāda ka akūtas artrīta sāpes ar meditācijas palīdzību iespējams mazināt 50% pacientu. ** Kā zināms, stresa hormons kortizols negatīvi ietekmē cilvēka imūno sistēmu, pētījumi atklāj, ka meditācija palīdz uzlabot un stabilizēt cilvēka imūno sistēmu. To uzrādījuši pat pētījumi ar HIV slimniekiem. Pētījumi parāda, ka regulāra meditācija palielina melatonīna līmeni, kas palīdz ārstēt zema melatonīna līmeņa izraisītās slimības.*** Labus rezultātus ar meditācijas palīdzību var iegūt ārstējot hronisku bezmiegu.****

*Piemēram, Walton, K.G., Fields, J.Z., Levitsky, D.K., Harris, D.A., Pugh, N.D. and Schneider, R.H. Lowering cortisol and CVD risk in postmenopausal women: a pilot study using the transcendental meditation program. Annals of the New York Academy of Sciences, 2004: 1032:211-5.

**University of Manchester (2010, June 2). Meditation reduces the emotional impact of pain, study finds. ScienceDaily. Retrieved November 24, 2010, from http://www.sciencedaily.com /releases/2010/06/100602091315.htm

***Piemēram, Massion, A.O., Teas, J., Hebert, J.R., Wertheimer, M.D. and Kabat-Zinn, J. Meditation, melatonin and breast/prostate cancer: hypothesis and preliminary data. Medical Hypotheses, 1995; 44(1): 39-46.

****American Academy of Sleep Medicine (2009, June 15). Meditation May Be An Effective Treatment For Insomnia. ScienceDaily.

Ļoti plaši ir apstiprināti pētījumi, ka meditācija palīdz samazināt un pat apzināti kontrolēt asinsspiedienu un veicina izārstēšanos no kardiovaskulārajām slimībām. *,**Meditācija samazina holesterīna līmeni asinīs. Tā samazina aterosklerozes indikācijas (noārdot nogulsnes artērijās) un miokardisko išēmiju. Meditācijas procesa laikā elpa kļūst dziļāka un mierīgāka, sirds ritms - rāmāks. Pētniecība uzrāda, ka meditācija var samazināt sirds sitienu skaitu minūtē par 20 sitieniem. Meditācija ar pozitīviem rezultātiem tiek plaši pielietota psihoterapijā. Tā mazina vai pilnībā novērš neirozes un neirotiskus traucējumus. Palīdzot vispirms pieņemt, akceptēt un atlaist nomācošas domas un zemu pašvērtējumu, meditācija palīdz vieglākos depresiju gadījumos.***

*Piemēram, Peng, C.K., Henry, I.C., Mietus, J.E., Hausdorff, J.M., Khalsa, G., Benson, H and Goldberger, A.L. Heart rate dynamics during three forms of meditation. International Journal of Cardiology, 2004:95(1): 19-27. **Piemēram, Manikonda, P., Stoerk, S., Toegel, S., et al. Influence of non-pharmacological treatment (contemplative meditation and breathing technique) on stress induced hypertension: a randomized controlled study. American Journal of Hematology, 2005: 18(5 pt 2): 89-90A; abstract P232. ***Piemēram, Finucane, A. and Mercer, S.W. An exploratory mixed methods study of the acceptability and effectiveness of mindfulness-based cognitive therapy for patients with active depression and anxiety in primary care. BMC Psychiatry, 2006:6:14

Darbaholiķu testa jautājumi

Jūs domājat par to, kā darbam atrast vēl vairāk laika. Jūs veltāt darbam daudz vairāk laika, nekā sākotnēji bijāt plānojuši. Jūs strādājat, lai izvairītos no nomāktības, trauksmes, vainas vai bezpalīdzības sajūtas. Jums ir ieteikts strādāt mazāk, bet jūs neesat klausījuši. Jūs sajūtat stresu, ja jums nav iespējams strādāt. Darba dēļ jūs atsakāties no hobijiem, izklaides un sporta. Jūs tik daudz strādājat, ka jūsu veselība pasliktinās. Ja uz lielāko jautājumu daļu jūs atbildat apstiprinoši, jūs esat darbaholiķis. Darbaholisms ir iekļauts oficiālo slimību sarakstā kā garīgās veselības traucējums. http://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0152978

Garīgums ir labprātīga atvērtība un gatavība pārmaiņām, pārveides procesam, kas nepieciešams, lai es kļūtu par patiesu, autentisku cilvēku.

Meditācija: kas?

Vērības prakse mums atgādina: no tā, kā tu redzi ir atkarīgs ko tu redzi. Man eksistē tikai tas, ko pamanu. Mana pasaule ir tā pasaules daļa, ko redzu.

Lai mācītos sevi iepazīt un satikt, nepieciešams klusums un vērība. Garīgums pirmkārt nav reliģiskas ceremonijas vai dogmas, bet vērīga attieksme pret esību - dzīvi, kas ir pati lielākā Dieva dotā dāvana. Lai tu spētu pieņemt gudrus, redzīgus lēmumus, tev jābūt pamodinātam, apzinātam un vērīgam pret visu, kas ir. Vienīgais katram cilvēkam nepārtraukti pieejamais resurss ir tikai viņš pats. Nebaidies no sevis!

VĒRĪBA/APZINĀTĪBA kā

inteliģences pamats.

Vērīgs, uzmanīgs cilvēks ir inteliģents

cilvēks.

KLUSUMS palīdz kļūt vērīgākam. Katram cilvēkam ir nepieciešams kvalitatīvs laiks vienatnei un klusumam.

Klusumā sākam pamanīt to, kas vienmēr ir klātesošs, bet troksnī nemanāms.

Blēzs Paskāls: “Viss cilvēku ļaunums nāk no mūsu nespējas

klusi nosēdēt krēslā pusstundu”.

ATLAIŠANA, IZTUKŠOŠANĀS, BRĪVĪBA.

Mūs lielā mērā nosaka impulsivitāte un uztveres matricas.

Starp stimulu un atbildi ir telpa. Šajā telpā ir mūsu vara izvēlēties atbildi.

Mūsu atbildē ir mūsu izaugsme un brīvība. Viktors Frankls

BEZ VĒRĪBAS

AR VĒRĪBU

STIMULS REAKCIJA

STIMULS VĒRĪBA/MEDITĀCIJA

ATBILDE

Ne velti visās reliģijās satiekams lielais simbols ceļš, kas norāda uz komforta zonas atstāšanu, došanos nedrošībā, neziņā, manis nekontrolējamā procesā. Nav iespējams uzsākt nevienu ceļu, tam neuzticoties. Ticība ir ļaušanās dzīvei. Cilvēki visbiežāk ir dažādu atkarību gūstekņi, kas rada slimas attiecības ar realitāti. Meditācija palīdz atklāt un ārstēt mūsos mītošās bailes un agresiju. Visbiežāk ļaunums nāk nevis no ārpuses, bet no nesaprastas iekšējās dzīves. Patiess garīgums nevēlas, lai cilvēks no tā kļūtu atkarīgs. Garīgums nav jauna “pozitīva” atkarības forma, bet ceļš pretī patiesai brīvībai.

TAGAD UN ŠEIT. Vienīgais mirklis, kurā notiek mana dzīve, ir šis. Tāpēc šis mirklis ir pats svarīgākais pasaulē. Veids, kā es izturos pret šo mirkli, ir veids, kā es izturos pret visu pārējo. Ja es nespēju būt klātesošs tieši tagad, nekas jauns nekad ar mani nenotiks. Es pat neapgūšu, nesapratīšu savu pieredzi, tā nesasniegs manas dvēseles dzīles. Būt šeit un tagad šķiet ir vienkāršākā lieta pasaulē, bet tā ir pati sarežģītākā lieta mācīšanai! Tā ir visu reliģiju un visa garīguma pats pamats. De Kosāds: “Mēs atrodam visu, kas ir nepieciešams šajā mirklī.” Tāpēc svarīgi nodibināt labu kontaktu ar šo mirkli. Meistars Ekharts: “Dievs ir šeit, tu neesi šeit”. Meditācija mums atklāj, ka Dievs ir tik pat pieejams, cik mūsu elpa. Visas lielās reliģiskās tradīcijas ir vienprātīgas pārliecībā, ka cilvēkam nepieciešama esošā apziņas stāvokļa pārmaiņa. Apgaismība vai otra piedzimšana nenozīmē iegūt ko jaunu, nebijušu, bet atpazīt un pieņemt to, kas mūsos jau ir. Apgūsti sevi!

Agrīnie kristieši “garīgumu” un “lūgšanu” saprata kā atsaukšanos Jēzus aicinājumam: “Dieva valstība ir šeit. Mainiet savu domāšanu (metanoeite) un ticiet evaņģēlijam.” Marka 1:14 Tava kļūdainā rīcība izriet no kļūdainas uztveres. Tāpēc vispirms jāmaina uztvere (“operētājsistēma”). Pats cilvēks nevar mainīt savu domāšanu. Viņš var tikai atvērties Dievam/Realitātei un ļaut sevi mainīt. Šeit ir klātesošs kas tāds, ko tu neredzi. Lai uzticētu sevi nepazīstamajam (Ceļam, dodoties pretī kādam (Dievam), ko tu nepazīsti!), nepieciešama ticība pozitīvai dzīves jēgai (evaņģēlijam). Ticība ir pieņemšana, ka es nekontrolēju procesu. Kens Vilbers mudina atšķirt: translāciju (tulkošana) no transformācijas (pārveide). Mainieties – es nevaru sekot Jēzum (īstenot autentiska cilvēka ceļu), ja palieku tāds pats, kāds esmu.

Meditācija: kā?

Ērta un veselīga sēdpozīcija – taisna, bet nesasprindzināta mugura.

Spēja koncentrēties un noturēt uzmanību, nepieķerties nevienam atsevišķam esības aspektam, bet būt atvērtam un pieejamam visai esībai.

Veselīga atvērtības, uzmanības un zinātkāres pieeja.

Regulāra ikdienas prakse.

Meditācija: kā?

Meditācijā mēs mācāmies citu attieksmi pret ķermeni. Meditācija ar mierīgu sēdēšanu, staltu ķermeņa turēšanu un koncentrēšanos uz elpu mums nepārprotami atgādina, ka dzīve notiek ne tikai galvā, tāpēc viens no tās apzīmējumiem ir “sirds lūgšana”. Sirds simbolizē cilvēka centru, vietu, kurā iespējams savienot un līdzsvarot visas manas esības funkcijas. Acis meditācijas laikā var būt gan aizvērtas, gan atvērtas. Mugurai jābūt taisnai, lai tā veidotu savu dabisko S formu. Taisnas muguras noturēšana palīdz palikt ar pamodinātu apziņu. Elpošana notiek caur degunu, dabiski, mēs elpojam līdz pat vēderam, iespējami dziļi. Šie priekšnosacījumi var palīdzēt, bet tie nav jāuztver kā verdziski izpildāmas prasības. Pirmais likums skan - veltiet sava ķermeņa stājai tik lielu uzmanību, lai tā netraucētu Jūsu uzmanībai.

Īsumā meditācijas norisi varētu aprakstīt šādi:

Es apsēžos uz tepiķīša vai krēsla ar taisnu, nesasprindzinātu muguru. Atlaižu visas domas, tēlus, priekšstatus, nekam nepieķeros un visu savu vērību pievēršu šim mirklim. Es nesasprindzinos, jo šeit neko nav iespējams paveikt ar sasprindzināšanos. Mācos būt apzināti klātesošs un pamodināts. Es vienojos ar sevi, ka katru reizi, kad atradīšu sevi kur citur, nevis tagad un šeit, es tūdaļ atgriezīšos atpakaļ. Pie tā palīdz ritmiska mantras (vai - centrējoša vārda) atkārtošana un nonākšana saskaņā ar savu elpu. Mana stāja: es esmu šeit, es esmu vērīgs, klātesošs, pamodināts, centrēts. Es mācos apzināti satikt vienīgo brīdi, kurā notiek mana dzīve – šo mirkli.

Centrējošie vārdi (formulas, mantras), kuras varam lietot meditācijas laikā:

jā

paldies

abba (aramiešu valodā - tēvs)

efata (aramiešu valodā – atveries!)

nada (spāņu valodā – nekas; šis termins atvasinās no sv.Krusta Jāņa darbiem)

Es esmu

maranata (aramiešu valodā - nāc, Kungs)

Jēzus Kristus

Svarīgi, lai manis lietotajam centrējošajam vārdam/mantrai es varu uzticēties.

Atsakieties no vērtēšanas.

Meditācija nav kontroldarbs.

Meditācija ir vienkāršs uzmanības akts, kura laikā atkāpjas neirotiska, nemitīga nodarbošanās ar sevi.

Meditējiet ar izlēmību, prieku un iedvesmu.

Meditācija ir dabiska, katrs cilvēks, kas vēlas meditēt ir spējīgs to darīt.

Pierodiet meditēt regulāri.

Iesākumā ir labi atrast meditēšanai 15-20 minūtes laika vismaz reizi dienā.

Kādas ir manas attiecības ar klusumu? Vai varam pamēģināt ar īsu eksperimentu?