studiju priekšmeta satura izveides didaktiskie aspekti

Studiju priekšmeta satura izveides didaktiskie aspektiStudiju priekšmeta satura

izveides didaktiskie aspekti

Studiju rezultāti un izglītības mērķu taksonomijas

Studiju rezultāti un izglītības mērķu taksonomijas

1Anita Lanka, RTU Humanitārā institūta Sociālo zinātņu katedras profesore

Jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildes

Jautājumi, uz kuriem meklēsim atbildes

• Kāds ir studiju programmas ieteicamais veidošanas algoritms?

• Kā definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus? Ar ko mācību rezultāti atšķiras no mācību mērķiem?

• Kad lietojam jēdzienus “kompetence” un kad “kompetences” ? Kad “prasmes” un kad “iemaņas” ?

• Kādas ir mācību rezultātu priekšrocības?

• Kāds ir studiju programmas ieteicamais veidošanas algoritms?

• Kā definēt mērķus un sasniedzamos rezultātus? Ar ko mācību rezultāti atšķiras no mācību mērķiem?

• Kad lietojam jēdzienus “kompetence” un kad “kompetences” ? Kad “prasmes” un kad “iemaņas” ?

• Kādas ir mācību rezultātu priekšrocības?

2

Darbs 5-6 cilvēku grupā Darbs 5-6 cilvēku grupā

• Uzdevums “Sarindojiet izdales materiālā nosauktās darbības kā secīgus soļus studiju priekšmeta satura (programmas) izstrādei!”

• Uzdevums “Sarindojiet izdales materiālā nosauktās darbības kā secīgus soļus studiju priekšmeta satura (programmas) izstrādei!”

3

Studiju programmas veidošanas algoritms ( I.Lapiņas shēma)Studiju programmas veidošanas algoritms ( I.Lapiņas shēma)

4

!!!??

Mērķi, uzdevumi un studiju rezultātiMērķi, uzdevumi un studiju rezultāti

Mērķi un uzdevumi parāda:

•atbilstību izglītības pakāpei;

•atbilstību darba tirgus prasībām (nodarbinātības aprakstam).

Studiju rezultāti izriet no profesijas standarta (vai citām darba tirgus formulētām prasībām) un parāda zināšanas, prasmes, attieksmi un kompetenci.

Mērķi un uzdevumi parāda:

•atbilstību izglītības pakāpei;

•atbilstību darba tirgus prasībām (nodarbinātības aprakstam).

Studiju rezultāti izriet no profesijas standarta (vai citām darba tirgus formulētām prasībām) un parāda zināšanas, prasmes, attieksmi un kompetenci.

5

No studiju programmas līdz studiju priekšmetam

No studiju programmas līdz studiju priekšmetam

Studiju programmas aktualitāti nosaka situācija darba tirgū.

Studiju programmas saturu nosaka profesijas standarts, kurš kalpo izglītības mērķu un sasniedzamo rezultātu definēšanai.

Studiju programmas aktualitāti nosaka situācija darba tirgū.

Studiju programmas saturu nosaka profesijas standarts, kurš kalpo izglītības mērķu un sasniedzamo rezultātu definēšanai.

6

No studiju programmas uz priekšmeta saturu

No studiju programmas uz priekšmeta saturu

7

Mērķi, uzdevumi un rezultātiMērķi, uzdevumi un rezultāti

Mērķi un uzdevumiMērķi un uzdevumi

Raksturo mācībspēka darbības

• sniegt pārskatu par...

• iepazīstināt ar...• veidot prasmi...• veicināt, attīstīt ...

Raksturo mācībspēka darbības

• sniegt pārskatu par...

• iepazīstināt ar...• veidot prasmi...• veicināt, attīstīt ...

Studiju rezultātiStudiju rezultāti

Atspoguļo, ko students mācīšanās rezultātā

• zina, izprot• prot,• spēj veikt

Atspoguļo, ko students mācīšanās rezultātā

• zina, izprot• prot,• spēj veikt

8

Mērķi un studiju rezultātiMērķi un studiju rezultāti

Mērķi un uzdevumi Studiju rezultāti

Grūti izmērāmi Konkrēti un izmērāmi

Katram uzdevumam ir jābūt vismaz vienam (vai vairākiem) piesaistītam studiju rezultātam

Katram studiju rezultātam ir jāizriet no konkrēta mērķa un uzdevuma

Parasti ir viegli uzrakstāmi

Uzrakstīšana prasa pārdomu laiku un pedagoģiskas prasmes

9

Prasības studiju rezultātu definēšanai

Prasības studiju rezultātu definēšanai

Studiju rezultātiem ir jābūt:

• Saprotamiem

• Konkrētiem

• Mērāmiem

• Sasniedzamiem

Studiju rezultātiem ir jābūt:

• Saprotamiem

• Konkrētiem

• Mērāmiem

• Sasniedzamiem

10

Kompetence un kompetencesKompetence un kompetences

Kompetence/lietpratība/ angl.competence

Spēja pielietot zināšanas un prasmes ierastā/mainīgā situācijā, kā arī spēja paust profesionālai ētikai atbilstošu attieksmi, spēja ētiski rīkoties. Spēja darboties profesionālajā jomā.

Kompetences/ angl. competency/ies

Konkrētas kompetences atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai: izziņas, funkcionālās, vadības,komunikatīvās, organizatoriskās...

Kompetence/lietpratība/ angl.competence

Spēja pielietot zināšanas un prasmes ierastā/mainīgā situācijā, kā arī spēja paust profesionālai ētikai atbilstošu attieksmi, spēja ētiski rīkoties. Spēja darboties profesionālajā jomā.

Kompetences/ angl. competency/ies

Konkrētas kompetences atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai: izziņas, funkcionālās, vadības,komunikatīvās, organizatoriskās...

11

Zināšanas, prasmes, iemaņasZināšanas, prasmes, iemaņas

• Zināšanas - sistematizēts informācijas vai atziņu kopums Zināšanu kvalitātes pamatrādītāji: plašums, dziļums, apzinātība, operativitāte

• Prasme – māka veikt kādu darbību, darbības izpildes priekšnosacījums

• Iemaņa – māka, kas iegūta ilgstošas vingrināšanās ceļā, automatizēta darbība

• Zināšanas - sistematizēts informācijas vai atziņu kopums Zināšanu kvalitātes pamatrādītāji: plašums, dziļums, apzinātība, operativitāte

• Prasme – māka veikt kādu darbību, darbības izpildes priekšnosacījums

• Iemaņa – māka, kas iegūta ilgstošas vingrināšanās ceļā, automatizēta darbība

12

bakalaurs maģistrsbakalaurs maģistrs

spēj integrēt zināšanas un tikt galā ar sarežģītību, formulēt slēdzienus nepilnīgas informācijas apstākļos, slēdzienos atspoguļot sociālo un ētisko atbildību

spējas savākt un analizēt atbilstošos datus (savā jomā),

slēdzienos atspoguļot sociālos, zinātniskos, ētiskos aspektus

analīze

problēmu risināšanas spējas jaunā vai nepazīstamā vidē, plašākā vai multidisciplinārā kontekstā

profesionalitāte darbā/profesijā, kompetenci apliecina, izvirzot un pierādot argumentus, risinot problēmas savā jomā

zināšanu pielietošana

paplašina /padziļina bakalaura grādam raksturīgās zināšanas, nodrošina iespējas oriģinalitātei ideju attīstībā un izmantošanā, t.sk. pētniecībā

balstās uz vidējo izglītību, pamatojas uz augsta līmeņa mācību grāmatām, dažos aspektos nepieciešamas visjaunākās zināšanas

zināšanas un izpratne

13

bakalaurs maģistrsbakalaurs maģistrs

mācīšanās spējas, kuras ļauj turpināt studijas arī tādos veidos, kas var būt lielā mērā pašu vadītas vai autonomas

mācīšanās prasmes, kas nepieciešamas, lai turpmāk varētu ar augstu patstāvības pakāpi realizēt savas tālākās studijas

mācīšanās spējas

spēj gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savus secinājumus, kā arī tās zināšanas un loģisko pamatojumu, uz kuriem tie balstīti

spēj izklāstīt informāciju, idejas un risinājumus gan speciālistu ,gan nespeciālistu auditorijā

izklāsts

14

Kādas ir studiju rezultātu definēšanas priekšrocības?

Kādas ir studiju rezultātu definēšanas priekšrocības?

1. Kvalitātes vērtētājiem tas ir orientieris, lai novērtētu programmu.

2. Studentiem tiek sekmēta motivācija un mērķtiecība studijās.

3. Starptautiskā līmenī nodrošināts caurspīdīgums, programmu salīdzināšanas iespējas.

4. Programmu veidotājiem palīdz mērķtiecīgi noteikt tās struktūru un saturu, izraudzīties atbilstošas mācību un vērtēšanas metodes.

1. Kvalitātes vērtētājiem tas ir orientieris, lai novērtētu programmu.

2. Studentiem tiek sekmēta motivācija un mērķtiecība studijās.

3. Starptautiskā līmenī nodrošināts caurspīdīgums, programmu salīdzināšanas iespējas.

4. Programmu veidotājiem palīdz mērķtiecīgi noteikt tās struktūru un saturu, izraudzīties atbilstošas mācību un vērtēšanas metodes.

15

Izglītības mērķu taksonomijaIzglītības mērķu taksonomija

Kāpēc aktuālas kļūst izglītības mērķu taksonomijas ( B.Blūma, D.Solo...)?

Izglītības mērķu taksonomija sniedz ierosmi precīzai rezultātu formulēšanai un to novērtēšanai.

Kāpēc aktuālas kļūst izglītības mērķu taksonomijas ( B.Blūma, D.Solo...)?

Izglītības mērķu taksonomija sniedz ierosmi precīzai rezultātu formulēšanai un to novērtēšanai.

16

Taksonomijas definīcijas Taksonomijas definīcijas

• Taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kuras komponenti ir sakārtoti noteiktā hierarhijā.

• Klasifikācijas zinātne, tehnika vai prakse.• Klasifikācijas likumi vai principi; sistemātika.• Iedalījums sakārtotās grupās vai kategorijās.

• Taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kuras komponenti ir sakārtoti noteiktā hierarhijā.

• Klasifikācijas zinātne, tehnika vai prakse.• Klasifikācijas likumi vai principi; sistemātika.• Iedalījums sakārtotās grupās vai kategorijās.

Taxis + nomie[kārtība /secība] + [metode / likums]

17

Izglītības taksonomiju pielietojums Izglītības taksonomiju pielietojums

• Izstrādājot studiju programmas, studiju kursu/moduļu mērķus, uzdevumus un plānotos rezultātus (satura izstrāde)

• Novērtējot zināšanas, prasmes (novērtējuma izstrāde)

• Izglītības izpētē (klasificēšanai, novērtēšanai)

• Studentu mācību rezultātu analīzei un sasniegumu novērtēšanai

• Izstrādājot studiju programmas, studiju kursu/moduļu mērķus, uzdevumus un plānotos rezultātus (satura izstrāde)

• Novērtējot zināšanas, prasmes (novērtējuma izstrāde)

• Izglītības izpētē (klasificēšanai, novērtēšanai)

• Studentu mācību rezultātu analīzei un sasniegumu novērtēšanai

18

B.Blūma taksonomija (1956)B.Blūma taksonomija (1956)

Tā ir taksonomija izziņas jomā, kas aptver 6 izziņas mērķus:

1. Zināšanas2. Izpratne3. Lietošana4. Analīze5. Sintēze6. Izvērtēšana7. Radošums?

Tā ir taksonomija izziņas jomā, kas aptver 6 izziņas mērķus:

1. Zināšanas2. Izpratne3. Lietošana4. Analīze5. Sintēze6. Izvērtēšana7. Radošums?

19

Piemēri, lai konkretizētu rezultātuPiemēri, lai konkretizētu rezultātuIzziņas sfēras

iezīmes Vārdi

Zināšanas definēt, atsaukt atmiņā, atpazīt, ...

Izpratne raksturot, aprakstīt, salīdzināt, pretstatīt, pārfrāzēt, izteikt saviem vārdiem, pateikt galveno ideju ...

Pielietošana pielietot, apieties, izvēlēties, izmantot, piemērot, atrisināt, veikt...

Analīze identificēt, motīvs/iemesls, pierādījums, argumentācija, analīze...

Sintēze paredzēt, radīt, konstruēt, attīstīt, sintezēt, rādīt, kā uzlabot, kas notiks, ja..., izgudrot, atrisināt problēmu...

Izvērtēšana spriest, plānot, novērtēt, ... 20

Jautājumi, kas palīdz formulēt studiju rezultātus

Jautājumi, kas palīdz formulēt studiju rezultātus

• Kādas zināšanas jāapgūst?

• Kādas prasmes un iemaņas jāapgūst?

• Kādas atziņas jāgūst?

• Kādas sakarības jāizprot?

• Kādus uzdevumus jāprot risināt?

• Kādus darbības algoritmus jāapgūst?

• ...

• Kādas zināšanas jāapgūst?

• Kādas prasmes un iemaņas jāapgūst?

• Kādas atziņas jāgūst?

• Kādas sakarības jāizprot?

• Kādus uzdevumus jāprot risināt?

• Kādus darbības algoritmus jāapgūst?

• ...21

Kāpēc katra studiju kursa mācībspēkam jāzina attiecīgās studiju programmas

mērķi un uzdevumi?

Kāpēc katra studiju kursa mācībspēkam jāzina attiecīgās studiju programmas

mērķi un uzdevumi?

Studiju priekšmets ir līdzeklis ceļā uz studiju programmas mērķi

Studiju priekšmets ir līdzeklis ceļā uz studiju programmas mērķi

22

“ Cilvēkam, kurš zina, kurp viņš iet, pasaule pati paver ceļu” .

D.Džordāns

“ Cilvēkam, kurš zina, kurp viņš iet, pasaule pati paver ceļu” .

D.Džordāns

23

Sasniedzamo mērķu un rezultātu apraksts nosaka mācīšanas un mācīšanās procesa organizēšanas didaktisko pieeju, mācību metožu un organizācijas formu izvēli, kā arī studentu sasniegumu novērtēšanas metodoloģiju.

Izglītības procesā jāīsteno vairāki mērķi:

izziņas mērķi – aprakstot zināšanas, izpratnipsihomotoriskie mērķi – aprakstot prasmes un

iemaņasemocionālie mērķi – aprakstot attieksmi un

atbildību.

Sasniedzamo mērķu un rezultātu apraksts nosaka mācīšanas un mācīšanās procesa organizēšanas didaktisko pieeju, mācību metožu un organizācijas formu izvēli, kā arī studentu sasniegumu novērtēšanas metodoloģiju.

Izglītības procesā jāīsteno vairāki mērķi:

izziņas mērķi – aprakstot zināšanas, izpratnipsihomotoriskie mērķi – aprakstot prasmes un

iemaņasemocionālie mērķi – aprakstot attieksmi un

atbildību.24

Mērķis līdzekļiMērķis līdzekļi

25

Jautājumi, kas rodas, veidojot studiju priekšmeta saturu

Jautājumi, kas rodas, veidojot studiju priekšmeta saturu

Kas jāapgūst?Kā strukturēt saturu?

Lineāri?Integrēti?

Koncentriski?Kāda ir saikne ar

citiem priekšmetiem?

Kādā veidā to apgūs?Didaktiskās pieejas

Mācību metožu izvēleMācību organizācijas

formu izvēle (lekcijas,laboratorijas

darbi, semināri, patstāvīgās studijas...)

Ko un kā?

Saturs un metodes

26

Satura dziļums un plašumsSatura dziļums un plašums

Kas nosaka, cik dziļi vai plaši temats apgūstams?Kā to definēt kursa prasībās?

27

Zināšanu un prasmju kvalitatīvie rādītājiZināšanu un prasmju kvalitatīvie rādītāji

Zināšanas raksturo to• plašums• dziļums• operativitāte• noturīgums• sistēmiskums

Zināšanas raksturo to• plašums• dziļums• operativitāte• noturīgums• sistēmiskums

Prasmes raksturo

to patstāvības un produktivitātes līmenis (darbība pēc parauga/algoritma vai radoša darbība)

Prasmes raksturo

to patstāvības un produktivitātes līmenis (darbība pēc parauga/algoritma vai radoša darbība)

28

Kļūdas , veidojot studiju priekšmeta programmu:

Kļūdas , veidojot studiju priekšmeta programmu:

• Vispārīgs mērķa formulējums• Netiek atklāta studiju priekšmeta saikne ar

studiju programmas mērķi, uzdevumiem un rezultātu

• Pretruna starp izvirzītajiem uzdevumiem, sagaidāmo rezultātu un mācību sasniegumu novērtēšanas metodēm

• Vispārīgs mērķa formulējums• Netiek atklāta studiju priekšmeta saikne ar

studiju programmas mērķi, uzdevumiem un rezultātu

• Pretruna starp izvirzītajiem uzdevumiem, sagaidāmo rezultātu un mācību sasniegumu novērtēšanas metodēm

29

Izstrādājot studiju priekšmetu mērķus un definējot rezultātus,Izstrādājot studiju priekšmetu

mērķus un definējot rezultātus,

jāpievērš uzmanība arī, kāds zināšanu vai problēmu risināšanas līmenis ir jāsasniedz.

Precīzi definēts un studiju procesā sasniegts atbilstošais taksonomijas līmenis nodrošina to, ka studenti kopumā sasniegs izglītības programmā definētos mērķus.

jāpievērš uzmanība arī, kāds zināšanu vai problēmu risināšanas līmenis ir jāsasniedz.

Precīzi definēts un studiju procesā sasniegts atbilstošais taksonomijas līmenis nodrošina to, ka studenti kopumā sasniegs izglītības programmā definētos mērķus.

30

AvotiAvoti1. Fuller U., Johnson C., Ahoniemi T., Cukierman D.,

Hernán-Losada I., Jackova J., Lahtinen E., Lewis T., Thompson D., Riedesel C., Thompson E. Developing a computer science-specific learning taxonomy, ACM SIGCSE Bulletin 39(4): 2007,. 152-170.

2. Sadler D.R. Making Competent Judgments of Competence, Modeling and Measurment of Competencies in Higher Education, Berlin, 2011.

1. Fuller U., Johnson C., Ahoniemi T., Cukierman D., Hernán-Losada I., Jackova J., Lahtinen E., Lewis T., Thompson D., Riedesel C., Thompson E. Developing a computer science-specific learning taxonomy, ACM SIGCSE Bulletin 39(4): 2007,. 152-170.

2. Sadler D.R. Making Competent Judgments of Competence, Modeling and Measurment of Competencies in Higher Education, Berlin, 2011.

31

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!

Šis materiāls ir izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai».(Vienošanās nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005)

Šis materiāls ir izstrādāts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā «Atbalsts RTU doktora studiju īstenošanai».(Vienošanās nr. 2009/0144/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/005) 32