Antarktīdas dzīvniekiAntarktīdas dzīvnieki

Darbu veica: Kaspars BondarsDarbu veica: Kaspars Bondars

Vaļu haizivsVaļu haizivs

aļu haizivis - pati lielākā haizivju sugu aļu haizivis - pati lielākā haizivju sugu pārstāve, kā arī pasaulē lielākā zivs. pārstāve, kā arī pasaulē lielākā zivs. Kaut arī pēc aculiecinieku nostāstiem ir Kaut arī pēc aculiecinieku nostāstiem ir sastopami 16-20 metru lieli sastopami 16-20 metru lieli eksemplāri, pati lielākā jebkad izmērītā eksemplāri, pati lielākā jebkad izmērītā vaļu haizivs sasniedza 13.7 metrus. Šo vaļu haizivs sasniedza 13.7 metrus. Šo haizivju svars var sasniegt 12 tonas. haizivju svars var sasniegt 12 tonas. Neskatoties uz saviem izmēriem, Neskatoties uz saviem izmēriem, haizivs cilvēkam nav bīstama, jo haizivs cilvēkam nav bīstama, jo pārtiek no planktona un citiem sīkiem pārtiek no planktona un citiem sīkiem mikrorganismiem.mikrorganismiem.

Roņi Roņi

Roņiem ir gludi, pludlīniju formās veidoti ķermeņi, kas Roņiem ir gludi, pludlīniju formās veidoti ķermeņi, kas tos padara par lieliskiem peldētājiem. Ronim nav tos padara par lieliskiem peldētājiem. Ronim nav neviena ārēja dziedzera vai orgāna, tā piena neviena ārēja dziedzera vai orgāna, tā piena dziedzeri un sēklinieki ir iekšēji. Tā priekšējās dziedzeri un sēklinieki ir iekšēji. Tā priekšējās peldpleznas zem ūdens kalpo stūrēšanai, bet pakaļkāju peldpleznas zem ūdens kalpo stūrēšanai, bet pakaļkāju sāņus kustības piedod peldējumam spēku un ātrumu. sāņus kustības piedod peldējumam spēku un ātrumu. Atšķirībā no citiem airkājiem pakaļkājas ronim ir Atšķirībā no citiem airkājiem pakaļkājas ronim ir pievienotas tādā veidā, ka tās nav iespējams pabīdīt pievienotas tādā veidā, ka tās nav iespējams pabīdīt zem ķermeņa, līdz ar to uz sauszemes ronis ir ļoti zem ķermeņa, līdz ar to uz sauszemes ronis ir ļoti lempīgs un lēns, bet zem ūdens tas ir daudz ātrāks par lempīgs un lēns, bet zem ūdens tas ir daudz ātrāks par citiem airkājiem. Pa sauszemi tas pārvietojas tikai ar citiem airkājiem. Pa sauszemi tas pārvietojas tikai ar priekšējo peldpleznu palīdzību.priekšējo peldpleznu palīdzību.

Roņu dzimtas dzīvnieki ir ļoti dažādi savos izmēros. Roņu dzimtas dzīvnieki ir ļoti dažādi savos izmēros. Mazākais ir pogainais ronis (Mazākais ir pogainais ronis (Pusa hispidaPusa hispida), kas var būt ), kas var būt 85 cm garš un 45 kg smags, betdienvidu 85 cm garš un 45 kg smags, betdienvidu jūraszilonis sasniedz 4,9 m un var svērt 2400 kgjūraszilonis sasniedz 4,9 m un var svērt 2400 kg

Jūras zilonisJūras zilonis

Pingvīni Pingvīni

Pingvīnu dzimtaPingvīnu dzimta ir nelidojošu  ir nelidojošu jūras putnu dzimtas pārstāvji, kas jūras putnu dzimtas pārstāvji, kas pieder pie pingvīnu kārtas. pieder pie pingvīnu kārtas. Mūsdienu pingvīnu dzimtu veido Mūsdienu pingvīnu dzimtu veido 18 sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. 18 sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Visi tās pārstāvji labi peld un nirst. Visi tās pārstāvji labi peld un nirst. Pingvīni sastopami tikai dienvidu Pingvīni sastopami tikai dienvidu puslodē, pamatāAntarktīdā. puslodē, pamatāAntarktīdā.

Pingvīna izmērs svārstās no 40 cm līdz 115 cm, masa Pingvīna izmērs svārstās no 40 cm līdz 115 cm, masa no 1 līdz 46 kg. No citiem putniem tie atšķiras ar īpašo no 1 līdz 46 kg. No citiem putniem tie atšķiras ar īpašo ķermeņa formu. Pingvīni neprot lidot, toties lieliski ķermeņa formu. Pingvīni neprot lidot, toties lieliski peld un nirst. Pa zemi pārvietojas, neveikli peld un nirst. Pa zemi pārvietojas, neveikli gāzelēdamies, un atgādina cieši piebāztu maisu uz gāzelēdamies, un atgādina cieši piebāztu maisu uz īsām kājām.īsām kājām.

Ķermeņa formu veido pludlīnijas, kas ideāli noder, Ķermeņa formu veido pludlīnijas, kas ideāli noder, pārvietojoties ūdenī. Priekšējās ekstremitātes – pārvietojoties ūdenī. Priekšējās ekstremitātes – pleznas. Muskulatūra un kaulu uzbūve ļauj tiem ar pleznas. Muskulatūra un kaulu uzbūve ļauj tiem ar spārniem zem ūdens darboties līdzīgi dzenskrūvei. Ar spārniem zem ūdens darboties līdzīgi dzenskrūvei. Ar spārniem zem ūdens pingvīns attīsta ātrumu, savukārt spārniem zem ūdens pingvīns attīsta ātrumu, savukārt pleznām koriģē trajektoriju. Ūdenī spēj pārvietoties ar pleznām koriģē trajektoriju. Ūdenī spēj pārvietoties ar ātrumu no 5 – 10 km/h, dažreiz arī ātrāk – līdz 36 ātrumu no 5 – 10 km/h, dažreiz arī ātrāk – līdz 36 km/h. Pingvīni spēj nirt līdz 200 m dziļuma un atrasties km/h. Pingvīni spēj nirt līdz 200 m dziļuma un atrasties zem ūdens līdz 20 minūtēm.zem ūdens līdz 20 minūtēm.

Beigas Beigas