andris jaunsleinis , lps priekšsēdis māris pūķis , dr.oec., dr.phys
DESCRIPTION
Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2007-2013 Projekts „Atbalsts vietējo pašvaldību attīstībai ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos” LPS attieksme pret pašvaldību uzņēmējdarbību. Andris Jaunsleinis , LPS priekšsēdis Māris Pūķis , Dr.oec., Dr.phys . - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Latvijas – Igaunijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2007-2013Projekts „Atbalsts vietējo pašvaldību attīstībai ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti lauku apvidos”
LPS attieksme pret pašvaldību uzņēmējdarbību
Andris Jaunsleinis, LPS priekšsēdisMāris Pūķis, Dr.oec., Dr.phys.
Gulbenē, 2013.gada 3., 4.oktobrī
2
Darboties sabiedrības labāValsts – Latvijas tautas labāPašvaldība – Teritorijas iedzīvotāju labā
No misijas izriet mērķa funkcija:– Valstij – maksimizēt publisko labumu valsts
iedzīvotājiem– Pašvaldībai – maksimizēt publisko labumu
pašvaldības iedzīvotājiem
Publiskās pārvaldes misija
3
Pelnīt (iegūtie līdzekļi tiek izmantoti pašvaldības kompetenču īstenošanai)
Īstenot stratēģiskus mērķus uzņēmējdarbības attīstības jomā
Novērst tirgus nepilnības
Līdzekļi publiskā labuma vairošanai saimnieciskās
darbības jomā:
4
Ja tiek īstenota administrēšana (pieņemot privātpersonai negatīvus aktus), tad pelnīt nedrīkst
Ja tiek vairota tautai piederošā (valsts) vai teritoriālajai kopienai piederošā (pašvaldības) manta, pie tam nekropļojot tirgu, tad pelnīt ir pat vēlams
“Valdībai jābūt nevis tērējošai, bet pelnošai!” (Osborna un Geblera valdības jaunizveides princips)
Peļņas mērķis
5
Valsts nosaka nozares un virzienus, kas īpaši nepieciešami drošībai, videi, sociālajā jomā vai noteiktu nozaru attīstībai
Pašvaldība nosaka nozares un virzienus, kuru attīstība ir prioritāra tās teritorijā, ņemot vērā vietējos darbaspēka un dabas resursus, inovatīvās idejas
Ja tirgus nespēj nodrošināt šos pašvaldības stratēģiskos mērķus, pieļaujama tieša pašvaldības komercdarbība kādā laika periodā
Stratēģiskie mērķi
6
Valsts un pašvaldības var iesaistīties tiešā komercdarbībā, lai novērstu 6 veidu tirgus nepilnības:1) Novērstu negatīvu un pastiprinātu pozitīvu ārējo ietekmi
(externalities) uz 3-ām personām2) Nodrošinātu labumus, ko tirgus nenodrošina3) Mazinātu asimetriskas informētības ietekmi4) Nozarēs, kurās nav konkurences (monopols, ogliopols)5) Nozarēs kurās tirgus apstākļos būtu liela cenu nestabilitāte6) Nozarēs, kurās trūkst piemērota darbaspēka
Tirgus nepilnības:
7
Negatīva ārējā ietekme:
Piemērs - vides piesārņojums iegūstot izrakteņus, vides erozija izcērtot mežu, gaisa piesārņojums braucot ar personisko transportu pilsētā
Šie piemēri pamato, kāpēc valsts vai pašvaldība pati drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību tādās jomās kā derīgo izrakteņu ieguve, mežsaimniecība un sabiedriskais transports, kaut arī šīs darbības var veikt privātais komersants konkurences apstākļos
8
Nodrošināt labumus, ko tirgus nenodrošina
Piemērs - izglītības funkcija– Tirgus apstākļos daļa iedzīvotāju atteiktos no pamatizglītības
bērniem– Trūcīgi jaunieši nevarētu iegūt augstāko izglītību
Piemērs - sociālās palīdzības funkcija– Slimie un nabadzīgie nevar paši samaksāt par pakalpojumu
Piemērs - veselības aprūpes funkcija– Privāta slimnīca varētu neārstēt maksāt nespējīgos
No tirgus nepilnības izriet tiesības dibināt komercsabiedrību, taču sociāla valsts var šos pakalpojumus sniegt par daļēju maksu vai bez maksas
9
Sabiedriskās preces
Tirgus nenodrošina sabiedrisko preču (“public good”) īpašības:– Sniedzot preci vienam, citam iespēja saņemt
šo preci (pakalpojumu) nesamazinās– Neviens netiek izslēgts (ja atbilst saņēmēju
kategorijai)
10
Mazināt asimetriskas informācijas ietekmi
Piemērs - pašvaldībai piederoša avīze, privātā prese nesniedz iedzīvotājiem svarīgu informāciju
Piemērs - pārdevējs ir labāk informēts nekā pircējsPiemērs - pircējs ir labāk informēts nekā pārdevējsVisos šajos gadījumos asimetriskas informācijas rezultātā rodas
tirgus nepilnība un tas ir iemesls, lai valsts vai pašvaldība tieši ražotu preces un pakalpojumus
11
Nozares, kurās nav konkurences
Monopols1. Dabiskais monopols — rodas nozarēs, kur liela nozīme ir pozitīvam
apjoma efektam, tā var būt tik liela, ka, ja nozarē darbojas divas firmas, to saražotais apjoms ir nepietiekams, lai katra no tām gūtu peļņu
2. Mākslīgais monopols — rodas vienošanās (parasti slepenas) rezultātā. Vienošanās notiek par tirgu, par cenu, par apjomu
3. Valsts monopols — pasludina valsts, pārņemot savā pārziņa svarīgas nozares, kas nodrošina valsts intereses un dod valstij ienākumus
4. Tehniskā progresa monopols — firma uz iegūta patenta pamata izstrādā jaunu tehnoloģiju ražošanai, šis veids ir ierobežots laikā
5. Pieprasījuma monopols (monopsons) — ir situācija, kad pastāv daudz piedāvātāju, bet tikai viens pircējs
Monopola gadījumā valstij vai pašvaldībai ir pamats pašām dibināt komercsabiedrības
12
Cenu nestabilitāte tirgus apstākļos
Nepamatota cenu augšana (piemērs - nekustamā īpašuma burbulis)
Sezonāla nestabilitāte (piemērs - pārtikas tirgus)Globālo krīžu un karu izraisīta nestabilitāte
(naftas cenu pieaaugums “arābu pavasara” rezultātā)
Šajos gadījumos problēma ir lielāka par pašvaldības mērogu, ekonomikā iejaucas valsts
13
Nozares, kurās trūkst piemērota darbaspēka
Pārņemot šādas nozares valsts var aktīvāk iesaistīties piemērota darbaspēka piesasistīšanā
Šādu iesaistīšanos var izmantot arī pašvaldība (piemēram - veidojot subsidētas darbavietas)
14
87.pants. Pamatnoteikumi publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā (spēkā esošā redakcija)
(1) Publiska persona privāto tiesību jomā darbojas šādos gadījumos:
1) veicot darījumus, kas nepieciešami tās darbības nodrošināšanai;
2) sniedzot pakalpojumus;
3) veicot komercdarbību (88.pants).
15
(2) Ja publiska persona darbojas privāto tiesību jomā, uz to attiecas likumi, kas reglamentē privāttiesiskus darījumus vispār, ciktāl šo darbību neierobežo citi normatīvie akti.
(3) Atvasinātas publiskas personas, izveidojot privāto tiesību juridiskās personas, arī tādas, kurām nav pelņas gūšanas rakstura, nevar izvairīties no šajā likumā noteiktās atbildības un izvirzīt tām citus mērķus, kas neizriet no attiecīgās publiskās personas funkcijām.
16
88.(1) Publiska persona komercdarbību var veikt:
1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;
3) stratēģiski svarīgā nozarē; 4) jaunā nozarē;
VPIEL –vecā redakcija
17
• 5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;
• 6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.
• (2) Komercdarbības veikšanai publiska persona (publiskas personas) saskaņā ar likumu dibina kapitālsabiedrību.
18
(1) Publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisko personu kontrolētās kapitālsabiedrības veiktā komercdarbība ir tādu īpašumu pārvaldīšana, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas turpmākai attīstībai vai valsts drošībai (turpmāk – stratēģiski svarīgi īpašumi).
88.pants. Publiskas personas līdzdalība
kapitālsabiedrībā (projekts Saeimā)
19
(2) Publiska persona var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja tirgus nepilnību nav iespējams efektīvi novērst citā administratīvā veidā vai sniedzot atbalstu un publiskas personas iesaiste ir samērīgs sabiedrības labklājības uzlabošanas veids.
(3) Ministru kabinets pastāvīgi izvērtē un nosaka valstij stratēģiski svarīgus īpašumus.
20
(4) Pašvaldības dome pastāvīgi izvērtē un nosaka pašvaldības administratīvajai teritorijai stratēģiski svarīgus īpašumus.
(5) Publiska persona dibina kapitālsabiedrību vai iegūst līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā un pārvērtē līdzdalību kapitālsabiedrībā saskaņā ar šā panta nosacījumiem Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā."
21
Pārejas nosacījums:
23. Ministru kabinets un pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 88.panta trešo un ceturto daļu līdz 2014.gada 1.maijam nosaka sākotnējos stratēģiski svarīgos īpašumus."
22
Likums nebija saskaņojams, tas jāpārstrādā:– 1) Tas pārkāpj proporcionalitātes principu, jo
nepamatoti birokratizē valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanu – sadārdzina administrēšanu un pasliktinās saimnieciskos rādītājus;
– 2) Tas nenodrošina mērķtiecīgu komercsabiedrību vadību un paredz dublēšanos
– 3) Tas pārkāpj Eiropas vietējo pašvaldību hartu, ierobežojot pašvaldības principu, administratīvo autonomiju un personāla autonomiju
Attieksme pret Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu
pārvaldības likumu
23
Vienotas korporatīvās pārvaldes vadlīnijasKonsultācijas par korporatīvo pārvaldībuFinanšu mērķu izvērtēšanaValdes un padomes locekļu datu bāzeAtlīdzības un prēmēšanas noteikumiRekomendācijas dividenžu politikai
Dublējošie uzdevumi Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojam
24
Nepieciešama viena mērķa funkcija
Funkciju jānosaka nozares ministrijai:– Nefinanšu mērķi jākvantificē un jāsaista ar finanšu mērķiem
vienotā mērķa funkcijā– Jānosaka ierobežojumu sistēma, kopā ar mērķa funkciju
formulējot optimizācijas uzdevumu
Birojam varētu būt– palīga loma rezultātu apkopošanā un publicēšanā, kā arī valsts interešu pārstāvja un loma peļņas kapitālsabiedrību pārvaldīšanā
Vadībai
25
Starp biroja pienākumiem jāizslēdz jebkura pašvaldību minēšana
Pašvaldībām Birojs nedrīkst:– Noteikt korporatīvās pārvaldības vadlīnijas– Sniegt atzinumu par finanšu rādītājiem un to
saskaņotību ar mērķiem– Uzraudzīt kapitālsabiedrību darbību– Uzturēt valdes un padomes kandidātu datu bāzi– Īstenot kapitāla daļu turētāja funkcijas
Pašvaldības jāizslēdz no biroja kompetences
26
Uz vienpusīgiem pamatiem veidots likums nav labs valstij, bet ir pilnīgi nepieņemams pašvaldībām
Likumam jābūt stabilam, mainoties:– Ticībai– Ideoloģijai– Dominējošajām ekonomiskajām teorijām
Totalitārisma elementi
27
Cik ilgi jāpatur īpašumtiesības?
Jaunais likums paredzēs, ka vismaz vienu reizi 5 gados jāpārskata
Reāli - pašvaldību vēlēšanu cikla ietvarosBūtu loģiski, ja katrs jaunais sasaukums
pārskatītu līdzdalības komercdarbībā lietderību
Iegūtos līdzekļus varētu ieguldīt jaunu nozaru attīstībā
28
Lielā iespēja - noteikt startēgiski svarīgos
īpašumus!
Šāda iespēja ir LPS sasniegumsPar to vērts domāt jau tagad
29
Paldies par uzmanību!
Paldies par uzmanību!